nvestīcijas: mazliet teorijas un situācija Latvijā gors Kasjanovs, Ekspertu saruna Latvijas Bankā 20.06.2011
nvestīciju jēdziens
nvestīciju jēdziens un to pazīmes makroekonomikā Par investīcijām makroekonomiskajā teorijā tiek uzskatīta visa tā rīcībā esošā ienākumu daļa, kas nav novirzīta patēriņam; nvestīcijas rada tautsaimniecības uzkrātā kapitāla pieaugumu, taču amortizācija to mazina; Galvenie investīciju veidi ir saistīti ar uzņēmumu investīcijām to pamatkapitālā, mājsaimniecību investīcijām nekustamajā īpašumā un investīcijām krājumos; Makroekonomiskā teorija paredz to, ka investīciju nepieciešamība (galvenokārt uzņēmumu) ir atkarīga no gaidām par sagaidāmo pieprasījuma apmēru un aktīvu apjomu, kas nepieciešams, lai sasniegtu izlaidi, kas spētu apmierināt šo pieprasījuma līmeni. nvestīciju lielumu makroekonomikā parasti saista ar procentu likmēm, nodokļu likmēm un citiem investīciju vidi raksturojošiem lielumiem. 3
Lai arī jēdziens nvestīcijas šķiet vienkāršs, tomēr tam ir daudz vispārpieņemtas formas Teorētiskais investīciju veidu dalījums 4
Kopējā investīciju situācija Latvijā vēsturiskā griezumā
Bruto pamatkapitāla veidošanas apjomi kāpj nu jau 3 ceturkšņus, taču kopējais līmenis joprojām ir ļoti zems 150 Bruto pamatkapitāla veidošana, % Bruto pamatkapitāla īpatsvars iekšzemes (bāze 2005. gada 1.cet, s.i.) kopproduktā, % 40 140 130 35 120 110 100 30 90 80 25 70 60 20 50 2005 V 2008 Avots: Centrālā statistikas pārvalde Bruto pamatkapitāla veidošana Pēdējo 4 ceturkšņu vidējais V 2011 15 2005 V 2008 V 6
Lai arī lielāko daļu investīciju dod uzņēmumu investīcijas pamatlīdzekļos, tomēr daļu dod arī valsts veiktās investīcijas Bruto pamatkapitāla veidošana (salīdzināmajās cenās; % pret 2007. gada 1.cet, s.i.) 110.0 100.0 90.0 80.0 70.0 60.0 50.0 40.0 2007 V 2008 V 2009 V 2010 V 2011 Valdības sektora bruto pamatkapitāla veidošana Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat, LB aprēķini Bruto pamatkapitāla veidošana 7
Ražošanas jaudu noslodze pamazām atgriežas pirms-krīzes līmenī, taču investīcijas joprojām iepaliek Bruto pamatkapitāla veidošanas un ražošanas jaudu noslodzes dinamika 150 80 140 130 75 120 110 70 100 65 90 80 60 70 60 55 50 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 50 Bruto pamatkapitāla veidošana (bāze - 2005 Q1) Ražošanas jaudu noslodze, % (labā ass) Avots: Centrālā Statistikas pārvalde, Eiropas Komisija 8
Ražošanas jaudu noslodzes situācija tomēr ir ievērojami atšķirīga pa nozarēm 90 Ražošanas jaudu noslodze, s.i. (%) 80 70 60 50 40 30 2006 Q1 Q2 Q3 Q4 2007 Q1 Q2 Q3 Q4 2008 Q1 Q2 Q3 Q4 2009 Q1 Q2 Q3 Q4 2010 Q1 Q2 Q3 Q4 2011 Q1 Q2 Apstrādes rūpniecība Pārtika Kokmateriāli Tekstils Ķīmija Metāli Farmācija Avots: Eiropas Komisija 9
Nefinanšu investīcijas
2010. gadā nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās bija par 52% zemāks kā 2008.gadā Kopējās nefinanšu investīcijas, milj. latu 3000 2500 2000 1500 1000 500 0 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Avots: Centrālā statistikas pārvalde 11
Nefinanšu investīciju apjoms 2011.gada 1.ceturksnī palielinājies par 30%, svarīgas strukturālas pārmaiņas 900 800 700 600 500 400 300 200 100 0 Nefinanšu investīcijas pa darbības veidiem, milj. latu +30.0% 2008' V 2009' V 2010' V 2011' Avots: Centrālā statistikas pārvalde Apstrādes rūpniecība Elektroenerģija, gāzes un siltumapgāde Tirdzniecība Transports un uzglabāšana Valsts pārvalde un aizsardzība Pārējās nozares 12
Ārvalstu tiešās investīcijas
Latvija nebūt nav ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanas sliktais piemērs Uzkrātās ārvalstu investīcijas (% no KP) 2010. gadā 180 160 164 140 120 100 80 60 40 100 85 62 58 46 44 41 37 30 20 0 Avots: Eurostat, gaunijas Centrālā banka * 2009. gada dati
Latvija starp 139 valstīm pēc GC 2010-2011 novērtējumā ierindojas 70 vietā 6 Globālās konkurētspējas indekss (GC 2010-2011) ES valstīm un reitings starp 139 valstīm 5.5 2 5 7 8 9 12 15 18 19 20 GC rādītājs (1-7) 5 4.5 4 29 33 36 39 40 42 45 46 47 48 50 52 60 67 70 71 83 3.5 Zviedrija Vācija Somija Nīderlande Dānija Lielbritānija Francija Austrija Beļģija Luksemburga Īrija gaunija Čehija Polija Kipra Spānija Slovēnija Portugāle Lietuva tālija Malta Ungārija Slovākija Rumānija Latvija Bulgārija Grieķija Avots: The Global Competitiveness Report 2010-2011
Doing business ranžē valstis pēc uzņēmējdarbības vides aspektiem neatkarīgi no tā, vai uzņēmējdarbību veic uzņēmums ar vietējo kapitālu vai ārvalstu investors 2011 2010 4 4 Lielbritānija 6 6 Dānija 9 8 Īrija 13 11 Somija 14 18 Zviedrija 17 17 gaunija 22 21 Vācija 23 26 Lietuva 24 27 Latvija 25 22 Beļģija 26 28 Francija 30 29 Nīderlande 31 33 Portugāle 32 31 Austrija 37 35 Kipra 41 40 Slovākija 42 43 Slovēnija 45 42 Luksemburga 46 52 Ungārija 49 48 Spānija 51 51 Bulgārija 56 54 Rumānija 63 82 Čehija 70 73 Polija 80 76 tālija 109 97 Grieķija Augstākie novērtējumi ir kredīta iegūšanā (6. vieta), līgumu izpildes nodrošināšanā (14. vieta ) un starpvalstu tirdzniecībā (16.vieta); pārējie aspekti vērtēti no 53.-80. vietai Latvijā 2011. gada ranžējumā salīdzinājumā ar 2010. gada indeksu atzīmētas 2 reformas, kas uzlabojušas reitingu: 1) Elektroniskās muitas deklarēšanas sistēmas ieviešana samazina importēšanai vai eksportēšanai nepieciešamo laiku 2) Ārpus tiesas maksātnespējas risinājumi pozīcija uzlabojusies par vairāk nekā 4 vietām pozīcija uzlabojusies par 3-4 vietām pozīcija uzlabojusies par 1-2 vietām pozīcija nav mainījusies pozīcija pasliktinājusies par 1-2 vietām pozīcija pasliktinājusies par 3-4 vietām pozīcija pasliktinājusies par vairāk nekā 4 vietām Avots: http://www.doingbusiness.org/reports/global-reports/doing-business- 2011
Ārvalstu tiešo investīciju plūsmas (neto darījumi) Latvijā un to struktūra (milj. latu) pa ceturkšņiem 500 Pārējās/nesadalīts 400 Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība 300 Būvniecība 200 Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde Transports, glabāšana un sakari 100 Apstrādes rūpniecība 0 Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība -100 Operācijas ar nekustamo īpašumu u.c. komercpak. Finanšu starpniecība Avots: Latvijas Banka. 2011 1.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 2010 1.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 2009 1.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 2008 1.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 2007 1.cet. -200 KOPĀ 20
Uzlabojoties konkurētspējai ĀT plūsmas apstrādes rūpniecībā galvenokārt vērojamas uz eksportu orientētajās nozarēs ĀT (plūsmas) apstrādes rūpniecībā Miljoni 45 35 25 15 5-5 -15-25 1.cet 2008 Avots: Latvijas Banka. 2.cet. 3.cet 4.cet 1.cet 2.cet. 3.cet 4.cet 1.cet 2.cet 3.cet 4.cet2 1.cet 2009 2010 2011 Pārējās Otrreizējā pārstrāde (37) Mēbeļu raž. (36) Citu transportlīdz. raž. (35) Atomobiļu, piekabju, puspiek. raž. (34) Elektrisko mašīnu un apar. raž. (31) ekārt, mehānismu raž. (29) Gatavo metālizstr. raž. (28) Metālu ražošana (27) Nemetālisko minerālu izstr. (26) Gumijas, plastmasas izstr. (25) Ķīmisko vielu izstr. (24) Celulozes, papīra iztsr. (21) Koksnes un korķa izstr. (20) Apģērbi (18) Tekstils (17) Pārtikas prod., dzērienu raž. (15)
Apstrādes rūpniecībā lielākās investīcijas nākušas no Īrijas, Somijas un Zviedrijas Ārvalstu tiešās investīcijas dalījumā pēc nozarēm (atlikumi 31.12.2010.) un galvenās valstis, kas attiecīgajā nozarē investējušas Lauksaimn., medn.,mežsaimn. 3% Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde 4% Sab., indiv. pakalpojumi 1% Pārējās 12% Operācijas ar nekustamo īpašumu 25% Zviedrija Luksemburga Nīderlande gaunija Kipra Īrija Somija Zviedrija Transports, sakari 7% Apstrādes rūpniecība 13% Tirdzniecība 12% Finanšu starpniecība 23% gaunija Zviedrija Dānija Krievija Avots: Latvijas Banka. 22
ĀT plūsmas turpmāk var ietekmēt Negatīvi: politiskā nestabilitāte; mainīgā nodokļu politika; nevienmērīgā infrastruktūra, kas koncentrējas ap galvaspilsētu un lielajām ostām; augstais bezdarba līmenis vienlaikus ar kvalificētu darbinieku trūkumu; korupcijas augstais līmenis; ēnu ekonomikas lielais īpatsvars; valsts birokrātiskais aparāts; haotiskā likumdošana. Pozitīvi: krīzes iespaidā radītā labvēlīgāka investīciju vide apstrādes rūpniecībai, it īpaši uz eksportu orientētajās nozarēs; ar 01.01.2011. atjaunotā UN atlaide par investīcijām atsevišķās nozarēs; ģeogrāfiskais stāvoklis; stabila valūtas kursa politika; Latvijas kredītreitingu paaugstināšana.
ES fondi 25
Ārvalstu finanšu palīdzība nodrošina papildus investīciju iespējas Periodā 2004-2015 piesaistītais finansējums no ES un ar to saistītiem fondiem Latvijā: 7.319* miljardi latu. No tiem investīcijas: o infrastruktūra, ražošana o zinātne un tehnoloģijas o T, vide, energoefektivitāte, veselība 2.9 miljardi latu 1.04 miljardi latu 2.6 miljardi latu * plānots kopā no EEZ NF, Šveices F, ERAF, ESF, KF, ELVGF, ZVF, ELFLA, EZF Avots: FM
ES fondi ir investīciju katalizators Finansējuma sadalījums (2007 2013) pa nozarēm no kopējā LVL 4 mljrd. finansējuma, t.sk. lauksaimniecības un zvejniecības nozares Transports/KT Ls 829 milj./21% Ls 950 milj./24% Vide Uzņēmējdarbība un inovācijas Ls 15 milj./0.4% zglītība Ls 19 milj./0.5% Ls 23 milj./0.6% Ls 78 milj./2% Nodarbinātība un sociālā iekļaušana Pilsētvide Ls 118 milj./3% Ls 159 milj./4% Ls 553 milj./14% Zinātne Veselība Enerģētika Ls 188 milj./5% Ls 193 milj./5% Ls 204 milj./5% Ls 313 milj./8% Ls 380 milj./9% Atbalsts ES fondu vadībai (tehniskā palīdzība) Kultūra Administratīvās kapacitātes stiprināšana Tūrisms Lauksaimniecība un zivsaimniecība Avots: www.esfondi.lv
LVL 35.0/6% taču paliek atklāts jautājums par ES fondu finansējuma efektivitāti ES fondu izmaksas infrastruktūrai (līdz 31.03.2011.) LVL 7.6 milj./1% LVL 21.8 milj./3% LVL 5.4 milj./1% LVL 1.6 milj./0.2% Vide Transports / Ceļi / Ostas LVL 47.5 milj./7% Pilsētvide LVL 67.0 milj./10% Avots: FM, LB aprēķini LVL 95.1 milj./15% LVL 214.7 milj./33% LVL 154.9 milj./24% zglītības infrastruktūra Veselība Uzņēmumi T Energoefektivitāte Kultūras infrastruktūra Nodarbinātības veicināšanas infrastruktūra
Paldies par uzmanību! 29