Lietas Nr. A420559310 Lietas arhīva Nr. AA43-0708-13 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2013.gada 3.septembrī Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona, tiesneši S.Liniņa un V.Poķis, piedaloties pieteicējas N.D. pārstāvjiem V.E. un U.Ā. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim A.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc N.D. pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. 2010.gada 21.janvāra lēmuma Nr. 22.4.1/2487 atcelšanu, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību un N.D. pretapelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 30.novembra spriedumu. Aprakstošā daļa [1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Kurzemes reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvalde no 2009.gada 21.maija līdz 2009.gada 14.septembrim veica N.D. iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk - IIN) auditu par 2006., 2007. un 2008.gadu. Ar VID Kurzemes reģionālā iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieces 2009. gada 14.septembra lēmumu Nr.5.1.1-8/95 (turpmāk - Sākotnējais lēmums) N.D. papildus aprēķināts IIN par 2006., 2007. un 2008.gadu Ls 32 149,95 apmērā, nokavējuma nauda Ls 4312,31 apmērā, soda nauda Ls 16 074,98 apmērā un samazināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa par Ls 105, kā arī aprēķināta soda nauda no samazinātās no budžeta atmaksājamās nodokļa summas Ls 52,50 apmērā. N.D. šo lēmumu apstrīdēja un ar VID ģenerāldirektora v.i. 2010.gada 21.janvāra lēmumu Nr.22.4.1/2487 (turpmāk - Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.1] Pārbaudē konstatēts, ka individuālais komersants (turpmāk - IK) /Nosaukums/, ko reģistrējusi pieteicēja, ir organizējis dažāda veida apmācības, seminārus un kursus, kuri saistīti ar cilvēka garīgo un fizisko veselību, organizējis braucienus uz Indiju, Nepālu, Taizemi, kā arī nodarbojies ar e-komercijas pakalpojumu sniegšanu. [1.2] Izvērtējot pieteicējas un IK /Nosaukums/ kontu izrakstus, konstatējams, ka fiziskās personas - ārvalstu braucienu dalībnieki - 2006., 2007. un 2008.gadā šajos kontos ieskaitījuši naudas līdzekļus, kā maksājuma pamatojumu norādot - drošības maksa, iemaksa ceļojumam uz Indiju, maksājums par braucienu uz Indiju u.c. 1
[1.3] Pieteicēja regulāri nodarbojās ar dažādu pakalpojumu sniegšanu - ārvalstu braucienu organizēšanu, kursu un semināru rīkošanu, par to saņemot atlīdzību. Pieteicēja 2006.gadā organizēja vienu, 2007.gadā trīs un 2008.gadā trīs ārvalstu braucienus, kā arī 2008.gadā organizēja dažādus kursus un seminārus par atlīdzību, tādējādi veica saimniecisko darbību, bet minētās darbības neatspoguļoja individuālā komersanta grāmatvedības uzskaitē, nav uzrādījusi ienākumu deklarācijas pielikumā, kā arī nav uzglabājusi un pārbaudei nav iesniegusi attiecīgus darījumus apliecinošus dokumentus. [1.4] Fiziskās personas VID sniegušas paskaidrojumus par ārvalstu braucienu laika periodu, braucienu organizētājiem samaksātajām summām un to apliecinošajiem dokumentiem, kā arī par citiem IK /Nosaukums/ pakalpojumiem. Izvērtējot paskaidrojumos sniegto informāciju, secināms, ka ārvalstu braucienus organizēja pieteicēja, brauciena cena vienam dalībniekam bija aptuveni Ls 1000, samaksa veikta pa daļām - vienu daļu (drošības naudu) ieskaitot pieteicējas norādītajos bankas kontos, bet pārējo samaksājot pieteicējai skaidrā naudā, nesaņemot par to samaksu apliecinošus dokumentus. [1.5] Pieteicēja nav iesniegusi pārbaudei dokumentārus pierādījumus par ārvalstu braucienu organizēšanas ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī nav veikusi saimnieciskās darbības grāmatvedības uzskaiti. Tādējādi VID bija tiesības pieteicējas nodokļu maksājumus noteikt uz aprēķinu pamata, piemērojot netiešo aprēķinu metodi un izmantojot likuma Par nodokļiem un nodevām 23.panta astotajā daļā norādīto informāciju. Iestāde auditā izmantojusi AS /Nosaukums 2/, AS /Nosaukums 3/ un trešo personu sniegto informāciju par pieteicējas ārvalstu braucienu organizēšanu. [1.6] Saskaņā ar AS /Nosaukums 3/ norādīto pieteicējai bija paraksta tiesības rīkoties ar /Nosaukums/ LTD norēķinu kontiem. No kontu izrakstiem redzams, ka vienas un tās pašas fiziskās personas gan minētās kompānijas kontā, gan pieteicējas kontā ieskaitījušas naudas līdzekļus par pieteicējas sniegtajiem pakalpojumiem - ārvalstu braucieniem, dažādiem kursiem un semināriem. Pieteicēja paskaidroja, ka samaksa par IK /Nosaukums/ organizētajiem semināriem un kursiem tika pārskaitīta uz /Nosaukums/ LTD norēķinu kontu. Izvērtējot minētos apstākļus kopumā, bija pamats secināt, ka iemaksātie naudas līdzekļi Ls 20 054 ir saistīti ar pieteicējas saimniecisko darbību un vērtējami kā ar IIN apliekami ienākumi, jo pieteicēja faktiski saņēmusi atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem. Pieteicējai pārskaitītā drošība nauda uzskatāma par daļu no ārvalstu braucienu maksas un attiecīgi par pieteicējas ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. [1.7] IK /Nosaukums/ ar J.S. ir noslēdzis uzņēmuma līgumus par lekciju lasīšanu par atlīdzību. J.S. ir noslēdzis līgumus par 50 dažādu lekciju un semināru nolasīšanu. Viņš arī paskaidroja, ka naudu no semināru un kursu dalībniekiem iekasēja pieteicēja vai viņas māte. Tā kā ieņēmumu reģistrācijai izmantotas individuālā komersanta stingrās uzskaites kvītis, pieteicējas pienākums bija nodrošināt no dalībniekiem saņemtās samaksas uzskaiti. [1.8] Naudas līdzekļu pārskaitīšana no pieteicējas konta uz citu norēķinu kontu bez konkrētiem pierādījuma dokumentiem neliecina par to, ka pārskaitītās summas ir pieteicējas izdevumi, kas saistīti ar ārvalstu braucienu organizēšanu. [1.9] Nav pamatots pieteicējas arguments, ka I.G. samaksātā drošības nauda Ls 250 ir iekļauta gan 2006.gada saimnieciskās darbības ieņēmumos, gan citu ieņēmumu summā, jo no audita pārskata izriet, ka minētā summa uzrādīta ieņēmumos no saimnieciskās darbības. [1.10] Aprēķins, nosakot apliekamo ienākumu, pamatots ar konkrētiem dokumentiem - banku kontu izrakstiem un trešo personu paskaidrojumiem. Izdevumus apliecinošus dokumentus pieteicēja auditam nav iesniegusi. Tāpēc ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos Centrālās statistikas pārvaldes dati par iztikas minimuma patēriņa grozu nav iekļaujami, turklāt tie izmantojami, nosakot iztikas minimumu, nevis izdevumu apmēru ceļojumu, kursu, semināru organizēšanai. Nodokļu maksātājam, kas izmanto tiesības iekļaut izdevumus, ir jāpierāda likumā noteikto priekšnoteikumu esamība. Pieteicējas uzdevums bija ar tiesiski pareiziem dokumentiem pierādīt saimnieciskās darbības izdevumus. Pieteicējas iesniegtās kvīšu kopijas nav apstiprinātas, tās nav iespējams ne pārbaudīt, ne salīdzināt ar oriģināliem, kā arī nav zināms, kādos apstākļos kvīšu kopijas iegūtas, līdz ar to minētie dokumenti bez citiem pierādījumiem nevar būt par pamatu, lai tos atzītu par pieteicējas ārvalstu braucienu izdevumus apliecinošiem dokumentiem. [2] Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] Pieteicēja no /Nosaukums/ LTD norēķinu konta nav saņēmusi naudas 2
līdzekļus ne pārskaitījuma veidā, ne izņemot skaidrā naudā, kā tikai Ls 400, kas atspoguļoti viņai piederošā IK /Nosaukums/ grāmatvedībā. Apstāklis, ka pieteicējai bija izsniegta pilnvara rīkoties ar minēto kontu, nenozīmē, ka viņa guvusi ienākumus no līdzekļu kustības tajā. [2.2] 2006.gadā saņemtie naudas ieskaitījumi pieteicējas kontā kopumā Ls 6500 apmērā atbilstoši norādītajiem maksājuma mērķiem ir drošības nauda par braucienu uz Indiju 2007.gada martā, aprīlī, maijā. Atbilstoši likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.pantam drošības nauda nav uzskatāma par ieņēmumiem, kas attiecināmi uz 2006.gadu, jo plānotais brauciens varēja tikt atcelts, tādēļ iemaksātās drošības naudas būtu jāatmaksā. Līdz ar to iestāde nepareizi konstatēja, ka pieteicēja 2006.gadā organizēja vienu braucienu. [2.3] Ieskaitījumi Ls 16 253,18 apmērā bija paredzēti privāto draugu un domubiedru braucieniem uz Indiju 2007.gada aprīlī - maijā. Atbilstoši iestādes rīcībā esošajai informācijai (bankas konta izdrukas, iesniegtie maksājumu uzdevumi) Ls 12 650,22 par braucienu realizēšanu pieteicēja pārskaitīja uz Indiju un Ls 32 samaksāts par valūtas konvertāciju. Kopumā 2007.gada aprīļa un maija braucienā devās 39 personas, kuru maksājumi sadalās šādi: 1) Ls 16 253,18 pārskaitot uz pieteicējas kontu, saņemto summu pieteicēja 2007.gada 12.martā USD 9000 apmērā un 25.martā USD 14 600 apmērā pārskaitīja Indijas kompānijai /Nosaukums 4/ LTD; 2) Ls 18 850 iemaksājot skaidrā naudā, saņemto summu USD 35 265 ar kurjerpastu četrās daļās nosūtīja kompānijai /Nosaukums 4/ LTD; 3) brauciena dalībnieku individuāli veiktie maksājumi kompānijai /Nosaukums 4/ LTD. [2.4] Braucienā 2007.gada septembrī un oktobrī piedalījās 10 personas, kuru maksājumi sadalījās šādi: 1) Ls 8985 pārskaitot uz pieteicējas kontu un iemaksājot skaidrā naudā, saņemto summu ar kurjerpastu USD 16 830 apmērā divās daļās nosūtīja kompānijai /Nosaukums 4/ LTD; 2) brauciena dalībnieku individuālie maksājumi USD 1870 apmērā. [2.5] Braucienā 2007.gada novembrī devās 13 personas, kuru maksājumi bija Ls 8985, pārskaitot uz pieteicējas kontu un iemaksājot skaidrā naudā. Summu USD 16 830 apmērā ar kurjerpastu nosūtīja Indijas kompānijai. Brauciena dalībnieki kompānijai /Nosaukums 4/ LTD individuāli veica maksājumus USD 7480 apmērā. [2.6] 2007.gadā savā norēķinu kontā pieteicēja saņēma ieskaitījumus Ls 4300 apmērā, kuri paredzēti Indijas braucieniem 2008.gadā. Dažādu iemeslu dēļ pieteicēja saprata, ka brauciens 2008.gadā nevarēs notikt. Mutiski informējot draugus un domubiedrus, pieteicēja ar viņu piekrišanu ieskaitīto naudu un informāciju par šiem cilvēkiem nodeva /Nosaukums/ LTD turpmākai braucienu organizēšanai. Arī 2008.gadā saņemto naudas summu Ls 300 par braucienu uz Indiju 2008.gadā kopā ar 2007.gada maksājumiem nodeva /Nosaukums/ LTD. Līdz ar to iestāde nepamatoti ienākumos iekļāva /Nosaukums/ LTD kontā veiktos maksājumus. [2.7] Neobjektīva un netaisnīga ir iestādes metode, pieņemot, ka vienas personas izmaksas braucienam uz Indiju ir Ls 1000, un, ja daļa no šīs summas bija pārskaitīta uz pieteicējas kontu, atlikušo daļu uz aprēķinu pamata iekļaujot pieteicējas ienākumos kā saņemtu skaidrā naudā. Noteikti ienākumi no 48 personām bez pamatojuma, no šīm personām nav saņemti paskaidrojumi vai citi apstiprinājumi par naudas saņemšanu papildus bankas kontā norādītajam. Pie pieteicējas ienākumiem iestāde patvaļīgi noteikusi maksājumus no personām, kuru skaits balstīts uz saņemto paskaidrojumu pamata. Personas uzskatītas par Indijas tūrisma braucienu dalībniekiem un maksājumus veikušām personām, neskatoties uz paskaidrojumu pretrunīgumu un neprecizitāti. [2.8] Nosakot apliekamos ienākumus, iestāde nav ņēmusi vērā, ka brauciens no organizētāja puses ir bezmaksas un braucēji sedz pašizmaksu par vīzu, apdrošināšanu, aviobiļeti, viesnīcu un transportu. Tādējādi iestāde ir aprēķinājusi tikai ienākumu daļu, bet nav ņēmusi vērā izdevumu daļu. Tūrisma kompāniju piedāvājumi braucieniem uz Indiju ir par Ls 215-525 dārgāki, kas nozīmē, ka pieteicēja nevarēja gūt peļņu no braucienu organizēšanas. [2.9] Iestādes rīcība ir neobjektīva, jo pieteicējas darbības ieņēmumus iestāde noteikusi, pamatojoties uz tiesiski nepareizi noformētiem dokumentiem, savukārt, nosakot izdevumu daļu, tiesiski nepareizi noformētus dokumentus iestāde nav ņēmusi vērā, kaut gan izdevumi reāli ir bijuši. [2.10] VID nav ņēmis vērā ne to, pēc kādiem datiem J.S. norādījis kursu dalībnieku skaitu, ne to, ka viņš pats vadīja seminārus un iekasēja naudu no apmeklētājiem, ne arī to, ka 3
J.S. paskaidrojumu sniegšanas brīdī bija pieteicējas konkurents, tātad ieinteresēta persona. J.S. vadīto semināru apmeklētāju skaits nekad nav ticis pieteicējas kontrolēts, turklāt semināros piedalījās J.S. draugi un paziņas, no kuriem maksa netika ņemta, līdz ar to rodas jautājums, kādu cilvēku skaitu viņš ir norādījis un kā viņi ir uzskaitīti. Apgalvojums, ka seminārus ir apmeklējuši vairāk cilvēku, nekā atspoguļots IK /Nosaukums/ grāmatvedībā, nenozīmē, ka saņemts vairāk naudas. Pieteicēja samaksu no J.S. vadīto semināru dalībniekiem nav iekasējusi; J.S. viņu informēja, kādiem cilvēkiem izrakstāmas kvītis, un tad ar kvītīm no apmeklētājiem iekasēja naudu. Ir bijuši gadījumi, kad pieteicējas prombūtnes laikā J.S. pats aizpildīja kvītis par apmeklējuma maksas saņemšanu. [2.11] J.S., sniedzot iestādei paskaidrojumu, norādīja apmeklētāju skaitu, bet visiem apmeklētājiem nav izrakstījis kvītis par samaksu, līdz ar to secināms, ka viņš sniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju. 2008.gada 26.oktobrī J.S. vadīja masāžas kursu, par kuru apmeklētājiem izrakstītas 12 kvītis, bet viņš paskaidroja, ka semināru apmeklējuši un par to samaksājuši 25 cilvēki, kaut gan IK /Nosaukums/ telpās, kurās notika šis seminārs, vispār neietilpst un nevar praktizēt masāžu vienlaikus 25 cilvēki. Turklāt minētā kursa apmeklētājiem kvītis tika izrakstītas, bet iestāde tās nezināmu apstākļu dēļ nav ņēmusi vērā. [3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 30.novembra spriedumu pieteikums daļēji apmierināts - Lēmums atcelts daļā par pieteicējai aprēķināto IIN Ls 22193,13, soda naudu Ls 11096,56 un nokavējuma naudu Ls 2658,45, bet pārējā daļā pieteikums noraidīts. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [3.1] Lietā ir strīds par to, vai VID pareizi ir palielinājis no saimnieciskās darbības gūtos pieteicējas ieņēmumus par 2006., 2007. un 2008.gadu un noteicis apliekamo ienākumu. [3.2] Pieteicēja iebilst pret to, ka viņas saimnieciskās darbības ieņēmumos tiek iekļauti privātpersonu maksājumi par, viņas ieskatā, privātu draugu un domubiedru braucienu organizēšanu uz Indiju. Tiesa norāda, ka saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.panta l. 1 daļu par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz [..] pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Audita pārskatā VID konstatējis, ka informācija par iespēju piedalīties ceļojumos uz Indiju un Nepālu bija ievietota IK /Nosaukums/ mājas lapās /interneta vietne/ /interneta vietne/ Tāpat konstatēts, ka daļa brauciena dalībnieku ir uzzinājuši par to no žurnālā /žurnāla nosaukums/ ievietotās reklāmas (lietas 1.sējums, 61.1apa). Lietā nav strīda, ka IK /Nosaukums/ pieder pieteicējai, proti, viņa ar tā starpniecību veic savu reģistrēto saimniecisko darbību. Tāpat nav strīda, ka braucienu organizēšana ir notikusi, saņemot no privātpersonām samaksu. Tiesa ņem vērā arī regularitāti, ar kādu braucieni tika organizēti - kā izriet no pieteicējas pieteikuma, braucieni tika paredzēti un notika no 2007.gada 17.aprīļa līdz 2.maijam, no 2007.gada 17.septembra līdz 3.oktobrim, no 2007.gada 1.novembra līdz 17.novembrim, no 2008.gada 24.marta līdz 9.aprīlim, no 2008.gada 12.aprīļa līdz 28.aprīlim un no 2008.gada 30.aprīļa līdz 16.maijam. Šāds biežums tiesas ieskatā papildus liecina, ka braucienu organizēšana faktiski ir bijusi saimnieciskā darbība. Tādējādi VID pamatoti ir konstatējis, ka braucieni ir organizēti, veicot saimniecisko darbību. Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.panta otrās daļas 1.punkts paredz, ka ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti ieņēmumi no [..] pakalpojumu pārdošanas. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējas saņemtā samaksa par braucienu organizēšanu ir ieskaitāma pieteicējas saimnieciskās darbības ieņēmumos. [3.3] Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 23.panta sestās daļas 6.punktu, konstatējot, ka pieteicējas darījumi, par samaksu organizējot braucienus uz Indiju, nav fiksēti viņas saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālos, VID bija pamats noteikt nodokļu maksājumu apmēru uz aprēķinu pamata. [3.4] Pieteicēja norāda, ka iestāde Lēmumā nepamatoti norādījusi, ka 2006.gadā pieteicēja ir organizējusi vienu braucienu uz Indiju. Tiesa šo pieteicējas norādi atzīst par nepamatotu. Kā izriet no audita pārskata (lietas 1.sējums, 66.lapa), iestāde ir konstatējusi, ka pieteicēja 2006.gadā ir saņēmusi ieņēmumus no fiziskām personām par braucieniem uz Indiju. Šos dokumentāli fiksētos, kā arī uz aprēķinu pamata noteiktos ieņēmumus iestāde ir iekļāvusi pieteicējas 2006.gada
saimnieciskās darbības ieņēmumos, taču nav apgalvojusi, ka pats brauciens ir noticis 2006.gadā. [3.5] Pieteicēja uzskata, ka uz pretrunīgu paskaidrojumu pamata viņai noteikti ieņēmumi no 33 personām, kuru skaits noteikts uz paskaidrojumu pamata, proti, 13 dalībnieki braucienā no 2008.gada 26.marta līdz 9.aprīlim, bet 20 dalībnieki braucienā no 2007.gada 17.aprīļa līdz 4. maijam. Pārbaudot šo iebildumu, tiesa konstatē, ka par braucienu no 2007.gada 17.aprīļa līdz 4.maijam VID ir aprēķinājis ieņēmumus no pavisam 35 personām (15 identificēti dalībnieki (maksātāji) un 20 dalībnieki, kas noteikti uz aprēķina pamata). Tiesa konstatē, ka kopējais personu skaits - 35 - atbilst brauciena dalībnieces I.K. un dalībnieka A.T. iesniegtajam dalībnieku sarakstam. Tiesa izsauca kā lieciniekus tos saraksta dalībniekus, par kuru dalību braucienā lietā nebija nekādu citu ziņu (kuri nebija pārskaitījuši pieteicējai naudu caur bankas kontu un nebija arī snieguši paskaidrojumus lietā), un visi no nopratinātajiem lieciniekiem apstiprināja, ka braucienā ir piedalījušies un ka braucienu organizējusi pieteicēja. Tādējādi tiesa atzīst, ka lietā iesniegtajam braucēju sarakstam ir piešķirama ticamība un VID, uz aprēķinu pamata nosakot brauciena dalībnieku (konkrētās grupas) skaitu, ir rīkojies pamatoti. Savukārt par braucienu no 2008.gada 26.marta līdz 9.aprīlim VID ir aprēķinājis ieņēmumus no pavisam 40 personām (27 identificēti dalībnieki (maksātāji) un 13 dalībnieki, kas noteikti uz aprēķina pamata). Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, tiesa konstatē, ka kopējais personu skaits (40) atbilst J.S. 2008.gada 30.decembra paskaidrojumā (vēstulē) ietvertajam braucēju sarakstam. Tiesa tika arī izsaukusi kā lieciniekus tos saraksta dalībniekus, kuri nebija pārskaitījuši pieteicējai naudu caur bankas kontu un nebija arī snieguši paskaidrojumus lietā, un visi no nopratinātajiem lieciniekiem atzina, ka minētajā braucienā ir piedalījušies, kā arī norādīja, ka to organizējusi pieteicēja. Tādējādi arī šim braucēju sarakstam ir piešķirama ticamība, tādēļ VID ir pareizi noteicis brauciena dalībnieku (konkrētās grupas) kopskaitu. [3.6] Pieteicēja iebilst pret to, ka iestāde ir pieņēmusi, ka vienas personas izmaksas braucienam uz Indiju ir Ls 1000, un ka attiecīgi iestāde uz aprēķinu pamata ir noteikusi pieteicējas ieņēmumus skaidrā naudā, ja caur kontu sūtītā maksa kopumā nesasniedz minētos Ls 1000. Pieteicēja uzskata, ka šāda metode ir pretrunā objektivitātes un taisnīguma principiem, un apgalvo, ka atlikušos izdevumus attiecīgais brauciena dalībnieks ir veicis personīgi un ka tādēļ uz aprēķinu pamata noteiktie ieņēmumi nav iekļaujami viņas ienākumos. Tiesa minēto iebildumu noraida kā nepamatotu. Pieteicēja pieteikumā pati ir atzinusi, ka brauciena cena vienai personai ir bijusi Ls 1000 un ka daļu maksas viņa ir saņēmusi skaidrā naudā. Ņemot vērā šos apstākļus un trūkstot citiem pierādījumiem par skaidras naudas saņemšanu, VID pamatoti noteica pieteicējas ieņēmumus no dažādām personām uz aprēķinu pamata. [3.7] Vienlaikus tiesa konstatē, ka VID ir pieļāvis kļūdu, audita pārskata 5.tabulā iekļaujot ieņēmumus no I.T. Viņas personas kods bankas konta izrakstā sakrīt ar I.T. personas kodu, kura ir piedalījusies braucienā no 2007.gada 17.aprīļa līdz 4.maijam (audita pārskata 4.tabula). VID tās ir iekļāvis audita pārskatā kā divas dažādas personas, turklāt abos gadījumos nosakot arī ieņēmumus uz aprēķinu pamata. Tādējādi par vienu personu VID ir aprēķinājis pieteicējas ieņēmumus kā par divām personām pilnā apmērā. Proti, konkrētajā gadījumā VID pieteicējas 2007.gada apliekamo ienākumu nepamatoti ir palielinājis par Ls 1000. [3.8] Tiesas ieskatā VID ir arī nepareizi izvēlējies bāzes summu, no kuras aprēķināt dalībnieku iemaksas par braucienu no 2007.gada 17.aprīļa līdz 4.maijam. Proti, tieši balstoties uz T.P., V.Ķ. un V.G. paskaidrojumiem, VID ir secinājis, ka maksa par braucienu vienai personai bija Ls 1050. Taču pieminētajā V.G. paskaidrojumā norādīts, ka brauciena maksa bijusi Ls 1000, un šādu summu tiesas sēdē norādīja arī vairāki liecinieki. Tādējādi VID bez pietiekama pamata ir izvēlējies par 50 latiem augstāku brauciena pamatcenu, nekā to liecina vairāki pierādījumi. Līdz ar to gadījumos, kad no personām nav iegūti konkrēti pierādījumi par samaksāto summu, uz aprēķinu pamata noteiktie ieņēmumi ir nepamatoti noteikti daļā par Ls 50 vienai personai. Nepareizi ir noteikti ieņēmumi no V.G. (viņas paskaidrojums), D.V., D.Ā., J.Ā., I.D., I.T., I.M., N.D., R.D., V.P. (kopā 9 personas uz aprēķina pamata), kā arī no audita pārskatā neidentificētām personām, kuru skaits noteikts uz aprēķina pamata (20 personas, izņemot A.T., N.G., J.O. un S.T., kuri tiesas sēdē 5
liecināja, ka samaksājuši Ls 1100, tātad vēl 16 personas uz aprēķina pamata). Līdz ar to no 26 personām noteiktie ieņēmumi nepamatoti ir aprēķināti par Ls 50 augstāki, un VID pieteicējas 2007. gada apliekamo ienākumu nepamatoti ir palielinājis par Ls 1300 (26 x 50). [3.9] Pieteicēja ir izteikusi viedokli, ka viņai nepiederošajā /Nosaukums/ LTD bankas kontā AS /Nosaukums 3/ ienākušie naudas līdzekļi nebija uzskatāmi par pieteicējas ieņēmumiem. VID šajā kontā ienākušos naudas līdzekļus par braucieniem uz Indiju ir uzskatījis par pieteicējas ieņēmumiem, ņemot vērā AS /Nosaukums 3/ norādīto, ka pieteicējai bija paraksta tiesības rīkoties ar konta līdzekļiem. Tiesa uzskata, ka tiesības rīkoties ar juridiskas personas kontu vēl nav pietiekams pierādījums tam, ka kontā saņemtie līdzekļi uzskatāmi par pieteicējas ieņēmumiem. Kontā saņemtie naudas līdzekļi atrodas attiecīgās juridiskās personas rīcībā, un tiesai nav izdevies iegūt pierādījumus, ka pieteicēja būtu saņēmusi minētos līdzekļus vai guvusi no tiem labumu. Tādējādi tiesa atzīst, ka VID bez pietiekama pamata /Nosaukums/ LTD bankas kontā AS /Nosaukums 3/ ienākušos naudas līdzekļus ir uzskatījis par pieteicējas ieņēmumiem. Minētajā kontā saņemtā braucienu maksa Ls 43 970 apmērā ir nepamatoti iekļauta pieteicējas 2008.gada ieņēmumu kopsavilkumā. Līdz ar to nepamatoti pieteicējas 2008.gada ieņēmumu kopsavilkumā ir iekļauti arī ieņēmumi no AS /Nosaukums 3/ konta par kursiem Ls 20 054 apmērā un maksa par aviobiļetēm Ls 600 apmērā. Vienlaikus tiesa norāda, ka saskaņā ar liecinieku liecībām un personu paskaidrojumiem (R.D., Z.J. liecība, C.K., I.B., J.I., J.J. paskaidrojums) tieši pieteicēja ir organizējusi braucienus 2008.gadā un par braucienu ir maksāts arī skaidrā naudā pieteicējai. Tādējādi ieņēmumi no braucienu organizēšanas 2008.gadā, kuri noteikti uz aprēķinu pamata (kā saņemti skaidrā naudā), nevis maksāti uz kontu AS /Nosaukums 3/, pieteicējai ir noteikti pamatoti iepriekš norādīto apsvērumu dēļ, jo nav pierādījumu, kas liktu apšaubīt, ka šī nauda nonāca tieši pieteicējas, nevis /Nosaukums/ LTD rīcībā. [3.10] Pieteikumā arī norādīts, ka 2007.gada decembrī pieteicēja sapratusi, ka dažādu personisku iemeslu dēļ pieteicējas organizētais brauciens 2008.gadā nevarēs notikt, tādēļ brauciena dalībnieku ieskatīto naudu un informāciju par šiem cilvēkiem 2008.gada 1.ceturksnī nodevusi /Nosaukums/ LTD tālākai braucienu organizēšanai. Minētā apstiprināšanai pieteicēja ir iesniegusi vēstuli no /Nosaukums/ LTD. Tiesa pieteicējai ir lūgusi iesniegt attiecīgu grāmatvedības dokumentu, kas apliecina skaidrās naudas līdzekļu nodošanu (un attiecīgi pieņemšanu) starp pieteicēju un /Nosaukums/ LTD saistībā ar 2008.gadā paredzēto ārzemju braucienu tālākas organizēšanas nodošanu no pieteicējas ārvalstu komersantam /Nosaukums/ LTD. Pieteicēja šādu dokumentu tiesai nav iesniegusi, līdz ar to tiesa apšauba pieteicējas minētās vēstules ticamību un neatzīst to par izdevumus apliecinošu pierādījumu. [3.11] Saskaņā ar pieteicējas bankas konta izrakstu 2007.gada 8.martā pieteicēja ir pārskaitījusi Ls 4858,20 saņēmējam,,/nosaukums 4/, savukārt 23.martā pieteicēja šim saņēmējam ir pārskaitījusi Ls 7792,02 ar pārskaitījuma mērķi traveling, tātad kopā Ls 12650,22. Abos gadījumos banka par pārskaitījumu ir iekasējusi komisiju Ls 16 (kopā Ls 32) apmērā. VID ir uzskatījis, ka no maksājuma mērķa nav izsecināms, par kādu pakalpojumu minētās summas ir pārskaitītas, un tādēļ nav atzinis tos par pieteicējas izdevumiem. Tiesa šo VID secinājumu atzīst par nepamatotu. Maksājuma mērķis angļu valodā neapšaubāmi norāda uz maksu par ceļojumu, savukārt vairāki liecinieki atpazina vārdu T.T. (T.T.) kā grupas vietējo gidu (ceļojuma vadītāju) Indijā. Tāpat lietā nav strīda, ka braucieni ir notikuši, maksājušas personas tajos piedalījušās, līdz ar to pieteicējai ir bijuši nepieciešami arī ievērojami izdevumi. Izvērtējot šos apstākļus savstarpējā sakarībā, tiesai nerodas šaubas, ka attiecīgie pārskaitījumi kopā ar komisijas maksām ir pieskaitāmi pie pieteicējas 2007.gada saimnieciskajiem izdevumiem, organizējot braucienus uz Indiju. Lietā atrodas arī /Nosaukums 4/ LTD 2007.gada aprīlī, septembrī un oktobrī izrakstītas kvītis par pasta pārvedumu (pavisam 8 pārvedumi) saņemšanu par kopējo summu68925 USD. Ņemot vērā iepriekš konstatētos apstākļus, kā arī pieteicējas paskaidrojumu, ka minētās summas skaidrā naudā ar kurjerpasta starpniecību nosūtītas Indijas kompānijai /Nosaukums 4/ LTD, tiesa 6
atzīst, ka minētās kvītis pierāda pieteicējas 2007.gada saimnieciskās darbības izdevumus attiecīgajā apmērā. Pārrēķinot minētās summas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās dienas valūtas kursa, secināms, ka 2007.gada 29.oktobrī pieteicēja nosūtījusi8330 USDx 0,490000 jeb Ls 4081,70, 20.oktobrī8500 USDx 0,494000 jeb Ls 4199, 14.aprīlī5000 USDx 0,522000 jeb Ls 2610, 17.aprīlī 10 000 USDx 0,519000 jeb Ls 5190, 7.aprīlī 10 018 USDx 0,527000 jeb Ls 5279,49, 11.aprīlī 10 247 USDx 0,524000 jeb Ls 5369,43, 3.septembrī 10 830 USDx 0,515000 jeb Ls 5577,45 un 10.septembrī6000 USDx 0,514000 jeb Ls 3084, tātad kopā Ls 35 391,07, kas attiecināmi uz viņas 2007.gada saimnieciskajiem izdevumiem. Liecinieks A.T. tiesai uzrādīja 2007.gada 2.marta čeku par aviobiļetes iegādi Ls 450,10 apmērā, norādot, ka samaksa par biļetēm veikta kā iemaksa par braucienu, pretī saņemot čeku. Tādējādi tiesai iesniegtais čeks ir uzskatāms par izdevumus attaisnojošu dokumentu, savukārt minētie Ls 450,10 ir attiecināmi uz pieteicējas 2007.gada saimnieciskajiem izdevumiem. Kopā pieteicējas 2007.gada saimnieciskajos izdevumos līdz ar to ir iekļaujami 12650,22 + 32 + 35 391,07 + 450,10 = Ls 48523,39, un apliekamais ienākums ir samazināms par šo summu. [3.12] Audita pārskatā 2008.gada ieņēmumu kopsavilkumā ir iekļauti Ls 5404,50 par nereģistrētiem ienākumiem no kursiem skaidrā naudā. Pieteicēja uzskata, ka iestāde nepamatoti piešķīrusi ticamību J.S. paskaidrojumiem, un norāda, ka J.S. rīcība, neizrakstot kvītis, liecina par pretrunīgumu. Izvērtējot šo pieteicējas iebildumu, tiesa ņem vērā, ka 2008.gada 20.septembrī tematiskās pārbaudes laikā tika konstatēts, ka uz semināru bija ieradušies 25 cilvēki un dalības maksa par semināra apmeklēšanu tika iekasēta, taču kvītis netika izsniegtas. Līdz ar to ir piešķirama ticamība J.S. paskaidrojumā minētajam, ka kvītis tika izrakstītas tikai tiem apmeklētājiem, kuri to vēlējās, un ir uzskatāms par ticamu viņa norādītais dalībnieku skaits iepretim pieteicējas grāmatvedībā atspoguļotajam. [3.13] Apkopojot iepriekš spriedumā konstatēto, tiesa secina, ka VID pieteicējas 2007.gada apliekamo ienākumu nepamatoti ir palielinājis par Ls 1000 (ieņēmumi no I.T.), no 26 personām noteiktie ieņēmumi nepamatoti ir aprēķināti par Ls 50 augstāki, un VID pieteicējas 2007.gada apliekamo ienākumu nepamatoti ir palielinājis par Ls 1300, savukārt pieteicējas 2007. gada saimnieciskajos izdevumos ir iekļaujami Ls 48 523,39. Tādējādi kopumā pieteicējas 2007. gada apliekamais ienākums ir nosakāms par 1000 + 1300 + 48 523,39 jeb Ls 50 823,39 mazāks, nekā auditā konstatēts. VID ienākumu, no kura aprēķināms nodoklis, ir noteicis Ls 62 583,03 apmērā, līdz ar to tas nosakāms 62 583,03-50 823,39 jeb Ls 11 759,64, savukārt IIN par 2007.gadu nosakāms 25 % no 11 759,64 jeb Ls 2939,91 apmērā. Pieteicējas 2008.gada saimnieciskās darbības ieņēmumos nepamatoti iekļauta AS /Nosaukums 3/ kontā saņemtā braucienu maksa Ls 43 970 apmērā, kā arī ieņēmumi no AS /Nosaukums 3/ konta par kursiem Ls 20 054 apmērā un maksa par aviobiļetēm Ls 600 apmērā, tas ir, kopā Ls 64 624. Līdz ar to VID noteiktais saimnieciskās darbības ienākums par 2008.gadu (Ls 94 620,04), no kura aprēķināms nodoklis, ir samazināms par Ls 64 624 un nosakāms Ls 29 996,04 apmērā, bet nodoklis no saimnieciskās darbības ienākumiem par 2008.gadu (saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 15.panta 2. 1 daļas redakciju, kas bija spēkā no 2008.gada l.janvāra līdz 2010. gada l.janvārim, nodokļa likme bija 15 procenti) nosakāms 15 % no 29 996,04 jeb Ls 4499,41 apmērā, kam pieskaitāms nodoklis no pārējiem ienākumiem Ls 25,06 apmērā, tātad Ls 4524,47. Ņemot vērā avansā samaksāto (ieturēto) nodokli Ls 105 apmērā, saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākumu nodokli 31. 3 panta pirmo daļu papildus budžetā maksājamais IIN par 2008.gadu ir 4524,47-105 jeb Ls 4419,47. [3.14] Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 32.panta trešo daļu IIN soda nauda par 2007. gadu nosakāma 50% no 2939,91 jeb Ls 1469,96 apmērā, savukārt IIN soda nauda par 2008. gadu nosakāma 50 % no 4419,47 jeb Ls 2209,74 apmērā. [3.15] Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 29.panta otro daļu VID pieteicējai ir aprēķinājis nokavējuma naudu no papildus aprēķinātā IIN par 2007.gadu (no Ls 15 439,45 par 399 dienām) un 2008.gadu (no Ls 14 113,06 par 34 dienām). Ņemot vērā spriedumā konstatēto (nepamatoti aprēķināto IIN par 2007. un 2008.gadu), nokavējuma nauda aprēķināma no tiesas aprēķinātā IIN. Nokavējuma nauda par 2007.gada nosakāma 2939,91 x 399 dienas x 0,0005 jeb Ls 7
586,51 apmērā, savukārt nokavējuma nauda par 2008.gada nosakāma 4419,47 x 34 x 0,0005 jeb Ls 75,13 apmērā. [4] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 30.novembra spriedumu daļā, kurā pieteikums apmierināts, VID iesniedza apelācijas sūdzību, norādot turpmāk minēto. [4.1] Tiesa nepamatoti secināja, ka VID bez pietiekama pamata /Nosaukums/ LTD bankas kontā AS /Nosaukums 3/ ienākušos naudas līdzekļus uzskatījis par pieteicējas ieņēmumiem, ka kontā saņemtā braucienu maksa Ls 43 970 apmērā nepamatoti iekļauta pieteicējas 2008. gada ieņēmumu kopsavilkumā, un ka pieteicējas 2008.gada ieņēmumu kopsavilkumā nepamatoti iekļauti arī ieņēmumi no a/s /Nosaukums 3/ konta par kursiem Ls 20 054 apmērā un maksa par aviobiļetēm Ls 600 apmērā. No lietā esošajiem kontu izrakstiem redzams, ka vienas un tās pašas fiziskās personas gan minētās kompānijas kontā, gan N.K. AS,,/Nosaukums 2/ esošajā kontā ieskaitījušas naudas līdzekļus par N.K. sniegtajiem pakalpojumiem - ārvalstu braucieniem, dažādiem kursiem un semināriem. 2008.gada 4.novembrī pieteicēja VID paskaidroja, ka samaksa par IK /Nosaukums/ organizētajiem kursiem un semināriem tika pārskaitīta uz /Nosaukums/ LTD norēķinu kontu. [4.2] VID piekrīt tiesas secinājumam, ka tiesības rīkoties ar juridiskas personas kontu vēl nav pietiekams pierādījums tam, ka kontā saņemtie līdzekļi uzskatāmi par pieteicējas ieņēmumiem. Taču, vērtējot konstatētos faktiskos lietas apstākļus kopsakarā pēc ekonomiskās būtības, VID bija pamats secināt, ka AS /Nosaukums 3/ esošajā /Nosaukums/ LTD kontā iemaksātie naudas līdzekļi Ls 20054 ir saistīti ar N.K. saimniecisko darbību un vērtējami kā N.K. ar IIN apliekamie ienākumi, jo N.K. faktiski saņēma atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem. [4.3] Tiesa nepamatoti par pieteicējas izdevumiem atzina Ls 48 523,39. 2009.gada 10.septembra paskaidrojumā pieteicēja netieši apstiprināja, ka organizēja braucienus uz Indiju un, uzzinot par audita rezultātiem, pieprasīja informāciju sadarbības partneriem Indijā, lai pierādītu ar šo braucienu organizēšanu saistītos izdevumus. Reizē ar 2009.gada 10.septembra paskaidrojumu N.K. iesniedza AS /Nosaukums 2/ 2007.gada 8.marta un 23.marta maksājumu uzdevumus /Nosaukums 4/ par kopējo summu Ls 12 650,22. VID pamatoti saskaņā ar likuma Par grāmatvedību 7.pantā noteikto norādīja, ka no maksājuma uzdevumiem nav iespējams identificēt maksājuma saņēmēju - nav norādīts reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Maksājuma uzdevumi nesatur darījuma aprakstu, pēc kā varētu noteikt, par ko konkrēti veikti maksājumi (viesnīcu rezervācija, transports, gida pakalpojumi u.tml.), līdz ar to naudas līdzekļu pārskaitīšana no N.K. konta uz citu norēķinu kontu bez konkrētiem pierādījuma dokumentiem neliecina par to, ka pārskaitītās summas ir N.K. izdevumi, kas saistīti ar ārvalstu braucienu organizēšanu. Tiesa nav objektīvi pārbaudījusi administratīvā akta pamatojumu un nav novērtējusi pierādījumus pēc būtības, spriedumā norādot, ka lietā atrodas arī /Nosaukums 4/ LTD 2007.gada aprīlī, septembrī un oktobrī izrakstītas kvītis par pasta pārvedumu (pavisam 8 pārvedumi) saņemšanu par kopējo summu68925 USDun, ņemot vērā konstatētos apstākļus, kā arī pieteicējas paskaidrojumu, ka minētās summas skaidrā naudā ar kurjerpasta starpniecību nosūtītas Indijas kompānijai,,/nosaukums 4/ LTD, kvītis pierāda pieteicējas 2007.gada saimnieciskās darbības izdevumus attiecīgajā apmērā. VID Lēmumā izvērtēja pieteicējas iesniegtos dokumentus - kases kvīšu kopijas Nr.329, Nr.370, Nr.402, Nr.407, Nr.398, Nr.401, Nr.377,Nr.388, Nr.380, Nr.30S, Nr.302, Nr.301, Nr.310, Nr.308,Nr.307, Nr.314, Nr.313, Nr.311, Nr.136, Nr.218 un konstatēja, ka kvīšu kopijas nav apstiprinātas, tās nav iespējams ne pārbaudīt, ne salīdzināt ar oriģināliem, kā arī nav zināms, kādos apstākļos tās iegūtas. Līdz ar to VID pamatoti norādīja, ka šie dokumenti bez citiem pierādījumiem nevar būt par pamatu, lai tos atzītu par pieteicējas ārvalstu braucienu izdevumus apliecinošiem dokumentiem. [4.4] Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa nepamatoti atcēla Lēmumu arī daļā par soda naudu un nokavējuma naudu. 8
[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 30.novembra spriedumu daļā, ar kuru pieteikums noraidīts, pieteicēja iesniedza pretapelācijas sūdzību, kā arī paskaidrojumus par VID apelācijas sūdzību. Pieteicēja norāda turpmāk minēto. [5.1] Tiesa nepamatoti izskatīja lietu bez pieteicējas klātbūtnes, neskatoties uz to, ka pieteicēja nebija saņēmusi tiesas pavēsti, bet pieteicējas pārstāve bija lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 303.panta pirmās daļas 2.punktu šāds spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. [5.2] Tiesa kļūdaini secināja, ka pieteicēja ir veikusi saimniecisko darbību. Tiesa neizvērtēja, ka naudas līdzekļus no /Nosaukums/ LTD pieteicēja nav saņēmusi, kā tikai Ls 400, kas atspoguļoti /Nosaukums/ grāmatvedībā. [5.3] Tiesa kļūdaini ir norādījusi strīda priekšmetu. Strīds faktiski ir par to, vai 2006,- 2008. gadā saimniecisko darbību veica un ienākumus guva pieteicēja vai /Nosaukums/ LTD. Pieteicēja nevis veica saimniecisko darbību, bet ceļoja kopā ar domubiedriem un draugiem, saimniecisko darbību veica /Nosaukums/ LTD, bet pieteicēja reģistrēja IK /Nosaukums/. [5.4] Nepamatots un pretrunīgs ir tiesas atzinums, ka pieteicējas saņemtā samaksa par braucienu organizēšanu ir ieskaitāma saimnieciskās darbības ieņēmumos. Tiesa nepamatoti piemēroja likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.panta 1.punktu. Minētā norma paredz, ka ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti ieņēmumi no pakalpojumu pārdošanas, kas šajā lietā nav konstatēts. Pieteicēja nepārdeva pakalpojumus, bet saņēmusi maksu par reāliem ceļojuma izdevumiem - aviobiļetēm, vīzām, autobusu nomu, viesnīcām draugu un domubiedru braucienos. Minētie fakti ir pierādīti ar liecinieku liecībām. Liecinieki norāda, ka bija ceļojumā, kā arī paskaidro, ka naudu maksāja par aviobiļetēm, vīzu, viesnīcām, autobusa izmantošanu, kā arī norādīja, ka izteiktais piedāvājums braukt uz Indiju bija par ievērojami lētāku cenu, kā piedāvāja citi tajā laikā. Neviens no lieciniekiem neliecināja, ka pieteicēja būtu saņēmusi maksu par brauciena organizēšanu. [5.5.]Tiesa nevērtēja, ka pieteicēja ir organizējusi trīs privātus draugu un domubiedru braucienus uz Indiju no 2007.gada 17.aprīļa līdz 2.maijam, no 17.septembra līdz 3.oktobrim un no 1. līdz 17.novembrim. Tiesa nevērtēja, ka cena Ls 1000 nebija ceļojuma vai pakalpojuma par brauciena organizēšanu cena, bet reālās ceļojuma izmaksas. Tiesa arī nevērtēja, ka ne visas personas, kas veica samaksu par braucienu, reāli devās braucienā uz Indiju, līdz ar ko tika nepamatoti aprēķināti lieki cilvēki. [5.5.] Tiesa pareizi konstatēja, ka braucieni tika organizēti, bet nepamatoti nevērtēja, kas braucienus organizēja. Tiesa likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ll. 1 pantu tulkoja paplašināti un piešķīra minētajai normai tādu nozīmi, ko tā neparedz. Katram no pieteicējas kontā iemaksātajiem maksājumiem ir norādīts konkrēts mērķis, kas nav braucienu organizēšana uz Indiju un Nepālu. Mērķi ir atšķirīgi un saņemtā nauda ir iztērēta mērķiem, kādi norādīti pieteicējas kontā saņemtajos maksājumos. [5.5.] Tiesa nepamatoti piemēroja likuma Par nodokļiem un nodevām 23.panta sestās daļas 6.punktu, jo VID rīcībā nebija informācijas par to, ka IK /Nosaukums/ veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti grāmatvedības uzskaitē. Lietā nav konstatēts, ka pieteicēja veica saimnieciskus darījumus. [5.5] Pieteicējas kontā ieskaitītie naudas līdzekļi ir izlietoti tajā norādītiem mērķiem, kas apstiprinās ar VID apelācijas sūdzībā norātajiem dokumentiem, un atzīstami par reāliem izdevumiem, ko iestāde un tiesa nevērtēja. Tiesu praksē darījumus atzīst par notikušiem, ja tiem trūkst nenozīmīgu rekvizītu, bet var identificēt preci. Preci ir iespējams identificēt, jo visi liecinieki liecināja, ka bija Indijā, Nepālā, un, ka maksāja par aviobiļetēm, vīzām, autobusu lietošanu, viesnīcām. Konkrētajā situācijā var uzskatīt, ka VID iesniegtajiem attaisnojuma dokumentiem trūkst nenozīmīgu rekvizītu. Tiesa neņēma vērā Indijas specifiku, ka par daudziem pakalpojumiem maksājuma uzdevumi netiek izsniegti, un norēķini notiek skaidrā naudā. Turklāt maksājot oficiāli, tiktu palielinātas brauciena reālās izmaksas. [5.6.] Tiesa nepareizi konstatēja cilvēku skaitu, kas piedalījās braucienos uz Indiju, balstoties tikai uz VID veiktajiem aprēķiniem un nevērtējot pieteikumā norādīto informāciju. 9
[5.6] Tiesa nepamatoti noraidījusi pieteicējas iebildumu par VID pieņēmumu par vienas personas brauciena izmaksām uz Indiju - Ls 1000. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka daļa brauciena maksas ir maksāta /Nosaukums/ LTD un daļa pieteicējai. [5.7] Līdz ar to VID nepamatoti noteica pieteicējas ieņēmumus no dažādam personām uz aprēķinu pamata. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Ls 1000 bija reālā ceļojuma izmaksa vienai personai par aviobiļetēm, vīzām, autobusa nomu, viesnīcām un citiem izdevumiem. [5.8] Tiesa nepamatoti norādīja, ka pieteicējai tika lūgts iesniegt pierādījumus par faktu, ka 2008. gada 1.ceturksnī nauda tika nodota /Nosaukums/ LTD tālākai braucienu organizēšanai, bet pieteicēja tiesā nav iesniegusi grāmatvedības dokumentus, kas apliecina skaidras naudas nodošanu. Pieteicējai nebija iespēja iesniegt šos dokumentus, jo tiesa lietu izskatīja bez pieteicējas klātbūtnes. [5.9] Tiesa norādīja, ka 2008.gada 20.septembrī tematiskās pārbaudes laikā uz semināru bija ieradušies 25 cilvēki. Minēto tiesa pamato ar VID tematiskās pārbaudes dokumentiem, kas balstās tikai uz J.S. paskaidrojumiem. Izskatot šo jautājumu VID un tiesa nevērtēja pieteicējas paskaidrojumus, nav nopratināti un identificēti cilvēki, kas piedalījās semināros. J.S. paskaidrojumi nav apliecināti ar citiem pierādījumiem, līdz ar to tiesa nepamatoti piešķīra ticamību J.S. norādītajam cilvēku skaitam. [5.10] VID apelācijas sūdzība nav pamatota. Sprieduma [16] punktā pierādījumi ir izvērtēti pareizi, bet VID argumenti par šo izvērtējumu nav pamatoti ar normatīvajiem aktiem. VID viedoklis par /Nosaukums 4/ pārskaitītajām summām balstās uz netiešiem pieteicējas 2009.gada 10.septembra paskaidrojumiem. VID neņēma vērā, ka nauda nav palikusi pieteicējas valdījumā. VID neņēma vērā liecinieku apgalvoto, ka viņi brauca uz Indiju, maksāja par viesnīcu, aviobiļetēm, autobusu un vīzām, ka nav maksājuši pieteicējai par pakalpojumu - brauciena organizēšanu uz Indiju. VID nevēlējās noskaidrot reālās brauciena izmaksas un nevērtēja apstākli, ka visas naudas summas, kas tika ieskaitītas pieteicējas bankas kontā, tika izlietotas maksājuma uzdevumos norādītiem mērķiem, un pieteicēja neguva no tā labumu. [5.11] VID nepamatoti norādīja, ka tiesa nav ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu, jo nav vērtējusi pierādījumus pēc būtības, kas pierāda pieteicējas izdevumus 2007.gadā. Tiesa ir pareizi un objektīvi izvērtējusi pierādījumus attiecībā uz 8 pasta pārvedumiem /Nosaukums 4/ par USD 68 925 2007.gada aprīlī, septembrī, oktobrī, un pieteicējas paskaidrojumiem, ka minētās naudas summas ar kuijerpastu skaidrā naudā nosūtītas minētajai Indijas kompānijai. Šie pierādījumi atbilst likuma normām attiecībā uz pierādījumiem un tiesa tos nevarēja ignorēt. [5.12] Nepamatots ir VID viedoklis par kases kvīšu kopijām. VID rīcībā bija citi dokumenti, proti, visu braucēju uz Indiju sniegtie paskaidrojumi, ka viņi maksāja par aviobiļetēm (vienu aviobiļeti liecinieks ir iesniedzis tiesā), viesnīcu, vīzu, autobusu un citām reālām izmaksām, kas saistītas ar minēto braucienu. Turklāt VID bija iespēja vērtēt komandējuma braucienu izmaksas uz Indiju (piemērojot līdzīgas normas, no kurām ir iespēja aprēķināt braucienu reālās izmaksas, jo apstiprinās fakts, ka reālās izmaksas par braucienu bijušas, bet neapstiprinās fakts, ka pieteicēja guvusi labumu sev, ka saņēmusi maksu par pakalpojumu (brauciena organizēšana) aprēķināšanu. VID neinteresējās pie tūroperatoriem par vīzu izmaksām uz Indiju, pie lidsabiedrībām par aviobiļešu izmaksu uz Indiju, par autobusu izmaksām un par viesnīcu izmaksām. [6] Tiesas sēdē VID pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību, neatzina pretapelācijas sūdzību un lūdza pieteikumu noraidīt, bet pieteicējas pārstāvji uzturēja pretapelācijas sūdzību, neatzina apelācijas sūdzību un lūdza pieteikumu apmierināt. Motīvu daļa [7] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst par daļēji pamatotām gan VID apelācijas sūdzību, gan pieteicējas pretapelācijas sūdzību un atzīst, ka pieteikums ir apmierināms daļā. [8] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums 10
(izņemot tiesas secinājumus par pieteicējas apliekamā ienākuma palielināšanu un budžetā noteiktajiem maksājumiem par /Nosaukums/ LTD kontā ieskaitītajiem naudas līdzekļiem un par pieteicējai aprēķināto nokavējuma naudu par IIN nomaksas nokavējumu līdz 2007. gada 10.decembrim) ir pareizs un ir pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai minētajā daļā un Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda. [9] Apgabaltiesa uzskata par nepamatotu pieteicējas argumentu, ka pirmās instances tiesai nebija tiesību izskatīt lietu bez pieteicējas un viņas pārstāves piedalīšanās. No Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmās daļas izriet, ka tad, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Gadījumi, kuros tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, ir noteikti Administratīvā procesa likuma 268.pantā un šajā gadījumā neviens no tiem nav konstatējams, jo pieteicēja par lietas izskatīšanu bija informēta. Kaut arī pieteicēja norāda, ka tiesas pavēste viņai netika nosūtīta likumā noteiktā kārtībā, no lietas materiāliem (lietas 2.sējuma 235.lapa) izriet, ka tiesas pavēste pieteicējai savlaicīgi tika nosūtīta uz viņas pašas norādīto dzīvesvietas adresi. Pieteicējas pārstāve bija tiesā iesniegusi iesniegumu, kurā lūdza lietas izskatīšanu atlikt. Administratīvā procesa likuma 269.pants regulē gadījumus, kad jautājuma izlemšanu par lietas izskatīšanas atlikšanu likumdevējs ir atstājis tikai tiesas kompetencē. Administratīvā procesa likuma 269.pants neuzliek tiesai pienākumu lietas izskatīšanu atlikt, bet piešķir tiesai rīcības brīvību izvērtēt, vai lietu iespējams izskatīt bez personas, kas nav ieradusies uz tiesas sēdi, klātbūtnes. Ja tiesa konstatē, ka lietu var izskatīt bez personas klātbūtnes, tai šādā gadījumā nav lietas izskatīšana jāatliek. Lietas atlikšanai vai neatlikšanai šādā gadījumā nav sakara ar to, vai persona uz tiesas sēdi nav ieradusies attaisnojošu vai neattaisnojošu iemeslu dēļ, bet gan, vai personas, kura nav ieradusies, klātbūtne tiesas sēdē ir nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai. Ja lietas apstākļi ir pietiekami skaidri, tiesai nav pamata atlikt sēdi uz to aicinātās vai izsauktās personas neierašanās dēļ (sal. Senāta 2012.gada 27.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-202/2012 9.punktu). Procesa dalībnieks nevar paļauties, ka lietas izskatīšana tiks atlikta (sk. Senāta 2012.gada 27.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-202 2012 11.punktu). Līdz ar to apgabaltiesa secina, ka izskatot lietu bez pieteicējas un viņas pārstāves klātbūtnes, pirmās instances tiesa nav pieļāvusi procesuālo normu pārkāpumu. [10] Izvērtējot VID apelācijas sūdzībā norādītos iebildumus par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, kas attiecas uz Lēmumu daļā par pieteicējai noteiktajiem maksājumiem budžetā saistībā ar /Nosaukums/ LTD kontā ieskaitītajiem naudas līdzekļiem, apgabaltiesa VID apsvērumus atzīst par pamatotiem. Audita laikā tika noskaidrots, ka starp IK /Nosaukums/ un /Nosaukums/ LTD 2007.gada 6.decembrī bija noslēgts pakalpojumu līgums par pakalpojumu sniegšanu konsultāciju veidā par dažādu procesu veikšanu. Pieteicēja audita laikā paskaidroja, ka IK /Nosaukums/ saņēma no /Nosaukums/ LTD intelektuālo īpašumu izmantošanai kursos un 7.aprīlī šis līgums tika lauzts. Tiesas ieskatā pieteicējas sniegtie paskaidrojumi par IK /Nosaukums/ un /Nosaukums/ LTD savstarpējiem darījumiem ir pārāk vispārīgi un nekonkrēti un nesniedz priekšstatu par noslēgtā līguma būtību un izpildi. No VID konstatētā izriet, ka tieši pieteicēja organizēja braucienus uz Indiju un Nepālu, kā arī pieteicēja organizēja kursus un par šiem pakalpojumiem personas veica maksājumus gan skaidrā naudā, gan uz pieteicējas bankas kontu, gan uz /Nosaukums/ LTD kontu. Saskaņā ar AS /Nosaukums 3/ sniegto informāciju (lietas 3.sējuma 2.lapa) paraksta tiesības rīkoties ar /Nosaukums/ LTD bankas kontiem bija tikai pieteicējai. Tiesai nav pamata atzīt, ka /Nosaukums/ LTD bankas kontā ienākušie naudas līdzekļi būtu saistīti nevis ar VID konstatēto pieteicējas saimniecisko darbību, bet ar kādiem citiem darījumiem, jo ne no pieteicējas paskaidrojumiem, ne no pieteicējas uzrādītajiem grāmatvedības dokumentiem tas 11
neizriet. Pieteicēja 2008.gada 4.novembra paskaidrojumā VID ir norādījusi, ka samaksa par IK /Nosaukums/ organizētajiem kursiem un semināriem tika pārskaitīta uz /Nosaukums/ LTD norēķinu kontu. Ņemot vērā šos apstākļus, apgabaltiesa neuzskata par ticamu /Nosaukums/ LTD 2009.gada 16.septembra vēstulē norādīto, ka pieteicēja no šīs sabiedrības nav saņēmusi un nesaņems atlīdzību par ārvalstu braucienu organizēšanu un intelektuālā īpašuma izmantošanu. Līdz ar to VID pamatoti /Nosaukums/ LTD kontā ieskaitītos naudas līdzekļus Ls 43970 apmērā par braucieniem, Ls 20 054 apmērā par kursiem un arī V.K. ieskaitītos Ls 600 (par kuriem nav pierādījumu par to iztērēšanu aviobiļešu iegādei) pieskaitīja pieteicējas apliekamajos ienākumos no saimnieciskās darbības. [11] Pieteicēja norāda, ka VID nepamatoti viņas ienākumos ieskaitījis arī tādu personu maksājumus, kuras braucienos uz Indiju nav devušās - D.S. un G.R. maksājumus. Tā kā lietā nav strīda, ka minētās personas maksājumus par konkrētiem braucieniem ir veikušas, apgabaltiesas ieskatā šie maksājumi pamatoti ieskaitīti pieteicējas ieņēmumos. Apstāklim, ka tieši šīs personas braucienā, iespējams, nav devušās, lietā nav izšķirošas nozīmes, jo pieteicēja nav iesniegusi tiesai pierādījumus, ka no šīm personām saņemto naudu būtu atmaksājusi atpakaļ. Turklāt no R.R. paskaidrojuma (lietas 2.sējuma 9.lapa) izriet, ka maksājumus par vienas personas ceļojumu uz Indiju veica gan G.R., gan viņa sieva, bet ceļojumā devās G.R. sieva. [12] Apgabaltiesa uzskata par nepamatotu pieteicējas viedokli, ka visi viņas saņemtie maksājumi par braucieniem uz Indiju un Nepālu bija atzīstami par pieteicējas izdevumiem. Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 38.pantu tieši pieteicējai bija pienākums pierādīt viņas izdevumu apmēru. Tā kā pieteicēja šādus pierādījumus nav iesniegusi, tiesai nav pamata atzīt, ka visu no braucienu dalībniekiem saņemto naudu pieteicēja būtu iztērējusi šo braucienu organizēšanai. [13] Saskaņā ar audita pārskatā norādīto (lietas 1.sējuma 78.lapa) VID par IIN nomaksas kavējumu pieteicējai ir aprēķinājis nokavējuma naudu par nedeklarētām nodokļa summām par periodu no katra taksācijas perioda maksāšanas termiņa nākamās dienas līdz 2009.gada 20.maijam. Senāta spriedumos vairākkārt norādīts, ka likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 31. 3 panta otrā daļa nokavējuma naudas aprēķinu paredzēja tikai no brīža, kad nodokļu maksātājs kavējis VID lēmuma izpildi, un 2007.gada 8.novembra likuma grozījumi 31. 3 pantā nav piemērojami ar atpakaļvērstu spēku (sk., piemēram, 2011.gada 14.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-245/2011 18.punktu, 2011.gada l.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-107/2011 12.-17.punktu). Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka IIN nokavējuma nauda pieteicējai par laika periodu līdz 2007. gada 10.decembrim aprēķināta nepamatoti un šajā daļā Lēmums ir atceļams. Savukārt par nokavējuma naudas aprēķinu par laika periodu no 2007.gada 11.decembra apgabaltiesa secina, ka nokavējuma nauda ir aprēķināta pamatoti, aprēķinā kļūdas nav konstatējamas, līdz ar to šajā daļā pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir noraidāms. [14] Soda nauda par IIN nenomaksāšanu pieteicējai pamatoti noteikta saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 32. 3 panta trešo daļu 50 procentu apmērā no nenomaksātās nodokļa summas. Kā izriet no lietas faktiskajiem apstākļiem, IIN soda nauda pieteicējai noteikta tāpēc, ka viņa 2006,- 2008. gadā veica saimniecisko darbību un nebija valstij nomaksājusi IIN. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieļautā pārkāpuma raksturs neliecina par to, ka pārkāpums pieļauts neapzināti. Pieteicēja nav ievērojusi tiesību normās noteiktos priekšnoteikumus un kārtību IIN nomaksāšanai, tāpēc VID bija pamats atzīt pieteicējas vainu nodokļu nenomaksāšanā. Apgabaltiesa nekonstatē soda naudas nesamērību ar pieteicējas pieļauto pārkāpumu raksturu, kā arī to, ka soda naudas noteikšanā pret pieteicēju būtu pieļauta atšķirīga attieksme kā pret citiem nodokļu maksātājiem lietās ar līdzīgiem apstākļiem. Tādējādi VID pamatoti konstatēja likumā noteikto priekšnosacījumu soda naudas noteikšanai. 12