NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.142196211 1-0200-13/22 ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Pāvele, piedaloties iestādes, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvim A.P., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ (reģ.nr./reģistrācijas numurs/) sūdzības par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.D57 14-29, Aprakstošā daļa [1] Rīgas domes Administratīvā komisija (turpmāk arī Komisija) Pārdaugavas apakškomisija 2010.gada 16.septembrī pieņēma sākotnējo lēmumu Nr.D57 32-3525-1 par sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ (iepriekšējais nosaukums akciju sabiedrība /Nosaukums/ (turpmāk sūdzības iesniedzēja) administratīvo sodīšanu ar naudas sodu Ls 150. Sūdzības iesniedzēja lēmumu apstrīdēja Komisijai. Komisija 2011.gada 12.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.D57 14-20 (turpmāk Lēmums), par Pārdaugavas apakškomisijas piemērotā administratīvā soda grozīšanu uz Ls 100. Pārsūdzētajā lēmumā norādīts turpmāk minētais. [1.1] Komisija konstatēja, ka sūdzības iesniedzēja nav nodrošinājusi nekustamā īpašuma teritorijas /adrese/, sakopšanu, zāliena nopļaušanu un divu kāpņu telpu sakopšanu. 1.lappuse no 6

[1.2] Lēmumā secināts, ka sūdzības iesniedzēja ir pārkāpusi Rīgas domes 2008.gada 8.jūlija saistošo noteikumu Nr.125 Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi (turpmāk Saistošo noteikumi) 4.1. un 15.1.1.apakšpunktu. [1.3] Komisija nekonstatēja administratīvo atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus. Tomēr uzliktais sods ir samazināms proporcionāli, pieļautā pārkāpuma raksturam un lielumam, kā arī ietekmei uz sabiedrību kopumā, tādējādi administratīvais sods nosakāms Ls 100 apmērā. [2] 2011.gada 27.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta sūdzības iesniedzējas sūdzība par Lēmumu. Sūdzība pamatota ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Sūdzības iesniedzēja norāda, ka viņu kā pakalpojumu sniedzēju nevar saukt pie administratīvās atbildības par pakalpojuma, proti, kāpņu telpas uzkopšanu un pagalma mauriņa labiekārtošanu, nesniegšanu, pirms pakalpojuma saņēmējs veicis par to samaksu. Tā kā ēkas /adrese/, iedzīvotājiem ir ievērojami parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas ietver arī kāpņu telpas sakopšanu un mauriņa labiekārtošanu, ēkas īpašniekam nav pienākums sniegt šādus papildpakalpojumus. [2.2] Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka privātīpašuma uzturēšanas principus nevar regulēt saistošie noteikumi. Privātīpašumā tā īpašnieka izvēlē ir cik bieži mazgāt kāpņu telpu un vai pļaut vai nepļaut mauriņu. Pašvaldība ir tiesīga regulēt tikai un vienīgi nekustamajam īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanu. [3] Paskaidrojumos tiesai Administratīvā komisija sūdzību neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem, papildus norādot šādus apsvērumus. Saistošie noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu. Likuma Par pašvaldībām 45.panta pirmā daļa nosaka, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Savukārt, likuma Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību 7.pants nosaka, ka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Sekojoši, viena no senākajām tiesiskās domāšanas atziņām ir tāda, ka likums jāievēro arī tad, ja tas ne visai pilnīgi apmierina taisnīguma prasības. Tiesiskās drošības labad personai ir jāpakļaujas arī tādiem likumiem, kurus tā pati uzskata par netaisnīgiem. Kamēr tiesību norma ir spēkā, tā ir jāievēro vai pret to likumā noteiktā kārtībā ir jāceļ iebildumi. Kā atzīts tiesību literatūrā, pozitīvās (rakstītās) tiesības ir jārespektē, lai tiktu garantēta tiesiskā drošība un tiesību sistēmas funkcionēšana (sk.: Horns N. Ievads tiesību zinātnē un filozofijā // Likums un Tiesības, decembris, 2000, 354. lpp.). Persona nevar tiesību normu vienkārši ignorēt un vēlāk paziņot, ka ir uzskatījusi to par prettiesisku. Noliedzoša un nievājoša attieksme pret tiesībām jeb tiesību nihilisms mazina demokrātiskas valsts funkcionēšanas spēju. 2.lappuse no 6

[4] Uz tiesas sēdi sūdzības iesniedzējas pārstāvis nav ieradies. 2013.gada 22.janvārī tiesā saņemts lūgums izskatīt lietu bez sūdzības iesniedzējas pārstāvja klātbūtnes, jo nevarēs ierasties uz tiesas sēdi sakarā ar to, ka jāpiedalās citā tiesas sēdē. Tiesa atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez sūdzības iesniedzējas pārstāvja klātbūtnes. [5] Tiesas sēdē Komisijas pārstāvis sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai norādītajiem apsvērumiem. Motīvu daļa [6] Noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet Lēmums atstājams negrozīts. [7] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus: [7.1] Rīgas pilsētas īres valde 2010.gada 20.jūlijā veica nama /adrese/, vietas apskati, par kuru tika sastādīti akti Nr. VĪ-10-136-akt, VĪ-10-137-akt, VĪ-10-138-akt un VĪ 10-139- akt (lietas 22.- 25.lapa); [7.2] Rīgas pilsētas īres valde 2010.gada 22.jūlijā vērsās Rīgas Pašvaldības policijā ar lūgumu pārbaudīt vai nams /adrese/, un tam pieguļošā teritorija atbilst Saistošo noteikumu prasībām (lietas 21.lapa); [7.3] Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes inspektore 2010.gada 28.jūlijā veica nama /adrese/, vietas apskati, par kuru tika sastādīts apskates protokols, kurā konstatēts, ka nama /adrese/, pagalmā nav nopļauts zāliens, tā garums sasniedz aptuveni 40 cm, savukārt divas namu kāpņu telpas (dzīvokļi Nr./numurs/; /numurs 2/ un dzīvokļi Nr./numurs 3/-/numurs 7/) nav sakoptas, uz grīdas mētājas sīki krāsas un sienu apmetuma nodrupumi (lietas 31.lapa); [7.4] 2010.gada 28.jūlijā apskates laikā veikta fotografēšana (lietas 35. -38.lapa); [7.5] Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes inspektore 2010.gada 28.jūlija sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZV070141, par to, ka sūdzības iesniedzēja 2010.gada 28.jūlijā nenodrošināja nekustamā īpašuma teritorijas /adrese/, zāliena nopļaušanu (zāles garums pārsniedz 20.cm garumu) un divu kāpņu telpu (dzīvokļi Nr./numurs/; /numurs 2/ un dzīvokļi Nr./numurs 3/-/numurs 7/) sakopšanu. (lietas 17.lapa); [7.6] Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes inspektore 2010.gada 29.jūlija dienesta ziņojumā norāda, ka 2010.gada 28.jūlijā veica nama /adrese/, vietas apskati, kuras laikā konstatēts, ka nama pagalmā nav nopļauts zāliens, tā garums sasniedz aptuveni 40cm, savukārt divas namu kāpņu telpas (dzīvokļi Nr./numurs/; /numurs 2/ un dzīvokļi Nr./numurs 3/-/numurs 7/) nav sakoptas, uz grīdas mētajās sīki krāsas un sienu apmetuma nodrupumi (lietas 39.lapa); 3.lappuse no 6

[7.7] Rīgas domes Administratīvās komisijas Pārdaugavas apakškomisija 2010.gada 16.septembrī pieņēma sākotnējo lēmumu Nr.D57 32-3525-1 par sūdzības iesniedzējas administratīvo sodīšanu ar naudas sodu Ls 150 (lietas 16.lapa); [7.8] Komisija 2011.gada 12.aprīlī pieņēma Lēmumu par Pārdaugavas apakškomisijas piemērotā administratīvā soda grozīšanu, uzliekot sūdzības iesniedzējai naudas sodu Ls 100 (lietas 11.lapa). [8] Lēmumā konstatējams, ka sūdzības iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības par Saistošo noteikumu 4.1. un 15.1.1apakšpunkta prasību neievērošanu. Saistošo noteikumu 4.1.apakšpunkts (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) noteic, ka komercsabiedrības atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki-pilnvarnieki, lietotāji-nomnieki nodrošina nekustamā īpašuma teritorijā teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos. Saistošo noteikumu 15.1.1.apakšpunkts noteic, ka iepriekš minētās personas nodrošina dzīvojamās mājās koplietošanas telpu sakopšanu, atkritumu vadu tīrīšanu. [9] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzēja ir nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniece un tiesiskā valdītāja. Kā arī lietā nav strīda, ka 2010.gada 28.jūlijā nama /adrese/, pagalmā nav nopļauts zāliens, tā garums sasniedz aptuveni 40cm, kā arī nav sakoptas divas namu kāpņu telpas (dzīvokļi Nr./numurs/; /numurs 2/ un dzīvokļi Nr./numurs 3/-/numurs 7/). Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds vai sūdzības iesniedzējai bija pienākums nama /adrese/, pagalmā nopļaut zālienu, un sakopt namu kāpņu telpas. [10] Likuma Par pašvaldībām 43.panta 5. un 6.punkts noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, kā arī par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu. Savukārt likuma Par pašvaldībām 45.pants noteic, ka spēkā esošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Saistošo noteikumu, kuri izdoti, pamatojoties uz likuma Par pašvaldībām 43.pantā ietverto deleģējumu, 2.punkts noteic, ka šie noteikumi nosaka kārtību, kādā kopjama Rīgas pilsētas teritorija un uzturamās tajā esošas būves. Savukārt Saistošo noteikumu 3.punkts noteic, ka saistošie noteikumi ir saistoši visām juridiskajām personām neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā vai zemes grāmatā. No minētājām normām izriet, ka nekustamā īpašuma īpašnieki ir atbildīgi par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, kā arī par kārtības un tīrības uzturēšanu 4.lappuse no 6

īpašumam pieguļošajās publiskā lietošanā esošajās teritorijās (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai). Tātad namu un to teritoriju uzkopšana ir ar normatīvajiem aktiem uzlikts papildus pienākums nekustamā īpašuma īpašniekiem. Tā kā sūdzības iesniedzēja ir nekustamā īpašuma /adrese/, valdītāja, un īpašums atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, tad sūdzības iesniedzēja ir atbildīga, par minētā īpašuma nama un to teritorijas sakopšanu. Līdz ar to tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzēja kā nekustamā īpašuma /adrese/, īpašniece bija atbildīga par Saistošajos noteikumos minēto prasību ievērošanu teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), kā arī dzīvojamās mājās koplietošanas telpu sakopšanu. [11] Saskaņā ar LAPK 243.panta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012.gada 30.jūnijam) pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Fakts, ka īpašumā /adrese/, un tam pieguļošajā teritorijā nav nopļauta zāle, kuras augstums pārsniedz 20 cm, kā arī divas kāpņu telpas ir nesakoptas, ir fiksēts Rīgas pilsētas īres valdes 2010.gada 20.jūlijā sastādītajos aktos Nr.VĪ-10-136-akt, VĪ-10-137-akt, VĪ-10-138-akt un VĪ 10-139-akt (lietas 22.- 25.lapa), Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes rajona pārvaldes inspektores 2010.gada 28.jūlijā sastādītajā apskates protokolā (lietas 31.lapa), fotogrāfijās (lietas 26.-30.lapa un lietas 35.-38.lapa), policijas inspektores 2010.gada 29.jūlija dienesta ziņojumā (lietas 39.lapa) un 2010.gada 28.jūlija administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV070141 (lietas 17.lapa). Līdz ar to tiesa konstatē, ka par zāles nenopļaušanu Komisija pamatoti konstatēja administratīvo pārkāpumu un par tā izdarīšanu sauca pie sūdzības iesniedzēju. [12] LAPK 32.pants paredz, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. 5.lappuse no 6

[13] Saistošo noteikumu 22.punkts noteic, ka par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz Ls 1000. Tādējādi minētā tiesību norma nenosaka konkrēta administratīvā akta saturu (nosaka konkrētu soda veidu, bet nevis tā apmēru), tāpēc lēmumā ir nepieciešams ietvert lietderības apsvērumus, un proti, ir jāņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, sūdzības iesniedzējas subjektīvo attieksmi un to, ka lietā nav konstatējami vainu mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, tiesas ieskatā sods ir noteikts samērīgs. Tiesas ieskatā minimālās sankcijas piemērošana konkrētajā lietā nav pamatota, jo sūdzības iesniedzēja nav sadarbojusies ar iestādi, kā arī nav izrādījusi vēlmi sakopt teritoriju, lietā nav konstatēti vainu mīkstinoši apstākļi, vai kādi citi faktori, kas liecinātu, ka piemērotais sods ir acīmredzami nesamērīgs. Tāpat tiesas ieskatā piemērotais sods pilda arī preventīvu funkciju un atturēs sūdzības iesniedzēju no atkārtotas pārkāpuma izdarīšanas. [14] Ņemot vērā šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks. Rezolutīvā daļa pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 1.punktu un 289. 18 panta pirmo daļu, nosprieda atstāt negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2011.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.D57 14-29 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV070141), bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ (reģ.nr./reģistrācijas numurs/), sūdzību noraidīt. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnese (paraksts) A.Pāvele NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese Rīgā, 2013.gada 1.februārī A. Pāvele 6.lappuse no 6