Noraksts

NORAKSTS ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Rīgā 2013.gada 23.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents V.Poķis, tiesneses I.Amona un S.Liniņa Lieta Nr.142030110 143/AA43-0630-13/5 rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par K.Z. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 4 panta 14.daļas, sakarā ar K.Z. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 16.novembra spriedumu. Aprakstošā daļa [1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk - Policija) Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas inspektore 2009.gada 14.oktobrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA630927 par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 Ceļu satiksmes noteikumi (turpmāk CSN) 113.punkta prasību neievērošanu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 149. 4 panta 14.daļā. Ar Policijas Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja inspektora 2009.gada 20.oktobra lēmumu Nr.050/PA630927 K.Z. saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149. 4 panta 14.daļā paredzēto pārkāpumu un K.Z. izteikts brīdinājums. Minētais lēmums atstāts negrozīts ar Policijas priekšnieka vietnieces 2009.gada 4.decembra lēmumu Nr.4388 (turpmāk - Lēmums). [2] 2010.gada 11.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts K.Z. pieteikums (turpmāk - sūdzība) par Lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Sūdzībā norādīts, ka K.Z. uzsāka apdzīšanas manevru brīdī, kad transportlīdzeklis Hyundai Santa Fe, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

2 numurs/ (turpmāk automašīna Hyundai), samazināja ātrumu un nerādīja kreisā pagrieziena rādītāju. Nekas neliecināja par to, ka automašīna Hyundai veiks kreiso pagriezienu, tādēļ K.Z. veica tās apdzīšanas manevru. Pirms kreisā pagrieziena manevra automašīnas Hyundai vadītāja K.Z. neredzēja atpakaļskata spogulī, jo K.Z. vadītais transportlīdzeklis VW Passat Variant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk automašīna VW Passat), bija ieraugāms kreisā sānskata spogulī. Proti, K.Z. vadītā automašīna, veicot apdzīšanas manevru, atradās blakus automašīnai Hyundai. Policija nepamatoti augstāku ticamību piešķir automašīnas Hyundai vadītājas liecībām. [3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 16.novembra spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet K.Z. sūdzība noraidīta. [4] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 16.novembra spriedumu K.Z. iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem. [4.1] Tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka konkrētajā gadījumā K.Z. nav bijis iespējams paredzēt, ka automašīna Hyundai veiks pagrieziena manevru, jo autovadītāja neparādīja kreisā pagrieziena rādītāju. Konkrētajos lietas apstākļos nav iespējams prasīt no K.Z., lai viņš pāris sekunžu laikā spētu pamanīt izveidojušos ceļu satiksmei bīstamu šķērsli un vēl paredzēt cita transportlīdzekļa vadītāja rīcību. Proti, nav adekvāti prasīt no personas CSN prasību ievērošanu tādā situācijā, kad personai faktiski nav reālas iespējas normatīvajos aktos noteiktās prasības izpildīt. [4.2] Ievērojot minēto, izskatāmajā gadījumā nav konstatējama neviena no vainas formām K.Z. darbībās. K.Z. nav bijis ne tieša, ne varbūtēja nodoma neievērot CSN un izraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Turklāt, pat uzmanīgi braucot ar apdzīvotās vietās atļauto ātrumu 50 km/h (vai pat mazāk), K.Z. nevarēja un viņam nevajadzēja paredzēt, ka cits satiksmes dalībnieks, neievērojot CSN, veiks pagriešanās manevru. Līdz ar to K.Z. atbilstoši CSN 113.punktam nebija iespējams laikus pamanīt ceļu satiksmei bīstamu šķērsli, kā arī apbraukt to, un attiecīgi rīkoties saskaņā ar CSN izvirzītajām prasībām. Tādējādi konkrētajā gadījumā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs, jo iztrūkst subjektīvā puse. [4.3] Tā kā K.Z. darbībās nav konstatējams LAPK 149. 4 panta 14.daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu. [5] Policija rakstveida paskaidrojumā apelācijas instances tiesai norāda, ka K.Z. apelācijas sūdzību neatzīst, papildus norādot, ka lietas izskatīšanas gaitā gan Policijā, gan pirmās instances tiesā tika konstatēti fakti, kas apliecina, ka notikuma brīdī K.Z. vadīja automašīnu VW Passat pa Kantora ielu no Lambertu ielas puses Grāvkalna ielas virzienā aiz automašīnas Hyundai un, pamanot priekšā braucošās automašīnas ātruma samazinājumu, nevis samazināja braukšanas ātrumu, bet gan nolēma to apdzīt, neizvērtējot kopējo situāciju uz

3 ceļa. Tādējādi K.Z. pārkāpis CSN 113.punkta prasības. Pirmās instances tiesa izskatīja lietu un taisīja spriedumu, nepārkāpjot attiecīgās tiesību normas. Tiesas spriedums ir likumīgs un pilnībā pamatots. [6] Saskaņā ar LAPK 289. 21 panta otro daļu apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā. Motīvu daļa [7] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka K.Z. sūdzība ir pamatota, Lēmums atceļams un lieta izbeidzama. [8] Sākotnējais lēmums un Lēmums ir pamatoti ar CSN 113.punktu un LAPK 149. 4 panta 14.daļu. Atbilstoši CSN 113.punktam, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc. LAPK 149. 4 panta 14.daļa (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma konstatēšanas dienā) noteic, ka par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā. [9] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. [10] Ņemot vērā iepriekš minēto, par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai atzīstams 2009.gada 24.augusta ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr.EZ078267 (lietas 21.lapa), 2009.gada 14.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA630927 (lietas 22.lapa), K.Z. 2009.gada 24.augusta paskaidrojums (lietas 28.lapa), D.Š. 2009.gada 24.augusta paskaidrojums (lietas 27.lapa), kā arī notikuma vietā uzņemtās fotogrāfijas (lietas 29.lapa). 2009.gada 14.oktobra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA630927 konstatēts, ka K.Z., 2009.gada 24.augustā vadot automašīnu VW Passat pa Kantora ielu no Lambertu ielas puses Grāvkalnes ielas virzienā, pie krustojuma ar Sniķeru ielu pārkāpa CSN 113.punkta prasības, kā rezultātā notika sadursme ar automašīnu Hyundai, kura uzsāka veikt kreiso pagriezienu.

4 K.Z. administratīvā pārkāpuma protokolā sniedzis paskaidrojumu, ka rakstītajam nepiekrīt. 2009.gada 24.augusta paskaidrojumā D.Š. norādīja, ka vadīja automašīnu Hyundai un savlaicīgi ieslēdza kreiso pagriezienu, vēloties nogriezties uz Sniķeru ielu. Pārliecinoties par aizmugurē esošā transportlīdzekļa pietiekamu attālumu, D.Š. uzsāka manevru. Brīdī, ka D.Š. uzsāka pagriezienu, aizmugurē braucošā automašīna VW Passat, bremzējot, iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar D.Š. vadīto automašīnu. K.Z. 2009.gada 24.augusta paskaidrojumā norādīja, ka notikuma brīdī automašīnas VW Passat ātrums bija 50 km/h. Kādu gabalu pirms krustojuma ar Sniķeru ielu priekšā braucošā automašīna Hyundai sāka palēnināt kustību, bremzēt. Kad automašīna Hyundai palēnināja ātrumu apmēram līdz 30 km/h, K.Z. ieslēdza pagrieziena rādītāju, lai veiktu apdzīšanas manevru. Brīdī, kad K.Z. ar savu transportlīdzekli jau atradās blakus automašīnai Hyundai, tā strauji veica pagriezienu pa kreisi, uzbraucot K.Z. automašīnai virsū. K.Z. uzskata, ka vainīga ir automašīnas Hyundai vadītāja, jo neieslēdza pagriezienu, lai brīdinātu citus satiksmes dalībniekus par manevra veikšanu. [11] K.Z. darbību izvērtēšana saistībā ar CSN 113.panta ievērošanu ir saistīta ar faktisko apstākļu konstatāciju, proti, jākonstatē, ka K.Z., objektīvi novērtējot faktiskos apstākļus, bija pienākums pamanīt šķērsli, samazināt ātrumu un apturēt transportlīdzekli. Tādējādi nepieciešams konstatēt, kur atradās transportlīdzekļi pirms sadursmes, transportlīdzekļu ātrumu pirms sadursmes, noskaidrot, kurš no transportlīdzekļiem pirmais uzsāka manevru, kā arī to, vai transportlīdzekļa vadītāji pirms manevru veikšanas savlaicīgi ieslēdza pagrieziena rādītāju. Apgabaltiesa konstatē, ka K.Z. paskaidrojumi un automašīnas Hyundai vadītājas D.Š. paskaidrojumi par notikuma apstākļiem ir pretrunīgi. Proti, tiek norādīts, ka pirms manevra uzsākšanas D.Š. savlaicīgi ieslēdza kreisā pagrieziena rādītāju, pirms tam pārliecinoties, ka automašīna VW Passat atrodas pietiekamā attālumā. Savukārt automašīnas VW Passat vadītājs K.Z. uzsver, ka ieslēdza pagrieziena rādītāju un uzsāka apdzīšanas manevru, pirms priekšā braucošā automašīna Hyundai ieslēdza pagrieziena rādītāju. K.Z. un D.Š. ir subjektīvi ieinteresēti lietas iznākumā, tādējādi ticamība vienam no ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas paskaidrojumam būtu piešķirama vienīgi gadījumā, ja to apstiprinātu citi ticami pierādījumi. No lietā esošajām fotogrāfijām (lietas 29.lapa) un ceļu satiksmes negadījuma shēmas (lietas 21.lapas otra puse) nav viennozīmīgi secināms, ka tieši K.Z. izdarīja CSN 113.punkta pārkāpumu, jo redzams, ka abi automašīnu vadītāji ir veikuši manevru tieši pirms sadursmes (sadursme notikusi pretējās kustības braukšanas joslā). Ceļu satiksmes reģistrēšanas protokolā un fotogrāfijās redzamās bremzēšanas pēdas liecina, ka K.Z. vadītais transportlīdzeklis bremzēšanas uzsākšanas brīdī vismaz daļēji atradās pretējā braukšanas joslā, tādējādi nav izslēdzama iespējamība, ka K.Z. bija uzsācis apdzīšanas manevru pirms D.Š. uzsāka pagrieziena manevru. Savukārt to, vai

5 Hyundai vadītāja D.Š. bija savlaicīgi ieslēgusi pagrieziena rādītāju, nav iespējams konstatēt ar lietā esošajiem pierādīšanas līdzekļiem. Līdzīgi kā nav iespējams pārbaudīt, vai K.Z. bija brīdinājis par apdzīšanas manevra uzsākšanu. [12] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (sk. 2007.gada 24.maija spriedumu lietā Nr.SKA-219/2007, 2008.gada 13.novembra spriedumu lietā Nr.SKA- 493/2008 un 2009.gada 21.maija spriedumu lietā Nr.SKA-156/2009). Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka konkrētajā lietā ar pierādījumu pārbaudi un izvērtēšanu nav iespējams novērst šaubas par to, vai K.Z. ir izdarījis viņam inkriminēto administratīvo pārkāpumu. Šaubas šajā gadījumā ir interpretējamas par labu K.Z. un tiesā pārsūdzētais Lēmums ir atceļams, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama. [13] Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, ir nonākusi pie pretēja secinājuma, apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 2.punktu, 289. 13 pantu, 289. 22 panta pirmo un otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda apmierināt K.Z. (personas kods /personas kods/) sūdzību. Atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 4.decembra lēmumu Nr.4388 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA630927) un lietu izbeigt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā. Tiesnesis referents (paraksts) V.Poķis Tiesneses (paraksts) I.Amona (paraksts) S.Liniņa NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Rīgā, 2013.gada 23.maijā V.Poķis