EIROPAS PUSGADA TEMATISKĀ FAKTU LAPA PĒTNIECĪBA UN INOVĀCIJA 1. IEVADS Pētniecībai un inovācijai ir būtiska nozīme gudras un ilgtspējīgas izaugsmes izveidē un darbvietu radīšanā. Pētniecība rada jaunas zināšanas un tāpēc ir jaunu un inovatīvu produktu, procesu un pakalpojumu izstrādes pamatā, un tas nodrošina lielāku ražīgumu, rūpniecības konkurētspēju un galu galā labklājību. Ir plaši atzīts, ka ražīgums ir nozīmīgs ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes veicināšanā un Eiropas atveseļošanās nostiprināšanā 1. Tomēr ES darbaspēka produktivitāte joprojām ir apmēram par 12 % zemāka nekā Amerikas Savienotajās Valstīs un pēdējos 10 gados šī plaisa ir palielinājusies. Darbaspēka produktivitātes palielināšanās ir atkarīga no ekonomikas spējas ieguldīt vairāk kapitālā, kas pieejams uz katru strādājošo, t. i., no kapitāla padziļināšanas, un no spējas palielināt ražīgumu, apvienojot ražošanas faktorus, t. i., no daudzfaktoru ražīguma. Kopš krīzes vairumā ES valstu ieguldījumi kapitālā ir bijuši zemi un daudzfaktoru ražīguma pieaugums ir bijis niecīgs vai negatīvs. Valstīm, kurās ir augsts izlaides līmenis uz iedzīvotāju, lai nodrošinātu daudzfaktoru ražīgumu, sevišķi svarīga ir pētniecība un inovācija, prasmes un tehnoloģijas attīstība 2. Arī tām valstīm, kas cenšas panākt šo līmeni, ir svarīgi 1 The future of productivity, ESAO, Parīze, 2015. 2 Global Competitiveness Report 2016-2017, WEF series, Ženēva, 2017. sākt samazināt šo ražīguma starpību. Līdztekus labākai normatīvajai un institucionālajai sistēmai un efektīvai tirgus darbībai pētniecības un inovācijas sistēmas ir būtisks elements, lai veicinātu efektivitāti, izmantojot gan valsts darbaspēku, gan kapitālu. Pētniecības un inovācijas sistēmas ir sarežģītas ekosistēmas, kuru optimālai darbībai ir nepieciešami dažādi elementi. Proti, ir vajadzīga stingra publiskā sektora zinātnes bāze, kas sniedz kvalitatīvus rezultātus, spēcīga uzņēmumu iesaiste inovācijas darbībās, plašas un daudzpusīgas pētniecības un inovācijas dalībnieku zināšanu savstarpējās plūsmas un labi pamatnosacījumi, kas ļauj attīstīties inovācijai uzņēmumos. Ņemot vērā nacionālo pētniecības un inovācijas sistēmu daudzveidību Eiropas Savienībā, ir svarīgi identificēt katras sistēmas galvenās vājās vietas. Tāpēc pētniecības un inovācijas politikas analīze Komisijas ziņojumos par valstīm 3 tiek veikta, pamatojoties uz divpakāpju pieeju: 3 katrai dalībvalstij, pamatojoties uz pētniecības un inovācijas darbības rādītāju kopumu, tiek noteikts, kādas https://ec.europa.eu/info/strategy/europeansemester. Sk. arī Research and Innovation Observatory Horizon 2020 Policy Support Facility, kur sniegta analīze, ieskats, statistikas dati un paraugprakses piemēri par pētniecības un inovācijas politikas izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu ES un valstu līmenī. 1. lpp.
ir galvenās ar pētniecību un inovāciju saistītās problēmas, proti, tiek meklētas galvenās vājās vietas, kas traucē nodrošināt pilnīgu pētniecības un inovācijas devumu ekonomikas un ražīguma izaugsmei; tiek novērtēts, vai politiskā reakcija ir pienācīga, lai novērstu konstatētās problēmas. Šī faktu lapa ir veidota, pamatojoties uz šo divpakāpju pieeju. Proti, 2. iedaļā ir aplūkota Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmu darbība un noteiktas pastāvošās problēmas saistībā ar ieguldījumiem, zināšanu plūsmām un pamatnosacījumiem. 3. iedaļā tiek apspriesti pieejamie pamatojošie elementi potenciālajām politiskajām nostādnēm šo problēmu risināšanai un tas, kāda ir politikas nostādņu efektivitāte atkarībā no konkrētajiem apstākļiem, kādos tās piemēro. Politikas sviras, kas aprakstītas 3. iedaļā, ir tikai ilustratīvs piemērs, tās neataino visu politiskās reaģēšanas spektru, kas var veicināt pētniecības un inovācijas sistēmas. Visbeidzot, 4. iedaļā ir ieskicēti dalībvalstu labas politiskās prakses piemēri problēmu risināšanā. 2. POLITIKAS UZDEVUMI Eiropas pusgada valstu iesniegtajos ziņojumos identificētās galvenās pētniecības un inovācijas politikas problēmas var kopumā iedalīt šādās trijās kategorijās valsts pētniecības un inovācijas sistēmas zemā kvalitāte (2.1. punkts), vājas zināšanu plūsmas un vāja zinātnes un uzņēmumu saikne (2.2. punkts), kā arī vājās vietas, kas traucē veikt ieguldījumus inovācijās (2.3. punkts). 2.1. Valsts pētniecības un inovācijas sistēmas zemā kvalitāte Valsts pētniecības un inovācijas sistēmai (ko veido augstākās izglītības iestādes un citas sabiedriskās organizācijas, kuras nodarbojas ar pētniecību un inovāciju) ir izšķiroša loma inovatīviem uzņēmumiem nepieciešamo zināšanu un talantu radīšanā un veicināšanā, lai tie varētu attīstīt savus pētniecības un inovācijas centienus. Analizējot minētās sistēmas kvalitāti dalībvalstīs, var identificēt valstis, kurās šajā jomā ir nepilnības. Valsts pētniecības un inovācijas sistēmas kvalitātes novērtēšanai var izmantot vairākus attiecīgos darbības rādītājus. Visplašāk izmantotie ir šādi: "bibliometrija", lai izmērītu zinātnisko publikāciju ietekmi uz jaunu zināšanu radīšanu; to Eiropas Pētniecības padomes prestižo stipendiju skaits, kas piešķirtas pētniekiem attiecīgajā valstī (jo tās uzskata par apbalvojumu par izcilību zinātnē); un labāko universitāšu skaits valstī saskaņā ar starptautiskiem reitingiem. Analizējot šos rādītājus, skaidri un pastāvīgi izgaismojas zinātnes sadalījums Eiropas Savienībā. Pirmkārt, ir redzams austrumu rietumu dalījums, proti, Austrumeiropas valstīs kopumā ir zemāka valsts pētniecības un inovācijas sistēmas kvalitāte salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Otrkārt, ir arī ziemeļu dienvidu dalījums, lai gan ne tik izteikts, jo Grieķijā, Portugālē, Spānijā, Kiprā, Maltā un Itālijā rādītāji ir nedaudz zemāki par ES vidējiem un ir pa vidu starp Austrumeiropas valstu un Ziemeļvalstu rādītājiem. Lielā mērā šie dalījumi ir radušies tāpēc, ka iepalikušajās valstīs ir zemāki valsts ieguldījumi pētniecībā un izstrādē. Tomēr, aplūkojot valsts ieguldījumu pētniecībā un izstrādē līmeņu atšķirības, mēs joprojām redzam, ka vairākās dalībvalstīs, kas ir iepalikušas, darbības rādītāji ir sliktāki, nekā varētu prognozēt, ņemot vērā valsts ieguldījumu līmeni pētniecībā un izstrādē, un tas varētu liecināt par iespējamām problēmām saistībā ar to, kā minētie valsts ieguldījumi tiek piešķirti. Lai ilustrētu šo dalījumu, 1. attēlā ir parādīts: i) uz vertikālās ass zinātnes izcilības "bibliometrijas" rādītājs (t. i., bieži citēto zinātnisko publikāciju īpatsvars attiecībā pret visām nacionālajām zinātniskajām 2. lpp.
publikācijām) 4 ; un ii) uz horizontālās ass valsts pētniecības un izstrādes intensitāte (izdevumi par pētniecību un izstrādi, kas veikta valsts pētniecības sistēmā, % no IKP). Tas atklāj triju galveno veidu situācijas: dalībvalstis, kurās galvenais risināmais jautājums ir ļoti zemā valsts pētniecības un inovācijas sistēmas kvalitāte, kas jo īpaši jārisina, palielinot resursus. Šajās valstīs (piem., Bulgārijā, Latvijā, Horvātijā un Rumānijā) ieguldījumu palielināšanai ir jānotiek vienlaikus ar tālejošām reformām, lai palielinātu efektivitāti un kvalitāti; dalībvalstis, kurās ir ļoti spēcīga zinātniskā bāze, piemēram, Apvienotā Karaliste, Nīderlande, Dānija un Beļģija. Šajās dalībvalstīs galvenais uzdevums varētu būt izmantot savu pasaules klases zinātnes bāzi, lai radītu vēl lielākas inovācijas ekonomikā; dalībvalstis, piemēram, Somija, Čehijas Republika, Igaunija un Lietuva, kurās zinātniskais sniegums neatbilst valsts izdevumiem pētniecībā un izstrādē. Čehijas Republikā, Igaunijā un Lietuvā šo situāciju varētu saistīt ar to, ka valsts izdevumu būtisks palielinājums pētniecībā un izstrādē notika pēdējos 10 gados un tas vēl pilnībā nav devis rezultātu. Tas izgaismo situāciju, ka šīm valstīm tagad ir jākoncentrējas uz minēto ieguldījumu efektivitātes palielināšanu. 4 Bieži citētās publikācijas ir 10 % no visvairāk citētajām publikācijām. Tā kā citēšana ir jānovērtē vairāku gadu laikposmā pēc publicēšanas, jaunākie dati ir par pētījumiem, kas publicēti 2014. gadā. 3. lpp.
Bieži citētās publikācijas (%), 2014 1. attēls. Zinātnisko rezultātu kvalitāte un valsts ieguldījumi pētniecībā un izstrādē 15 UK NL DK BE 12 IE LU FR AT DE SE IT ES-28 FI 9 CY MT ES EL SI PT EE CZ 6 RO HU PL SK BG HR LV LT 3 0,2 0,4 0,6 0,8 1,0 1,2 Valsts pētniecības un izstrādes intensitāte, 2014 Avots: Pētniecības un inovācijas ĢD, Valstu pētniecības un inovācijas politikas uzraudzības un analīzes nodaļa. Dati: Eurostat, EIS 2016. Piezīmes: 1) zinātniskās publikācijas, kas ietilpst 10 % no visvairāk citētajām zinātniskajām publikācijām pasaulē, procentos no kopējā zinātnisko publikāciju skaita valstī, frakcionālās skaitīšanas metode; 2) valdības izdevumi par pētniecību un izstrādi plus augstākās izglītības izdevumi par pētniecību un izstrādi, % no IKP. Lineārā regresija: y = 7,3693 + 4,3233. 2.2. Vājas zināšanu plūsmas un vāja zinātnes un uzņēmumu saikne Ja vienām dalībvalstīm ir steidzami jāpalielina savas publiskā sektora zinātnes bāzes kvalitāte, citām ir vairāk jākoncentrējas uz to, lai savas zinātniskās bāzes stiprās puses izmantotu produktivitātes palielināšanai, ekonomiskās labklājības stiprināšanai un darbvietu radīšanai. Tas galvenokārt nozīmē, ka ir jāstiprina zinātnes un uzņēmumu saikne, lai plašāk izplatītu zināšanas un tās izmantotu uzņēmējdarbības sektorā. Šī zināšanu izplatība varētu notikt pa dažādiem kanāliem, kuru relatīvā nozīme būs atkarīga no katras nacionālās pētniecības un inovācijas sistēmas struktūras. Ņemot vērā to, ka dažas zināšanu plūsmas ir grūti izmērīt, ir jāapkopo plaša kvantitatīva un 4. lpp.
Valsts izdevumi par pētniecību un izstrādi, ko finansējuši uzņēmumi, % no IKP, kvalitatīva informācija, lai noteiktu valstu vispārējo sniegumu šajā jomā. Viens no galvenajiem vērtējamajiem elementiem ir publiskās un privātās sadarbības līmenis, kas izpaužas kā noslēgtie līgumi pētniecības jomā, proti, uzņēmumu tiešie ieguldījumi konkrētos projektos, ko veic valsts pētniecības organizācijas. Tālāk 2. attēlā ir parādīts: - uz vertikālās ass valsts pētniecības un inovācijas sistēmā veikto pētījumu apjoms, ko finansējis uzņēmējdarbības sektors (% no IKP); - uz horizontālās ass uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte (kas ir jāataino, jo publiskās un privātās sadarbības tvērums ir atkarīgs no uzņēmumu pētniecības un izstrādes darbību apjoma valstī). Apvienojumā ar citu kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju tas ļauj mums izcelt tādas valstis kā Īrija, Itālija un Portugāle, kurās pētniecības un inovācijas sistēmas galvenā vājā vieta ir publiskā sektora zinātnes bāzes un uzņēmējdarbības sektora zemais sadarbības līmenis. 2. attēls. Uzņēmējdarbības sektora finansētie publiskā sektora izdevumi par pētniecību un izstrādi, % no IKP, pretstatā uzņēmumu izdevumiem par pētniecību un izstrādi 0,13 0,12 DE 0,11 0,10 0,09 LT NL 0,08 BE 2015 (2) 0,07 0,06 ES-28 0,05 LV SI FI EL AT SE 0,04 HR EE FR RO UK SK CZ ES HU 0,03 DK PL 0,02 BG IT PT LU IE 0,01 CY MT 0,00 0,0 0,5 1,0 1,5 2,0 2,5 Izdevumu par pētniecību un izstrādi, ko finansē uzņēmumi (BERD) intensitāte, 2015 (2) Avots: Pētniecības un inovācijas ĢD, Valstu pētniecības un inovācijas politikas uzraudzības un analīzes nodaļa. Dati: Eurostat. Piezīmes: 1) valdības izdevumi par pētniecību un izstrādi plus augstākās izglītības izdevumi par pētniecību un izstrādi; 2) nav iekļauts ārvalstu finansējums; 3) BE, LU, AT, SE: 2013. gads; BG, DE, IE, ES, FR, IT, CY, PT, EU: 2014. gads. Lineārā regresija: y = 0,0145x + 0,0234 5. lpp.
% 2.3. Vājās vietas attiecībā uz ieguldījumiem inovācijā Lai maksimāli izmantotu pētniecības un inovācijas ekosistēmas sniegto ekonomisko ieguvumu potenciālu, uzņēmumiem ir jādarbojas vidē, kas ļauj tiem zināšanas efektīvi pārvērst ekonomiskajos ieguvumos. Tas ir atkarīgs ne vien no zinātnes un tehnoloģiju rezultātu kvalitātes un kvantitātes, bet arī no pamatnosacījumiem, kādos tie darbojas. Tāpēc ir svarīgi veidot vidi, kurā ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un uzņēmējdarbību veicina strukturālās reformas un efektīvi politikas instrumenti. ES un ASV plaisa uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitātes jomā 5 ir radusies tāpēc, ka ES ir zemāka spēja attīstīt lielus uzņēmumus, kas intensīvi izmanto pētniecību un izstrādi, pamatojoties uz zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem, jo īpaši IKT. Var teikt, ka tad, ja jauni uzņēmumi tiek dibināti ES, tie aug lēnāk nekā līdzīgi uzņēmumi ASV un no tiem ir mazāk tādu, kas ierindojas pasaules lielāko uzņēmumu kategorijā 6. Tālāk 3. attēlā ir atspoguļots darbinieku skaits strauji augošajos uzņēmumos, kas darbojas inovatīvākajās 7 nozarēs, salīdzinājumā ar darbinieku kopējo skaitu (horizontālā ass). 3. attēls. Nodarbinātība strauji augošos uzņēmumos, kas darbojas inovatīvās nozarēs, % no kopējās nodarbinātības, 2012. un 2014. gads 10 8 6 4 2 0 2014 2012 Avots: Pētniecības un inovācijas ĢD, Valstu pētniecības un inovācijas politikas uzraudzības un analīzes nodaļa. Dati: EIS 2017. Piezīme: 1) EL: par Grieķiju dati nav pieejami. 5 2015. gadā uzņēmumu intensitāte pētniecības un izstrādes jomā ES bija 1,25 %, savukārt ASV 1,99 %. Uzņēmumu intensitāte pētniecības un izstrādes jomā ir būtiski augstāka arī citās nozīmīgās ekonomikās: Korejā (3,28 %), Japānā (2,58 %) un Ķīnā (1,59 %). 6 Veugelers and Cincera, Europe missing yollies, Bruegel policy brief, Brisele, 2010. 7 T. i., 50 % no inovatīvākajām nozarēm ir izvēlētas, pamatojoties uz katras nozares inovācijas koeficientu ES līmenī, kas noteikts, balstoties uz Kopienas jauninājumu apsekojuma rādītājiem, un svērts, ņemot vērā nodarbinātību zinātnesietilpīgās nozarēs. Nav ņemti vērā uzņēmumi, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem. 6. lpp.
Skaitļi rāda, ka vairākām valstīm, piemēram, Īrijai, ir izdevies izveidot dinamisku vidi, kas veicina uzņēmējdarbību un rada apstākļus, lai varētu augt inovatīvi uzņēmumi. Atklājas arī interesanta situācija tādās valstīs kā Beļģija, kas atrodas lejasgalā, lai gan citi rādītāji pētniecības un inovācijas jomā Beļģijai joprojām ir labi, kā norādīts iepriekš. Beļģijā ir laba zinātnes bāze un spēcīga akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbība, taču Beļģijā ir samērā maz darbinieku, kas strādā strauji augošos uzņēmumos inovatīvākajās nozarēs. Lai gan Beļģijas pētniecības un inovācijas politika ir veicinājusi uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitātes pieaugumu pēdējā desmitgadē, šķiet, pētniecības un izstrādes darbības joprojām ir pārāk koncentrētas vien dažos lielos starptautiskos uzņēmumos. Šī nepilnība neļauj pilnībā izmantot pētniecības un inovācijas sistēmas stiprās puses ekonomiskās efektivitātes uzlabošanai. Uzņēmuma izaugsme ir sarežģīts un daudzējādā ziņā no konteksta atkarīgs process. Dažādos tirgos uzņēmumi saskaras ar atšķirīgiem pamatnosacījumiem un atšķirīgu konkurences tirgus vidi, tiem ir atšķirīgas spējas un iespējas izmantot dažādus uzņēmējdarbības modeļus un inovāciju stratēģijas. Tomēr dati liecina, ka pamatnosacījumi, kas nodrošina tirgus daļu pārdali par labu produktīvākiem uzņēmumiem, būtiski veicina strauji augošu inovatīvu uzņēmumu rašanos un skaitu valstī. Noteikumi un politikas nostādnes, kas kavē resursu pārdali tā, lai tos varētu izmantot efektīvāk, traucē šiem uzņēmumiem virzīties uz priekšu 8. Turklāt rādītājus, kas attiecas uz strauji augošajiem uzņēmumiem inovatīvajās nozarēs, var ietekmēt arī citi faktori. Piemēram, izšķiroša nozīme ir pienācīga finansējuma pieejamībai. Šajā saistībā ES kopumā un visas dalībvalstis atsevišķi joprojām atpaliek no ASV, ņemot vērā to, kādas pieejamā riska kapitāla summas tiek investētas procentos no IKP, proti, šī attiecība starp ASV un ES ir 6:1. Turklāt ietekmēt var arī citi pamatnosacījumi, piemēram, nodokļu sistēma, finanšu attīstība, kvalificēta darbaspēka pieejamība, valsts pārvaldes iestāžu efektivitāte un tiesiskums. 8 Hölzl, High growth firms in Europe, Science, Research and Innovation performance of the EU, Komisija, Brisele, 2016. 7. lpp.
4. attēls. Uzņēmējdarbības veikšanas vieglums (jo augstāks rādītājs, jo labvēlīgāka vide uzņēmējdarbības veikšanai), 2010. un 2017. gads 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 2017 2010 Avots: Pētniecības un inovācijas ĢD, Valstu pētniecības un inovācijas politikas uzraudzības un analīzes nodaļa. Dati: Uzņēmējdarbības veikšanas viegluma rādītājs (Pasaules Banka). Piezīme. 1) ES: nesvērtais vērtību vidējais rādītājs dalībvalstīs (vidējā rādītājā par 2010. gadu neietilpst MT rezultāti). 4. attēlā ir parādīti Pasaules Bankas ikgadējā ziņojuma Doing Business rezultāti. Šajā ziņojumā valstis ir sarindotas atkarībā no uzņēmējdarbības regulējuma kvalitātes, tostarp ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kas ir vēl viens būtisks pamatnosacījumu kopums inovāciju jomā. Pasaules Bankas kompleksais rādītājs liecina, ka: Dānijā, Apvienotajā Karalistē un Zviedrijā ir ļoti labi pamatnosacījumi uzņēmējdarbībai. Dažas Austrumeiropas valstu ekonomikas (piem., Polija, Čehijas Republika, Slovēnija, Rumānija un Horvātija) kopš 2010. gada ir samazinājušas plaisu ar tām ES valstīm, kuru rādītāji ir labākie, galvenokārt samazinot regulatīvo procesu sarežģītību un izmaksas un stiprinot tiesību iestādes. Grieķija, Itālija, Portugāle un Spānija, kuras ekonomiskā krīze tika skārusi visvairāk, joprojām pakāpeniski īsteno regulatīvās reformas. Lai gan vairums dalībvalstu kopumā ir uzlabojušas pamatnosacījumus uzņēmējdarbības veikšanai, joprojām pastāv viena specifiska politikas problēma, proti, pareiza atbalsta nodrošināšana strauji augošiem MVU inovatīvās nozarēs, kuri, veicinot konkurenci un padarot resursu sadali efektīvāku, labāk spēj paātrināt strukturālās izmaiņas kopumā un padarīt ES par vairāk uz zināšanām orientētu un inovatīvu ekonomiku. 3. POLITIKAS SVIRAS 3.1. Valsts pētniecības un inovācijas sistēmas kvalitātes paaugstināšana Valsts pētniecības un izstrādes nozarei pieejamo finanšu resursu līmenis ir galvenais aspekts, kas nosaka nozares 8. lpp.
rezultātu kvalitāti, ko mēra, piemēram, ar bieži citēto zinātnisko publikāciju rādītāju, proti, ja dalībvalstu investīcijas savā publiskā sektora pētniecības bāzē ir lielākas nekā vidējie rādītāji, to sistēma parasti darbojas labāk zinātnes izcilības ziņā. Vienlaikus, lai gan kvalitatīva zinātnes bāze ir atkarīga no pienācīga valsts finansējuma, tas vien, ka tiek palielināti ieguldījumi, vēl nenozīmē, ka viss ir padarīts. Lai minētie ieguldījumi būtu efektīvi un lietderīgi, dažkārt ir nepieciešama vērienīga nacionālo pētniecības un inovācijas sistēmu reforma, koncentrējoties uz to, kā tiek sadalīti valsts resursi pētniecības un izstrādes vajadzībām. Šādas reformas raksturīga iezīme varētu būt starptautisku ekspertu grupu piesaistīšana finansējuma piešķiršanai projektiem vai izpildes kritērija izmantošana, sadalot institucionālo finansējumu. Dažās dalībvalstīs valsts pētniecības sistēmu efektivitāti bremzē pētniecības iestāžu pārmērīgā sadrumstalotība: lai sasniegtu kritisko masu, ir jāveic plašas institucionālas reformas, jo īpaši jomās, kas ir svarīgas, lai īstenotu gudras specializācijas stratēģiju. Visbeidzot, pētnieku starptautiska mobilitāte veicina zinātnes kvalitāti, inovācijas un izaugsmi. Ir redzams, ka autori, kuri nekad nav devušies uz ārvalstīm, zinātni ietekmē mazāk nekā tie, kas kādu laiku ir pavadījuši ārvalstīs. Gan tie pētnieki, kas ir atgriezušies, gan tie, kas ir ienācēji, parasti palīdz uzlabot zinātnisko rezultātu kvalitāti, jo ir atvērti citiem pētniecības veikšanas veidiem un sniedz savu ieguldījumu starptautiskajā pētniecības tīklā. Tāpēc valstīm, kuras visvairāk skar izejošās plūsmas, ir vitāli svarīgi izstrādāt politiku pētnieku reintegrēšanai viņu izcelsmes sistēmā vai piesaistīt starptautiskos pētniekus. Tas varētu stimulēt arī palikušos pētniekus uzlabot savu produktivitāti. 3.2. Spēcīgāku zināšanu plūsmu veidošana. Zinātnes un uzņēmējdarbības saiknes stiprināšana Dažās dalībvalstīs, kurās ir laba valsts pētniecības un inovācijas sistēmas kvalitāte, zinātnes un uzņēmumu sadarbība var joprojām būt ierobežota, jo valsts pētniecības spējas nesakrīt ar ekonomikas vajadzībām. Tādējādi zinātnes un uzņēmumu sadarbības galvenā svira ir gudru specializācijas stratēģiju izstrāde un īstenošana, koncentrējot resursus jomās, kurām ir uzņēmējdarbības absorbcijas potenciāls. Daudzās dalībvalstīs, pat ja šāda stratēģija pastāv, tā netiek efektīvi īstenota. Turklāt valdības var arī izmantot politikas instrumentu kopumu, kas palīdz labāk virzīt valsts pētniecības spējas nozares un ekonomikas vajadzību izpildei. Daži no tiem ir šādi: valsts pētniecības stimuli, kas paredzēti konkrēti iestādēm (piem., finansēšanas kritēriji, priekšroku dodot tām, kas sadarbojas ar uzņēmumiem) un pētniekiem (piem., attīstot karjeru publiskajā sektorā, ņem vērā pieredzi, kas gūta darbā uzņēmējdarbības sektorā); mērķtiecīgas publisko un privāto projektu finansēšanas shēmas, koncepcijas pierādījumi, pētniecības darba programmas, kas definētas kopā ar nozari, un stipendijas doktora grāda iegūšanai, studējot nozarē. 3.3. Inovāciju ieguldījumiem labvēlīgas vides izveide Papildus faktoriem, kas attiecas uz zinātnes bāzes kvalitāti un nozīmi, var izmantot dažādas politikas sviras, lai veicinātu uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un palīdzētu jaunus zinātniskos un tehnoloģiskos rezultātus pārveidot par inovācijām un ekonomisko darbību. Lai veicinātu uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un darbības, dalībvalstis izmanto gan tiešos, gan netiešos atbalsta instrumentus. 9. lpp.
Tās piešķir dotācijas un pērk pētniecības un izstrādes pakalpojumus (tiešais atbalsts) un sniedz fiskālus stimulus, piemēram, piedāvā izdevīgu nodokļu režīmu izdevumiem pētniecības un izstrādes jomā un atvieglojumus ienākumam no licencēm un no aktīvu pārdošanas, kas attiecināms uz pētniecību un izstrādi vai patentiem (netiešais atbalsts). Tomēr bieži vien ir jāuzlabo tiešā valsts atbalsta pētniecībai un inovācijai un citu uzņēmumu stimulu pētniecībai un izstrādei pieejamība, piekļuve tiem un to efektivitāte, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts rada papildu ieguldījumus no privātiem līdzekļiem. Ar valsts atbalstu saistītais administratīvais slogs var būt nopietns šķērslis ieguldījumu veikšanai, jo īpaši MVU. Dažās dalībvalstīs ir jāuzlabo nodokļu kredīta shēmas saistībā ar pētniecību un izstrādi, jo tās var būt paredzētas lieliem uzņēmumiem, tāpēc ir labāk jāpielāgo, lai tiktu ņemtas vērā MVU un jaunu, strauji augošu inovatīvu uzņēmumu vajadzības. Lai jaunas idejas pārtaptu par inovācijām, svarīgi ir nodrošināt piekļuvi inovācijām nepieciešamajam finansējumam. Lai gan inovāciju finansēšanai visplašāk izmantotie līdzekļi ir bankas aizdevumi un finansējums no pašu kapitāla, jo īpaši no riska kapitāla, var izmantot arī citus kanālus, un jaunas metodes, piemēram, kolektīvā finansēšana, kas dažos pēdējos gados ir parādījusi labus rezultātus, var būt noderīga alternatīva MVU, kas cenšas īstenot jaunas idejas inovācijās. Vēl viens jautājums, kas jārisina, ir pietiekami kvalificēta darbaspēka pieejamība, proti, kvalificēta darbaspēka trūkumu var izraisīt akadēmisko mācību programmu un darba tirgus vajadzību nesakritība. Kopumā, lai veicinātu uzņēmumu pētniecības un izstrādes ieguldījumiem un inovācijām labvēlīgu vidi, ir saskaņoti jāizmanto dažādas politikas, virzoties prom no sadrumstalotas pieejas un izstrādājot visas valdības pieeju politikas kopumam. Proti, ir jāpieņem gudrs regulējums, jāveicina sabiedrības pieprasījums pēc inovatīviem produktiem un jāattīsta efektīvi produktu tirgi, īstenojot strukturālu reformu, kas nodrošina ražošanas resursu efektīvu pārdali/sadali par labu inovatīvām, produktīvām darbībām. Lai to paveiktu, daudzās dalībvalstīs ir jāstiprina iestādes un pārvaldība. 4. POLITIKAS STĀVOKLIS Efektīvas un iedarbīgas pētniecības un inovācijas sistēmas nodrošina spēcīgus zinātniskos, tehnoloģiju un inovāciju rezultātus kvalitātes un nozīmības ziņā, kas ļauj risināt sabiedrības ekonomiskās un sociālās problēmas. Lai gan pētniecības un inovācijas sistēmu darbības rezultāti dalībvalstīs joprojām ir būtiski atšķirīgi, vairums no tām aktīvi strādā, lai uzlabotu savu valsts pētniecības sistēmu kvalitāti un/vai izstrādātu pareizus pamatnosacījumus, kas veicinātu ieguldījumus un inovācijas, un dažas no tām ir sasniegušas izcilus rezultātus. 4.1. Valsts pētniecības sistēmas kvalitātes paaugstināšana Eiropas Savienībā zinātnes izcilība vairāk vai mazāk joprojām ir koncentrēta vadošo valstu grupā, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un Dānijā. Tomēr pēdējos gados vairums dalībvalstu ir pavirzījušās uz priekšu, kā parādīts 5. attēlā, kurā atspoguļots bieži citēto publikāciju īpatsvars procentos no nacionālo zinātnisko publikāciju kopapjoma 2004. gadā (sarkanās līnijas) un 2014. gadā (zilie stabiņi). Kā parādīts 5. attēlā, dažas valstis, piemēram, Igaunija, Luksemburga, Malta un Slovēnija, patiešām ir aktīvi uzlabojušas savus rezultātus. 10. lpp.
% 5. attēls. Zinātniskās publikācijas, kas ietilpst 10 % no visvairāk citētajām zinātniskajām publikācijām pasaulē, procentos no kopējā zinātnisko publikāciju skaita(1), 2004. un 2014. gads 16 14 12 10 8 6 4 2 0 2014 2004 Avots: Pētniecības un inovācijas ĢD, Valstu pētniecības politikas uzraudzības un analīzes nodaļa. Dati: CWTS, pamatojoties uz Web of Science datubāzi. Piezīmes: 1) zinātniskās publikācijas, kas ietilpst 10 % no visvairāk citētajām zinātniskajām publikācijām pasaulē, procentos no kopējā zinātnisko publikāciju skaita valstī. Publikācijas citēšanas intervāls ir publicēšanas gads plus divi gadi. Zinātnes kvalitātes uzlabojumi bija iespējami galvenokārt tāpēc, ka ir bijuši kapitālieguldījumi pētniecības un izstrādes jomā vai nu no valsts resursiem (Luksemburgā), vai ES struktūrfondiem (Austrumeiropas valstīs). Cēloņsakarība ar ieguldījumiem ir atspoguļota 6. attēlā, kur parādītas bieži citēto publikāciju (vertikālā ass) un valsts intensitātes pētniecības un izstrādes jomā (horizontālā ass) izmaiņas, salīdzinot 2004. gadu ar 2014. gadu. Šajā attēlā var redzēt gan palielināto valsts ieguldījumu pētniecībā un izstrādē pozitīvo ietekmi, gan samazināto ieguldījumu (Ungārijā, Bulgārijā) negatīvo ietekmi. Tomēr 6. attēlā arī ir redzams, ka ieguldījumu palielinājums dažās valstīs (piem., Čehijas Republikā, Latvijā un Lietuvā) kvalitāti ir ietekmējis mazāk nekā citās. Zinātnes kvalitāte nav atkarīga tikai no valsts ieguldījumu līmeņa pētniecībā un izstrādē. Tā ir atkarīga arī no nacionālo pētniecības sistēmu daudzveidīgās spējas iegūt lielāko vērtību no ieguldījuma, tāpēc valstīs, kas iepaliek, sistēmai ir liela nozīme. Ir arī labi piemēri, kā reforma veicina valsts pētniecības sistēmas efektivitāti. Dānijā augstākās izglītības reformas mērķis bija konsolidēt 11. lpp.
6. attēls. Zinātnisko rezultātu kvalitāte un valsts ieguldījumu līmenis pētniecībā un izstrādē, 2004. un 2014. gads 14 12 BE IE ES-28 AT Bieži citētās zinātniskās publikācijas (1) 10 8 6 4 MT BG LV HU SK LU EL SI LT EE CZ 2 0 0,0 0,1 0,2 0,3 0,4 0,5 0,6 0,7 0,8 0,9 1,0 Valsts intensitāte pētniecības un izstrādes jomā, 2014 2004 2014 Avots: Pētniecības un inovācijas ĢD, Valstu pētniecības politikas uzraudzības un analīzes nodaļa. Dati: CWTS, pamatojoties uz Web of Science datubāzi. Piezīmes: 1) zinātniskās publikācijas, kas ietilpst 10 % no visvairāk citētajām zinātniskajām publikācijām pasaulē, procentos no kopējā zinātnisko publikāciju skaita valstī. Publikācijas citēšanas intervāls ir publicēšanas gads plus divi gadi. augstākās izglītības programmas, lai būtu mazāks to iestāžu skaits, kurās tās pasniedz, un tādējādi palielināt saskanību un valsts pētniecības kritisko masu. Apvienotajā Karalistē tika ieviests Pētniecības izcilības satvars, lai stiprinātu saikni starp pētniecības izcilību un iestāžu finansējumu. 4.2. Spēcīgāku zināšanu plūsmu veidošana. Zinātnes un uzņēmējdarbības saiknes stiprināšana Lai gan daudzām dalībvalstīm joprojām ir jākoncentrē centieni stiprināt zinātnes un uzņēmumu saikni, lai veicinātu privātos un publiskos ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un nodrošinātu atbilstīgu zināšanu izplatīšanu (sk. 2.2. punktu), dažās dalībvalstīs jau tagad ir redzama īpaši spēcīga valsts un privātā sektora sadarbība. Šajā saistībā interesentu politiku ir izstrādājusi Beļģija, Nīderlande un Vācija. Beļģijā 2005. gadā Valonijas reģionā tika uzsākta konkurētspējas klasteru politika, t. i., uz nākotni vērsta rūpniecības politika, kas nozīmīgus resursus koncentrē noteiktās ekonomikas jomās, lai radītu izaugsmi un darbvietas un lai piesaistītu gan 12. lpp.
ārvalstu investorus, gan kvalificētus cilvēkresursus. Klasteros ietilpst konkrētā ģeogrāfiskā apgabala (Valonijas) uzņēmumi, mācību centri un valsts vai privātās pētniecības struktūrvienības, kas ir apņēmušies īstenot partnerības pieeju ar mērķi veidot sinerģiju kopīgos inovatīvos projektos. Partnerības tiek veidotas piecos konkrētos tirgos (dzīvības zinātnes, lauksaimniecības pārtika, mašīnbūve, transports un loģistika un gaisa telpa) un saistītajās tehnoloģiskajās un zinātniskajās jomās. Galīgais mērķis ir sasniegt kritisko masu, kas nepieciešama konkurētspējai un starptautiskai redzamībai. Iesaistoties konkurētspējas klasteros, uzņēmumi ir sasnieguši augstāku izcilību un, apvienojot nepieciešamās kompetences, ir uzsākuši veiksmīgus un vērienīgākus projektus, lai rastu inovatīvus risinājumus, balstoties uz savu partneru kompetencēm, un uzlabotu savu darbinieku kvalifikāciju. Valsts iestādes atbalsta konkurētspējas klasterus ieguldījumu veikšanas, pētniecības un izstrādes un mācību projektos saskaņā ar pašu klasteru definēto konkurētspējas stratēģiju. Nīderlandē 2011. gadā tika uzsākta tā saucamā svarīgāko nozaru pieeja, kas palīdz mērķtiecīgi veidot uzņēmumu, akadēmisko aprindu un valsts pētniecības centru partnerību, pamatojoties uz valsts zinātnisko bāzi, un tās mērķis ir uzlabot uzņēmumu inovāciju apjomu un vērienu. Saskaņā ar šo rūpniecības politikas jauno formu, kas koncentrējas uz deviņām galvenajām ekonomikas nozarēm, rūpniecības pārstāvji ir koordinācijas procesa centrā, savukārt valdība galvenokārt pievēršas nozaru politiku izstrādei visās valdības ministriju jomās, tostarp izglītībā, inovācijās un ārpolitikā. Visbeidzot, Vācijā ir izstrādāts tā saucamais Fraunhoferas modelis, kas ir labs publiskās un privātās partnerības paraugs. Fraunhoferas sabiedrība ir viena no pasaulē nozīmīgākajām starptautiskajām pētniecības organizācijām, kas sastāv no 67 institūtiem visā valstī, katrs no kuriem koncentrējas uz atšķirīgām lietišķo zinātņu jomām. Lai gan pamatfinansējumu Fraunhoferas sabiedrībai nodrošina valsts, vairāk nekā 70 % no finansējuma nāk no līgumdarbiem, kas veikti valdības projektu vai ar nozari noslēgtu projektu ietvaros. Šis modelis nodrošina elastīgu, autonomu un uzņēmējdarbībai labvēlīgu pieeju Fraunhoferas pētniecības prioritātēm un vienlaikus veicina sadarbību ar uzņēmējdarbības sektoru, pievēršot uzmanību tā pētniecības vajadzībām. 4.3. Inovāciju ieguldījumiem labvēlīgas vides izveide Veicot iedarbīgus un efektīvus valsts ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, nodrošinot augstu zinātnes un tehnoloģiju izcilības līmeni un to uzlabojot, kā arī attīstot karstos punktus galvenajās tehnoloģiju jomās, Nīderlandes pētniecības un inovācijas sistēma ir sekmīgi palielinājusi savu inovatīvo spēju. Patiešām, laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam Nīderlande ir pakāpeniski uzlabojusi inovāciju darbības rezultātus un tagad ir inovāciju līdere saskaņā ar Eiropas Inovācijas progresa ziņojumu (Eiropas Komisija, 2016) 9. Nīderlandē ir izveidoti labvēlīgi pamatnosacījumi inovāciju jomā, tādējādi ļoti konkurētspējīgā zinātnesietilpīgā ekonomika sniedz valstij priekšrocības. Labs piemērs ir Nīderlandes politika Zaļā vienošanās, kuras mērķis ir izveidot ieguldījumiem labvēlīgu vidi un novērst šķēršļus inovācijām, kas vērstas uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, jo īpaši sākumposmā vai tad, ja inovatīvās iniciatīvas sastopas ar lielām grūtībām. Šo pieeju izmanto, lai papildinātu esošos instrumentus, piemēram, tiesību aktus un noteikumus, tirgus un finanšu stimulus un inovāciju stimulējošus pasākumus, un lai valdību tuvinātu uzņēmumiem, iesaistītajām organizācijām un interešu grupām. 9 innovation/factsfigures/scoreboards_en innovation/facts-figures/scoreboards_en. 13. lpp.
Zaļā vienošanās ir devusi ierosmi jaunam eksperimentālam projektam Inovāciju vienošanās, ko Eiropas Komisija uzsāka 2016. gada maijā un kura galvenais mērķis ir palīdzēt novatoriem, kuriem ir daudzsološi risinājumi, pārvarēt regulējuma šķēršļus, palīdzot viņu idejām nonākt tirgū 10. Inovāciju vienošanās ir jauns veids, kā pragmatiskā, atklātā un pārredzamā veidā novērst ES tiesību normās esošos šķēršļus, kas kavē inovācijas. Tā ir brīvprātīga novatoru, valsts/reģionālo/vietējo iestāžu un Komisijas dienestu sadarbības forma. Formāli šo sadarbību noslēdz, parakstot kopīgu nodoma deklarāciju. Projekts Inovāciju vienošanās ir veidots, balstoties uz dalībvalstu apliecinājumiem, ka gandrīz divas trešdaļas no esošajiem regulējuma šķēršļiem, kas šobrīd liedz novatoru idejām nonākt tirgū, var pārvarēt, ja valsts iestādes skaidrotu vai skaidrāk interpretētu konkrētus noteikumus. Ja tiek apstiprināts, ka noteikums vai norma ir šķērslis, kas liedz ieviest inovāciju, kura varētu sniegt sabiedrībai lielākus ieguvumus, Inovāciju vienošanās izgaismos šo šķērsli un ierosinās iespējamo turpmāko rīcību. Datums: 2017. gada 16. novembris 10 https://ec.europa.eu/research/innovationdeals/index.cfm?pg=home. 14. lpp.
5. ATSAUCES 2016. gads, Eiropas Komisija, Brisele, Science, Research and Innovation Performance of the EU The future of productivity, ESAO, Parīze, 2015. Global Competitiveness Report 2016-2017, Pasaules Ekonomikas forums, Ženēva, 2016. European Innovation Scoreboard, Eiropas Komisija, Brisele, 2017. Doing Business, Pasaules Banka, Vašingtona, 2017. Veugelers and Cincera, Europe missing yollies, Bruegel policy brief, Brisele, 2010, http://bruegel.org/wp-content/uploads/imported/publications/pb- RVMC_Yollies_27082010_01.pdf Apvārsnis 2020 politikas atbalsta rīka tīmekļa vietne: https://rio.jrc.ec.europa.eu/en/policy-support-facility Eiropas pusgada tīmekļa vietne: https://ec.europa.eu/info/strategy/europeansemester Inovāciju vienošanās: https://ec.europa.eu/research/innovationdeals/index.cfm?pg=home 6. NODERĪGI RESURSI Bieži citētās publikācijas, avots: CWTS, atjaunina katru gadu septembrī Valsts pētniecības un izstrādes intensitāte (valsts izdevumi par pētniecību un izstrādi, % no IKP); avots: Eurostat, atjaunina katru gadu martā un novembrī Uzņēmumu pētniecības un izstrādes intensitāte (uzņēmumu izdevumi par pētniecību un izstrādi, % no IKP); avots: Eurostat, atjaunina katru gadu martā un novembrī Publiskā sektora izdevumi par pētniecību un izstrādi (valdības izdevumi par pētniecību un izstrādi plus augstākās izglītības iestāžu izdevumi par pētniecību un izstrādi), ko finansē uzņēmumi (neiekļaujot ārvalstu finansējumu), % no IKP; avots: Eurostat, atjaunina katru gadu martā un novembrī Ease of Doing Business; avots: Pasaules Banka, atjaunina reizi gadā (oktobrī) 15. lpp.