EIROBAROMETRS 75.2 KRĪZE UN PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS Pētījumu veica TNS Opinion & Social pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma Aptauju koordinēja Komunikācijas ăenerāldirektorāts TNS Opinion & Social 40 Avenue Herrmann Debroux 1160 Brisele BeĜăija - 1 -
Saturs KRĪZE UN PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS...1 IEVADS...3 KOPSAVILKUMS...6 1. Politikas jomas, kurām EP būtu jāpiešėir prioritāte...8 2. Eiropas iedzīvotāju domas par izaugsmes atjaunošanos...20 3. Eiropas iedzīvotāju domas par euro nozīmi...27 4. Krīzes pārvarēšanas metodes dalībvalstīs...33 4.1 Kādai, pēc Eiropas iedzīvotāju domām, būtu jābūt dalībvalstu rīcībai?...33 4.2 Prioritāte mazināt valsts izdevumus vai veicināt ekonomikas izaugsmi? 38 5. Eiropas iedzīvotāju domas par finanšu darījumu nodokli...43 5.1 Finanšu darījumu nodokĝa ieviešanas principu atbalsta vairākums Eiropas iedzīvotāju...43 5.2 Finanšu darījumu nodokĝa atbalstītāji principā kopumā atbalsta tā ieviešanu gan pasaules, gan Eiropas līmenī....48 5.3 Finanšu darījumu nodokĝa atbalstīšanas iemesli...53 5.4 Iemesli, kāpēc finanšu darījumu nodokĝa sākotnēja ieviešana Eiropas Savienībā netiek atbalstīta...58 6. Eiropas iedzīvotāju domas par nodrošinājumu ar pārtiku...63 6.1. Sabiedriskā doma stingri atbalsta ES pārtikas nodrošinājuma veicināšanas pasākumus...63 [Jautājums...63 6.2. Atbalsts jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarei šėiet visefektīvākais pasākums, kas izskaustu pārtikas cenu palielināšanos...70 SECINĀJUMI...75 PIELIKUMI Tehniska piezīme - 2 -
IEVADS Lai gan saskaħā ar ekonomiskajiem rādītājiem ES izaugsme 2010. gada otrajā pusē nedaudz mazinājusies, 2011. gada prognozes ir diezgan optimistiskas. Aprēėini rāda, ka IKP pieaudzis par 1,8 %, šo pieaugumu galvenokārt veicinājusi pasaules ekonomikas atveseĝošanās un uzħēmumu uzticamības palielināšanās 1. Tomēr visās ES dalībvalstīs ekonomiskā situācija nav vienāda. Lai gan Vācijas un Francijas rādītāji ir pozitīvi, Grieėijā, Īrijā, Portugālē un Spānijā vēl aizvien ir sarežăīta situācija. Ievērojama daĝa šo valstu iedzīvotāju savu satraukumu pauž demonstrācijās un streikos. Turklāt arābu pavasars tieši pie Eiropas Savienības robežām Eiropas Savienībā liek risināt vairākus jautājumus, jo īpaši attiecībā uz imigrāciju. Šādos apstākĝos no 2011. gada 13. aprīĝa līdz 2. maijam tika veikts Eirobarometra pētījums 75.2. Šajā ziħojumā, analizējot aptaujas rezultātus, galvenokārt mēăināts pievērst uzmanību tam, kā mainījies Eiropas sabiedrības viedoklis par ekonomikas krīzi. Šī ir trešā tieši šim tematam veltītā aptauja, ko koordinē Eiropas Parlamenta Komunikācijas ăenerāldirektorāts (Sabiedriskās domas novērošanas nodaĝa). Pirmā aptauja tika veikta 2009. gada janvārī un februārī vairākus mēnešus pēc krīzes sākuma, bet otrā pēc pusotra gada, 2010. gada augustā un septembrī. Tāpēc izmantosim iespēju šā Eirobarometra rezultātus salīdzināt ar iepriekšējo aptauju rezultātiem. Pēc tam analizēsim eiropiešu bažas un cerības attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu. Lai to noskaidrotu, TNS Opinion & Social tīkla intervētāji personiski aptaujāja apmēram 27 000 Eiropas iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem (aptaujas jautājumus intervētājs uzdeva respondentam viħa dzīvesvietā). Aptauju veica, izmantojot Eiropas Parlamenta Komunikācijas ăenerāldirektorāta (Sabiedriskās domas novērošanas nodaĝas) metodoloăiju. Šim ziħojumam pievienota tehniska piezīme par intervijām, ko veikuši TNS Opinion & Social tīkla institūti. Tajā precīzi raksturota intervijās izmantotā metode, kā arī tās ticamības robežas. Aptauju veica visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, un tā ir Eirobarometra 75.2 pētījuma daĝa. Vispirms šajā ziħojumā analizēsim dažādas politikas jomas, kurām, pēc eiropiešu domām, Eiropas Parlamentam būtu jāpiešėir prioritāte. Pēc tam noskaidrosim, vai eiropieši uzskata, ka ekonomikas izaugsme ir atjaunojusies vai ka krīze turpināsies. 1 Šajā jautājumā skatīt Komisijas paziħojumu presei: http://europa.eu/rapid/pressreleasesaction.do?reference=ip/11/243&format=html&aged=0&language=fr&guilanguage=en - 3 -
Pēc tam noskaidrosim, kādu nozīmi eiropieši piešėir euro kā un vai euro ir palīdzējis mazināt krīzes negatīvo ietekmi. Vēl pievērsīsim uzmanību tam, kāds ir krīzes pārvarēšanas labākais veids, lai to ātrāk apturētu. Pirmkārt, analizēsim dalībvalstu iedzīvotāju domas par krīzi vai eiropieši domā, ka būtu labāk aizsargāti, ja viħu valsts būtu veikusi Savienībā saskaħotus pasākumus; vai, lai ātrāk pārvarētu krīzi, dalībvalstīm vispirms būtu jāsamazina valsts izdevumi vai jāiegulda līdzekĝi pasākumos, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi? Otrkārt, Eiropas iedzīvotājiem būs jāatbild uz jautājumu par finanšu darījumu nodokĝa ieviešanas principu un metodēm. Visbeidzot, tiks iztirzāts jautājums par pārtikas nodrošinājumu, lai atklātu labākos veidus, kā cīnīties pret pārtikas cenu palielināšanos un vienlaikus saglabāt lauksaimniecības nozari. - 4 -
Piezīme ZiĦojumā lietotas valstu nosaukumu oficiālās abreviatūras. ABREVIATŪRAS ES27 DK Eiropas Savienība 27 dalībvalstis Nav zināms BE CZ BG DK DE EE EL ES FR IE IT CY LT LV LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE AK BeĜăija Čehijas Republika Bulgārija Dānija Vācija Igaunija Grieėija Spānija Francija Īrija Itālija Kipra Lietuva Latvija Luksemburga Ungārija Malta Nīderlande Austrija Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovākija Somija Zviedrija Apvienotā Karaliste Informāciju var atrast Eirobarometra tīmekĝa vietnē: http://www.europarl.europa.eu/parliament/public/staticdisplay.do?&id=40 Izmantojot izdevību, pateicamies visiem respondentiem Eiropas Savienībā, kas veltījuši laiku, lai piedalītos šajā aptaujā. Bez viħu aktīvas līdzdalības nebūtu iespējams veikt šo aptauju. - 5 -
KOPSAVILKUMS Šī aptauja, kas veikta gandrīz trīs gadus pēc lielākās ekonomiskās un sociālās krīzes sākuma, ko rietumu pasaule piedzīvojusi kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, un ekonomikas pakāpeniskas atveseĝošanās apstākĝos, atspoguĝo Eiropas iedzīvotāju šā brīža domas. Aptaujas galvenās atziħas. - Aptaujas sākotnējie rezultāti rāda, ka vairākums eiropiešu, kurus nopietni skāra 2008. gada rudenī sākusies krīze, arī šobrīd apgalvo, ka nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai jākĝūst par ES līmeħa prioritāti (51 %). - Ievērojamu Eiropas iedzīvotāju daĝu atkal pārħēmis zināms pesimisms. Patiešām, vairāk nekā trešdaĝa eiropiešu (36 %) uzskata, ka ekonomikas krīze turpināsies vēl vairākus gadus. Šis rezultāts par 10 punktiem pārsniedz 2010. gada augustā septembrī veiktās Eirobarometra aptaujas rezultātu. - Eiropiešu vairākums (57 %) uzskata, ka euro nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi, šis skaitlis kopš 2010. gada augustā septembrī veiktās Eirobarometra aptaujas palielinājies par septiħiem punktiem. - Tomēr vairākums (56 %, +4 punkti) uzskata, ka krīzē būtu labāk aizsargāti, ja viħu valstis pieħemtu un ieviestu ar citām dalībvalstīm saskaħotus pasākumus, turpretim vairāk nekā trešdaĝa respondentu (36 %, +3 punkti) vēlētos, lai viħu valsts veiktu individuālus pasākumus. Tāpat kā atbildēs uz citiem šā Eirobarometra jautājumiem novērojām zināmas viedokĝu atšėirības. Patiešām, krasi samazinājies līdz 8 % (par 7 punktiem) to cilvēku skaits, kuriem nav viedokĝa. - Tāpēc jautājumā par prioritārajiem pasākumiem eiropiešu viedokĝi vēl aizvien atšėiras. Relatīvais vairākums (40 %, +2 punkti), uzskata, ka dalībvalstīm vispirms būtu jāiegulda līdzekĝi ekonomikas izaugsmes veicināšanas pasākumos, turpretim 34 % (-1 punkts) uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāmazina valsts izdevumi, 22 % uzskata, ka vienlaikus būtu jāpiemēro abas metodes. - Vairāk nekā seši no desmit cilvēkiem (61 %) apgalvo, ka atbalsta finanšu darījumu nodokĝa ieviešanu. - 6 -
o o No tiem 85 % šādu pasākumu atbalstītu, ja to piemērotu visās pasaules valstīs. Tomēr 81 % šādu nodokli atbalstītu arī tad, ja to sākumā piemērotu tikai Eiropas Savienībā (ja netiktu panākta starptautiska vienošanās). Finanšu darījumu nodokli pamato divi galvenie iemesli: pirmkārt, tas palīdzētu izskaust pārmērīgu spekulāciju, tādējādi novēršot turpmākās krīzes (41 %), un, otrkārt, finanšu uzħēmumiem būtu jāiesaistās finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā (35 %). - Turpretim tie, kas neatbalsta šāda nodokĝa ieviešanu vispirms Eiropas līmenī, savu viedokli daĝēji pamato ar to, ka, viħuprāt, tas nav izpildāms (26 %), jo viħi uzskata, ka šādu finanšu darījumu nodokli var ieviest tikai pasaules līmenī. - Pārtikas jautājumā vairākums eiropiešu pārliecinoši atbalsta tos ierosinātos pasākumus, kas nodrošinātu atbalstu lauksaimniecības nozarei un vienlaikus saglabātu pārtikas nodrošinājumu pasaulē. o Vairāk nekā deviħi no desmit eiropiešiem piekrīt, ka pārtikai jābūt pieejamai patērētājiem par pieħemamām cenām, vienlaikus nodrošinot lauksaimniekiem pietiekami augstu dzīves līmeni (95 %); viħi atbalsta ierosinājumu, ka Eiropas Savienībai saviem iedzīvotājiem jānodrošina pārtika, saglabājot lauksaimniecisko darbību ES (92 %). o Vairākums piekrīt, ka ES jāiesaistās cīħā pret pārtikas nepietiekamību, kas ir vairāku jaunattīstības valstu masu nekārtību un streiku cēlonis, un ka ES būtu jāpiedalās pasaules pārtikas bankas izveidošanā, tādējādi nodrošinot pārtikas piegādi cilvēkiem un cīnoties pret spekulāciju ar pārtikas cenām (86 % piekrīt abiem apgalvojumiem). o Tomēr eiropiešu viedokĝi vēl aizvien krasi atšėiras jautājumā par visefektīvāko pasākumu, kas izskaustu pārtikas cenu palielināšanos. Atbalsts jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarei minēts kā galvenais pasākums (34 %), tālāk seko pasaules līmeħa mehānismu izveide, kas veicinātu koordinēšanu un novērstu pārmērīgu spekulāciju (32 %). - 7 -
1. Politikas jomas, kurām EP būtu jāpiešėir prioritāte [Jautājums QA1] - Vairākums eiropiešu tomēr uzskata, ka prioritāte jāpiešėir nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai - Laikā, kad ekonomikā un sociālajā jomā norisinās dažādi notikumi, šėita piemēroti vēlreiz noskaidrot eiropiešu viedokli par to, kurām politikas jomām Eiropas Parlamentam būtu jāpiešėir prioritāte. Vispirms respondentiem no 12 politikas jomām bija jāizvēlas, viħuprāt, galvenā prioritāte (Jautājums QA1a) (pirmā prioritāte). Pēc tam respondentiem bija jāizvēlas vēl vismaz trīs, viħuprāt, svarīgas politikas jomas (Jautājums QA1b) (nākamās prioritātes). o Jautājums QA1a (pirmā prioritāte) galvenā prioritāte pārliecinoši ir nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana Analizējot pirmo politikas jomu, ko eiropieši minējuši kā galveno, ir Ĝoti skaidri redzams, ka nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana ieħem pirmo vietu to minējuši gandrīz ceturtā daĝa respondentu (24 %). Ekonomikas, fiskālās un nodokĝu politikas saskaħošana ir otra populārākā politikas joma, ko norādījuši 10 % respondentu. Trešā (9 %) politikas joma patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzības uzlabošana. Šīs trīs politikas jomas papildina deviħi citi ierosinājumi, ko minējuši mazāk par 9 % respondentu: - drošības un aizsardzības politika, kas Ĝautu ES pārvarēt starptautisko krīzi (8 %); - klimata pārmaiħu ierobežošana (7 %); - terorisma izskaušana, vienlaikus ievērojot personas brīvības (7 %); - imigrācijas politika, ko īsteno, apspriežoties ar imigrantu izcelsmes valstīm (7 %); - kopējā enerăētikas politika ES enerăētiskās neatkarības nodrošināšanai (6 %); - videi draudzīga lauksaimniecības politika, kas palīdz nodrošināt pārtikas līdzsvaru pasaulē (6 %); - ārpolitika, kas Ĝauj ES starptautiskajā arēnā paust vienotu nostāju (5 %); - pētniecības un attīstības politika (R&D), kas nodrošina konkurētspēju un inovāciju izstrādi (3 %); - Eiropas sociālā modeĝa aizstāvēšana (3 %). - 8 -
Tagad, analizējot atbildes kopumā (Jautājums QA1T), proti, visu atbilžu kopsavilkumu, redzama mazliet citāda hierarhija, kas atšėiras no pirmās atbildes rezultātiem (Jautājums QA1a). Jānorāda, ka QA1T rezultāti Ĝauj gūt priekšstatu par atbildēm kopumā, proti, gan par to, kuras politikas jomas eiropieši vēlas redzēt kā pirmo prioritāti, kā arī par nākamajām prioritātēm. o Jautājums QA1T (pirmā prioritāte un nākamās) puse eiropiešu pirms patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzības minējuši nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu Kopumā (51 %) respondenti vēl aizvien vislabprātāk min nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu, tomēr mazākā nekā Eirobarometra 74.1 pētījumā (-1 punkts), taču vēl aizvien ievērojami vairāk nekā 2010. gada sākumā, kad tika veikts Eirobarometra 73.1 pētījums (+7 punkti). Otrs visbiežāk minētais apgalvojums atkal ir patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzības uzlabošana, ko minējusi gandrīz viena trešā daĝa respondentu (32 %), tomēr mazāk nekā divās iepriekšējās Eirobarometra aptaujās par 1 punktu mazāk, salīdzinot ar 2010. gada augustā septembrī veikto aptauju, un par 3 punktiem mazāk, salīdzinot ar 2010. gada janvārī februārī veikto aptauju. Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju, tagad hierarhijas trešo un ceturto vietu ieħem pavisam citas politikas jomas. Tādējādi trešo vietu tagad ieħem ekonomikas, fiskālās un nodokĝu politikas saskaħošana, saħemot 28 % atbilžu. Pirms astoħiem mēnešiem šī politikas joma bija tikai piektajā vietā, saħemot 27 % atbilžu. Tāpat piektā minētā politikas joma klimata pārmaiħu ierobežošana Eirobarometra 74.1 aptaujā iekĝuva tikai sestajā vietā; abās aptaujās to minēja tikai 26 % respondentu. Šīs politikas jomas papildina pieci citi secīgi ierosinājumi, ko minējusi ceturtā daĝa vai nedaudz mazāk respondentu. Pirmā no minētajām videi draudzīga lauksaimniecības politika, kas palīdz nodrošināt pārtikas līdzsvaru pasaulē, un otrā terorisma izskaušana, vienlaikus ievērojot personas brīvības (abas minējuši 25 %), salīdzinājumā ar 2010. gada augusta septembra aptauju ieguvušas attiecīgi par diviem un trim punktiem mazāk. Kā nākamās 24 % respondentu minējuši drošības un aizsardzības politiku, kas Ĝauj ES pārvarēt starptautiskas krīzes (+1 punkts, salīdzinot ar 2010. gada augusta septembra aptauju), 23 % (+3 punkti) kopējo enerăētikas politiku ES - 9 -
enerăētiskās neatkarības nodrošināšanai un 22 % (+2 punkti) imigrācijas politiku, ko īsteno, apspriežoties ar imigrantu izcelsmes valstīm. Turpretim nākamās trīs politikas jomas guvušas mazāk vienprātīgu atbalstu, jo tās minējusi mazāk nekā viena piektā daĝa respondentu. Šīs jomas ir: ārpolitika, kas Ĝauj ES starptautiskajā arēnā paust vienotu nostāju (16 %, -1 punkts), pētniecības un attīstības politika (R&D), kas nodrošina konkurētspēju un jauninājumu izstrādi, (13 %, -1 punkts) un Eiropas sociālā modeĝa aizstāvēšana (12 %, -1 punkts). - 10 -
Atšėirības dalībvalstīs Katras dalībvalsts rezultātu analīze, norāda, kuras no šīm politikas jomām respondenti dažādās dalībvalstīs izvēlējušies kā galvenās. Atbilžu analīze atklāj, ka dažās valstīs abu minēto aptauju rezultāti dažkārt var būtiski atšėirties. Šādu atšėirību cēlonis ir gan mainīgā situācija ekonomikā, sociālajā jomā un enerăētikā, gan starptautiskā vide. Šajā ziħojumā analizēsim jautājuma QA1T, kurā ir sniegts atbilžu kopsavilkums, rezultātus. - Sākotnējais apsvērums mēs konstatējām, ka nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana vairāk minēta valstīs, kas ES pievienojās pēc 2004./2007. gada (56 %), mazāk valstīs, kas ES pievienojās līdz 2004. gadam (49 %), kopumā Eiropas Savienībā 51 %. Visvairāk respondentu šo politikas jomu minējuši Portugālē (71 %), Grieėijā un Lietuvā (abās valstīs 69 %), Kiprā (64 %), Bulgārijā (62 %) un BeĜăijā (61 %). Tomēr šī joma tik būtiska nešėiet Itālijā (32 %), Maltā (35 %) un Nīderlandē (38 %), Apvienotajā Karalistē (39 %) un Čehijas Republikā (43 %). Respondenti (kas šo politikas jomu minējuši visbiežāk), kuru viedoklis par šo politikas jomu visvairāk uzlabojies kopš 2010. gada augusta septembra aptaujas, visvairāk ir Kiprā (+10 punkti), Igaunijā, Portugālē un Lietuvā (visās 7 punkti), kā arī Bulgārijā, Rumānijā un Latvijā (6 punkti). Turpretim, salīdzinot ar 2010. gada augusta septembra aptauju, šo politikas jomu minējuši mazāk respondentu Nīderlandē (-10 punkti), kā arī Itālijā un Čehijas Republikā (abās -8 punkti). - 11 -
- Arī patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzības uzlabošana (ES27 32 %) nedaudz biežāk minēta valstīs, kas ES pievienojušās pēc 2004./2007. gada (37 %), mazāk valstīs, kas ES pievienojās līdz 2004. gadam (31 %). Visbiežāk šī joma minēta Kiprā (62 %), Bulgārijā un Īrijā (katrā valstī 48 %), retāk Zviedrijā (15 %), Luksemburgā (23 %), Apvienotajā Karalistē (25 %) un Portugālē (27 %). - Prioritāti ekonomikas, fiskālās un nodokĝu politikas saskaħošana (ES27 28 %), kas ieħem trešo vietu, eurozonas valstu respondenti (29 %) minējuši biežāk nekā respondenti valstīs ārpus eurozonas (24 %). Šī politikas joma ir svarīga respondentiem Lietuvā (51 %), Latvijā (48 %), Ungārijā (46 %), taču Ĝoti mazsvarīga tā ir respondentiem Dānijā (8 %), Luksemburgā (14 %), kā arī Zviedrijā un Maltā (katrā valstī 15 %). - 12 -
- Klimata pārmaiħu ierobežošana (ES27 26 %) vēl aizvien ir Ĝoti svarīga ZiemeĜeiropas valstīs, lai gan bieži mazāk svarīga nekā 2010. gada augusta septembra aptaujā, Zviedrijā (56 %, -13 punkti), Dānijā (43 %, - 4 punkti), Austrijā (38 %, -6 punkti) un Slovēnijā (36 %, -6 punkti). Tāpat domā arī 38 % respondentu Vācijā par diviem punktiem vairāk nekā 2010. gada augusta septembra aptaujā. Tomēr šis viedoklis nav tik izplatīts Baltijas jūras reăiona valstīs Igaunijā (7 %), Latvijā (10 %) un Lietuvā (12 %). Vēlme ierobežot klimata pārmaiħas daudz izteiktāka ir valstīs, kas ES pievienojās līdz 2004. gadam (27%), nekā valstīs, kas ES pievienojās pēc 2004./2007. gada (20 %); līdzīga situācija ir eurozonas valstīs (27 %, turpretī 22 % valstīs ārpus eurozonas). - - - - 13 -
- Videi draudzīgu lauksaimniecības politiku, kas palīdz nodrošināt pārtikas līdzsvaru pasaulē (ES27 25 %), par īpaši svarīgu uzskata aptaujātie eiropieši Latvijā (48 %), Rumānijā (45 %), Bulgārijā (41 %), kā arī Slovākijā (66 %) un Slovēnijā (katrā valstī 40 %), mazāk svarīga tā šėiet Maltā (17 %), Portugālē un Spānijā (katrā valstī 18 %), kā arī Apvienotajā Karalistē (19 %). - Terorisma izskaušana, vienlaikus ievērojot personas brīvības, ko arī izvēlējušies 25 % Eiropas iedzīvotāju, galvenokārt ir svarīga Dānijā (39 %), Kiprā (35 %), Bulgārijā (34 %) un Apvienotajā Karalistē (32 %). Mazāk svarīga šī politikas joma ir Latvijā (10 %), Igaunijā (11 %) un Slovēnijā (13 %). Respondenti 20 no 27 dalībvalstīm šajā aptaujā minēto jomu bija norādījuši mazāk atbildēs nekā 2010. gada augusta septembra aptaujā. - Sestais minētais apgalvojums drošības un aizsardzības politika, kas Ĝauj ES pārvarēt starptautiskas krīzes (ES27 24 %) galvenokārt norādīts Rumānijā (38 %), Itālijā un Kiprā (katrā valstī 35 %), kā arī Čehijas Republikā, Slovākijā un Ungārijā (visās 31 %), turpretim Lietuvā (14 %), Slovēnijā (25 %), kā arī BeĜăijā un Latvijā (katrā valstī 17 %). - Kopējā enerăētikas politika ES enerăētiskās neatkarības nodrošināšanai (ES27 23 %) vairāk minēta Vācijā (42 %, +15 punkti), Austrijā (38 %) un Ungārijā (35 %), taču mazāk Portugālē (12 %), Spānijā, Rumānijā, Apvienotajā Karalistē (visās 14 %), kā arī Kiprā (15 %). - Astotais apgalvojums imigrācijas politika, ko īsteno, apspriežoties ar imigrantu izcelsmes valstīm (ES 27 22%) daudz svarīgāks šėiet valstīs, kas ES pievienojās līdz 2004. gadam (26 %), nekā valstīs, kas ES pievienojušās pēc 2004./2007. gada (9 %). Mazākā mērā, tomēr arī tas daudz biežāk minēts eurozonas valstīs (25 %) nekā valstīs ārpus eurozonas (18 %). Šėiet, visvairāk respondentu šo politikas jomu minējuši Itālijā 2 (36 %; +13 punkti), Austrijā (36 %; +1 punkts), Kiprā (33 %; +12 punkti), Maltā (32 %; +15 punkti), kā arī BeĜăijā un Apvienotajā Karalistē (katrā valstī 30 %). Turpretim respondenti Rumānijā (6 %), kā arī Bulgārijā, Polijā un Latvijā (katrā valstī 7 %) neuzskata, ka šī politikas joma ir būtiska. 2 Nesenie notikumi Itālijai piederošajā Lampedūzas salā (daudzo imigrantu ierašanās, vairākums no Tunisijas un Lībijas) var palīdzēt izskaidrot šo rezultātu. - 14 -
- Ārpolitiku, kas Ĝauj ES starptautiskajā arēnā paust vienotu nostāju (ES27 16 %), īpaši atbalsta respondenti Kiprā (27 %), Luksemburgā (24 %), kā arī Itālijā, Maltā un Nīderlandē (katrā valstī 22 %), turpretim tikai 8 % respondentu to atbalsta Slovēnijā un Latvijā, kā arī 9 % Portugālē un Lietuvā. - Pētniecības un attīstības politikai (R&D), kas nodrošina konkurētspēju un inovāciju izstrādi, (ES27 13 %) mazliet svarīgāku nozīmi piešėir respondenti Slovēnijā (24 %), kā arī Dānijā un Itālijā (katrā valstī 20 %), turpretim Apvienotajā Karalistē (7 %), Kiprā (8 %) un Maltā (9 %) tā nešėiet tik svarīga. - Visbeidzot, Eiropas sociālā modeĝa aizstāvēšana (ES27 12 %) vairāk minēta Slovēnijā (26 %) un Austrijā (22 %), savukārt mazsvarīga tā šėiet respondentiem Apvienotajā Karalistē (2 %), Maltā (4 %), Īrijā (5 %) un Zviedrijā (6 %). - 15 -
- 16 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Sociāldemogrāfiskā analīze Šeit pievērsīsim uzmanību aptaujāto sniegto atbilžu kopsavilkumam (Jautājums QA1T). Pievēršot uzmanību eiropiešu trim visbiežāk minētajām politikas jomām un analizējot rezultātus, Ħemot vērā sociāldemogrāfiskās kategorijas, var norādīt uz dažiem interesantiem rezultātiem. - Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana (ES27 51 %) o Šis temats vissvarīgākais šėiet sievietēm, nevis vīriešiem (minējuši attiecīgi 54 % un 47 %). o Toties visās vecuma grupās šis jautājums minēts apmēram vienlīdzīgi, šis temats mazliet svarīgāks šėiet jaunākiem cilvēkiem (53 % vecumā no 15 līdz 24 gadiem salīdzinājumā ar 49 % 55 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem). o Diezgan loăiski, ka sociāli neaizsargātākās sabiedrības grupas šis temats ietekmē visvairāk. Tā domā 61 % bezdarbnieku un 54 % apkalpotāju, turpretim tikai 44 % vadošo darbinieku. Tāpat 59 % respondentu, kas uzskata, ka atrodas uz sociālo kāpħu zemākā pakāpiena (salīdzinot ar 42 % respondentu, kas uzskata, ka atrodas sociālo kāpħu augšgalā), domā, ka šai politikas jomai jākĝūst par prioritāti. o Šėiet arī, ka pret šo jautājumu ar lielāku izpratni izturas respondenti, kas uzskata sevi par kreisā politiskā virziena atbalstītājiem 56 %, salīdzinot ar 42 % respondentu, kas uzskata, ka atbalsta labējo politiku. o Visbeidzot, būtu jānorāda, ka šo politikas jomu minējuši 57 % respondentu, kas uzskata, ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus (salīdzinot ar 44 % respondentu, kas apgalvo, ka izaugsme jau ir atjaunojusies). - Patērētāju un sabiedrības veselības aizsardzības uzlabošana (ES27 32 %) o Arī par šo politikas jomu mazliet lielāku interesi izrāda sievietes, nevis vīrieši, to minējuši attiecīgi 35 % un 30 %. - 17 -
o Savukārt gandrīz nemaz neatšėiras atbildes dažādās vecuma grupās. Šo politikas jomu minējuši 31 % cilvēku vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 32 % cilvēku, kas vecāki par 55 gadiem. o o Tāpat kā politikas jomu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušana šo politikas jomu relatīvi vairāk izvēlējušās sociāli neaizsargātākās sabiedrības grupas. Šo jomu izvēlējušies 35 % bezdarbnieku (turpretim 26 % vadošo darbinieku), kā arī 35 % respondentu, kas uzskata, ka atrodas uz sociālo kāpħu zemākā pakāpiena (turpretim 26 % respondentu, kas uzskata, ka atrodas sociālo kāpħu augšgalā). Visbeidzot, šo politikas jomu minējuši 33 % respondentu, kas uzskata, ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus (turpretim 28 % respondentu, kas apgalvo, ka izaugsme jau ir atjaunojusies). - Ekonomikas, budžeta un nodokĝu politikas saskaħošana (ES27 28 %) o Šajā jautājumā būtiski par 7 punktiem atšėiras vīriešu viedoklis no sieviešu viedokĝa. Šobrīd šo pasākumu vairāk izvēlas vīrieši (31 %, turpretim 24 % sieviešu). o Izšėirīga nozīme, šėiet, ir arī respondentu vecumam gados jauni fiziska darba strādnieki ir lielākā grupa, kas minējusi šo politikas jomu (31 % cilvēku vecumā no 25 līdz 39 gadiem, turpretim 24 % 55 gadus veci un vecāki cilvēki). o Pretēji pirmajām divām minētajām politikas jomām, šėiet, šo politikas jomu vairāk atbalsta pārtikušāko sociālo grupu pārstāvji. To izvēlējušies 30 % augsta līmeħa izglītību ieguvušo respondentu (turpretim 22 % cilvēku, kas pārtraukuši mācības 15 gadu vecumā vai agrāk), ka arī 34 % vadošo darbinieku (turpretim 23 % apkalpotāju un 24 % pensionāru). o Visbeidzot, šo politikas jomu minējuši 34 % respondentu, kas uzskata, ka izaugsme jau ir atjaunojusies (turpretim 26 % respondentu, kas domā, ka krīze vēl turpināsies vairākus gadus). - 18 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums - 19 -
2. Eiropas iedzīvotāju domas par izaugsmes atjaunošanos [Jautājums QA5] - Vairākums eiropiešu uzskata, ka krīze vēl turpināsies vairākus gadus; kopš 2010. gada augusta septembra aptaujas sabiedrības viedoklis ir krasi pasliktinājies - Eiropas Savienības ekonomikas prognozes, kas bija publicētas 2011. gada maijā, ir drīzāk optimistiskas 3. Tomēr izrādās, ka eiropiešu noskaħojums ir pesimistiskāks nekā pēdējās Eirobarometra aptaujas laikā (EB74.1) 2010. gada augustā septembrī. Toreiz vairākums (37 %) apgalvoja, ka turpmākajos gados ekonomikas izaugsme atjaunosies. Tagad vairākums respondentu (36%, +10 punkti) uzskata, ka krīze vēl turpināsies vairākus gadus. Tomēr 33 % (-4 punkti) uzskata, ka turpmākajos gados ekonomikas izaugsme atjaunosies. Visoptimistiskākais noskaħojums ir vairāk nekā ceturtajai daĝai aptaujāto respondentu 14 % (+1 punkts) domā, ka izaugsme jau ir atjaunojusies, un 13 % (-4 punkti) uzskata, ka izaugsme atjaunosies tuvākajos mēnešos. 3 Skatīt Eiropas Komisijas publicētās ekonomikas pavasara prognozes, kas pierāda, ka ekonomika pakāpeniski atjaunojas. Lūdzu, Ħemiet vērā, ka šīs prognozes tika publicētas 2011. gada 13. maijā, dažas nedēĝas pirms šīs aptaujas sākuma: http://ec.europa.eu/news/economy/110513_en.htm - 20 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Atšėirības dalībvalstīs Sākotnējais apsvērums interesanti atzīmēt, ka kopš 2010. gada augusta septembra Eirobarometra aptaujas vispesimistiskākais viedoklis (kas ir arī dominējošais ES) ir nostiprinājies 26 no 27 dalībvalstīm. Tikai vienā valstī, Rumānijā, skaitĝi nav mainījušies (38 %). Otrkārt, šāda sabiedrības viedokĝa pasliktināšanās novērojama valstīs, kuras bezdarbs skāris vissmagāk. Šīs valstis ir: Latvija (par 20 punktiem palielinājies to respondentu skaits, kas domā, ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus un ka bezdarba līmenis palielināsies līdz 17,2 % 4 ), Spānija (+18 punkti un bezdarba līmenis 20,7 %) un Grieėija, kur jau pēdējās aptaujas laikā krasi pasliktinājās viedoklis šajā jautājumā (+16 punkti un bezdarba līmenis 14,1 %). 4 http://europa.eu/rapid/pressreleasesaction.do?reference=stat/11/62&type=pdf - 21 -
- 22 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Lai gan šajās valstīs sabiedrības viedoklis ir vispesimistiskākais, janvārī Apvienotajā Karalistē bezdarba līmenis sasniedza rekordu tas bija tikai 7,7 %. Iespējams, ka šā jaunā pētījuma aptaujā paustās nopietnās bažas par nākotni (+17 punkti) daĝēji var izskaidrot ar Apvienotās Karalistes valdības nesenajiem paziħojumiem par stingru ekonomikas politiku. Turklāt visoptimistiskākais viedoklis (apgalvojums, ka ir sācies jauns ekonomikas izaugsmes posms) ir plašāk izplatīts eurozonas valstīs (16 %, turpretim 10 % valstīs ārpus eurozonas). Šo viedokli biežāk pauž respondenti valstīs, kas ES pievienojās līdz 2004. gadam (16 %), turpretim retāk valstīs, kas ES pievienojušās pēc 2004./2007. gada (7 %). Savukārt valstīs, kas ES pievienojušās pēc 2004./2007. gada (37 %, turpretim 31 % valstīs, kas ES pievienojās līdz 2004. gadam), ir vairāk respondentu, kas uzskata, ka ekonomikas izaugsme atjaunosies jau nākamajos gados. Analizējot šos rezultātus katrā valstī atsevišėi, redzamas vairākas atšėirības. - Visoptimistiskākie eiropieši, kas uzskata, ka ir sācies jauns ekonomikas izaugsmes posms (ES27 14 %), galvenokārt dzīvo ES ziemeĝdaĝā Zviedrijā (58 %), kur šis rezultāts krasi atšėiras no citu dalībvalstu rezultātiem, Vācijā (35 %), Somijā (34 %), kā arī Luksemburgā, Nīderlandē un Austrijā (visās trīs valstīs 29 %). Pilnīgi pretēju viedokli pauž 1 % respondentu Grieėijā un Bulgārijā, 2 % Spānijā, 3 % Īrijā, Portugālē, Rumānijā un Slovēnijā, kā arī 4 % Kiprā. Bieži vien tās ir valstis, kuras krīze skārusi vissmagāk. - 23 -
- Uzskats (arī pilnīgi pārliecinošs), ka ekonomikas izaugsme atjaunosies tuvākajos mēnešos (EU27 13 %), ir plaši izplatīts Austrijā (24 %), Itālijā (22 %) un BeĜăijā (20 %), taču daudz mazāk izplatīts Latvijā (4 %), Grieėijā un Lietuvā (katrā valstī 5 %), kā arī Īrijā (6 %). - No otras puses, mazliet pesimistiskāku viedokli, ka izaugsme atjaunosies turpmākajos gados (ES27 33 %), pauž daudzi respondenti Dānijā (57 %), Spānijā (45 %), Slovēnijā (43 %), kā arī Kiprā un Rumānijā (katrā valstī 41 %), turpretim 19 % respondentu Vācijā un 20 % Austrijā. - Vispesimistiskākie eiropieši, kas uzskata, ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus (ES27 36 %), galvenokārt dzīvo Grieėijā (63 %), Portugālē (57 %), Latvijā (53 %) un Īrijā (50 %); daudz mazāks skaits šādu pesimistu dzīvo Zviedrijā (9 %) vai Dānijā (18 %). Sociāldemogrāfiskā analīze - Vīrieši ir mazliet optimistiskāki nekā sievietes attiecīgi 16 % un 12 % uzskata, ka jau ir sācies jauns ekonomikas izaugsmes posms. Abu dzimumu pārstāvji vienādi (33 %) uzskata, ka turpmākajos gados ekonomikas izaugsme atjaunosies. Sievietes mazāk paĝaujas uz nākotni 38 % (turpretī 34% vīriešu) apgalvo, ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus. - Līdzīgi kā citās aptaujās jaunāki respondenti ir optimistiskāki nekā gados vecāki respondenti tikai 29 % (turpretim 40%, kas vecāki par 55 gadiem) uzskata, ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus). - Izteikts pesimisms īpaši novērojams visneaizsargātāko sociālo grupu pārstāvjiem. Tādējādi par 20 punktiem atšėiras vadošo darbinieku (27 %) un bezdarbnieku (47 %) viedoklis attiecībā uz to, ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus. Arī respondentu izglītības līmenis rada zināmas atšėirības šajā jomā 46 % cilvēku, kas pārtraukuši mācības pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas, uzskata, ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus, turpretim tikai 29 % cilvēku, kam ir augstāks izglītības līmenis, pauž šādu viedokli. - Jāatzīmē, ka šis pesimistiskais viedoklis ir plašāk izplatīts to cilvēku vidū, kuri uzskata, ka euro nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi (44 %, turpretim 25 % cilvēku, kas uzskata, ka euro šo negatīvo ietekmi ir mazinājis). - 24 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums - Visbeidzot, 40 % respondentu, kas uzskata, ka krīzē būtu labāk aizsargāti, ja viħu valstis pieħemtu un ieviestu individuālus pasākumus, bija diezgan pesimistiski noskaħoti (salīdzinot ar 33 % to respondentu, kas vēlētos skaħotus pasākumus ar citām dalībvalstīm). - 25 -
- 26 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums 3. Eiropas iedzīvotāju domas par euro nozīmi [Jautājums QA2] - Vairākums eiropiešu uzskata, ka euro nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi - Laikā, kad turpinās Eiropas Savienība ekonomikas atjaunošana, mēs varam redzēt, kā mainījies euro tēls dalībvalstīs. Vairākums eiropiešu (57 %) apgalvo, ka euro kopumā nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi. Tas ir par septiħiem punktiem vairāk nekā 2010. gada augustā septembrī. Būtu jāatzīmē, ka mazliet palielinājies arī to cilvēku skaits, kas pauž pretēju viedokli (34 %, +1 punkts), vienlaikus par astoħiem punktiem mazinājies nesniegto atbilžu skaits (no 17 % līdz 9 %). Tādējādi sabiedrības domas krasi atšėiras, un starpība starp pozitīvajiem un negatīvajiem viedokĝiem attiecībā uz euro kĝūst aizvien lielāka no 17 punktiem 2010. gada augustā septembrī tā palielinājusies līdz 23 punktiem 2011. gada aprīlī maijā. - 27 -
Šī negatīvā nostāja pret euro ir pakāpeniski palielinājusies kopš pirmās aptaujas 2009. gada janvārī februārī, kad 44 % eiropiešu uzskatīja, ka euro nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi. Atšėirības dalībvalstīs Interesanti atzīmēt, ka, tāpat kā 2009. janvārī februārī un 2010. gada augustā septembrī, eurozonas valstu iedzīvotāji vairāk nekā iedzīvotāji, kas dzīvo valstīs ārpus eurozonas (attiecīgi 38 % un 28 %), piekrīt uzskatam, ka euro ir nozīme krīzes negatīvās ietekmes mazināšanā. Tomēr eurozonas valstu iedzīvotāju vairākums uzskata, ka vienotā valūta kopumā nav mazinājusi krīzes negatīvo ietekmi (56 %, +5 punkti, salīdzinot ar 2010. gada augustā septembrī iegūtajiem skaitĝiem). Šo viedokli atbalsta 57 % cilvēku, kas dzīvo valstīs ārpus eurozonas. - Vairākums respondentu 22 no 27 dalībvalstīm nepiekrīt, ka euro kopumā ir mazinājis krīzes negatīvo ietekmi. Tas ir par trim valstīm vairāk nekā 2010. gada augustā septembrī. Līdzīgi domā respondentu absolūtais vairākums (ES27 57 %) Slovēnijā (71 %), Čehijas Republikā (70 %), Kiprā (69 %), Spānijā (68 %), Francijā (67 %) un Igaunijā (64 %). - 28 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Sabiedriskā doma šajā jautājumā ( pilnīgi nepiekrītu ) kopš 2010. gada augusta septembra visvairāk mainījusies Bulgārijā (60 %, +23 punkti), Spānijā (+21 punkti), Rumānijā (+18 punkti), Kiprā (+17 punkti), Lietuvā (+16 punkti) un Grieėijā (+15 punkti). - Turpretim šajās piecās valstīs: Slovākijā (55 %), Itālijā un Austrijā (53 % abās valstīs), Somijā (50 %) un Īrijā (47 %) respondenti uzskata, ka euro ir mazinājis krīzes negatīvo ietekmi. Nav skaidrs, kāpēc tas ir tā, bet jāatzīmē, ka šajā jautājumā Īrijā un Grieėijā ir krasi atšėirīgi viedokĝi, lai gan abas valstis īpaši smagi skārusi krīze un abas valstis ar SVF starpniecību saħēmušas eurozonas atbalstu. Vēl jāatzīmē, ka gandrīz visās dalībvalstīs ir pasliktinājušās iedzīvotāju domas par euro nozīmi krīzes negatīvās ietekmes mazināšanā. - 29 -
- 30 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Sociāldemogrāfiskā analīze Pirmais svarīgākais apsvērums gandrīz visās aptaujāto kategorijās vairākums respondentu nepiekrīt, ka euro kopumā ir mazinājis krīzes negatīvo ietekmi. Vienīgie izħēmumi ir to respondentu vidū, kas uzskata, ka izaugsme jau ir atjaunojusies vai atjaunosies tuvāko mēnešu laikā vairākums šo respondentu piekrīt, ka euro ir mazinājis krīzes ietekmi (attiecīgi 50 % un 52 %). - Vairāk vīriešu nekā sieviešu (38 % un 31 %) atbalsta vienoto valūtu, apgalvojot, ka tā mazinājusi krīzes negatīvo ietekmi. Mazliet vairāk sieviešu nekā vīriešu nepiekrīt šim apgalvojumam (58 % sieviešu un 55 % vīriešu). Daudzās aptaujās novērots, ka vīrieši pārliecinošāk atbalsta euro. - Visnelabvēlīgākajos apstākĝos esošo grupu pārstāvjiem ir visskeptiskākā attieksme pret euro spēju mazināt krīzes negatīvo ietekmi. Tā domā 63 % bezdarbnieku un 60% fiziska darba strādnieku, turpretim tikai 54 % vadošo un biroju darbinieku. Līdzīgi domā arī 62 % respondentu, kas uzskata, ka atrodas uz sociālo kāpħu zemākā pakāpiena (salīdzinot ar 51 % respondentu, kas uzskata, ka atrodas sociālo kāpħu augšgalā). - Būtu jāatzīmē, ka 67 % cilvēku, kas uzskata, ka justos labāk aizsargāti krīzes apstākĝos, ja viħu valstis pieħemtu un īstenotu individuālus pasākumus, domā, ka euro nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi (salīdzinot ar 51 % to cilvēku, kuri dotu priekšroku visu ES dalībvalstu saskaħotai rīcībai). - 31 -
- 32 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums 4. Krīzes pārvarēšanas metodes dalībvalstīs 4.1 Kādai, pēc Eiropas iedzīvotāju domām, būtu jābūt dalībvalstu rīcībai? [Jautājums QA3] Tagad aplūkosim, kas eiropiešiem nodrošinātu labāku aizsardzību krīzē. Vai viħi labprātāk gribētu, lai valsts pieħemtu un īstenotu individuālus vai ar pārējām ES dalībvalstīm saskaħotus pasākumus? - Vairākums eiropiešu domā, ka viħi būtu labāk aizsargāti krīzē, ja valsts pieħemtu un īstenotu ar pārējām dalībvalstīm saskaħotus pasākumus - Interesanti, ka, salīdzinot ar pēdējo aptauju 2010. gada augustā septembrī (EB74.1), par četriem punktiem (56 %) palielinājusies vēlme pēc visu dalībvalstu saskaħotas rīcības, lai gan 2009. gada janvārī februārī (EB71.1) un 2010. gada augustā septembrī tā bija mazinājusies par deviħiem punktiem. Tomēr būtu jāatzīmē, ka pretēju viedokĝu skaits arī ir palielinājies (individuālas rīcības atbalsts) (36 %, +3 punkti). Atbalsts kā saskaħotai, tā individuālai rīcībai ir palielinājies tāpēc, ka krasi mazinājies atbilžu nezinu skaits (8 %, -7 punkti); tas liecina par aptaujāto cilvēku izlēmīgāku nostāju un noteiktāku viedokli. - 33 -
Atšėirības dalībvalstīs Respondenti eurozonas valstīs daudz vairāk nekā respondenti valstīs ārpus eurozonas apgalvo, ka justos labāk aizsargāti krīzē, ja viħu valstis pieħemtu un īstenotu ar pārējām Savienības dalībvalstīm saskaħotus pasākumus (attiecīgi 63 % un 45 %). Respondentiem valstīs ārpus eurozonas ir diezgan atšėirīgi viedokĝi kā redzams, 45 % vēlētos saskaħotu rīcību, taču mazliet vairāk, 47 %, vēlētos individuālu rīcību. AstoĦos mēnešos kopš pēdējās aptaujas šie rezultāti ir mainījušies; toreiz respondenti kā eurozonā, tā ārpus tās deva priekšroku dalībvalstu saskaħotai rīcībai. - 24 no 27 dalībvalstīm vairākums atbalsta saskaħotu rīcību (ES27 56 %), visvairāk Nīderlandē (72 %), Spānijā (70 %), Somijā un Igaunijā (katrā valstī 69 %), kā arī Dānijā un Maltā (katrā valstī 67 %). - Lai gan 2010. gada augustā septembrī Apvienotā Karaliste bija vienīgā valsts, kurā vairākums atbalstīja individuālu rīcību, tagad līdzīgi domā trīs valstīs: Apvienotajā Karalistē (64 %), Latvijā (51 %) un Čehijas Republikā (50 %), savukārt Eiropā vidējais rādītājs ir 36 %. - Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka atbilžu nezinu (ES 8 %) skaits sevišėi krasi mazinājies Maltā (7 %, par 20 punktiem), Rumānijā (11 %, par 12 punktiem), Bulgārijā (9 %, par 12 punktiem) un Apvienotajā Karalistē (7 %, par 12 punktiem). Tas pierāda, ka viedokĝi kĝūst noteiktāki. Attiecībā uz viedokĝu maiħu jānorāda, ka, izvēloties saskaħotu rīcību, viedoklis visbūtiskāk mainījies Luksemburgā (par 13 punktiem), Bulgārijā, Dānijā un Nīderlandē (visās par 12 punktiem), Maltā (par 11 punktiem) un Zviedrijā (par 10 punktiem). Izvēloties individuālu rīcību, respondentu viedoklis visvairāk mainījies Čehijas Republikā (par 14 punktiem), Kiprā un Apvienotajā Karalistē (katrā valstī par 13 punktiem), kā arī Slovēnijā (par 11 punktiem). - 34 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums - 35 -
Sociāldemogrāfiskā analīze Visu Eiropas iedzīvotāju grupu pārstāvju vairākums uzskata, ka visu dalībvalstu saskaħota rīcība nodrošinātu labāku aizsardzību krīzes apstākĝos. Tomēr šā viedokĝa noteiktība zināmā mērā atšėiras. - Viedoklis, ka visu dalībvalstu saskaħota rīcība nodrošinātu labāku aizsardzību krīzes apstākĝos, ir vairāk izplatīts vīriešu vidū (59 %, turpretim 54 % sieviešu). - Tā domā arī jaunāki respondenti (63 %, turpretim 53 % 55 gadus veci vai vecāki cilvēki). - Arī vecums, kurā respondenti ieguvuši izglītību, šėiet Ĝoti atšėirīgs mainīgais lielums, jo 65 % respondentu, kas ieguvuši visaugstākā līmeħa izglītību, piekrīt šim viedoklim, turpretim tam piekrīt tikai 49 % respondentu, kas pārtraukuši mācības pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas. - Līdzīga situācija novērojama sociālo grupu starpā labvēlīgākos apstākĝos esošas sociālās grupas biežāk atbalsta saskaħotu rīcību. Šādu viedokli pauž 64 % vadošo darbinieku, turpretim tikai 52 % bezdarbnieku. - Visbeidzot, vairākums respondentu, kas atbalsta saskaħotu rīcību, ir to vidū, kas domā, ka euro ir mazinājis krīzes negatīvo ietekmi (68 %, turpretim tikai 50 % to, kas domā pretēji), vairākums no tiem ir visoptimistiskāko atbildētāju vidū, kas uzskata, ka izaugsme jau ir atjaunojusies (64 %, turpretim 51 % to respondentu, kas domā ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus). - 36 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums - 37 -
4.2 Prioritāte mazināt valsts izdevumus vai veicināt ekonomikas izaugsmi? [Jautājums QA4] - Eiropiešu domas dalās jautājumā par to, kādi būtu labākie pasākumi ekonomikas izaugsmes veicināšanai - Aptaujas dalībniekiem no diviem risinājumiem tika piedāvāts izvēlēties vienu, kas, viħuprāt, visveiksmīgāk palīdzētu ātrāk pārvarēt krīzi: 1) dalībvalstīm vispirms jāsamazina valsts izdevumi vai 2) dalībvalstīm vispirms jāiegulda līdzekĝi ekonomikas izaugsmes veicināšanas pasākumos. Līdzīgi kā Eirobarometra 74.1 pētījumā 2010. gada augustā septembrī arī šoreiz atbildes uz šo jautājumu bija drīzāk pretējas. Eiropiešu relatīvais vairākums (40 %, +2 punkti) uzskata, ka dalībvalstīm vispirms jāveic ieguldījumi pasākumos, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi. Mazliet mazāks skaits respondentu (34 %, -1 punkts) uzskata, ka dalībvalstīm vispirms jāmazina valsts izdevumi. Tikai vairāk nekā viens no pieciem (22 %, +3 punkti) respondentiem spontāni apgalvo, ka vienlaikus būtu jāpiemēro abas metodes. - 38 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Atšėirības dalībvalstīs Lai gan Eiropas iedzīvotāju domas šajā jautājumā dalās, 27 ES dalībvalstīs tika saħemtas atšėirīgas atbildes. Pirmkārt, jautājumā par ieguldījumiem ekonomikas veicināšanas pasākumos par 15 punktiem būtiski atšėiras atbildes eurozonas valstīs un valstīs ārpus eurozonas šo izvēli atbalsta 50 % respondentu valstīs ārpus eurozonas, turpretim 35 % respondentu eurozonas valstīs. Tāpat šo izvēli atbalsta 48 % respondentu valstīs, kas ES pievienojās pēc 2004./2007. gada, turpretim 38 % valstīs, kas ES pievienojās pirms 2004. gada. Pasākumus, kas veicina ekonomikas izaugsmi, apvienot ar valsts izdevumu samazināšanu, arī izvēlas respondenti eurozonas valstīs (28 %, turpretim 12 % valstīs ārpus eurozonas), kā arī aptaujātie valstīs, kas ES pievienojās pirms 2004. gada (24 %, turpretim 15 % valstīs, kas ES pievienojās pēc 2004./2007. gada). - Pasākumi, kas veicina ekonomikas izaugsmi (ES27 40 %), vislielāko atbalstu guvuši Dānijā (63 %), Lietuvā (62 %), Rumānijā (54 %), Latvijā (52 %) un Zviedrijā (50 %), taču mazāku atbalstu Vācijā (22 %) un Portugālē (24 %). Šo pasākumu visbiežāk izvēlējušies respondenti 20 dalībvalstīs. - Valsts izdevumu samazināšanu (ES 34 %) par labāko izvēli atzīst Francijā (47 %) un Portugālē (41 %), turpretim tikai 19 % respondentu Īrijā un 23 % Bulgārijā un Dānijā. Kopumā šo pasākumu izvēlējušies respondenti sešās dalībvalstīs. - Ekonomikas izaugsmes veicināšanas pasākumu atbalstītāju un valsts izdevumu samazināšanas atbalstītāju domas krasi atšėiras Čehijas Republikā (abus apgalvojumus izvēlējušies 44 %), Slovēnijā (attiecīgi 33 % un 32 %), Slovākijā (43 % un 44 %) un Somijā (40 % un 41 %). - Galvenokārt Nīderlandē (46 %), Vācijā (42 %), Īrijā (36 %) un Kiprā (34 %) aptaujātie spontāni izvēlas, lai abus šos pasākumus piemērotu līdztekus (ES27 22 %). Tas, ka šī atbilde bija spontāna, pastiprina tās nozīmi. - 39 -
- 40 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Sociāldemogrāfiskā analīze Sociāldemogrāfiskās kategorijas nosaka respondentu nostāju attiecībā pret to, vai dalībvalstīm vispirms būtu jāveic ieguldījumi pasākumos, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi. - Ekonomikas izaugsmes veicināšanas pasākumus izvēlas mazliet vairāk vīriešu (42 %) nekā sieviešu (39 %). Tomēr abu dzimumu pārstāvji (22 % abos gadījumos) vienlīdz bieži spontāni izvēlas pasākumu, kas apvieno abu veidu pasākumus. - Arī respondentu vecums ietekmē atbildes jaunāki respondenti vairāk tiecas atbalstīt pasākumus, kas veicina ekonomikas izaugsmi (43 % cilvēku vecumā no 15 līdz 39 gadiem, turpretim 36 % 55 gadus veci un vecāki cilvēki). - Arī izglītības līmenis ietekmē atbildes respondenti ar augstāku izglītības līmeni visbiežāk izvēlas pasākumus, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi (43 %, turpretim 36 % cilvēku, kas pārtraukuši mācības pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas). - Šėiet, atbildes ietekmē respondentu profesionālā kategorija, jo pasākumus, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi, biroju darbinieki (45 %), vadoši darbinieki (42 %) un bezdarbnieki (44 %) atbalsta vairāk nekā apkalpotāji (34 %) un pensionāri (36 %). - Visbeidzot, 44 % respondentu, kas uzskata, ka krīzē būtu labāk aizsargāti, ja viħu valstis pieħemtu un īstenotu visās dalībvalstīs saskaħotus pasākumus, atbalsta pasākumus, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi (pretēji 37 % to respondentu, kas vēlētos individuālus pasākumus). - 41 -
- 42 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums 5. Eiropas iedzīvotāju domas par finanšu darījumu nodokli 5.1 Finanšu darījumu nodokĝa ieviešanas principu atbalsta vairākums Eiropas iedzīvotāju [Jautājums QA6.1] Krīzes pārvarēšanai iespējami vairāki risinājumi. Respondentiem tika piedāvāti trīs šo risinājumu priekšlikumi. Respondentiem bija jāatbild uz jautājumu, vai viħi tos atbalsta vai neatbalsta. - Vairākums eiropiešu apgalvo, ka atbalsta finanšu darījumu nodokli - Pirmo priekšlikumu (QA6.1) finanšu darījumu nodokĝa ieviešanas principu atbalstīja vairāk nekā seši no desmit respondentiem (61 %). Respondentiem tika izskaidrots nodokĝa princips un piemērošanas veids 5. Tātad gandrīz trešā daĝa pilnībā atbalsta šo priekšlikumu (30 %). Turpretim vairāk nekā ceturtā daĝa (26 %) respondentu neatbalsta šo ierosinājumu. 13 % uz šo jautājumu nav atbildējuši. 5 Jautājums pilnībā bija formulēts šādi: Eiropas Parlaments nesen apstiprināja finanšu darījumu nodokĝa ieviešanu pasaules līmenī vai sākumā vismaz ES. Šā nodokĝa apmērs būs Ĝoti niecīgs 0,05 % katram finanšu darījumam. To nepiemēros plašai sabiedrībai, bet gan finanšu uzħēmu (banku, riska ieguldījumu fondu u. c.) savstarpējiem darījumiem. Vai Jūs atbalstāt, vai neatbalstāt katru no šiem apgalvojumiem: - 43 -
Atšėirības dalībvalstīs Sākotnējais apsvērums šėiet, finanšu darījumu nodokli (ES 61 %) vairāk atbalsta respondenti valstīs, kas ES pievienojās līdz 2004. gadam (64 %), turpretim mazāk valstīs, kas ES pievienojušās pēc 2004./2007. gada (48 %). Tāpat šo izvēli atbalsta vairāk respondentu (63 %) eurozonas valstīs (turpretim 63 % valstīs ārpus eurozonas). - Visvairāk respondentu finanšu darījuma nodokĝa ieviešanu atbalsta Austrijā (80 %), Vācijā (71 %), kā arī Francijā un Slovākijā (katrā valstī 69 %). - Turpretim šo nodokli izteikti neatbalsta respondenti Maltā (44 %), Slovēnijā (39 %), Polijā (36 %) un Nīderlandē (35 %). - Respondenti, kuriem ir visgrūtāk paust viedokli šajā jautājumā un kuri uz šo jautājumu neatbild, ir Bulgārijā (43 %), Rumānijā (30 %), kā arī Maltā un Īrijā (katrā valstī 26 %). - 44 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums - 45 -
Sociāldemogrāfiskā analīze Visu sociāldemogrāfisko kategoriju pārstāvju vairākums atbalsta šāda nodokĝa ieviešanas principu. Tomēr visneaizsargātāko sociālo grupu pārstāvji to atbalsta vismazāk. - Finanšu darījumu nodokli vairāk atbalsta vīrieši nekā sievietes (attiecīgi 63 % un 58 %). Visbiežāk uz šo jautājumu neatbild sievietes (16 %, turpretim 10 % vīriešu). - Ierosinājums par finanšu darījumu nodokli mazliet lielāku atbalstu guvis vidējā vecuma grupās (to atbalsta 63 % cilvēku vecumā no 40 līdz 54 gadiem un 61 % vecumā no 25 līdz 39 gadiem, turpretim 59 % vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 58 % 55 gadus veci un vecāki cilvēki). - Šādu nodokli visvairāk atbalsta sociāli vislabvēlīgākos apstākĝos esošu iedzīvotāju grupas 70 % vadošo darbinieku (turpretim 53 % apkalpotāju un 54 % bezdarbnieku), kā arī 66 % visizglītotāko respondentu (pretēji 3 % respondentu, kas pārtraukuši mācības pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas). Lai gan šā nodokĝa principu piemēro darījumiem, nevis privātpersonām 6, šīs aptaujas rezultāti liek domāt, ka mazāk priviliăētās iedzīvotāju grupas baidās, ka netieši cietīs šāda pasākuma ieviešanas dēĝ neskatoties uz informāciju, ka šo nodokli neuzliks iedzīvotājiem, šėiet, ka šo grupu pārstāvji baidās, ka finanšu uzħēmumi tādā vai citādā veidā šā nodokĝa nastu novirzīs viħiem. - Visbeidzot, šādu viedokli pārstāv 69 % cilvēku, kas uzskata, ka euro nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi (turpretim 57 % cilvēku, kas uzskata, ka euro šo negatīvo ietekmi nav mazinājis). - Būtu jāatzīmē, ka kreisā politiskā virziena atbalstītāji arī visvairāk atbalsta finanšu darījuma nodokĝa principu (68 %, turpretim tikai 59 % labējās politikas atbalstītāju). 6 Iepazīstinot ar respondentiem uzdoto jautājumu, mēs norādījām, ka šā nodokĝa apmērs būs Ĝoti niecīgs un ka to piemēros tikai finanšu uzħēmu (banku, riska ieguldījumu fondu u. c.) savstarpējiem darījumiem, nevis plašai sabiedrībai. - 46 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums - 47 -
5.2 Finanšu darījumu nodokĝa atbalstītāji principā kopumā atbalsta tā ieviešanu gan pasaules, gan Eiropas līmenī [Jautājums QA6.2 un QA6.3]. Mazliet detalizētāk aplūkosim rezultātus, kas iegūti, atbildot uz iepriekšējo jautājumu. Respondentiem, kuri uz pirmo jautājumu (QA6.1) atbildēja pozitīvi ( atbalstu ), bija jāatbild, vai viħi piekrīt, ka šo nodokli ieviestu pasaules līmenī, ja tiktu panākta starptautiska vienošanās, un, ja netiktu panākta starptautiska vienošanās, vai viħi atbalstītu šā nodokĝa ieviešanu vispirms ES. Pārliecinošs vairākums atbalstītu finanšu darījumu nodokli, ja to ieviestu pasaules līmenī (85 %). Pret to protestē tikai 11 % respondentu, un 4 % izvēlējušies atbildi nezinu. Pamata izlase jautājums FDN principa atbalstītājiem (61 % izlases parauga). - 48 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Tomēr ievērojams skaits respondentu (81 %) atbalsta šā nodokĝa sākotnēju ieviešanu ES līmenī, ja netiktu panākta starptautiska vienošanās. Šis rezultāts liecina, ka iedzīvotāji šādu nodokli principā atbalsta. Šādā gadījumā tikai 14 % respondentu neatbalstītu šāda nodokĝa principu. Un 5 % respondentu uz jautājumu nav atbildējuši. Pamata izlase jautājums FDN principa atbalstītājiem (61 % izlases parauga). Tādējādi, principā atbalstot šo nodokli, Eiropas iedzīvotāji atbalsta arī finanšu darījumu nodokĝa īstenošanu gan pasaules līmenī, ja tiktu panākta starptautiska vienošanās, gan, ja šāda vienošanās netiktu panākta, vismaz sākumā tikai Eiropas Savienībā. - 49 -
Atšėirības dalībvalstīs - NodokĜa ieviešana pasaules līmenī (QA6.2) Šo priekšlikumu atbalsta pārliecinošs vairākums respondentu (ES27 85%). Dažās dalībvalstīs atbalsts ir pat lielāks, šo nodokli atbalsta vairāk nekā deviħi no desmit cilvēkiem Bulgārijā (93 %), Rumānijā (92 %), kā arī Kiprā un Maltā (katrā valstī 91 %). Lai gan šo priekšlikumu atbalsta Ĝoti liels vairākums, tomēr mazāk to atbalsta Vācijā (79 %) un Portugālē (79 %). - 50 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Pamata izlase jautājums FDN principa atbalstītājiem (61 % izlases parauga). - 51 -
- Priekšlikums šo nodokli sākotnēji ieviest Eiropas Savienības līmenī, ja netiks panākta starptautiska vienošanās (QA6.3) Visvairāk respondentu šādu nodokĝa ieviešanas veidu atbalsta Grieėijā (89 %), Kiprā (87 %), Francijā, Rumānijā un Ungārijā (visās valstīs 86 %), kā arī Spānijā un Itālijā (katrā valstī 85 %). Šādu nodokĝa ieviešanas veidu mazāk atbalsta respondenti Nīderlandē (67 %), Luksemburgā (73 %) un Polijā (74 %). Sociāldemogrāfiskā analīze Tā kā atbalsts ir tik izteikts, tad ir skaidrs, ka dažādu sociiāldemogrāfisko grupu pārstāvju atbildēs nav būtisku atšėirību. Šėiet, ka, atbalstot šāda finanšu darījumu nodokĝa ieviešanu vai nu pasaules līmenī, vai sākotnēji vismaz Eiropas līmenī, viegli panākta vispārēja vienprātība. Tomēr būtu jāatzīmē, ka jautājumā par finanšu darījumu nodokĝa ieviešanu vispirms Eiropas līmenī (QA6.3) atbalsta noteiktība ievērojami atšėiras atkarībā no tā, vai respondenti pilnīgi atbalsta vai drīzāk atbalsta pašu nodokĝa principu (QA6.1) attiecīgi 87 % un 75 %. - 52 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums 5.3 Finanšu darījumu nodokĝa atbalstīšanas iemesli [Jautājums QA7] - Vairākums eiropiešu uzskata, ka finanšu darījumu nodoklis palīdzēs izskaust pārmērīgu spekulāciju - Kā redzams, vairākums Eiropas iedzīvotāju piekrīt, ka jāievieš finanšu darījumu nodoklis (61 %). Aplūkosim šā atbalsta galvenos iemeslus. Lai noskaidrotu šos iemeslus, respondentiem, kas atbalsta šo nodokli (QA6.1), bija jāizvēlas galvenais iemesls (no četriem priekšlikumiem), kas pamato šo izvēli. - Kā galvenais iemesls (41 % atbilžu) tika norādīts, ka tas novērstu pārmērīgu spekulāciju un tādējādi palīdzētu novērst turpmākās krīzes. - Vairāk nekā trešdaĝa respondentu (35 %) norāda arī, ka šāds nodoklis finanšu uzħēmumiem liktu iesaistīties finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā. Abos gadījumos vairākums respondentu izvēlas, viħuprāt, galvenos krīzes izraisītājus, proti, finanšu uzħēmumus. - 11 % respondentu apgalvo arī, ka šis nodoklis palīdzētu mazināt valsts budžeta deficītu. - Visbeidzot, 10 % respondentu domā, ka šis nodoklis palīdzētu finansēt inovatīvas politikas jomas (piemēram, klimata pārmaiħu ierobežošana, vide, attīstības palīdzība u. c.). Pamata izlase jautājums FDN principa atbalstītājiem (61 % izlases parauga). - 53 -
Atšėirības dalībvalstīs - Respondenti (ES27 41 %), kas atbalsta finanšu darījumu nodokĝa ieviešanu, norāda pirmo iemeslu pārmērīgas spekulācijas izskaušana, tādējādi novēršot turpmākās krīzes ; respondenti eurozonas valstīs (44 %) šo iemeslu minējuši vairāk nekā respondenti valstīs ārpus eurozonas (35 %). Šis iemesls kā galvenais norādīts 21 dalībvalstī (Nīderlandē šo iemeslu papildina finanšu uzħēmumu iesaistīšana finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā ). Īpaši bieži šo iemeslu minējuši respondenti Vācijā (49 %), Bulgārijā un Itālijā (katrā valstī 48 %), kā arī valstīs tālāk ES ziemeĝos Dānijā un Somijā (katrā valstī 47 %), kā arī Zviedrijā (46 %). Tomēr šis viedoklis ir mazāk izplatīts Apvienotajā Karalistē (26 %), Īrijā (27 %) un Maltā (28 %). - Otrais iemesls (ES27 35%) finanšu uzħēmumu iesaistīšana finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā galvenokārt minēts Īrijā (57 %), kā arī Spānijā un Apvienotajā Karalistē (katrā valstī 45 %). Šis iemesls kā galvenais norādīts sešās dalībvalstīs. Savukārt ne tik bieži to norāda Zviedrijā (22 %) un Čehijas Republikā (24 %). - Trešo iemeslu (ES27 11%) valsts budžeta deficīta mazināšana īpaši atbalsta respondenti Čehijas Republikā un Maltā (24 %), kā arī Lietuvā (20 %), taču Ĝoti maz cilvēku Bulgārijā (2 %), Somijā (4 %) un Spānijā (5 %). - Visbeidzot, iemesls inovatīvu politikas jomu (piemēram, klimata pārmaiħu ierobežošana, vide, attīstības palīdzība u. c.) finansēšana (ES 10 %) mazliet vairāk minēts Zviedrijā (23 %), kā arī Austrijā un Luksemburgā (katrā valstī 15 %), turpretim mazāk Īrijā (4 %) vai Ungārijā, Bulgārijā un Somijā (visās trīs valstīs 6 %). - 54 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Pamata izlase jautājums FDN principa atbalstītājiem (61 % izlases parauga). - 55 -
Sociāldemogrāfiskā analīze - Respondenti vecumā no 40 līdz 54 gadiem, kā arī vecāki respondenti biežāk nekā pārējie minējuši pārmērīgu spekulāciju (attiecīgi 43 % un 42 %, turpretim 36 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem). Toties jaunāki Eiropas iedzīvotāji savu atbalstu finanšu darījumu nodoklim daudz biežāk pamato ar to, ka tas palīdzētu finansēt inovatīvas politikas jomas (17 %, turpretim 8 % 55 gadus veci un vecāki cilvēki). - Sociāli labvēlīgākos apstākĝos esošas iedzīvotāju grupas, šėiet, biežāk kā iemeslu tiecas minēt (vairākuma viedoklis ES, ES27 41 %) pārmērīgas spekulācijas izskaušanu to minējuši 48 % vadošo darbinieku (turpretim 36 % fiziskā darba strādnieku) un 41 % respondentu, kam nekad nav vai dažkārt ir problēmas saistībā ar savu rēėinu apmaksu (turpretim 36 % to, kam šādas problēmas ir gandrīz vienmēr). Šim viedoklim vairāk piekrīt cilvēki, kuri uzskata, ka izaugsme jau ir atjaunojusies (49 %, turpretim 37 % respondentu, kas uzskata, ka krīze vēl turpināsies vairākus gadus). - 56 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Pamata izlase jautājums FDN principa atbalstītājiem (61 % izlases parauga). - 57 -
5.4 Iemesli, kāpēc finanšu darījumu nodokĝa sākotnēja ieviešana Eiropas Savienībā netiek atbalstīta [Jautājums QA8] - Eiropieši, kas neatbalsta finanšu darījumu nodokĝa ieviešanu tikai ES minējuši vairākus iemeslus - Daži respondenti, kas, atbildot uz jautājumu QA6.1, atbalstīja finanšu darījumu nodokli, norādīja, ka viħi neatbalstītu šā nodokĝa sākotnēju ieviešanu ES, ja netiktu panākta starptautiska vienošanās. Pēc tam šai grupai prasīja atbildēt, kāpēc viħi neatbalsta šādu nodokĝa ieviešanas veidu. Lai noskaidrotu šos iemeslus, respondentiem no četriem apgalvojumiem bija jāizvēlas, viħuprāt, vissvarīgākais iemesls. Atbildes uz šo jautājumu bija Ĝoti dažādas, piemēram, 26 % respondentu uzskata, ka to nebūtu iespējams īstenot un ka šādu finanšu darījumu nodokli var ieviest tikai pasaules līmenī. Šādi divi iemesli katrs saħēma 22 % atbilžu: - tas vājinātu finanšu tirgus konkurētspēju; - tas tikai liktu Eiropas finanšu uzħēmumiem iesaistīties finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā. Visbeidzot, pēdējais iemesls, kam piekrīt 21 % respondentu, šis nodoklis veicinātu kapitāla aizplūšanu no ES. Pamata izlase jautājums FDN principa atbalstītājiem (61 % izlases parauga). - 58 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Atšėirības dalībvalstīs Tā kā šā jautājuma pamata izlase bija Ĝoti niecīga samazināta līdz 8 % visas izlases, rezultātus nav iespējams izteikt skaitĝos. Tāpēc mēs tikai raksturosim kopējās tendences. - Domu, ka šāds nodoklis jāievieš pasaules līmenī, galvenokārt minējuši respondenti Grieėijā, Portugālē un Ungārijā. Šo atbildi visretāk izvēlējušies respondenti Latvijā un Bulgārijā. - Risks, ka šis nodoklis vājinātu finanšu tirgus konkurētspēju, galvenokārt minēts Eiropas Savienības ziemeĝvalstīs Dānijā, Somijā, Nīderlandē, Slovākijā un Austrijā. Šo atbildi visretāk izvēlējušies respondenti Rumānijā un Igaunijā. - Doma, ka šis nodoklis tikai liktu Eiropas finanšu uzħēmumiem iesaistīties finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā svarīgs iemesls šėiet respondentiem galvenokārt Kiprā, Igaunijā un Grieėijā. Tomēr šo viedokli atbalsta tikai daži respondenti Īrijā un Polijā. - Risks, ka šis nodoklis veicinātu kapitāla aizplūšanu no ES, galvenokārt minēts BeĜăijā, Itālijā un Polijā, taču Ĝoti reti Rumānijā un Grieėijā. - 59 -
Sociāldemogrāfiskā analīze Niecīgās pamata izlases dēĝ sociāldemogrāfiskā analīze jāveic apdomīgi. - Jaunāki respondenti daudz biežāk sūdzas par to, ka ES līmeħa finanšu darījumu nodoklis tikai liktu Eiropas finanšu uzħēmumiem iesaistīties finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā (28 % vecumā no 15 līdz 24 gadiem, turpretim 19 % vecumā no 40 līdz 54 gadiem). Šī grupa arī daudz vairāk (25 %, turpretim 19 % 55 gadus vecu un vecāku cilvēku) uzskata, ka šis nodoklis vājinātu Eiropas finanšu tirgus konkurētspēju. Tomēr vismazāk šīs grupas pārstāvju (19 %, turpretim 27 % 25 gadus vecu un vecāku cilvēku) uzskata, ka finanšu darījumu nodoklis jāievieš pasaules līmenī. - Piederība visneaizsargātākajām sociālajām grupām ir atšėirīgs mainīgais lielums gan izglītības līmenis, gan profesionālā kategorija ietekmē atbildi. Aptaujātie, kas pārtraukuši mācības pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas, daudz biežāk apgalvo, ka šāds nodoklis tikai liktu Eiropas finanšu uzħēmumiem iesaistīties finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā (29 %, turpretim 17 % respondentu ar augstāku izglītības līmeni). Līdzīgi domā 25 % apkalpotāju un 54 % bezdarbnieku (salīdzinot ar tikai 13 % vadošo darbinieku). Tomēr cilvēki ar zemāku izglītības līmeni daudz retāk (13 %, turpretim 26 % respondentu ar augstāku izglītības līmeni) norāda, ka šis nodoklis vājinātu Eiropas finanšu tirgus konkurētspēju. Līdzīgi domā 17 % apkalpotāju (turpretim 36 % vadošo darbinieku). - Respondenti, kas uzskata, ka euro nav mazinājis krīzes negatīvo ietekmi, visbiežāk apgalvo, ka šā nodokĝa ieviešana ES līmenī vājinātu Eiropas finanšu tirgus konkurētspēju (26 %, turpretim 20 % to cilvēku, kuri uzskata, ka euro šo negatīvo ietekmi nav mazinājis). Arī 31 % šo respondentu (salīdzinot ar 23 %) domā, ka šādu nodokli var ieviest tikai pasaules līmenī. - 60 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums - Visbeidzot, visoptimistiskākie respondenti (kas domā, ka izaugsme jau ir atjaunojusies) visbiežāk domā, ka šādu nodokli var ieviest tikai pasaules līmenī (30 %, salīdzinot ar 22 % vispesimistiskāko respondentu). Savukārt respondenti, kas uzskata, ka krīze turpināsies vēl vairākus gadus, visbiežāk (30 %, salīdzinot ar 20 % respondentu, kas apgalvo, ka izaugsme jau ir atjaunojusies) domā, ka šāds nodoklis tikai liktu Eiropas finanšu uzħēmumiem iesaistīties finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā. - Visbeidzot, respondentu politiskā nostāja arī rada zināmas atšėirības kreisā politiskā virziena atbalstītāji daudz biežāk nekā labējās politikas atbalstītāji (attiecīgi 26 % un 15 %) sūdzas, ka šāds ES līmeħa nodoklis tikai liktu Eiropas finanšu uzħēmumiem iesaistīties finanšu krīzes radīto izmaksu segšanā. Savukārt vismazāk šīs grupas pārstāvju (19 %, salīdzinot ar 25 %) domā, ka šis nodoklis vājinātu Eiropas finanšu tirgus konkurētspēju. - 61 -
Pamata izlase respondenti, kas neatbalsta FDN ieviešanu ES līmenī (14 %) - 62 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums 6. Eiropas iedzīvotāju domas par nodrošinājumu ar pārtiku 6.1. Sabiedriskā doma stingri atbalsta ES pārtikas nodrošinājuma veicināšanas pasākumus [Jautājums QA9.1, 9.2, 9.3 un 9.4] Eiropas Parlaments pauž bažas par pārtikas cenu kraso palielināšanos pasaulē, kuras cēlonis daĝēji ir finanšu spekulācijas ar lauksaimniecības izejvielām. Lai noskaidrotu Eiropas iedzīvotāju aktuālo viedokli šajā jautājumā, respondentiem bija jāatbild uz četriem jautājumiem. - Lielākais vairākums eiropiešu pārliecinoši atbalsta ierosinātos lauksaimniecības nozares atbalsta pasākumus, kas vienlaikus saglabātu pārtikas nodrošinājumu pasaulē - Lielākais vairākums Eiropas iedzīvotāju (95 %) norāda, ka piekrīt šādam apalvojumam: Pārtikas produktiem jābūt pieejamiem patērētājiem par pieħemamām cenām un vienlaikus jānodrošina lauksaimniekiem pietiekami augsts dzīves līmenis. Tikai 4 % respondentu nepiekrita šim apgalvojumam, un 1 % uz šo jautājumu neatbildēja. Vairāk nekā deviħi no desmit respondentiem (92 %) uzskata arī, ka ES jānodrošina pārtika saviem iedzīvotājiem, saglabājot ES lauksaimniecisko darbību. 6 % respondentu domā citādi, un 2 % uz šo jautājumu neatbild. Vairāk nekā četri no pieciem respondentiem (86 %) uzskata, ka ES jāiesaistās cīħā pret pārtikas nepietiekamību, kas vairākās jaunattīstības valstīs izraisījusi masu nekārtības un sociālas kustības. Tam nepiekrīt viens no desmit respondentiem, un 4 % uz šo jautājumu neatbild. 86 % Eiropas iedzīvotāju piekrīt arī apgalvojumam, ka ES jāpiedalās pasaules pārtikas rezervju sistēmas izveidošanā, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem pārtiku un izskaužot spekulāciju ar pārtikas cenām. Tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo apgalvojumu, tam nepiekrīt 10 % respondentu, un 4 % uz šo jautājumu neatbild. - 63 -
Eiropieši pauž patiešām stingru vēlmi, lai ES būtu galvenā nozīme cīħā pret pārtikas nepietiekamību viħi uzskata, ka tas ir svarīgs Eiropas Savienības un tās iestāžu uzdevums. - 64 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Atšėirības dalībvalstīs Lai gan pārliecinošs vairākums aptaujāto piekrīt, ka pārtikas produktiem jābūt pieejamiem patērētājiem par pieħemamām cenām un vienlaikus jānodrošina lauksaimniekiem pietiekami augsts dzīves līmenis (ES27 95 %), detalizēta atbilžu analīze attiecībā uz viedokĝu noteiktību atklāj dažas atšėirības valstu starpā. Vispozitīvākās atbildes sniedz respondenti Kiprā (93 % atbilžu pilnīgi piekrītu ), Slovēnijā (85 %), Vācijā (83 %), Bulgārijā un Zviedrijā (abos gadījumos 82 %). Savukārt Portugālē (48 % atbilžu pilnīgi piekrītu ), Itālijā (53 %) un Īrijā (58 %) atbildes ir zināmā mērā mērenākas, lai gan kopumā lielākais vairākums atbildējuši apstiprinoši patiesībā visās valstīs vismaz 90 % respondentu piekrīt šim apgalvojumam. - Pārliecinošs vairākums respondentu ES atbalsta domu, ka ES jānodrošina pārtika saviem iedzīvotājiem, saglabājot lauksaimniecisko darbību ES (ES27 92 %), turpretim Dānijā šim apgalvojumam piekrīt mazāk respondentu (79 %). Atbilžu detalizēta analīze rāda, ka visnoteiktāk šim apgalvojumam piekrīt Kiprā (91 % atbilžu pilnīgi piekrītu ), Slovēnijā (81 %) un Bulgārijā (80 %). Mazliet mazāk atsaucīgi ir respondenti Portugālē (45 % atbilžu pilnīgi piekrītu ), Itālijā (47 %), Dānijā (48 %) un Polijā (49 %). - Vairāk nekā trīs ceturtdaĝas respondentu visās ES dalībvalstīs (ES27 86 %) uzskata, ka Savienības iesaistīšanās cīħā pret pārtikas nepietiekamību, kas vairākās jaunattīstības valstīs izraisījusi masu nekārtības un sociālas kustības, būtu laba doma. Tomēr šā viedokĝa atbalstītāju viedoklis ir mazāk noteikts nekā pirmajos divos gadījumos Kiprā atkal vairāk respondentu pilnīgi piekrīt, ka Savienībai jāiesaistās cīħā pret pārtikas nepietiekamību (86 %), tālāk seko Zviedrija (67 %), Slovēnija (63 %) un Grieėija (61 %). Tomēr šo vēlmi pauž mazāk nekā četri no desmit respondentiem Čehijas Republikā (37 %) vai Apvienotajā Karalistē un Itālijā (abos gadījumos 39 %). - 65 -
- 66 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Visbeidzot, Eiropas Savienības centienus izveidot pasaules pārtikas rezervju sistēmu, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem pārtiku un izskaužot spekulāciju ar pārtikas cenām (ES27 86 %), īpaši atbalstītu Slovēnijā (97 %), Kiprā (96 %), kā arī Maltā un Slovākijā (abās valstīs 94 %). Lai gan šo apgalvojumu atbalsta Ĝoti liels vairākums respondentu, tomēr šis atbalsts ir mazāk izteikts nekā diviem pirmajiem apgalvojumiem lai gan 81 % respondentu Kiprā, 73 % Slovēnijā, 65 % Bulgārijā un 61 % kā Rumānijā, tā Maltā pilnīgi piekrīt, ka ES būtu jāiesaistās pasaules pārtikas rezervju sistēmas izveidē, šim viedoklim piekrīt tikai 37 % respondentu Apvienotajā Karalistē, 40 % Itālijā, 44 % Portugālē un 45 % Polijā. - 67 -
- 68 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Sociāldemogrāfiskā analīze Analizējot šo četru jautājumu rezultātus, Ħemot vērā sociāldemogrāfiskus mainīgos lielumus, nav novērojamas būtiski atšėirīgas atbildes. Šajā jautājumā valda Ĝoti liela vienprātība visi respondenti atbalsta pasākumus, kas nodrošina pārtiku visiem iedzīvotājiem, vienlaikus saglabājot lauksaimniecības nozari. - 69 -
6.2. Atbalsts jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarei šėiet visefektīvākais pasākums, kas izskaustu pārtikas cenu palielināšanos [QA10] Sarežăītajos ekonomiskajos apstākĝos jautājums par pārtikas cenu palielināšanos ir īpaši būtisks. TādēĜ mēs vēlējāmies pajautāt respondentiem, kā, viħuprāt, vislabāk iespējams cīnīties pret cenu palielināšanos. Lai to noskaidrotu, mēs lūdzām respondentiem no trim apgalvojumiem izvēlēties, viħuprāt, visefektīvāko pasākumu. - Jautājumā par visefektīvāko pasākumu cīħā pret pārtikas cenu palielināšanos eiropiešiem ir Ĝoti atšėirīgi viedokĝi - Tieši vairāk nekā trešā daĝa Eiropas iedzīvotāju (34 %) uzskata, ka atbalsts lauksaimniecības nozarei jaunattīstības valstīs būtu visefektīvākais pasākums, lai novērstu pārtikas produktu cenu palielināšanos. Mazliet mazāks skaits respondentu (32 %) tomēr izvēlētos pasaules līmeħa mehānismu ieviešanu, kas veicinātu koordinēšanu un novērstu pārmērīgu spekulāciju. Visbeidzot, ceturtā daĝa pārmērīgas spekulācijas novēršanai izvēlētos plašākas pilnvaras Finanšu regulā paredzētajām jaunajām Eiropas iestādēm. - 70 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Atšėirības dalībvalstīs Dažādās dalībvalstīs būtiski atšėiras izvēlēto risinājumu hierarhija. - Valstis ārpus eurozonas ir pārliecinātākas nekā eurozonas valstis (attiecīgi 45 % un 29 %), ka atbalsts jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarei būtu efektīvs līdzeklis cīħā pret pārtikas cenu palielināšanos (ES27 34 %). Šo pasākumu par visefektīvāko uzskata 15 dalībvalstīs, kuru priekšgalā ir Apvienotā Karaliste (58 %), Latvija (52 %), Zviedrija (51 %) un Dānija (49 %). Turpretim šo pasākumu minējuši tikai 16 % respondentu Slovākijā, 17 % Austrijā un Kiprā. - Pasākums pasaules līmeħa mehānismu ieviešana, kas veicinātu koordinēšanu un novērstu pārmērīgu spekulāciju (ES27 32 %) biežāk minēts eurozonas valstīs (35 %, turpretim 24 % valstīs ārpus eurozonas). Šo pasākumu par visefektīvāko uzskata 10 dalībvalstīs, jo īpaši Kiprā (44 %), Spānijā (41 %), kā arī Itālijā, Grieėijā un Slovākijā (visās valstīs 39 %). Tomēr šim viedoklim piekrīt tikai 15 % respondentu Maltā un 19 % kā Apvienotajā Karalistē, tā Īrijā. - Pasākumu piešėirt plašākas pilnvaras Finanšu regulā paredzētajām jaunajām Eiropas iestādēm, lai novērstu pārmērīgu spekulāciju (ES27 25 %), par visefektīgāko uzskata respondenti Austrijā (39 %), Ungārijā (35 %) un Lietuvā (33 %). Šo pasākumu arī biežāk minējuši respondenti Slovākijā (38 %) un Itālijā (37 %). Savukārt vismazāk respondentu šo atbildi izvēlējušies Apvienotajā Karalistē (13 %), Dānijā (14 %) un Latvijā (15 %). - 71 -
- 72 -
Krīze un pārtikas nodrošinājums Sociāldemogrāfiskā analīze Šajā jautājumā atšėirības starp dalībvalstīm nav pārāk lielas. Tomēr konstatēti šādi fakti. - Mazliet vairāk sieviešu nekā vīriešu (attiecīgi 33 % un 30 %) izvēlas pasaules līmeħa mehānismu ieviešanu, kas veicinātu koordinēšanu un novērstu pārmērīgu spekulāciju. - Jaunāki respondenti (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) biežāk (41 %, turpretim 40 54 gadus veci cilvēki 32 %) izvēlas atbalstu jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarei. Savukārt šīs grupas pārstāvji (27 %, salīdzinot ar 34 % cilvēku vecumā no 40 līdz 54 gadiem) retāk izvēlas pasaules līmeħa mehānismu ieviešanu, kas veicinātu koordinēšanu un novērstu pārmērīgu spekulāciju; un vismazāk respondentu (23 %, salīdzinot ar 26 % cilvēku vecumā no 25 līdz 24 gadiem), izvēlas piešėirt plašākas pilnvaras Finanšu regulā paredzētajām jaunajām Eiropas iestādēm, lai novērstu pārmērīgu spekulāciju. - Respondenti, kas uzskata, ka euro ir mazinājis krīzes negatīvo ietekmi, biežāk uzskata, ka plašāku pilnvaru piešėiršana Finanšu regulā paredzētajām jaunajām Eiropas iestādēm ir visefektīvākais pasākums cīħā pret pārtikas cenu palielināšanos (31 %, turpretim 23 % to cilvēku, kas uzskata, ka euro šo negatīvo ietekmi nav mazinājis). Tāpat domā arī 36 % respondentu, kas uzskata, ka izaugsme jau ir atjaunojusies (salīdzinot ar 22 % to respondentu, kas domā, ka krīze vēl turpināsies vairākus gadus). - Visbeidzot, 40 % iedzīvotāju, kuri neatbalsta finanšu darījumu nodokli, atbalstītu palīdzību jaunattīstības valstu lauksaimniecības nozarei (salīdzinot ar 32 % to iedzīvotāju, kas šādu nodokli atbalsta). Šo pasākumu atbalstītu arī 38 % respondentu, kas uzskata, ka krīzes laikā būtu labāk aizsargāti, ja viħu valstis pieħemtu un īstenotu individuālus pasākumus (salīdzinot ar 32 % respondentu, kas savās valstīs vēlētos visās dalībvalstīs saskaħotus pasākumus). - 73 -
- 74 -