IZRAKSTS Vienotais reģistrācijas numurs 40003286750 GADA PĀRSKATS par periodu no 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim ar pievienotu neatkarīgu revidentu ziņojumu sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (25. finanšu gads)
KPMG Baltics AS Vesetas iela 7, Rīga, LV-1013 Latvija T +371 67038000 kpmg.com/lv kpmg@kpmg.lv Neatkarīgu revidentu ziņojums AS RĪGAS SILTUMS akcionāriem Mūsu atzinums par finanšu pārskatu Esam veikuši AS RĪGAS SILTUMS ( Sabiedrība ) pievienotajā gada pārskatā ietvertā finanšu pārskata no 16. līdz 34. lapai revīziju. Pievienotais finanšu pārskats ietver: bilanci 2020. gada 30. septembrī, peļņas vai zaudējumu aprēķinu par gadu,, pašu kapitāla izmaiņu pārskatu par gadu,, naudas plūsmas pārskatu par gadu,, kā arī finanšu pārskata pielikumu, kas ietver nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojošu informāciju. Mūsuprāt, pievienotais finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par AS RĪGAS SILTUMS finansiālo stāvokli 2020. gada 30. septembrī un par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu gadā,, saskaņā ar Latvijas Republikas (turpmāk - LR) Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu. Atzinuma pamatojums Atbilstoši LR Revīzijas pakalpojumu likumam mēs veicām revīziju saskaņā ar LR atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk - SRS). Mūsu pienākumi, kas noteikti šajos standartos, ir turpmāk aprakstīti mūsu ziņojuma sadaļā Revidentu atbildība par finanšu pārskata revīziju. Mēs esam neatkarīgi no Sabiedrības saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes izstrādātā Starptautiskā Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa (tostarp Starptautisko neatkarības standartu) (SGĒSP kodekss) prasībām un LR Revīzijas pakalpojumu likumā iekļautajām neatkarības prasībām, kas ir piemērojamas mūsu veiktajai finanšu pārskata revīzijai Latvijas Republikā. Mēs esam ievērojuši arī SGĒSP kodeksā un LR Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktos pārējos profesionālās ētikas principus un objektivitātes prasības. Mēs uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi dod pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam. Ziņošana par citu informāciju Par citu informāciju atbild Sabiedrības vadība. Citu informāciju veido: informācija par Sabiedrību, kas sniegta pievienotajā gada pārskatā no 6. līdz 7. lapai, vadības ziņojums, kas sniegts pievienotajā gada pārskatā no 8. līdz 10. lapā. Mūsu atzinums par finanšu pārskatu neattiecas uz gada pārskatā ietverto citu informāciju, un mēs nesniedzam par to nekāda veida apliecinājumu, izņemot to kā norādīts mūsu ziņojuma sadaļā Citas ziņošanas prasības saskaņā ar LR tiesību aktu prasībām. Saistībā ar finanšu pārskata revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar citu informāciju un, to darot, izvērtēt, vai šī cita informācija būtiski neatšķiras no finanšu pārskata informācijas vai no mūsu zināšanām, kuras mēs ieguvām revīzijas gaitā, un vai tā nesatur cita veida būtiskas neatbilstības. KPMG Baltics AS, Latvijā reģistrēta akciju sabiedrība un KPMG neatkarīgu dalībfirmu, kuras saistītas ar Apvienotajā Karalistē reģistrētu privātu garantiju sabiedrību KPMG International Limited, globālās organizācijas dalībfirma.
Ja, balstoties uz veikto darbu un ņemot vērā revīzijas laikā gūtās ziņas un izpratni par Sabiedrību un tās darbības vidi, mēs secinām, ka citā informācijā ir būtiskas neatbilstības, mūsu pienākums ir ziņot par šādiem apstākļiem. Mūsu uzmanības lokā nav nākuši apstākļi, par kuriem būtu jāziņo. Citas ziņošanas prasības saskaņā ar LR tiesību aktu prasībām Papildus tam, saskaņā ar LR Revīzijas pakalpojumu likumu mūsu pienākums ir sniegt viedokli, vai Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar tā sagatavošanu reglamentējošā normatīvā akta, LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma, prasībām. Pamatojoties vienīgi uz mūsu revīzijas ietvaros veiktajām procedūrām, mūsuprāt, visos būtiskajos aspektos: Vadības ziņojumā par pārskata gadu, par kuru ir sagatavots finanšu pārskats, sniegtā informācija atbilst finanšu pārskatam, un Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām. Vadības un personu, kurām uzticēta Sabiedrības pārraudzība, atbildība par finanšu pārskatu Vadība ir atbildīga par tāda finanšu pārskata, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu, sagatavošanu saskaņā ar LR Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, kā arī par tādas iekšējās kontroles sistēmas uzturēšanu, kāda saskaņā ar vadības viedokli ir nepieciešama, lai būtu iespējams sagatavot finanšu pārskatu, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdas dēļ izraisītas būtiskas neatbilstības. Sagatavojot finanšu pārskatu, vadības pienākums ir izvērtēt Sabiedrības spēju turpināt darbību, pēc nepieciešamības sniedzot informāciju par apstākļiem, kas saistīti ar Sabiedrības spēju turpināt darbību un darbības turpināšanas principa piemērošanu, ja vien vadība neplāno Sabiedrības likvidāciju vai tās darbības izbeigšanu, vai arī tai nav citas reālas alternatīvas kā Sabiedrības likvidācija vai darbības izbeigšana. Personas, kurām uzticēta Sabiedrības pārraudzība, ir atbildīgas par Sabiedrības finanšu pārskata sagatavošanas procesa uzraudzību. Revidentu atbildība par finanšu pārskata revīziju Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskats kopumā nesatur kļūdas vai krāpšanas dēļ izraisītas būtiskas neatbilstības, un sniegt revidentu ziņojumu, kurā izteikts atzinums. Pietiekama pārliecība ir augsta līmeņa pārliecība, bet tā negarantē, ka revīzijā, kas veikta saskaņā ar SRS, vienmēr tiks atklāta būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ, un tās ir uzskatāmas par būtiskām, ja var pamatoti uzskatīt, ka tās katra atsevišķi vai visas kopā varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, ko lietotāji pieņem, balstoties uz šo finanšu pārskatu. Veicot revīziju saskaņā ar SRS, visa revīzijas procesa gaitā mēs izdarām profesionālus spriedumus un saglabājam profesionālo skepticismu. Mēs arī: identificējam un izvērtējam riskus, ka finanšu pārskatā varētu būt krāpšanas vai kļūdas dēļ izraisītās būtiskas neatbilstības, izstrādājam un veicam revīzijas procedūras šo risku mazināšanai, kā arī iegūstam revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam. Risks, ka netiks atklātas būtiskas neatbilstības krāpšanas dēļ, ir augstāks nekā risks, ka netiks atklātas kļūdas izraisītas neatbilstības, jo krāpšana var ietvert slepenas norunas, dokumentu viltošanu, informācijas neuzrādīšanu ar nodomu, informācijas nepatiesu atspoguļošanu vai iekšējās kontroles pārkāpumus; iegūstam izpratni par iekšējo kontroli, kas ir būtiska revīzijas veikšanai, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, bet nevis, lai sniegtu atzinumu par Sabiedrības iekšējās kontroles efektivitāti; izvērtējam pielietoto grāmatvedības politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un attiecīgās vadības uzrādītās informācijas pamatotību; izdarām secinājumu par vadības piemērotā darbības turpināšanas principa atbilstību, un, pamatojoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem, par to, vai pastāv būtiska nenoteiktība attiecībā uz notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt nozīmīgas šaubas par Sabiedrības spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka būtiska nenoteiktība pastāv, revidentu ziņojumā tiek vērsta uzmanība uz finanšu pārskatā sniegto 3
informāciju par šiem apstākļiem, vai, ja šāda informācija nav sniegta, mēs sniedzam modificētu atzinumu. Mūsu secinājumi ir pamatoti ar revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revidentu ziņojuma datumam. Tomēr nākotnes notikumu vai apstākļu ietekmē Sabiedrība savu darbību var pārtraukt; izvērtējam vispārēju finanšu pārskata struktūru un saturu, ieskaitot atklāto informāciju un skaidrojumus pielikumā, un to, vai finanšu pārskats patiesi atspoguļo pārskata pamatā esošos darījumus un notikumus. Mēs sazināmies ar personām, kurām uzticēta Sabiedrības pārraudzība, un, cita starpā, sniedzam informāciju par plānoto revīzijas apjomu un laiku, kā arī par svarīgiem revīzijas novērojumiem, tajā skaitā par būtiskiem iekšējās kontroles trūkumiem, kādus mēs identificējam revīzijas laikā. KPMG Baltics AS Licence Nr. 55 /personiskais paraksts/ Marina Iļjina Direktore pp. KPMG Baltics AS Zvērināta revidente Sertifikāta Nr. 193 Rīga, Latvija 2021. gada 20. janvārī 4
Gada pārskats par gadu, SATURS Neatkarīgu revidentu ziņojums Vispārīga informācija 6 Vadības ziņojums 8 Peļņas vai zaudējumu aprēķins 11 Bilance 12 Naudas plūsmas pārskats 14 Pašu kapitāla izmaiņu pārskats 15 Finanšu pārskata pielikums 16 5
Gada pārskats par gadu, Vispārīga informācija Uzņēmuma nosaukums Juridiskais statuss Vienotais reģistrācijas numurs, vieta un datums Juridiskā un pasta adrese RĪGAS SILTUMS Akciju sabiedrība Reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1996. gada 14. martā, 2004. gada 8. maijā pārreģistrēta Komercreģistrā. Reģ.Nr. 40003286750. Cēsu iela 3A Rīga, LV-1012, Latvija NACE kodi 35.30; 35.11; 32.99; 35.13; 35.14; 49.50; 43.21; 42.22; 43.22; 43.29; 33.12; 33.19; 42.99; 41.10; 74.10; 71.11; 71.12; 43.11; 41.20; 43.99; 71.20; 68.10; 68.20; 85.59; 82.99 Akcionāri Rīgas pašvaldība Rīgas dome (49%) Reģ.Nr.90000064250 Rātslaukums 1 Rīga, LV-1050, Latvija Latvijas Valsts Ekonomikas ministrija (48,995%) Reģ.Nr.90000086008 Brīvības iela 55 Rīga, LV-1519, Latvija SIA Enerģijas Risinājumi.RIX (2%) Reģ.Nr.40003718848 Vietalvas 5 Rīga, LV-1009, Latvija AS Latvenergo (0,005%) Reģ.Nr.40003032949 Pulkveža Brieža iela 12 Rīga, LV-1230, Latvija Ziņas par meitas sabiedrību SIA Rīgas BioEnerģija Reģ.Nr.40103857024 Adrese: Meirānu iela 10, Rīga, LV-1073, Latvija Līdzdalība daļu kapitālā: 100% (no 2017. gada 22. decembra) Valdes locekļi No finanšu gada sākuma Normunds Talcis Valdes priekšsēdētājs Birute Krūze Valdes locekle Raivis Elliņš Valdes loceklis Jevgeņijs Korols Valdes loceklis Uģis Osis Valdes loceklis 6
Gada pārskats par gadu, No 2020.gada 11.novembra Padomes locekļi No finanšu gada sākuma: Normunds Talcis Birute Krūze Raivis Elliņš Uģis Osis Vjačeslavs Stepaņenko Kaspars Lore Jānis Ločmelis Juris Radzevičs Dzintars Kauliņš Valdes priekšsēdētājs Valdes locekle Valdes loceklis Valdes loceklis Padomes priekšsēdētājs Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes loceklis Padomes loceklis Padomes loceklis No 2020.gada 2.janvāra: Vjačeslavs Stepaņenko Kaspars Lore Jānis Ločmelis Dzintars Kauliņš Padomes priekšsēdētājs Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes loceklis Padomes loceklis No 2020.gada 30.aprīļa: Kaspars Lore Jānis Liepiņš Raivis Kronbergs Dzintars Kauliņš Madars Laurs Padomes priekšsēdētājs Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes loceklis Padomes loceklis Padomes loceklis No 2020.gada 4.decembra: Kaspars Lore Matīss Paegle Raivis Kronbergs Jevgenijs Belezjaks Zaiga Liepiņa Padomes priekšsēdētājs Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes loceklis Padomes loceklis Padomes loceklis Finanšu gads Iepriekšējais finanšu gads 2019. gada 1. oktobris 2020. gada 30. septembris 2018. gada 1. oktobris 2019. gada 30. septembris Neatkarīgi revidenti un to adrese Marina Iļjina LR zvērināta revidente Sertifikāta Nr. 193 AS KPMG Baltics Licences Nr. 55 Vesetas iela 7 Rīga, LV-1013 Latvija 7
Gada pārskats par gadu, Vadības ziņojums Akciju sabiedrība RĪGAS SILTUMS dibināta 1996.gadā. Akciju sabiedrība ir lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums Latvijā un Baltijas valstīs, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali, realizāciju, siltumenerģijas un elektroenerģijas vienlaicīgu ražošanu koģenerācijas stacijās, kā arī siltumtīklu un ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu apkalpošanu. Papildus AS RĪGAS SILTUMS daudzīvokļu mājām piedāvā veikt apkures sistēmas maksas sadalītāju uzstādīšanu, automātisku datu nolasīšanu no apkures sistēmas maksas sadalītājiem, kā arī no ūdens un elektrības skaitītājiem. 2019./2020.finanšu gadā jau vienpadsmito reizi piedalījās Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta rīkotajā aptaujā Ilgtspējas indeksa noteikšana un pirmo reizi ieguva godalgu Platīna kategorijā, tā apliecinot, ka realizē ilgtermiņa darbības politiku. Saņemtais apbalvojums ir augstākais uzņēmuma ilgtspējas novērtējums atbilstoši prasībām visos korporatīvās sociālās atbildības virzienos. AS RĪGAS SILTUMS piedalās un ir iekļauts Finanšu ministrijas Padziļinātās sadarbības programmas Zelta līmenī jeb tā dēvētajā Baltajā sarakstā, kas apliecina akciju sabiedrības īstenoto godīgo un atbildīgo uzņēmējdarbības praksi un dod iespēju saņemt programmas dalībniekam piemērojamās priekšrocības un atvieglojumus. ar 69,22 milj. eiro vērtību biržas Nasdaq Rīga un investīciju kompānijas AS Prudentia veidotajā 2020.gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu top 101 ierindojās 66.vietā. Korporatīvās pārvaldības koeficients AS RĪGAS SILTUMS ir 62, ieņemot 17.vietu topā. aktīvi 2020.gada 30.septembrī bija 238 milj. eiro vērtībā, tai skaitā ilgtermiņa ieguldījumi 210 milj. eiro (88%), apgrozāmie līdzekļi 28 milj. eiro (12%). 2019./2020.finanšu gada apgrozījums bija 152 milj. eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 3 milj. eiro jeb 2,1%. 2019./2020.finanšu gads tika noslēgts ar 15,6 milj. eiro peļņu, kas ir par 14 milj. eiro lielāka nekā gadu iepriekš. Peļņas pieaugums skaidrojams ar to, ka apstiprinātais siltumenerģijas tarifs paredzēja iepriekšējā perioda zaudējumu atgūšanu, kas radās, pieaugot dabasgāzes un iepirktās siltumenerģijas cenām. Aizvadītā finanšu gada beigās bija nodarbināti 687 darbinieki, no tiem 666 pamatražošanā un 21 ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu apkalpošanā. Palielinot akciju sabiedrības pakalpojumu klāstu, rīdziniekiem tiek piedāvāts slēgt līgumus par ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu pakalpojumu, kas ietver siltumapgādes, aukstā ūdens apgādes un kanalizācijas, kā arī elektroapgādes sistēmu apkalpes darbus. Veicot Rīgas ēku iekšējo inženierkomunikāciju sistēmu tehnisko apkopi, 2019./2020.finanšu gadā esam guvuši 0,54 milj. eiro ieņēmumus, kas sastāda 0,36% no akciju sabiedrības apgrozījuma. Akciju sabiedrības ieņēmumi par siltumenerģiju 2019./2020.finanšu gadā bija 141 milj. eiro, kas ir 93% no kopējiem akciju sabiedrības ieņēmumiem. Pārdotās siltumenerģijas daudzums galvenokārt ir atkarīgs no laika apstākļiem. Atbilstoši laika apstākļiem 2019./2020.apkures sezonā patērētājiem tika nodotas 2,8 milj. MWh siltumenerģijas, kas ir par 7,8% jeb 237 tūkst. MWh mazāk nekā gadu iepriekš. Vidējais siltumenerģijas tarifs šajā atskaites periodā bija 50,56 EUR/MWh, kas ir par 12,9% augstāks nekā iepriekšējā atskaites periodā, kad tas bija 44,78 EUR/MWh. Akciju sabiedrība siltumenerģiju ražoja 45 siltumavotos, kas sastāda 32% no kopējā Rīgas centralizētās siltumapgādes siltumtīklos nodotā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo nepieciešamo siltumenerģijas apjomu uzņēmums iegādājās no citiem ražotājiem. 2019./2020.finanšu gadā akciju sabiedrība siltumenerģiju iepirka no sešiem neatkarīgiem ražotājiem. Pamatojoties uz līgumiem ar siltumenerģijas ražotājiem, AS RĪGAS SILTUMS veic iknedēļas iepirkumus, ievērojot ekonomiskā izdevīguma principu. 2019./2020.f.g. apkures sezona tika uzsākta ar siltumenerģijas tarifu 51,90 EUR/MWh, kurā iepriekšējo periodu zaudējumu nosegšanai bija iekļauts 1,91 EUR/MWh. Finanšu gada laikā, samazinoties pirktās siltumenerģijas izmaksām, un, ņemot vērā to, ka saskaņā ar SPRK 20.06.2019. lēmumu Nr.118, akciju sabiedrībai ir atļauts operatīvi veikt siltumenerģijas tarifa pārrēķinu, ja pieaug vai krītas kurināmā vai pirktās siltumenerģijas cenas, akciju sabiedrība siltumenerģijas tarifu no 1.aprīļa samazināja uz 48,08 EUR/MWh, no 1.jūnija uz 45,69 EUR/MWh, no 1.augusta uz 40,46 EUR/MWh un no 1.oktobra uz 39,77 EUR/MWh. Mainoties tirgus situācijai un pieaugot pirktās siltumenerģijas cenām 2020.gada novembrī, sākot no 3.decembra siltumenerģijas tarifs tika palielināts uz 44,10 EUR/MWh. Elektroenerģiju koģenerācijas procesā uzņēmums ražoja 6 siltumavotos, t.sk. 3 siltumavotos elektroenerģijas ražošana notiek tikai paša uzņēmuma vajadzībām. 2019./2020.finanšu gadā koģenerācijas procesā tika saražotas 54,5 tūkst. MWh 8
Gada pārskats par gadu, elektroenerģijas, kas ir par 41 tūkst. MWh mazāk nekā 2018./2019. finanšu gadā. Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas bija 9,7 milj. eiro, kas sastāda 6,4% no kopējiem akciju sabiedrības ieņēmumiem. Lai mazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem, samazinātu siltumenerģijas tarifu un veicinātu uzņēmuma konkurētspēju, 2014.gada decembrī un SIA Enerģijas Risinājumi nodibināja kopuzņēmumu SIA Rīgas BioEnerģija, kur katrai no pusēm piederēja 50% no pamatkapitāla daļām. Ņemot vērā akcionāru pārstāvju nostāju, ka AS RĪGAS SILTUMS būtu lietderīgi šo projektu realizēt tikai ar saviem spēkiem, saņemot piedāvājumu izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties atlikušās pamatkapitāla daļas, AS RĪGAS SILTUMS šo iespēju izmantoja tikai tad, kad katlumāja bija nodota ekspluatācijā un uzsākta siltumenerģijas ražošana, tā kļūstot par vienīgo SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu īpašnieci. Uz 2019./2020.finanšu gada pārskata sastādīšanas dienu SIA Rīgas BioEnerģija reģistrētais un pilnībā apmaksātais pamatkapitāls bija 12,998 milj. eiro, kas sastāv no 129 980 parastajām daļām, kuru nominālvērtība ir 100 eiro. SIA Rīgas BioEnerģija aktīvi 2020.gada 30.septembrī bija 20,5 milj. eiro vērtībā, tai skaitā ilgtermiņa ieguldījumi 17,8 milj. eiro (86,7%), apgrozāmie līdzekļi 2,7 milj. eiro (13,3%). 2020.finanšu gada apgrozījums bija 7,2 milj. eiro. 2020.finanšu gadu SIA Rīgas BioEnerģija noslēdza ar 0,44 milj. eiro peļņu. Akciju sabiedrības komercdarbība ir pakļauta finanšu riskiem kredītriskam, likviditātes riskam un procentu likmju svārstībām. Kredītriskam pakļautos finanšu aktīvus galvenokārt veido pircēju parādi. Sabiedrība ir pakļauta ievērojamai kredītriska koncentrācijas pakāpei, jo būtiska neto apgrozījuma daļa attiecas uz vienu klientu, kas veido līdz pat 44% no realizācijas apjoma. Akciju sabiedrības vadība mazinājusi potenciālo finanšu risku negatīvo ietekmi uz sabiedrības finansiālo stāvokli, realizējot kontroles un analīzes pasākumu kopumu. Akciju sabiedrība ievēro piesardzīgu likviditātes riska vadību, nodrošinot atbilstošu un pietiekamu kredītresursu pieejamību, izmantojot banku piešķirtās kredītlīnijas saistību nokārtošanai noteiktajos termiņos un kompensējot naudas plūsmas svārstības. AS RĪGAS SILTUMS regulāri veic finansējuma piesaisti investīciju projektiem. Aizņēmumi, kuriem ir noteikta mainīgā procentu likme, rada risku, ka finanšu izmaksas nozīmīgi pieaug situācijās, kad procentu likme palielinās. Riska mazināšanai un finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, aizņemoties finanšu līdzekļus, tiek izmantota gan fiksētā, gan mainīgā procentu likme. Pēc gāzes tirgus atvēršanas akciju sabiedrība tiek pakļauta dabasgāzes cenas izmaiņu riskam, kas sekmīgi tiek kontrolēts un vadīts - gan slēdzot īstermiņa dabasgāzes piegādes līgumus, gan pašiem iegādājoties un uzglabājot dabasgāzes rezerves Inčukalna dabasgāzes krātuvē. uzdevums ir nodrošināt Rīgu ar drošu, kvalitatīvu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu centralizētu siltumapgādi. 2019./2020.finanšu gadā turpināja siltumapgādes drošības līmeņa paaugstināšanas pasākumus: siltumcentrālē Imanta tika veikta tīklu ūdens sūkņu un ūdenssildāmo katlu vadības sistēmas modernizācija, siltumcentrālē Zasulauks tika modernizēta ūdens ķīmiskās sagatavošanas sistēma, siltumcentrālē Ziepniekkalns tika veikta pelnu izvadīšanas sistēmas rekonstrukcija, katlu mājā Gobas 33A tika modernizēta ūdenssildāmo katlu vadības sistēma un veikta katlu degļu modernizācija. finanšu mērķis ir siltumenerģijas ražošanas pašizmaksas samazināšana, racionāli izmantojot visa veida resursus. Īstenojot nosprausto mērķi, atskaites periodā papildus jau darbojošām koģenerācijas stacijām ir uzstādītas pašpatēriņa dabasgāzes koģenerācijas iekārtas katlu mājā Viestura prospektā 20B, kuras darbība ir paredzēta siltumavota elektroenerģijas pašpatēriņa segšanai. Ņemot vērā vides aizsardzības nozīmi pasaulē un lai sekmētu Latvijas nacionālās enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanu, akciju sabiedrība turpina investēt videi draudzīgos projektos. 2019./2020.finanšu gadā katlu mājā Gobas 33A tika uzstādīts kondensācijas ekonomaizeris katlam Nr.3, kā rezultātā, nepatērējot papildus kurināmo, tiek saražota papildus siltumenerģija. Atbalstot Eiropas zaļā kursa virzienu, piesaistot ES līdzfinansējumu, turpinājās divu projektu realizācija biokurināmā izmantošanai: katlu mājas izbūve ar jaudu līdz 50 MW SC Imanta un biokurināmo ūdenssildkatlu ar jaudu 2X4 MW uzstādīšana siltumcentrālē "Daugavgrīva". Abus projektus plānots pabeigt 2021.gadā. Ilgstoši un mērķtiecīgi modernizējot siltumenerģijas pārvades sistēmu, akciju sabiedrība ir devusi ieguldījumu tīras vides saglabāšanā, drošībā, kā arī sasniegusi augstāku ekonomisko efektivitāti, tādējādi ieguvēji ir gan sabiedrība kopumā, gan mūsu klienti. Viens no galvenajiem centralizētās siltumapgādes elementiem ir siltumtīkli. Tieši no siltumtīklu un to elementu tehniskā stāvokļa ir atkarīga centralizētās siltumapgādes drošība un siltumpiegādes nepārtrauktība, kā arī pārvades siltumenerģijas zudumu īpatsvars. 2019./2020.finanšu gadā nomainīti siltumtīklu posmi, kuriem bija raksturīgs liels noplūžu skaits, kas radīja siltumapgādes pārtraukumus. Kopumā nomainīti un no jauna izbūvēti 15,91 km siltumtīklu, tajā skaitā 13,92 km, pielietojot rūpnieciski izolētus cauruļvadus, kas izbūvēti bezkanāla tehnoloģijā. Īstenojot akciju sabiedrības nospraustos mērķus jauno klientu piesaistei, tika izbūvēti siltumtīkli 3,4 km garumā. 9
Gada pārskats par gadu, siltumenerģijas lietotāju skaits ar katru gadu palielinās. 2019./2020.finanšu gadā siltumenerģijas lietošanu uzsāka 61 jauns objekts ar kopējo plānoto siltuma slodzi 29,7 MW. Pieaugot interesei par jaunbūvējamo objektu pieslēgšanu Rīgas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, 2019./2020. finanšu gadā akciju sabiedrība turpināja klientu piesaisti ārpus Rīgas robežām, izbūvējot siltumtīklus un pieslēdzot vēl vienu klientu Stopiņu novadā. Akciju sabiedrība nepārtraukti strādā, lai paaugstinātu pakalpojumu kvalitāti un celtu klientu apmierinātības līmeni, saglabājot konkurētspējīgus siltumenerģijas tarifus. Viens no pakalpojuma kvalitātes rādītājiem ir siltumenerģijas piegādes nepārtrauktība. Lai remontdarbu laikā klientiem tiktu nodrošināta siltumenerģijas piegāde, šajā finanšu gadā, veicot siltumtīklu rekonstrukciju, tika izbūvēti pagaidu siltumtīkli. 2019./2020. finanšu gadā remontdarbu laikā siltumenerģijas piegāde netika pārtraukta 508 ēkās, nodrošinot ar karsto ūdeni apmēram 32 tūkst. dzīvokļu. Tādējādi tika uzlabota mūsu piedāvātā pakalpojuma kvalitāte, klientu apmierinātība un tika palielināts pārdotās siltumenerģijas apjoms par 5,6 tūkst. MWh. 2019./2020.f.g. laikā akciju sabiedrības ikdienas darbā izmaiņas ienesa globālā krīze saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību. 2020.gada martā, kad Latvijā tika ieviests ārkārtas stāvoklis, akciju sabiedrībā operatīvi tika nodrošinātas attālināta darba iespējas biroja darbiniekiem un radīti droši darba apstākļi tiem, kuriem jāstrādā uz vietas ražošanā, siltumtīklos un jāpārrauga visa siltumapgādes vadība un drošība. Akciju sabiedrībā tika izstrādāts pasākumu kopums, lai nodrošinātu siltumenerģijas piegādes nepārtrauktību un tajā pašā laikā izvairītos no infekcijas izplatīšanās uzņēmumā. Pakalpojumi tika sniegti, ievērojot visas valstī noteiktās prasības infekcijas ierobežošanai, t.sk. attālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Darbinieki tika apmācīti, kā ievērot stingrus piesardzības standartus, ieskaitot sociālo distancēšanos. Ražošanā iesaistīto darbinieku aizvietošanai tika apmācīti papildus darbinieki. Covid-19 infekcijas uzliesmojums līdz šim nav ietekmējis akciju sabiedrības komercdarbību. Esam izvērtējuši infekcijas uzliesmojuma iespējamo ietekmi uz akciju sabiedrību un, ņemot vērā pašreizējos darbības rādītājus un veiktos pasākumus, nav paredzams, ka Covid-19 uzliesmojumam būs turpmāka tieša un būtiska negatīva ietekme uz akciju sabiedrību, tās darbību, finanšu stāvokli un darbības rezultātiem. Pēc pārskata gada beigām Valdība atkārtoti pasludināja ārkārtas stāvokli Covid-19 ierobežošanai un akciju sabiedrība turpināja ievērot iepriekšminēto pasākumu kopumu, lai nodrošinātu siltumenerģijas piegādes nepārtrauktību un izvairītos no infekcijas izplatīšanās uzņēmumā. Pēc pārskata gada beigām tika noslēgts kredītlīnijas līgums ar Swedbank AS ar maksimālo kredītlīnijas apjomu 10 milj. eiro un darbības termiņu seši mēneši. Laika periodā kopš pārskata gada pēdējās dienas nav bijuši citi būtiski notikumi, kas būtiski ietekmētu akciju sabiedrības finanšu pārskatu par 2019./2020.finanšu gadu. AS "RĪGAS SILTUMS" finanšu pārskats par gadu, kas noslēdzās 2020.gada 30. septembrī ir sagatavots saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par AS RĪGAS SILTUMS finanšu rezultātiem un naudas plūsmu. AS RĪGAS SILTUMS saimnieciskā darbība balstās uz efektīvas saimniekošanas pamatprincipiem, tādēļ arī turpmāk uzņēmums plāno realizēt savu investīciju politiku Rīgas centralizētās siltumapgādes attīstībā un efektivitātes paaugstināšanā, nodrošinot ilgtspējīgu un stabilu siltumenerģijas piegādi saviem klientiem. /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ Normunds Talcis Uģis Osis Birute Krūze Valdes priekšsēdētājs Valdes loceklis Valdes locekle /personiskais paraksts/ Raivis Elliņš Valdes loceklis 2021. gada 20. janvārī 10
Gada pārskats par gadu, Peļņas vai zaudējumu aprēķins 01.10.2019.- 01.10.2018.- EUR EUR Neto apgrozījums 4 151 873 592 148 687 682 Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 5 (134 265 625) (154 151 198) Bruto peļņa/(zaudējumi) 17 607 967 (5 463 516) Administrācijas izmaksas 6 (4 223 764) (4 201 490) Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi 7 4 025 365 11 906 021 Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas 8 ( 904 457) ( 450 879) Procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi 19 956 11 740 - no citām personām 19 956 11 740 Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas ( 924 997) ( 458 353) - citām personām ( 924 997) ( 458 353) Peļņa pirms nodokļiem 15 600 070 1 343 523 Pārskata gada peļņa 15 600 070 1 343 523 Pielikums no 16. līdz 34. lapai ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa. /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ Normunds Talcis Uģis Osis Birute Krūze Valdes priekšsēdētājs Valdes loceklis Valdes locekle /personiskais paraksts/ Raivis Elliņš Valdes loceklis /personiskais paraksts/ Ilze Caune Galvenā grāmatvede 2021. gada 20. janvārī 11
Gada pārskats par gadu, Bilance AKTĪVS Piezīme ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI EUR EUR Nemateriālie ieguldījumi Licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības 11 193 763 140 946 KOPĀ 193 763 140 946 Pamatlīdzekļi Zemesgabali, ēkas un inženierbūves 11 129 840 501 123 476 498 Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces 11 25 199 535 29 012 447 Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs 11 4 467 343 4 585 076 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas 11 36 814 153 18 076 583 KOPĀ 196 321 532 175 150 604 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā 3 13 852 000 13 852 000 KOPĀ 13 852 000 13 852 000 KOPĀ ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI 210 367 295 189 143 550 APGROZĀMIE LĪDZEKĻI Krājumi Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli 12 2 637 600 2 492 508 Avansa maksājumi par krājumiem 7 324 3 282 142 KOPĀ 2 644 924 5 774 650 Debitori Pircēju un pasūtītāju parādi 13 6 478 330 7 628 993 Citi debitori 14 241 545 273 825 Nākamo periodu izmaksas 128 184 123 136 KOPĀ 6 848 059 8 025 954 Nauda 17 882 230 8 835 402 KOPĀ APGROZĀMIE LĪDZEKĻI 27 375 213 22 636 006 KOPĀ AKTĪVS 237 742 508 211 779 556 Pielikums no 16. līdz 34. lapai ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa. /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ Normunds Talcis Uģis Osis Birute Krūze Valdes priekšsēdētājs Valdes loceklis Valdes locekle /personiskais paraksts/ Raivis Elliņš Valdes loceklis /personiskais paraksts/ Ilze Caune Galvenā grāmatvede 2021. gada 20. janvārī 12
Gada pārskats par gadu, Bilance PASĪVS Piezīme EUR EUR PAŠU KAPITĀLS Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) 1 66 968 300 66 968 300 Rezerves: Rezerves, kas novirzītas attīstībai 57 923 507 57 251 747 Nesadalītā peļņa: Pārskata gada peļņa vai zaudējumi 15 600 070 1 343 523 KOPĀ PAŠU KAPITĀLS 140 491 877 125 563 570 UZKRĀJUMI Citi uzkrājumi 23 1 163 588 1 007 490 KOPĀ UZKRĀJUMI 1 163 588 1 007 490 KREDITORI Ilgtermiņa kreditori Aizņēmumi no kredītiestādēm 15 43 833 334 45 500 000 Nākamo periodu ieņēmumi 19 14 491 606 14 192 469 KOPĀ 58 324 940 59 692 469 Īstermiņa kreditori Aizņēmumi no kredītiestādēm 15 11 666 666 5 000 000 No pircējiem saņemtie avansi 560 832 601 872 Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 16 15 382 681 11 215 031 Parādi radniecīgajām sabiedrībām 3 28 522 - Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 18 895 780 1 087 762 Uzkrātās saistības 17 7 990 540 6 436 498 Nākamo periodu ieņēmumi 19 1 237 082 1 174 864 KOPĀ 37 762 103 25 516 027 KOPĀ KREDITORI 96 087 043 85 208 496 KOPĀ PASĪVS 237 742 508 211 779 556 Pielikums no 16. līdz 34. lapai ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa. /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ Normunds Talcis Uģis Osis Birute Krūze Valdes priekšsēdētājs Valdes loceklis Valdes locekle /personiskais paraksts/ Raivis Elliņš Valdes loceklis /personiskais paraksts/ Ilze Caune Galvenā grāmatvede 2021. gada 20. janvārī 13
Gada pārskats par gadu, Naudas plūsmas pārskats 01.10.2019. - 01.10.2018. - EUR EUR Pamatdarbības naudas plūsma Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa 15 600 070 1 343 523 Korekcijas: Pamatīdzekļu vērtības samazinājuma korekcijas 12 861 743 12 898 071 Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi ( 19 956) ( 10 175) Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 917 878 458 353 Uzkrājumu veidošana (izņemot uzkrājumus nedrošiem parādiem) 156 098 - Ieņēmumi no Eiropas kopienas finansiālā atbalsta ( 871 807) ( 872 779) Pamatlīdzekļu likvidācija 2 834 ( 544 086) Peļņa pirms apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa kreditoru atlikumu izmaiņu ietekmes korekcijām 28 646 860 13 272 907 Korekcijas: Krājumu atlikumu samazinājums/(pieaugums) 3 129 726 (2 553 200) Debitoru parādu atlikumu samazinājums/(pieaugums) 1 174 048 ( 149 965) Piegādātājiem, darbuzņēmējiem un pārējiem kreditoriem maksājamo parādu atlikumu pieaugums 5 556 945 110 203 Bruto pamatdarbības naudas plūsma 38 507 579 10 679 945 Izdevumi procentu maksājumiem ( 891 496) ( 348 921) Atmaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 3 847 - Pamatdarbības neto naudas plūsma 37 619 930 10 331 024 Ieguldīšanas darbības naudas plūsma Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu iegāde (34 680 290) (25 027 664) Ieņēmumi no pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu pārdošanas 591 968 744 305 Ieņēmumi no aizdevumu atmaksas - - Saņemtie procenti 19 956 10 175 Ieguldījums meitas sabiedrības kapitālā - (1 000 000) Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma (34 068 366) (25 273 184) Finansēšanas darbības naudas plūsma Izmaksātās dividendes ( 671 763) (1 648 300) Saņemtie aizņēmumi 10 000 000 18 000 000 Saņemtās subsīdijas, dotācijas, dāvinājumi vai ziedojumi 1 167 027 4 411 481 Izdevumi aizņēmumu atmaksāšanai (5 000 000) (4 380 952) Finansēšanas darbības neto naudas plūsma 5 495 264 16 382 229 Pārskata gada neto naudas plūsma 9 046 828 1 440 069 Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada sākumā 8 835 402 7 395 333 Naudas un tās ekvivalentu atlikums pārskata gada beigās 17 882 230 8 835 402 Pielikums no 16. līdz 34. lapai ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa. /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ Normunds Talcis Uģis Osis Birute Krūze Valdes priekšsēdētājs Valdes loceklis Valdes locekle /personiskais paraksts/ Raivis Elliņš Valdes loceklis /personiskais paraksts/ Ilze Caune Galvenā grāmatvede 2021. gada 20. janvārī 14
Gada pārskats par gadu, Pašu kapitāla izmaiņu pārskats Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) Rezerves, kas novirzītas attīstībai Pārskata gada peļņa 2018. gada 30. septembrī 66 968 300 55 603 448 3 296 599 125 868 347 Ieskaitīts rezervēs no iepriekšējo gadu - 1 648 299 (1 648 299) - peļņas Izmaksātās dividendes - - (1 648 300) (1 648 300) Pārskata gada peļņa - - 1 343 523 1 343 523 2019. gada 30. septembrī 66 968 300 57 251 747 1 343 523 125 563 570 Ieskaitīts rezervēs no iepriekšējo gadu - 671 760 (671 760) - peļņas Izmaksātās dividendes - - (671 763) (671 763) Pārskata gada peļņa - - 15 600 070 15 600 070 2020. gada 30. septembrī 66 968 300 57 923 507 15 600 070 140 491 877 Kopā Pielikums no 16. līdz 34. lapai ir šī finanšu pārskata neatņemama sastāvdaļa. /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ /personiskais paraksts/ Normunds Talcis Uģis Osis Birute Krūze Valdes priekšsēdētājs Valdes loceklis Valdes locekle /personiskais paraksts/ Raivis Elliņš Valdes loceklis /personiskais paraksts/ Ilze Caune Galvenā grāmatvede 2021. gada 20. janvārī 15
Gada pārskats par gadu, Finanšu pārskata pielikums 1. Vispārēja informācija par akciju sabiedrību (turpmāk arī - akciju sabiedrība) dibināta 1995. gada 25. septembrī kā Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība. Akciju sabiedrība reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1996. gada 14. martā un komercdarbību uzsāka 1996. gada 1. maijā. Pārreģistrēta Komercreģistrā 2004. gada 8. maijā. 2020. gada 30. septembrī un 2019. gada 30. septembrī akcijas bija sadalītas šādi: % Akciju skaits Nominālvērtība Rīgas pašvaldība, Rīgas dome 49,000 328 144 32 814 400 Latvijas Valsts, Ekonomikas ministrija 48,995 328 110 32 811 000 SIA Enerģijas Risinājumi.RIX 2,000 13 395 1 339 500 AS Latvenergo 0,005 34 3 400 Kopā 100 669 683 66 968 300 Akciju sabiedrība ir galvenais siltumenerģijas piegādātājs Rīgas pilsētā. Siltumenerģijas tarifi ir aprēķināti saskaņā ar 14.04.2010. SPRK lēmumu Nr. 1/7 "Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika" un atbilst 19.10.2000. likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 19.panta pirmajai daļai un 20.pantam. Tarifi tiek noteikti tā, lai akciju sabiedrība, kas saņem maksājumus no siltuma patērētājiem, gūtu ekonomiski attaisnojamus ieņēmumus, kas segtu enerģijas ražošanas izmaksas, atlīdzību par darbu, saimnieciskās un administrācijas izmaksas, kā arī nodrošinātu ilgtermiņa ieguldījumu uzturēšanu. 2. Nozīmīgi grāmatvedības uzskaites principi Finanšu pārskata forma un saturs finanšu pārskats sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu un likumu Par grāmatvedību. Finanšu pārskatā par naudas vienību lietota Eiropas Savienības naudas vienība eiro (tālāk tekstā EUR ), kas ir akciju sabiedrības funkcionālā un uzrādīšanas valūta. Peļņas vai zaudējumu aprēķins ir sagatavots atbilstoši izdevumu funkcijai. Naudas plūsmas pārskats ir sagatavots pēc netiešās metodes. Sabiedrība atbilst lielas sabiedrības statusam. Pielietotie grāmatvedības principi Finanšu pārskata posteņi novērtēti atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem: a) Pieņemts, ka Sabiedrība darbosies arī turpmāk. b) Izmantotas tās pašas novērtēšanas metodes, kas iepriekšējā gadā. c) Novērtēšana veikta ar pienācīgu piesardzību: pārskatā iekļauta tikai līdz bilances datumam iegūtā peļņa; ņemtas vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumi, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un finanšu pārskata sagatavošanas dienu; aprēķinātas un ņemtas vērā visas vērtību samazināšanas un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem. d) Ņemti vērā ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas saskaņotas ar ieņēmumiem pārskata periodā. 16
Gada pārskats par gadu, 2. Nozīmīgi grāmatvedības uzskaites principi (turpinājums) Pielietotie grāmatvedības principi (turpinājums) e) Aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas novērtētas atsevišķi. f) Pārskata gada sākuma bilance sakrīt ar iepriekšējā gada slēguma bilanci. g) Norādīti visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finanšu pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu, maznozīmīgie posteņi tiek apvienoti un to detalizējums sniegts pielikumā. h) Saimnieciskie darījumi finanšu pārskatā atspoguļoti, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis juridisko formu. Sabiedrības vadība uzskata, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav notikušas nozīmīgas izmaiņas grāmatvedības politikās, kas piemērotas finanšu pārskatu sagatavošanā. Darījumi ārvalstu valūtās Bilances datumā ārvalstu valūtā esošie monetārie aktīvi un saistības tiek pārvērtēti pēc Eiropas Centrālās bankas noteiktā valūtas kursa 30. septembrī. Peļņa vai zaudējumi, kas radušies šo darījumu rezultātā, kā arī no ārvalstu valūtā esošo monetāro aktīvu un saistību pārvērtēšanas EUR, tiek uzrādīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pamatlīdzekļi Akciju sabiedrības iegādātie pamatlīdzekļi ir uzskaitīti to iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un vērtības samazinājumu, un to nolietojums tiek aprēķināts visā pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi. Katrai pamatlīdzekļa daļai, kuras izmaksas ir būtiskas attiecībā pret šī pamatlīdzekļa kopējām izmaksām, nolietojums jāaprēķina atsevišķi. Ja Akciju sabiedrība atsevišķi nolieto dažas pamatlīdzekļa daļas, tā atsevišķi nolieto arī atlikušās šī paša pamatlīdzekļa daļas. Nolietojumu aprēķina, sākot ar nākamo mēnesi pēc pamatlīdzekļu nodošanas ekspluatācijā vai iesaistīšanas saimnieciskajā darbībā. Uzturēšanas un remonta izmaksas, kā arī pamatlīdzekļiem nenozīmīgu rezerves daļu aizstāšana tiek uzskaitīta kā uzturēšanas izmaksas. Pamatlīdzekļu atjaunošanas darbi un uzlabojumi, kas būtiski palielina pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, tiek kapitalizēti. Pamatojoties uz pamatlīdzekļu funkcionālo pielietojumu, noteiktie lietderīgās izmantošanas laiki ir šādi: Iegādāto aktīvu lietderīgās izmantošanas laiks (gadi) Ēkas un inženierbūves 20 Siltumtīkli 20-30 Tehnoloģiskās iekārtas un ierīces 5-20 Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs 5-20 Datortehnika un biroja aprīkojums 4 Pamatlīdzekļi, kuru vērtība pārsniedz 150 eiro un kuru lietderīgās izmantošanas laiks ir ilgāks par vienu gadu, tiek kapitalizēti. Iegādātie aktīvi vērtībā zem 150 eiro iekļauti peļņas vai zaudējumu aprēķinā un/ vai uzskaitīti kā mazvērtīgais inventārs. Zemei nolietojums netiek aprēķināts. Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka pamatlīdzekļu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo pamatlīdzekļu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Ja eksistē vērtības neatgūstamības pazīmes un ja aktīva bilances vērtība pārsniedz aplēsto atgūstamo summu, aktīvs tiek norakstīts līdz tā atgūstamajai summai. Pamatlīdzekļa atgūstamā summa ir lielākā no neto pārdošanas vērtības vai lietošanas vērtības. Nosakot lietošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas to tagadnes vērtībā, izmantojot pirmsnodokļu diskonta likmi, kas atspoguļo tagadnes tirgus prognozes attiecībā uz aktīva vērtības izmaiņām un uz to attiecināmajiem riskiem. Aktīvam, kas pats nerada ievērojamas naudas plūsmas, atgūstamā summa tiek noteikta atbilstoši tam naudas plūsmu ģenerējošajam aktīvam, pie kura tas pieder. Zaudējumi vērtības samazinājuma rezultātā tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas. Pamatlīdzekļu objektu uzskaites vērtības atzīšanu pārtrauc, ja tas tiek atsavināts vai gadījumā, kad no aktīva turpmākās lietošanas nākotnē nav gaidāmi nekādi saimnieciskie labumi. Jebkāda peļņa vai zaudējumi, kas radušies pamatlīdzekļu objekta atzīšanas pārtraukšanas rezultātā (ko aprēķina kā starpību starp neto ieņēmumiem no atsavināšanas un pamatlīdzekļa bilances vērtību), tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā periodā, kad notikusi pamatlīdzekļa atzīšanas pārtraukšana. 17
Gada pārskats par gadu, 2. Nozīmīgi grāmatvedības uzskaites principi (turpinājums) Pamatlīdzekļi (turpinājums) Nepabeigtā celtniecība atspoguļo pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas, un tā tiek uzskaitīta sākotnējā vērtībā. Sākotnējā vērtībā ietilpst celtniecības izmaksas un citas tiešās izmaksas. Nepabeigtajai celtniecībai nolietojums netiek aprēķināts, kamēr attiecīgie aktīvi nav pabeigti un nodoti ekspluatācijā. Nemateriālie ieguldījumi Nemateriālie ieguldījumi ir uzskaitīti to sākotnējā vērtībā, kura tiek amortizēta aktīvu lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot lineāro metodi: Licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības - 4 gados; Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka nemateriālo ieguldījumu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo nemateriālo ieguldījumu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazināšanos. Zaudējumi vērtības samazināšanās rezultātā tiek atzīti, ja nemateriālo aktīvu bilances vērtība pārsniedz to atgūstamo summu. Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā Radniecīga sabiedrība ir akciju sabiedrības meitas sabiedrība, t.i., ieguldījuma daļa sabiedrībā ir lielāka par 50%, koncerna mātes sabiedrības cita meitas sabiedrība, koncerna meitas sabiedrības meitas sabiedrība. Ieguldījumi radniecīgajās sabiedrībās sākotnēji tiek novērtēti pēc to iegādes vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas visi akciju sabiedrības ieguldījumi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazinājuma. Ja kādi notikumi vai apstākļu maiņa liecina, ka ieguldījumu bilances vērtība varētu būt neatgūstama, attiecīgo ieguldījumu vērtība tiek pārskatīta, lai noteiktu to vērtības samazinājumu. Zaudējumi no vērtības samazinājuma tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Krājumi Krājumi tiek uzskaitīti zemākajā no pašizmaksas vai neto realizācijas vērtības. Izejmateriālos galvenokārt ietilpst kurināmais un siltuma avotu un siltumtīklu uzturēšanas materiāli. Bojātos krājumus vai krājumus, kuriem nav noieta, akciju sabiedrība noraksta vai pārdod. Izejmateriālu cena tiek uzskaitīta atbilstoši to pirkšanas izmaksām pēc vidējās svērtās metodes. Pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitori Pircēju un pasūtītāju parādi, kā arī citi debitori tiek atspoguļoti bilancē atbilstoši sākotnējai rēķinu summai, atskaitot šaubīgiem parādiem izveidotos uzkrājumus. Nauda Naudu veido nauda bankā EUR valūtā. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem Parādus piegādātājiem un darbuzņēmējiem sākotnēji atzīst to patiesajā vērtībā. Turpmākajos periodos kreditoru parādi tiek atspoguļoti amortizētajā iegādes vērtībā, pielietojot efektīvo procentu likmi. Kreditoru parādi tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja maksājuma termiņš ir viens gads vai mazāk. Pretējā gadījumā tie tiek uzrādīti ilgtermiņa saistību sastāvā. Aizņēmumi Aizņēmumi tiek atspoguļoti to sākotnējā vērtībā. Aizņēmuma izmaksas tiek iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā to rašanās brīdī. 18
Gada pārskats par gadu, 2. Nozīmīgi grāmatvedības uzskaites principi (turpinājums) Finanšu nomas prasības Finanšu nomas darījumi ir nomas darījumi, kuru ietvaros visi riski un atlīdzība, kas izriet no īpašumtiesībām uz nomas objektu, tiek nodota nomniekam. No nomas līgumiem izrietošās prasības nomas sākumā tiek uzrādītas kā aktīvi, kas atspoguļoti sākotnējā vērtībā. Finanšu nomas prasības ir sadalītas ilgtermiņa un īstermiņa daļās un atspoguļotas bilancē. Ienākumi no finanšu nomas tiek atzīti visa nomas līguma garumā, nodrošinot pastāvīgu un regulāru atdevi no neatmaksātajiem ieguldījumiem, un iekļauti pārskata gada procentu ieņēmumos. Rezerves Akciju sabiedrības rezerves veido rezervēs ieskaitītā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa. Ieņēmumu atzīšana Ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši pārliecībai par iespēju akciju sabiedrībai gūt ekonomisko labumu un tik lielā apmērā, kādā to iespējams pamatoti noteikt, atskaitot pievienotās vērtības nodokli. Atzīstot ieņēmumus, tiek ņemti vērā arī šādi nosacījumi: Siltumenerģijas pārdošana Siltumenerģijas pārdošanas ieņēmumos ietilpst akciju sabiedrības gūtie ieņēmumi par siltumenerģijas lietotāju siltumapgādi Rīgas pilsētā. Ieņēmumi tiek atzīti par pakalpojumu sniegšanu, balstoties uz noslēgtajiem līgumiem noteiktā laika periodā. Ieņēmumi tiek aprēķināti, piegādāto siltumenerģijas apjomu reizinot ar SPRK noteikto siltumenerģijas tarifu. Elektroenerģijas pārdošana Paralēli siltuma ražošanai koģenerācijas procesā tiek iegūta elektroenerģija. Elektroenerģija tiek pārdota AS Enerģijas publiskais tirgotājs, SIA AJ Power. Ieņēmumi tiek aprēķināti, piegādāto elektrības daudzumu reizinot ar noteikto vienības cenu. Preču pārdošana Ieņēmumi tiek atzīti, kad akciju sabiedrība ir nodevusi pircējam nozīmīgākos ar īpašumtiesībām uz precēm saistītos riskus un atlīdzības un var pamatoti novērtēt ieņēmumu apmēru. Pakalpojumu sniegšana Sniegto pakalpojumu vērtībā ietilpst galvenokārt ieņēmumi no ēku iekšējo sistēmu apsaimniekošanas pakalpojumiem. Ieņēmumi no pakalpojumiem tiek atzīti periodā, kad pakalpojumi tiek sniegti. Ieņēmumi no ēku iekšējo sistēmu apsaimniekošanas pakalpojumiem un attiecīgās izmaksas tiek atzītas, pamatojoties uz attiecīgo pakalpojumu izpildes apmēru. Procentu, līgumsodu, nokavējuma procentu atzīšana Procentu ieņēmumus atzīst pamatojoties uz proporcionālu laika sadalījumu, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Procentu ieņēmumu uzkrāšana tiek pārtraukta, ja to saņemšana ir apšaubāma. Līgumsodu, nokavējuma procentu ieņēmumus atzīst ieņēmumos un iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kad tie ir saņemti. Nomas ieņēmumi Ieņēmumi no nekustamā īpašuma nomas tiek uzskaitīti spēkā esošiem nomas līgumiem visā nomas perioda laikā, izmantojot lineāro metodi. Nākamo periodu ieņēmumi Nākamo periodu ieņēmumi atspoguļo uz nākamo pārskata periodu pārnestos ieņēmumus saistībā ar no klientiem saņemtajiem maksājumiem saistībā ar pieslēgumu siltumtīkliem pēc klientu pieprasījuma. Ieņēmumi tiek atzīti kārtējā pārskata periodā proporcionāli noslēgtajam pieslēguma termiņam. Eiropas kopienas institūciju finansiālais atbalsts Ieņēmumi no Eiropas kopienas institūciju finansiālā atbalsta tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā tajā periodā, uz kuru tie ir attiecināmi. Uz aktīviem (pamatlīdzekļiem) attiecināmais atbalsts tiek uzrādīts bilances postenī Nākamo periodu ieņēmumi un periodiski atzīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā proporcionāli attiecīgo aktīvu (pamatlīdzekļu) lietderīgās izmantošanas laikam. Uz ienākumiem attiecināmais finansiālais atbalsts tiek uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumi postenī Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi. Tas ir, finansiālā atbalsta daļa, kas paredzēta izmaksu segšanai, tiek atspoguļota atbilstošajā periodā, lai ievērotu ieņēmumu un izmaksu saskaņošanas principu. 19
Gada pārskats par gadu, 2. Nozīmīgi grāmatvedības uzskaites principi (turpinājums) Saistītās puses Saistītās puses ir ar Sabiedrību saistītas juridiskas un fiziskas personas, saskaņā ar zemāk minētiem noteikumiem. a) Persona vai tuvs šīs personas ģimenes loceklis ir saistīts ar pārskatu sniedzēju sabiedrību, ja: i. šai personai ir kontrole vai kopīga kontrole pār pārskatu sniedzēju sabiedrību; ii. šai personai ir būtiska ietekme pār pārskatu sniedzēju sabiedrību; vai iii. šī persona ir pārskatu sniedzēja sabiedrības vai tā mātes sabiedrības augstākās vadības pārstāvis. b) Sabiedrība ir saistīta ar pārskatu sniedzēju sabiedrību, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem: i. sabiedrība un pārskatu sniedzēja sabiedrība pieder vienai sabiedrību grupai (kas nozīmē, ka mātes sabiedrība, meitas sabiedrība un māsu sabiedrības ir saistītās puses vienai otrai); ii. viena sabiedrība ir otras sabiedrības asociēta sabiedrība vai kopuzņēmums (vai asociēta sabiedrība vai kopuzņēmums tās grupas sabiedrībai, kurai pieder otra sabiedrība); iii. abas sabiedrības ir kopuzņēmumi vienai un tai pašai trešajai pusei; iv. viena sabiedrība ir trešās puses kopuzņēmums, bet otra sabiedrība ir tās pašas trešās puses asociētā sabiedrība; v. sabiedrība ir pēcnodarbinātības pabalstu plāns atskaišu sniedzēja sabiedrības darbiniekiem vai sabiedrības, kura saistīta ar atskaišu sniedzēju, darbiniekiem; Ja atskaišu sniedzēja sabiedrība pati ir šāda veida plāns, saistītās puses ir arī to sponsorējošie darba devēji. vi. sabiedrību kontrolē vai kopīgi kontrolē persona, kas identificēta (a) punktā; vii. personai, kas identificēta (a)(i) punktā, ir būtiska ietekme pār sabiedrību vai ir sabiedrības (vai tā mātes sabiedrības) augstākās vadības pārstāvis; viii. uzņēmums, vai jebkurš koncerna, kurā ietilpst uzņēmums, dalībnieks, sniedz vadības personāla pakalpojumus sabiedrībai vai sabiedrības mātes sabiedrībai. Darījumi ar saistītām pusēm resursu, pakalpojumu vai saistību nodošana starp pārskatu sniedzēja sabiedrību un tā saistīto pusi neatkarīgi no tā, vai par to ir noteikta atlīdzība. Aplēses Sagatavojot finanšu pārskatu, vadībai nākas pamatoties uz zināmām aplēsēm un pieņēmumiem, kas ietekmē atsevišķus pārskatā atspoguļotos aktīvus un saistības, kā arī iespējamās saistības bilances datumā un ieņēmumus un izmaksas pārskata gada laikā. Faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Aplēšu ietekme tiek atspoguļota to izmaiņu brīdī. Tālāk tekstā ir uzskaitīti būtiskākie pieņēmumi un nozīmīgākās aplēses attiecībā uz nākotni, kā arī galvenie aplēšu nenoteiktības cēloņi bilances datumā, kas izraisa nozīmīgu risku, ka nākamajā pārskata periodā varētu rasties būtiskas korekcijas neto bilances aktīvu vai saistību uzskaites vērtībās: Uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoriem Akciju sabiedrības vadība izvērtē debitoru uzskaites vērtību un novērtē to atgūstamību, nepieciešamības gadījumā veidojot uzkrājumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem. Finanšu gados, kas noslēdzās 2020.gada 30.septembrī un 2019.gada 30.septembrī un turpmāk tiek veidoti speciālie uzkrājumi šaubīgo (nedrošo) debitoru parādiem pēc individuālās debitoru parādu vērtēšanas metodes. Krājumu neto realizācijas vērtība Akciju sabiedrības vadība izvērtē krājumu neto realizācijas vērtību, pamatojoties uz informāciju par sagaidāmajām pārdošanas cenām un pārdošanas izmaksām, kā arī izvērtē krājumu fizisko stāvokli gada inventarizācijas laikā. Gadījumos, kad krājumu neto realizācijas vērtība ir zemāka par krājumu pašizmaksu, krājumiem tiek veidoti uzkrājumi. Akciju sabiedrības vadība ir novērtējusi krājumu neto realizācijas vērtību un uzskata, ka būtiski papildu uzkrājumi 2020. gada 30. septembrī nav nepieciešami. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiki Pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiki tiek pārskatīti katrā bilances datumā, un, ja nepieciešams, tie tiek mainīti, lai atspoguļotu pašreizējos akciju sabiedrības vadības uzskatus par aktīvu atlikušo lietderīgo izmatošanas laiku, ņemot vērā tehnoloģijas izmaiņas, aktīvu atlikušo ekonomisko izmatošanas laiku un to fizisko stāvokli. Pamatlīdzekļu atgūstamā vērtība Akciju sabiedrības vadība izvērtē pamatlīdzekļu uzskaites vērtību un novērtē, vai pastāv kādas pazīmes, kas norāda, ka aktīvu atgūstamā summa ir zemāka nekā uzskaites vērtība. Akciju sabiedrības vadība aprēķina un atzīst zaudējumus no pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma, pamatojoties uz aplēsēm par to nākotnes izmantošanu, atsavināšanu vai pārdošanu. Ņemot vērā akciju sabiedrības plānotos saimnieciskās darbības apjomus un aktīvu iespējamo tirgus vērtību, akciju sabiedrības vadība uzskata, ka būtiskas pamatlīdzekļu vērtības korekcijas 2020. gada 30. septembrī nav nepieciešamas. 20