Noraksts

NORAKSTS Lieta Nr.142175911 1-0132-13/15 ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 10.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Reitupe, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai S.V. un iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei I.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz S.V. (personas kods /personas kods/) sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.1648. A p r a k s t o š ā d a ļ a [1] 2011.gada 23.februārī administratīvā pārkāpuma protokolā paziņojumā Nr.111785751 (turpmāk arī protokollēmums) konstatēts, ka transportlīdzeklis Honda, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī transportlīdzeklis), 2011.gada 23.februārī plkst.13.30 novietots stāvēšanai Rīgā, Ganu un Lenču ielu krustojumā, neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 Ceļu satiksmes noteikumi (turpmāk arī CSN) 135.6.apakšpunkta prasības, tādējādi izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK) 149. 10 panta piektās daļas 8.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Ar protokollēmumu transportlīdzekļa

vadītājam, kurš neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā (lietas 24.lapa). [2] Izskatot transportlīdzekļa vadītājas S.V. apstrīdēšanas iesniegumu, ar Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk arī iestāde) 2011.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.1648 (turpmāk arī Lēmums) protokollēmums atstāts negrozīts. Iestāde pamatoja Lēmumu ar šādiem argumentiem. [2.1] Saskaņā ar CSN 1.24. un 1.8.apakšpunktu brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Tādējādi arī brauktuvju krustošanās vieta ir šaurāks jēdziens kā CSN 1.24.punktā definētais krustojums, proti, brauktuvju krustošanās vieta ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas brauktuves vienā līmenī. Pārkāpuma konstatēšanas vietā vienā līmenī krustojas divi ceļi Ganu un Lenču iela. Iestādes viedokli apstiprina arī valsts AS Latvijas valsts ceļi un Rīgas domes Satiksmes departaments, norādot, minētajā gadījumā vienā līmenī krustojas divi ceļi Ganu iela un Lenču iela, šīs ielas veido krustojumu, par ko netieši liecina arī ārpus krustošanās vietas izveidotās ceļa zīmes. Transportlīdzekļi, lai nokļūtu no vienas ielas brauktuves, piemēram, Lenču ielas uz otru ielas brauktuvi, piemēram, Ganu ielas, ir jāpagriežas pa kreisi un šim manevram ir nepieciešama lielāka brauktuves daļa, nekā braucot taisnā virzienā. Pārkāpuma konstatēšanas vieta ir uzskatāma par Ganu un Lenču ielu krustojumu un to brauktuvju krustošanās vietu. [2.2] Lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai S.V. atceltu piemēroto sodu. [3] Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā sūdzībā S.V. (turpmāk arī sūdzības iesniedzēja) Lēmumam nepiekrīt un lūdz to atcelt. Sūdzībā norāda, ka Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvalde ar lēmumu Nr.D57/10-6/72 un Nr.D57/10-6/73 nolēma atcelt protokolu Nr.108519503 un Nr.108150768 par analogu pārkāpumu izdarīšanu. [4] Iestāde Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā sūdzību neatzīst un uzskata to par noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. [5] Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja uzturēja iesniegto sūdzību, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Paskaidroja, ka par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai šajā krustojumā policija jau divas reizes atcēla piemēroto sodu. Konkrētā vieta nav krustojums, bet pagrieziens, ielai tikai mainās nosaukums - vienā pusē Ganu, otrā pusē Lenču iela. Sods piemērots par CSN 135.6.apakšpunkta neievērošanu, bet šajā gadījumā izbrauc no stāvlaukuma. Nav ceļa zīmju, kas norādītu, ka tas ir krustojums, piemēram, Dodiet ceļu vai cita. Pēc definīcijas jābūt krustošanās pazīmēm, bet konkrētajā vietā tās iztrūkst, tāpēc tas nav krustojums. 2.lappuse no 6

Sūdzības iesniedzēja lūdz atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu, vainu atzīst un izdarīto nožēlo, ienākumi minimāli, apgādībā bērns. [6] Tiesas sēdē iestādes pārstāve sūdzību neatzina, pamatojoties pārsūdzētajā Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādīto, papildus uzsverot, ka valsts AS Latvijas Valsts ceļi un Rīgas domes Satiksmes departamenta skaidrojumi arī apstiprina, ka pārkāpuma vieta ir atzīstama par krustojumu. Nosakot sodu, jāņem vērā arī tas, ka pašvaldības policija maldinājusi sūdzības iesniedzēju. M o t ī v u d a ļ a [7] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka sūdzība ir pamatota. [8] Lietā konstatēti turpmāk norādītie pierādījumi. [8.1] 2011.gada 23.februāra protokollēmums (lietas 24.lapa) un notikuma vietā veiktie fotouzņēmumi (lietas 22.-23., 26.lapa). [8.2] Valsts AS Latvijas valsts ceļi vēstule Nr.5.1/851 (lietas 33.lapa, [2.2]). [8.3] Rīgas domes Satiksmes departaments vēstule Nr.DS-11-687-nd (lietas 35.lapa, [2.3]). [8.4] Sūdzības iesniedzējas paskaidrojumi ([5], lietas 28.lapa). [9] Lietā nav strīda, ka 2011.gada 23.februārī plkst.13.30 transportlīdzeklis stāvējis Rīgā, Ganu un Lenču ielu krustojumā. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā, un līdz ar to, vai pieteicējas darbībās ir konstatējams LAPK 149. 10 panta piektās daļas 8.punktā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tāpat lietā ir strīds par to, vai pārkāpums var tikt atzīts par maznozīmīgu. [10] Iestādes Lēmums pamatots ar CSN 135.6.apakšpunktu un LAPK 149. 10 piektās daļas 8.punktu. CSN 135.6.apakšpunkts noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). LAPK 149. 10 piektās daļas 8.punkts noteic, ka par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. 3.lappuse no 6

Tātad, lai transportlīdzekļa vadītāju sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzekļa vadītājs ir novietojis transportlīdzekli stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas. [11] Sūdzības iesniedzējas ieskatā vieta, kur viņa novietojusi stāvēšanai savu transportlīdzekli, nav uzskatāma par krustojumu. Tiesa sūdzības iesniedzējam viedoklim nepiekrīt, ievērojot šādus apsvērumus. Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi). CSN 1.24.apakšpunkts paredz, ka krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409.ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Savukārt CSN 1.8. apakšpunkts noteic, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām. Izvērtējot lietā esošos fotouzņēmumus un satiksmes organizāciju Ganu un Lenču ielu krustojumā (sk. lietas 26. 27.lapa un www.rigis.lv), secināms, ka abas ielas ir satiksmei izbūvēta teritorija un atbilst CSN 1.24.apakšpunktā dotajai krustojuma definīcijai - vieta, kur krustojas ceļi vienā līmenī. Tiesai ir zināms konkrētās vietas stāvoklis dabā, tādēļ tiesa piekrīt, ka Ganu un Lenču ielu krustojumu varētu uzskatīt par netipisku, jo divu ielu krustojumā vienlaikus atrodas arī vieta, kur izbrauc uz brauktuves no uzņēmuma blakusteritorijas. Vienlaikus norādāms, ka CSN normā paredzētais izņēmums, ka aizliegums stāvēt tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas nav attiecināms uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas, nav piemērojams situācijā, ja vieta, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas, atrodas citu brauktuvju krustošanās vietā. [12] Ievērojot šā sprieduma [8] [11] punktos minēto, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzējas darbībās, novietojot transportlīdzekli 2011.gada 23.februārī plkst.13.30 4.lappuse no 6

stāvēšanai Rīgā, Ganu un Lenču ielu krustojumā, ir konstatējams LAPK 149. 10 piektās daļas 8.punktā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs. [13] LAPK 21.panta otrā daļa paredz, ja ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu. Tādējādi pārkāpumu var atzīt par maznozīmīgu, ja ir konstatējami šādi priekšnosacījumi: 1) pārkāpums izdarīts ceļu satiksmē; 2) par to paredzētais naudas sods nepārsniedz Ls 30; 3) pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai. Taču, lai pārkāpumu atzītu par maznozīmīgu, papildus obligāto priekšnosacījumu konstatēšanai ir jāizvērtē LAPK 32.panta otrajā daļā minētie apstākļi: pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi un jāizdara lietderības apsvērumi saskaņā ar LAPK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi, proti, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Proti, iestādei un tiesai ar LAPK 21.pantu ir piešķirta rīcības brīvība izvērtēt, vai LAPK 32.pantā noteiktā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams saukt pārkāpēju pie administratīvās atbildības, vai arī mērķi ir iespējams sasniegt, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.augstākās tiesas Senāta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu). Izvērtējot lietas materiālus to savstarpēja kopsakarā, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējami LAPK 21.pantā minētie priekšnosacījumi un sūdzības iesniedzējas izdarītais pārkāpums var tikt atzīts par maznozīmīgu, ņemot vērā pārkāpuma raksturu (pārkāpums ceļu satiksmē (apstāšanās un stāvēšanas noteikumi), kurš nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai), sūdzības iesniedzējas personību (CSDD pārkāpumu uzskaites sistēmā soda punkti un neapmaksāti naudas sodi nav reģistrēti), vainas pakāpi (neuzmanība), mantisko stāvokli (minimāli ienākumi un apgādībā bērns), kā arī atbildību mīkstinošos apstākļus saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punktu (sūdzības iesniedzēja vainu atzīst un izdarīto nožēlo). Apstākļus, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu tiesa nekonstatē. 5.lappuse no 6

Tiesa ņem vērā arī faktu, ka Rīgas pašvaldības policijas Ceļu pārvaldes priekšnieks ar 2010.gada 22.maija lēmumu Nr.D57/10-6/72 un 2011.gada 11.janvāra lēmumu Nr.D57/10-6/73 (lietas 12.-16.lapa) nepamatoti atcēlis sūdzības iesniedzējai piemēroto sodu par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai Rīgā, Ganu ielā 6, šādā veidā radot sūdzības iesniedzējai nepareizu priekšstatu par CSN. Šeit jāatzīmē, ka iestādes pieļautā kļūda, nepamatoti atceļot sodus, nevar radīt personai tiesisku paļāvību, ka šāda kļūdaina iestādes prakse tiks turpināta. Ievērojot minēto, tiesa sūdzības iesniedzējas izdarīto pārkāpumu atzīst par maznozīmīgu, savukārt naudas soda piemērošana konstatētajos faktiskajos lietas apstākļos tiesas ieskatā nesasniedz soda mērķi. Līdz ar to sūdzības iesniedzēja saskaņā ar LAPK 21.pantu ir atbrīvojama no LAPK 149. 10 piektās daļas 8.punktā noteiktās administratīvās atbildības pārkāpuma mazsvarīguma dēļ, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu. R e z o l u t ī v ā d a ļ a Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmo daļu, 289. 12 panta otrās daļas 2.punktu, 289. 18 pantu tiesa n osp ri ed a : a t c e l t Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2011.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.1648 (administratīvā pārkāpuma protokols - paziņojums Nr.111785751) un izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, izsakot S.V. (personas kods /personas kods/) mutvārdu aizrādījumu. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2013.gada 10.maijā. Tiesnese (paraksts) A.Reitupe NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese Rīgā 2013.gada 10.maijā A.Reitupe 6.lappuse no 6