23. marts laikraksta «Latvijas Avîze» diena Apç 19. maijâ Trapenç - Upju festivâls! 21. APRÎLÎ LIELÂ TALKAS DIENA Aktivitâtes Lielâs Talkas laikâ Apes novadâ tiks sakoptas sekojoðas teritorijas â Gaujienas pagastâ Ziemeïgaujas dabas taka, Sunîða dîía teritorija, neliela teritorija pie Zvârtavas ezera (atbildîgais Dominiks Grizâns) â Vireðu pagastâ Vidagas upîtes krasti (atbildîgais Inga Kazaka) â Trapenes pagastâ Trapenes ciemata centra dîíi (atbildîgais Jânis Kranâts) â Apç peldvieta aiz Apes pilsçtas kapiem, upe Vaidava no Tiltacikuþu tilta lîdz Igaunijas robeþai (atbildîgais Edîte Meistere) Gadskârtçjs pasâkums 21.aprîlî, ðogad jau 3. reizi. Lielajâ Talkâ aicinâm piedalîties ikvienu iedzîvotâju, kam rûp ilgtspçjîga valsts attîstîba un iespçja dzîvot nepiesâròotâ, skaistâ vidç. Lielajâ Talkâ aicinâm ne tikai vâkt atkritumus, bet darît arî citus labus darbus stâdît kokus, radît brîniðíîgas puíu dobes, izgatavot putnu bûrîðus, atjaunot þogus, soliòus, tiltiòus... Dzîvosim skaisti! Lai prieks Tev paðam un pârçjiem! Ðogad Lielâs Talkas patrons Valsts prezidents Andris Bçrziòð. Ðî gada Lielâs Talkas akcents ir Vides izglîtîba un jaunâ Ûdenstilpòu sakopðanas programma, jo Lielâs Talkas 2012 uzmanîbas centrâ ir ûdens. Lielâs Talkas organizatori marta mçnesî uzsâk Latvijas mçroga vides kampaòu ar saukli Skaties dziïâk!. Kampaòas mçríis ir uzrunât iedzîvotâjus un aicinât viòus skatîties dziïâk dabâ, dziïâk savâ attieksmç, darbos un nedarbos pret vidi, dziïâk sekâs, kas notiek, ja daba un vide, kurâ mçs dzîvojam, tiek piesâròota, skatîties dziïâk, kâ tas viss ietekmç mûs paðus, mûsu veselîbu, mûsu nâkotni. Ideja par Upju festivâlu ir dzimusi Apes novada kultûras forumâ 2010. gadâ. Ðî pasâkuma mçríis ir kultûras sasaiste ar mûsu Latvijas zaïo dabu un zilajiem ûdeòiem. Upju festivâls ir kïuvis par vienojoðu pasâkumu Apes novadâ, jo nu jau treðo gadu kâds cits mûsu novada pagasts rîko ðâdu festivâlu, aicinot pie sevis kaimiòus, visus aktîvas atpûtas un sporta cienîtâjus. Upes un ezeri ir katrâ no pagastiem, tâdçï tas simboliski ir kïuvis par vienojoðu elementu nosaukumam un norises vietai. Mçs gribam iedvesmot cilvçkus, dodot atelpu no dzîves steigas, kâ arî dot iespçju uzzinât arî ko jaunu Apes novadâ un ðogad pçc Apes un Gaujienas kârta pienâkusi Trapenei. Ûdens vienmçr ir trauksme, tâdçï to salîdzinâm ar dzîves straumi mainîba, nestâvçðana uz vietas, cîòa ar grûtîbâm un gandarîjums par paveikto, ir pârliecinâti festivâla organizatori. Visi laivotâji, kâ arî viòu lîdzjutçji tiek gaidîti ðî gada 19. maijâ Apes novada Trapenes pagastâ pie Rûíupîtes. Laivotâju brauciens notiks pa skaistajiem, zilajiem Âdama ezeriem SÇTAS un GARO ezeru. Bûs padomâts arî par tiem, kas ðajâ dienâ nelaivos, bet vçlçsies dabas gudrîbas apgût kâjâmejot, dabas zinâtâju pavadîbâ, vai klausîties teikas, nostâstus Paredzçtas daþâdas aktivitâtes bçrniem, dziesmas un daþâdas jautrîbas, maltîte pie ugunskura, bufete. Bûs arî amatnieku tirdziòð, uz kuru aicinâm pieteikties visus novada amatniekus! Pasâkuma vietâ varçs nokïût, sekojot norâdçm. Laivu reìistrâcija pasâkuma vietâ - no plkst. 10.00 Dalîbas maksa Ls 3.00 (lîdz 16 gadu vecumam - bez maksas). Festivâla dalîbniekiem lûgums pieteikties lîdz 10.maijam pa tel. 29414501(Valija) vai 28386923 (Sanita). Festivâla organizatori gaidîs Trapenç! 1
23.02.2012. notika Apes novada domes sçde, kurâ tika skatîti 19 darba kârtîbas jautâjumi Par Apes novada paðvaldîbas domes 23.02.2012. saistoðo noteikumu Nr. 3/2012 Apes novada paðvaldîbas budþets 2012.gadam apstiprinâðanu. Informâcija - Par koplîguma projektu 2012.gadam. Apstiprinât Apes novada paðvaldîbas domes 23.02.2012. saistoðos noteikumus Nr. 3/2012 Apes novada paðvaldîbas budþets 2012.gadam. Noteikt, ka atlikums Apes novada paðvaldîbas pamatbudþetâ uz 01.01.2012. ir LVL 422 965. Noteikt Apes novada paðvaldîbas pamatbudþeta ieòçmumus LVL 2 470 833, saskaòâ ar 1. pielikumu. Noteikt Apes novada paðvaldîbas pamatbudþeta izdevumus LVL 2 737 656, saskaòâ ar 1. pielikumu, tai skaitâ: Noteikt aizdevumu pamatsummas atmaksu LVL 105 220 saskaòâ ar 1.pielikumu. Noteikt atlikumu Apes novada paðvaldîbas pamatbudþetâ LVL 50 922, saskaòâ ar 1. pielikumu. Noteikt, ka atlikums Apes novada paðvaldîbas speciâlâ budþetâ uz 01.01.2012. ir LVL 27 678. Noteikt Apes novada paðvaldîbas speciâlâ budþeta ieòçmumus LVL 57 658, saskaòâ ar 2.pielikumu. Noteikt Apes novada paðvaldîbas speciâlâ budþeta izdevumus LVL 77 751, saskaòâ ar 2.pielikumu Noteikt atlikumu Apes novada paðvaldîbas speciâlâ budþetâ LVL 7585, saskaòâ ar 2.pielikumu. Par paðvaldîbas indikatîvo investîciju vajadzîbu 2014.-2020.gadam apstiprinâðanu. Òemot vçrâ Vides aizsardzîbas un reìionâlâs attîstîbas ministrijas 2012.gada 6.janvâra vçstuli Nr.13.18-1e/320 Par anketu aizpildîðanu. Apstiprinât aizpildîtâs anketas (pievienotas lçmuma pielikumâ). Par Apes novada paðvaldîbas dalîbu sabiedrîbâ ar ierobeþotu atbildîbu Ziemeïvidzemes atkritumu apsaimniekoðanas organizâcijâ. Lûgt SIA Ziemeïvidzemes atkritumu apsaimniekoðanas organizâcija, uzòemt Apes novada paðvaldîbu par dalîbnieku. Ieguldît SIA ZAAO pamatkapitâlâ 200 (divi simti) kapitâldaïu, kur viena kapitâldaïa atbilst vçrtîbai viens lats. Par grozîjumiem domes 03.02.2011. lçmumâ Nr. 30 (prot.nr.2, 5.p.) Par degvielas patçriòa normu un limitu noteikðanu transportlîdzekïiem un tehnikai Apes novada paðvaldîbas iestâdçs un struktûrvienîbâs 1.5. un 1.6. pielikumâ. Izteikt lçmuma 1.5.pielikumu Par degvielas patçriòa normu noteikðanu transportlîdzekïiem un tehnikai Apes novada paðvaldîbas Trapenes pagasta teritorijâ esoðajâs iestâdçs un struktûrvienîbâs jaunâ redakcijâ (pielikumâ); Izteikt lçmuma 1.6.pielikumu Par degvielas patçriòa normu noteikðanu transportlîdzekïiem un tehnikai Apes novada paðvaldîbas Vireðu pagasta teritorijâ esoðajâs iestâdçs un struktûrvienîbâs jaunâ redakcijâ (pielikumâ). Par telefona sarunu un sakaru pakalpojumu izmaksu limitu noteikðanu Apes novada domes iestâdçs un struktûrvienîbâs. Apstiprinât telefona sarunu izmaksu limitus Apes novada paðvaldîbas iestâdçs un struktûrvienîbâs. Par grozîjumiem domes 03.02.2011.lçmumâ Nr. 29 (prot.nr.2, 4.p.) Par maksas pakalpojumu apstiprinâðanu Apes novada domes administrâcijâ, iestâdçs un struktûrvienîbâs 6., 8. un 10.pielikumâ..Izdarît grozîjumus Apes novada domes 03.02.2011. lçmumâ Nr. 29 (prot.4.2.p.) Par maksas pakalpojumu apstiprinâðanu Apes novada domes administrâcijâ, iestâdçs un struktûrvienîbâs. Par grozîjumiem Apes novada domes 24.02.2011.lçmumâ Nr.37 (prot.nr.4, 2.p) Par Apes novada paðvaldîbas iestâþu amatpersonu un darbinieku darba samaksas noteikðanas kârtîbu (par jaunas amata vienîbas izveidi Apes pirmsskolas izglîtîbas iestâdç Vâverîte un Trapenes pamatskolâ). Papildinât 2.pielikumu Apes novada domes, administrâcijas un iestâþu darbinieku amatu un darba algu saraksts Apç 2.8 punktu Pirmsskolas izglîtîbas iestâde Vâverîte papildinât ar amatu: Logopçds Mçneðalga nepilnajam darba laikam 127,50 Ls. Finansçjuma avots Apes pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Vâverîte budþets. 5.pielikumâ Apes novada domes iestâþu darbinieku amatu un darba algu saraksts Trapenes teritorijâ 5.5. punktâ Trapenes pamatskola papildinât ar amatu: Trapenes pamatskolas pagarinâtâs dienas grupas skolotâjs- Mçneðalga nepilnajam darba laikam 229,50 Ls. Finansçjums Trapenes pamatskolas budþeta lîdzekïi. Par izdevumu noteikðanu uz vienu audzçkni paðvaldîbu savstarpçjiem norçíiniem Apes novada pirmskolas izglîtîbas, vispârçjâs pamatizglîtîbas un vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas iestâdçm no 2012.gada 1.janvâra. Pamatojoties uz apstiprinâto Dâvja Ozoliòa Apes vidusskolas izdevumu tâmi 2012.gadam Ls 87 741,- ; noteikt mâcîbu maksu vienam izglîtojamam mçnesî Ls 51,49; Pamatojoties uz apstiprinâto Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas izdevumu tâmi 2012.gadam Ls 59 880,- ; noteikt mâcîbu maksu vienam izglîtojamam mçnesî Ls 43,39; Pamatojoties uz apstiprinâto Sikðòu pamatskolas izdevumu tâmi 2012.gadam Ls 62 360,- ; noteikt mâcîbu maksu vienam izglîtojamam mçnesî Ls 82,49; Pamatojoties uz apstiprinâto Trapenes pamatskolas izdevumu tâmi 2012.gadam Ls 62 410,- ;noteikt mâcîbu maksu vienam izglîtojamam mçnesî Ls 70,28; Pamatojoties uz apstiprinâto Pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Taurenîtis 5 6 - gadîgo audzçkòu apmâcîbas izdevumu tâmi 2012.gadam Ls 12 931,- ;noteikt mâcîbu maksu vienam izglîtojamam mçnesî Ls 63,39; Pamatojoties uz apstiprinâto Pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Taurenîtis pârçjo audzçkòu apmâcîbas izdevumu tâmi 2012.gadam Ls 32 569,- ;noteikt mâcîbu maksu vienam izglîtojamam mçnesî Ls 100,52; Pamatojoties uz apstiprinâto Pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Vâverîte 5 6 - gadîgo audzçkòu apmâcîbas izdevumu tâmi 2012.gadam Ls 16 362,- ;noteikt mâcîbu maksu vienam izglîtojamam mçnesî Ls 56,81; 2 Domç pieòemtie lçmumi Pamatojoties uz apstiprinâto Pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Vâverîte pârçjo audzçkòu apmâcîbas izdevumu tâmi 2012.gadam Ls 37 545,- ;noteikt mâcîbu maksu vienam izglîtojamam mçnesî Ls 104,29. Par Alûksnes pilsçtas bibliotçkas atkârtotu izvirzîðanu reìiona galvenâs bibliotçkas statusam. Reìiona galvenâs bibliotçkas statusam uz nâkoðo akreditâcijas periodu atkârtoti izvirzît Alûksnes pilsçtas bibliotçku. Slçgt lîgumu ar Alûksnes novada domi par to, ka Alûksnes pilsçtas bibliotçka pilda reìiona galvenâs bibliotçkas funkcijas. Par nekustamâ îpaðuma lietoðanas mçríu maiòu zemes vienîbai Gaujienas pagastâ, Apes novadâ. Mainît Gaujienas pagasta nekustamam îpaðumam lîdzðinçjo nekustamâ îpaðuma lietoðanas mçríi (NÎLM) Zeme, uz kuras galvenâ saimnieciskâ darbîba ir lauksaimniecîba - kods 0101, sekojoðus nekustamâ îpaðuma lietoðanas mçríus (NÎLM): 1. Zemes platîbai 0,5 ha Zeme, uz kuras galvenâ saimnieciskâ darbîba ir lauksaimniecîba - kods 0101; 2. Zemes platîbai 0,2 ha - Individuâlo dzîvojamo mâju apbûve - kods 0601; 3. Zemes platîbai 3,1 ha Zeme, uz kuras galvenâ saimnieciskâ darbîba ir meþsaimniecîba - kods 0201. Par adreses noteikðanu zemes vienîbâm Gaujienas pagastâ. Pieðíirt adreses un nosaukumus A/S Sadales tîkls piederoðâm transformatoru apakðstacijâm un zemes vienîbâm Apes novada teritorijâ. Par zemes îpaðuma sadalîðanu Apes novada Gaujienas pagasta Dravnieki. Izskatot iesniegumu, apstiprinât par nekustamâ îpaðuma Dravnieki Gaujienas pagastâ, sadalîðanu, atdalot trîs zemes vienîbas un jauna nosaukuma pieðíirðanu atdalâmajâm zemes vienîbâm. Par zemes ierîcîbas projekta izstrâdi îpaðuma Gaujienas pagasta Rogas sadalîðanai. Noteikt, ka zemes vienîbas sadalîðanai nepiecieðams izstrâdât zemes ierîcîbas projektu. Sagatavot un izsniegt nosacîjumus zemes vienîbas sadalîðanai. Par nekustamâ îpaðuma Trapenes pagasta Sildegas sadalîðanu un jauna nosaukuma pieðíirðanu atdalâmajam zemes gabalam. Atdalît no nekustamâ îpaðuma Sildegas Trapenes pagastâ, atseviðíi atrodoðos zemes gabalu un pieðíirt atdalîtajai zemes vienîbai jaunu nosaukumu. Par nomas lîguma apstiprinâðanu ìimenes ârsta prakses atvçrðanai Vireðu pagastâ un Trapenes pagastâ. Jautâjuma izskatîðana tika pârcelta uz nâkoðo domes sçdi, sagatavojot nepiecieðamo dokumentâciju. Par neeksistçjoðo vai kïûdaini apstiprinâto adreðu likvidçðanu Apes novadâ Vireðu pagastâ. Izslçgt no pagasta adreðu saraksta kïûdaini apstiprinâtâs adreses Apes novadâ Vireðu pagastâ. Par zemes nomu Apes novada Trapenes pagasta Vilkâbeles. Izskatot iesniegumu, par zemes nomu Trapenes pagasta Vilkâbeles, iznomât zemes vienîbu uz 10 gadiem ar nomas lîguma pagarinâðanas iespçjâm. Par zemes nomu Apes novada Trapenes pagasta Pagasta nams 3. Izskatot iesniegumu, par zemes nomu Trapenes pagasta Pagasta nams 3, iznomât zemes vienîbas lauksaimniecîbas raþoðanas vajadzîbâm uz 10 gadiem ar nomas lîguma pagarinâðanas iespçjâm. Par Valsts Zemes dienesta 22.02.2012. vçstules izskatîðanu. Izskatot Valsts Zemes dienesta Vidzemes reìionâlâs nodaïas vçstuli par îpaðumu Jaunâ ielâ 4, dome nolemj: Pievienot zemes vienîbu ar kadastra apzîmçjumu 36050061210 zemes vienîbai ar kadastra apzîmçjumu 36050061211; Nodroðinât apvienotâs zemes vienîbas ar kadastra apzîmçjumu 36050061211 kopplatîbu 1900 m 2, atbilstoði pievienotai skicei, veicot robeþu korekciju ar zemes vienîbu ar kadastra apzîmçjumu 36050061237; Nodroðinât Jaunai ielai attâlumu starp sarkanâm lînijâm (îpaðumu robeþâm) 12,0 m, veicot atbilstoðu robeþu starp zemes vienîbâm ar kadastra apzîmçjumu 36050061211 un 26050061238 korekciju. Nâkamâ Apes novada domes sçde 22.03.2012. pulksten 14.00, Apes novada domç, Ar pilnu lçmumu tekstu variet iepazîties Apes novada domes mâjas lapâ: www.apesnovads.lv, un Apes novada domç, Stacijas ielâ 2, Apç Paskaidrojuma raksts par 2012.gada Apes novada budþetu Apes novada paðvaldîbas budþets 2012. gadam sastâdîts, pamatojoties uz 2011.gada 27.oktobra Apes novada domes lçmumu Nr.286 Par Apes novada paðvaldîbas 2012.gada budþeta izstrâdi, 2011.gada 15.decembra likumu Par valsts budþetu 2012.gadam, 2011.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1030 Noteikumi par paðvaldîbu finanðu izlîdzinâðanas fonda ieòçmumiem un to sadales kârtîbu 2012.gadâ, 2012.gada 26.janvâra Apes novada domes lçmumu Nr.10 Par Apes novada paðvaldîbas 2012.gada iedzîvotâju ienâkuma nodokïa (IIN) un paðvaldîbu finanðu izlîdzinâðanas finansçjuma (PFIF) ieòçmumu sadalîjumu paðvaldîbas 2012.gada budþetâ apstiprinâðanu, 2012.gada 26.janvâra Apes novada domes lçmumu Nr.11 Par Apes novada paðvaldîbas 2012.gada ceïu fonda ieòçmumu sadalîjumu paðvaldîbas 2012.gada speciâlajâ budþetâ apstiprinâðanu un citiem ar budþetu saistîtajiem normatîvajiem aktiem. Kopçjie ieòçmumi Apes pilsçtas teritorijas budþetâ bez mçrídotâcijâm un avansiem investîciju projektiem 2012.gadâ plânojas 1 724 227 Ls, kur galvenâs pozîcijas ir IIN un PFIF 1 213 756 Ls, nekustamâ îpaðuma nodokïi 120 689 Ls, norçíini ar citâm paðvaldîbâm par izglîtîbas un aprûpes iestâþu sniegtajiem pakalpojumiem - 79 854 Ls, kâ arî citi ieòçmumi. Lîdzekïu atlikums uz gada sâkumu 422 965Ls, kur atgûtâ îstenoto projektu finanðu daïu sastâda Ls 158 835. Plânojot izdevumus 2012.gadam, galvenâ uzmanîba tika vçrsta, lai paðvaldîbas teritorijâ nemazinâtos paðvaldîbas sniegto pakalpojumu apjoms un kvalitâte un tiktu veikts ieguldîjums kopçjai teritorijas attîstîbai un novada attîstîbas programmas izstrâdei ar kartogrâfisko materiâlu.
2012. gada budþets 2012.gada novada teritorijas pamatbudþeta sastâdîðanu ietekmçja izdevumu pieaugums izglîtîbas iestâþu finansçðanâ. Pirmkârt, to ietekmçja Kultûras ministrijas un paðvaldîbas noslçgtais lîgums par profesionâlâs ievirzes izglîtîbas programmu finansçðanu no 2012.gada 1.janvâra lîdz 31.decembrim, kur valsts budþeta finansçjums ir pieðíirts tikai profesionâlâs ievirzes izglîtîbas programmâs nodarbinâto pedagogu darba samaksai un valsts sociâlâs apdroðinâðanas obligâtajâm iemaksâm, bet skolu administrâcijas izdevumi jâfinansç paðvaldîbai. Tâdçï Gaujienas mûzikas un mâkslas skolas, kâ arî Alûksnes mûzikas skolas Apes mâcîbu punkta administrâcijas izdevumi ðogad palielinâjâs par 10 536 Ls. Otrkârt, sakarâ ar skolçnu skaita samazinâjumu vispârizglîtojoðâs skolâs, ðogad izveidojâs situâcija, ka trîs skolu direktoru darba samaksa tiek finansçta gan no valsts budþeta mçrídotâcijas paðvaldîbas izglîtîbas iestâdçm, gan no paðvaldîbas pamatbudþeta. Budþeta izdevumu daïu ietekmçja arî sociâlâ aprûpes centra Trapene klientu skaita samazinâjums, kas papildus attiecîbâ pret 2011.gada budþeta izdevumu daïu palielinâja par 28 667 Ls. Vairâk lîdzekïu nepiecieðami arî paðvaldîbu teritoriju apsaimniekoðanai, jo 2011.gada 30.novembrî noslçdzâs ESF projekts aktîvajiem nodarbinâtîbas pasâkumiem Apmâcîba darba iemaòu iegûðanai un uzturçðanai, ja darba devçjs ir paðvaldîba un daþâs paðvaldîbas iestâdçs bija radîtas jaunas darba vietas, kur ðogad to finansçjumam lîdzekïus vajadzçja rast no pamatbudþeta. Kâ arî samazinoties autoceïu fonda ieòçmumiem par 33% pret 2011.gadu, ielu apgaismojuma izmaksas, kâ arî ceïu un ielu remontdarbiem finanses tika plânotas no pamatbudþeta. Plânojot budþeta izdevumu daïu, tika òemts noslçgtais Vienoðanâs protokols starp Latvijas paðvaldîbu savienîbu un Finanðu ministriju pie 2012.gada valsts budþeta, ka paðvaldîbâm tiek garantçti 98% no iedzîvotâju ienâkuma nodokïa. Tâdçjâdi, izvçrtçjot esoðo finanðu situâciju 2012.gadam, lai nodroðinâtu paðvaldîbas funkciju un paðvaldîbas iestâþu darbîbas nepârtrauktîbu un lîdzfinansçjumu daudzajiem ESF, EST-LAT, ERAF, ELFLA un citu fondu finansçtajiem projektiem, dome, plânojot un apstiprinot 2012.gada paðvaldîbas budþetu, òçma vçrâ iepriekðminçtos faktorus. PAMATBUDÞETS Ieòçmumi Pamatbudþeta ieòçmuma tâme tika sastâdîta atbilstoði ieòçmumu klasifikâcijai. Ieòçmumu daïa sastâv no: > Nodokïu ieòçmumiem Ls 792 362,- 32,1 % no kop.ieò. > Nenodokïu ieòçmumiem Ls 289 403,- 11,7 % > Transfertu ieòçmumiem Ls 1 389 068,- 56,2 % KOPÂ Ls 2 470 833,- 100% Pie ðîs ieòçmumu summas pieskaitâms naudas lîdzekïu atlikums uz gada sâkumu Ls 422 944,-. Lîdz ar to kopçjâ 2012.gada budþeta finansçðanas summa ir Ls 2 893 777. No nodokïu ieòçmumiem iedzîvotâju ienâkuma nodoklis plânots 2012.gadam Ls 671 673,-, bet ieòçmumi no paðvaldîbu finanðu izlîdzinâðanas fonda Ls 542 083,- un nekustamâ îpaðuma nodoklis 2012.gadam plânots Ls 120 689,-. Pret 2011.gadu (IIN 601 148, NÎN 115 081 un PFIF 499 351) nodokïu ieòçmumi palielinâjuðies par Ls 76 133 un dotâcija no paðvaldîbas izlîdzinâðanas fonda par Ls 42 732. Tâtad kopçjâ ieòçmumu bâze ðajâs trîs pozîcijâs ir pieaugusi par Ls 118 865 salîdzinâjumâ ar 2011.gadu. Nenodokïu ieòçmumus veido procentu ieòçmumi par kontu atlikumiem, valsts un paðvaldîbas nodevas, naudas sodi un sankcijas, citi nenodokïu ieòçmumi, kâ arî te ir ietverts budþeta iestâþu un struktûrvienîbu ieòçmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem ûdensapgâde un kanalizâcija, skolçnu çdinâðana, mûzikas un mâkslas skolas skolçnu mâcîbu maksas un citi pakalpojumi. Transfertu ieòçmumi sastâv no valsts budþeta transfertiem pedagogu darba samaksai, Eiropas Savienîbas struktûrfondu finansçto projektu îstenoðanai, dotâcija no finanðu izlîdzinâðanas fonda, dotâcijas speciâlâs internâtpamatskolas uzturçðanas izdevumiem u.c., kas kopâ sastâda Ls 1 309 214,- un paðvaldîbu budþetu transfertiem par sniegtajiem izglîtîbas un sociâlo aprûpes iestâþu pakalpojumiem kopsummâ par Ls 79 854,-. Pedagogu darba samaksa no valsts dotâcijas 2012.gada budþetâ, tâpat kâ iepriekðçjâ budþeta gadâ, paðreiz ir plânota 8 mçneðiem (janvâris augusts). Pie naudas lîdzekïu atlikuma uz gada sâkumu ir tâ finansçjuma daïa, kas 2011.gada nogalç ienâkusi kâ finansçjums daþâdiem projektiem (valsts lîdzfinansçjums un atgûtâs attiecinâmâs izmaksas no EST-LAT, ERAF, ELFLA projektiem). Izdevumi Novada budþeta izdevumi tika plânoti, òemot vçrâ, ka paðvaldîba veic visas funkcijas un visâm paðvaldîbas iestâdçm vajadzçtu nodroðinât esoðos pakalpojumus iedzîvotâjiem. Budþeta izdevumi bija jâsabalansç nodroðinot sociâlâs aprûpes centra Trapene (pansionâta) pakalpojumus, kas ir ïoti kvalitatîvi un tiek sniegti jaunâs, renovçtâs telpâs, bet iemîtnieku skaitam ir tendence samazinâties. Saglabâjâm visas novada izglîtîbas iestâdes, jo savstarpçjie skolu attâlumi ir pietiekami tâli, lai efektîvâka bûtu skolçnu pârvadâðana. Kâ arî arvien vçl esam pârliecinâti, ka izglîtîbas iestâde katrâ pagasta teritorijâ veic arî mûþizglîtîbas funkciju visâm vecuma grupâm un ir socializâcijas un kultûras centrs vietçjiem iedzîvotâjiem. Veselîbas aprûpes funkcijâ tiek finansçtas divas feldðeru punktu vietas Trapenes un Vireðu pagastâ, bet sabiedrisko kârtîbu paðvaldîbas teritorijâ uzrauga viens paðvaldîbas kârtîbnieks. Lai paðvaldîbas mazturîgajiem iedzîvotâjiem mazinâtu sociâlo spriedzi, pietiekami liela finansçjuma daïa tika novirzîta sociâlajam blokam garantçtâ iztikas minimuma izmaksâm un dzîvokïu pabalstiem, veikta mâjas aprûpe, kâ arî vçl plânoti lîdzekïi ârkârtas gadîjumiem (trûcîgo bçrnu çdinâðanai, palîdzîba personâm, kuras nonâkuðas îpaðos krîzes apstâkïos u.c.). Kopçjais finansçjums novadâ uz izdevumiem sociâlai aizsardzîbai ir Ls 454 224,-, no tiem sociâlie pabalsti Ls 98 113. Kopçjie plânotie izdevumi Apes novadâ Ls 2 737 656,-. Izdevumos iekïauti sekojoði izdevumi funkciju veikðanai: > Vispârçjie valdîbas dienesti Ls 281673,- no kopçjiem izdev. 10.28 % > Ekonomiskâ darbîba Ls 147193,- 5.38 % > Vides aizsardzîba Ls 142 286,- 5.20 % > Paðvaldîbas teritoriju un mâjokïu apsaimniekoðana Ls 199 469,- 7.29 % > Izglîtîba Ls 1 243 662,- 45.43 % > Sociâlâ aizsardzîba Ls 454 674,- 16.60 % > Sports, kultûra, reliìija Ls 218 715,- 7.99 % > Veselîba Ls 18 570,- 0,68 % > Sabiedriskâ kârtîba un droðîba Ls 31 414,- 1,15 % Tai skaitâ aizdevumu pamatsummas atmaksa Ls 105 220,-, kas sastâda 3,84% no pamatbudþeta. Naudas lîdzekïu atlikums uz gada beigâm Ls 50 922,-. Saistîbu daïa Apes novada kopçjâs plânotâs saistîbas ilgtermiòâ uz budþeta pieòemðanas brîdi sastâda Ls 1 095 051,-, kur 2012.gadâ atmaksâjamais kredîtsaistîbu apjoms sastâda Ls 137 508,-(pamatsummas Ls 105 220 un procentu maksâjumi Ls 32 288,-), kas faktiski atmaksâjams no pamatbudþeta sekojoðiem kopçjiem ieòçmumu veidiem - nodokïu ieòçmumi, ieòçmumi par maksas pakalpojumiem, nodevas, ieòçmumi par sniegtajiem izglîtîbas un sociâlâs aprûpes pakalpojumiem, kas kopâ sastâda Ls 1 623 848,-. Proporcionâli pret ðiem reâlajiem ieòçmumiem kredîta pamatsummas un procentu maksâjuma portfelis sastâda 8,46%. Salîdzinoði pret 2011.gadu kredîtsaistîbu portfelis ir samazinâjies par 0,86 %. Tomçr, lai esoðajâ ekonomiskajâ situâcijâ nebûtu apdraudçta paðvaldîbas funkciju veikðana un budþets, plânojot nâkamo gadu kontrole bûtu jâvçrð uz to, lai kredîtportfelis tomçr nepârsniegtu 20 % atzîmi pret minçtajiem ieòçmumu veidiem, jo tâ ir reâlâ nauda no kâ tiek veikta atmaksa. SPECIÂLAIS BUDÞETS Kopçjie plânotie ieòçmumi speciâlâ budþetâ ir Ls 57 658,- (tai skaitâ dabas resursa nodoklis Ls 9850,-, bet autoceïu fonda lîdzekïi Ls 47 808,-). Atlikums uz 01.01.2012.gadu sastâdîja Ls 27 658,-. Paðvaldîbas ceïu, ielu, tiltu uzturçðanai un labiekârtoðanai plânots izlietot Ls 44 955,-, bet vides aizsardzîbai Ls 7175,-. Atalgojumâ ceïu uzturçðanâ nodarbinâtajiem plânots Ls 14 182,-, bet ielu un ceïu apgaismojumu, energoresursu, krâjumu un inventâra iegâdei Ls 10 244,-. Naudas lîdzekïu atlikums gada beigâs plânots Ls 14 705,-. Salîdzinoði pret iepriekðçjo gadu, samazinoties ieòçmumiem par 33% finansçjumam ceïu un ielu uzturçðanai, tas ïoti bûtiski ietekmçs ikdienas ceïu uzturçðanu un plânotos ceïu un ielu remontus pavasara, vasaras un rudens periodâ. Arî dabas resursu nodokïa ieòçmums ir neliels, kaut teritorijâ ir divi lieli dolomîta ieguves karjeri. Tam par pamatu varçtu bût esoðo dolomîtu karjeru izstrâdes kritums, kad saistîbâ ar ceïu bûvniecîbas zemo intensitâti valstî. PROJEKTI, kas raksturo novada ekonomisko un sociâlo situâciju trijos turpmâkajos gados Projektu realizçðana raksturo novada ekonomisko un sociâlo situâciju, jo tie sakârto infrastruktûru, tâdçjâdi, uzlabojot cilvçku dzîves vidi, radot to pievilcîgu uzòçmçjiem un investoriem, kâ arî veicinot pakalpojumu sniegðanas kvalitâti iedzîvotâjiem un iesaistot iedzîvotâjus daudzâs aktivitâtçs, tâdçjâdi, radot iespçju daþâdâm mçría grupâm uzlabot savu dzîves kvalitâti, pavadît lietderîgi brîvo laiku un kopt un saglabât savas dzîves vides nemateriâlo mantojumu. Vairâkumâ iesâkto projektu realizâcijas laiks ir divi gadi, jo viena budþeta gada ietvaros ir finansiâli grûti paðvaldîbai rast resursus lîdzfinansçjumam, kâ arî citi projekti aptver lielas aktivitâtes, kuru sagatavoðanâm nepiecieðams lielâks laika periods un daudz cilvçkresursu. Daudz projektu tiek realizçti sekojoðâs programmâs Latvijas Igaunijas pârrobeþu sadarbîbas programmâs, Lauku atbalsta dienesta programmâs, Eiropas Reìionâlâ atbalsta fonda projektu un Eiropas Sociâlâ Fonda un citâs struktûrfondu programmâs. Infrastruktûras sakârtoðanai ðajâ gadâ plânoti divi ûdenssaimniecîbas sektora projekti Apes pilsçtâ un Trapenes pagastâ. Ir projekti, kur aktivitâtes vçrstas uz pârrobeþu amatniecîbas tîkla izveidi, ir projekti sociâlâ jomâ, kur notiek sociâlo grupu integrçðana sabiedrîbâ, inovatîvi risinâjumi veco ïauþu aprûpei mâjâs, projekti, kas atbalsta novada attîstîbas kapacitâtes stiprinâðanu un mûþizglîtîbas programmas, sporta un kultûras aktivitâtes. Veicot novada kopçjo projektu auditu, secinâjâm, ka paðreiz ir daþâdu projektu realizâcija par kopçjo summu Ls 975 614 un pârskata gadâ plânots atgût Ls 396 998,60. Vçrtçðanai daþâdos fondos paðreiz ir iesniegti 6 projekti. Astrîda Harju, Apes novada domes priekðsçdçtâja 3
Dzimtsarakstu nodaïas informâcija Iveta Indriksone, Apes novada Dzimtsarakstu nodaïas vadîtâja 2012.GADA FEBRUÂRÎ Reìistrçti DZIMUÐIE Viktorija ÈAVARE Apes pilsçta Andris Oïegs FIÏIPOVS Apes pilsçta Ralfs AÏIPOVS Gaujienas pagasts 2012.GADA FEBRUÂRÎ Reìistrçti MIRUÐIE Velta ROZENTÂLE 84 g.v. Gaujienas pagasts Leons PRIMAKS 69 g.v. Trapenes pagasts Juris CÎRULIS 67 g.v. Trapenes pagasts Andris BIRZULIS 70 g.v. Vireðu pagasts Zinta JANSONE 58 g.v. Gaujienas pagasts Apes novada dome sirsnîgi sveic mazuïus un viòu vecâkus! 3 Apes novada dome izsaka lîdzjûtîbu piederîgajiem Apes vçsture - atradumi, jautâjumi, ieceres Diâna Liepiòa, Astra Binde, Apes novadpçtnieces Turpinot muzejisko liecîbu krâjuma veidoðanu par Apes vçsturi, uzsâktais darbs norit vairâkos virzienos: esoðo materiâlu apzinâðana un papildinâðana, pçtnieciskais darbs, kâ arî jaunu piemiòas vietu iezîmçðana. Nâkas secinât- kaut arî mûsu pilsçtiòa ir neliela, tai ir ïoti bagâta, interesanta vçsture no vissenâkajiem laikiem lîdz mûsdienâm. Gan priecîgie, gan skumîgie notikumi un katra cilvçka dzîvesstâsts tajâ veidojuði pilsçtas kopçjo tçlu, kâdu to redzam un izjûtam ðodien. Projektu aktivitâtes Ðobrîd izveidotas (un laika gaitâ tiks vçl papildinâtas) materiâlu mapes par tçmâm Apes igauòi, Apes ebreji, Apes fotogrâfi, kâ arî triju Apes pilsçtas ielu vçsture. Ðogad îpaði gaidâm materiâlus par Avotu ielu, jo ðogad uz ðîs ielas notiks Pilsçtas svçtku pasâkumi augustâ. Paldies par atsaucîbu Vladimiram Timofejevam, kurð Avotu ielas iedzîvotâju tikðanâs reizç sniedza vçrtîgas vçsturiskas ziòas. Pateicamies arî skolotâjas Laimas Stûres meitai Gitai par vçrtîgo dâvinâjumu muzejam- gleznu, fotogrâfijâm, senlaicîgiem priekðmetiem. Savukârt Edviga Sâre un Arvis Turkopols mums palîdzçja uzzinât Apes dziesmas trûkstoðo - ceturto pantu. Turpinot sadarbîbu ar Alûksnes muzeju, vâkti materiâli par Apes fotogrâfiemdzîvesstâsti, viòu gatavotâs fotogrâfijas. Izrâdâs, mûsu pusç daþâdos laikos darbojuðies daudzi fotogrâfi, pateicoties kuriem iemûþinâti Apes cilvçki un vietas: Aneraudi, Voldemârs un Jânis Miezîði, Nikolajs Aulis, Edvîns Bçters, Daumants Çrmanis, Ojârs Slapjums, Andis Meisters, Mintauts Skudra, Guntis Treijs, Andrejs Miíis, Ojârs Gailîtis, Jânis Prangels, Artûrs Binde un vçl citi. Paldies visiem, kas bija atsaucîgi un sniedza ziòas! Iepriekðçjâ Apes novada ziòu numurâ publicçtâ senâ fotogrâfija bija izraisîjusi jautâjumus, kas tâ ir par çku? Tâ ir 1910.gadâ celtâ bijusî grâmatnîcas çka iepretî novada domei, Stacijas ielâ nr.5. Fotografçta ap 1930.gadu. Tajâ senâk atradâs pârtikas un rakstâmlietu, pulksteòu tirgotavas, frizieru darbnîca. Tolaik çka vçl bija vienstâvîga. Ðoreiz atkal jautâjums lasîtâjiem domâðanai - kas ir fotogrâfijâ redzamâ çka, un kad tâ varçtu bût fotografçta? Ja atpazîstat, varbût zinât kaut ko vairâk par tâs vçsturi? GAUJIENÂ TALKOS RADOÐI Sanita Sproìe, Gaujienas Info centra vadîtâja Lielâs Talkas organizatori martâ uzsâka Latvijas mçroga vides kampaòu ar saukli Skaties dziïâk!. Gaujienas pagasts iesaistâs ðajâ akcijâ, organizçjot daþâdus pasâkumus lieliem un maziem iedzîvotâjiem. Gaujienâ paðos mazâkos bçrnus, kas apmeklç bçrnudârzu, aicinâm piedalîties zîmçjumu konkursâ Ûdens pasaule (zîmçjumâ attçlot, kas dzîvo un aug upes, ezeru, dîíu ûdenî), savukârt skolas vecuma bçrni, pçc brîvas izvçles, aicinâti piedalîties zîmçjumu vai pasaku konkursâ par tçmu Ûdens (sniegs, ledus, lietus, migla utt. - ûdens mums apkârt). Mâkslas skolas audzçkòi pçtîs Ûdensrijçju (Alkðòupîtes karsta procesu). Foto pulciòa dalîbnieki organizç konkursu - izstâdi Ûdens pasaule caur foto objektîvu, aicina ikvienu, kas fotogrâfç, ieraudzît skaisto un neparasto, un nofotogrâfçt. Aprîïa mçneða sâkumâ Gaujienas pagasta iedzîvotâjiem, kopâ ar pârstâvjiem no ZAAO, tiek organizçts izglîtojoði informatîvs seminârs Videi draudzîga atkritumu ðíiroðana. ZAAO pârstâvis paskaidros un praktiski parâdîs, kâ ðíirot atkritumus, lai tie bûtu saðíiroti atbilstoði prasîbâm. Pastâstîs, ko nedrîkst mest ðíiroto atkritumu konteineros, izskaidros, kas tâlâk notiek ar saðíiroto materiâlu. 4 Paldies! Aiva Zîle, Radoðo Ideju Centra valdes locekle Ðoreiz rakstu, lai pateiktos visiem, kas darbos un domâs ir bijuði kopâ ar Radoðo Ideju Centru visu ðo gadu. Paldies lielajiem atbalstîtâjiem-apes pilsçtas domei un Tautas namam par telpâm, Lauku atbalsta dienestam, Alûksnes un Apes novada fondam par mûsu projektu atbalstîðanu un lîdzekïu pieðíirðanu. Paldies amatniekiem un radoðajiem cilvçkiem, kas piedalîjâs mûsu organizçtajos tirdziòos un savus darbus nodeva izstâdes vçrotâjiem. Paldies radoðo darbnîcu dalîbniekiem (audçjâm, floristçm, gleznotâjiem), kas nâca un darbojâs mûsu telpâs. Milzîgs, paldies, nedaudzajiem LNMM un Teâtra lekciju apmeklçtâjiem. Paldies, leïïu saimniecçm, îpaði mazajâm, kas bija ar mieru kâdu laiku savas rotaïu draudzenes uzticçt vispârçjai aplûkoðanai. Paldies mazajiem aktieriem no PII Vâverîte par iestudçto Lellîti Lollîti, viòu audzinâtâjâm un vadîtâjai par atsaucîbu. Paldies burvîgajai aktrisei Gundai, Danai par datordarbu :), Egitai par brîniðíîgo komiksu, Inesei un Liânai par ieguldîto darbu izstâdes iekârtoðanâ. Daigai par tehnisko palîdzîbu :). Paldies Guntai un viòas mazajiem dejotâjiem par priekðnesumu. Paldies Anitai Vçliòai par praktisko palîdzîbu gleznotâju darbu izstâdîðanâ. Paldies lielîbniekiem -Jûs palîdzçjât man nejusties vienîgajai lielîgajai. Vislielâkais paldies, protams, ideju meitençm kopâ ar Jums darboties ir patiess prieks. Izstâde Nâc pulkâ lielîties ir mûsu kopçjais redzçjums par lietâm. Kâdu laiku vçlos vçrot visu no malas, bet Radoðo Ideju Centra telpas vçl joprojâm ir atvçrtas tiem, kas grib darboties-mâcît un mâcîties. Biedrîbas telpas nav domâtas ðaurai interesentu grupai, bet ikvienam, kas vçlas darboties. Ja Tev ðíiet, ka jâdara pavisam savâdâk, kâ darîts lîdz ðim- iekârto izstâdi, organizç tirdziòu vai uzaicini lektoru, jatev ir idejas-nâc un îsteno. Izstâde bûs atvçrta lîdz maijam, ja laikâ, kad esi nolçmis to apmeklçt, durvis ir slçgtas - rîkojies sekojoði,jautâ: Infocentrâ, jautâ Ilvai (tautas nama direktorei), zvani 29206995 (Aivai) Biedrîba Alûksnes lauku partnerîba Informç lîdz 2012.gada 10.aprîlim turpinâs projektu pieteikumu pieòemðana ATKLÂTA PROJEKTU IESNIEGUMU KONKURSA IV KÂRTAS ietvaros, sekojoðâm rîcîbâm 1.1.Rîcîba Sabiedrisko aktivitâðu (t.sk. apmâcîbu un intereðu klubu, kultûras, vides aizsardzîbas, sporta un cita brîvâ laika pavadîðanas aktivitâðu) daþâdoðana daþâdâm iedzîvotâju grupâm 1.2.Rîcîba Sociâlo pakalpojumu pilnveidoðana 1.3.Rîcîba Sadzîves pakalpojumu klâsta pilnveidoðana 2.1.Rîcîbai Lauku vides sakârtoðana 3.1.Rîcîba Iedzîvotâju ekonomiskâs aktivitâtes veicinâðana 3.2.Rîcîba Lauku tûrisma pakalpojumu daþâdoðana un pilnveidoðana 3.3.Rîcîba Lauksaimniecîbas produktu raþoðanas, pârstrâdes un pirmapstrâdes veicinâðana 3.4.Rîcîba Mâjamatniecîbas prasmju saglabâðana un attîstîðana Kontaktinformâcija: Kontaktpersona- administratîvâ vadîtâja Inga Priluþnija Tâlrunis: 64321132, mob.: 29422952 E-pasts: partneriba@aluksne.lv; inga.priluznija@inbox.lv
Izglîtîba novadâ Gaujienas vidusskolas absolventu Gunâru Grâvi atceroties Vecâku diena Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas saimes vârdâ direktore Ieva Zariòa 7. martâ mûsu skolâ notika vecâku diena. Jau no paða rîta vecâki piedalîjâs mâcîbu stundâs un vçroja savu bçrnu darbu un izteica savus ieteikumus. Pçc tam notika klaðu un skolas vecâku sapulces. Ar interesi vecâki klausîjâs un izpildîja logopçdes Aivas Zaíes dotos uzdevumus, lai labâk spçtu saprast bçrnu logopçdiskâs problçmas, to raðanos un risinâðanu. Ðî gada februârî izcilajam zinâtniekam Gunâram Grâvim apritçtu 80 gadi. Gunârs Grâvis dzimis 1932.gada 5.februârî Siguldâ. Mâcîjies Trapenes pamatskolâ un Gaujienas vidusskolâ. Vistuvâkâs attiecîbas Gunâram bija ar Ojâru Vâcieti. Viòi bija sadraudzçjuðies jau Trapenes pamatskolâ un ðî draudzîba turpinâjâs mûþa garumâ. Vidusskolas laikâ Gunârs un Ojârs mâcîjâs vienâ klasç un dzîvoja vienâ internâta istabiòâ. Abus vienoja apzinîga attieksme pret mâcîbâm, darbu un piemita vispusîgas intereses. Gunârs ar Ojâru vidusskolâ izdeva ìeogrâfijas þurnâlu Kristâls, vâca un veidoja daþâdu ieþu kolekcijas. No vçlâkiem gadiem ir saglabâjusies abu draugu sarakste-182 Gunâra vçstules Ojâram un 108 Ojâra vçstules Gunâram. Gaujienas vidusskolu Gunârs Grâvis absolvçja 1952.gadâ ar zelta medaïu. 1957. gadâ pabeidza ìeogrâfijas fakultâti Maskavas Valsts universitâtç un tika nosûtîts darbâ uz Jakutiju, kur strâdâja Mûþîgâ sasaluma pçtniecîbas institûtâ. No 1974.lîdz 1995.gadam G.Grâvis strâdâja zemeslodes vçstures kvartâra perioda sasaluma reljefa un uzbûves pçtniecîbas jomâ, piedalîjâs ìeoloìiskajâs ekspedîcijâs Ziemeïu un Centrâlajâ Jakutijâ. Viòa vadîbâ sastâdîtas apjomîgas kartes Baikâla Amûras maìistrâles celtniecîbai un Austrumsibîrijas apgûðanai. Gunârs Grâvis bija izcils apledojuma ìeoloìisko procesu vadoðais pçtnieks. Viòð izstrâdâja prognozes mûþîgâ sasaluma procesu attîstîbai, pçtîja klimata ietekmi uz zemes aukstuma vidi, izteica idejas par strîdîgiem jautâjumiem sakarâ ar mûþîgâ sasaluma uzbûvi un izplatîbu. No 1995.gada G.Grâvis strâdâja Krievijas Zinâtòu akadçmijas Mûþîgâ sasaluma pçtniecîbas institûta Sibîrijas nodaïâ. G.Grâvja zinâtniskie darbi izceïas ar skaidru loìiku, precîzu formulçjumu, tie joprojâm nav zaudçjuði savu aktualitâti un ir palîgs daudziem zinâtniekiem - mûþîgâ sasaluma pçtniekiem. Viòa darbi ir plaði pazîstami Krievijas zinâtnieku ìeokriologu lokâ, kâ arî ârzemçs. Viòð lasîjis lekcijas Kanâdâ, Jaunzçlandç, Èehijâ u.c. Zinâtnieks brîvi pârvaldîjis angïu, vâcu valodas. Lîdz savâm pçdçjâm mûþa dienâm G.Grâvis strâdâja pie Krievijas Mûsdienu inþenierìeoloìisko karðu izveides. Zinâtniskais darbs Fluviâlie nogulumi Krievijas ziemeïos, kurâ izteica idejas par mûþîgâ sasaluma uzbûvi un izpçti, palika nepabeigts. Viòa mûþs aprâvâs 2010.gada 8.novembrî. G.Grâvi ïoti cienîja darba kolçìi, draugi un daudzi ârzemju zinâtnieki. Viòa ðîs zemes cikls ir beidzies. Tas ir bagâtîgi piepildîts. Ticçsim, ka Gunârs un Ojârs ir jau kopâ Viòsaulç un reizçm viòi lidinâs virs Gaujienas un vçro mûs! Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas skolotâji, skolçni paturçs dziïi sirdîs bijuðâ skolas absolventa dzîvesstâstu un saglabâs atmiòas par viòu. Vija Marija Bûda, Sikðòu pamatskolas skolotâja Ziemai ziemas prieki Marta Zirne, Gaujienas speciâlâs internâtpamatskolas direktores vietniece audzinâðanas darbâ Ðoziem, ðíiet, pati mâte Daba sarûpçjusi mums dâvanu - lai gada tumðajâ laikâ nebûtu jâskumst, mums atsûtîta îsta, skaista ziema. Uzsniguðais sniegs visu nokrâsojis baltu. Ir prieks un miers vienlaicîgi. Gaujiena ir balta, vien dienas vidus siltie saules stari sniedz cerîbu, ka tuvojas pavasaris. Tomçr ziemas aukstums nav iemesls sçdçðanai telpâs, bet gan lieliska iespçja izbaudît un òemt dalîbu ziemas aktivitâtçs. Laikâ, kad îsâs ziemas dienas sâk stiepties garâkas, kad laiks sâk griezties uz pavasara pusi, mûsu skolas mazâkie bçrni svinçja Meteòus. Meteòi ir laiks starp Ziemassvçtkiem un Lieldienâm, kad atbilstoði latvieðu tradîcijâm ïaudis iet íekatâs, vizinâs ar ragavâm dzen prom ziemu un modina zemi! Skolas pagalmâ visus pulcçja divi Metenîði, skolotâjas Ingas un Maijas izskatâ, lai visus iepazîstinâtu ar ticçjumiem un vestu bçrnus jautrâs izklaidçs uz kalniòa. Seviðíi priecîgi par Metenîti bija bçrni, un tas izpaudâs viòu mîklu minçðanâ, vizinoties ar ragaviòâm, ar slidinâðanos, vârtîðanos sniegâ, un veselîgu sacenðanos savâ starpâ. Metenis nekad nenâk tukðâm rokâm. Svçtku turpinâjumâ mçs dzçrâm tçju un çdâm gardus pîrâgus. Visiem ïoti patika. Iepazîst vides daudzveidîbu Gunta Ïuïe, Apes novada paðvaldîbas izglîtîbas darba speciâliste Jau vairâkus gadus aktîvi skolu jaunieði vides problçmu izzinâtâji ar savu veikumu iepazîstina skolçnus un skolotâjus Apes novada vides projektu olimpiâdç. Ðogad visi olimpiâdes dalîbnieki pulcçjâs Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolâ. Savus pçtîjumus prezentçja Sikðòu pamatskolas, Trapenes pamatskolas un Gaujienas vidusskolas vides pçtnieki. Darbu tematika pârsteidza ar savu daþâdîbu, bet prezentâcijas ar bagâtîgo izziòas materiâlu. Ar interesi klâtesoðie vçroja ûdens skâbuma mçrîðanu, ko demonstrçja Siíðòu pamatskolas skolçns Ralfs Çriks Matulis ( Nokriðòu ph salîdzinâjums, konsultante Dace Matule), aptaustîja dolomîta raþotnes produkciju, par ko savâ pçtîjumâ stâstîja Kristîne Jencîte ( Dolomîta raþotne Gaujienas pagastâ, konsultante Janîna Viðíere), vçlçjâs izspçlçt Justînes Miezîtes izgatavoto spçli ( Trapenes interesantâkie dabas un kultûras objekti, konsultante Janîna Viðíere). Daudz noderîgu padomu varçja gût, noklausoties Elvîras Gaïinskas ( Ûdens patçriòð manâs mâjâs, konsultante Zaiga Aþubele) un Mârèa Nîmanta ( Elektrîbas patçriòa ietekme uz vidi, konsultante Sarmîte Granta) prezentâcijas. Mâcîbu stundâs apgûtâs zinâðanas savâ darbâ veiksmîgi izmantoja Madara Gabrâne ( Vide ap mûsu skolu, konsultante Janîna Viðíere), bet pamatîgu literatûras izpçti veikusi Una Kazaka ( Klimata ietekme uz koku sugu sastâvu, konsultante Zaiga Aþubele). Mûsu skolâ par tradîciju ir kïuvis februâra beigâs rîkot pasâkumu zçniem Lai uzvar stiprâkais. Pasâkums stimulç pusaudþus vispusîgai attîstîbai, publiski apliecinot savas spçjas un talantus daþâdos uzdevumos praktiskos, fiziskos un intelektuâlos. Ir svarîgi iegût pârliecîbu par sevi, celt savu paðapziòu, saprast, ka kaut ko tu esi izdarîjis, un tâtad esi arî spçjîgs uz kaut ko. Pusaudþu gados tas dod lielâku drosmi iesâkt kaut ko jaunu. Arî ðogad 23. februârî uz pasâkumu pulcçjâs vecâko klaðu skolçni. No katras klases tika izvirzîts viens zçns, kurð sacentâs daþâdu uzdevumu veikðanâ. Puiðiem bija jâveic daþâdi veiklîbas, kâ arî sporta veidu uzdevumi, un citi pârbaudîjumi. Puiði apliecinâja savas spçjas un drosmi, prâtu, demonstrçja iemaòas pavârmâkslâ, sagrieþot vissmalkâk sîpolu, sacentâs fiziskajâs aktivitâtçs, iemetot bumbu grozâ, citâdi apliecinot savas prasmes, oriìinalitâti, âtrumu, saliekot puzli. Pasâkums pârsteidza skatîtâjus ar aizraujoðiem uzdevumiem. Sacensîbas ïoti aktîvi atbalstîja lîdzjutçji. Spraigâ cîòâ «Veiksminieka titulu ieguva Sandris, taèu atzinîgus vârdus un nelielas dâvanas saòçma katrs dalîbnieks. Marta mçnesî bûs lîdzîgs pasâkums, ko jau tagad ar nepacietîbu gaida meitenes. Lai veicas! Vçlos pateikt paldies audzinâtâjiem Maijai Morîtei, Ingai Poðevai, Gintai Sirmajai un Modrim Beríim par ieguldîto darbu pasâkumu sagatavoðanâ un novadîðanâ. Latvenergo konkursa experiments neklâtienes finâls Sarmîte Granta, komandas Atomi123 konsultçjoðâ skolotâja Visi olimpiâdes dalîbnieki saòçma Apes novada domes pateicîbas un balvas par piedalîðanos, skolotâji savukârt izmantoja iespçju dalîties pieredzç. Paldies visiem skolotâjiem, kuri gadu no gada konsultç jaunos vides pçtniekus! Pateicamies par viesmîlîbu Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas direktorei Ievai Zariòai un skolotâjai Janînai! Latvenergo rîkotajâ erudîcijas konkursâ skolçniem experiments Sikðòu pamatskolas komandas ar labiem rezultâtiem piedalâs jau septîto gadu. Ðogad 194 skolu konkurencç, komandu Atomi123 pârstâv skolçni no 9.klases Mârcis Nîmants, Zanda Sokolova, Jânis Ozoliòð, Aivars Brîdiòð, Miks Bçrziòð un no 8.klasesÇriks Ralfs Matulis. Cîtîgi pastrâdâjâm konkursa pirmajâs divâs atlases kârtâs (arî sestdienâs un svçtdienâs), izrçíinâjâm 127 ar elektrîbu saistîtus uzdevumus un ieguvâm 3.vietu Vidzemes reìionâ, nopelnot iespçju startçt tâlâk konkursa neklâtienes finâlâ. Iekïûðana neklâtienes finâlâ ir ievçrojams sasniegums, jo esam vienîgâ pamatskolas komanda, kam tâlâk bûs jâsacenðas ar pilsçtu ìimnâzijâm no Madonas, Valmieras, Valkas un Gulbenes. Neklâtienes finâls ir izðíiroðâ kârta, kuras laikâ tiks noskaidrota tikai viena katra reìiona gudrâkâ komanda, kas tâlâk piedalîsies noslçguma spçlç LNT tieðraidç un sacentîsies par ceïojumu uz siltâkâm zemçm. Komanda Atomi123 ir gatavi risinât vçl divus ekspertu sagatavotus âíîgus teorçtiskus fizikas uzdevumus, kâ arî sagatavot savu radoðu skatîjumu, kâ nâkotnç varçtu palîdzçt kâdas klasiskas profesijas pârstâvim veikt savu darbu daudz çrtâk, âtrâk un efektîvâk, izmantojot elektrîbas un tehnoloìiju sniegtâs priekðrocîbas. Konkursa neklâtienes finâla norisei var sekot mâjas lapâ www.experiments.lv. 5
Izglîtîba novadâ 05.04.2012. Gaujienas speciâlâ internâtpamatskola aicina skolçnu vecâkus, aizbildòus un paðvaldîbu sociâlos darbiniekus uz ATVÇRTO DURVJU DIENU Dienas plânojums: 8.10 9.40 atklâtâs stundas 9.50 10.00 Bçrnu sveiciens (lielajâ zâlç) 10.10-11.30 Nodarbîba Skolçnu pienâkumi un tiesîbas vadîtâja profesionâlâs pilnveides un tâlâkizglîtîbas iestâdes Droða skola lektore mag.psych. Gunita Kleinberga 11.40- skolçnu vecâkiem -klaðu skolçnu vecâku sapulces (internâta klasçs)/sociâlajiem darbiniekiem tikðanâs ar skolas sociâlo pedagogu Dagniju Lukjanovièu (soc. pedagoga kabinetâ)/skolçniem nodarbîba ar Gunitu Kleinbergu (ìeogrâfijas kabinetâ) Nepiecieðamîbas gadîjumâ, ðajâ dienâ Jûs uzklausîs skolas administrâcija. Bûsim pateicîgi, ja novadu sociâlie dienesti ieplânotu transportu uz Gaujienu, jo bçrniem sâksies Lieldienu brîvdienas. UZ TIKÐANOS GAUJIENÂ! Skolas administrâcija Veiksmîgie starti Vija Marija Bûda, Sikðòu pamatskolas skolotâja 2. semestris vienmçr ir bijis aktîvs olimpiâþu laiks. Arî ðogad Sikðòu pamatskolas skolçni sparîgi piedalîjâs daþâdâs olimpiâdçs, kurâs uzrâdîti labi rezultâti. Novada vides projektu olimpiâdç piedalîjâs 8.klases skolçni Çriks Ralfs Matulis, Una Kazaka, Elvîra Gaïinska (skolotâja Zaiga Aþubele) un 9.klases skolçns Mârcis Nîmants (skolotâja Sarmîte Granta). Çrika darbs tika atzîts par labâko, taèu vçl kârtîgi jâpastrâdâ, lai varçtu pretendçt uz valsts olimpiâdi. Apes un Alûksnes novadu mâjturîbas olimpiâdç piedalîjâs 6. klases skolçns Anrijs Palejs un 9. klases skolçns Jânis Ozoliòð. Anrijs ieguva 1. vietu un (skolotâjs Normunds Prazdòicâns). Matemâtikas olimpiâdç startçja 5. klases skolçns Emîls Vizulis - 2. vieta un 8.klases skolçns Çriks Ralfs Matulis 3. vieta; Sâkumskolas matemâtikas olimpiâdç piedalîjâs 2. klases skolniece Dþuljeta Tetere - atzinîba (skolotâja Anna Baranovska) un latvieðu valodas olimpiâdç 3. klases skolniece Simona Ance Dzenîte (skolotâja Jogita Kazaka). Apsveicam uzvarçtâjus un priecâjamies par viòu panâkumiem. Svçtki pirmklasniekiem! Solvita Vâciete, O.Vâcieða Gaujienas vidusskolas 1.klases audzinâtâja Kâ katru gadu, arî ðogad Gaujienas vidusskolâ, pirms skolçni dodas pavasara brîvdienâs, notiek Âbeces svçtki pirmklasniekiem. 7.marta rîtâ skolas zâlç uz svçtkiem ieradâs pirmâs klases bçrnu vecâki, vecvecâki un sâkumskolas skolçni. Jau uzsâkot skolas gaitas, Gaujienas vidusskolas pirmîðiem bija iespçja iepazîties ar Pepiju Garzeíi. Arî uz svçtkiem bija ieradusies Pepija. Skolçni bija sagatavojuði daþâdus priekðnesumus, ar kuru palîdzîbu iemâcîja Pepijai burtus, lasît, iet Lâèu medîbâs, skaitît un dziedât dziesmas. Ðajos svçtkos pirmâs klases skolçni ar daþâdu priekðnesumu palîdzîbu sniedz ieskatu savâ skolas dzîvç, parâda, pastâsta par to, kâ veicas skolâ. Pirmâs klases skolçni kopâ ar audzinâtâju pagatavoja dâvaniòas saviem vecâkiem, vecvecâkiem, skolotâjâm, kas palîdz, atbalsta un ir kopâ ar mums ikdienâ. Ja jau ir svçtki, tad ir arî ciemiòi un dâvanas. Ciemos bija ieraduðies 2.-4.klaðu skolçni ar paðgatavotajâm dâvanâm un apsveikumiem. Paldies arî skolas direktorei par sarûpçtajâm Zelta medaïâm katram bçrnam un galda spçlçm, ko spçlçt brîvajâ laikâ. Paldies arî Jûlijas mammai par gardo cienastu! Ðajâ steidzîgajâ laikâ vajadzçtu mazliet apstâties, paskatîties uz paveikto un priecâties par to, jo nevajag nemaz tik daudz, lai mçs padarîtu domas gaiðâkas un dienu krâsainâku... 6 Gaujienieði kïûs par maziem dârzniekiem! Solvita Vâciete, O.Vâcieða Gaujienas vidusskolas sâkumskolas MK vadîtâja Gaujienas vidusskolas 1.-4.klaðu skolçni atgrieþoties skolâ pçc pavasara brîvdienâm piedalîties Stâdu Audzçtâju biedrîbas îstenotajâ projektâ konkursâ Dârznîca un kïûs par dârzniekiem, kuri seðu mçneðu laikâ paða spçkiem mçìinâs izaudzçt trîs augus, dokumentçjot visus novçrojumus un pçtîjumus savâ Augu dienasgrâmatâ. Sâkumskolas vecumâ bçrni izrâda îpaðu interesi par apkârtçjo vidi, kurâ mçs dzîvojam, vçlas izprast tajâ notiekoðâs parâdîbas un procesus, kâ arî paði ir motivçti aktîvi darboties, pçtît, atklât atbildes uz jautâjumiem, kas saistîti ar visdaþâdâkajâm tçmâm par dabu kâ vienu no tâm. Òemot to vçrâ, Stâdu Audzçtâju biedrîbas îstenotajâ projektâ Dzîvo augu un dekoratîvâs dârzkopîbas produktu veicinâðana, kas notiek ar Zemkopîbas ministrijas un Eiropas Savienîbas atbalstu, iekïauts îpaðs konkurss skolçniem. Kopumâ tûkstotis skolçnu varçs uzsâkt dalîbu projektâ-konkursâ Dârznîca. Esam jau saòçmuði stâdu audzçðanas komplektus ar nepiecieðamajiem piederumiem un trîs daþâdu augu sçklas, no kurâm, paðiem tâs iestâdot un rûpçjoties par tâm seðu mçneðu garumâ, bûs iespçja izaudzçt kalnu priedi, sarkano ozolu un mçneðzemeni. Skolçni Auga dienasgrâmatâ pierakstîs visas savas darbîbas, novçrojumus, secinâjumus un pçtîjumus no paðas pirmâs lîdz pçdçjai projekta dienai. Pçc tâ, cik rûpîgi un radoði aizpildîta Auga dienasgrâmata, þûrija lems par konkursa uzvarçtâju. Konkursa noslçgumâ mums bûs iespçja iestâdît izaudzçtos augus skolas teritorijâ. Lai mums kopâ izdodas! Trapenes pamatskolas grâmatas,,atmiòu mozaîka atvçrðanas svçtki Grâmatâ,,Atmiòu mozaîka ievietotâs skolas vçstures izzinâtâja un apkopotâja Maija Miíele (dzimusi Tralmaka), 1956.gada absolvente, skolotâja (1963-2009). 2.martâ notika Trapenes pamatskolas grâmatas,,atmiòu mozaîka atvçrðanas svçtki. Grâmatas atvçrðanas svçtkos piedalîjâs kupls apmeklçtâju skaits. Viòu vidû bija Apes novada domes priekðsçdçtâja, mûsu skolas absolvente Astrîda Harju, Apes novada domes priekðsçdçtâjas vietnieks Jânis Liberts, bijusî skolas direktore Emma Valija Ðïukuma, ilggadçjâs klaðu audzinâtâjas: Aina Pâvula un Broòislava Dzelzkalçja, pirmâ skolas pârziòa meita Maija Ratniece, pirmâ izlaiduma absolvente Jûlija Cîmure, daþâdu izlaidumu absolventi, skolas darbinieki, Trapenes pamatskolas skolotâju un skolçnu kolektîvs. Grâmatas atvçrðanas svçtkus sirsnîgâ gaisotnç vadîja skolas direktora vietniece izglîtîbas jomâ, skolas absolvente Inese Lipstoka. Viòa lasîja grâmatas fragmentus, skandçja dzeju. Pasâkumu ievadîja skolotâjas Baibas Ozoliòas izjustais klavieru solo, kurð pieðíîra pasâkuma gaitai emocionâlu noskaòojumu. Svçtku uzrunu teica skolas direktors, skolas absolvents Aivars Maltavnieks. Direktors atcerçjâs savas skolas gaitas, pasâkumus, draugus, gûtâs emocijas, vçlmi bût labâkajam. Viòa atmiòâs pirmâ skola vienmçr bûs balta un ievçrojama lapegïu gatves vidû. 1942. gada skolas absolvente Jûlija Cîmure atcerçjâs savus skolotâjus, skolas kârtîbu, spilgtâkos notikumus klasç un skolâ. Ilggadçjâs skolas direktores Emmas Valijas Ðïukumas atmiòas saistîjâs ar viòas vadîto literâro pulciòu,,pûcîte, tâ dalîbniekiem, tradîcijâm, pasâkumiem. Seðu izlaidumu klaðu audzinâtâjai Broòislavai Dzelzkalçjai visspilgtâk atmiòâ palikuði viòas organizçtie ârpusklases pasâkumi, ekskursijas, pârgâjieni. Apes novada domes priekðsçdçtâja, skolas absolvente Astrîda Harju savâs atmiòâs atcerçjâs pirmâs skolas klases un skolas notikumus, skolotâjus, viòu nozîmîgâs mâcîbas un pamâcîbas, kuras bija noderîgas dzîvç. Brîvo laiku viòai aizpildîja piedalîðanâs daþâdos ârpusklases pasâkumos, pulciòos, talkâs, ekskursijâs un daudzâs citâs aktivitâtçs. Ar pateicîbu atcerçjâs savus skolotâjus, kuri mâcîja ne tikai mâcîbu priekðmetu, bet arî dzîves un sirds gudrîbas. Viòas novçlçjums izglîtot sava pagasta, sava novada bçrnus, lai gaiða top mûsu Latvija. Apes novada priekðsçdçtâjas vietnieks Jânis Liberts savâ apsveikumâ dalîjâs atmiòâs par skolotâju sûtîbu skolâ, par to skolotâju veikumu, kuru ieguldîjums bija viscieðâk saistîts ar pagastu. Atcerçjâs skolotâjus Gunâru Pâvulu un Gunâru Kalvi. Aicinâja uz skolçnu un skolotâju savstarpçjo sapratni. Atzîmçja, ka skolas kolektîvam, pateicoties skolas direktoriem, vienmçr ir bijusi un ir arî tagad laba sadarbîba ar pagastu. Novçlçjums visiem Lai vienmçr, vienmçr pasaulç bûtu kaut kas, ko gribi iemâcîties, ko vçlies darît, kâda vieta, kur vçlies nonâkt, cilvçks, kuru gribi satikt! Pirmâ skolas pârziòa meita Maija Ratniece apsveica skolas kolektîvu grâmatas,, Atmiòu mozaîka atvçrðanas svçtkos. Priecâjâs par radoðo skolotâju kolektîvu, kuri ir snieguði pamatîgas zinâðanas skolçniem. Novçrtçja bijuðâs skolas direktores Emmas Valijas Ðïukumas veikumu, viòas radoðo domu, dzirkstelîti organizçjot skolas mâcîbu un audzinâðanas darbu. Novçlçja Nesamierinâties ar sasniegto, turpinât iesâkto darbu skolas vçstures izpçtç. Pasâkumu kuplinâja skolas meiteòu ansambïa skaistâs dziesmas (vadîtâja skolotâja Baiba Ozoliòa) un deju kolektîva sniegums (vadîtâja skolotâja, skolas absolvente Sandra Tomiòa). Paldies skolotâjâm Baibai un Sandrai par muzikâlo sveicienu un raito dejas soli. Vislielâkais paldies pasâkuma organizatorei Inesei Lipstokai par pârdomâto grâmatas atvçrðanas svçtku organizçðanu. Paldies Maijai Ratniecei par sniegto palîdzîbu skolas vçstures izzinâðanâ, daudzajâm fotogrâfijâm. Paldies visiem labajiem, atsaucîgajiem cilvçkiem, kuri kopâ ar mani ieskatîjâs baltâs, staltâs gaismas pils vçsturç, jo bez jûsu atsaucîbas un atbalsta ðî darba, protams, nebûtu! Paldies Apes novada domei un tâs priekðsçdçtâjai Astrîdai Harju par grâmatas finansiâlo atbalstu. Paldies Vîtola izdevniecîbai par grâmatas izdoðanu. Mans novçlçjums-novçlu dzîvç sekot visâm labajâm atziòâm, ko esat skolâ guvuði, neapstâties pie sasniegtâ, turpinât mâcîties visu mûþu, saglabât optimismu jebkurâ dzîves situâcijâ un prast atrast risinâjumu visâm problçmâm! (Grâmatu var iegâdâties Trapenes pamatskolâ, interesentiem zvanît: 20010502, 64329080)
Kultûra novadâ Sveicam Kornçliju Apðkrûmu dzimðanas dienâ! Santa Sâre, Vireðu Saieta nama vadîtâja Ðâ gada 12. aprîlî Apes novada MÎÏUMVÂRDU dzejniecei Kornçlijai Apðkrûmai dzimðanas diena! Vçlamies sveikt dzejnieci svçtkos un novçlçt vçl daudz skaistus pavasarus, siltas vasaras, krâsainus rudeòus un spirgtas ziemas piedzîvot. Lai radoða dzirksts pavada ikdienâ un, lai smaids palîdz pârvarçt likstas un skumjos brîþus. Lai nepietrûkst spçka kaut domâs ieskriet savos jaunîbas dârzos, iebrist plaðajos miglas vâlos vai bieþâk skatu uz tâlç peldoðo mâkoòu pusi pacelt. Lai bieþâk pretî nâk saule pilnâm riekðavâm gaismu bçrt! Lai caur rudens tumsu un ziemas bargumu spçtu iziet ar siltuma pildîtu sirdi! Paldies par skanîgo, radoðo dzeju, kas veldzç cilvçku dvçseles un dod spçku arî pelçkâs dienâs. Dzejniece kâdâ no saviem dzejoïiem raksta: Vai es mâkoòos ieòemts bçrns, ka mani dzejoïi vajâ? Zemapziòâ raudu lîdzi visâm bçdâm pasaulç ðajâ. Ne tikai raudu, lîksmoju arî par mazâko nieku ir taèu cilvçkam jâdzîvo sev un citiem ar prieku..sev un citiem ar prieku Ðâda bûs Kornçlijas dzimðanas dienas koncerta devîze. Aicinâm visus 13. aprîlî, plkst 18:00, Vireðu Saieta namâ uz Kornçlijas Apðkrûmas dzimðanas dienas sarîkojumu. Visus, kas vçlas dzejnieci sveikt svçtkos, vçlçt daudz laimes, klausîties dzejnieces daiïradç, dziesmâs vai vienkârði bût kopâ. Bûsiet visi mîïi gaidîti!!! Lielais Lasîðanas maratons noslçdzies Dzidra Zariòa, Trapenes bibliotçkas vadîtâja 3.martâ Íîpsalas Starptautiskajâ izstâþu centrâ notika Lielie Lasîðanas svçtki, kuru laikâ tika godalgoti Bçrnu/Jaunieðu þûrijas labâko un interesantâko grâmatu autori, ilustratori, tulkotâji un izdevçji. Bçrnu/Jaunieðu þûrija ir lasîðanas veicinâðanas kultûras programma, ko îsteno Latvijas Nacionâlâ bibliotçka sadarbîbâ ar Latvijas Bibliotekâru biedrîbu un Valsts Kultûrkapitâla fondu. Ðajâ projektâ jau vairâk kâ 10 gadus piedalâs arî Trapenes bibliotçka, 2011.gada projektâ piedalîjâs 20 eksperti. Uz Lasîðanas maratona noslçgumu Íîpsalas izstâþu centrâ bija pulcçjuðies ap 700 bçrnu un pieauguðo no visas Latvijas. Arî Trapenes bibliotçkas èaklâkie grâmatu lasîtâji un vçrtçtâji mçroja ceïu uz Rîgu. Ðogad noslçguma pasâkumu vadîja grâmatu Puteklis un viòa apburoðâ Mûza, kâ arî grâmatu Pele. Puteklis visu laiku gribçja mierîgi pagulçt uz grâmatâm, bet viòam tas neizdevâs, jo tur, kur notiek aktîva lasîðana putekïiem nav vietas. Lasîðanas svçtkos bija iespçja satikties ar rakstniekiem un grâmatu ilustratoriem. Ciemos bija ieradies zviedru bçrnu rakstnieks Ulfs Starks, kurð pastâstîja, ka Zviedrijâ nav tâdas lasîðanas veicinâðanas programmas, kurâ lasîtu tik daudz bçrnu kâ Latvijâ. Svçtki noslçdzâs ar latvieðu rokgrupas Dzelzs vilks muzikâlo sveicienu. Bçrnu/Jaunieðu eksperti apmeklçja arî Grâmatu izstâdi - 2012, kurâ varçja tikties ar grâmatu autoriem, darboties radoðajâs darbnîcâs, izmçìinât meditçt un saprast, kas ir grâmatu apmaiòas punkts, kâ arî iegâdâties jaunas grâmatas. Tâ kâ mums visiem bija aproces Pârsteidz galvu Lasi, tad bez maksas varçjâm apmeklçt arî izstâdi Skola -2012. Iespaidu bija ïoti daudz, bijâm noguruði, bet priecîgi par svçtkiem un vçrtîgajâm dâvanâm grâmatâm. Paldies Trapenes pagasta pârvaldei par iespçju mçrot tâlo ceïu uz Rîgu, paldies mûsu ðoferîtim Jânim Dzirkalim par izturîbu un skolotâjai Rasmai, kura tika paaicinâta lîdz bçrnu droðîbai. Sîkâka informâcija pieejama mâjas lapâs: www.trapenesbiblioteka.lv, www.biblioteka.lv, www.trapene.lv Lasît grâmatas tas ir stilîgi! Tiekamies bibliotçkâ! Draudzîba, saticîba vieno valstis un tautas Laima Poðeva, Gaujienas tautas nama vadîtâja Gaujienâ, kopâ ar vistuvâkajiem kaimiòiem no Igaunijas Harglas, sadarbîba ir aizsâkusies 60 gados ar Harglas pamatskolu, kad kopîgi tika svinçti svçtki, braukts ekskursijâs un organizçti citi pasâkumi. 1963.gada vasarâ, atzîmçjot izcilâ latvieðu komponista Jâzepa Vîtola 100 gadu jubileju, Gaujienâ viesojâs slavenais Igaunijas vîru koris Gustava Ernesaksa vadîbâ, atstâjot atmiòâ brîniðíîgu dziesmu skançjumu un novçlçjumu latvieðu kultûrai. Patîkami atzîmçt, ka tautu draudzîba tika audzinâta no bçrnîbas. No seðdesmitiem lîdz astoòdesmitiem gadiem ilgstoði draudzçjâs Gaujienas vidusskola un Harglas skola. Katru pavasari pârmaiòus Harglâ un Gaujienâ tika organizçti plaði Tautu draudzîbas svçtki. Skolçni sniedza koncertus. Dziesmas skançja koru un ansambïu izpildîjumâ gan igauòu, gan latvieðu valodâ, dejoja igauòu, krievu un latvieðu tautas dejas. Kad gaujienieði 1968.gada pavasarî bija iemâcîjuðies vairâkas igauòu tautas dejas un gribçja tâs parâdît plaðâkam skatîtâju lokam, bet nebija îstu igauòu tautas tçrpu, tad draugi no Harglas aizdeva savus - uzticçja, izpalîdzçja. 70 - tos gados draudzîbas svçtkos piedalîjâs arî Gaujienas tautas nama vidçjâs paaudzes deju kolektîvs vadîtâja (Velga Meldere), bet kultûras nama vadîtâjs bija Rihards Dauðkâns. Pamazâm draudzîbas saites astoòdemito gadu beigâs izira, bet 2005.gadâ mçs, kopâ ar vidusskolas direktori Ievu Zariòu, devâmies draudzîbas vizîtç uz Harglas kultûras un izglîtîbas iestâdçm. Pirmais atjaunotâs draudzîbas pasâkums notika 2006.gada 11.februârî Harglâ, bet 26.oktobrî Gaujienâ pasâkums Dzîves vçjâ kopâ ar Harglas, Misso, Smiltenes un Gaujienas senioru kolektîviem. Tâ aizsâkâs draudzîba Gaujienas tautas namam ar Misso, Lahedas, Vastseliinas, Lüllemäs, Varstu kolektîviem. Ðogad Gaujienas tautas namam 60 jubileju esam iecerçjuði svinçt divos posmos pavasarî un rudenî. Pavasarî kopâ ar draugiem no Igaunijas 31.martâ pulksten 18.00. Jûs varçsiet ieskatîties vçsturiskâ hronikâ Draudzîba ar Igauòiem no 1960. gada lîdz 2011.gadam. Baudît seðu igauòu pagastu kolektîvu koncertu, kurâ piedalîsies igauòu tautisko deju, jaunieðu deju, jaukto ansambïu un koru kolektîvi, flamenko dejotâjas. Bet visu, jau nevar atklât. Atnâciet uz svçtkiem! Otrajâ daïâ izbaudîsim dejas igauòu un latvieðu ritmos. Laipni aicinâti esoðie un bijuðie darba kolçìi, kolektîvu vadîtâji un dalîbnieki, draugi un kaimiòi no blakus pagastiem un novadiem. Draudzîba nav pazudusi, tâ turpinâs, jo darboðanâs griba, siltas, draudzîgas, atsaucîgas, cilvçku sirdis ir Harglâ, Misso, Lahedâ, Vastseliinâ, Lüllemäs, Varstos un Gaujienâ. Laipni gaidîti Gaujienas tautas nama 60 gadu svinîbâs. Apes pilsçtas vecâkâs paaudzes aktivitâtes Mâra Zvejniece, Apes pensionâru padomes vadîtâja 2.martâ Apes tautas nama kolektîvs bija sarûpçjis skaistu vakaru mûsu vecâkajai paaudzei ar devîzi Pavasari gaidot.... Jâ, pavasari gaida gan jauns, gan vecs, bet ðoreiz tâ bija atgrieðanâs mûsu jaunîbâ, kad 8. marts bija svçtki visâm sievietçm, ne tikai ìimenç, bet arî darba kolektîvos. Mûs ïoti aizkustinâja ilggadçjâs dejotâjas un dziedâtâjas Dianas Liepiòas mazmeitas Ketijas dejas. Prieks par tâdu jaunatni! Vakara gaitâ mûs priecçja senioru dâmu grupas Vîgrieze lîganâs dejas un vecâkâs paaudzes sievieðu ansambïa Dziesmas mûþs skanîgâs dziesmas, kas pçc novadu ansambïa skates atzinîgi novçrtçts. Jums, mîïâs dâmas veiksmi novçlam ansambïu skatç Siguldâ! Vakaru kuplinâja Veclaicenes vokâlie ansambïi ar savâm jestrajâm dziesmâm un dzeju Ilzes Briediòas vadîbâ. Vakara apmeklçtâji aktîvi griezâs daþâdas mûzikas deju ritmos. Ðoreiz pasâkumâ piedalîjâs daudz kungu, dâmas tika izdancinâtas skanot gan Apes pûtçju oríestra, gan grupas no Cçsîm Andrejs un draugi mûzikai. Paldies Apes novada domes priekðsçdçtâjai Astrîdai Harju par lielo un gardo torti. Liels paldies Apes tautas nama kolektîvam par skaisto vakaru! Nebûsim arî pârçjie pasîvi, bet atnâksim lîdz tautas namam un aktîvâk piedalîsimies pasâkumos. 7
Kultûra novadâ Gaujienas koris Elejâ 8 Vizma Dandena, kora Gaujiena dziedâtâja 11.februârî, plkst. 6.30 no rîta, kad termometrs râdîja 25 grâdus salu, mçs, jauktâ kora Gaujiena dziedâtâji, kopâ ar tautas nama vadîtâju Laimu, Viesturu un grâmatvedi Venerandu, devâmies ceïâ uz tâlo Eleju, no kurienes pagâjuðâ gada nogalç bija saòemts uzaicinâjums dziedât dievkalpojumâ, Elejas Veronikas uzceltajâ baznîcâ. Elejâ pie nelielâs, bet ïoti simpâtiskâs un gaiðâs baznîcas mûs sagaidîja Veronikas kundze. Vienmçr atcerçsimies viòas vârdos neaprakstâmo viesmîlîbu. Lai gan mçs bijâm katoïu baznîcâ, dievkalpojumu ðoreiz vadîja Gaujienas draudzes luterâòu mâcîtâjs Ziedonis Kârlis Varts. Savâ sâkuma uzrunâ Veronikas kundze uzsvçra, ka viòas baznîcâ gaidîts ir ikviens, kas vçlas lûgt Dievu, neatkarîgi no cilvçka reliìiskâs piederîbas. Dievkalpojums bija ïoti jauks un sirsnîgs. Pçc dievkalpojuma mçs sniedzâm koncertu, kurâ izpildîjâm garîga rakstura dziesmas: Ave Maria, trîs daïas no Mesas, Panis Angelicus, Tu mani cel, R.Paula Marija. Dziedât bija viegli un interesanti, jo baznîcâ bija apbrînojami laba akustika. Tâ kâ baznîcâ daudzi apmeklçtâji, t.sk. arî mçs, bija pirmo reizi, tad Veronikas kundze pastâstîja, kâpçc un kâ ðî baznîca tika uzcelta. Process ir bijis ïoti sareþìîts un tikai pateicoties Veronikas kundzes milzîgajai ticîbai, enerìijai, neatlaidîbai, cilvçku ziedojumiem - zinot to, cik daudziem viòa savâ dzîvç ir spçjusi palîdzçt 2005.gadâ baznîca tika uzcelta un nosaukta par Septiòu brûèu Dievmâtes baznîcu. Pçc dievkalpojuma Veronikas kundze visus bagâtîgi pacienâja un sarunâs atklâjâs, ka viòas vaïasprieks ir gleznoðana un bija iespçja redzçt daþus viòas darbus. Veronikas kundzei rit 76.gads, bet viòa ir enerìijas un dzîvesprieka pilna un bija ïoti patîkami ar viòu satikties. Pçc sarunas ar Veroniku mçs sajutâm pozitîvas enerìijas pieplûdumu pat vairâkâm dienâm. Atvadîjâmies no saimnieces un labâ noskaòojumâ devâmies mâjupceïâ. Pa ceïam vçl pavakariòojâm motelî Brencis Iecavas novadâ un apmeklçjâm Ledus skulptûru festivâlu Jelgavâ. Skaistos mâkslas darbus no ledus mçs skatîjâmies vakarâ pçc plkst.19, kad tâs bijas izgaismotas un skançja mûzika. Iespaidîgi! Mâjâs atgriezâmies îsi pçc pusnakts noguruði, bet ar milzîgu pozitîvo emociju bagâþu. Paldies mûsu mâcîtâjam Ziedonim Kârlim Vartam, kas palîdzçja ðo tikðanos ar Elejas Veroniku noorganizçt, Paldies Tautas nama vadîtâjai un Pagasta pârvaldei par finansiâlo atbalstu transportam, Paldies diriìentei Sarmîtei par brauciena noorganizçðanu! Mazo vokâlistu konkurss Gaujienas Câlis 2012 24. martâ plkst. 11:00 Gaujienas Tautas namâ Lai veicinâtu pirmsskolas vecuma bçrnu muzikâlo spçju attîstîbu, par tradicionâlu pasâkumu Gaujienâ kïuvis mazo vokâlistu konkurss Câlis. Aicinâm bçrnu vecâkus un muzikâlos pedagogus iesniegt pieteikuma anketas lîdz 19.martam Gaujienas tautas nama vadîtâjai Laimai Poðevai. Konkursâ var piedalîties bçrni lîdz 6 gadu vecumam (ieskaitot), ja bçrns vçl apmeklç PII Taurenîtis un ir sasniedzis 7 gadu vecumu, tad pagasta rîkotâ konkursâ drîkst piedalîties, bet netiek izvirzîts uz novada konkursu. Repertuârâ jâiekïauj divas dziesmas - viena latvieðu tautas dziesma, bet otra pçc brîvas izvçles, tâm savukârt, jâatbilst izpildîtâja vecuma un balss spçjâm. Konkursâ mazo câlîðu sniegumu vçrtçs þûrija, bet par uzvarçtâju kïûs trîs no mazajiem dziedâtâjiem. Tie tâlâk piedalâs Apes novada konkursâ, kas notiks 14.aprîlî plkst.13:00 Trapenes kultûras namâ. Mçìinâjumi Tautas namâ treðdienâs, ceturtdienâs un piektdienâs, sazinoties ar pasâkumu organizatori Laimu Poðevu mob. t.26179320,. t. 64381600 Gaujienâ atzîmç Dzimtâs valodas dienu Signe Sçkliòa, Gaujienas bibliotçkas vadîtâja Pçc UNESCO iniciatîvas jau 12 gadus visâ pasaulç 21.februârî tiek atzîmçta Starptautiskâ dzimtâs valodas diena. Ðogad UNESCO LNK aicinâja Dzimtâs valodas dienu veltît saziòai ar cilvçkiem, kuri atrodas ârpus Latvijas, lai kopîgâs sarunâs izceltu dzimto Latvijas valsts valodu kâ vçrtîbu un unikâlo saikni, kas vieno un mudina atgriezties. Kad esam sveðumâ, dzimtâ valoda reizçm ir vienîgais tilts, kas ved pie tuvajiem ìimenes, radiem, draugiem un vienmçr domâs aizved mâjâs. Aicinâjumam atsaucâs arî Gaujienas bibliotçka, kura sadarbîbâ Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas bibliotçku, 21. februârî Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolâ organizçja pasâkumu 7.- 12. kl. skolçniem, aicinot uz prezentâciju par gaujienieðiem, kas dzîvo un strâdâ ârzemçs, iepriekð tos aptaujâjot par iespçjâm runât latvieðu valodâ, saziòu ar Latviju, latvieðu pasâkumiem, tradîciju ievçroðanu Jâòiem, Ziemassvçtkiem, latvieðu kopienâm, skolâm. Ieskatîsimies daþos fragmentos no vçstulçm. Lietot latvieðu valodu man sanâk, jo es dzîvoju ar mammu, darbâ arî lietoju, jo man daþi no darba kolçìiem ir latvieði, bet sanâk lietot arî lietuvieðu, angïu, krievu, poïu valodas, kuras daþreiz man sajaucas viss viena kamolâ!..mûsu ìimenç galvenais, lai mûsu dçls runâtu latviski-man ir svarîgi, lai aizbraucot uz mâjâm LV, viòð var sazinâties ar mâsîcâm, brâlçniem, omçm, opiem... Svinam Ziemassvçtkus, arî vârda dienas, kas ðeit ir pilnîgi sveða lieta. Meitiòa man runâ latviski, ar smieklîgu angïu akcentu, bet runâ! Par to esmu priecîga, jo zinu daudzas ìimenes, kuri atïauj bçrniem runât vietçjâ valodâ, jo tas ir daudz vienkârðâk, bet man tas ðíiet ïoti svarîgi, jo negatavojos saraut saites ar tuviniekiem un Latviju. Tomçr ikdienâ visiem ir jârunâ angïu valodâ, jâcenðas integrçties ðajâ sabiedrîbâ un jâciena ðîs zemes likumi un valoda. Gribçtu pateikt, ka katrs latvietis dziïi sirdi vçlas atgriezties mâjâs, vienîgais kas viòu te tur ir lielâks atalgojums. Es pati esmu ðeit tikai 6 mçneðus, bet ïoti gribu mâjâs un pçc 3 mçneðiem braukðu uz Latviju un ceru, ka uz visiem laikiem! Prezentâcija tika noslçgta ar vârdiem - Mçs katrs esam savas valodas un lîdz ar to savas valsts vçstneði, un dzimtâ valoda ïauj mums paust ðo savu unikâlo piederîbu visâ pasaulç! Pasâkuma dalîbnieki arî sacentâs, kurð zinâs vairâk sinonîmu vârdam runât, minçja Gaujienas PII Taurenîtis bçrnu izdomâtâs mîklas. Dzimtâs valodas dienas ietvaros arî Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas kluba Mâja vienîbas Kâpnes aktîvistes Inga Vilðíçrste un Kristîne Ozoliòa rîkoja pasâkumu 1.-.4. klaðu skolçniem Mana skaistâ valodiòa. 1. aprîlis joku diena:) 01.04., plkst. 14.00 Gaujienas Tautas namâ Atpûtas un humora pasâkums Kaíu nama C vitamîns Pasâkumu vadîs Kaíu nama iemîtnieki Pasâkuma laikâ notiks 1. aprîïa cienîgas komandu cîòas par skâbâm balvâm. Katras komandas veikumu vçrtçs îpaði atlasîta, kompetenta þûrija. Muzikâli - jautros Popielas priekðnesumus sniegs Gaujienas tautas nama paðdarbnieku kolektîvi. Ðî pasâkuma ietvaros jau 3. reizi Gaujienâ tiks organizçts 3.anekdoðu stâstîðanas turnîrs pieauguðajiem. Aicinâm piedalîties! Informâcija par pieteikðanos 3.anekdoðu stâstîðanas turnîram: Gaujienas bibliotçkâ Signe 64381603; 26499121 Mçríis pakavçties atmiòâs Antonija Mamedova, Trapenes pagasta iedzîvotâja Trapenes pagastâ ir muzejs, ko daudzus gadus veiksmîgi vada Valija Ðïukuma. Te notiek gleznu izstâdes, dzîves gâjuma stâstîjumi par ievçrojamiem cilvçkiem. Valijas kundzes stâstîjums ir interesants, tâpçc ðîs pçcpusdienas ir labi apmeklçtas. Muzejâ ir arî stûrîtis ar eksponâtiem par kolhoza Trapene pastâvçðanas laiku un kolhoznieku dzîvi. 9.marta pçcpusdienâ, tad arî sanâcâm, lai kopâ atcerçtos ðo laiku un dalîtos atmiòâs. Pârsvarâ atnâca cilvçki cienîjamâ vecumâ. Kolhozs bija viens no labâkajiem rajonâ un arî pazîstams republikâ, to vadîja gudri un idejâm bagâti speciâlisti. Idejas arî tika realizçtas dzîvç cçla jaunas lopu novietnes, mâjas, stâdîja âbeïdârzus, ierîkoja zivju dîíus un arî dârzniecîbu. Dârzniecîbâ audzçja neïíes, rozes, kâ arî dârzeòus. Dârzeòu realizâcijai atvçra konservu cehu, kurâ marinçja guríus, skâbçja kâpostus. Pieprasîjums bija liels. Radâs doma cept maizi un brûvçt alu. Garðas ziòâ tâdas maizes vairs nav, arî alu dzçra ne tikai trapenieðu kâzâs, bet arî citos kolhozos. Lûk, tâda bija ðî atmiòu pçcpusdiena, kas lika pagâtni paskatîties nevis ar nostaïìiju, bet gan ar lepnumu. Izskaòâ baudîjâm jauko koncertu, ko sniedza Gaujienas meiteòu ansamblis un noklausîjâmies Trapenes skolas audzçkòu Ditas un Laura stâstîjumu, kâ ðodienas krîzes apstâkïos varçtu dzîvot Ieva un Âdams. Domâju, ka te sanâca tie cilvçki, kas mîl dzîvi un savu Trapeni. Paldies Valijas kundzei par ideju un tâs realizçðanu.
Ziòas no Trapenes kultûras nama Svetlana Spalviòa, Trapenes kultûras nama vadîtâja Aukstais februâra mçnesis ir aizskrçjis vçja spârniem, klât ir marts, smarþo pçc pavasara 11.02.2012. - Folkloras kopa Gatve piedalîjâs 19.starptautiskajâ tûrisma gadatirgû Balttour 2012 Íîpsalas hallç. Tas bija liels piedzîvojums gan mums pieauguðajiem, gan bçrniem. Kultûra novadâ Skolçni ïoti ieinteresçjâs par ðiem objektiem un skolotâja Ella pastâstîja arî par citiem ceïojumiem un atbildçja uz visdaþâdâkajiem jautâjumiem. Nobeigumâ bçrni vçlçjâs dalîties savâ sapnî par Petru un ðo neklâtienes ceïojumu attçlot zîmçjumos, kuri bûs redzami izstâdç bibliotçkâ. 26.02.2012. - Sievieðu vokâlais ansamblis Ilûzijas piedalîjâs Apes un Alûksnes novadu vokâlo ansambïu skatç Apç. Ansambïa sniegums no bargâs þûrijas - Jâòa Baltiòa, Ulda Kokara un Roberta Liepiòa personâ tika pienâcîgi novçrtçts ar 38 punktiem, iegûstot II pakâpes diplomu. Paldies vadîtâjai Sandrai Tomiòai par spçju divu mçneðu laikâ mobilizçt meitenes un iemâcît dziesmas. Liels paldies mûsu koncertmeistarei Baibai Ozoliòai. 26.02.2012. Trapenes kultûras namâ viesojâs Baltinavas dramatiskais kolektîvs Palâdas ar izrâdi Ontans i Anne. 10.03.2012. Trapenes kultûras namâ bija paredzçta izrâde Tâ precas vecpuiði, ar tautâ zinâmiem aktieriem - Zani Daudziòu, Ivaru Pugu, Juri Lisneru un Induli Smiltçnu. Ðî izrâde, sakarâ ar neizpirktajâm biïetçm, tika atcelta. Ir skumji, ja aktieri piebrauc klât, bet mçs nevçlamies iet uz izrâdi. Padomâsim, vai aizbraucot uz Rîgu mums tas izmaksâs lçtâk? Katrs par savu darbu vçlas saòemt atlîdzîbu, arî aktieri. Bet ja mçs neapmeklçjam pasâkumu, tad arî nav lîdzekïu no kâ viòiem samaksât nopelnîto naudiòu. Paiet dienas un tad mçs runâjam pie mums jau nekas nenotiek, mums atkal atcçla to vai citu koncertu, izrâdi. Tâdçï bûsim aktîvâki, nesçdçsim mâjâs gauþoties par to kâ mums tik nav, bet vairâk baudîsim to kas mums ir un priecâsimies par spîti grûtiem laikiem. 17.03.2012. plkst. 17:00 visi tiek laipni aicinâti uz Ilgas Lakstîgalas grâmatas Iededz atmiòu sveci prezentâciju. No 01.04.2012. 30.04.2012. katru darba dienu no plkst. 9:00 14:00 Trapenes kultûras mazajâ zâlç bûs skatâma rokdarbu izstâde Ziemas vakaru pçrles. Izstâdç redzçsim ar ko èaklâs trapenietes nodarbojas garajos ziemas vakaros un kas no tâ ir iznâcis. 08.04.2012. plkst. 14:00 Lieldienu koncerts Zaíu lustes. Pçc koncerta ripinâsim olas, iesim rotaïâs, lustçsimies. 14.04.2012. plkst. 13:00 Trapenes kultûras namâ notiks Apes novada mazo vokâlistu konkurss Câlis 2012 28.04.2012. plkst. 19:00 Aicinâm uz pavasara koncertu Ar sauli sirsniòâ. Pçc koncerta plkst. 22:00 balle kopâ ar grupu Rakari Pasaule T@vâ bibliotçkâ Lîga Kleina, Apes bibliotçkas bibliotekâre Mûsu bibliotçka ir iesaistîjusies Latvijas Nacionâlâs Bibliotçkas un Latvijas Bibliotçkâru biedrîbas rîkotajâ akcijâ,,pasaule T@vâ bibliotçkâ UNESCO Pasaules mantojuma izzinâðana. UNESCO Apvienoto Nâciju izglîtîbas, zinâtnes un kultûras organizâcija speciâla ANO aìentûra dibinâta 1945.gadâ un darbojas visâ pasaulç. Visa UNESCO darbîba saistîta ar Pasaules kultûras un dabas mantojuma apzinâðanu. UNESCO Pasaules mantojuma nacionâlais saraksts izveidots ar mçríi izcelt, apzinât un popularizçt Latvijas kultûras un dabas mantojumu. Tikai labâkie un izcilâkie cilvçces un dabas vçstures objekti drîkst saòemt nominâciju UNESCO Pasaules mantojums. Ðîs bibliotçku akcijas jçga saistîta ar vçlmi caur pasaulç atrodamajiem brînumiem, palûkoties paðiem uz sevi, izceïot dabas un kultûras pçrle, kas atrodamas Latvijas pilsçtâs un laukos. 24.februârî mûsu bibliotçkâ notika neklâtienes ceïojums uz vienu no ðiem UNESCO objektiem Jordânijas pilsçtu Petru. Petra Jordânijas pçrle, tuksneðu un kalnu ieskauta, gadsimtu noslçpumiem apvîtâ un klintîs cirstâ. Ðajâ ceïojumâ kopâ ar mums piedalîjâs Apes vidusskolas skolçni ar audzinâtâju Lîviju, pasaules apceïotâja pensionçtâ skolotâja Ella Bezrukih un Apes Tûrisma informâcijas centra vadîtâja Astra Binde, kura pastâstîja par mûsu vietçjas nozîmes objektu, kurð salîdzinâjumâ ar Petru arî ir smilðakmens atsegums un veidojies miljoniem gadu senâ pagâtnç. Informâcija visiem, kuri vçlas piedalîties Vireðu Zelta talantu konkursâ EsKâNeViens pieteikties lîdz 2. aprîlim, atsûtot savu vârdu, uzvârdu un talanta aprakstu uz e-pastu: santa.sare@inbox.lv Konkurss notiks 8. aprîlî, pulksten 17:00 Ðogad konkurss paredzçts divâs daïâs: 1. daïâ piedalîsies mazie Vireðu pagasta dziedâtâji, kuriem repertuârâ jâiekïauj 2 dziesmas. Viena latvieðu tautas dziesma, bet otra pçc brîvas izvçles, dziesmâm jâatbilst izpildîtâja vecumam un balss spçjâm. Konkursâ var piedalîties bçrni lîdz 6 gadu vecumam (ieskaitot). 2.daïâ aicinâm piedalîties visus pârçjos talantîgos Vireðu pagasta iedzîvotâjus, bez vecuma ierobeþojuma. Tas var bût dejoðanas, zîmçðanas, kâda instrumenta spçlçðanas talants. Tâs var bût pilnîgi daþâdas lietas fotografçðana, vingroðana u. c. Pasâkumu vçrtçs stingra, objektîva þûrijas komisija. Bûs arî lieldienu ZAÍI! Bûsim aktîvi un parâdîsim arî citiem mûsu slçptâkos talantus! Santa Sâre, Vireðu Saieta nama vadîtâja Aicinâjums visiem apenieðiem! Tuvojas pavasaris un Lielâs Talkas laiks, kas notiks 21. aprîlî. Mums organizatoriem ir raduðâs idejas, kâ varçtu notikt talka ðogad Apç. Aicinâm apenieðus bût vçrîgiem un lîdz Talkai apzinât pilsçtâ un tâs apkârtnç sakopjamâs vietas un darît zinâmu Anitai (29396450) vai aizpildît anketu mâjas lapâ. Esiet vçrîgi, kâda mums ir apkârtne, kur mçs dzîvojam, strâdâjam. Kâdas ir mums tuvâko meþu apkârtnes, kur veidojas jaunas atkritumu kaudzes. Ja ir nepiecieðamas sakopt kâdu teritoriju, labiekârtot kâdu pagalmu, upes lîci, tad dariet zinâmu, lai kopîgi vienotos, kas îsti ir nepiecieðams no paðvaldîbas puses, lai îstenotos Jûsu sapnis. (Piemçram, Robeþu ielas (daudzdzîvokïu mâjas) iedzîvotâji beidzot bûtu sadûðojuðies, lai labiekârtotu savu pagalmu mâjas pagalmu, kur spçlçjas viòu bçrni.) No viòu vidus jâizvirza viens vai divi talkas organizatori, kas apzinâs, ko vçlas mâjas iedzîvotâji, cik talcinieki piedalîsies, kas ir nepiecieðams, lai pçc talkas mâjas pagalms bûtu patîkams, Talkas laikâ tiktu: â nogrieztas, novâktas visas nevajadzîgâs metâla ierîces â ierîkotas, uzlabotas bçrnu ðûpoles â atjaunoti puíu stâdîjumi â atjaunoti soliòi, pârkrâsoti â atjaunoti saraksti pie mâju korpusa ieejas koridora â sakârtots atkritumu savâkðanas laukums â savâkti atkritumi visâ mâjas teritorijas apkârtnç â atvestas smiltis jaunizveidotajai smilðu kastei Ðâdi varçtu sapòot katrs apenietis, ko mums vajadzçtu, lai kopîgi Ape un tâs apkârtne bûtu sakopta, tîra un savus sapòus ðajâ dienâ arî realizçt. Bûtu ïoti labi, ja katrs talkojamâs vietas atbildîgais sazinâtos ar Anitu Harju, lai pârrunâtu darâmos darbus, lai apzinâtu kâdi resursi nepiecieðami. Dienas noslçgumâ visi talkas dalîbnieki, tiks aicinâti pie Ievu laipas uz kopîgâm vakariòâm un kopîgu tikðanos lai pârrunâtu dienâ paveikto. Visi objekti, kuros notiks talka pirms lielâs talkas tiks uzfilmçti un nofotografçti, lai kopîgi vakarâ noskatîtos, tâdejâdi salîdzinot, zinot, kas ir izdarîts visâ pilsçtâ kopumâ. Filma kopîgi taps ar jaunieðu kluba Sliedes palîdzîbu. Ïoti labi bûtu, lai vakara gaitâ katru sakopto objektu varçtu prezentçt. Mçs visi dzîvojam ïoti skaistâ vietâ, tâdçï ïoti gribas pilsçtu padarît vçl tîrâku, skaistâku. Tas mums visiem izdosies, bûsim aktîvi un apzinâsim visas sakopjamâs, labiekârtojamâs vietas. Uz aktîvu lîdzdarboðanos, lai mums izdodas!!! Anita pilsçtas dârzniece (29396450) 9
Sports novadâ Spçcîgâkie tiekas Apç 10.martâ Apes novada atklâtais èempionâts svara stieòa spieðanâ guïus pulcçja dalîbniekus no Alûksnes, Gulbenes, Siguldas, Rîgas, Smiltenes un Apes novada. Kuplajâ dalîbnieku pulkâ ðoreiz vairâki Latvijas èempioni un rekordisti. Sacensîbu gaitâ tika sasniegti vairâki personiskie un novadu rekordi. Sekmîgi ðajâ konkurencç cînîjâs Apes un novada sportisti vairâki no viòiem izcînîja medaïas. Rezultâti pa svara kategorijâm: Sievietçm: 1.vieta Oksana Agadþanjana 62,5 kg (Vikings LSPA) 2.vieta Ilzîte Kârkliòa 42,5 kg (Ape) 3.vieta Lâsma Kalniòa 47,5 kg (Ape) - 66 kg svara kategorijâ: 1.vieta Haralds Ulass 100 kg (SP Alûksne) 2.vieta Andis Klempners 95 kg (SP Alûksne) 3.vieta Çriks Dumârovs 70 kg (Vireði) - 74 kg svara kategorijâ: 1.vieta Guntis Apse 112,5 (Smiltene) 2.vieta Jânis Zvaigznons 105 kg (SP Alûksne) 3.vieta Gatis Keiðs 105 kg (SP Alûksne) - 83 kg svara kategorijâ: 1.vieta Andris Naïimovs 130 kg (SP Alûksne) 2.vieta Armands Timermanis 122,5 kg (SP Valmiera) 3.vieta Igors Rodionovs 120 kg (SP Alûksne) 4.vieta Ìirts Gailîtis 120 kg (Ape) - 93 kg svara kategorijâ: 1.vieta Gatis Zvejnieks 167,5 kg (Ape) 2.vieta Dmitrijs Bugajevs 160 kg (SP Alûksne) 3.vieta Sandris Íirulis 140 kg (SP Alûksne) 5.vieta Pçteris Zâlîtis 135 kg (Ape) 7.vieta Artis Sapuns 120 kg (Ape) 8.vieta Arnis Latiks 115 kg (Ape) - 105 kg svara kategorijâ: 1.vieta Gatis Pçtersons 210 kg (SP Alûksne) 2.vieta Andris Spilva 190 kg (Vikings LSPA) 3.vieta Uìis Millers 190 kg (Titanfitness Rîga) - 120 kg svara kategorijâ: 1.vieta Pçteris Isajevs 237,5 kg (Titanfitness Rîga) 2.vieta Sandis Andersons 160 kg (Vireði) 3.vieta Elmârs Rudzîtis 152,5 kg (Sigulda) 5.vieta Ritvars Valters 135 kg (Ape) - 120+kg svara kategorijâ: 1.vieta Gvido Taube 215 kg (Georgs 5 Rîga) 2.vieta Ainârs Pçtersons 202,5 kg (Ape) 3.vieta Uldis Kaulðelis 155 kg (Ape) Jaunieði: 1.vieta Artjoms Agadþanjans 135 kg (Vikings LSPA) 2.vieta Armands Priede 95 kg (Jaunanna) 3.vieta Kristaps Stalovskis 90 kg (Lejasciems Gulbenes K.S.P.) Trîs augstvçrtîgâkie rezultâti: 1.vieta Pçteris Isajevs 237,5 kg (Titanfitness Rîga) 2.vieta Gvido Taube 215 kg (Georgs 5 Rîga) 3.vieta Ainârs Pçtersons 202,5 kg (Ape) Absolûtais vçrtçjums (Wilks): 1.vieta Pçteris Isajevs 137,13 kg (Titanfitness Rîga) 2.vieta Gatis Pçtersons 125,29 kg (SP Alûksne) 3.vieta Gvido Taube 120,49 kg (Georgs 5 Rîga) Seniori: no 40-50 g.: 1.vieta Ainârs Pçtersons 202,5 kg (Ape) 2.vieta - Sandis Andersons 160 kg (Vireði) no 50-59 g.: 1.vieta Vladimirs Kovaïskis 185 kg (Vikings LSPA) 2.vieta Mâris Neiders 152,5 kg (Apalons) 3.vieta Juris Ozoliòð 107,5 kg (Ape) 60 g. +: 1.vieta Çriks Dumârovs 70 kg (Vireði) 10 SPORTA AKTIVITÂTES Februâra pçdçjâs dienâs Jelgavâ notika Latvijas èempionâts svaru stieòa spieðanâ guïus ar ekipçjumu. Tajâ veiksmîgi startçja Apes novada seniori. Vecuma grupâ virs 60 gadiem, svara kategorijâ lîdz 66 kg, ar rezultâtu 85 kg uzvarçja Latvijas rekordists Çriks Dumârovs no Vireðiem. Vecuma grupâ virs 50 gadiem, svara kategorijâ lîdz 120 kg, Mârim Neideram bronzas medaïai bija nepiecieðams 147,5 kg, kas arî ir Mâra personîgais rekords. Alûksnes sporta kluba Spçka pasaule rîkotajâs sacensîbâs svaru stieòa spieðanâ, piedalîjâs apenieði Uldis Kauðelis un Ritvars Valters. Uldis svara kategorijâ virs 105 kg uzrâdîja 150 kg rezultâtu, kas deva 2. vietu. Ðajâ svara kategorijâ Ritvaram 3. vieta ar rezultâtu 130 kg. Motokross Apç - jau maija pirmajâ nedçïâ! Astra Binde, motokluba Ape preses sekretâre 39. starptautiskâs sacensîbas Vaidavas kauss ðogad notiks jau 5. un 6. maijâ. Arvîda Levana vârdâ nosauktajâ Apes mototrasç norisinâsies gan Vaidavas kausa izcîòa, gan Latvijas èempionâta 2. posms motokrosâ, gan arî Zelta mopçds balvu izcîòa. Gaidâms ïoti liels dalîbnieku skaits, jo atkal startçs visas motociklu klases. Pagâjuðais Vaidavas kauss bija îpaðs ne vien ar to, ka sacensîbâs tika sasniegts dalîbnieku rekordskaits uz starta stâjâs vairâk nekâ 400 sportisti, bet arî ar to, ka Latvijas Motosporta Federâcijas veiktajâ aptaujâ sportisti ðîs sacensîbas atzina par labâkajâm motokrosa sacensîbâm Latvijas mçrogâ, informç biedrîbas Motoklubs Ape pârstâvji. Droði var teikt, ka sportisko intrigu netrûks, jo Apç solâs ierasties gandrîz visi Pasaules èempionâtos startçjoðie Latvijas motokrosisti, kâ arî viesi no citâm valstîm. Tuvojoties sacensîbâm, laikrakstos un interneta vietnçs (arî www.vaidavaskauss.lv, zeltamopeds.lv ) bûs pieejama sîkâka informâcija gan par gaidâmo dalîbnieku sastâvu, gan arî par daþiem pârsteigumiem, kas paredzçti skatîtâjiem. Vçl viens plaðs, tradicionâls sporta pasâkums - TREK kalnu divriteòu maratons - Apç notiks 10. jûnijâ. Komandu ielûgums uz TREK kalnu divriteòu (MTB) maratonu Kas? TREK MTB Maratons Kad? No 22. aprîïa lîdz 18. augustam seðos posmos Kur? Ventspils (22.aprîlis) Smiltene (20. maijs) Ape (10. jûnijs) Talsi (1. jûlijs) Cçsis (29. jûlijs) Pïaviòas (18. augusts) Mums ir prieks ielûgt visus Jûsu uzòçmuma darbiniekus, kuriem patîk riteòbraukðana, piedalîties aizraujoðâ sacensîbu seriâlâ visas vasaras garumâ! Piedaloties TREK MTB Maratona seriâlâ, Jûsu komanda iegûs ne tikai lielisku noskaòojumu un draudzîgu attieksmi no sâncenðiem, bet arî publicitâti LTV7 un Radio SWH gan pirms, gan pçc katra sacensîbu posma! Lai reìistrçtos kâ Maratona vai Pusmaratona (Tautas) komanda, Jums jâpiesaka vismaz èetri dalîbnieki. Tie var bût gan vîrieði, gan sievietes. 2012. gada sezonâ trîs labâkâs Maratona vai Pusmaratona (Tautas) komandas ar sponsoru balvâm tiks apbalvotas katrâ posmâ, bet kopvçrtçjumâ izcînîs iespaidîgas balvas no veloveikala TREK un sporta veikalu tîkla Sport 2000. Piesakoties lîdz 2012. gada 1. aprîlim saòemiet 20% atlaidi dalîbas maksai! Îpaðs piedâvâjums 2012. gadâ! Òemot vçrâ to, ka TREK MTB Maratons visas sezonas garumâ tiks atspoguïots LTV7 raidîjumâ Âtruma cilts, izmantojiet iespçju prezentçt savas komandas un to atbalstîtâjus! Visâm reìistrçtâm komandâm telts vieta (4x4m) un autotransporta caurlaide (1 gab./komandai) atseviðíâ komandu nometnç visos posmos bez maksas! Nolikums un cita svarîga informâcija www.mtb-maratons.lv Jautâjumiem e-pasts info@trek.lv
Informâcijai Latvieðu pçdas Sibîrijâ un Tâlajos Austrumos 25.martâ atcerçsimies skarbos 1941.gada jûnija un 1949.gada marta notikumus. Lai izzinâtu sava novada cilvçku likteòus, jau ceturto gadu notiek starpnovadu zinâtniski praktiskâ konference Latvieðu pçdas Sibîrijâ un Tâlajos Austrumos. Ðogad konferences dalîbniekus uzòem Alûksnes novads. Apes novadu ðajâ konferencç pârstâvçs Dâvja Ozoliòa Apes vidusskolas skolniece Paula Rezgoriòa. Publicçjam fragmentus no Apes novada dalîbnieku darbiem. Tuvojoties 1941.gada jûnijam, gaisâ virmoja nelâgas nojausmas, klîda visâdas baumas, nostâsti, bet cilvçka prâts tâ ir iekârtots, ka cer uz labâko tas jau mani neskars. Tajâ laikâ varçja izsûtît par to, ka pieder mâja vai veikals, ka esi Latvijas armijâ vai tikai skautu un gaidu rotâ, ka esi mâcîtâjs, kurð no kanceles sludina mîlestîbu un piedoðanu, vai skolotâjs, kura uzdevums ir ieaudzinât mîlestîbu pret savu zemi un tautu. Tâpat visi zemes îpaðnieki, kuri strâdâja no saules lçkta lîdz rietam, tika uzskatîti kâ ienaidnieki.1949. gadâ viss notika pçc iepriekðçjâ scenârija (Paula Rezgoriòs Dâvja Ozoliòa Apes vidusskola, konsultante Dina Meistere). 1941.gada 14.jûnijs bija vismelnâkâ diena manâ mûþâ. Tâ iesâkas Mirdzas Taðkovas atmiòas par notikumiem, kas mainîja daudzu cilvçku likteòus Bija jâuzòemas garais ceïð pa Jeòiseju lîdz pat Diksonai - vistâlâk apdzîvotajam punktam. No Abanas 60 km bija jâiet kâjâm lîdz Kanskai. No Kanskas brauca ar vilcienu uz Krasnojarsku, bet tur sasçdinâja 4 vai 5 lihteros jeb barþâs, ko vilka mazs velkonîtis. Tâlâk brauca uz ziemeïiem garâm Jeòiseiskai, Kureikai un Turuhanskai. Tur iznesa un apraka pirmo ziemeïu upuri latvieðu studentu. (Lâsma Harkina Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas 8.klase, konsultante Lîga Bukovska). Lilijas bçrnîba pagâja lielâ trûkumâ bada un aukstuma joslâ. Tas bija laiks, kad maizi deva uz normâm un grieza ar linu auklu, lai lieka drupatiòa nekur nepazustu. Ìimenç bija tikai viena çdienreize dienâ vakariòas, kad vecâki pârnâca no darba, tad mâsa izdalîja katram maizes gabalu un ar mizu vârîtu kartupeli. Tâ ìimene çda, kartupelim uzberot sâli un piedzerot klât nedaudz atðíaidîtu pienu. Pienu tajâ laikâ pârdeva krinkâs (litrs piena). Parasti ðis piens ziemâ bija sasalis kâ krams, un bija jâgaida ilgs laiks, lîdz tas atkusîs tâ, lai to varçtu dzert. Ðis radoði pçtnieciskais darbs man deva informâciju par notikumiem Latvijas vçsturç padomju varas pirmajâ gadâ - par pirmo deportâciju 1941.gada 14.jûnijâ, par izsûtîto dzîvi Sibîrijâ. Îpaðs ieguvums ir Sibîrijâ dzimuða bçrna atmiòas par to laiku. Es savu darbu piedâvâðu izmantot vçstures stundâs. (Dita Poðeva Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas 8.klase, konsultante Lîga Bukovska). Kopð 1949. gada 25. marta ir aizritçjuði 63 gadi. Tantes Agneses atmiòas ir ïoti attâlinâjuðâs, brîþiem pat pazuduðas par aizvadîtajiem astoòiem gadiem tâlajâ Sibîrijâ. Tâs ir atmiòas, ko saglabâjusi izvestâ meitene, kas Sibîrijâ kïuva par pusaudzi un jaunieti. Izsûtîðanas sâkums likâs vairâk kâ piedzîvojums vai ekskursija, tikai daudzus gadus vçlâk viòa apzinâjâs, kâdas netaisnîgas izmaiòas piedzîvoja viòas ìimene 1949.gadâ un arvien bieþâk uzdeva sev jautâjumu- kâpçc ne par ko bija jâpavada astoòi gadi tâlu projâm no Latvijas. 1949.gada 25.martâ izsûtîja visu ìimeni - tçvu, mâti, brâli, Agnesi un vecvecâkus. Agnese, kas toreiz bija nepilnus deviòus gadus veca, vairs neatceras, bet domâ, ka uz mâjâm pçc viòiem ieradâs kâds vietçjais cilvçks kopâ ar zaldâtiem. Izsûtîto sarakstâ viòu nebija. Iemesla izsûtîðanai nebija, jo ìimenei piederçja tikai 3 hektâri zemes, bija govs, zirgs un nepabeigta mâja. Agnese domâ, ka viòus paòçma kâda vietâ. (Lîva Lârmane Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas 8.klase, konsultante Lîga Bukovska). Latvieði svinçja tos paðus svçtkus kâ Latvijâ - Lieldienas, Jâòus, Ziemassvçtkus, Jauno gadu. Jânis atceras, ka pirmajâ izsûtîjuma vecgada vakarâ katram vajadzçja kaut ko vçlçties. Un viòð vçlçjies, kaut viòam Jaunajâ gadâ bûtu sava petrolejas lampa ar cilindru. Un tâ nâkoðajâ gadâ piepildîjâs vecâki to nopirka Pçc atgrieðanâs attieksme pret viòiem Latvijâ diemþçl nebija patîkama. Cilvçki nespçja noticçt, ka izsûtîti tika bez iemesla. Arî valdîbas attieksme bija noraidoða pret cilvçkiem, kas atgriezâs no Sibîrijas. Taèu no Sibîrijas pie Akmentiòiem ciemos atbrauca kolhoza priekðsçdçtâjs apskatît, kâ iet dzimtenç bijuðajiem sibîrieðiem. 1991.gada 22.februârî Akmentiòu ìimenes administratîvâ izsûtîðana tika atzîta par nelikumîgu. (Elîna Bondare - Ojâra Vâcieða Gaujienas vidusskolas 8.klase, konsultante Lîga Bukovska). Informâciju apkopoja- Gunta Ïuïe, Apes novada paðvaldîbas izglîtîbas darba speciâliste PROJEKTU KONKURSS! VAS Latvijas Hipotçku un zemes banka Klientu klubs Mçs paði izsludina projektu konkursu Gulbenes, Alûksnes, Apes, Balvu, Baltinavas, Rugâju, Viïakas, Madonas, Çrgïu, Lubânas un Cesvaines novados, kurâ aicina piedalîties ikvienu fiziskas un juridiskas personas, nevalstiskâs organizâcijas, paðvaldîbu iestâdes un neformâlâs apvienîbas. Projektu konkursa mçríis realizçjot attîstîbas bankas principus, veicinât iedzîvotâju iniciatîvas dzîves un vides kvalitâtes uzlaboðanâ, sekmçjot sabiedriskâ labuma vairoðanu konkrçtâs kopienas teritorijâ. Projektu konkursa lîdzekïi var tikt pieðíirti ðâdâm jomâm: - projektiem, kas paredz izglîtoðanu un apmâcîbas, kuru rezultâtâ tiek veicinâta paðnodarbinâtîba un profesionâlâ orientâcija; - projektiem, kas saistîti ar konkrçtâs teritorijas (novada, pilsçtas, pagasta) tçla veidoðanu, patriotisku jûtu audzinâðanu iedzîvotâjos; - projektiem, kas sekmç sabiedriskâ labuma vairoðanu un veicina iedzîvotâju sociâlo atbildîbu (labdarîbu), nodroðina papildus sociâlos pakalpojumus iedzîvotâju grupâm; - projektiem, kas vçrsti uz kultûrvçsturiskâ mantojuma saglabâðanu; - projektiem, kas saistîti ar apkârtnes labiekârtoðanu; Bankas pieðíirtais finansçjums konkursa uzvarçtâjiem viena projekta realizâcijai lîdz 400 LVL. Informâcija par Klientu kluba Mçs paði projektu konkursa nolikumu, pieteikuma veidlapâm un ieteikumiem to aizpildîðanai: www.hipo.lv Projektu konkursa pieteikumu iesniegðanas termiòð: 2012.gada 30. marts Projekti jâiesniedz Hipotçku bankas Gulbenes filiâlç vai Balvu, Alûksnes, Madonas vai Çrgïu norçíinu grupâ personîgi vai sûtot pa pastu: Gulbenes filiâle: Rîgas iela 47, Gulbene, LV 4401; Balvu norçíinu grupa: Bçrzpils iela 2, Balvi, LV 4501; Alûksnes norçíinu grupa: Pils iela 21, Alûksne, LV 4301; Madonas norçíinu grupa: Poruka iela 2, Madona, LV 4801; Çrgïu norçíinu grupa: Rîgas iela 13, Çrgïi, LV 4840 Vçlam daudz radoðu ideju un veiksmi konkursâ! Par Apes pilsçtas ûdens saimniecîbas sektora attîstîbu J.Ronimoiss, Apes novada domes administratîvais vadîtâjs Apes novada dome, atbildot uz iedzîvotâju kopçju iesniegumu par ûdens saimniecîbas attîstîbu Apes pilsçtâ, informç, ka ðajâ laikâ ir ieguldîts zinâms darbs, lai noskaidrotu iemeslu, kâdçï ir pazeminâjies ûdens lîmenis. Kâ primârais iemesls, tika uzskatîti darbi dolomîta karjerâ. Tika uzaicinâts dolomîta izstrâdes uzòçmuma pârstâvis un kopâ tika apsekotas grodu akas, kas atrodas aprçíinâtajâ karjera ietekmes teritorijâ. Apsekoðanas gaitâ apstiprinâjâs iesniegumâ minçti fakti, ka ûdens lîmenis karjeram tuvçjâs akâs ir ievçrojami samazinâjies vai pazudis pavisam. Visai drîz tika saòemta informâcija no visa novada teritorijas par ûdens pazuðanu akâs. Òemot vçrâ, ka karjera ietekmes teritorija pie paðreizçjâ izstrâdes dziïuma pçc aprçíiniem sasniedz tikai Rûpniecîbas ielu, tâ ietekmei nevajadzçtu bût Rîgas, Krasta, Dârza ielu apkaimç. Noskaidrots, ka grunts ûdens lîmenis ir ievçrojami pazeminâjies ne tikai Apç, bet visâ Austrumlatvijas teritorijâ. Kâ viens no iemesliem, tiek minçts niecîgais nokriðòu daudzums vairâku gadu garumâ, nav biji pietiekams, lai papildinâtu gruntsûdeòus. Lai nodroðinâtu ûdensapgâdes uzlabojumus, ir jâveic ievçrojami ieguldîjumi ûdens apgâdes sistçmas attîstîbâ. Novada dome pirms 6 gadiem veica Apes pilsçtas ûdens apgâdes sistçmas sakârtoðanas pirmâs kârtas bûvdarbus. Ðajâ kârtâ tika izbûvçta jauna aka Druvâs, izveidota vienota ûdensapgâdes sistçma, pievienota centrâlai ûdensapgâdes un kanalizâcijas sistçmai pilsçtas centrâlâ daïa. 2012. gadâ notiks Apes ûdens apgâdes sistçmas sakârtoðanas otrâs kârtas bûvdarbi, kuru laikâ tiks izbûvçtas ûdens atdzelþoðanas iekârtas, notekûdeòu attîrîðanas iekârtas un pilsçtas kanalizâcijas tîklam tiks pieslçgta skola un bçrnu dârzs. Òemot vçrâ, ka ûdensapgâdes sistçmu rekonstrukcija ir dârgs process, tad jebkurus rekonstrukcijas vai bûvniecîbas darbus iespçjam veikt tika ar Eiropas Savienîbas struktûrfondu atbalstu, kas ir 85 % apmçrâ. Tâpat ir noteikta finanðu kvota, kuru pieðíir vienas kârtas realizâcijai. Lai uzsâktu ûdensapgâdes sistçmas izbûvi Rîgas, Pasta, Krasta un Dârza ielâs, ir jâizpildâs ðâdiem nosacîjumi: - veiksmîgi jâpabeidz uzsâktâ ûdensapgâdes sistçmas rekonstrukcijas kârta un jâatgûst no Eiropas Savienîbas struktûrfondiem ðajâ kârtâ ieguldîtie finanðu lîdzekïi; - jâizstrâdâ tehniski ekonomiskais pamatojums nâkamâs kârtas bûvniecîbai, kurâ jâpierâda, ka bûvniecîba bûs pamatota un jaunbûvçjamam ûdensapgâdes un kanalizâcijas tîkla posmam pieslçgsies pietiekams lietotâju skaits. Pretçjâ gadîjumâ var izrâdîties, ka ûdens piegâdes tarifi ir tik augsti, ka nebûs, kas to ðo pakalpojumu izmantotu. - Tehniski ekonomiskais pamatojums jâapstiprina Vides ministrijâ un tikai tad var pretendçt uz Eiropas Savienîbas struktûrfondu lîdzekïiem. Pie veiksmîgas visu nosacîjumu izpildes paredzamais ûdensapgâdes un kanalizâcijas tîklu izbûves laiks Rîgas, Pasta, Krasta un Dârza ielâs varçtu bût 2014.gada otrajâ pusgadâ. Veselîbas ministrija informç Veselîbas ministrija ir uzsâkusi aktîvu un mçrítiecîgu darbu, lai samazinâtu sekundâro neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas izsaukumu skaitu, par mçríi izvirzot 2012.gadâ samazinât izsaukumu skaitu vismaz par 2544 izsaukumiem. Lai informçtu iedzîvotâjus par medicîniskâs palîdzîbas saòemðanas iespçjâm 2012.gadâ janvârî ir uzsâkta sociâla kampaòa Jûties ðvaki? - Ne vienmçr ir tik traki! Informçjam, ka nelielu traumu vai vieglu saslimðanu gadîjumos iedzîvotâjiem, lai saòemtu vajadzîgo palîdzîbu vai konsultâciju un samazinâtu sekundâro NMP izsaukumu skaitu, iespçjams: â sazinâties ar savu ìimenes ârstu (telefonkonsultâcijas, apmeklçt ìimenes ârstu akûto pacientu pieòemðanas laikâ, pieteikt ìimenes ârsta mâjas vizîti); â paðam doties uz tuvâko ârstniecîbas iestâdi (pie deþûrârsta, uz steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punktu, slimnîcas uzòemðanas nodaïu); â ârpus ìimenes ârsta darba laika darba dienâs no 17.00-8.00, brîvdienâs un svçtku dienâs visu diennakti ir iespçja zvanît uz Veselîbas ministrijas un Nacionâlâ veselîbas dienesta izveidoto Ìimenes ârstu konsultatîvo tâlruni 66016001 un saòemt kvalificçtu mediía padomu vienkârðâku saslimðanu gadîjumos. Zvanot uz minçto tâlruni, konsultâcijas tiek sniegtas par daþâdiem medicîniskiem jautâjumiem kâ rîkoties paaugstinâtas temperatûras un saaukstçðanâs gadîjumâ, paaugstinâta asinsspiediena, vemðanas, caurejas, vçdera, ausu sâpju, daþâdu traumu un lûzumu gadîjumos, saules (tajâ skaitâ, solârija) apdegumu gadîjumos; â saòemt informâciju par valsts apmaksâtajiem veselîbas aprûpes pakalpojumiem (piemçram, kâdus ârstnieciskos pakalpojumus apmaksâ valsts, informâciju par pacienta iemaksâm un no pacientu iemaksâm atbrîvotajâm kategorijâm u.c.), zvanot uz Nacionâlâ veselîbas dienesta bezmaksas informatîvo tâlruni 80001234 (darba laikâ) vai mâjas lapâ www.vmnvd.gov.lv. (Saskaòâ ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr. 1046 Veselîbas aprûpes organizçðanas un finansçðanas kârtîba 44.4.apakðpunktu ìimenes ârstam kopîgi ar mâsu vai ârsta palîgu (feldðeri) jânodroðina noteikts pieòemðanas laiks pacientiem bez iepriekðçja pieraksta (akûtiem pacientiem) katru dienu ne mazâk par vienu stundu.) 11
Kultûras notikumi Apes novadâ Sirsnîgi sveicam janvâra, februâra, marta jubilârus dzîves nozîmîgajos gados MARTS Tavi gadi kâ âbeles baltas, Tavi gadi kâ vijgriezes zied, Ar vçja spârniem aizsteidzâs dienas, Kâ gâjputni projâm tâs iet. Jel apstâjies brîdi piekalnç zaïâ, Kur vasarâ baltas madaras zied. Saber savus zemes gadus pîpeòu kausâ, Lai no Tevis tie neaiziet. Irçnu Ðkapari, Mariju Buliòu, Alekseju Meïòikovu, Çriku Fiðeri, Jutu Niedru, Birutu Bçrziòu, Âriju Vistiòu, Ainu Frolovu, Margoni Vîtolu, Veltu Martinsoni, Mirdzu Arkliòu, Olekðu Marcijanu Lai saulaini rîti, lai spçks un veselîba vçl daudzus gadus! Sveic Trapenes pagasta senioru padome Nekas uz ðîs zemes nav vienâds - ne upe, ne jûra, ne krasts. Katram mirklim, stundai un dienai piemît kas savs un neparasts. Sveicam LAUMU skaistajâ dzîves jubilejâ! Paldies par ekskursijâm, teâtra apmeklçjumiem un jaukajiem atpûtas vakariem. Gaujienas pagasta seniori APRÎLIS Lielu paldies sakâm Gaujienas pagasta paðvaldîbas komunâlâs nodaïas vadîtâjam Dominikam Grizânam un nekustamo îpaðumu pârvaldniekam Raivim Kalniòam par palîdzîgu roku ekstremâlâs situâcijâs aukstajâ ziemas laikâ. Kalçju ìimene Gaujienâ Lieldienu dievkalpojums Opekalna baznîcâ 8. aprîlî pulksten 13.00 12