NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.142166711 (1-0108-13/9) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 21.martā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone, piedaloties pie atbildības saucamajai personai I.B., iestādes, kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, Rīgas Domes pārstāvim M.B., atklātā tiesa sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.B. (personas kods /personas kods/) sūdzību par Rīgas Domes Administratīvās komisijas 2011.gada 1.marta lēmumu Nr.D57 8-10 (administratīvā pārkāpuma protokols CB Nr.009888 un CB Nr.009885). Aprakstošā daļa [1] Rīgas Domes Administratīvās komisija 2011.gada 1.martā saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK) 150. 3 pantu pieņēma lēmumu Nr.D57 8-10 (turpmāk arī Lēmums) uzlikt I.B. (turpmāk arī sūdzības iesniedzēja) naudas sodu 500 latu apmērā par likuma Par dzīvojamo telpu īri 11. 3 panta pārkāpumu.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem. [1.1] Rīgas pilsētas īres valdes amatpersona 2011.gada 21.janvārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CB009888 par to, ka /adrese/ īrniekam netiek nodrošināti pamatpakalpojumi - aukstais ūdens un apkure. Rīgas pilsētas īres valdes amatpersona 2011.gada 21.janvārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.CB009885 par to, ka /adrese 2/ īrniekam netiek nodrošināti pamatpakalpojumi - aukstais ūdens un apkure. [1.2] I.B. paskaidroja, ka īrnieki tika brīdināti, ka nebūs ūdens. Īrnieku sūdzību rezultātā kapitālais remonts tika pārtraukts, bet tas bija nepieciešams, jo mājas jumts atrodas avārijas stāvoklī. Siltajā periodā ūdens bija, bet vēlāk ūdens padeves caurules tika saudzētas, lai neaizsalst, taču ūdeni var saņemt pirmā stāva tualetē. Par šo situāciju tika brīdināti īrnieki. No nama 11.dzīvokļa iemītnieku puses notiek kūdīšana, īrniece R.K. par īri nemaksā jau gadu, tāpēc ir ierosināta tiesvedība par viņas izlikšanu no dzīvokļa, īrniece veic prettiesiskas darbības. Īres nauda no īrniekiem netiek ņemta, ir jāmaksā tikai par patērēto ūdeni. Ar apkuri māju nevar nodrošināt, jo tai ir nepieciešams kapitālais remonts, par ko liecina tehniskais atzinums. Arī kanalizācijas sistēmā ir caurumi. [1.2] Īrniece V.B. paskaidroja, ka īpašnieki īrnieku labā nedara neko. V.B. visu laiku slimo. Tika ielikts viens logs, kuru aplīmēja ar papīru, tāpēc šo logu vērt vaļā nevar, neskatoties uz to, ka telpas ir jāvēdina. V.B. slimo ar astmu. Ūdeni uz dzīvokli nes vīrs, jo pati to nespētu darīt. Par ūdeni V.B. maksā. V.B. apgalvo, ka 11.dzīvoklis tiek apdzīvots. [1.3] Īrniece I.V. paskaidroja, ka īpašniece dzīvokli saņēma mantojumā. Nams nav denacionalizēts. Ēkā sākās remontdarbi. Šie remontdarbi tika apturēti tikai pēc Būvvaldes ziņojuma. [1.4] Izskatot lietu, komisija secināja, ka tā kā administratīvie pārkāpumi konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija, administratīvā pārkāpuma protokoli Nr.CB009888 un Nr.CB009885 tiek apvienoti vienā lietvedībā saskaņā ar LAPK 35. panta otro daļu. [1.5] Ar lietā esošajiem materiāliem un personu paskaidrojumiem administratīvā pārkāpuma fakts ir pierādīts. [1.6] Saskaņā ar likuma Par dzīvojamo telpu īri 11 3.pantu, pamatpakalpojumu sniegšanas pienākums ir izīrētājam. Izīrētājs nav ievērojis likuma Par dzīvojamo telpu īri 11.panta septīto daļu, kas paredz, ka izīrētājam nav tiesības pārtraukt, neuzsākt, nenodrošināt pamatpakalpojumu sniegšanu īrniekiem. Pārkāpums var būtiski pasliktināt īrnieku veselības stāvokli un negatīvi ietekmēt sadzīves apstākļus namā. Lietā nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi. Lietā konstatēts apstāklis, kas komisijas ieskatā, atbildību pastiprina, jo līdzīgs pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. Minētais apstāklis tiek vērtēts saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu. [2] Nepiekrītot Lēmumā minētajiem argumentiem, I.B. 2011.gada 28.martā vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar sūdzību. Sūdzība pamatota ar turpmāk minētiem argumentiem. 2.lappuse no 7

[2.1] Administratīvā komisija, pieņemot Lēmumu, nav ievērojusi LAPK 244.pantu, jo nav vispusīgi, objektīvi un pilnīgi izvērtējusi visus lietā iesniegtos pierādījumus. [2.2] Pamatpakalpojumi īrniekiem tiek nodrošināti, ūdens ir pieejams, elektrība tiek nodrošināta un līdz ar to siltumu dzīvokļos var nodrošināt. [2.3] 2009.gada 27.novembrī notika kopsapulce, kurā īrniekus brīdināja, ka mājai ir nepieciešams kapitālais remonts, to apstiprina tehniskās ekspertīzes rezultāti un, pamatojoties uz Īres likuma 28. 4 pantu, īrniekus informēja, ka īres līgumi tiks pārtraukti 2010.gada 1.oktobrī, taču 11. un 4.dzīvokļa īrnieki dzīvokļus neatbrīvoja, nekādus piedāvājumus strīda labprātīgai atrisināšanai nepieņēma. Kapitālais remonts tika uzsākts 2010.gada 7.oktobrī. Sākot ar 2011.gada 1.oktobri īrniekiem tika prasīts apmaksāt tikai komunālos rēķinus, atbrīvojot no pienākuma maksāt īres naudu. [2.4] Sūdzības iesniedzēja arī uzskata, ka piemērotais sods Ls 500 apmērā ir pārāk bargs, ņemot vērā, ka LAPK 150. 3 pantā nav noteikts minimālais soda apmērs un viņa ir fiziska persona. [2.5] Sūdzības iesniedzēja arī norāda, ka 2011.gada 7.aprīlī tiks pasludināts spriedums civillietā Nr.27172010 pret R.K. un E.K. par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvokļa /adrese/, kā arī otra civillieta Nr.27250510 pret tiem pašiem atbildētajiem par zaudējumu nodarīšanu. [3] Iestāde rakstveida paskaidrojumā tiesai lūdz noraidīt I.B. sūdzību, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem. [4] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka, pieņemot Lēmumu, nav ņemti vērā vairāki lietā nozīmīgi apstākļi. Ēka bija avārijas stāvoklī. Sods draud ne tikai par komunālo pakalpojumu nesniegšanu īrniekiem, bet arī draud sods pēc LAPK 89. 3 panta par savlaicīgu remontdarbu neveikšanu kultūras piemineklī. Par to, ka ēkā ir traucēta ūdens apgāde un ir visādas citādas likstas, īrnieki sūdzējušies vairākkārt. Izvērtējot situāciju, tika veikta tehniskā apsekošana, kurā konstatēja, ka mājas nolietojums ir ļoti liels 80%. Tāpēc tika nolemts veikt mājas kapitālo remontu. Kā lietas materiālos redzams, visi īrnieki tika laicīgi brīdināti un tika veikta izskaidrošana, ko nozīmē kapitālais remonts, ka tā nav neliela lokāla labošana. Remontdarbi tika uzsākti 2010.gada rudenī. Lielākā daļa mājas īrnieku saprata situāciju, atradām kopīgus risinājumus, lai varētu atbrīvot dzīvojamās telpas. Ēkā palika tikai tie iemītnieki, kuriem nesakrita motivācija, lai pārceltos uz citām telpām, konkrēti 4.dzīvokis, V.B. ģimene, kas jau ilgu laiku bija dzīvokļu rindas uzskaitē Rīgas domē, tāpēc viņu interesēs bija, lai dzīvojamā platība būtu pēc iespējas sliktākā stāvoklī un dzīvoklis 11.dzīvoklis, R.K., kurai bija motivācija saņemt 20 000 latu lielu kompensāciju, lai viņa atbrīvotu dzīvokli. Sūdzības iesniedzēja šādai summai nepiekritu, tāpēc nekāda vienošanās netika panākta, bet tika uzsākta tiesāšanās par īres līguma pārkāpumiem. I.B. uzskata, ka tas bija apzināts kaitējums no īrnieku puses, neļaut veikt mājas remontdarbus, jo pamatā bija vēlme turpināt īrēt dzīvojamo platību par minimālu īres maksu, ko pamatot ar sliktajiem dzīves apstākļiem. Uzsākot remontdarbus, I.B. interesēs bija darbus veikt ātri, bez dīkstāves un liekiem izdevumiem, taču R.K. vērsās Rīgas domē, apšaubot būvatļaujas likumību, un 3.lappuse no 7

tāpēc nācās apturēt visus darbus uz pārbaudes laiku. Tas ieviesa lielas korekcijas visā būvdarbu gaitā. Bija rudens, nācās visus remontdarbus pārtraukt, iekonservēt ēku un nojaukt stalažas. Tā kā remontdarbi bija jau sākušies, daļēji bija izjaukta siltumsistēma un ziemā apkuri nodrošināt nebija vairs iespējams. Dīkstāves dēļ arī uzņēmums, kas veica darbus, SIA /Nosaukums/, vairs nevarēja iekļauties grafikā un izpildīt ieplānotos darbus. Kas attiecas uz ūdens padevi, tad abu īrnieku sūdzība par ūdens trūkumu nav pamatota. Lietas materiālos redzams, ka ūdens ēkā bija pieejams. Sākumā tas bija pieejams visā ēkā, vēlāk, kad sākās sals, tas tika nodrošināts ēkas 1.stāvā. Šī situācija sūdzības iesniedzējai izvērsās neveiksmīga, jo neizpildot darbus (neveicot remontu) viņai draudēja sods, bet izpildot darbus (veicot remontu) viņai atkal draudēja sods. Šobrīd māja ir pilnīgā kārtībā, tajā dzīvo īrnieki, visi komunālie pakalpojumi tiek nodrošināti. Tai pašā laikā īrniece V.B. ilgstoši neveic nekādus maksājumus un šobrīd ir tiesvedība. Savukārt īrniece R.K. nelaida iekšā dzīvoklī nevienu strādnieku, neļāva veikt tur nekādus darbus ne nomainīt logus, ne pievienot siltumtrasi un tikai turpināja rakstīt sūdzības. Pieaicinātā Īres valde šajā reizē nekonstatēja administratīvā pārkāpuma pazīmes, vienlaikus norādot R.K., ka situācijā, kad viņa pati neielaiž strādniekus un neļauj veikt darbus pakalpojumu saņemšanai, viņai nav pamata izteikt sūdzības, jo namīpašnieks ir izdarījis visu, lai ēkas iemītnieki saņemtu visus pakalpojumus. Iestādes pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka no vienas puses var piekrist sūdzības iesniedzējas teiktajam par apburto loku, kurā viņa iekļuva, jo tiešām ir situācija, kad jānodrošina visi likumā noteiktie pamatpakalpojumi īrniekam, tai pašā laikā, ja remontdarbu laikā iedzīvotājiem tiek piedāvāta līdzvērtīga dzīvesvieta, likumu regulējums nav tik pietiekams, lai varētu jautājumu izšķirt operatīvi. Īrnieks var atteikties pamest dzīvojamo telpu uz remonta laiku, un tad ievelkas tiesvedība uz vairākiem gadiem. Savukārt no otras puses nama īpašniekam var iestāties atbildība, kas paredzēta LAPK 150. 2 pantā par izvairīšanos no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, kā arī īpaši noteikta atbildība par arhitektūras pieminekļu neremontēšanu un neuzturēšanu atbilstošā kārtībā. Tajā pašā laikā atbildētāja saņēma lietas materiālus un savas kompetences ietvaros konstatēja faktu par pamatpakalpojumu nenodrošināšanu diviem īrniekiem, par ko strīds nepastāvēja. Ņemot vērā, ka lietā ir divi dzīvokļi, kuriem netiek nodrošināti vairāki pamatpakalpojumi vienlaicīgi, un komisijas praksi, ka par viena pamatpakalpojuma nesniegšanu īrniekam, naudas sods tiek uzlikts 200 latu apmērā, tika pieņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu I.B. 500 latu apmērā. Motīvu daļa [5] Tiesa, novērtējusi lietas dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, atzīst, ka Lēmums grozāms daļā par noteikto soda apmēru. [6] No tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzēja neapstrīd lietas faktiskos apstākļus, taču tos interpretējot uzskata, ka šādās darbībās nav saskatāma administratīvi sodāma rīcība, kā arī apstrīd noteiktā soda apmēru. 4.lappuse no 7

[7] LAPK 150. 3 pants noteic, ka par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpās īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus uzliek naudas sodu fiziskajām personām - līdz tūkstoš latiem. Kā izriet no likuma Par dzīvojamo telpu īri 11. 3 panta pirmās daļas 1.punkta, tad pamatpakalpojumi ir tādi pakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves atkritumu izvešana). Saskaņā ar likumu Par dzīvojamo telpu īri 11. 3 pantu pamatpakalpojumu sniegšanas pienākums ir izīrētājam. Savukārt atbilstoši likuma Par dzīvojamo telpu īri 11. 3 panta septītajai daļai, izīrētājam nav tiesības nenodrošināt pamatpakalpojumu sniegšanu īrniekam. Tiesa, izskatot sūdzības un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nekonstatē LAPK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas būtu par pamatu atcelt iestādes Lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības. Tādējādi nav šaubu par to, ka sūdzības iesniedzēja nav ievērojusi likuma Par dzīvojamo telpu īri iepriekšminētās normas, proti, nama iedzīvotājiem nebija nodrošinājusi pamatpakalpojumus, kā rezultātā ar savu rīcību ir izdarījusi LAPK 150. 3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. [8] Saskaņā ar LAPK 32.pantu, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem (pirmā daļa). Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (otrā daļa). Konkrētajā gadījumā par LAPK 150. 3 pantā paredzēto pārkāpumu noteiktā sankcija fiziskajām personām ir naudas sods līdz tūkstoš latiem. Kā redzams no lietas materiāliem, sūdzības iesniedzējai uzlikts naudas sods 500 latu apmērā. Izvērtējot lietas apstākļus un pārkāpuma būtību, tiesa konstatē, ka pārkāpums ir saistīts ar cilvēka pamattiesību tiesību uz dzīvokli un labvēlīgu dzīves vidi ierobežojumiem. Tāpat no lietā esošajiem materiāliem izriet, ka pārkāpumam ir bijis ilgstošs raksturs un līdzīgs pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. Vērtējot soda apmēru, tiesas ieskatā nepieciešams ņemt vērā arī iestādes praksi līdzīgās lietās, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91.pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Tātad vienlīdzības princips aptver arī tiesas darbību tiesas spriešanu (sk. Levit E. Satversmes 91.panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011., 57.punkts). Ieskatoties Tiesu informācijas sistēmā, tiesa konstatē, ka lietā Nr.A420610910 personai par apkures, kanalizācijas un aukstā ūdens nenodrošināšanu uzlikts naudas sods simts lati, lietā Nr.A420637110 par apkures un aukstā ūdens nenodrošināšanu divsimt lati, lietā Nr.A42766909 par apkures nenodrošināšanu piecdesmit lati, lietā A42836509 par aukstā ūdens nenodrošināšanu divdesmit pieci lati, lietā Nr.A42534008 par apkures, aukstā ūdens, elektrības un gāzes nenodrošināšanu divsimt piecdesmit lati, lietā Nr.A42674007 par 5.lappuse no 7

kanalizācijas un aukstā ūdens nenodrošināšanu divsimt lati, lietā A42581207 par ilgstošu aukstā ūdens un kanalizācijas nenodrošināšanu diviem dzīvokļiem divsimt lati. Tiesas sēdē iestādes pārstāvis paskaidroja, ka iestādes prakse ir tāda, ka par viena pamatpakalpojuma nesniegšanu tiek uzlikts sods apmēram Ls 200 apmērā. Arī no tiesu prakses konstatējams, ka pārsvarā sods par viena pamatpakalpojuma nesniegšanu vienam dzīvoklim tiek uzlikts piecdesmit līdz divsimt latu apmērā. Vienlaicīgi, izskatot administratīvo pārkāpumu lietas un saucot personas pie administratīvās atbildības, jāņem vērā, ka katra administratīvā pārkāpuma lieta ir individuāla, tās ietvaros tiek izvērtēta konkrētas personas darbības vai bezdarbības atbilstība administratīvā pārkāpuma pazīmēm, kā arī konkrētai personai piemērojamais sods. Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesa nesaskata pārkāpumā ļaunprātīgu rīcību no sūdzības iesniedzējas puses. Faktiski pamatpakalpojuma - aukstā ūdens un apkures, nesniegšana konkrētajā gadījumā ir vistiešākajā mērā saistīta ar ēkā uzsākto kapitālo remontu, ko bija nepieciešams veikt, lai nodrošinātu īrniekus ar pamatpakalpojumiem. Mājas 4. un 11.dzīvokļa īrnieki atteicās atbrīvot dzīvojamo telpu sakarā ar ēkas kapitālremontu, turklāt 11.dzīvokļa īrnieces R.K. darbības rezultātā, apstrīdot būvatļauju, ēkas remonts tika apturēts uz pārbaudes laiku. Tā kā uzsākto remontdarbu dēļ bija daļēji jau izjaukta siltuma padeves sistēma, tad ziemas periodā vairs nebija iespējams ēku nodrošināt ar apkuri un ūdens padevi visā mājās. Vienlaikus jāņem vērā, ka sūdzības iesniedzēja no savas puses centās nodrošināt, lai dzīvojamās mājas palikušie īrnieki vispār nepaliktu bez ūdens, un izvietoja ūdens ņemšanas krānu ēkas 1.stāvā. Tādējādi tiesas ieskatā pārkāpuma raksturs un atbildības pakāpe nosakāma, samērojot to ar pašu īrnieku paciestajām neērtībām un viņu darbību vai bezdarbību. LAPK 22.pants noteic, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Tātad sodam ir jābūt tādam, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu un tas atturētu personu izdarīt jaunus pārkāpumus. Tiesas ieskatā, pastāvot konkrētajiem apstākļiem, ir pamats, atbilstoši LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktam, grozīt soda apmēru, samazinot to līdz Ls 50. Pretējs nolēmums tiesas ieskatā sabiedrībā veicinātu tiesisko nihilismu, dodot iespēju tiesību normu pārkāpējiem izvairīties no soda par izdarīto pārkāpumu. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 4.punktu, 289. 17 un 289. 18 pantu, Administratīvā rajona tiesa 6.lappuse no 7

nosprieda: grozīt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 1.marta lēmumā Nr.D57 8-10 (administratīvā pārkāpuma protokols CB Nr.009888 un CB Nr.009885) noteikto administratīvā soda apmēru uz 50 (piecdesmit) latiem, bet pārējā daļā I.B. (personas kods /personas kods/) sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnese (paraksts) L.Andersone NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese L.Andersone Rīgā 2013.gada 21.martā 7.lappuse no 7