FINANSU PÅRSKATI SATURS PAZIˆOJUMS PAR VALDES UN PADOMES ATBILDÈBU BANKAS VADÈBA REVIDENTU ZIˆOJUMS 34 35 36 FINANSU PÅRSKATI: PEÒˆAS UN ZAUD JUMU APR appleins BILANCES UN ÅRPUSBILANCES POSTEˆI KAPITÅLA KUSTÈBAS PÅRSKATS NAUDAS PLËSMAS PÅRSKATS PIELIKUMI FINANSU PÅRSKATIEM 37 38 39 40 41
PAZIˆOJUMS PAR VALDES UN PADOMES ATBILDÈBU Bankas vadîba ir atbildîga par finansu pårskatu sagatavoßanu no attaisnojuma dokumentiem par katru finansu atskaites periodu, lai finansu pårskati patiesi atspogu otu bankas finansiålo ståvokli pårskata gada beigås, darbîbas rezultåtus un naudas plüsmu par ßo gadu. Vadîba apstiprina, ka finansu pårskatu, kas atspogu oti no 37. lîdz 71. lappusei, sagatavoßanå par gadu, kas beidzås 1999. gada 31. decembrî, ir konsekventi izmantotas atbilstoßas uzskaites metodes un finansu pårskatu sagatavoßanas gaitå vadîbas pieñemtie lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußi piesardzîgi un pamatoti. Vadîba arî apstiprina, ka finansu pårskati ir sagatavoti saskañå ar Starptautiskajiem gråmatvedîbas standartiem, balstoties uz uzñéméjdarbîbas turpinåßanas principu, un tie atbilst Latvijas Bankas Norådîjumiem par kredîtieståωu gada pårskatiem. Vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas nodroßinåßanu, bankas aktîvu saglabåßanu, kå arî par kråpßanas un citu bankas izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un novérßanu. Vadîba ir atbildîga arî par KredîtieståΩu likuma, Latvijas Bankas norådîjumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas Republikas likumdoßanas prasîbu izpildi. Valérijs Kargins Viktors Krasovickis Gints Poißs Prezidents, Valdes priekßsédétåjs Direktoru padomes priekßsédétåjs Padomes priekßsédétåjs Rîgå, 2000. gada 10. martå 34
BANKAS VADÈBA BANKAS PADOME Gints Poißs Vladislavs Skrebelis Juris Vanags Padomes priekßsédétåjs Padomes loceklis Padomes loceklis BANKAS VALDE Valérijs Kargins Viktors Krasovickis Årija Zeltiña Prezidents un Valdes priekßsédétåjs Direktoru padomes priekßsédétåjs un Valdes priekßsédétåja vietnieks Valdes locekle DIREKTORU PADOME riks Brîvmanis Viceprezidents Atbildîgs par bankas finansu vadîbu, aktîvu un pasîvu pårvaldîßanu, informåcijas tehnolo ijas straté ijas izstrådi un ievießanu, bankas gråmatvedîbas uzskaiti. Aleksandrs Kvasovs Viceprezidents Atbildîgs par Operåciju pårvaldi, kas aptver klientu apkalpoßanu (privåtpersonas un uzñémumus), darbîbas ar noré inu kartém, maksåjumus un filiå u pårvaldîßanu. Jakovs Íurs Viceprezidents Atbildîgs par kreditéßanas operåcijåm, kas aptver visu aizdevumu un lîzinga pieß irßanu privåtpersonåm un uzñémumiem. Jevgénijs Zolotarjovs Viceprezidents Atbildîgs par kapitåla tirgiem, resursu un dîlinga noda u darbîbu, investîciju banku darbîbåm, korporatîvajåm finansém, investîciju projektiem un trasta noguldîjumu un aktîvu pårvaldîßanu. Bez tam atbildîgs par bankas straté isko attîstîbu un sadarbîbu ar investoriem, starptautiskajåm finansu institücijåm un reitinga a entüråm. 1999. gadå riks Brîvmanis tika iecelts par viceprezidentu finansu un informåcijas tehnolo ijas jautåjumos. 35
REVIDENTU ZIˆOJUMS Més esam veikußi klåt pievienoto a/s Parekss banka 1999. gada finansu pårskatu no 37. lîdz 71. lappusei revîziju. Kå norådîts 34. lappusé par ßiem finansu pårskatiem ir atbildîga Uzñémuma vadîba. Més esam atbildîgi par atzinuma sniegßanu par ßiem finansu pårskatiem, pamatojoties uz müsu veikto revîziju. Més veicåm revîziju atbilstoßi Starptautiskajam revîzijas standartiem. Íie standarti nosaka, ka mums ir jåizplåno un jåveic revîzija ar mér i iegüt pietiekamu pårliecîbu, ka finansu pårskati nesatur bütiskas k üdas. Revîzija ietver finansu pårskatos norådîto summu un paskaidrojumu apliecinoßås dokumentåcijas pårbaudi uz izlases pamata. Revîzija ietver arî pielietoto gråmatvedîbas principu un nozîmîgu Uzñémuma vadîbas izdarîto pieñémumu, kå arî kopéjo finansu pårskatu izklåsta formas izvértéjumu. Més uzskatåm, ka müsu veiktå revîzija dod pietiekoßu pamatojumu müsu atzinumam. Müsupråt, minétie finansu pårskati sniedz patiesu un skaidru priekßstatu par a/s Parekss banka finansiålo ståvokli 1999. gada 31. decembrî, tå darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu pårskata gada laikå saskañå ar Starptautiskajiem gråmatvedîbas standartiem. PricewaterhouseCoopers SIA 2000. gada 10. martå 36
PEÒˆAS UN ZAUD JUMU APR appleins 1999 1998 Pielikumi Procentu ieñémumi 5 21,891 20,555 Procentu izdevumi 5 (9,396) (6,288) Neto procentu ieñémumi 12,495 14,267 Komisijas naudas ieñémumi 6 10,329 10,042 Komisijas naudas izdevumi 6 (1,708) (1,936) Neto komisijas naudas ieñémumi 8,621 8,106 Neto pe ña no darîjumiem ar vértspapîriem un årvalstu valütåm 7 5,775 1,713 Citi parastie ieñémumi 8 1,272 542 Neto pamatdarbîbas ieñémumi 28,163 24,628 Administratîvie izdevumi 9, 10 (15,193) (12,634) Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek u vértîbas nolietojums un norakstîßana 24 (2,495) (2,318) Citi parastie izdevumi 11 (248) (208) Izdevumi uzkråjumu veidoßanai 12 (7,448) (10,533) Uzkråjumu samazinåßanas ieñémumi 12 1,835 3,507 Zaudéjumi no ilgtermiña ieguldîjumu pårvértéßanas - (1,434) Pe ña pirms nodok u apré inåßanas 4,614 1,008 Nodok i 13 (437) 202 Pårskata perioda pe ña 4,177 1,210 Finansu pårskatus, kas atspogu oti no 37. lîdz 71. lappusei, ir apstiprinåjusi bankas vadîba, kuras vårdå tos parakstîjußi: Valérijs Kargins Viktors Krasovickis Gints Poißs Prezidents, Valdes priekßsédétåjs Direktoru padomes priekßsédétåjs Padomes priekßsédétåjs Rîgå, 2000. gada 10. martå Pielikumi ir ßo finansu pårskatu neatñemama saståvda a. 37
BILANCES UN ÅRPUSBILANCES POSTEˆI 31/12/99 31/12/98 Pielikumi Aktîvi Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 14 25,014 22,193 Prasîbas pret kredîtiestådém 12, 15 97,077 18,000 Aizdevumi un avansa maksåjumi nebankåm 12, 16, 17, 18 159,488 151,624 Obligåcijas un citi paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 12, 19, 20 97,561 87,789 Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 12, 21 5,975 4,093 Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå 22 193 189 Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå 23 280 642 Nemateriålie aktîvi 24 307 385 Pamatlîdzek i 24 9,091 9,653 Påréjie aktîvi 25 4,330 3,321 Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie procentu ieñémumi 3,650 3,277 Kopå aktîvi 402,966 301,166 Aktîvi pårvaldîßanå 32 11,004 26,777 Kopå aktîvi un aktîvi pårvaldîßanå 413,970 327,943 Saistîbas Saistîbas pret kredîtiestådém 26 52,927 39,593 Noguldîjumi 27 302,353 217,199 Emitétås obligåcijas un citi paråda vértspapîri 2,915 - Påréjås saistîbas 28 5,585 9,631 Uzkråtie procentu izdevumi 912 825 Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem 29 345 166 Kopå saistîbas 365,037 267,414 Kapitåls un rezerves Apmaksåtais pamatkapitåls 30 30,000 30,000 Nesadalîtå pe ña 7,929 3,752 Kopå kapitåls un rezerves 37,929 33,752 Kopå pasîvi 402,966 301,166 Pasîvi pårvaldîßanå 32 11,004 26,777 Kopå pasîvi un pasîvi pårvaldîßanå 413,970 327,943 Årpusbilances posteñi Iespéjamås saistîbas 31 33,644 2,497 Saistîbas pret klientiem 31 13,519 23,439 Valütas maiñas saistîbas 31 48,222 37,447 Finansu pårskatus, kas atspogu oti no 37. lîdz 71. lappusei, ir apstiprinåjusi bankas vadîba, kuras vårdå tos parakstîjußi: Valérijs Kargins Viktors Krasovickis Gints Poißs Prezidents, Valdes priekßsédétåjs Direktoru padomes priekßsédétåjs Padomes priekßsédétåjs Rîgå, 2000. gada 10. martå Pielikumi ir ßo finansu pårskatu neatñemama saståvda a. 38
KAPITÅLA KUSTÈBAS PÅRSKATS LVL 000 Nesadalîtå Kopå kapitåls Pamatkapitåls Rezerves pe ña un rezerves Bilance 1998. gada 1. janvårî 11,029 3,671 17,842 32,542 1998. gada nesadalîtå neto pe ña - - 1,210 1,210 Akciju kapitåla palielinåßana 18,971 (3,671) (15,300) - Bilance 1999. gada 1. janvårî30,000-3,752 33,752 Neto pe ña - - 4,177 4,177 Bilance 1999. gada 31. decembrî30,000-7,929 37,929 Saskañå ar vadîbas lémumu akcionåru sapulcei tiks piedåvåts pårskata gada pe ñas da u 1,117,000 LVL apjomå izmaksåt dividendés. Pielikumi ir ßo finansu pårskatu neatñemama saståvda a. 39
NAUDAS PLËSMAS PÅRSKATS 1999 1998 Pielikumi Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå Pe ña pirms nodok u apré inåßanas 4,614 1,008 Nemateriålo aktîvu amortizåcija, pamatlîdzek u nolietojums un norakstîßana 2,495 2,664 Pe ña no pamatlîdzek u realizåcijas (41) - Uzkråjumu pieaugums 5,590 4,120 Zaudéjumi årvalstu valütas kursa maiñas rezultåtå 7 2,474 1,674 (Pe ña)/zaudéjumi no akciju pårvértéßanas (1,012) 1,434 Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto procentu ieñémumu (pieaugums) (1,161) (1,828) Påréjo aktîvu (pieaugums) (1,009) (462) Uzkråto procentu izdevumu pieaugums 87 550 Uzkråjumu saistîbåm un maksåjumiem palielinåjums/(samazinåjums) 79 (762) Påréjo saistîbu pieaugums/(samazinåjums) (4,046) 7,553 Naudas lîdzek u un to ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå pirms izmaiñåm aktîvos un pasîvos 8,070 15,951 Èstermiña ieguldîjumu samazinåjums/(pieaugums) 26,857 13,513 Prasîbu pret kredîtiestådém (pieaugums)/samazinåjums (66,534) 5,411 Nebanku kredîtu (pieaugums) (8,374) (73,353) Saistîbu pret kredîtiestådém pieaugums 16,907 9,205 Emitétas obligåcijas un citi paråda vértspapîri 2,915 - Noguldîjumu pieaugums 85,154 16,671 Naudas lîdzek u un to ekvivalentu pieaugums/(samazinåjums) pamatdarbîbas rezultåtå pirms nodok u apré inåßanas 56,925 (28,553) Samaksåtais uzñémumu ienåkumu nodoklis (337) (809) Neto naudas lîdzek i un to ekvivalenti pamatdarbîbas rezultåtå 64,658 (13,411) Naudas plüsma investîciju darbîbas rezultåtå Pamatlîdzek u iegåde (2,963) (3,241) Ieñémumi no pamatlîdzek u realizåcijas 130 - Lîdzdalîba citu uzñémumu pamatkapitålå un citu ilgtermiña ieguldîjumu (iegåde)/pårdoßana 358 2,253 Ilgtermiña ieguldîjumu pieaugums (37,758) - Ieguldîjumi akcijås un citos vértspapîros ar nefiksétu ienåkumu (870) (1,460) Naudas lîdzek u un tås ekvivalentu (samazinåjums) investîciju darbîbas rezultåtå (41,103) (2,448) Naudas lîdzek u un tås ekvivalentu neto pieaugums/(samazinåjums) pårskata periodå 23,555 (15,859) Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda såkumå 34 14,300 31,833 (Zaudéjumi) valütas kursa maiñas rezultåtå 7 (2,474) (1,674) Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda beigås 34 35,381 14,300 Pielikumi ir ßo finansu pårskatu neatñemama saståvda a. 40
PIELIKUMI FINANSU PÅRSKATIEM 1. PIELIKUMS. INFORMÅCIJA PAR BANKU (Iekavås dotie skait i atbilst 1998. gada 31. decembra datiem.) A/s Parekss banka tika re istréta 1992. gada 14. maijå. Banka uzsåka savu darbîbu 1992. gada jünijå. Bankas centrålais birojs un trîs galvenås filiåles atrodas Rîgå, Latvijå. 1999. gada 31. decembrî bankai kopå bija 71 (63) filiåles un klientu apkalpoßanas centri Rîgå un viså Latvijå, kå arî pårståvniecîbas biroji Frankfurté (Våcijå) un Kijevå (Ukrainå). 1999. gada 31. decembrî bankai piederéja arî juvelierizstrådåjumu veikals ar 4 filiålém Rîgå. Banka pieñem noguldîjumus, izsniedz îstermiña un ilgtermiña aizdevumus Valsts Kasei, vietéjåm paßvaldîbåm, uzñémumiem, privåtpersonåm un citåm kredîtiestådém, kå arî veic finansu lîzinga un årvalstu valütas maiñas operåcijas. Banka saviem klientiem piedåvå arî aktîvu pårvaldîßanas un investîciju pakalpojumus, kå arî veic vietéjos un starptautiskos naudas pårskaitîjumus. 1999. gada 31. decembrî bankå strådåja 1,021 (916) darbinieki, tai bija 4,347 (2,635) kredîtñéméju, 3,242 (2,361) finansu lîzinga klientu, 63,677 (41,000) noré inu karßu îpaßnieku un 59,833 (40,003) noguldîtåju. Bankas galvenie akcionåri bija Europe Holding Ltd., privåta uzñéméjsabiedrîba, kas re istréta Menas salå 50.93% (50.93%), Valérijs Kargins 24.03% (24.03%) un Viktors Krasovickis 24.03% (24.03%). 2. PIELIKUMS. LATVIJAS EKONOMIKAS UN BANKU SEKTORA RAKSTUROJUMS Latvijas Republikas naudas vienîba lats ir brîvi konvertéjama valsts iekßiené pret brîvi konvertéjamåm valütåm bez valütas apmaiñas ierobeωojumiem. Latvijas Banka uztur lata kursu attiecîbå pret Starptautiskå valütas fonda speciålajåm aizñemßanås tiesîbåm (Special Drawing Rights SDR). Lata maiñas kurss gada laikå ir bijis pårsvarå stabils. Latvijas Banka ir noteikusi sekojoßus lata apmaiñas kursus pret galvenajåm valütåm: USD DEM SEK RUR 1999. gada 31. decembrî LVL 1,00 = 1,715 3,329 14,599 46,948 1998. gada 31. decembrî LVL 1,00 = 1,757 2,941 14,225 37,450 Latvijas Banka veic Latvijas banku un kredîtieståωu uzraudzîbu saskañå ar KredîtieståΩu likumu un citiem normatîvajiem aktiem. KredîtieståΩu sektors 1999.gadå Latvijå darbojas 36 licencétas kredîtiestådes, ieskaitot 25 bankas, 11 kråjaizdevu sabiedrîbas un Våcijas bankas pårståvniecîba Rîgå. Latvijas banku akcionåri ir Våcijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Krievijas bankas, vairåkas svarîgas starptautiskas finanßu institücijas, t. sk. Eiropas Rekonstrukcijas un attîstîbas banka (ERAB), Swedfund u.c. Årvalstu ieguldîjumi ir 20 bankås, t.sk. 12 bankås årvalstu akcionåriem pieder vairåk nekå 50% pamatkapitåla un 6 bankas no tåm ir årvalstu banku meitas uzñémumi. Årvalstu kapitåla îpatsvars banku pamatkapitålå pårskata gada beigås bija 66.2%. Latvijas banku sektora restrukturizåcija ir gandrîz pilnîbå pabeigta, vairåkums banku ir privåtas. Tikai vienas bankas îpaßnieks ir valsts, bet vienå bankå ir valsts kapitåla da a un ßîs bankas privatizåcijas process turpinås. Valsts da a banku kapitålå ir samazinåjusies no 4.9% 1998. gada beigås lîdz 3.7% 1999. gada beigås. Par galveno tendenci Latvijas banku sistémå 1999.gadå var uzskatît tås nostiprinåßanos un konsolidåcijas såkumu. Lielåkå da a banku ir veiksmîgi pårvaréjußas negatîvo Krievijas krîzes ietekmi, un visas darbojoßås bankas ir palielinåjußas paßu kapitålu virs 5,000,000 Eiro, kas saskañå ar KredîtieståΩu likumu ir minimålais dibinåßanas pamatkapitåls un paßu kapitåls (t.i. kopå kapitåls un rezerves). 1999. gadå tika veikta divu par maksåtnespéjîgåm atzîtu kredîtieståωu sanåcija. Viena banka sanåcijas proceså tika reorganizéta un pievienota citai. Otrai bankai tika kapitalizéta liela da a kreditoru prasîjumu, piesaistîti esoßo un jauno akcionåru papildu lîdzek i, tådéjådi atjaunojot bankas maksåtspéju. Stingra monetårå politika pédéjos gados ir samazinåjusi inflåciju un procentu likmes, kå arî nostabilizéjusi valütas maiñas kursu. 1999. gada laikå inflåcija Latvijå turpinåja samazinåties, sasniedzot 3.2% (1998.gadå 3.5%). Prognozes råda, ka pédéjos gados inflåcija Latvijå ir nostabilizéjusies tajå lîmenî, kas varétu saglabåties arî turpmåkos påris gadus. 41
Vidéjås procentu likmes aizdevumiem samazinåjås no 17% 1999. gada såkumå lîdz 13% gada beigås. Vietéjo banku vidéjås procentu likmes iedzîvotåju ilgtermiña noguldîjumiem palielinåjås no 6.7% 1999. gada såkumå lîdz 7.9% gada beigås, savukårt likmes îstermiña noguldîjumiem gada laikå samazinåjås no 5.8% lîdz 4.2%. Gada nogalé, augot pieprasîjumam, pazeminåjås arî valsts iekßéjå aizñémuma parådzîmju diskonta likmes. Valsts iekßéjå aizñémuma viena méneßa parådzîmju vidéjås diskonta likmes, kas bija aptuveni 6% 1999. gada såkumå, samazinåjås lîdz aptuveni 3.9% gada beigås. 1999. gadå Latvijas åréjås tirdzniecîbas apjoms faktiskajås cenås, salîdzinot ar aizvadîto gadu, ir samazinåjies. Kopéjais åréjås tirdzniecîbas apjoms pérn bija 2732,2 milj. Ls, kas ir par 7.32% mazåk nekå 1998. gadå. Preçu eksporta kopvértîba 1999. gadå sasniedza 1008,3 milj. Ls, kas ir par 5.7% mazåk nekå 1998. gadå. Analogi importa apjoma kopvértîba sasniedza 1723,9 milj. Ls jeb par 8.4% mazåk nekå iepriekßéjå gadå. Tåpéc ir uzlabojusies Latvijas åréjås tirdzniecîbas bilance starpîba starp importa un eksporta kopvértîbu pérn bija 71% (1998. gadå 76 %). Pagåjußais gads deva papildu ieguldîjumu Latvijas tirdzniecîbas partneru nomaiñå no NVS uz Eiropas Savienîbu un citåm Rietumvalstîm. Krievijas da a Latvijas eksportå 1995. gadå bija 25%, bet 1999. gadå tikai nepilni 7%; importå Krievijas îpatsvars ßajå laikå samazinåjies no 21% lîdz 10%. Aizvadîtajå gadå eksporta apjoms uz ES bija 62.5% jeb 630 milj. Ls vértîbå (1998. gadå 56.6%). Salîdzinot ar 1998. gadu, eksporta apjoms uz ES palielinåjås par 26,2 milj. Ls (4.3%), savukårt importa apjoms samazinåjås par 99,3 milj. Ls (9.6%). Par to, ka uzñémumi meklé jaunus kontaktus årvalstîs, liecina arî åréjås tirdzniecîbas bilance ar ES valstîm, kas pérn ir uzlabojusies importa pårsvars pår eksportu no ES valstîm pérn bija 309,5 milj. Ls (1998. gadå 435,0 milj. Ls). Latvijas uzñémumu pårorientéßanås uz Rietumu tirgiem ir sasniegusi tådu lîmeni, ka Krievijas draudi realizét ekonomiskås sankcijas pret Latviju vairs nav bütiski Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbai. Vél viens pierådîjums tam, ka ekonomiskås reformas Latvijå notiek veiksmîgi, ir kredîtreitingi, ko pieß îrußas vadoßås årzemju a entüras Standard & Poor s, Moody s un Fitch IBCA (BBB par kapitålieguldîjumiem årvalstu valütå, A par kapitålieguldîjumiem latos, A2 par ilgtermiña vietéjås valütas valdîbas obligåcijåm), kuri ir vieni no augståkajiem Centrålajå un Austrumeiropå. Tas nozîmé, ka Latvija ir viena no tåm valstîm, kurai var piesaistît investîcijas ar iepriekß nosakåmu risku. 3. PIELIKUMS. BANKAS IEGULDÈJUMI KRIEVIJÅ UN CITÅS NE OECD VALSTÈS UN ÍO IEGULDÈJUMU IETEKME UZ BANKAS DARBÈBU 1999. gada såkumå Krievijas tirgü valdîja izteikti negatîvs noskañojums péc 1998. gada vasarå pårciestås finansu krîzes. Tirgus dalîbnieku pesimistiskå attieksme atspogu ojås finansu instrumentu cenås, kas saglabåjas relatîvi zemå lîmenî. Lielåkajå da å instrumentu tirgus bija neaktîvs un paståvéja liela starpîba starp instrumentu pårdoßanas un pirkßanas cenåm. Neskatoties uz negatîvajåm prognozém, 1999. gada laikå situåcija valsts ekonomikå un finansu sektorå uzlabojås, pårsniedzot vairåkuma tirgus dalîbnieku prognozes. Kå vienu no pozitîvåm tendencém varétu atzîmét Krievijas rub a ietekmi uz valsts ekonomiku. Rub a devalvåcijas rezultåtå strauji uzlabojås Krievijas rüpniecîbas konkurétspéja, kas kombinåcijå ar visai labvélîgo åréjå tirgus konjunktüru noveda pie åréjo tirdzniecîbu raksturojoßo rådîtåju uzlaboßanås. Situåcijas uzlaboßanos tomér kavéja 1998. gadå piedzîvotå nespéja apmaksåt valsts parådus, kas bija iznîcinåjusi uzticéßanos ekonomisko subjektu starpå, radot valstî lielas problémas naudas un kredîta apgrozîbå. Íî neuzticîba paléninåja arî ilgtermiña investîciju veidoßanos. Ío negatîvo faktoru ietekmi da éji kompenséja visai veiksmîgå naudas/kredîta un valütas politika, ar kuras palîdzîbu naudas masas apgrozîba tika reguléta atbilstoßi tirgus apståk iem, kas rezultåtå sekméja rub a reålås pirktspéjas palielinåßanos un veicinåja ekonomisko rådîtåju uzlaboßanos. Finansu tirgus stabilizåciju noteica lielåkoties psiholo iska rakstura faktori, kurus izraisîja politiskås situåcijas izmaiñas. Tirgus dalîbnieku psiholo isko noskañojumu oti pozitîvi ietekméja, pieméram, Krievijas parlamenta véléßanas. Tå vidéjais Krievijas valdîbas obligåciju OFZ ienesîgums strauji samazinåjås no 87% lîdz 73%, kas atspogu ojas ßo vértspapîru tirgus vértîbas palielinåßanå. Pozitîvu noskañojumu tirgü veicinåja arî Krievijas prezidenta atkåpßanås no amata. 1999. gada beigås pozitîvo ietekmi papildinåja Londonas kluba iepriekßéja vienoßanås par Krievijas parådu restrukturizåciju, kå arî Krievijas reitinga uzlaboßana no Standard & Poor s puses. Íî reitinga a entüra palielinåja Krievijas obligåciju reitingu no CCC lîdz CCC+. Savukårt Fitch IBCA norådîja, ka tås prognozes attiecîbå uz Krievijas kredîtreitingu ir pozitîvas, atß irîbå no iepriekßéjå stabilå vértéjuma. Visas ßîs pårmaiñas veicinåja finansu instrumentu cenu pieaugumu. 42
Bankas politika pret ieguldîjumiem Krievijå Banka saglabåja piesardzîgu un nogaidoßu investîciju politiku attiecîbå pret atlikußajiem ieguldîjumiem Krievijå. Papildu investîcijas ne Krievijå, nedz arî citås ßî re iona valstîs netika veiktas. Nogaidoßå politika balstîjås uz Parekss bankas pieredzi finansu tirgos, kura liecina, ka negatîvs noskañojums tirgü parasti noved pie pårspîléti negatîvas attieksmes izveidoßanås. Íåda attieksme rada depreséti zemas tirgus cenas, kuras reti atspogu o patieso situåciju ekonomikå. Ievérojot ßo pieredzi, Parekss banka nesteidzås likvidét savus ieguldîjumus Krievijå vél 1999. gada såkumå, pamatoti cerot uz situåcijas uzlaboßanos. Ío noståju apstiprinåja bankas speciålistu rüpîga Krievijas tirgus analîze, kas norådîja, ka iespéjama situåcijas uzlaboßanås. Krievijas tirgus attîstîba 1999. gadå apstiprinåja Parekss bankas speciålistu vértéjumu, ko iezîméja gan makroekonomisko rådîtåju uzlaboßanås, gan straujå tirgus izaugsme. Nogaidoßå noståja åva ne tikai saglabåt péc Krievijas krîzes pårpalikußo ieguldîjumu vértîbu, bet arî bütiski to palielinåt. IEGULDÈJUMI NE OECD REÌIONA VALSTÈS Prasîbas pret ne OECD re iona valstîs 31/12/99 31/12/98 re istrétåm kredîtiestådém (izñemot Latviju) Neto atlikums Neto atlikums Krievija 3,712 3,176 Ukraina 2,031 2,685 Baltkrievija 584 100 Kazahståna 104 92 Citas valstis 317 969 6,748 7,022 Vispåréjie uzkråjumi prasîbåm pret ne OECD bankåm (142) (142) Prasîbas pret ne OECD re iona valstîs re istrétåm kredîtiestådém (izñemot Latviju) kopå 6,606 6,880 Ne OECD re iona valstu obligåcijas un citi 31/12/99 31/12/98 vértspapîri ar fiksétu ienåkumu (izñemot Latviju) Neto atlikums Neto atlikums Ne OECD re iona valsts kasu parådzîmes: Krievijas valsts kases parådzîmes (GKO) 282 9 Ne OECD re iona valsts kasu parådzîmes kopå 282 9 Ne OECD re iona valstu valdîbu obligåcijas, USD denominétas: Ukraina 1,057 - Horvåtija 3,007 2,172 Slovénija 2,718 2,177 Bulgårija 802 - Kazahståna 328 1,325 Slovåkija 564 1,148 Rumånija 1,009 986 Krievija (atspogu otas tirgus vértîbå) 73 454 Malaizija 1,236 - Lietuva - 217 Filipînas 425 - Ne OECD re iona valstu valdîbu obligåcijas kopå 11,219 8,479 Ne OECD re iona valstu paßvaldîbu obligåcijas: Krievija - 16 Ne OECD re iona valstu paßvaldîbu obligåcijas kopå - 16 Ne OECD re iona valstu kredîtieståωu obligåcijas, USD denominétas: Vñeßekonombanka (Krievijas valdîbas/padomju laika PRIN) 62 56 Vñeßekonombanka (Krievijas valdîbas/padomju laika IAN) 6 3 Ne OECD re iona valstu kredîtieståωu obligåcijas kopå 68 59 Ne OECD re iona valstu obligåcijas un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu (izñemot Latviju) kopå 11,754 8,563 43
Ne OECD re iona valstu uzñémumu akcijas (izñemot Latviju) 31/12/99 31/12/98 Neto atlikums Neto atlikums Krievija (atspogu otas tirgus vértîbå) - 257 Ukraina (atspogu otas tirgus vértîbå) 52 55 Lietuva 8 24 Vispåréjie uzkråjumi ne OECD valstu uzñémumu akcijåm (24) (24) Ne OECD re iona valstu uzñémumu akcijas (izñemot Latviju) kopå 36 312 Aizdevumi nebanku klientiem, kas re istréti NVS valstîs 31/12/99 31/12/98 Neto atlikums Neto atlikums Krievija 195 1,183 Påréjås NVS valstis 3,079 799 Aizdevumi nebanku klientiem, kas re istréti NVS valstîs kopå 3,274 1,982 Krievijas bankas. Banka saglabåja piesardzîgu politiku attiecîbå pret sadarbîbu ar Krievijas bankåm. Lîdzek i tika apgrozîti lielåkoties paßås stabilåkajås Krievijas bankås un to atlikumi tika turéti minimålå lîmenî, kåds bija nepiecießams operåciju nodroßinåßanai. Krievijas valsts kases GKO parådzîmes. Notika izmaiñas GKO parådzîmju atspogu oßanas veidå 1999. gada bilancé. 1998. gada beigås GKO tika novértétas péc pédéjås tirgus vértîbas, vienlaicîgi izveidojot uzkråjumus 96,5% apjomå. 1999. gadå tirgus likviditåte atjaunojås un parådzîmes tika pårvértétas péc to tekoßås tirgus cenas, kåda atspogu ota 1999. gada beigu bilancé. Tå kå 1999. gadå obligåciju tirgus kopumå piedzîvoja izaugsmi, tad palielinåjås arî bilancé atspogu oto obligåciju tirgus vértîba. Papildu investîcijas Krievijå netika veiktas saskañå ar bankas piesardzîgo riska politiku. USD denominétas ne OECD re iona valstu obligåcijas. Banka, pårñemot îlu kredîtus, ieguva Ukrainas centrålås valdîbas aizñémuma parådzîmes. Ío obligåciju tirgus 1999. gadå bija nelikvîds, un cenas atradås zemå lîmenî. Tajå pat laikå bija novérojami likviditåtes uzliesmojumi, kurus noteica iespéja izmantot ßîs obligåcijas kå lîdzekli noré inos par nodok u parådiem no Ukrainas uzñémumu puses. BrîΩos, kad ßåda iespéja paståvéja, tirgü parådîjås pieprasîjums, un cenas auga. Parekss bankas speciålisti rüpîgi vértéja situåciju ar mér i realizét obligåcijas par iespéjami izdevîgu cenu. Íåda iespéja radås 2000. gada såkumå, un ßobrîd bankas ieguldîjumi Ukrainå ir pavisam nelieli. Obligåcijas bilancé ir atspogu otas tirgus vértîbå. Péc bankas speciålistu vértéjuma Ukrainas tirgus ßobrîd ir påråk riskants, un bütisks pieaugums tajå nav gaidåms. Ieguldîjumi tika samazinåti arî daωås citås Austrumeiropas valstîs. Dzéßot Kazahstånas valdîbas obligåcijas, saskañå ar to atmaksas grafiku tika samazinåti ieguldîjumi ßajå valstî. Ieguldîjumi Slovåkijå tika samazinåti da éji, pårdodot da u no bankai piederoßajåm ßîs valsts obligåcijåm. Vienlaicîgi banka palielinåja savus ieguldîjumus vairåkås citås jaunattîstîbas valstîs, kas bija saistîts ar bankas speciålistu vértéjumu par ekonomiskås situåcijas uzlaboßanos ßajås valstîs. Banka palielinåja ieguldîjumus Horvåtijas un Slovénijas eiroobligåcijås, kå arî veica jaunus ieguldîjumus divås jaunattîstîbas valstîs Malaizijå un Filipînås. Ne OECD re iona valstu kredîtieståωu obligåcijas, kas denominétas USD. Ío ieguldîjumu vértîbu izmaiña ir saistîta ar cenu izmaiñåm tirgü. Papildu ieguldîjumi un operåcijas ar ßiem vértspapîriem netika veiktas. Aizdevumi uzñémumiem. Sakarå ar bankas piesardzîgo kreditéßanas politiku tika bütiski samazinåti aizdevumi Krievijå strådåjoßiem uzñémumiem. Íie aizdevumi samazinåjås par 1,6 milj. LVL (ekvivalentå). 4. PIELIKUMS. NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS Banka veic finansu darîjumu uzskaiti un sagatavo likumdoßanå paredzétos finansu pårskatus latos atbilstoßi Latvijas komercbankås izmantotajåm uzskaites metodém un vispåratzîtajai praksei, kuru reglamenté Latvijas Bankas noteikumi un citas uz kredîtiestådém attiecinåmas Latvijas likumdoßanas normas gråmatvedîbas jomå. Íie finansu pårskati atspogu o noteiktas korekcijas, kas izdarîtas Latvijas Bankai iesniegtajå bankas 1999. gada 31. decembra ikméneßa atskaité. 44
Íajå pielikumå ir atspogu oti nozîmîgåkie 1999. gada laikå un 1998. gada laikå konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) pielietotie uzskaites principi: A) Finansu pårskatu sagatavoßanå izmantotå valüta Finansu pårskati ir sastådîti tükstoßos latu (LVL 000). B) Uzskaites pamati Finansu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re istriem. Íie uzskaites re istri ir sagatavoti saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu, ietverot atseviß u bilances posteñu pårvértéßanu un korekcijas, kas izdarîtas, lai ßie finansu pårskati, kas sagatavoti atbilstoßi Starptautiskajiem gråmatvedîbas standartiem (SGS), sniegtu patiesu priekßstatu. C) Finansu pårskatu sagatavoßanas principi Visos bütiskajos aspektos ßie finansu pårskati ir sagatavoti saskañå ar SGS. D) Ieñémumu un izdevumu atzîßana Procentu ieñémumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz uzkråjumu principu. Procentu ieñémumi netiek atzîti nedroßiem kredîtiem (skatît I) skaidrojumu). Procentu ieñémumu atzîßana tiek pårtraukta tad, kad rodas ßaubas par procentu atmaksas iespéjamîbu. Visi procentu ieñémumi, kas iepriekß bijußi apré inåti, tiek stornéti tajå brîdî, kad attiecîgais kredîts tiek atzîts par nedroßu. Komisijas naudas un påréjie ieñémumi tiek iegråmatoti pe ñas un zaudéjumu apré inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî. E) Årvalstu valütu pårvértéßana Darîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjuma dienå spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Monetårie aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc perioda beigås spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Årvalstu valütas maiñas kursa rezultåtå iegütå pe ña vai zaudéjumi tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré inå kå pe ña vai zaudéjumi no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas. F) Nodok i Uzñémumu ienåkuma nodoklis tiek apré inåts 25% apmérå no attiecîgajå nodok u periodå iegütajiem ar nodokli apliekamajiem bankas ienåkumiem. Lai veicinåtu årvalstu investîciju piesaisti, Latvijas nodok u institücijas ir pieß îrußas nodok u atlaides tiem uzñémumiem, kuros årvalstu kapitåls ir vairåk par 50% un kuri ir re istréjußies Latvijas Republikas uzñémumu re istrå lîdz 1995. gada 1. aprîlim. Tå rezultåtå bankai ir pieß irta 50% nodok u atlaide, un tai jåmakså 12.5% uzñémumu ienåkuma nodoklis. Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis rodas îslaicîgu atß irîbu rezultåtå, kas saistîtas ar nevienlaicîgu ienåkumu un izdevumu atzîßanu bankas uzskaites re istros un nodok u deklaråcijås un/vai tås sagatavotajos finansu pårskatos un nodok u deklaråcijås. Tas ir apré inåts, izmantojot saistîbu metodi. Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok a apré inå tiek ñemta vérå bankas finansu pårskatos vai nodok u deklaråcijås uzrådîto finansu darîjumu ietekme uz nåkotnes nodok u saistîbåm/prasîbåm. Atliktå uzñémumu ienåkumu nodok a saistîbas tiek noteiktas, izmantojot tås ienåkuma nodok a likmes, kådas ir paredzamas iepriekß minéto îslaicîgo atß irîbu izzußanas brîdî. Galvenås îslaicîgås atß irîbas rada finansu uzskaité un nodok u saistîbu apré inåßanå izmantotås atß irîgås éku, transporta lîdzek u un biroja aprîkojuma nolietojuma likmes un atß irîgås pieejas vispåréjo uzkråjumu atspogu oßanå. G) Aizdevumi un avansa maksåjumi nebanku klientiem Aizdevumi un avansa maksåjumi nebanku klientiem atspogu o neatmaksåto kredîtu pamatsummu, no kuras atskaitîti uzkråjumi nedroßiem parådiem. Ío finansu pårskatu vajadzîbåm no lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas ir iek autas bilances postenî Aizdevumi un avansa maksåjumi nebankåm. H) Lîzings No finansu lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas un saistîbas nomas såkumå tiek uzrådîtas kå aktîvi un saistîbas, kas atspogu oti zemåkajå no nomåtå îpaßuma patiesås vai minimålo nomas maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Ienåkumi no finansu lîzinga tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot paståvîgu un regulåru atdevi no neatmaksåtajiem neto ieguldîjumiem. Maksåjumi par operatîvo lîzingu tiek iek auti pe ñas un zaudéjumu apré inå viså nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi. 45
I) Uzkråjumi nedroßiem parådiem Par nedroßiem aizdevumiem un avansa maksåjumiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevumus, tiek uzskatîti aizdevumi un citi aizdevumu atlikumi, par kuriem lîgumå paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 14 dienåm, procentu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie aizdevumi, par kuru procentu un pamatsummas atmaksas iespéjamîbu bankas vadîbai ir radußås ßaubas. Banka pieß ir klientiem komerciåla un patériña rakstura aizdevumus. Atseviß a re iona ekonomiskais ståvoklis var ietekmét aizñéméju spéju atmaksåt tiem izsniegtos aizdevumus. Nosakot uzkråjumu lielumu nedroßiem parådiem, bankas vadîba ir ñémusi vérå gan specifisko, gan vispåréjo risku. Uzkråjumi nedroßiem parådiem tiek veidoti saskañå ar SGS, un tie atspogu o paredzéto iespéjamo zaudéjumu summu pårskata perioda beigås. Speciålie uzkråjumi nedroßiem parådiem tiek izveidoti, atseviß i izvértéjot katru aizdevumu. Vispåréjie uzkråjumi tiek veidoti nedroßiem parådiem, kas, balstoties uz lîdzßinéjo pieredzi, varétu paståvét bankas aizdevumu portfelî, bet kuri vél nav specifiski noteikti. Kad aizdevums vai avanss tiek atzîts par nedroßu vai par tådu, kas saistîts ar augstu riska pakåpi, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås neatgüstamås summas apmérå. Aizdevuma vai avansa nodroßinåjumå pieñemtås îlas vértîba tiek noteikta, balstoties uz tås iespéjamo realizåcijas vértîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot nepiecießamo uzkråjumu lielumu aizdevumam vai avansam. Uzkråjumi nedroßiem parådiem ietver: speciålos uzkråjumus nedroßiem un ar augstu riska pakåpi saistîtiem aizdevumiem; vispåréjos uzkråjumus, lai atspogu otu bankas atkarîbu no: - aizdevumu koncentråcijas riska; - îlu vértîbas; - iespéjamo pasåkumu klåsta, kas veikti, lai uzlabotu klientu finansiålo ståvokli; - vispåréjås tirgus situåcijas vai notikumiem, uz kuriem balstoties, speciålie uzkråjumi vél nav nosakåmi. Uzkråjumu kopéjais apjoms tiek noteikts, ñemot vérå bütiskus faktorus, kas ietver ne tikai bankas iepriekßéjo pieredzi aizdevumu zaudéjumu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinåmos aizdevumu un avansu portfelî paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk us, kas varétu ietekmét aizñéméju spéju atmaksåt to parådus, îlas vértîbu un esoßos ekonomiskos apståk us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé izsniegto aizdevumu atmaksu un îlu vértîbu. Faktiskie aizdevumu zaudéjumi var atß irties no to paßreizéjåm aplésém. Izveidotie uzkråjumi tiek regulåri pårskatîti. Lîdzko rodas nepiecießamîba ßos uzkråjumus kori ét, pårskata perioda pe ñas un zaudéjumu apré inå tiek iek auti attiecîgi labojumi. Bankas vadîba ir uzmanîgi izvértéjusi iespéjamos aizdevumu zaudéjumus un, ñemot vérå pieejamo informåciju, uzskata, ka ßajos finansu pårskatos atspogu otie uzkråjumi nedroßiem parådiem ir pietiekoßi. Ja izsniegtos aizdevumus un avansa maksåjumus nav iespéjams atgüt, tos noraksta årpusbilances kontos, vienlaicîgi samazinot uzkråjumus nedroßiem parådiem. Aizdevumi netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie pasåkumi un noteikts galîgais zaudéjumu apjoms. J) Obligåcijas un citi paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu Obligåcijas un citus vértspapîrus ar fiksétu ienåkumu banka ir iegådåjusies gan investîciju, gan spekulatîvos nolükos. Vértspapîru sadalîjumu pa investîciju un tirdzniecîbas portfe iem nosaka atkarîbå no bankas vadîbas nodoma par ßo vértspapîru turéßanas ilgumu to iegådes brîdî. Valsts iekßéjå aizñémuma parådzîmes, kas ir iegådåtas investîciju nolükos, tiek atspogu otas to iegådes vértîbå, pie kuras pieskaitîta amortizétå diskonta vértîba. Valsts iekßéjå aizñémuma parådzîmju iegådes brîdî sañemtais diskonts tiek lineåri amortizéts no iegådes brîωa lîdz vértspapîru dzéßanas termiñam. Spekulatîvos nolükos iegådåtås parådzîmes tiek novértétas to tirgus vértîbå. Obligåcijas tiek uzskaitîtas tirgus vértîbå. Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu, kas tiek glabåti aktîvu pårvaldîtåju institücijås, bilancé tiek uzrådîti to tirgus vértîbå. K) Akcijas un privatizåcijas sertifikåti Spekulatîvos nolükos izdarîtie ieguldîjumi birωå kotétås akcijås un privatizåcijas sertifikåtos tiek uzskaitîti to tirgus vértîbå. Nerealizétå pe ña vai zaudéjumi, kas radußies no spekulatîvos nolükos iegådåtu birωå kotétu akciju un privatizåcijas sertifikåtu uzskaites to tirgus vértîbå, tiek iegråmatoti pe ñas un zaudéjumu apré inå kå pe ña vai zaudéjumi no vértspapîru tirdzniecîbas un pårvértéßanas. 46
Investîciju nolükos iegådåtas akcijas tiek uzskaitîtas bilancé to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîti ilgstoßas vértspapîru vértîbas samazinåßanås rezultåtå atseviß i noteiktie uzkråjumi. Nerealizétie zaudéjumi, kas rodas investîciju nolükos iegådåtu akciju ilgstoßas vértîbas samazinåßanås rezultåtå, tiek iegråmatoti pe ñas un zaudéjumu apré inå kå zaudéjumi no ilgtermiña ieguldîjumu pårvértéßanas. L) Juvelierizstrådåjumi Juvelierizstrådåjumi bilancé tiek uzskaitîti zemåkajå to iegådes vai realizåcijas vértîbå. M) Lîdzdalîba radniecîgo un saistîto uzñémumu pamatkapitålå Ieguldîjumi radniecîgajos uzñémumos, kuros bankai tießå vai netießå veidå pieder vairåk nekå 50% akciju un balsstiesîbu, parasti tiek konsolidéti bankas finansu pårskatos, izñemot 22. pielikumå minétos gadîjumus. Ieguldîjumi saistîtajos uzñémumos, kuros bankai tießå vai netießå veidå pieder vairåk nekå 20%, bet mazåk par 50% akciju un balsstiesîbu, tiek iegråmatoti, izmantojot paßu kapitåla metodi. Íî ir atbilstoßa metode, jo bankas ieguldîjumi auj tai ietekmét, bet ne auj kontrolét ßo uzñémumu darbîbu vai finansiålos lémumus. Péc ßîs metodes banka paråda ßos uzñémumus kå ilgtermiña ieguldîjumus, kas novértéti to såkotnéjå vértîbå, izdarot labojumus atbilstoßi ieguldîjumu nestajai pe ñai vai zaudéjumiem, kori éjot ßo vértîbu par sañemto dividenωu summu. Attiecîgås korekcijas katru gadu tiek iegråmatotas pe ñas un zaudéjumu apré inå atbilstoßi pårskata gada laikå notikußajåm izmaiñåm. Ío metodi izmanto arî ieguldîjumu atspogu oßanai radniecîgajos uzñémumos, kas nav pak auti konsolidåcijai. N) Nemateriålie aktîvi Ar nomas tiesîbåm saistîtie izdevumi tiek uzskaitîti kå nemateriålie aktîvi. Nomas tiesîbas tiek amortizétas atlikußajå nomas lîguma periodå, izmantojot lineåro metodi. O) Pamatlîdzek i Pamatlîdzek i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkråtais nolietojums. Ja kaut kådu apståk u dé, kurus nevar uzskatît par îslaicîgiem, pamatlîdzek a patieså vértîba k üst mazåka par tå bilances vértîbu, ßî pamatlîdzek a bilances vértîba tiek samazinåta lîdz tå patiesajai tirgus vértîbai. Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti, un to nolietojumu apré ina un noraksta atlikußajå nomas periodå, izmantojot lineåro metodi. Nolietojumu apré ina viså pamatlîdzek u lietderîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Nolietojuma apré inå izmanto ßådas likmes: Pamatlîdzek u veids Gada likme kas 2.5% 20% Nomåtå îpaßuma uzlabojumi 10% Transporta lîdzek i 20% Biroja aprîkojums 20% 33% Pamatlîdzek iem to celtniecîbas vai sagatavoßanas laikå nolietojums netiek apré inåts. Ar programmatüras iegådi un izveidi saistîtie izdevumi ir atspogu oti pamatlîdzek u saståvå. Íie aktîvi såkotnéji tiek novértéti un iegråmatoti bilancé to såkotnéjå vértîbå. Programmatüras izdevumu nolietojums tiek apré inåts 5 gadu laikå péc uzstådîßanas pabeigßanas, izmantojot lineåro metodi. Pamatlîdzek u uzturéßanas un remontu izdevumi tiek ieskaitîti pe ñas un zaudéjumu apré inå to raßanås brîdî. P) Aktîvu pårdoßana ar atpirkßanu (repo) Aktîvu pårdoßanas ar atpirkßanu darîjumi tiek re istréti kå finanséßanas darîjumi. Ja banka ir iesaistîta ßajos darîjumos kå aktîvu pårdevéjs, tad pårdotos aktîvus tå turpina uzrådît savå bilancé, izmantojot attiecîgå veida paßu aktîviem piemérotos uzskaites principus. Pårdoßanas rezultåtå sañemtie lîdzek i tiek uzrådîti kå saistîbas pret minéto aktîvu pircéju. Ja banka ir iesaistîta aktîvu pårdoßanas darîjumå ar atpirkßanu kå pircéjs, tad nopirktie aktîvi netiek uzrådîti tås bilancé, bet darîjuma rezultåtå samaksåtå iegådes cena tiek iek auta bilances aktîvu da å. Radußies procentu ieñémumi vai izdevumi tiek atzîti pe ñas un zaudéjumu apré inå attiecîgå lîguma darbîbas laikå. 47
R) Finansu darîjumi Atvasinåtie finansu darîjumi Ikdienas darbîbå banka ir iesaistîta nåkotnes valütas maiñas (forward) un valütas mijmaiñas (swap) darîjumos. Íie darîjumi tiek uzrådîti bankas årpusbilances kontos. Péc såkotnéjås atzîßanas un novértéßanas finansu aktîvi un saistîbas, kas radußås valütas risku neierobeωojoßo nåkotnes valütas maiñas darîjumu rezultåtå, tiek pårvértétas un uzrådîtas årpusbilances kontos to patiesajå vértîbå. Pe ña vai zaudéjumi, kas radußies finansu aktîvu un saistîbu patiesås vértîbas izmaiñas rezultåtå no valütas risku neierobeωojoßiem nåkotnes valütas maiñas darîjumiem, tiek uzrådîti pe ñas un zaudéjumu apré inå to raßanås brîdî. Pe ña vai zaudéjumi, kas radußies finansu aktîvu un saistîbu patiesås vértîbas izmaiñas rezultåtå no valütas risku ierobeωojoßiem nåkotnes valütas maiñas darîjumiem, tiek uzrådîti pe ñas un zaudéjumu apré inå tad, kad tajå tiek atspogu ota pe ña vai zaudéjumi sakarå ar posteña patiesås vértîbas izmaiñåm, kam ir pilnîbå ierobeωots valütas risks. Årpusbilances finansu aktîvi un saistîbas no valütas mijmaiñas darîjumiem, kas ietver såkotnéjo pamatsummas apmaiñu, kas tad tiek atkårtoti apmainîta péc iepriekß noteikta kursa mijmaiñas darîjuma termiñå, tiek uzrådîtas årpusbilances kontos péc pårskata perioda beigås spékå esoßå valütas maiñas kursa. Citi årpusbilances finansu darîjumi Ikdienas darbîbå banka ir iesaistîta årpusbilances finansu darîjumos, kas saistîti ar aizdevumu, galvojumu un akreditîvu izsniegßanu. Íie finansu instrumenti tiek atspogu oti finansu pårskatos attiecîgo darîjumu noslégßanas brîdî. Uzkråjumu veidoßanas metodolo ija årpusbilances finansu darîjumiem atbilst I) punktå aprakstîtajiem aizdevumu uzkråjumu veidoßanas principiem. S) Aktîvu pårvaldîßana Aktîvi, kurus banka pårvalda savu klientu, fondu pårvaldîtåju un citu institüciju uzdevumå, netiek uzskatîti par bankas aktîviem, tådé tie netiek atseviß i atspogu oti bilancé. Saskañå ar Latvijas Bankas prasîbu kopéjie pårvaldîßanå esoßie aktîvi un lîdzvértîgås saistîbas pret klientiem tiek atspogu otas bilances aktîvos un saistîbås. T) Finansu aktîvu un saistîbu patieså vértîba Patieså vértîba ir summa, par kådu varétu pårdot aktîvu vai nokårtot saistîbas, pamatojoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja péc bankas vadîbas domåm finansu aktîvu un saistîbu patieså vértîba bütiski atß iras no to bilances vértîbas, tad to patieså vértîba tiek atspogu ota atseviß i finansu pårskatu piezîmés. U) Naudas lîdzek i un to ekvivalenti Sastådot naudas plüsmas pårskatu, naudas lîdzek i un to ekvivalenti tiek definéti kå kase un noguldîjumi uz pieprasîjumu Latvijas Bankå un citås kredîtiestådés, atskaitot no citåm kredîtiestådém piesaistîtos noguldîjumus uz pieprasîjumu. 5. PIELIKUMS. PROCENTU IEˆ MUMI UN IZDEVUMI 1999 1998 Procentu ieñémumi no prasîbåm pret kredîtiestådém 1,601 2,638 no aizdevumiem nebanku klientiem 16,072 12,149 no valsts iekßéjå aizñémuma parådzîmém un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu 4,218 5,768 Procentu ieñémumi kopå 21,891 20,555 Procentu izdevumi par saistîbåm pret kredîtiestådém (1,189) (661) par noguldîjumiem (8,022) (5,627) par obligåcijåm un citiem paråda vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu (56) - noguldîjumu garantiju fonda izdevumi (129) - Procentu izdevumi kopå (9,396) (6,288) Neto procentu ieñémumi 12,495 14,267 48
6. PIELIKUMS. KOMISIJAS NAUDAS IEˆ MUMI UN IZDEVUMI 1999 1998 Komisijas naudas ieñémumi: no darîjumiem ar skaidru naudu 874 1,029 no noré inu kontu uzturéßanas 1,600 1,595 no naudas pårskaitîjumiem 3,239 2,988 no muitas deklaråcijåm - 190 no vértspapîriem 164 449 no kredîtlînijåm - 78 no noré inu karßu apkalpoßanas 3,090 2,716 no aizdevumu pieprasîjumu izskatîßanas un îlu novértéßanas 1,120 773 no operåcijåm ar akreditîviem un garantijåm 181 159 no inkasåcijas pakalpojumiem 61 65 Komisijas naudas ieñémumi kopå 10,329 10,042 Komisijas naudas izdevumi par korespondentkontiem (471) (1,936) par noré inu karßu operåcijåm (1,237) - Komisijas naudas izdevumi kopå (1,708) (1,936) Neto komisijas naudas ieñémumi 8,621 8,106 7. PIELIKUMS. PEÒˆA NO DARÈJUMIEM AR V RTSPAPÈRIEM UN ÅRVALSTU VALËTU 1999 1998 Pe ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem 6,045 5,206 (Zaudéjumi)/pe ña no vértspapîru tirdzniecîbas un pårvértéßanas 1,314 (317) Pe ña no citu finansu instrumentu iegådes un/vai pårdoßanas 214 110 Zaudéjumi no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (2,474) (1,674) Pe ña/(zaudéjumi) no årpusbilances årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas 676 (1,612) Neto pe ña no darîjumiem ar vértspapîriem un årvalstu valütu 5,775 1,713 8. PIELIKUMS. CITI PARASTIE IEˆ MUMI 1999 1998 Neto ieñémumi no juvelierizstrådåjumu pårdoßanas 242 315 Ieñémumi no sañemtajåm dividendém un lîdzdalîbas uzñémumos 12 87 Sañemtås soda naudas 615 - Ieñémumi no seifu nomas 67 61 Citi ieñémumi 336 79 Citi parastie ieñémumi kopå 1,272 542 49
9. PIELIKUMS. ADMINISTRATÈVIE IZDEVUMI Administratîvie izdevumi saståv no ßådiem posteñiem: 1999 1998 Atalgojums un ar to saistîtie sociålås apdroßinåßanas izdevumi 6,976 5,625 Reklåma, mårketings un sponsoréßana 2,286 1,416 Remonta un uzturéßanas izdevumi 1,270 1,199 Sakaru izdevumi (telefons, telekss, pasts) 1,354 1,225 Telpu îre 721 527 Konsultåcijas un profesionålie pakalpojumi 334 253 Komandéjumi un reprezentåcijas izdevumi 955 1,132 Autotransporta uzturéßana 426 337 Apsardze 270 270 Apdroßinåßana 293 21 Èpaßuma nodoklis 135 114 Nekustamå îpaßuma nodoklis 11 - Citi administratîvie izdevumi 162 515 Administratîvie izdevumi kopå 15,193 12,625 10. PIELIKUMS. ATALGOJUMS UN AR TO SAISTÈTIE SOCIÅLÅS APDROÍINÅÍANAS IZDEVUMI Atalgojums un ar to saistîtie sociålås apdroßinåßanas izdevumi ietver bankas darbinieku atalgojumu un ar to saistîtås sociålås apdroßinåßanas iemaksas un citus pabalstus. Bankas prezidents un valdes priekßsédétåja vietnieks nav sañémußi atlîdzîbu par savu darbu. Padomes locek i nesañem atlîdzîbu saistîbå ar savu ieñemamo amatu. 1999 1998 Påréjo darbinieku atalgojums 5,529 4,439 Sociålås apdroßinåßanas izdevumi 1,447 1,186 Atalgojums un ar to saistîtie sociålås apdroßinåßanas izdevumi kopå 6,976 5,625 Bankas kopéjais darbinieku skaits ir ßåds: 1999 1998 Padomes locek i 3 3 Valdes locek i 3 3 Påréjie darbinieki 1,015 910 Darbinieki kopå 1,021 916 11. PIELIKUMS. CITI PARASTIE IZDEVUMI 1999 1998 Izdevumi par banknoßu piegådi 12 50 Soda nauda 25 17 Citi parastie izdevumi 211 141 Citi parastie izdevumi kopå 248 208 50
12. PIELIKUMS. IZDEVUMI UZKRÅJUMIEM IESP JAMIEM AIZDEVUMU ZAUD JUMIEM UN IEPRIEKÍ IZVEIDOTO UZKRÅJUMU SAMAZINÅÍANA Izmaiñas uzkråjumos iespéjamiem aizdevumu zaudéjumiem ir atspogu otas sekojoßi: 1999 1998 Speciålie uzkråjumi pårskata perioda såkumå 8,161 5,708 Vispåréjie uzkråjumi pårskata perioda såkumå 2,286 1,382 Kopå uzkråjumi pårskata perioda såkumå 10,447 7,090 Speciålo uzkråjumu veidoßanas izdevumi 7,429 9,629 Vispåréjo uzkråjumu veidoßanas izdevumi - 904 Aktîvu norakstîßanas izdevumi 19 - Kopå uzkråjumu veidoßanas izdevumi 7,448 10,533 Iepriekß izveidoto speciålo uzkråjumu samazinåßana un norakstîto aktîvu atgüßana (1,835) (3,507) Uzkråjumu pieaugums/(samazinåjums) valütas kursu svårstîbu rezultåtå (23) (118) Neto uzkråjumu veidoßanas izdevumi 5,590 6,908 Parådu norakstîßanas rezultåtå samazinåtie speciålie uzkråjumi - (3,551) Speciålie uzkråjumi pårskata perioda beigås 13,751 8,161 Vispåréjie uzkråjumi pårskata perioda beigås 2,286 2,286 Uzkråjumi iespéjamiem aizdevumu zaudéjumiem pårskata perioda beigås 16,037 10,447 Zemåk dotajå tabulå ir atspogu ots uzkråjumu sadalîjums 1999. gada 31. decembrî. 31/12/99 31/12/98 Bruto Speciålie Vispåréjie Neto Neto atlikums uzkråjumi uzkråjumi atlikums atlikums Prasîbas pret kredîtiestådém 100,318 3,099 142 97,077 18,000 Aizdevumi nebanku klientiem 169,368 8,107 1,773 159,488 151,624 Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 99,645 1,758 326 97,561 87,789 Vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 5,999-24 5,975 4,093 Lîdzdalîba radniecîgos uzñémumos 193 - - 193 189 Lîdzdalîba saistîtos uzñémumos 280 - - 280 642 Izsniegtås garantijas 33,665-21 33,644 2,497 Uzkråtie ienåkumi 3,703 787-2,916 - Kopå 413,171 13,751 2,286 397,134 268,111 Bankas vadîba ir novértéjusi bankas risku starpbanku tirgü un uzskata, ka vairåki atlikumi Krievijas un NVS valstu bankås ir ar relatîvi augstu riska pakåpi, tådé tiem ir izveidoti speciålie uzkråjumi. 1998. gadå bankas vadîba pieñéma politiku, atbilstoßi kurai tika veidoti vispåréjie uzkråjumi 2% apmérå standarta aizdevumiem un avansa maksåjumiem, izñemot tos aizdevumus, kuriem ir nulles kredîtrisks. Bankas vadîba uzskatîja, ka ßåda uzkråjumu veidoßanas politika bija atbilstoßa toreizéjai situåcijai. 1999. gadå mainoties tirgus konjunktürai, bankas vadîba pårskatîja vispåréjo uzkråjumu veidoßanas politiku galvenajåm aktîvu grupåm un noteica sekojoßu vispåréjo uzkråjumu veidoßanas politiku: Prasîbas pret kredîtiestådém: 3.50% Aizdevumi nebanku klientiem: 1.25% Vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu: 2.00% 1999. gadå vispåréjie uzkråjumi netiek veidoti atlikumiem OECD valstu kredîtiestådés, kå arî vértspapîriem, kurus ir emitéjußas OECD valstîs re istrétas kredîtiestådes vai uzñémumi. 51
13. PIELIKUMS. NODOKÒI Saskañå ar Latvijas nodok u likumdoßanu bankai ir 50% nodok u atlaide piecus gadus, såkot no 1997. gada 1. janvåra, un tai jåmakså ienåkuma nodoklis 12.5% apmérå no apliekamå ienåkuma. Iepriekß banka pieñéma, ka nodok u atlaide såkås no 1996. gada 30. aprî a. Tomér péc pédéjiem likuma skaidrojumiem 50% nodok u atlaide såkås no 1997. gada 1. janvåra. LVL 610,000 1998. gadå ir pårmaksåtå ienåkuma nodok a summa par 1996. gada ienåkumiem sakarå ar iepriekß minétajåm nodok u likuma pieméroßanas izmaiñåm. Bankå kopß 1997. gada nav veikta komplekså nodok u revîzija. Paståv iespéja, ka ßådas kompleksås revîzijas rezultåtå tiek konstatétas neatzîtas nodok u saistîbas attiecîbå uz pårskata un iepriekßéjiem periodiem. Nodok u izdevumi ietver ßådus posteñus: 1999 1998 Uzñémuma ienåkuma nodoklis 337 408 Atliktais nodoklis 100 - Pårmaksåtais uzñémuma ienåkuma nodoklis 1996. gadå - (610) Kopéjie nodok a izdevumi/(ieñémumi) 437 (202) Pe ña pirms nodok iem 4,614 1,008 Nodoklis péc 12.5% likmes (1998. gadå 12.5%) 577 126 Izmaksas, kas nesamazina apliekamo ienåkumu 78 455 Ieñémumi, kas netiek aplikti ar nodokli (153) (68) Nodokli samazinoßie izdevumi (ziedojumi) (65) (105) 437 408 14. PIELIKUMS. KASE UN PRASÈBAS PRET LATVIJAS BANKU Kase un prasîbas pret Latvijas Banku ietver: 1999 1998 Kase 17,865 12,662 Prasîbas pret Latvijas Banku 7,149 9,531 Kase un prasîbas pret Latvijas Banku kopå 25,014 22,193 Par korespondentkonta atlikumu Latvijas Bankå procenti netiek maksåti. Saskañå ar Latvijas Bankas padomes lémumu Nr. 33/4 kredîtiestådém jåievéro prasîba par obligåto rezervi. Kredîtiestådes vidéjam méneßa korespondentkonta atlikumam latos Latvijas Bankå un kasei latos jåpårsniedz minétais obligåtås rezerves apjoms. Nosakot obligåtås rezerves prasîbas izpildi, vidéjais méneßa kases atlikums latos nedrîkst pårsniegt vidéjo méneßa korespondentkonta atlikumu latos Latvijas Bankå. 1999. gada 31. decembrî a/s Parekss banka bija ievérojusi ßo prasîbu. 15. PIELIKUMS. PRASÈBAS PRET KREDÈTIESTÅD M 1999 1998 Prasîbas pret OECD re iona valstîs re istrétåm kredîtiestådém 90,336 8,263 Prasîbas pret Latvijå re istrétåm kredîtiestådém 135 2,857 Prasîbas pret citu valstu kredîtiestådém 9,847 7,977 Bruto prasîbas pret kredîtiestådém kopå 100,138 19,097 Atskaitot uzkråjumus iespéjamiem aizdevumu zaudéjumiem (skat. 12. pielikumu) (3,241) (1,097) Neto prasîbas pret kredîtiestådém kopå 97,077 18,000 52
Atmaksas termiñß Prasîbas pret kredîtiestådém, kas re istrétas LVL 000 OECD Citås Kopå Kopå re iona valstîs Latvijå valstîs 31/12/99 31/12/98 Korespondentkonti 19,452 135 8,933 28,520 10,769 Diennakts noguldîjumi 1,382 - - 1,382 5,318 Noguldîjumi uz pieprasîjumu kopå 20,834 135 8,933 29,902 16,087 Termiñnoguldîjumi kredîtiestådés, kas atmaksåjami: 1 méneßa laikå 68,515-173 68,688 408 1-3 méneßu laikå 67-12 79 2,241 3-6 méneßu laikå 42 - - 42 314 6-12 méneßu laikå - - 729 729 47 1 gads un ilgåk 878 - - 878 - Termiñnoguldîjumi kopå 69,502-914 70,416 3,010 Atskaitot uzkråjumus iespéjamiem aizdevumu zaudéjumiem (skat. 12. pielikumu) - - (3,241) (3,241) (1,097) Neto prasîbas pret kredîtiestådém kopå 90,336 135 6,606 97,077 18,000 16. PIELIKUMS. AIZDEVUMI UN AVANSA MAKSÅJUMI NEBANKÅM (a) Aizdevumi un avansa maksåjumi nebankåm Aizdevumi un avansa maksåjumi nebankåm sadalås sekojoßi: 31/12/99 31/12/98 Parastie aizdevumi 61,086 74,823 Reverse repo lîgumu ietvaros pieß irtie aizdevumi 6,095 - Izmantotås kredîtlînijas 44,878 36,735 Bruto aizdevumi nebankåm kopå 112,059 111,558 Finansu lîzings 52,329 45,697 Noguldîjumu kontu uz pieprasîjumu pårtériñi (overdraft) 2,752 2,527 Noré inu karßu debeta atlikumi 2,228 192 Citi aizdevumu atlikumi kopå 4,980 2,719 Bruto aizdevumi un avansa maksåjumi nebankåm kopå 169,368 159,974 Atskaitot uzkråjumus iespéjamiem aizdevumu zaudéjumiem (skat. 12. pielikumu) (9,880) (8,350) Neto aizdevumi un avansa maksåjumi nebankåm kopå 159,488 151,624 Saskañå ar Latvijas banku likumdoßanu kopéjais aizdevumu apjoms ar banku nesaistîtai personai vai personu grupai nedrîkst pårsniegt 25% no kredîtiestådes kapitåla (skat. 35. pielikumu par kapitåla definîciju saskañå ar Latvijas banku likumdoßanu) un kopéjais aizdevumu apjoms visåm saistîtåm pusém nedrîkst pårsniegt 15% no kapitåla. 1999. gada 31. decembrî banka bija izpildîjusi likuma prasîbas par saistîto un nesaistîto pußu kreditéßanas ierobeωojumiem. (b) Finansu lîzinga darîjumu sadalîjums péc ieguldîjuma veida Finansu lîzinga darîjumu sadalîjums péc ieguldîjuma veida ir sekojoßs: 31/12/99 31/12/98 RaΩoßanas iekårtas 5,910 7,868 Transporta lîdzek i 15,273 15,502 Nekustamais îpaßums 12,138 8,560 Degvielas uzpildes stacijas 258 238 Citi 18,750 13,529 Bruto finansu lîzinga darîjumi kopå 52,329 45,697 53