18julijs

Transkripts

1 ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena gada 18. jûlijs Îsziòas Balvenietei Inesei atgrieztas abas meitiòas Pirmdienas pçcpusdienâ saòçmâm labu ziòu - pçc pusotra mçneða piespiedu atðíirðanas Rîgas Bâriòtiesa beidzot bijuðajai balvenietei Inesei atdevusi divas mazâs meitiòas. Mâmiòai bâriòtiesa aprûpes tiesîbas pâr meitâm liedza uz, iespçjams, nepamatotas sûdzîbas pamata, ko bija uzrakstîjusi meiteòu vecmâmiòa. Tagad, kad abas meitenîtes beidzot ir mâjâs, viòu mamma Inese ir apòçmîbas pilna cînîties lîdz galam un ar advokâtes palîdzîbu tiesâties ar bâriòtiesu. Vçl jo vairâk to darîðu tâdçï, ka neesmu vienîgâ mâmiòa, kura nonâkusi ðâdâ situâcijâ, teic Inese. Pieòem sarakstus 16.jûlijâ sâkâs un lîdz 5.augustam turpinâsies deputâtu kandidâtu sarakstu iesniegðana 12.Saeimas vçlçðanâm. Kandidâtu saraksti jâiesniedz Centrâlajâ vçlçðanu komisijâ (CVK). CVK iesniegtie kandidâtu saraksti, priekðvçlçðanu programmas un ziòas par kandidâtiem tiks publicçtas CVK mâjaslapâ Aicina uz Aitu dienâm Jau sesto gadu aitkopjus aicina uz Aitu dienu 2014, kas notiks 19.jûlijâ Viïânos un 9.augustâ Rûjienas novada Klimpâs. Pasâkumâ interesenti varçs uzzinât par ciltsdarba programmu Latvijas tumðgalves aitu ðíirnei ( gadam), par aktualitâtçm ðíirnes aitu saimniecîbâm, kâ arî par aitu parazîtu daudzveidîbu, to ietekmi uz jçru nobaroðanu, atpazîðanu un kontroli. Svinçs Malçnieðu svçtkus Diezin vai bûs kâds, kurð nebûtu dzirdçjis vismaz vienu stâstu par savdabîgajiem malçnieðiem. Kaut vai to, kâ malçnieði uzbûvçjuði mâju bez logiem un tad gaismu ar maisiem istabâ nesuði. Bet kâdi malçnieði ir patiesîbâ? To iespçjams uzzinât 26.jûlijâ Alûksnes novada Jaunlaicenç, kur notiks Pirmie Vispasaules Malçnieðu svçtki. Jau no pulksten 12 lîdz pat vçlam vakaram Jaunlaicenes muiþas muzejâ, parkâ, skolas telpâs un tautas namâ notiks visdaþâdâkâs svçtku aktivitâtes, kurâs îpaði gaidîti malçnieði no malu malâm, kâ arî slâtavieði un èangaïi, lai noskaidrotu, vai kâds var prâtâ un izveicîbâ pârspçt malçnieti. Nâkamajâ Vadugunî Viss tûristu priekam Ciemojamies Lîgatnes novadâ CENA abonentiem 0,47EUR tirdzniecîbâ 0,60EUR Apsargâ robeþu Tâ tagad ir mûsu mâjvieta! Vakar Viïakas jaunieði apliecinâja, ka ir ieinteresçti piedalîties jaunâs filiâles un tâs teritorijas sakopðanâ, lai radîtu sev tîkamu un mâjîgu vidi. Jâpiebilst, ka jaunie mâjas saimnieki nolçmuði nenoòemt bijuðâs plâksnîtes pie durvîm. Visticamâk, kabinetâ ar uzrakstu Meþzinis turpmâk strâdâs Viïakas jaunieðu iniciatîvu centra vadîtâja Madara Jeromâne. Tâ tagad ir mûsu mâjvieta! uzsvçra jaunieði. Dâvanâ saòem mâju Pirms pusotras nedçïas Viïakas jaunieðu iniciatîvu centra vadîtâja Madara Jeromâne no Zemkopîbas ministrijas Valsts meþa dienesta vecâkâ meþziòa Mâra Leitena saòçma bijuðâs Viïakas meþniecîbas çkas Parka ielâ 42 atslçgas, kur turpmâk atradîsies Viïakas jaunieðu iniciatîvu centra jaunâ filiâle. Vakar jaunieðiem piederoðajâ mâjâ rosîjâs aktîvisti, lai pirmajâ talkâ sakoptu gan paðu mâju, gan tâs apkârtni. Viïakas jaunieðu iniciatîvu centra vadîtâja Madara Jeromâne atzîst, ka tâ ir liela un sen gaidîta dâvana, ko jaunieði, viòasprât, sen bija pelnîjuði. Jautâta, kâpçc jaunâ mâjvieta nosaukta par filiâli, Madara paskaidroja, ka lîdz ðim, un arî turpmâk, Viïakas jaunieðu iniciatîvu centrs atradîsies Viïakas Valsts ìimnâzijas pagrabstâva telpâs, kas, tiesa, nav plaðas. Turklât tâm pat nav sava sanitârâ mezgla: Aptuveni 2 gadus Viïakas novada vadîba veda pârrunas ar Zemkopîbas ministriju, lai bijuðo Viïakas meþniecîbas mâju pâròemtu paðvaldîbas aprûpç. Cik noprotu, sâkotnçji to bija plânots izmantot citâm vajadzîbâm. Acîmredzot plâni mainîjâs, bet ieguvçji, protams, ir jaunieði, kuri ir ïoti sajûsminâti par jaunâm un daudz plaðâkâm telpâm. Jâpiebilst, ka turpinâsim darbu arî mums atvçlçtajâs telpâs skolâ. Pirmkârt, to paredz telpu sakârtoðanâ îstenotais projekts. Otrkârt, man kâ vadîtâjai vieglâk komunicçt ar jaunieðiem, atrodoties viòiem ierastâ vidç. Tajâ pat laikâ jâatzîst, ka daïai jaunieðu labâk patîk darboties ârpus skolas, un tagad mums tâda iespçja ir! Vakar Viïakas jaunieði pie savas mâjas pïâva zâli, ravçja dobes, tîrîja mâju un ðíûni, kur 8.augustâ, kâ cer M.Jeromâne, notiks pirmais tusiòð. Darâmâ un ieceru daudz, jo jaunieðu rîcîbâ tagad ir gan mâja, gan ðíûnis, gan plaða zâliena teritorija un pat dîíis. Jaunieðu iniciatîvu centra Vieglatlçti râda labus rezultâtus. 13. vadîtâja pastâstîja, ka ðobrîd gaida atbildi par iesniegtâ projekta Ielu vingroðanas laukuma izveide îstenoðanu. Tâpat viòa sprieþ, ka mâjai vajadzçtu sakârtot jumtu un, ja izdosies, uzbûvçt lapenîti. To varam izdarît tikai tad, ja bûsim aktîvi rakstîsim projektus un vçrsîsimies pie visiem labajiem ïaudîm, kuri var palîdzçt. Mçs esam pacietîgi un mçrítiecîgi! viòa neðaubâs. Jâpiebilst, ka jaunieðu iniciatîvu centra organizçtie pasâkumi vienmçr ir labi apmeklçti. Direktore atceras, ka ïoti jauks bija pasâkums, piemçram, Esi gudrâks par pirmklasnieku, kurâ piedalîjâs pat deputâti un ciemiòi no Kârsavas. Tincinâta, cik gudri izrâdîjâs konkursanti, M.Jeromâne atjokoja, ka Medòevas komanda bija tikpat gudra, cik pirmklasnieki. Ðogad rudenî Viïakas novada jaunieðiem neizpaliks kopçjs forums, kurâ ikviens interesents varçs uzzinât daþâdas aktualitâtes. Pirmâs talkas organizatore Elîna Sprukule ir pârliecinâta, ka jau tâ aktîvie Viïakas jaunieði tagad bûs vçl aktîvâki. Super! Beidzot mums ir savas telpas! Man patîk aktîvi darboties, nevis sçdçt mâjâs, viòa paskaidroja. Elîna ir pârliecinâta, ka jaunajâ jaunieðu mâjvietâ notiks sportiskas aktivitâtes, filmu un tçju vakari: Redziet, kâda atsaucîba, kaut gan par ðodienas talku izziòoju tikai aizvakar - Viïakas jaunieði ir vislabâkie! Viòai piekrît Arvils Zelès, kurð uzskata, ka Parka iela 42 ir ideâla vieta jaunieðu ieceru îstenoðanai. Ðíûnîtî bûs labu labâ diskotçku vieta, viòð secina. Pirmajâ talkâ piedalîjâs arî Viïakas novada paðvaldîbas speciâliste Vineta Zeltkalne. Nevarçju neatnâkt, kaut arî esmu atvaïinâjumâ. Kâpçc? Man ïoti patîk jaunieði. Viòiem novçlu, lai nepazûd enerìiskums un degsme, lai jaunîbas maksimâlismâ var izdarît daudzreiz vairâk nekâ pieauguðie. Lai arî pieauguðie sadzird jaunieðu vçlmes un nepiecieðamîbas gadîjumâ atbalsta finansiâli! E.Gabranovs Piedalâs Pasaules koru olimpiâdç. Foto - E.Gabranovs Ar helikopteru meklç cilvçku Notikumi Rugâju novadâ 12. lpp. 3. lpp ISSN Laikraksts iznâk kopð gada 5. marta Nr. 53 (8651)

2 2.V Piektdiena gada 18. jûlijs Lasîtâju lapa Nedçïas jautâjums Vai apmeklçsiet Balvu pilsçtas svçtkus? VILIS no Balviem: -Noteikti ieðu uz parku. Jâteic, svçtki, kurus rîko Balvos, patîk. Apmeklçju ne tikai pilsçtas, bet arî Balvu novada svçtkus. Parasti daþâdus pasâkumus neapmeklçju viens. Pie manis ik pa laikam ciemojas mazmeita, kura ikdienâ dzîvo Rîgâ. Ðâdâs reizçs svçtkus dodos baudît kopâ ar viòu. ANTONS SARKANS, dzîvo Balvos: -Pagaidâm par Balvu pilsçtas svçtku apmeklçðanu vçl neesmu domâjis. Ïoti iespçjams, ka vakarâ doðos pastaigâ un aizieðu uz Lâèa dârzu. Kopumâ ðâdi pasâkumi patîk, bet, kâ mçdz teikt, allaþ var bût labâk. Vçlçtos, lai Balvos daþâdus pasâkumus rîkotu vairâk. Piemçram, zaïumballes, lai jaunatne varçtu atpûsties, nevis sçdçtu, rokas klçpî salikuði, un neko nedarîtu. Tajâ paðâ laikâ pilsçtas svçtku organizçðana ir laba ideja. Patîkami, ka iedzîvotâjiem dota iespçja kvalitatîvi atpûsties. SANDIS, dzîvo Madonâ: -Balvu pilsçtas svçtkus apmeklçt neplânoju, jo dzîvoju Madonâ. Savukârt, kad pilsçtas svçtkus rîko Madonâ, tos gan apmeklçju. Biju arî ðogad, bet, salîdzinot ar iepriekðçjiem gadiem, tie ne visai patika. Nevaru arî izcelt neko konkrçtu, kas no pilsçtas svçtkiem îpaði palicis atmiòâ. Var teikt tâ redzçtais neattaisnoja cerîbas, lai gan cilvçku ðogad bija daudz. Svçtkus parasti apmeklçju kopâ ar draugiem, jo atpûsties vienam nav interesanti! Pasâkumus citviet Latvijâ gan neapmeklçju, jo nav laika jâstrâdâ. Ðogad neplânoju apmeklçt arî izslavçto festivâlu Positivus. Nav vçlmes pa dubïiem sisties! LÎGA ALEKSEJEVA, balveniete: -Protams. Svçtkus apmeklçðu kopâ ar ìimeni. Esmu iepazinusies arî ar pilsçtas svçtkos gaidâmo pasâkumu afiðu. Pirmkârt, lai svçtki bûtu izdevuðies, jâcer uz labiem laika apstâkïiem. Otrkârt, ar interesi gaidâm, kas uzvarçs nominâcijâs. Arî mçs piedalîjâmies balsojumâ. Noteikti vçrosim arî Baltinavas amatierteâtra Palâdas izrâdi. Visbeidzot, ja bûs jauks laiks, sestdien dosimies uz zaïumballi. Balvi ir ïoti jauka un skaista pilsçta. Par to pârliecinâti arî viesi, kuri ciemojas mûsu pilsçtâ. Pasâkumus apmeklçjam arî citviet Latvijâ. Ðovasar bijâm svçtkos Rçzeknç. AIVIJA, dzîvo Smiltenç: -Kâ jau katru gadu, arî ðogad apmeklçju Smiltenes pilsçtas svçtkus. Tiesa, pilsçtâ notiekoðos pasâkumus dienas laikâ apskatît nesanâca, tâdçï atpûsties kopâ ar ìimeni devos vakara stundâs. Piemçram, bijâm zaïumbalç. Par pasâkumiem, kurus rîko Smiltenç, neko sliktu teikt nevaru. Man tie patîk. Savukârt citus festivâlus ârpus savas pilsçtas nemçdzu apmeklçt. A.Locmelis MANA NEDÇÏA Darbâ paðlaik aizvietoju mâkslinieci- noformçtâju, kura bauda atvaïinâjumu. Jau ðodien sâkas Balvu pilsçtas svçtki Es mîlu savu pilsçtu, lai dzirksteïo prieks!, tâpçc jauki, ka varu darboties kopâ ar lielisku un radoðu komandu. Gatavoju Tencinâjumus, kurus pasniegs pilsçtas labâkajiem sava aroda pratçjiem. Reizçm darbs prasa îpaðu iedvesmu, spçlçðanos ar krâsâm, lai precîzi atspoguïotu organizatoru ieceri un svçtku tçmu. Taèu man palîdz zinâðanas, ko ieguvu, studçjot datordizainu Daugavpils Universitâtç. Vçl jâizplata afiðas un skrejlapas, lai cilvçki zina svçtku norises gaitu. Ðovakar Lâèa dârza dîíî laidîsim îpaðas uguns laternas, tâpçc roka jâpieliek arî pie to gatavoðanas. Priecâjos par silto un saulaino laiku un to, cik skaists un ziedoðs ir dârzs, kurâ jau gatavojas arî guríu raþa. No vçstulçm Padomâsim un vçlreiz padomâsim Kâpçc saceïas tautas un ïaudis, kaï tukðus plânus? Saceïas zemes karaïi un valdnieki sazvçrçjas pret Kungu un pret Viòa Svaidîto. Mçs dzîvojam krîzes laikâ, kas attiecas uz daþâdâm eksistences jomâm ne tikai uz ekonomiku, finansçm, pârtikas nodroðinâjumu un vidi, bet arî uz dzîves dziïâko jçgu un pamatvçrtîbâm, kas to nosaka. Arî cilvçku lîdzâspastâvçðanu skar saspîlçjumi un konflikti, kas izraisa nedroðîbu un grûtîbas atrast ceïu uz noturîgu mieru. Ðajâ sareþìîtajâ situâcijâ, kad ðíiet, ka tagadnes un nâkotnes apvârðòus aizsedz draudîgi mâkoòi, jo steidzamâk nepiecieðams ikvienâ sfçrâ drosmîgi ienest Kristus Evaòìçliju, kas ir cerîbas, izlîguma un vienotîbas vçsts. Vçsts par Dieva tuvumu, par Viòa þçlsirdîbu. Vçsts par to, ka Dievs glâbj. Par to, ka Dieva mîlestîbas varenîba spçj uzveikt ïaunuma tumsu un vest pa ceïu uz labo. Mûsu laika tautâm vajadzîga droða gaisma, kas izgaismo viòu ceïu, un kuru var dot vienîgi tikðanâs ar Jçzu Kristu. Ikvienam cilvçkam (ticîgajam) ir pienâkums ðodienas pasaulç bût par gaismas dzirksteli, mîlestîbas pavardu. Un katrs to spçs tik daudz, cik bûs vienots ar Dievu. Nav iespçjams, ka cilvçku vidû valdîtu miers, ja tas vispirms nevalda ikvienâ no viòiem, ja katrs cilvçks pats sevî neievçro Dieva gribçto kârtîbu. Ar savâm cieðanâm Kristus uzvarçja grçku, visu nesaskaòu, grûtîbu un nevienlîdzîbas galveno avotu. Kristus mums atnesa un deva savu mieru. Ðo Pestîtâjam nesto mieru mçs Viòam nemitîgi lûdzam savâs lûgðanâs. Lûgsim, lai Pestîtâjs izraida no dvçselçm visu to, kas var mieru apdraudçt, un lai visus cilvçkus padara par patiesîbas, taisnîguma un brâlîgas mîlestîbas lieciniekiem. Lai Viòð apgaismo tos, kas vada tautu likteòus. Lai, pateicoties Dievam, visas zemes tautas veido patiesu, brâlîgu komûniju. Lai starp tâm nebeidz plaukt un valdît miers, pçc kura tâ ilgojamies. ANTONS VANCÂNS Vecums ir gudrîbas rîtausma Man bieþi jautâ, kâdas ir vecumdienas? Atbildu, ka vecumdienas nav spriedums, nav slimîba, tas ir dabîgs process, kas jâizdzîvo katram, jo pienâk ne lûgts, ne prasîts. Vecumdienâs ir citâda dzîve. Brîva laika vairâk, kreòíu mazâk, aktivitâte zûd. Tomçr ir arî sirmgalvji, kuri ir moþi un sprigani, iet kâ atspoles, pat avîzçs redzam, kad sludinâjumos 75 gadus veci cilvçki meklç sev dzîvesbiedru. Dzîve ir îsa. Nodarbojoties ar ikdienas lietâm, daudzi skaisti nodomi paliek neîstenoti. Tâpat dzîvç ir apmâkuðâs dienas, kad valda atstumtîba, skumjas, vientulîba, nemiers, nodevîba, stress, skaudîba. Cilvçks nosirmo, ievelkas sejâ krunkas, kas liecina par noietu dzîves ceïu, par izdzîvotajiem notikumiem un situâcijâm. Krunkas ir dzîves karte. Cilvçkam dzîve dod tik daudz grûtîbu, cik viòð var panest. Jebkurâ gadîjumâ, cilvçku daiïo labestîba. Tâ ir iekârtots, ka ap mums virmo labais un ïaunais. Cilvçki ir ieradumu vergi, viòi apgûst gan ïauno, gan slikto. Daþi dzîvi nodzîvo mierâ un saticîbâ, bet citiem dzîve noðíiebjas. Cilvçkam ðûpulî ielikta deva laimes un deva nelaimes paðiem vien jâstûrç tâlâk. Grûti vecumdienâs klâjas vientuïniekiem, kuriem nav bçrnu, vai tie aizbrauc uz citu Sûtiet mums vçstules arî elektroniski: LIENE ÐAICÂNE, strâdâ Balvu Kultûras un atpûtas centrâ VLasîtâji! Kïûstiet arî par rakstîtâjiem, jo visas jûsu vçstules katra mçneða beigâs tiks izvçrtçtas un mûsuprât labâkâ saòems redakcijas pârsteiguma balvu. Ielâgojiet, ka balvas saòemt varçs tikai tie rakstîtâji, kuru vârdus mçs zinâsim - tâpçc nerakstiet anonîmas vçstules. pilsçtu peïòâ. Ir arî tâdi ïaudis, kuri bçrnus nemaz negrib, tâpçc apzinâti aiziet uz pansionâtu. Daudz labu ieteikumu veciem cilvçkiem zina teikt ârsti, kuri regulâri uzsver: Kamçr vari kusties, kamçr spçj dziedi un smejies. Tas uzlabo imunitâti. Protams, jâatsakâs no pikantiem, taukainiem, kûpinâtiem un ceptiem çdieniem. Atceros, kâ savulaik veterinârârste, atbraucot ârstçt lopiòus, uzdeva jautâjumu: Ar ko barojât lopiòus? Lûk, cik liela nozîme ir pârtikai. Vecums ir gudrîbas rîtausma. Visi pasaulç nâkam ar nâkotnes plâniem un sapòiem. Sapòojam par labu, laimîgu dzîvi gribam dzîvot skaisti un ilgi. Gribas novçlçt, lai katram veselîba turas, lai dzîves karte lîdzenâka! Vecumu, manuprât, raksturo arî dziesmas:...dzîve, mana dzîvîte, ko lai es tev saku? Paiet dzîve dzîvîte, brienot meþa taku.... Mçdz teikt, ka jaunîbâ gudrîba ir jâiemâcâs, vecumâ jâizlieto... J.DZÇRVE, Ðíilbçnos Automâtiskais atbildçtâjs Hallo! Piezvanot redakcijai, kâda lasîtâja pauda viedokli par 15.jûlijâ Vadugunî publicçtajiem novada domes priekðsçdçtâja Andra Kazinovska un novada domes deputâta Jâòa Trupovnieka viedokïiem Vai Balvu pilsçtai vajadzîgs saimnieks? Esmu ðokâ par ðâdu publisku veïas mazgâðanu, savstarpçjâm ambîcijâm. Laikrakstu taèu lasa arî citviet, ne tikai mûsu novada iedzîvotâji. Kauns! Ko viòi par mums domâs! teica sieviete. Lasîtâja izteica arî domas par dzîvi novadâ. Viòasprât, attîstîba ir ïoti niecîga: Ja kaut kur noasfaltç ceïa gabalu vai realizç nelielu projektu, to vçl nevar saukt par attîstîbu. Laukos paðvaldîbâs vispâr valda klusums. Ar ko nodarbojas pârvaldnieki? Iedzîvotâju gan pagasta pârvaldç, gan novada domç labâk redzam aizejam, nekâ nâkam. Speciâlisti sûta viens pie otra. Bibliotekâre Svetlana Kirilova informç, ka konkursa Prâtnieks 6.jautâjums skan ðâdi: Jâòa Baltvilka vârdâ nosaukta balva bçrnu literatûrâ un grâmatu mâkslâ. Pasniegðana notiek kopð gada, kopð gada balvu pieðíir arî vienam Baltijas jûras reìiona rakstniekam un viòa darba tulkotâjam. Balvas pasniegðana un ar to saistîtie pasâkumi apvienoti programmâ Kâ saucas ðî programma? Precizçjam, ka Kristîne Vasiïjeva, kura Viïakas novada svçtkos zirga ratos vizinâja bçrnus un jaunieðus, dzîvo Þîguru pagastâ. Jâpiebilst, ka þîgurieði svçtkos piedâvâja daudzveidîgu programmu, tostarp demonstrçja SIA Þîguru MRS tehniku, bet Mâra Âze stâstîja par meþainâko pagastu novadâ.

3 Vietçjâs ziòas V Piektdiena gada 18. jûlijs 3. Svçtki Piedalâs Pasaules koru olimpiâdç Meþaparka Lielajâ estrâdç svçtdien izskançja Pasaules koru olimpiâdes lielkoncerts, kurâ Latvijas dziedâtâjiem blakus stâjâs 5000 koristi no visas pasaules. No Balvu novada uz lielkoncertu koncertu aizbrauca novada jauktais koris Mirklis un Balvu Kultûras un atpûtas centra jauktais koris Ezerkrasts. Pasaules koru olimpiâde notiek reizi piecos gados, tas ir lielâkais starptautiskais koru pasâkums pasaulç, ko dçvç par kordziedâðanas olimpiskajâm spçlçm. Ðogad Pasaules koru olimpiâde notiek Rîgâ no 9. lîdz 19.jûlijam, un tajâ piedalâs 460 kori no 73 valstîm piecos kontinentos. Mirklis sajût pasaules elpu Pasaules koru olimpiâdç piedalîjâs arî Balvu novada jauktais koris Mirklis. Kora prezidente Aija Putniòa stâsta, ka piedâvâjums, sezonu uzsâkot, nâca no diriìenta Ulda Kokara. Sâkotnçji viòð nevarçjis saprast, kâdâ no konkursa 29 kategorijâm piedalîties, taèu pieòçmuði lçmumu kâpt uz Meþaparka Lielâs estrâdes vienîgi kâ dalîbnieki. Vajadzçja sagatavot îpaðu repertuâru, reìionos bija koru kopmçìinâjumi ar Gulbenes un Alûksnes koriem. Mâcîjâmies Çrika Eðenvalda komponçto 8.Pasaules koru olimpiâdes himnu My song un citas dziesmas angïu, lietuvieðu, igauòu valodâ, arî latvieðu komponistu dziesmas. Lûk, cik bieza dziesmu noðu un vârdu grâmata, saka un râda Aija Putniòa. Viòa pastâsta, ka korim Mirklis bijuði daudzi mçìinâjumi, jo paralçli ðî repertuâra apguvei sniegti koncerti arî Adventes laikâ Ejot pie Tevis un Lieldienu laikâ baznîcâs. Uz Rîgu aizbrauca 27 Mirkïa koristi, bet Aija Putniòa masu medijos lasîjusi ziòu, ka ar tik lielu kopîgo dalîbnieku skaitu Latvija ieiet Pasaules koru olimpiâþu, kuras notiek jau astoto reizi, vçsturç. Aizbraucâm jau vakarâ, paciemojâmies un pârnakðòojâm Ulda Kokara mâjâs. Otrajâ dienâ devâmies uz ìenerâlmçìinâjumu, kurâ stipri sâka lît, un gan mçs, gan ârvalstu dziedâtâji, îpaði viòu skaistie tçrpi, izmirka, stâsta kora prezidente. Aija uzskata, ka ðos svçtkus varçtu salîdzinât ar sajûtâm Dziesmu svçtkos, taèu tâ nav, jo, kad uz skatuves sâka nâkt dziedâtâji no citâm pasaules valstîm ar krâðòiem, latvieðiem neraksturîgiem tçrpiem, emocijas uzviïòoja îpaði. Piemçram, kubieðu tçrpi. Ârzemnieki nâca pa visâm ejâm, nâca un stâjâs mums lîdzâs, daþi Latvijas kori apkârt estrâdei veidoja Baltijas ceïa kontûras. Likâs, ka estrâdç, Meþaparkâ ieplûda pasaules elpa. Fantastiska sajûta! atceras koriste. Lai arî trîs stundu garajâ koncertâ nogurums, stâvot kâjâs, râdot îpaðas kopîgâs kustîbas, bija liels, koristi mâjâs atgriezâs pusç piecos no rîta un daudzi devâs tieði uz darbu. Ezerkrasts atgrieþas emocijâm bagâts Balvu Kultûras un atpûtas centra jauktâ kora Ezerkrasts diriìente Anastasija Loèmele atzîst, ka sajûtas un emocijas vârdiem izteikt nevar, jo visi Balvu Kultûras un atpûtas centra jauktais koris Ezerkrasts. Ejot uz lielkoncertu, lija, tâpçc koristi îpaði sargâja repertuâra grâmatas. Taèu koncerta laikâ lietus mitçjâs. Kora Mirklis dziedâtâji Meþaparka Lielajâ estrâdç. Ìenerâlmçìinâjumâ koristi dziesmu starplaikos varçja atpûsties un pasçdçt, vçrojot pârçjo dalîbnieku rosîbu. koristi bija emociju pilni: Kopîbas sajûta, ko var iegût tikai lielajâ Meþaparka estrâdç, ir neaprakstâma. Visi esam priecîgi par ðo iespçju bût kopâ ar pasaules dziedâtâjiem. Lîdzîgi domâ arî koriste Jeïena Daukste, uzskatot, ka ir liels gods un lepnums piedalîties, un piedzîvotais dod spçku turpmâkajam darbam. Tie bija svçtki visai Latvijai, uzskata J.Daukste. Koncerts bija lielisks, to noskatîjos vçlreiz. Programma labi pârdomâta, tajâ bija iekïautas ne vien skaistâkâs latvieðu dziesmas, bet arî kompozîcijas, ko zina un pazîst cilvçi aiz Latvijas robeþâm. Tas viss kopâ ar skaisto muzikâlo noformçjumu, horeogrâfiju, gaismâm un citâm detaïâm, radîja ïoti skaistu atmosfçru, uzskata korists Artûrs Maðâns. Arî viòð pauþ prieku,ka bija iespçja piedalîties ðâda mçroga pasâkumâ un vienoties kopîgâs dziesmâs ar koristiem no tuvâkâm un tâlâkâm pasaules valstîm. Ceru, ka lîdz ar ðiem mazajiem Dziesmusvçtkiem Meþaparkâ spçjâm mûsu viesiem parâdît skaistâko daïu no mûsu kora dziedâðanas tradîcijas. Neapðaubâmi, îpaðas izjûtas pâròçma, dziedot Gaismas pili un Saule, Pçrkons, Daugava. Tomçr seviðíu pacçlumu radîja programmâ iekïautâs igauòu un lietuvieðu dziesmas, kas, kopâ ar scenârijâ iekïauto Baltijas ceïa motîvu, radîja vienotîbas sajûtu ar mûsu ziemeïu un dienvidu kaimiòiem, uzskata A. Maðâns. Lai arî Sintija Supe nav patstâvîga kora Ezerkrasts dalîbniece, jo studç Rîgâ, viòa domâ, ka Pasaules koru olimpiâde bija fantastiski izdevies pasâkums. Man vienmçr ir prieks atgriezties korî Ezerkrasts. Arî ðoreiz, saòemot uzaicinâjumu no skolotâjas Anastasijas Loèmeles, ar lielâko prieku piekritu. Gan agrâ izbraukðana, gan garie mçìinâjumi visas dienas garumâ, gan interesantie laika apstâkïi ðíita pilnîgs sîkums un pat aizmirsâs brîdî, kad vakarâ deviòos skaistâ kora tçrpâ, ar vainadziòu galvâ, uzkrâsotâm lûpâm un mirdzoðâm acîm stâvçju uz lielâs Meþaparka estrâdes skatuves ar vçl vismaz citiem daþâdu valstu koristiem, jûsmo S. Supe. Viòa apgalvo, ka ðâdas sajûtas nevar aprakstît, bet tâs ir jâpiedzîvo. Neskatoties uz to, ka ðî viòai nav pirmâ reize, piedaloties ðâda veida pasâkumos. Tomçr Pasaules koru olimpiâde deva vçl îpaðâku apjausmu par to, ka pasaule apvienojas, ka kopkori veidoja ne tikai latvju bâleliòi un tautumeitas, bet gan daþâdu rasu, valstu pârstâvji. Kad dziedâjâm Raiòa vârdiem rakstîto un Mârtiòa Brauna komponçto Saule, Pçrkons, Daugava, visu íermeni pâròçma tirpas ne vienu reizi vien. Tâ, manuprât, ir latvieðiem visskaistâkâ kora dziesma, kas vienmçr manî radîjusi ïoti îpaðas un neaprakstâmas emocijas. Ïoti, ïoti lielu pacilâtîbas, vienotîbas sajûtu. Arî dziedot afroamerikâòu spirièuelu Oh happy day kopâ ar slaveno gospeïu izpildîtâju Voltu Vitmenu un Andrç Tomasu no ASV pie diriìentu pults, kâjâs cçlâs gan koristi, gan skatîtâji, radot sava veida eiforiju, atceras Sintija Supe. Viòa atzîst, ka nu bûs plaðâks redzçjums uz citu valstu kultûru un atziòa, cik latvieði ir laimîga tauta. Mums ir, ar ko lepoties! Ne velti saka, ka latvieði ir dziedâtâju tauta. Mûsos dziesma mûþam dzîvos. Dziesmâ ir spçks, mûsos ir spçks! uzskata koriste. Atgriezuðies mâjâs, daudzi vçl un vçlreiz skatîjâs koncerta ierakstu, lai izbaudîtu svçtku noskaòas. Pasaulç daudzas lietas ir pa septiòi, un arî notis ir tikai septiòas, bet ar tâm iespçjams radît skaòu brînumaino pasauli un vienot pasaules valstu cilvçkus. Foto - no personîgâ arhîva Foto - no personîgâ arhîva Îsumâ Tiekas ar ciemiòu no Talsu novada Balvu pensionâru biedrîba aicinâja uz tikðanos ar ciemiòu no Talsu novada Laucienes pagasta- Rotu Tesïuku, kura savâ pusç pazîstama kâ aktîva sabiedriskâ darbiniece nevalstiskajâs organizâcijâs, arî kâ sieviete, kura raksta dzeju un atspoguïo savas sajûtas rakstos. Balvos Rota Tesïuka nokïuva no Svçtâs Marijas no Nâcaretes Kristîgâs dzîves un evaòìelizâcijas skolas Aglonâ, kur bija kopâ ar Dainu Medinieci un Ritu Lipâni. Tikðanâs laikâ Rota pastâstîja, ka darbojas biedrîbâ, kâdas otras, iespçjams, Latvijâ nav - tâ ir lauksaimniecîbas biedrîba Latvânis. Kâpçc tâds nosaukums? Tâpçc, ka latvâòus neviens nevar iznîdçt, smaidot pastâstîja Rota. Izrâdâs, biedrîbas biedri palîdz citiem uzzinât, ko dara vietçjie lopkopji, zemnieki, augkopji. Viòa darbojas arî pagasta pensionâru klubiòâ Madaras, kas ðogad nosvinçja desmit gadu dzimðanas dienu. Balvenieðiem bija interesanti uzzinât, ka ðajâ klubiòâ viss ir kâ îstâ valstî - ir savi ministri, prezidenti... Taèu ar to atraktîvajai kurzemniecei vçl nepietiek, viòa aktîvi iesaistîjusies jaunas organizâcijas- senioru apvienîbas dibinâðanâ. Arî dzeju viòa raksta jau sen. Iekrît galvâ, jâpieraksta! Mani palûdza, lai rakstu dzimtas atmiòas, nu to daru, pastâstîja Rota. Viòa nolasîja vairâkus savus dzejoïus, bet noslçgumâ Ventspils muzeja literatûras darbu konkursâ ventiòu izloksnç godalgoto darbu - Ilgas Dzintares stâstu Vien fein padârðen. Ðonedçï Rota dosies uz Viïaku, kur sâksies Svçtâs Marijas no Nâcaretes Kristîgâs dzîves un evaòìelizâcijas skolas vasaras nometne Oâze. Apceïo senâs Atzeles zemi Tâpat kâ citus gadus, arî ðogad kopâ ar A p e s, Alûksnes, Viïakas un Baltinavas novada tûrisma speciâlistiem, un tûrisma pakalpojumu sniedzçjiem visi bija aicinâti piedalîties akcijâ Apceïo Atzeles zemi. Lai arî akcija sâkusies maijâ un ilgs lîdz oktobrim, Balvu, Viïakas un Baltinavas novadu daþos objektos apceïotâji iegrieþas tikai tagad - jûlijâ, kad, iespçjams, sâcies atvaïinâjumu laiks. Meþa muzeja saimniece Anna Âze stâsta, ka ciemiòi no Cçsîm pieteikuðies uz Þîguriem atbraukt 16. jûlijâ, nakti pavadît Zivsalâs, kas arî ir iekïauts 18 interesantâko objektu sarakstâ. Arî alus vîram Dainim Rakstiòam, tâpat kâ Baltinavas novada muzeja vadîtâjai Antrai Keiðai, ceïotâji par savu ieraðanos zvanîjuði pavisam nesen. Arî Çrika Kanaviòa plosts Vilnîtis pirmos ceïotâjus uzòçma tikai 16. jûlijâ. Ðogad katram ceïotâjam vispirms jâatrisina rçbuss, kurâ slçpjas seni vietvârdi, nosaukumi, malçnieðu valodas piemçri. Kad noslçptais vârds uzzinâts, var doties ceïâ, lai redzçtu, kas tas îsti ir. Vairâk pastâstîs katra objekta saimnieks un apstiprinâs apciemojumu rçbusu lapâ ar savu parakstu. Ja apceïoti bûs vismaz desmit no akcijas objektiem, lapa ar parakstiem kïûs derîga ieejai noslçguma ballç 1.novembrî Alsviíu kultûras namâ. Foto - Z.Logina Foto - Z.Logina Lappusi sagatavoja Z.Logina

4 4. V Piektdiena gada 18. jûlijs Vietçjâs ziòas Sludinâjumi Balvi auto uzòem kursos: B kategorijâ, 95.k, 23.jûlijâ plkst Tâlr Dziedniece - bioenergoterapeite INNA ZUBOVA pieòem Balvos, Tâlr Veikalâ ÏUBAVAS STYLE, Tautas-1 jauns preèu pievedums 18.jûlijâ. Ieklâjam bitumena ruïïu materiâlu jumtu segumus. Tâlr Metâla jumta segumi no 4,50 EUR/m 2. Piegâde, uzstâdîðana. Tâlr Ieklâj bruìi. Tâlr Zâles smalcinâðana. Tâlr Zâles smalcinâðana. Tâlr Zâles smalcinâðana. Tâlr Zâles smalcinâðana. Tâlr Ekskavatora pakalpojumi: rok dîíus un grâvjus. Tâlr Grants, smilts, melnzeme. Piegâde. Tâlr Transporta pakalpojumi. Piegâdâ bûvmateriâlus, ðíembas, smilti, granti. Tâlr Aku urbðana. Tâlr Kvalitatîvas pirtskrâsnis. Tâlr Iznomâ piepûðamo atrakciju. Tâlr Vientuïa pensionâre vçlas îrçt 1-istabas dzîvokli vai istabu Balvos. Tâlr Vçlos îrçt dzîvokli Balvos. Tâlr Vçlos îrçt dzîvokli. Tâlr Sieviete vçlas îrçt nelielu mâjiòu vai 1-istabas dzîvokli Balvos. Tâlr Raþo apses koka JUMTA SKAIDAS, platums cm, garums cm, 84 EUR/m 3. Tâlr Veic mçrniecîbas darbus Balvu novadâ. Tâlr Siena presçðana rulonos un zâles smalcinâðana. Tâlr Grieþ, skalda malku. Pïauðana ar trimmeri, zâles pïâvçju, krûmgrieþa pakalpojumi. Tâlr Elektriía pakalpojumi. Tâlr VÎZAS. Ceïojumi pa visu pasauli. I.K. Molena, Bçrzpils Palîdzçðu lopkopîbâ apmaiòâ pret govs pienu. Tâlr Pastâvîgi pârvadâ mâjlopus (specpiekabe). Tâlr Izîrç telpas komercdarbîbai (50,3 m 2 ) Tirgus ielâ 3-8. Tâlr Mauriòu pïauðana, labiekârtoðana, dekoratîvo puíudobju izveide (akmeòi, íieìeïi), elektropakalpojumi lîdz 1000 V. Tâlr Z/s Medòevas strautiòi pârdod sivçnus. Tâlr Pârdod sivçnus. Tâlr Pârdod puscûkas. Tâlr Pârdod sivçnus, cûkgaïu. Tâlr Pârdod raibu, grûsnu teli, atnesîsies decembrî. Tâlr Pârdod biðu saimes, pçrk biðu maizi ðûnâs un vasku. Tâlr Pârdod 3-istabu dzîvokli, 1. stâvs. Tâlr Pârdod 1,5-istabu dzîvokli, Bçrzpils 44, 4.stâvs, EUR Tâlr Pârdod 4-istabu dzîvokli. Tâlr Steidzami pârdod 1,5-istabu dzîvokli. Tâlr Pasâkums Savâ pilngadîbâ lielâks saviïòojums Baltinavas novadâ ðogad suminâja 13 gaviïniekus, kuri sasnieguði pilngadîbu. Tas bija saviïòojoðs brîdis ne tikai viòiem paðiem, bet arî tuviniekiem, radiem un draugiem. Pilngadîbas svçtkos, kas notika Baltinavas parka estrâdç, ðogad suminâja gaviïniekus - Gunu Gamazinu, Andri Meþalu, Baibu Kubuliòu, Dâvi Rakovu, Lindu Miíelsoni, Agitu Keiðu, Dzintru Loginu, Madaru Loginu, Agritu Cibuli, Elvi Bartkevièu, Beâti Graudumnieci, Lâsmu Meþali un Aivaru Loèmeli. Pilngadîbas svçtki tradicionâli sâkâs ar Svçto Misi Baltinavas katoïu baznîcâ, bet vçlâk jaunieði pulcçjâs parkâ. Svçtkos pilngadniekus uzrunâja Baltinavas novada domes priekðsçdçtâjas vietniece Sarmîte Tabore, aicinot jaunieðus, no kuriem lielâkâ daïa vçl turpinâs mâcîbas Baltinavas vidusskolas 12.klasç, izbaudît brîniðíîgo laiku vecâku mâjâs, vecâku paspârnç, jo vçlâk dzîve sagâdâs problçmas, ar kurâm nâksies tikt galâ paðiem. Domes priekðsçdçtâjas vietniece jaunieðiem vçlçja veiksmi turpmâkajâ dzîves ceïâ. Gaviïnieku sveikðanas brîdi îpaðu padarîja katra jaunieða individuâli izvçlçta dziesma, kas skançja fonâ. Pasâkuma svinîgâs daïas koncertâ pilngadniekus un viesus iepriecinâja Kopbilde. Baltinavas novada Pilngadîbas svçtku dalîbnieki uz skatuves parkâ. Mâra un Anna Laganovskas, kâ arî Sandra Petrova un Dailis Langovskis, par apskaòoðanu rûpçjâs Mâris Keiðs, pastâstîja svçtku organizatore Gunta Pudnika. Viena no svçtku gaviïniecçm Agita Keiða atzîst: Ðoreiz Pilngadîbas svçtkos saviïòojums bija lielâks nekâ iepriekðçjos gados, kad sveicu citus. Pâròçma nostaïìiskas sajûtas, jo, kïûstot pilngadîgs, ieej pieauguðo dzîvç un nekad nebûsi bçrns, lai gan man 18 gadi paliks tikai rudenî. Patika, ka katram gaviïniekam bija ïauts izvçlçties savu Pârdod Apsveikumi Pârdod 2-istabu dzîvokli Balvos. Tâlr Pârdod zemi un dzîvojamo çku Balvos, Partizânu 17, vai maina pret dzîvokli Rîgâ. Tâlr Pârdod mâju Bçrzkalnç. Tâlr Pârdod melnu Volvo V70, 2.5 TDI, 1998.g., jauna TA, teicamâ kârtîbâ. Tâlr Pârdod Mercedes-Benz 208D, 2.3 D, kravas kaste 2x3,4 m, 1992.g., EUR 1100; Audi L TDI, 1994.g., EUR 1200; Zviedru íîpu siena presi, der T-25, EUR Tâlr Pârdod Ford Sierra, 1990.g., labâ kârtîbâ, cena runâjama. Tâlr , Pârdod Renault Espace, 1998.g. Tâlr Lçti pârdod akmeòogles (Naudaskalnâ). Tâlr Pârdod skaldîtu malku. Piegâde. Tâlr Pârdod metâla jumtus un noteksistçmas no raþotâja. Cena no 4,55 EUR/m 2. Tâlr Pârdod dârza, kapu soliòus, koka ðûpoles. Tâlr Pârdod âdas atpûtas krçslus, dîvânu, bufeti, TV galdiòu, ledusskapi. Tâlr Pârdod gaisa kompresoru ar elektromotoru, darba kârtîbâ. Tâlr dziesmu, kas skançja tieði viòam. Es biju izvçlçjusies dziesmu Zemenes grupas Apvedceïð izpildîjumâ. Savâs îpaðajâs svçtku sajûtâs dalîjâs arî Lâsma Meþale. Pilngadîbas svçtki ir vajadzîgi. Tie ir jaunîbas svçtki kopâ ar vienaudþiem, draugiem, patîkams pârdzîvojums, ko atcerçties pçc gadiem. Jauki, ka ðos svçtkus svin vasaras vidû. Arî laiks ðoreiz bija jauks, teica Lâsma. Lielâkajai daïai pilngadnieku ir svarîgi pabeigt vidusskolu, izvçlçties profesiju. Vairâki no viòiem jau tagad ir labi sportisti, mûziíi, labi mâcâs. Jau pusgadsimta divi bçrzi ðalc, No sulas brieduma un plauksmes apreibuði, Un nebeidz tie pçc pavasariem augt, Kaut tagad tiem jau birze apkârt saaugusi. Kad Genovefas un Antona Voitu izkaltais laimes pakavs spîd zelta spoþumâ, vçlam, lai turpmâkajâ kopdzîvç nepietrûktu pavasara plaukstoðo prieka pumpuru, vasaras krâsainîbas, rudens dâsnuma un ziemas miera. Masu, Voitu, Sergu ìimenes un Vera Dzîve gluþi kâ milzîga jûra, Lejup un augðup pa viïniem mûs svieþ. Esi kâ laiva, kam ir sava bura, Kura zin straumi pret mçríi, kas grieþ, Esi kâ laiva, kas nebaidâs vçtras, Tâlumâ prieku sevî, kas jût. Nevar bez bangu un negaisu ceïiem Braucçjs neviens laimes dzintaru gût. Mîïi sveicam Valiju Þugu lielajâ dzîves jubilejâ! Dârija ar bçrnu ìimençm Ðie gadi - vçrtîba, kas Tev ir dota, To vajag novçrtçt, jo tas Tavs mûþs. Un Tavâ mûþâ skaistâkâ no rotâm Ir sirsnîba, kas Tavâ sirdî mît. Mîïi sveicam Valiju Þugu skaistajâ dzîves jubilejâ! Vçlam veselîbu, dzîvesprieku un neizsîkstoðu enerìiju turpmâkajiem dzîves gadiem. Kovaïovu ìimene Ne jau vienmçr ar gadiem viss aiziet, Ne jau vienmçr ar gadiem viss zûd. Katra diena nes mirklîti laimes, Un ik mirkli kïûst bagâtâks mûþs. Mîïi sveicam Valiju Þugu skaistajâ dzîves jubilejâ! Vçlam labu veselîbu, gaiðu domu un Dieva svçtîbu katrai dienai. Marta ar dçlu ìimençm Tçt, es Tavu seju savâ zîmçjumâ likðu, Kâ akvarelî pludinâðu to, Ar krâsâm kopâ atcerçðos visu, Kas bijis, pagâjis un atkal bûs. Sveicam Anatoliju Jaðko skaistajâ jubilejâ! Lai katra diena nes mirklîti laimes. Sveic bçrni un mazbçrni

5 Lietiðíâ V Piektdiena gada 18. jûlijs 5. Tûrisms Dieva un dabas azotç Kad ðopavasar pierobeþas novadu tûrisma darba organizatori apceïoja pierobeþu, lai paði redzçtu, iepazîtu vietas un naktsmîtnes, ko piedâvâ ceïotâjiem, viòi apciemoja arî topoðo viesu mâju Lîcîtis Balvu novada Bçrzpils pagastâ, kur saimnieko ANDREJS IKSTENS. Balvu novada Tûrisma informâcijas centra tûrisma organizatore Ineta Krakupe vçlâk teica: Tas nekas, ka viesu mâja vçl nav pilnîbâ gatava. Par sevi ir jâdod ziòa laikus, jo tûrisms ir ilgtermiòa darbîbas joma. Tûrismâ nav tâ, kâ izaudzçt guríus vai tomâtus. Ðodien man viss ir gatavs: lûdzu, mîïie, pçrciet! Brauciet, baudiet un maksâjiet! Tûrismâ klientu loks veidojas pakâpeniski, ar gadiem. Tiekoties ar tûrisma darba organizatoriem un citiem uzòçmçjiem, viesu namu îpaðniekiem, ir interesanti uzklausît viòu domas un apmainîties pieredzç. Tâds arî bija mûsu apciemojuma mçríis. Pirmie puikas pagalmâ Savukârt Vaduguns apciemojuma mçríis bija savâm acîm skatît atpûtas vietu Lîcîtis, kuras nosaukums vedina uz domâm par klusu, neskartas dabas nostûri, tâlu prom no civilizâcijas trokðòa. Tâ arî ir! Netâlu no mâjas starp kokiem un krûmiem lîkumo Ièas upe, kurâ savukârt ietek Keiba un Mazièa. Jûlija saules svelmç vilina pie pirts esoðais dîíis, kurâ savulaik, kâ stâsta Andreja dçls Jânis, ielaistas karpas, bet tagad no tâm nav ne ziòas, ne miòas. Toties dîía ûdeòus kuï asarîði, raudas, lîdakas, kas acîmredzot ieceïojuði pavasara palu laikâ, upes ûdeòiem saplûstot ar dîía ûdeòiem, bet karpas aizceïojuðas uz upi. Sâkumâ dîíî labi íçrâs lîdakas. Iemetot spiningu te vienâ, te otrâ dîía malâ, varçja izvilkt pat desmit dziïûdens plçsçjas vienâ piegâjienâ, bet pçdçjâ laikâ tik labi neíeras. Acîmredzot barîbai tâm pietiek mailîðu, lai íertu mâkslîgo zivteli uz âía, smejas Jânis. Saliòâ, kas atrodas dîía vidû, dzîvo meþa pîles, kuras var redzçt vakaros. Agrâk ðeit bija aizaudzis ar krûmiem, bet krûmu vidû atradâs neliela ieplaka, kuras vidû turçjâs mitrums. Radâs ideja izrakt dîíi un uzcelt pirti. Krûmus izcirta, bet ar pirts celtniecîbu tik raiti negâja. Pamatus rakâm vçlu rudenî, sniega vçl nebija, bet pamatîgi dubïi. Tas bija krietni pasen, kad vçl mâcîjos skolâ, pirmos çkas bûvdarbus atceras Jânis. Celtnieki uzcçla çkas pirmo stâvu un pazuda ar.. galiem ûdenî, un ar naudu arî. Celtniecîba uz laiku apstâjâs. Tagad brîvdienu mâjâ atlikuði tikai iekðçjie apdares darbi, lai mâja un pirts bûtu pabeigta un to varçtu izmantot ne tikai radi un draugi, bet varçtu uz- Ciemojas tûrisma organizatori. Ðopavasar topoðo brîvdienu mâju Lîcîtis apmeklçja Latgales novadu tûrisma organizatori. Mâjas îpaðnieks Andrejs Ikstens (no labâs) sarunâ ar tûrisma jomas speciâlistiem. òemt arî viesus. Ðíiet, ðajâ pusç bûsim vienîgie, kas piedâvâ ne tikai pirts pakalpojumus, bet arî nakðòoðanas vietas. Tâ sakot, pirmie puikas pagalmâ, saka Jânis. Izrâdot apkârtni, viòð pastâsta, ka aktîvâ sporta vajadzîbâm ierîkots sporta laukums, iegâdâts basketbola grozs, volejbola tîkls. Iegâdâta arî laiva, ar kuru var aizkuìot pa Ièu, cik tâlu vien vçlas - lîdz diviem tuvâkajiem tiltiem jau nu noteikti, lai laivu varçtu izvilkt krastâ un atgâdât atpakaï ar automaðînu. Paði bieþi vien izbraucam pa Ièu pamakðíerçt. Kâpçc lai to neizmantotu atpûtnieki, jautâ Jânis. Viòð ir fizikas skolotâjs Rugâju vidusskolâ, bet ar sievu dzîvo ðeit, viesu mâjas tuvumâ, lauku mâjâs. Jâòa tçvs mâju ar zemes gabalu iegâdâjies no Latvijâ zinâmâs advokâtes Elizabetes Bruksles, jo tas ir blakus zemei, uz kuras atrodas pirts, bet tuvâkais Jâòa kaimiòð ir vietçjais policists. Jûtamies droði, arî ceïu ziemâ tîra, par ðâdu sakritîbu joko Jânis. Sunim pârkâpts, atlikusi tikai aste Viesu nama Lîcîtis îpaðnieks un uzòçmçjs Andrejs Ikstens ar sievu dzîvo Bçrzpils novada Beïauskos, kas no brîvdienu mâjas atrodas patâlu. Savâ zemnieku saimniecîbâ viòi nodarbojas ar piena lopkopîbu, bet zemi pie Ièas savulaik nomâjuði no paðvaldîbas, ar laiku iegûstot to îpaðumâ. Blakus ðim zemes gabalam atradies kâda cita îpaðnieka zemes gabals ar vecâm çkâm, ko Andrejs vçlçjies iegâdâties. Kad gribçju to nopirkt, atklâjâs, ka îpaðnieks zemes gabalu jau pârdevis rîdziniecei Elizabetei Brukslei. Viòa to bija nopirkusi guïbûves çku dçï, ko grasîjâs pârvest uz citu vietu, bet baïíi izrâdîjâs stipri sapuvuði un îpaðuma jaunâ îpaðniece no sava nodoma atteicâs, pârdodot îpaðumu man, stâsta Andrejs. Ar pirts bûvniecîbu gâjis pasmagi, bet nu sunim ir pârkâpts, atlicis pârkâpt tikai asti, atzîst saimnieks. Mâjas labiekârtoðana uz priekðu gan virzâs tik âtri, cik lîdzekïu tajâ var atïauties ieguldît. Pieprasîjums pçc telpâm, kur pçc pasâkuma, piemçram, kâzâm, var palikt un pârnakðòot, ir. Neskartâs dabas nostûrî cilvçki vçlas atbraukt atpûsties arî nedçïas nogalç. Augusta sâkumâ naktsmîtni Lîcîtî jau pieteikuði svçtceïnieki no Rîgas, kuri dodas uz Aglonas Dievmâtes svçtkiem. Uzòemt svçtceïniekus ir patîkami, daudz patîkamâk nekâ tûristus, kuri ne vienmçr uzvedas, kâ pieklâjas, atzîst brîvdienu mâjas îpaðnieks, kurð pats vairâkas reizes mçrojis ceïu uz Aglonu kâjâm kopâ ar citiem ticîgajiem. Ar mikroautobusu, kopâ ar radiem un draugiem, apmeklçjot svçtvietas, Andrejs izbraucis plaðo Eiropu. Nav tâdas Eiropas valsts, kurâ viòð nebûtu bijis. Atrast naktsmîtnes ârzemçs, jo seviðíi nelielam ceïotâju pulciòam, nav problçmu. Ðíiet, ka valsts uzòçmçjdarbîbai tur ir pretimnâkoðâka nekâ pie mums. Andrejs ir sarûgtinâts, ka, kârtojot ar brîvdienu mâju saistîtâs lietas kâdâ mûsu valsts iestâdç, uz jautâjumu, kâ rîkoties labâk, no ierçdnes saòçmis atbildi: Nezinu, domâjiet! Izskatâs, ka pie mums labâk nedarît neko, bet iet un prasît paðvaldîbai pabalstu. Bet, ja gribi nodarboties ar uzòçmçjdarbîbu, vispirms jâizmâcâs par juristu, ekonomistu, grâmatvedi, valsts ieòçmumu dienesta darbinieku, tikai tad vari sâkt domât kaut ko darît, savas pârdomas pauþ individuâlais komersants. Brîvdienu mâjas gids. Vasaras brîvdienâs par atpûtas mâju rûpçjas Andreja dçls Jânis Ikstens, kurð labprât uzòçmâs gida lomu, pastâstot gan par mâju, gan tâs apkârtni. Îsumâ Par Ziemeïlatgali interesçjas aizvien vairâk ceïotâju Jauns tûrisma stends. Balvos, Brîvîbas un Skolas ielu krustojumâ, uzstâdîts jauns tûrisma informâcijas stends. Viens no aktîvâkajiem gadalaikiem tûrismâ ir vasara, kad liela daïa iedzîvotâju vçlas izbaudît atvaïinâjumus un brîvdienas, apceïojot aizvien jaunas un vçl neiepazîtas vietas. Ðovasar ir iespçja aktîvi atpûsties un baudît dabu divâs jaunâs atpûtas vietâs brîvdienu mâjâ Lîcîtis pie Ièas upes Bçrzpils pagastâ un atpûtas namiòâ Dvîòumâjas pie Pçrkonu ezera Bçrzkalnes pagastâ. Ziemeïlatgales tradîciju iepazîðana un vietçjo lauku labumu nogarðoðana iespçjama jaunajos tematiskajos ciemos Bçrzpilî un Brieþuciemâ. Brieþuciema seno amatu meistari piedâvâ viesoties gan pie alus darîtâja un maizes cepçjas, gan audçju darbnîcâ un lauku sçtâ, kur nodegustçt saimnieces sieto sietu. Savukârt Ièas apmetnes ciemâ Bçrzpils pagastâ ikviens uzzinâs par seno dzîvesvietu Ièas upes krastos, kas bijusi apdzîvota neolîtâ ( pr.kr.) un bronzas laikmetâ ( pr.kr.). Ièas apmetnes ciema iedzîvotâji piedâvâ ceïojumu caur ðodienu uz pagâtni ar daþâdu seno arodu iepazîðanu un atpûtu dabâ. Tâpat ðovasar turpinâs senâs Atzeles zemes apceïoðanas akcija, par kuru vairâk informâcijas ir mâjaslapâ Tûrisma informâcijas centrâ (TIC) ðovasar visvairâk apmeklçtâji interesçjas par daþâdiem tûrisma apskates objektiem lauku saimniecîbâm, amatnieku darbnîcâm un atpûtu dabâ Ziemeïlatgalç, kâ arî, apceïojot pierobeþas novadus, jautâ par naktsmîtnçm un pasâkumiem mûsu pusç. Arvien vairâk saòemam informâciju no daþâdâm tûrisma aìentûrâm, ka tâs organizç braucienus pa Ziemeïlatgali un sazinâs ar TIC, lai precizçtu marðrutus un saòemtu ieteikumus par konkrçtiem objektiem. Ceïotâju marðruti arvien bieþâk ved tieði gar pierobeþu no Alûksnes caur Balviem un Viïaku uz Kârsavu un Rçzekni. Pozitîvi ir tas, ka novada tûrisma informâcijas lapâ apmeklçtâju skaits ( ) pieaudzis par 46%, salîdzinot ar tâdu paðu periodu pagâjuðajâ gadâ, kâ arî par 27% pieaudzis daþâdu lapu skatîjums portâlâ. Ineta Krakupe, Tûrisma organizatore, Balvu novada TIC turisms@balvi.lv Lappusi sagatavoja I.Zinkovska

6 6. V Piektdiena gada 18. jûlijs Brîvbrîdis Ekspresintervija Viss labais vçl priekðâ Mîlestîbas apliecinâjums Vasara ir kapusvçtku laiks, kad bieþâk nekâ ierasts aizstaigâjam pie saviem mîïajiem kapu kalniòâ, lai uzpostu vietu, kur tie guldîti un pakavçtos atmiòâs. Atmiòas par aizgâjçjiem piepilda un bagâtina mûsu dzîvi un, iespçjams, veido mûsu tikumus un vçrtîbas, ko nodot tâlâk nâkamajâm paaudzçm. Tâda kapu kultûra, kas vairâk lîdzinâs kultam, nav sastopama gandrîz nekur citur Eiropâ. Latvijas kapus var uzskatît par savdabîgiem parkiem, jo tie lîdzinâs maziem dârziòiem, kur, pieminot tuviniekus, katrs veido pçc savas gaumes un iespçjâm. ARTA NAÏIVAIKO, Balvu Valsts ìimnâzijas ðî gada absolvente Kâdus darbus esi ieplânojusi izdarît ðovasar? -Uzskatu, ka galvenais, ko ðovasar jau esmu izdarîjusi, ir Balvu Valsts ìimnâzijas absolvçðana. Nâkamais - veiksmîgi jâiestâjas augstskolâ. Ko dari, kad negribas neko darît? -Tad arî nedaru neko! Kâdas krâsas apìçrbu Tavâ skapî ir visvairâk? -Ieskatoties skapî, viss izskatâs raibs, tomçr visvairâk ir zilâs un baltâs krâsas. Ko nozîmç bût laimîgam? -Piekrîtu filozofu atziòâm par laimi tâ visplaðâkajâ nozîmç izprotama kâ pilnîba, mûþîba un bezgalîgums. Laimîga jûtos, kad prieka dzîvç ir vairâk nekâ bçdu! Ko dari, ja ir skumjð prâts? -Uzskatu, ka esmu optimiste, tâpçc cenðos skumjas sevî neielaist. Ja nu tomçr uznâk skumjas, palîdz draugi vai ìimene. Kuru no bçrnîbas sapòiem gribçtu piepildît? -Jau no bçrnîbas esmu gribçjusi izlçkt ar gumiju, bet diemþçl lîdz ðim tas vçl nav izdevies. Bet zinu, ka to izdarîðu! Labâk izvçlies dejot vai dziedât? -Dziedât man patîk, tomçr dejoðana ir mîïâka, jo jau vairâkus gadus dejoju deju kolektîvâ RIKA. Vai kâdreiz esi apmaldîjusies? -Apmaldîties nav sanâcis, jo parasti kompânijâ ir kâds, kurð zina, kur jâiet vai jâbrauc. Kâda ir dzîves jçga? -Nodzîvot dzîvi pilnvçrtîgi, izmantojot iespçjas, kuras tâ piedâvâ. Taèu galvenais bût laimîgai! Kâds bijis jaukâkais sapnis, ko esi pçdçjâ laikâ redzçjusi? -Sapòus redzu samçrâ reti, bet no rîta tie jau ir aizmirsuðies! Pçdçjais, ko atceros sapòoju, ka lasu milzîgas mellenes, kuras izskatîjâs mandarînu lielumâ! Kuru no preciniekiem izvçlçtos bagâtu, bet neglîtu, vai nabagu, bet smuku? -Ideâli jau bûtu skaists, gudrs un bagâts! Bet kur lai tâdu atrod? Vai esi mâòticîga? Kâdâm pazîmçm tici? -Mâòticîga noteikti neesmu, jo neticu pazîmçm un pareìojumiem, kas laika gaitâ raduðies. Nepatîk arî, ja citi ir mâòticîgi. Vai spçtu palûgt naudu sveðiniekam, esot bezizejas situâcijâ? -Ja citu variantu un iespçju nebûtu, tad nekas cits neatliktu. Bez kura mûsdienu elektronikas brînuma Tev bûtu visgrûtâk iztikt? -Iespçjams, bez matu taisnotâja, jo draugi smejoties saka, ka esmu atkarîga no matu taisnoðanas! Kas ir Tava stiprâ puse? -Uzskatu, ka esmu komunikabla un draudzîga, citi manî novçrtç to, ka ekstremâlâs situâcijâs nekad neapjûku un vienmçr protu atrast risinâjumu. Esmu paðpârliecinâta, nebaidos paust savu viedokli. Ko gribçtu mainît savâ raksturâ? -Gribçtu bût pacietîgâka, tik âtri neaizsvilties, bût centîgâka un èaklâka. Ko savulaik bûtu darîjusi savâdâk, ja bûtu iespçja kaut ko mainît? -Esmu pietiekami jauna un ceru, ka man viss labais vçl ir priekðâ. Vienîgais ðobrîd, domâjot par studçðanu, saprotu, ka vajadzçja nopietnâk pievçrsties mâcîbâm. Ieraksts Latvijas Kultûras kanona Tautas tradîciju sadaïâ vçsta, ka Latvijas kapsçtas ir viena no kultûrvçstures mantojuma redzamajâm zîmçm, kurâs ar lielu cieòu tiek uzturçta dzîva aizgâjçju piemiòa. Kapsçta, bûdama sabiedriska un publiski pieejama visiem, veic arî sociâlâs kontroles funkcijas, mudinot tuviniekus sakopt kapavietas, jo apbedîjuma vietu var aplûkot attâlâki radinieki, seni draugi, skolasbiedri, bijuðie kaimiòi... Pat ikviens garâmgâjçjs. Vai mâtei pieminekli uzlika? Kâdu? Vai uz kapiem bieþi nâc? Vai kapiòus kopj? Kapsçta daþkârt stâsta vairâk par dzîvajiem, nekâ miruðajiem. Nemeklçjiet mani kapos Neparastu, no ozolkoka darinâtu pieminekli, Bçrþu kapos Bçrzpils pusç savu vecâku piemiòai izvçlçjusies mûsu novadniece Mârîte Ðperberga (dzimusi Gïauda). Viòa uzsver, ka pieminekïa izvçle bija ïoti pârdomâta: Bieþi vien pieminekïus miruðajiem uzliek tâpçc, ka tâ pieòemts, vai arî dzîvie tajos rod sev apliecinâjumu. Man tuvâka ir filozofija, ko savulaik pauda slavenâ indieðu deju dejotâja Vija Vçtra: Nemeklçjiet mani kapos, jo manis tur nav. Es esmu zâles stiebrâ, saules starâ, vçja ðalkoòâ. Domâjot par piemiòas vietu vecâkiem, abi ar brâli runâjâm par to, kâ apvienot vecâku vçlmes, jo tâs respektçjâm. Viòi abi bija atðíirîgi, bet tik un tâ vienmçr blakus. Mammai aizejot, tçtis kapos teica, ka viòð bûs sargs - bûs takas malâ. Tâ nu tagad tas ir. Viòi viens otru ïoti uzpasçja un sargâja. Viòi bija îpaði, tajâ pat laikâ vienkârði, ârkârtîgi labestîgi. Stipri. Tieði tâpçc piemiòas vietu nolçmâm veidot siltu, nevis uzlikt kapakmeni. To mîïumu, vçlmi pçc pieskâriena dod tikai koks. Kopâ bût - spçks. Tas caur ozolu. Caur koku, kuram Latvijâ ir îpaða nozîme un vçrtîba. Lai îstenotu ideju, meklçjâm gan izejmateriâlu - ozolu, gan mâkslinieku. Netâlu no Aizputes atradâm jaunu koktçlnieku, kurð ïoti labi saprata mûsu vçlmi: ar un caur koku parâdît vienkârðîbu un izturîbu, vçlmi vienam otru sargât, vîties vienam ap otru. Bût atseviðíâm personîbâm, bet bût kopâ. Todien, kad kapavietâ pabeidzâm uzstâdît ðo piemiòas zîmi, sapratâm, ka tas ir tieði tas, kas bija vajadzîgs, kas vislabâk raksturo mammu un tçti. Ðî piemiòas zîme, kurâ tçtis sargâ mammu un mamma tçti, kur viòi tikko jauðami viens otram vijas apkârt, ir mûsu paldies par viòu lielo devumu mums, milzîgo garîgo bagâþu, kuru nevar ne atòemt, ne pârdot, ne atdot, ne aizdot. Ðo pieredzi var tikai nodot tâlâk savâ dzimtâ no paaudzes uz paaudzi. Manâ sirdî kapi nav tâ vieta, kur atrodas mani vecâki. Kapos ir tikai piemiòas zîme, apbedîjuma vieta. Mûsu vecâki ir kopâ ar mums, bçrniem un mazbçrniem. Viòi ar mums kopâ ir katru dienu. Viòi ir lietus lâsç, kas skar vaigu. Viòi ir taurenî, kas nolaiþas uz zieda. Viòi ir vilnî, kas virzâs pa upi. Viòi ir koku galotnçs. Viòi ir ar mums. Kapus apmeklç divreiz nedçïâ Regîna Akule Rozu kapus, kur pirms trim gadiem apglabâts viòas vîrs Amators, apmeklç bieþi vasarâ vismaz divas reizes nedçïâ. Viòa stâsta, ka vîrs aizgâja pçkðòâ nâvç 68 gadu vecumâ. Insults. Viss norisinâjâs vienas dienas laikâ. Tagad, atskatoties uz notikuðo, Regîna domâ, ka varbût tâ arî labâk, ka cilvçks nemocîjâs ilgi, taèu tajâ laikâ esot bijusi gatava darît jebko, lai tikai pagarinâtu dzîvesbiedra mûþu. Viòa neslçpj, ka pirmais laiks pçc bçrçm bija ïoti smags. Kad abi bçrni izauguði un novijuði paði savas ligzdas, vîram aizejot viòsaulç, Regînas sirdî aizvien bieþâk iedzeï vientulîbas neþçlîgais dzelonis. Tâdos brîþos nelielu mierinâjumu un tuvîbas sajûtu ar aizgâjçju sniedz kapa vietas apkopðana un pakavçðanâs atmiòâs par kopâ nodzîvotajiem gadiem. Mîïajai vecmâmiòai. Pçdçjos gados daudzi izvçlas kapa kopiòas noformçt rietumnieciskâ stilâ, pilnîbâ noklâjot tâs ar marmoru. Balvu kapos pirmâ ðâda kapa vieta parâdîjâs padomju laika norieta gados. Valdis Saviès, kurð iekârtoja ðâdu kapa vietu savai miruðajai vecmâmiòai par godu, atklâj, ka ideju noskatîjis Polijâ, kurp tajâ laikâ brauca tirgoties. Pastaigâjoties pa kapsçtu, viòð ievçroja, ka ðajâ valstî kapus noformç citâdâk, nekâ Latvijâ. Atbraucis mâjâs, Valdis savu ieceri pastâstîja meistaram Pçterim Kravalim, kurð vçlâk izgatavoja lîdzîgu kapa noformçjumu no marmora arî Valda vecmâmiòai. Lai izveidotu glîtu kapavietu, Regîna ieguldîjusi daudz darba un sirds siltuma. Jau agrâ pavasarî sieviete steidz novâkt garajâ ziemâ sakrâjuðos gruþus, bet, dienâm paliekot garâkâm un siltâkâm, veido apstâdîjumus no izturîgajâm leduspuíçm, koði sârtâm begonijâm, to skaistumu akcentçjot ar aliðu baltajâm kupenâm. Sieviete atzîst, ka gribçtu, lai viòas kapa vieta, kad pienâks laiks, bûtu glîti sakopta. Viòa sprieþ, ka vislielâko gandarîjumu skaisti iekârtotâ vide tomçr sagâdâ paðam kopçjam. Regîna priecâjas, ka vasarâs Rozu kapi slîgst ziedu rotâ un ir glîti saposti. Apmeklçjot vîra atdusas vietu, viòa ievçrojusi, ka pie apkârtçjâm kapu kopiòâm vienmçr rosâs aizgâjçju tuvinieki, cenðoties padarît tâs vçl glîtâkas un sakârtotâkas. Ir tikai viens apstâklis, kas nedaudz apbçdina - vecâ Rozu kapsçtas daïa ir pârâk pârblîvçta, padarot piekïûðanu kapa kopiòâm diezgan apgrûtinoðu. Ðinî ziòâ çrtâk iekârtota jaunâ kapsçtas daïa ielejâ, kas izveidojusies salîdzinoði nesen. Regîna labprât apmeklç arî kapusvçtkus Rozu kapos. Viòa sprieþ, ka mazâkâs kapsçtâs tie tomçr notiek nedaudz intîmâkâ gaisotnç, jo cilvçki vairâk turas kopâ. Balvu pilsçtas kapos ðâda kopîbas sajûta nerodas plaðâs teritorijas dçï, jo katrs cenðas vairâk laika pavadît pie savu tuvinieku atdusas vietas. Lai gan nemçdz speciâli pçtît citu aizgâjçju kapus, garâm ejot, Janîna ievçro glîtâkos no tiem. Viòas sirdij tuvâki ir kapi, kuros daudz ziedu apstâdîjumu. Tâdas atdusas vietas viòai ðíiet pievilcîgâkas un latvieðu mentalitâtei vairâk atbilstoðas. Vçstule brâlim Daudz sâpîgu atmiòu Janînai un Jolantai Smuðkovâm raisa ikviens Rozu kapsçtas apmeklçjums, jo tur zemes klçpî guldîts traìiskâ nâvç bojâ gâjuðais dçls un brâlis Igors Kaïva. Jolanta, kura ðobrîd dzîvo Norvçìijâ, savas sâpes izkliedz vçstulç brâlim: Rîts. Es mostos ar pirmajiem saules stariem un klusu putnu klaigâðanu. Ðíiet skaista diena, bet sirdî tâds savâds tukðums. Tukðums, kas nepârtraukti liek justies vientuïai. Cik ïoti man Tevis pietrûkst, brâlît... Ðíiet, vçl pavisam nesen mçs bijâm kopâ. Bet rit jau piektais gads, kâ esi mûs pametis, lai dotos uz labâkiem medîbu laukiem. Cerams, ka tâ Tur arî ir! Tik sirds un prâts to atsakâs pieòemt, jo Tu jau biji tas, kurð man solîja, ka vienmçr bûsim kopâ un nekad neðíirsimies. Tu biji tas, kurð teica, ka pçc vecâku aizieðanas bûsim viens otram atbalsts. Tad kâpçc Tu mani pameti? Cik izraudâtu asaru un negulçtu nakðu man vçl bûs jâpavada, lai beidzot saprastu, ka Tevis vairs nav un nebûs. Nebûs nekad. Es zinu, ka Tu ïoti vçlçjies dzîvot. Tev bija tik daudz plânu, bet...dçï kaut kâdas...kâds neìçlis atòçma Tev dzîvîbu. Un man pusi no sirds. Pagâjuði pieci gadi, bet vçl joprojâm katru dienu gaidu Tavu zvanu. Kâ vienmçr. Un ir tik grûti, kad, paòemot rokâs telefonu, tikai pçc kâda brîþa saprotu, ka Tu nezvanîsi. Nekad vairs. Man Tevis tik ïoti pietrûkst...tavu smieklu, Tavu vârdu, Tavu apskâvienu. Tu man mâcîji bût stiprai. Lai vai kas. Tev jâbût stiprai sîkâ, Tu man teici. Un es esmu. Vismaz es ïoti cenðos. Bet man reizçm nesanâk. Piedod par to! Piedod par asarâm un sâpçm, kas nepâriet. Es atdotu visu, kas man ir, lai tikai Tu bûtu man lîdzâs, jo Tu man biji viss brâlis, draugs, uzticîbas persona. Paliek tik daudz neatbildçtu jautâjumu...varbût kâdreiz Tur augðâ Tu man visu izstâstîsi. Un mçs atkal bûsim kopâ. Tad gan mçs vairs neðíirsimies. Labi? Apsoli? Asaras rit pâr maniem vaigiem... Tâs noslaukot, sev saku: Tev ir jâbût stiprai. Un es bûðu, tikai Tevis dçï, brâlît... Tu vienmçr bûsi manâ sirdî, vienmçr, kamçr es dzîvoðu...

7 8. Svçtdiena, 27.jûlijs Vârdadienu svin: Marta, Dita, Dite LTV 1 LTV LV jaunatklâðanas raidîjums Te! Ielas garumâ Drosmîgâs pârmaiòas. Dokumentâls 7.00 Kad stâríis palidojis garâm. Dok Animâcijas filmas Kas te? Es te! 9.30 Meþainîði. Anim Mârvijs Hemmers. Nacionâlâs ìeogrâfijas pasaule Mans zaïais dârzs Eksotiskâs salas 2. Dok. daudzsçriju Dievkalpojums Ielas garumâ Zoodârzu mazuïi. Dokumentâla Daudz laimes piedâvâ... Dârza dziesmas Latvijas ðlâgeraptauja Saldâ indes garða. LTV video Pçdçjâs lâèu teritorijas. Dokumentâla Dienas ziòas Citâdi latviskais TV pirmizrâde. Mûsu auklis - miljonârs. Romantiska komçdija Panorâma Pasaule bez gala. Vçsturiska drâma Liels, lielâks, lielâkais 3. Dok. daudzsçriju Karaliene. Lielbritânijas, Francijas un Itâlijas biogrâfiska drâma Skârdnieks, drçbnieks, zaldâts, spiegs. Detektîvdrâma Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svçtki Gaudeamus. Igaunijas studentu koncerts Caurspîdîgâ elektronika. Dokumentâla 5.00 LV jaunatklâðanas raidîjums Te! Makðíerçðanas noslçpumi Mikrofona dziesmas Vai Rîga jau gatava? 7.50 Rûpes par tevi Komercdarbîba ðodien Jûrâ un krastâ Skatpunkti. Televeikala skatlogs Nedçïas apskats Laiks uzòçmçjiem Aktualitâtes. Televeikala skatlogs Vârds uzòçmçjiem Uz meþa takas Eiropa koncertos Zebra Billija Konolija 66. ceïð. Dokumentâla Anekdoðu ðovs Leones dzîve French Open. 1/4 finâlspçle tenisâ Sirdis ledû. Drâma Patriarhs. Drâma Ghetto Games K2 - iekarotâ virsotne. Piedzîvojumu SeMS ceïo Skârleta Dþezs Rîgai Pasaules stâsti. Deutsche Welle þurnâls Misija Londonâ. Mârtiòð Pïaviòð un Jânis Ðmçdiòð Pasaules kausa izcîòa futbolâ. Labâkâs spçles. Finâlspçle. LNT 5.00 Karamba! 5.45 Animâcijas filmas Aìents Èaks Nedçïa novados. Kopsavilkums Jauniòâ LNT brokastis Superbingo Raþots Eiropâ Jaunais vilnis Vampîra dienasgrâmatas Lieliskais Lapsas kungs. Animâcijas Fashion New Wave Ziòas seðos Greizais spogulis LNT ziòas. Top Galileo Jaunâ viïòa Dienasgrâmata Jaunais vilnis Pçc sçrkociòiem. Komçdija Lieliskais lapsas kungs. Animâcijas 3.45 LNT brokastis Boba burgeri 3. Animâcijas 4.50 Bernards. Animâcijas TV Mîlestîbas sirdspuksti Dzîvâs lelles Animâcijas seriâli Smieklîgâkie videokuriozi Mâmiòu klubs Rîta pikniks Superbingo. TV spçle Runâ Rîga! Gandrîz ideâls randiòð Hanna Montana. Ìimenes Nevainojams plâns. Romantiska komçdija Dullâs sacensîbas Neiespçjamâ misija TV 3 ziòas Mîlestîba savvaïâ X cilvçki: pçdçjâ sadursme. Fantastikas Òûorleâna. Kriminâldrâma Dullâs sacensîbas Neiespçjamâ misija Ðefpavâru cîòas Saimnieks meklç sievu Mîlestîbas sirdspuksti Dzîvâs lelles 3. Ðovs Smieklîgâkie videokuriozi TV 3 ziòas. PBK 6.00, 9.00, Ziòas Spçlçjiet, harmonikas! 6.50 Kontrolpirkums Armijas veikals Smieklîgâs bumbiòas. Pinkods. Animâcijas 8.00 Veselîba. Autor 9.20 Dmitrija Krilova piezîmes Kamçr visi ir mâjâs Fazenda. Autor Divas zvaigznes metri. Krievijas drâma Esmu lîdzâs Laiks Atdarini! Parodiju Jautro un atjautîgo klubs Euronews. Informatîvs 1.00 Lielais karð. Karð jûrâ Laimîgâs Lîdakas komandieris. Krievijas piedzîvojumu 4.10 Ðaðka. Krievijas drâma Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. TV Nakts mûzika TV Dþoisa Meijere. Prieka pilna dzîve Stâsti detaïâs Fashion New Wave Jaunais vilnis Jaunâ viïòa Lamatas. Krievijas Labi joki Krievijas humora Fashion New Wave Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Arkâdija Iòina jubileja. Humora koncerts Nakts mûzika TV5. Balvos jûlijs Balvu pilsçtas svçtki Es mîlu savu pilsçtu, lai dzirksteïo prieks! Kas ir prieks? Tas ir putns, kuru visi vçlamies notvert. Tas ir putns, kuru visi labprât redzam lidojam! IZROTÂTU TRANSPORTA LÎDZEKÏU PARÂDE Balvi rullç! Pilsçtas, valsts iestâþu, uzòçmumu vadîtâji, iedzîvotâji, viesi - reklamçjiet savu iestâdi, sevi kopçjâ izbraucienâ izrotâtâ, uzmanîbu piesaistoðâ transporta lîdzeklî. Vairosim prieku, izbrînu sev un citiem! Jâ, piedomâ, izdari un gûsti gandarîjumu! (naudas balvas). Pieteikðanâs pie Inâras Frolovas. ÛDENS KARNEVÂLS - paðdarinâto peldlîdzekïu izbrauciens Balvu ezerâ. Tu vari izgudrot un pagatavot kaut ko îpaðu, ar ko var pârvietoties ûdenî, jo Tu viens vai komandâ to demonstrçsi braucienâ pa Balvu ezeru. Tu vari pârvçrst savu laivu, katamarânu...îpaðâ noformçjumâ, galvenais pievçrst skatîtâju uzmanîbu (naudas balvas). Pieteikðanâs pie Edgara Kaïvas. AKCIJA Veiksmîgais balvenietis - ar 14. jûliju Balvu Kultûras un atpûtas centrâ varçs iegâdâties iezîmçtu ar ciparu bumbiòu par EUR 1. Pasâkuma dienâ tâs visas tiks ielaistas Lâèa dârza dîíî un no visâm izmakðíerçs 10 veiksmîgos ciparus, kuri savâ îpaðumâ iegûs 10 x vairâk. Ir vçrts mçìinât - svçtki taèu! 18.jûlijâ plkst Lâèa dârzâ dzied mâsas Legzdiòas. Plkst gaismas salu ielaiðana dîíî. Plkst uguns 19. jûlijs Lâèa dârzâ Plkst tirgus lustes. Bçrnu laukums - piepûðamâ atrakcija, Sumo cîòas... Plkst izrotâtu transporta lîdzekïu parâde Balvi rullç! (KAC stâvlaukums-brîvîbas iela-bçrzpils iela- Daugavpils iela-partizânu iela-brîvîbas iela gar parku, iebraucot Lâèa dârzâ). Plkst bçrnu braucamrîku parâde Lâèa dârzâ. Plkst koncerts - postfolkloras grupa RIKÐI. Plkst Veiksmîgâ balvenieða noteikðana (bumbiòu zveja) Plkst koncerts - Dailes teâtra aktieru ansamblis ILGA. Plkst koncerts - Balvu jaunieðu grupa ELEKTROLÎTS. Plkst Ûdens karnevâls - paðdarinâtu peldlîdzekïu izbrauciens Balvu ezerâ. Plkst svçtku uzrunas, apbalvoðana, Laimîgâ balvenieða noteikðana. Plkst izrâde. Baltinavas amatierteâtris PALÂDAS. Plkst Balvu pilsçtas parka estrâdç balle kopâ ar grupu Ceïavçjð. Ieejas maksa EUR jûlijâ Balvu pilsçtas parka estrâdç ballîte Putu paradîze. Plkst bçrniem. Plkst pieauguðajiem. Balvu Kultûras un atpûtas centrâ NOPÇRKAMAS BIÏETES uz mûzikas festivâlu OSVALDS Cena iepriekðpârdoðanâ EUR 6. Izstâdes: Balvu Mâkslas skolas radoðâ kolektîva darbu AFIÐA izstâde Kopâ. Agras Ritiòas gleznu izstâde Pïava. Dzintara Putniòa fotoizstâde Ziedi un ainavas. Kriðjâòos 26.jûlijâ plkst BÇRNÎBAS un PILNGADÎBAS SVÇTKI. Pagasta bçrnus, kuriem ir 5 gadiòi, kâ arî jaunieðus, kuri sasnieguði 18 gadus, svçtkiem pieteikties lîdz 20.jûlijam pie kultûras darba organizatores. Plkst balle kopâ ar Juri Íirsonu no grupas OTTO. Ieejas maksa -EUR 2, gaviïniekiem un vecâkiem - brîva. Baltinavâ Novada muzejâ skatâma Olgas Reèes gleznu izstâde Daba iedvesmo. Bçrzpilî 25.jûlijâ plkst Bçrzpils estrâdç Dziesma Bçrzpilij. Dalîbniekiem pieteikties pie A. Kriviðas portâlâ draugiem.lv, balvi.lv (anketa pielikumâ) vai personîgi lîdz 21.jûlijam. Pçc koncerta balle kopâ ar grupâm Draugi, Kontrasts VIA p.s Sala, Medòevas muzikanti, Mâris Leidums, Zintis Krakops. Ieeja pasâkumâ EUR 2,50. Brieþuciemâ 19.jûlijâ plkst BÇRNÎBAS un JAUNÎBAS SVÇTKI...ðûpoles augðâ un lejâ lîdz pat galotnei sirdi nes lîdz.... Plkst balle. Spçlçs Çriks Gruzniòð. Ieejas maksa - EUR 1,50, gaviïnieku ìimençm - brîva. Medòevâ 19. jûlijâ plkst PILNGADÎBAS SVÇTKI. Plkst balle kopâ ar Medòevas muzikantiem. Ieejas maksa EUR 2,50, pilngadniekiem ieeja brîva. Vai abonçji Vaduguni?! * Turpinâjums 14.lpp. TV Pârpublicçðanas gadîjumâ Vaduguns atsauce obligâta PROGRAMMAS TV PROGRAMMAS no 21.jûlija lîdz 27.jûlijam 7.

8 2. Pirmdiena, 21.jûlijs Vârdadienu svin: Melisa, Meldra, Meldris LTV Province jûdzes Gruzijâ. Dokumentâls 7.00 Rîta Panorâma Mîlas viesulis Dzintara meklçtâji. Mâkslas Izmisuðie vecâki Top-Shop piedâvâ Eksotiskâs salas 2. Dokumentâla Top-Shop piedâvâ Rokas nost no Misisipi. Mâkslas Top-Shop piedâvâ Mîlas viesulis Meþainîði. Animâcijas Sveika, Robij! Dienas ziòas g kultûras Izmisuðie vecâki Panorâma Izsauciet vecmâti! Saldâ indes garða. LTV video Nakts ziòas Dzimis Eiropâ Kâ izglâbt laulîbu? Mâkslas 5.00 Dzimis Eiropâ Citâdi latviskais. LTV jûdzes Kambodþâ Spots Dzimis Eiropâ Darbs. Izglîtîba. Karjera Brîvdienu ceïvedis Skats rîtdienâ. Televeikala skatlogs Pie rîta kafijas. Televeikala skatlogs Automoto raidîjums nr Vienmçr formâ! Deutsche Welle þurnâls Bezvçsts pazuduðie Rifu dakteri Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla SeMS ceïo Pasaules kausa izcîòa futbolâ. Labâkâs spçles. Astotdaïfinâls. Beïìija - ASV Rifu dakteri Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla Bezvçsts pazuduðie Ðodien. Ziòas jûdzes Transilvânijâ Vai Rîga jau gatava? Rîgas pagalmu stâsti Billija Konolija 66. ceïð. Dokumentâla Sporta studija Midsomeras slepkavîbas Sareþìîtais vecums. Mâkslas jûdzes Kambodþâ Sporta studija Vai Rîga jau gatava? LNT 5.00 Karamba!. Humora 5.45 Ticîgo uzvaras balss Animâcijas seriâls Nedçïa novados. Kopsavilkums sekundes Galileo R.Pilèere. Atgriezties mâjâs. Mâkslas Runâ Rîga! Karamba!. Humora Sirds melodija LNT dienas ziòas Runâsim atklâti! Sarunu Ìimenes drâmas Mîlestîba nekad nebeidzas Fashion New Wave Ziòas seðos Kârdinâjuma varâ LNT ziòas Sporta un laika ziòas /5 - tranzîta aktualitâtes Glâbðanas misija Jaunâ viïòa Melnâ vçþa spîlçs. Mâkslas Amerikâòi Latvijas faili. Kapusvçtki. Dokumentâla 1.30 Kârdinâjuma varâ sekundes Boba burgeri. Mult TV Mîlestîbas sirdspuksti Laimîgi kopâ Smieklîgâkie videokuriozi Kungfu panda. Spçka reindþeri samuraji. Smurfi. Animâcijas filmas X cilvçki 2. Mâkslas Mâmiòu klubs Rîta pikniks Òujorkas karalis Animâcijas filmas UgunsGrçks Alkas pçc laimes Viòas melo labâk Voroòini Radu bûðana TV3 ziòas Bez tabu Viòas melo labâk Bîstamâ paradîze Melnais saraksts Bagâtnieku dakteris Koru kari Viòas melo labâk TV3 ziòas Bez tabu. PBK 6.00, 9.30 Labrît! 9.00, 11.00, Ziòas Esi vesels! Jasmîna. Krievijas Divatâ ar visiem. Raidîjums - intervija , Moderns spriedums Vakara ziòas Precamies! Realitâtes Lai runâ! Laiks Latvijas laiks. Laika ziòas Staòica. Krievijas Pçdas. Krievijas detektîv 0.05 Euronews. Raidîjums Pa ievçrojamo krievu ceïotâju pçdâm. Krievijas dokumentâla 1.50 Kurjers. Krievijas melodrâma Gatavîbas apliecîba. Krievijas melodrâma Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. TV Nakts mûzika TV Izklausies redzçts. TV 9.05 Mûsu tçma. Informatîvs 9.50 Jaunâ viïòa Fashion New Wave Ludmila Maksakova. Sieviete ar raksturu. Dokumentâla Maskava. Trîs staciju laukums Labi joki Smieties atïauts. Humora Anna Germane Ziòu vakars. Informatîva vakara programma Mûsu tçma. Informatîvs Fashion New Wave Briïïainais. Krievijas mâkslas Vakars@22. Informatîva vakara programma Laika ziòas Mûsu tçma 10 minûtçs. Informatîvs /5 - tranzîta aktualitâtes Jaunâ viïòa Lielâ mîlestîba. Mâkslas 0.45 Anna Germane. Krievijas un Ukrainas 2.35 Mûsu tçma. Informatîvs 3.15 Nakts mûzika TV5. 8. Sestdiena, 26.jûlijs Vârdadienu svin: Anna, Annija, Ance 7. LTV Nanotehnoloìijas acu un ausu reìenerçðanâ. Dokumentâla 5.10 LV jaunatklâðanas raidîjums Te! Ielas garumâ Drosmîgâs pârmaiòas. Dokumentâla 7.00 Kad stâríis palidojis garâm. Dokumentâla 7.35 Animâcijas filmas Kas te? Es te! 9.30 Animâcijas filma Dardarija. Zeme, kurâ viss ir iespçjams Sniega mâte. Vâcijas pasaku Rumpelrûíis. Pasaku Radîti mûzikai Skârleta. Vçsturiska melodrâma Dzimis Eiropâ. Par ieguvumiem un zaudçjumiem jaunajâs dalîbvalstîs Liels, lielâks, lielâkais 3. Dok. daudzsçriju Es - savai zemîtei Dienas ziòas Melu laboratorija Latvijas ðlâgeraptauja Panorâma Latloto. Eurojackpot Karaliene. Biogrâfiska drâma Skârdnieks, drçbnieks, zaldâts, spiegs. Detektîvdrâma Midsomeras slepkavîbas Lulû. Banku aplaupîtâja sieva g kultûras. Personîba. Diriìents Andris Poga Noíert tradîciju aiz astes. LTV Mikrofona dziesmas Vai Rîga jau gatava? Nepazîstamâ Rîga 7.50 Skats rîtdienâ. Televeikala skatlogs Pie rîta kafijas. Televeikala skatlogs Biznesa klase. Televeikala skatlogs Automoto raidîjums nr TV mozaîka Brîvdienu ceïvedis Tâdas lietas. Televeikala skatlogs Attîstîbas kods Âtruma cilts Makðíerçðanas noslçpumi Sporta studija Pasaules stâsti. Deutsche Welle þurnâls Motociklisti Pasaules kausa izcîòa futbolâ. Labâkâs spçles. Finâlspçle Mikrokredîts. Dokumentâla Leones dzîve Lanþevçna burvju triki Tieðraide. Pârbaudes spçle basketbolâ. Lietuva - Latvija Midsommeras slepkavîbas SOKO Vismâra SeMS ceïo Misija Londonâ. Mârtiòð Pïaviòð un Jânis Ðmçdiòð Misija Londonâ. Mâris Ðtrombergs Skrundas pieturzîmes Vai Rîga jau gatava? Rîgas pagalmu stâsts Labâkais no Euromaxx. Deutsche Welle þurnâls Pasaules kausa izcîòa futbolâ. Labâkâs spçles. Spçle par 3.vietu Âtruma cilts. LNT 5.00 Ìimenes drâmas. Ðovs Animâcijas filmas Aìents Èaks Glâbðanas misija Jauniòâ Latvji, brauciet jûriòâ! LNT brokastis Jaunais vilnis Vampîra dienasgrâmatas Melnais bruòinieks. Piedzîvojumu komçdija Fashion New Wave Ziòas seðos R.Pilèere. Nanèerova. Drâma LNT ziòas Sporta un laika ziòas Galileo Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Greizais spogulis. Humora 3.45 LNT brokastis Animâcijas seriâls Bernards. Animâcijas TV Mîlestîbas sirdspuksti Dzîvâs lelles 3. Realitâtes 6.45 Animâcijas filmas Ðefpavâru cîòas Autoziòas Zentas brîvdienas Gandrîz ideâls randiòð 2. Latvijas iepazîðanâs Mîlestîba savvaïâ Simpsoni 10. Animâcijas Dûres spçks. Komiska spraiga siþeta Doktors Dûlitls 4. Komçdija Saimnieks meklç sievu TV3 ziòas Hanna Montana. Ìimenes Nevainojams plâns. Romantiska komçdija Koru kari 3. Muzikâls 2.50 Mîlestîbas sirdspuksti Dzîvâs lelles 3. Realitâtes 4.25 TV3 ziòas. PBK 6.25, 5.55 Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. 7.05, 9.00, Ziòas Kontrolpirkums Animâcijas filmas Kamçr visi ir mâjâs Mâcîtâja vârds Dmitrija Krilova piezîmes Padomi kulinârijâ Laima Vaikule... Vçl nav vakars.... Dokumentâla Cilvçks no Kapucînu bulvâra. Komçdija Profesija - izmeklçtâjs , Ðaurais tilts Vakara ziòas Laiks Tieðraide. Krievijas superkausa izcîòa futbolâ. CSKA - Rostova Skarbais. Spraiga siþeta 0.25 Euronews. Informatîvs 0.55 Vladimirs Visockis. Pçdçjais koncerts. Dokumentâla 2.10 Trîs iepazîðanâs. Komçdija Diençja reiz divi draugi. Komçdija. TV Nakts mûzika TV Stâsti detaïâs Fasfion New Wave Jaunais vilnis Jaunâ viïòa Iemâciet man dzîvot. TV Neticamâ vçsture. Satîrisks almanahs Seði kadri. Skeèu Belije Rosi. Krievijas komçdija Greizais spogulis. Humora Fashion New Wave Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Zelta patafons Mûsu tçma. Informatîvs 2.05 Nakts mûzika TV5.

9 Vârdadienu svin: Jçkabs, Þaklîna Vârdadienu svin: Marija, Marika, Marina 6. Piektdiena, 25.jûlijs Otrdiena, 22.jûlijs 3. LTV Imanta - Babîte pietur Citâdi latviskais Province jûdzes Albânijâ. Dokumentâls 7.00 Rîta Panorâma Alpu dakteris Dzintara puse Izmisuðie vecâki Top-Shop piedâvâ.... Televeikala skatlogs Mûsu Èârlijs Top-Shop piedâvâ Latvijas Televîzijas mûsdienu dziesmu izpildîtâju konkurss Balss pavçlnieks g kultûras. Nacionâlie dârgumi Top-Shop piedâvâ Animâcijas seriâli Alpu dakteris Dienas ziòas g kultûras. Personîba. Diriìents Andris Poga Izmisuðie vecâki Panorâma Kultûras dîvâns Midsomeras slepkavîbas Nakts ziòas Musketieri Latvijas ðlâgeraptauja Citâdi latviskais Mûsu Èârlijs Mikrofona dziesmas. LTV SeMs. Laboratorija Âtruma cilts jûdzes Kambodþâ SeMs. Laboratorija Dzimis Eiropâ Rûpes par tevi. Televeikala skatlogs Aktualitâtes. Televeikala skatlogs Biznesa klase. Televeikala skatlogs Tâdas lietas. Televeikala skatlogs Attîstîbas kods. Televeikala skatlogs Labâkais no Euromaxx. Deutsche Welle þurnâls Bezvçsts pazuduðie Rifu dakteri Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla SeMS ceïo Pie stûres. Deutsche Welle þurnâls Pasaules kausa izcîòa futbolâ. Labâkâs spçles. Spçle par 3.vietu Rifu dakteri Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla Bezvçsts pazuduðie Ðodien. Ziòas Pasaules stâsti. Deutsche Welle þurnâls Pie stûres. Deutsche Welle þurnâls Spots Anekdoðu ðovs 2. Izklaidçjoðs Eiropa koncertos Lanþevçna burvju triki Zinâtniskâs fantastikas pravieði. Dokumentâla jûdzes Kambodþâ. Dokumentâla 0.45 SeMS ceïo Jaunieðu koru koncerts Misija Londonâ. Ineta Radçvièa Pasaules kausa izcîòa futbolâ. Labâkâs spçles. Pusfinâlspçle. LNT 5.00 Ìimenes drâmas Ticîgo uzvaras balss Zîlniece Ðodien novados sekundes Basketbols TV Jaunais vilnis Sirds melodija LNT dienas ziòas Runâsim atklâti!. Latvijas sarunu Ìimenes drâmas Mîlestîba nekad nebeidzas Fashion New Wave Ziòas seðos Kârdinâjuma varâ LNT ziòas Sporta un laika ziòas Glâbðanas misija Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Kârdinâjuma varâ Runâsim atklâti! sekundes Ðodien novados. TV Mîlestîbas sirdspuksti Òujorkas karalis Animâcijas seriâli Vienkârða vçlçðanâs. Ìimenes komçdija Kâsla metode Òujorkas karalis Animâcijas seriâli UgunsGrçks 9. Latvijas Alkas pçc laimes Viòas melo labâk Bens un Keita Voroòini Zentas brîvdienas TV 3 ziòas Bez tabu Viòas melo labâk Dûres spçks. Spraiga siþeta Pielikt punktu. Kriminâlkomçdija Simpsoni 9. Animâcijas 1.35 Alkas pçc laimes Mîlestîbas sirdspuksti Viòas melo labâk TV3 ziòas Bez tabu. 6.00, 9.30 Labrît! 9.00, 11.00, Ziòas Esi vesels! Jasmîna. Krievijas Divatâ ar visiem. Raidîjums - intervija ar sabiedrîbâ populâriem cilvçkiem , 3.20 Moderns spriedums Vakara ziòas , 5.00 Humora festivâls Jûrmala Laiks Laika ziòas Brînumu lauks Mats matâ. Ðovs Euronews Kapteiòa meitiòa. Melodrâma. TV Nakts mûzika TV Pats esmu reþisors Kremïa kursanti Mûsu tçma Jaunâ viïòa Fashion New Wave Jaunais vilnis Kremïa kursanti Pats esmu reþisors. Humora Anna Germane Ziòu vakars Mûsu tçma Fashion New Wave Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Anna Germane Nakts mûzika TV5. Latvietis Îrijâ ieiet veikalâ, grib nopirkt vistu, bet aizmirsis, kâ vistu angliski sauc. Ilgi stâv, skatâs uz veikala plauktiem, kamçr pârdevçjs neiztur: - Vai jûs ko gribçjât? Latvietis ar pirkstu parâda uz olu: - His mother, please! LTV Dzimis Eiropâ Citâdi latviskais Province jûdzes Gruzijâ. Dokumentâls 7.00 Rîta Panorâma Mîlas viesulis Izsauciet vecmâti! Izmisuðie vecâki Top-Shop piedâvâ Liesmojoðâs sirdis. Mâkslas Top-Shop piedâvâ Pçdçjâs lâèu teritorijas. Dokumentâla Ielas garumâ Top-Shop piedâvâ Mîlas viesulis Animâcijas filma Mârvijs Hemmers. Nacionâlâs ìeogrâfijas pasaule Sveika, Robij! Dienas ziòas g kultûras Izmisuðie vecâki Panorâma Pasaules vçsture. Dokumentâla daudzsçriju Lilîhammera Nakts ziòas Trîs Kurzemes grâcijas. LTV video 1.00 Laikmeta formula. Dokumentâla g kultûras. LTV Sporta studija Vai Rîga jau gatava? jûdzes Kambodþâ Spots Dzimis Eiropâ Reìionâlâ attîstîba Latvijâ. Agro Nedçïas apskats. Televeikala skatlogs Vide. Veselîba un mçs Aktualitâtes. Televeikala skatlogs Biznesa klase. Televeikala skatlogs Globalizâcija Deutsche Welle þurnâls Bezvçsts pazuduðie Rifu dakteri Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla SeMS ceïo Vienmçr formâ. Þurnâls Deutsche Welle Pasaules kauss futbolâ. Labâkâs spçles. Ceturtdaïfinâls. Brazîlija - Kolumbija Rifu dakteri Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla Bezvçsts pazuduðie Ðodien. Ziòas Zoodârzu mazuïi 2. Dokumentâla Vienmçr formâ! Deutsche Welle þurnâls Kamerûna. Dokumentâla Klimata pârmaiòas. Dokumentâla Sporta studija Patriarhs. Mâkslas jûdzes Kambodþâ Zoodârzu mazuïi 2. Dokumentâla 1.35 Pietura - Kuldîga. LNT 5.00 Ìimenes drâmas Ticîgo uzvaras balss Zîlniece Ðodien novados sekundes Galileo Mâjupceïð. Mâkslas Viesnîca Grand Hotel Sirds melodija LNT dienas ziòas Runâsim atklâti!. Latvijas sarunu Ìimenes drâmas Mîlestîba nekad nebeidzas Fashion New Wave Ziòas seðos Kârdinâjuma varâ LNT ziòas Sporta un laika ziòas Glâbðanas misija Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Kârdinâjuma varâ Runâsim atklâti!. Latvijas sarunu sekundes Ðodien novados. TV Mîlestîbas sirdspuksti Òujorkas karalis Animâcijas seriâli Doktors Dûlitls 3. Mâkslas Bîstamâ paradîze Òujorkas karalis Animâcijas seriâls UgunsGrçks Alkas pçc laimes Viòas melo labâk Voroòini Radu bûðana TV3 ziòas Bez Tabu Viòas melo labâk Kobra Kurjers Atriebîba Amerikâòu ðausmu stâsts Simpsoni 9. Animâcijas 1.40 Alkas pçc laimes Mîlestîbas sirdspuksti Viòas melo labâk TV3 ziòas Bez tabu. PBK 6.00, 9.30 Labrît! 9.00, 11.00, Ziòas Esi vesels! Jasmîna. Krievijas Divatâ ar visiem. Raidîjums - intervija ar sabiedrîbâ populâriem cilvçkiem , 3.50 Moderns spriedums Vakara ziòas Precamies!. Realitâtes Lai runâ! Laiks Latvijas laiks. Laika ziòas Staòica Pçdas. Krievijas detektîv Euronews. Informatîvs 0.40 Nav tiesîbu kïûdîties. Krievijas detektîv 2.15 Deju laukums. Krievijas melodrâma Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. TV Nakts mûzika TV Pats esmu reþisors. Humora 8.05 Kremïa kursanti Mûsu tçma. Informatîvs 9.50 Jaunâ viïòa Fashion New Wave Lielâ mîlestîba. Mâkslas Briïïainais. Mâkslas Kremïa kursanti. Krievijas Pats sev reþisors. Humora Anna Germane. Krievijas un Ukrainas Ziòu vakars Mûsu tçma. Informatîvs Fashion New Wave Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Anna Germane. Krievijas un Ukrainas 1.50 Mûsu tçma Nakts mûzika TV5. PBK Zîlniece liek kârtis un saka klientei: -Jûs 20 gadus dzîvosiet nabadzîbâ un mocîsieties. -Un pçc tam? -Pçc tam pieradîsiet. 9.

10 4. Treðdiena, 23. jûlijs Vârdadienu svin: Magda, Magone, Magdalçna, Mçrija LTV Dzimis Eiropâ Citâdi latviskais Province jûdzes Albânijâ. Dokumentâls 7.00 Rîta Panorâma Mîlas viesulis Lilîhammera Izmisuðie vecâki Top-Shop piedâvâ Vienas vasaras zieds. LTV iestudçjums Es - savai zemîtei Top-Shop piedâvâ Vai Rîga jau gatava? Pasaules vçsture. Dokumentâla daudzsçriju Mans zaïais dârzs Top-Shop piedâvâ Mîlas viesulis Animâcijas filma Sveika, Robij! Dienas ziòas g kultûras. Personîba. Arhitekts Aldis Circenis Izmisuðie vecâki Panorâma Latloto. Viking Lotto Tçvs Brauns 2. Detektîv Motociklistu vasara. Melodrâma Nakts ziòas Zebra Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svçtki Gaudeamus. Noslçguma koncerts Vai Rîga jau gatava? LTV Nekurienes iemîtnieki. Dokumentâla 5.30 Parandþas un augsti papçþi. Dokumentâla jûdzes Kambodþâ Spots Dzimis Eiropâ Automoto raidîjums nr.2. Televeikala skatlogs Rûpes par tevi. Televeikala skatlogs Pie rîta kafijas. Televeikala skatlogs Komercdarbîba ðodien Brîvdienu ceïvedis Projekts Nâkotne. Deutsche Welle þurnâls Bezvçsts pazuduðie Rifu dakteri Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla SeMS ceïo Globalizâcija Deutsche Welle þurnâls Pasaules kausa izcîòa futbolâ. Labâkâs spçles. Pusfinâlspçle Rifu dakteri Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla Bezvçsts pazuduðie Ðodien. Ziòas Zoodârzu mazuïi 2. Dokumentâla Globalizâcija Deutsche Welle þurnâls Zinâtniskâs fantastikas pravieði. Dokumentâla Parandþas un augsti papçþi. Dokumentâla Makðíerçðanas noslçpumi Pçdçjais liecinieks jûdzes Kambodþâ. Dokumentâls Zoodârzu mazuïi 2. Dokumentâla 0.20 SeMS ceïo Pietura - Kuldîga. LNT 5.00 Ìimenes drâmas Ticîgo uzvaras balss Zîlniece Ðodien novados sekundes Jaunais vilnis Karamba!. Humora Sirds melodija LNT dienas ziòas Runâsim atklâti! Sarunu Ìimenes drâmas Mîlestîba nekad nebeidzas Fashion New Wave Ziòas seðos Kârdinâjuma varâ LNT ziòas Sporta un laika ziòas Glâbðanas misija Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Kârdinâjuma varâ Runâsim atklâti! sekundes Ðodien novados Bernards. Animâcijas TV Mîlestîbas sirdspuksti Òujorkas karalis Animâcijas seriâli Maligans Smieklîgâkie videokuriozi Òujorkas karalis Smurfi. Anim Animâcijas seriâls UgunsGrçks Alkas pçc laimes Viòas melo labâk Voroòini Radu bûðana TV3 ziòas Bez tabu Viòas melo labâk Virtuve Reiz sensenos laikos Citplançtieðu iebrukums Simpsoni 9. Anim Radu bûðana 4. Ðeriâls Alkas pçc laimes Mîlestîbas sirdspuksti Viòas melo labâk TV3 ziòas Bez tabu. PBK 6.00, 9.30 Labrît!. 9.00, 11.00, Ziòas Esi vesels! Jasmîna Divatâ ar visiem. Raidîjums - intervija ar sabiedrîbâ populâriem cilvçkiem , 4.30 Moderns spriedums Vakara ziòas Precamies!. Realitâtes Lai runâ! Laiks Latvijas laiks; Laika ziòas Tçrpu demonstrçtâja Pçdas. Detektîv 0.05 Euronews Vasarnîca. Krievijas komçdija Privâtâ dzîve. Krievijas drâma Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. TV Nakts mûzika TV Pats esmu reþisors Kremïa kursanti Mûsu tçma Jaunâ viïòa Fashion New Wave Jaunais vilnis Kremïa kursanti. Krievijas Pats esmu reþisors. Krievijas humora Anna Germane Ziòu vakars Mûsu tçma Fashion New Wave Jaunâ viïòa 2014 dienasgrâmata Jaunais vilnis Anna Germane Mûsu tçma. Informatîvs 2.20 Nakts mûzika TV Ceturtdiena, 24.jûlijs Vârdadienu svin: Kristîne, Kristîna, Krista, Kristiâna, Kristiâns 5. LTV Imanta - Babîte pietur Citâdi latviskais Province jûdzes Albânijâ. Dokumentâls 7.00 Rîta Panorâma Mîlas viesulis Tçvs Brauns 2. Detektîv Izmisuðie vecâki Top-Shop piedâvâ Savçjie Citâdi latviskais Top-Shop piedâvâ Labâkâs latvieðu mûzikas izlase. Mikrofona dziesmas Top-Shop piedâvâ Mîlas viesulis Animâcijas seriâli Sveika, Robij! Dienas ziòas g kultûras. Personîba. Animatore Dace Rîdûze Izmisuðie vecâki Panorâma Musketieri Lulû. Banku aplaupîtâja sieva Nakts ziòas Rîga Ingas Kalnas solokoncerts Bel canto Vai Rîga jau gatava? 1.10 Alternatîva izgâztuvei. Dokumentâla g kultûras. Personîba. LTV SeMS. Laboratorija Makðíerçðanas noslçpumi jûdzes Kambodþâ Spots Dzimis Eiropâ Vide. Veselîba un mçs Reìionâlâ attîstîba Latvijâ. Agro Televeikala skatlogs Nedçïas apskats. Televeikala skatlogs Darbs. Izglîtîba. Karjera Vârds uzòçmçjiem Pie stûres. Deutsche Welle þurnâls Bezvçsts pazuduðie Rifu dakteri Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla SeMS ceïo Projekts Nâkotne. Deutsche Welle þurnâls Pasaules kausa izcîòa futbolâ. Labâkâs spçles. Pusfinâlspçle Rifu dakteri. Daudzsçriju Olimpiskie zelta mirkïi. Dokumentâla daudzsçriju Bezvçsts pazuduðie Ðodien. Ziòas Zoodârzu mazuïi 2. Dokumentâla Projekts Nâkotne. Deutsche Welle þurnâls Mikrokredîts. Dokumentâla Âtruma cilts Uz meþa takas Motociklisti Klimata pârmaiòas. Dokumentâla jûdzes Kambodþâ. Dokumentâls 0.45 Zoodârzu mazuïi 2. Dokumentâla 1.15 SeMS ceïo. LNT 5.00 Ìimenes drâmas Ticîgo uzvaras balss Zîlniece Ðodien novados sekundes Jaunais vilnis Karamba! Humora Sirds melodija. Turcijas LNT dienas ziòas Runâsim atklâti! Sarunu Ìimenes drâmas Mîlestîba nekad nebeidzas Fashion New Wave Ziòas seðos Kârdinâjuma varâ LNT ziòas Sporta un laika ziòas Basketbols TV Glâbðanas misija Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Kârdinâjuma varâ Runâsim atklâti! Sarunu sekundes Ðodien novados. TV Mîlestîbas sirdspuksti Òujorkas karalis Animâcijas seriâli Divi brâïi. Ìimenes Virtuve Òujorkas karalis Smurfi. Anim Spçka reindþeri samuraji. Anim UgunsGrçks Alkas pçc laimes Viòas melo labâk Voroòini 3. Krievijas Radu bûðana TV3 ziòas Bez tabu Viòas melo labâk Kâsla metode Tieðais kontakts. Spraiga siþeta Simpsoni 9. Animâcijas 0.25 Radu bûðana Alkas pçc laimes Mîlestîbas sirdspuksti Viòas melo labâk TV3 ziòas Bez tabu. PBK 6.00, 9.30 Labrît! 9.00, 11.00, Ziòas Esi vesels! Jasmîna. Krievijas Divatâ ar visiem. Raidîjums - intervija ar sabiedrîbâ populâriem cilvçkiem , 4.00 Moderns spriedums. Realitâtes Vakara ziòas Precamies! Lai runâ! Laiks Latvijas laiks; Laika ziòas Tçrpu demonstrçtâja. Krievijas Pçdas. Krievijas detektîv 0.10 Euronews Zvaigþòu parâde Kaíis maisâ. Komçdija Âdams un Ieva. Komçdija Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. TV Nakts mûzika TV Pats esmu sev reþisors Kremïa kursanti. Krievijas 9.05 Mûsu tçma. Informatîvs 9.50 Jaunâ viïòa Fashion New Wave Jaunais vilnis Kremïa kursanti Pats esmu reþisors Anna Germane. Krievijas un Ukrainas Ziòu vakars Mûsu tçma. Informatîvs Fashion New Wave Jaunâ viïòa Jaunais vilnis Anna Germane. Krievijas un Ukrainas 1.50 Mûsu tçma. Informatîvs 2.20 Nakts mûzika TV5.

11 V Piektdiena gada 18. jûlijs 11. ziedos, kokâ un akmenî CILVÇK ZIÒAS Dala ðmakovku Tilþas gaumç Tilþas pagasta svçtkos Ruta Èekse lieliski iejutâs savâ tçlâ. Kâ? Vai tad nevar pazît? Esmu pioniere! Lûk, kaklautiòð, râdot uz nenosakâmas krâsas ðalles galu, sevi pozicionçja Ruta. Viòa neslçpa, ka izsolç pârdod ðmakovciòu Tilþas gaumç. Metâls nedzina pat bârdu Dçla piemiòai. Vienmçr skaisti uzkopta un gaumîgi iekârtota ir balvenietes Janînas Smuðkovas dçla Igora Kaïvas kapa vieta Rozu kapsçtâ. Janîna neslçpj, ka mîïotâ, traìiskâ nâvç bojâ gâjuðâ dçla atdusas vietu apmeklç ïoti bieþi - ikreiz, kad sirdi nomâc skumjas. Sieviete joprojâm nespçj bez asarâm runât par gada maijâ notikuðo vardarbîbu, kuras rezultâtâ viòas mîïotais dçls paðâ spçka plaukumâ 33 gadu vecumâ atstâja ðo pasauli uz visiem laikiem: Vçl aizvien ðíiet, ka tas noticis tikai vakar. Janîna Igoru piemin ar labiem vârdiem: Kaut visiem bûtu tik labi dçli, kâ mançjais! Viòa priecâjas, ka vismaz meitai, kura ðobrîd dzîvo Norvçìijâ, dzîve nokârtojusies labi, un, par spîti visam, ar gaiðu skatu raugâs nâkotnç, cerot drîzumâ sagaidît mazbçrnus. Neparasto braucamrîku parâdç Tilþâ, vadot gada Pobedu, pie stûres sçdoðais vîrs Valdis Indriíis, iesaukts par Metâlu, atzina, ka, gaidot ðo notikumu, nedzinis pat bârdu, lai kaut mazliet sajustos piederîgs senajam braucamrîkam. Blakussçdçtâjs jeb stûrmanis Gatis Jermacâns uzmanîgi vçroja ceïu, lai senâ maðîna Tilþas plaðumos neapmaldîtos. Jâteic, ka mûzika no ðî braucamrîka nâca skaïa jo skaïa. Un kâ gan ne, ja puiði tajâ bija ierîkojuði pat skaòu tumbas. Lûk, Rubika Volga! Ozolâ iemûþinâta piemiòa. Ozolkoka piemineklis no divâm daïâm, kas tiecas viena otrai pretî, rotâ Gïaudu dzimtas kapus Bçrþu kapsçtâ. Mârîte Ðperberga stâsta, ka ðo dabas materiâlu izvçlçjâs, jo tas, atðíirîbâ no akmens, rada vçlmi pçc pieskâriena, izstarojot siltumu un tâdçjâdi simbolizçjot viòas vecâku labestîbu un mîïumu. Apðinîku dzimtas kapi. Zem akmens plâtnçm paslçpuðies arî Apðinîku (Apðenieku) dzimtas kapi Bçrþu kapsçtâ. Rçzeknç dzîvojoðâ 20 bçrnu grâmatu un 160 dziesmu tekstu autore Leontîne Akula (dzimusi Apðeniece) neslçpj, ka ðâdu noformçjumu izvçlçjusies çrtîbas labad, jo, dzîvojot Rçzeknç, apmeklçt Bçrzpils pusi izdodas samçrâ reti. Viòai paðai ïoti patîk ziediem un koðumaugiem apstâdîti kapi, taèu tâdi ir rûpîgi jâkopj. Tâdçï labâk, ja kapa vieta paslçpta zem akmens plâtnçm, kuras retajâs apmeklçjuma reizçs atliek vien nomazgât vai noslaucît. Ðâdi iekârtotas kapavietas atvieglo dzîvi arî aizgâjçju bçrniem, jo mûsdienâs daudzi dzîvo tâlu projâm no mâjâm, nereti pat ârzemçs. Leontîne Bçrþu kapus apmeklç vairâkas reizes gadâ - kapusvçtkos, arî rudeòos un pavasaros. Rakstniece stâsta, ka viens no te apglabâtajiem tuviniekiem ir viòas mazais brâlîtis, kurð ðo pasauli atstâja viena gada vecumâ. Tâ kâ pirms un pçc viòa ìimenç dzima tikai meitas, Leontînes vecâki bija noraizçjuðies, ka dzimtas uzvârds lîdz ar dçla nâvi aizies nebûtîbâ. Bet rakstniece nolçma to nepieïaut, izvçloties uzvârdu Apðeniece kâ savu literâro pseidonîmu. Gaismas avots. Kapa vietu noformçðanai aizgâjçju tuvinieki izmanto visdaþâdâkos dekoratîvos elementus, piemçram, ðâdu metâlâ kaltu sveèturi. Brîvbrîdi sagatavoja I.Tuðinska, foto J. Kirsanovs Tilþâ senajâm maðînâm bija katrai sava îpaðâ vçsture. Lûk, kur brauc Rubika Volga! iesaucâs kâds vîrs skatîtâju rindâs. Kâ vçlâk noskaidrojâs, ðî maðîna ar îpaðâs AA sçrijas numuriem tieðâm savulaik piederçjusi Alfrçdam Rubikam, kurð to vçlâk nodevis Ludzas policijas priekðniekam, bet nu tâ ir salnavieða Gunâra Blesa îpaðumâ. NEDÇÏAS CITÂTS Mçs dzîvi vairs nedzîvojam. Mçs to patçrçjam. (No sarunas uz ielas) Redakcija atvainojas visiem, kurus Cilvçkziòas aizvainojuðas vai aizvainos

12 12. V Piektdiena gada 18. jûlijs Sports Îsumâ Cînîsies par iespçju pârstâvçt Latviju pasaules finâlâ Balvenietis Helvijs Priede piedalîjies CSDD un TV raidîjuma Zebra organizçtajâ konkursâ Gada jaunais autovadîtâjs 2014 Valmieras pusfinâlâ. Viòð ieguvis tiesîbas startçt arî finâlâ kartinga sacensîbâs Rîgâ. Helvijs Priede no Balvu Valsts ìimnâzijas nâkamgad mâcîsies 11. klasç. Viòð pastâstîja, ka par ðîm aktivitâtçm Valmierâ uzzinâjis internetâ. Ar kartingu esmu braucis pirms diviem gadiem, vienreiz, kad ar tçvu bijâm Biíernieku trasç Rîgâ. Taèu nolçmu pamçìinât, lai arî trençties ðeit nav kur. Man patika, bija forði, un iekïuvu finâlâ. Sacensîbu organizatori informç, ka tiesîbas startçt lielajâ finâlâ Rîgâ ieguva Helvijs Priede (Balvi), Jçkabs Kokars (Cçsis), Rihards Mârcis Gumbris (Valmiera), Agnis Rozîtis (Smiltene) un konkursa pirmâs kârtas labâkâ rezultâta îpaðnieks Oskars Puïíis no Rîgas. Îpaðas balvas saòçma trîs âtrâkie kartinga braucçji Agnis Rozîtis, Jçkabs Kokars un Helvijs Priede tiesîbas startçt îres kartinga sacensîbâs Red Bull Kart Fight un cînîties par iespçju pârstâvçt Latviju pasaules finâlâ. Ðobrîd Helvijs gaida 23. augustu, kad bûs nâkamais atlases posms kartingâ, bet konkursa Gada jaunais autovadîtâjs 2014 pusfinâls notiks 5. oktobrî. Tur paðlaik Helvijs Priede ir 4. vietâ. Piedalâs Sportland sacensîbâs 12.jûlijâ Jelgava uz vienu dienu pârvçrtâs par Latvijas skrieðanas centru, pulcçjot turpat divus tûkstoðus pirmâ Sportland Jelgavas nakts pusmaratona dalîbniekus. Viòu vidû bija arî mûspuses sportiskâs ìimenes no Rugâju novada. Pirms Jelgavas nakts pusmaratona vîrieði varçja pierâdît savus spçkus izturîbâ sievu neðanas èempionâtâ, kâ arî turçt sievas uz laiku, un kâdam tas izdevâs 1 stundu un 20 minûtes.vakarâ seðos uz starta stâjâs mazie sportisti SEB bçrnu skrçjienam ar vecuma grupu distancçm no 300 m lîdz 1000m. No komandas Mçs varam mazâkie skrçjçji bija Alîna Brezinska, Daniels Brezinskis, Gabriels Brezinskis, Loreta Sviklâne, Agnese Sviklâne un Samanta Pâvulâne. Finiðâ katrs dalîbnieks saòçma piemiòas medaïas un saldumu maisiòus. Vispirms bija neliela iesildîðanâs, tad astoòos deva startu Jelgavas nakts pusmaratonam ar distancçm 21 km (pusmaratons), 10km (NIKE skrçjiens), tautas skrçjiens 5,5 km, kâ arî 5,5 km nûjoðana. Aptuveni starp 1500 skrçjçjiem bija arî komandas Mçs varam dalîbnieki Daiga Brezinska, Aleksejs Andrevics, Inese Brezinska, Dainis Kaòups un Iveta Sviklâne. Finiðâ katrs dalîbnieks, kurð iekïâvâs laika kontrolç, saòçma piemiòas medaïas. Balkanu apïu otrâ kârta notiks sestdien Sakarâ ar republikas sacensîbâm rollerslçpoðanâ, Balkanu apïu 2.kârta pârcelta no 20. jûlija uz 19. jûliju. Sacensîbas Balkanos sâksies plkst Visi interesenti laipni gaidîti! Futbolâ Bçrzpils uzvar Balvus 15. jûlijâ Balvu pilsçtas stadionâ notika Balvu novada minifutbola atklâtâ èempionâta spçle, kurâ sacentâs Balvu un Bçrzpils komandas. Uzvaru ar 3:0 izcînîja bçrzpilieði. Reklâma Vieglatlçtika Uzvaras - audzçkòu un trenera kopdarbs Sportâ sacensîbas seko viena otrai, kur zaudçjumi mijas ar uzvarâm. Ne tik bieþi, bet ir sacensîbas, kurâs par uzvarçtâjiem var teikt - talantîga trenera talantîgi bçrni. Arî Balvu Sporta skolas trenerim Imantam Kairiðam ðogad Latvijas èempionâtos pieci audzçkòi izcînîjuði seðas medaïas, turklât trîs no tâm - zelta. Aivis Krastiòð - labâkais îso distanèu skrçjçjs Pierâdot sevi ar ïoti labiem rezultâtiem Latvijas un starptautiska mçroga sacensîbâs, Aivis Krastiòð ðobrîd ir viens no labâkajiem jaunajiem vieglatlçtiem 100 m un 200 m distancçs. Aivis nâkamgad mâcîsies Balvu Valsts ìimnâzijas 9. klasç, un ðobrîd viòð ir atgriezies no Latvijas èempionâta Ogrç, kur 100 m skrçjienâ kïuva par Latvijas èempionu, uzrâdot rezultâtu sekundes. Aivis atklâj, ka vispirms sâcis trençties futbolu pie Aiòa Ðaicâna, jo viòam paticis izskrieties - bijis uzbrucçjs. Izcînîtas pirmâs medaïas un sajusta uzvaras garða. Pirmâ puiða trenere bija Iveta Kacçna, tad nedaudz trençjies pie Sarmîtes Keiseles. Nu jau vairâk nekâ èetrus gadus Aivi trenç Imants Kairiðs. Ðobrîd skrienu 100 m un 200 m distances, kur mani labâkie rezultâti ir s un s. Pirms tam skrçju barjerskrçjienus, bet nu esmu palicis pie sprinta distancçm. Man tâs patîk vislabâk, saka perspektîvais sportists. Trenera uzraudzîbâ gandrîz katru dienu viòð trençjas aptuveni divas stundas, un panâkumi neizpaliek. 60 m skrçjienâ telpâs Kuldîgâ viòð kïuva par Latvijas èempionu, bet skaists kauss atvests no Baltkrievijas, kur Aivis uzrâdîja labâko rezultâtu 60 m skrçjienâ telpâs, labojot Balvu novada rekordu, kurð pirms tam piederçja olimpietim Arvim Vilkastem. Trençjas cîtîgi, skrien - drosmîgi Aivi Krastiòu pie trenera Imanta Kairiða atveda mamma Velga. Var jau bût, ka visi nav komandas spçlçtâji, tâpat kâ es, jo arî man tuvâki ir individuâlie sporta veidi. Man liekas, ja uzvari vai zaudç, tad pats esi par visu atbildîgs, bet, spçlçjot komandâ, meklç vainîgos citos. Pirms tam Aivis spçlçja futbolu, stâsta treneris. Viòð piebilst, ka Aivis trençjas cîtîgi, bet savu sporta veidu ir izvçlçjies pats. Treneris, pats bûdams daudzcîònieks, arî Aivim ieteica izmçìinât spçkus vairâkos sporta veidos, bet Aivis palika pie sava - skriet îsâs distances. Trenerim jâieklausâs savos audzçkòos, savu es nevar uzspiest. Ar Aivi esam palikuði pie âtrajiem sporta veidiem. Viòð labi skrien arî barjeras - ar rezultâtu, kâds Aivim ir paðlaik (110 m/b s), viòð Latvijas èempionâtâ bûtu treðais labâkais. Taèu 100 m un barjerskrçjiens ir uzreiz viens pçc otra, tâpçc, domâju, ka, ðaujot divus zaíus, var palikt beðâ. Izvçlçjâmies 100 m un Distancç. Aivis Krastiòð 100 metru distancç tuvojas uzvaru nesoðajam finiðam. Pçc sacensîbâm. Treneris Imants Kairiðs kopâ ar audzçkòiem Aivu Niedru un Aivi Krastiòu pçc sacensîbâm Ogrç. Ar medaïu klâstu. Mâjâs Aivim vçl pagaidâm nav îpaða goda dçïa to izvietoðanai, taèu diplomu un medaïu nopelnîts daudz. Aivis râda skaistu Latvijas èempiona medaïu, kas iegûta par uzvaru Kuldîgas mançþâ 60 m skrçjienâ, arî citas medaïas atðíiras viena no otras. Patîkami, ka uz tâm uzrakstîta vieta un laiks, kur sacensîbas notikuðas. 200 m. Simtniekâ viòð bija pirmais astoòdesmit dalîbnieku konkurencç. Priekð 200 m mums bija par maz treniòu, nav arî piemçrota stadiona, kurâ skriet, varbût savu lomu nospçlçja arî nedçïu ilgâ slimoðana. Pirmo simtnieku viòð noskrçja ïoti labi, bet otrajâ mazliet pietrûka izturîbas, stâsta I.Kairiðs. Viòð piebilst, ka lielu ieguldîjumu devusi treniònometne Spânijâ, uz kuru pavasarî devâs Balvu Sporta skolas vieglatlçti. Ðogad Aivis jau no pirmajâm sacensîbâm ir neapturams, smejos, ka skrien visiem pa priekðu. Arî Ogrç finâlskrçjiens bija ïoti veiksmîgs - parâdîja visu, ko spçj. Konkurentu viòam ir daudz, jâcînâs par katru sekundes simtdaïu, piebilst treneris. Viòð cer, ka Aivis nesamierinâsies ar sasniegto, bet strâdâs tâlâk, jo, kïûstot vecâkam, darbs paliek smagâks, jâtrençjas arvien vairâk. Vasaras posmâ daudz uzvaru Treneris skaïi nelepojas, bet uzrunâts îsi saka: Esmu gandarîts par saviem audzçkòiem. Latvijas èempionâta vasaras posmâ g. dz. grupâ Uvis Poðeika izcînîja 3. vietu kârtslçkðanâ. A grupâ ( g. dz.) Deniss Groðevs uzvarçja desmitcîòâ un 1. vietu ieguva arî kârtslçkðanâ. Dita Kaða 3. vietu izcînîja lodes grûðanâ g. dz. grupâ Latvijas èempionâtâ Ogrç Aivis Krastiòð 100 m skrçjienâ ar rezultâtu s izcînîja 1. vietu, labojot savu personîgo rekordu. Aivai Niedrai 2. vieta ðíçpa meðanâ m. Ðie abi sportisti izcînîjuði vietu Latvijas izlasç un brauks pârstâvçt Latviju Baltijas èempionâtâ Kauòâ 23. jûlijâ. Lappusi sagatavoja Z.Logina Foto - no personîgâ arhîva Foto - no personîgâ arhîva Foto - Z.Logina

13 Trîspadsmitâ V Piektdiena gada 18. jûlijs 13. Robeþsardzç Manî acîmredzot rit vectçva asinis... Daþkârt man jautâ, kas dienestâ ir viegli, kas sagâdâ grûtîbas? Grûti ir nepazaudçt iegûto uzticîbu, jo priekðâ arvien ir jauni mçríi un izaicinâjumi. Viegli, kad dienesta personâls un ìimene tevi saprot un atbalsta, ar ko man ïoti paveicies, 21 darba gadu Valsts robeþsardzç raksturo Viïakas pârvaldes Lavoðnieku robeþapsardzîbas nodaïas priekðnieks kapteinis GUNÂRS ABRIC- KIS. Ðogad novembrî Valsts robeþsardze svinçs pastâvçðanas 95.gadadienu, atminoties piedzîvotos uzplaukuma gadus, nelûgtu kungu uzspiestâs varas vaþas, robeþsardzes likvidâciju un valsts robeþu otrreizçju atjaunoðanu. Notikumiem bagâtu darba mûþu aizvada arî G.Abrickis, kurð dienesta pienâkumus robeþsardzç pilda kopð Latvijas otrâs brîvvalsts pirmsâkumiem un glabâ atmiòas par savu vectçvu Jezupu Abricki, kuram liktenis lçma savas dzimtâs zemes robeþas sargât Otrâ pasaules kara priekðvakarâ, piedzîvot traìiskos notikumus Masïenkos, nokïût gûstâ un doties trimdâ uz sveðâm zemçm. Valsts robeþsardzei 95 gadi. Ilgs mûþs? -Gadi patieðâm aizrit nemanot un, atskatoties uz cilvçces vçsturi, tas nemaz nav tik daudz. No otras puses, 95 gadi ir raþens cilvçka mûþs. Jau pçc pieciem gadiem bûs pagâjis gadsimts, kopð sâkâs Latvijas valsts robeþu apsardzîba. Pats dienestu robeþsardzç pçc brîvprâtîbas principa uzsâku neilgi pçc Latvijas Republikas atjaunoðanas gada 10.septembrî. Daudz piedzîvots, izturçts un pieredzçts. Dienests robeþsardzç Jûsu dzîvç ieòem nozîmîgu lomu. -Kopâ ar dienestu padomju armijâ lielâkâ darba dzîves daïa pavadîta uzpleèos. Mana dzimtâ vieta ir Kârsavas novada Salnavas pagasts. Skolas gaitas uzsâku Kârsavas vidusskolâ un absolvçju astoògadîgo skolu. Turpinâjumâ nolçmu mâcîties Malnavas sovhoztehnikuma Agronomijas fakultâtç, kuru 1986.gadâ pabeidzu un mani uzreiz iesauca dienestâ padomju armijâ. Dienesta pienâkumus pildîju Vâcijas Demokrâtiskajâ republikâ. Savukârt pçc dienesta atgriezos Salnavas pagastâ un strâdâju padomju saimniecîbâ. Pçc tam sâkâs neatkarîbas atjaunoðana, arî bezdarbs un kolhozu panîkums. Lai arî strâdâju diezgan labi atalgotâ darbâ, iekðçjâ balss mudinâja stâties robeþsardzç. Vçl joprojâm arî ðodien vçlmi diençt robeþsardzç grûti izskaidrot. Acîmredzot manî riòío vectçva asinis, lai arî tolaik vçl nemaz nezinâju par vectçva likteni un to, ka viòð savulaik bija robeþsargs. Kad lçmums diençt robeþsardzç bija pieòemts, izgâju mçneða apmâcîbas kursu Rçzeknes robeþsargu mâcîbu centrâ un uzsâku diençt toreizçjâ Ludzas 3.robeþsargu bataljona Kârsavas rotâ par inspektoru gadâ iestâjos Viïakas 2.robeþsargu bataljonâ Baltinavas rotâ, kuru vçlâk pârdçvçja par Punduru robeþapsardzîbas nodaïu gada rudenî neklâtienç uzsâku studijas Policijas akadçmijâ, kur ieguvu pirmo virsnieka pakâpi Leitnants. Darba pienâkumus centos pildît apzinîgi un studiju pçdçjâ pusgadâ kïuvu par Vientuïu robeþkontroles punkta priekðnieka vietnieku gada mani amatâ paaugstinâja un kïuvu par Vientuïu robeþkontroles punkta priekðnieku. Savukârt kopð 2005.gada 11.novembra ieòemu Lavoðnieku robeþapsardzîbas nodaïas priekðnieka amatu. Jûsu vectçvs dienestu robeþsardzç uzsâka Ulmaòlaikos, ko latvieði dçvç arî par zelta laikiem. Neilgi pçc tam gan sâkâs posta gadi. -Tâ bija. Vectçvs robeþsardzç iestâjâs 1939.gada septembrî - brîdî, kad lielais vçstures rats uzsâka savus apgriezienus un atradâs rokas stiepiena attâlumâ no Latvijas. Lîdz 1940.gada oktobrim viòð pildîja sarga pienâkumus (vçlâk bija kareivis un diþkareivis) Silvidu 1.rotas 1.sardzç. Netâlu no vectçva sardzes posteòa trîs kilometru attâlumâ atradâs 1.rotas 2.sardze Masïenkos. Brîdî, kad PSRS Latvijas robeþu ðíçrsoja NKVD kaujinieki un sardzei Masïenkos notika uzbrukums, vectçvs no pulksten 24 lîdz 4 rîtâ bija norîkojumâ un atradâs pie upes. Tiklîdz tika saòemti pirmie signâli par apðaudi, vectçvs, sargs Arvîds Polis un sardzes priekðnieks Vilis Lazdiòð nekavçjoties steidza palîgâ sardzei Masïenkos. Netâlu no traìçdijas vietas, kur sarkanarmieði nogalinâja vairâkus cilvçkus, viòus apcietinâja un kopâ ar vairâkiem desmitiem cilvçku, tostarp bçrniem, kâ íîlniekus aizveda pâri robeþai uz PSRS. Vectçvu turçja gûstâ Ostrovas pagrabos lîdz brîdim, kad Latvija pieòçma PSRS ultimâtu par neierobeþota padomju karaspçka kontingenta ielaiðanu Latvijâ. Pçc tam jûlija mçnesî vectçvu atbrîvoja un viòu sagaidîja Latvijas karavîri. Òemot vçrâ, ka vectçvam bija mazs dienesta laiks robeþsardzç, viòu nerepresçja. Savukârt pârçjos, kuri bija nodiençjuði vismaz piecus, desmit gadus, izsûtîja vai noðâva. Kâds bija vectçva liktenis tâlâk? -Turpinâjumâ vectçvs kâdu laiku slçpâs. Kâ teica mana vecmamma, viòð, iespçjams, darbojâs kâdâ no pretoðanâs grupâm, jo, kad Latvijâ atradâs sarkanâ armija, vectçvs dienâ gulçja, naktîs - kaut kur pazuda. Savukârt, kad Latvijâ iesoïoja nacistiskâs Vâcijas karaspçks, vectçvs uzsâka diençt leìionâ. Vçlâk viòð kopâ ar citiem karavîriem padevâs gûstâ angïu amerikâòu karaspçkam un acîmredzot arî saprata, ka atgrieðanâs Latvijâ tuvâkajâ nâkotnç viòam neko labu nesola, jo vçl pçc kara vectçvu divus gadus meklçja NKVD. Ðajâ laikâ ciest nâcâs viòa ìimenei sievai un dçlam manam tçvam. Pateicoties mûsdienu iespçjâm internetam esmu noskaidrojis, ka vectçvs 1952.gadâ ieceïoja ASV un lîdz 1998.gadam dzîvoja Bufalo. Lîdz ðim nevaru rast atbildi tikai uz vienu jautâjumu - kâdçï 1992.gadâ, kad Latvija atguva neatkarîbu, vectçvs neatgriezâs dzimtenç? Acîmredzot bija nedroðîbas sajûta un nepatîkama pieredze par likteòa piespçlçtajiem un savulaik piedzîvotajiem laikiem Latvijâ. Tâ laika notikumi un vectçva piedzîvotais dod spçkus dienestam mûsdienâs? -Daþkârt prâtoju, kas tad ðodien kait diençt robeþsardzç? Nedod Dievs, vçlreiz pienâkt laikiem, kâdus piedzîvoja mans vectçvs un daudzi citi to dienu atmiòu glabâtâji, jo tad dzîvîbas zaudç, aizstâvoties kaujas laukâ, krît un cieðanas piedzîvo daudzi ìimenes, cîòu biedri un mazi bçrni. Protams, arî mûsdienâs dienests robeþsardzç no cilvçka prasa paðaizliedzîbu un spçju pienâkumu pildîðanas latiòu turçt augstu. Piemçram, 2008.gadâ starp Þîguriem un Viïaku aizturçju divus cilvçkus. Vçlâk izrâdîjâs, ka viòi bija bruòoti ar ðaujamieroci un naþiem. Man, izòemot rokudzelþus, nekâ cita nebija. Savukârt citâ reizç kâda sieviete, kura redzçja, kâ notiek pârkâpçju aizturçðana, man jautâja: Biju domâjusi, ka tâ notiek tikai filmâs! Kâpçc jûs riskçjat? Jums taèu ir sieva un bçrni?! Dienesta dzîvç ir lietas, kuras ìimenei sîkumos nav jâzina, un es par tâm nekad skaïi nestâstu. Pçc ðiem vârdiem arî stingri apòçmos, ka turpmâk bûðu uzmanîgâks un vçl vairâk rûpçðos par savu droðîbu. Tomçr, tiklîdz ðâdas situâcijas atkârtojas un lçmumi jâpieòem daþu sekunþu laikâ, robeþsarga uzdevums ir darît savu darbu. Tas ir ikviena robeþsarga pienâkums, jo tikai ar ðâdu attieksmi jebkurâ dzîves situâcijâ varam saglabât to, kas mums ir, un tiekties pçc tâ, kas mums vçl jâsasniedz. Ceïâ uz iecerçtâ sasniegðanu nepiecieðams arî kârtîgi atvilkt elpu! -Brîvâ laika ir maz. Atpûðos ikgadçjâ atvaïinâjuma laikâ. Agrâk makðíerçju. Lielâkais Gunârs Abrickis. Valsts robeþsardzes Viïakas pârvaldes Lavoðnieku robeþapsardzîbas nodaïas priekðnieks kapteinis G.Abrickis stâsta, ka viòð, pildot uzticçto pienâkumu apsargât valsts robeþu, attieksmç pret dienesta personâlu vadâs pçc parunas: Dari, kâ es! Dari labâk, kâ es! Protams, daþkârt ir cilvçcîgi grûti norîkot robeþsargu doties uz slçpni un tur pavadît vairâkas stundas, zinot, ka lîst lietus vai ir karsts. Savulaik arî es tam esmu gâjis cauri un pildîjis savu pienâkumu. Tomçr disciplîna jâievçro un skaidrs viens ja robeþsargs ieinteresçts savâ profesijâ, darbs robeþsardzç viòam allaþ bûs svçta lieta, pârliecinâts G.Abrickis. Jâpiebilst, ka arî G.Abricka sieva Kristîne strâdâ robeþsardzç, dienesta pienâkumus pildot Punduru robeþapsardzîbas nodaïâ. G.Abrickim ir arî meitas Lâsma, Evita un pameita Vaiva. Dienestâ. G.Abrickis smej, ka bçrnîbas gados gribçja kïût par kosmonautu, traktoristu, ðoferi un mehanizatoru, jaunîbas gados uzsâka studijas agronomijâ, savukârt armijâ nolçma, ka kïûs par dravinieku! Kad atgriezos no armijas, nolçmu, ka tomçr îstenoðu bçrnîbas sapni - soïoðu tçva pçdâs un kïûðu par ðoferi. Tomçr vietçjâ kolhoza vadîba uzticçja ceha brigadiera amatu. Daþkârt bijis tâ, ka jâdara lietas, kuras îpaði nesaistîja. Tomçr citu cilvçku uzticçðanos sev allaþ centos attaisnot un pienâkumus pildîju godprâtîgi, ko daru joprojâm, stâsta G.Abrickis. Attçlâ G.Abrickis (otrajâ rindâ pirmais no kreisâs) redzams dienesta vietâ Punduru robeþapsardzîbas nodaïâ. Tagad gan Valsts robeþsardzes nodaïu infrastruktûra krietni mainîjusies un attîstîbâ spçrusi platu soli uz priekðu. Kâzu foto. Nç, Edît. Citâdi rîkoties nevaru. Doðos diençt leìionâ, jo vçlos atriebt sava drauga nâvi, ðâdus vârdus sievai Edîtei teica G.Abricka vectçvs Jezups, kad pçc Vâcijas karaspçka iesoïoðanas Latvijâ nolçma uzsâkt dienesta gaitas leìionâ. G.Abrickis stâsta, ka vectçvs ar ðiem vârdiem acîmredzot domâja kâdu no Masïenku robeþincidentâ bojâgâjuðajiem: Vectçvs cînîjâs, patriotisma vadîts, ticçja neatkarîgas Latvijas idejai un domâja, ka sarkanarmieði Latvijas droðîbai ir lielâks drauds, nekâ nacistiskâs Vâcijas karavîri. Galu galâ PSRS karaspçku Latvijas teritorijâ neviens neaicinâja. Tas pats atnâca. loms bija Rçzeknes novada Bçrzgales ezerâ noíertâ divus kilogramus smagâ sarkanâ karûsa. Tagad labprât ogoju un dodos lasît sçnes. Ïoti patîk meþi, kur pastaigas brîþos var apkopot domas un garîgi atpûsties. Protams, vçlçtos vairâk laika veltît ìimenei. Mûsdienâs vairums cilvçku dodas tâlos ceïojumos uz ârzemçm, bet es kopâ ar ìimeni vçlos apceïot Latviju, jo esmu pârliecinâts mûsu zemç ir ïoti daudz brîniðíîgu vietu. Kâdus vârdus Valsts robeþsardzes jubilejâ vçlaties teikt robeþsardzç strâdâjoðajiem? -Pirmkârt, apsveicu ar 95.gadadienu, kas nav mazs skaitlis. Otrkârt, svarîgi neaizmirst, ka galvenais ir veselîba, ko novçlu ikvienam Viïakas pârvaldes darbiniekam un visiem pârçjiem Latvijas robeþsargiem un viòu ìimenes locekïiem. Ja cilvçkam ir laba veselîba, neizpaliek panâkumi gan darbâ, gan arî sasniegumi citu sapòu realizçðanai. Lai veicas! Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

14 14. V Piektdiena gada 18. jûlijs Informâcija Îsumâ Nominanti Balvu pilsçtas svçtkos Balvos pamanîtie un atzîtie daþâdu profesiju pârstâvji: Labs dakteris: Ârija Baranovska, Jânis Vancâns, Vladimirs Sorokins, Sarmîte Puþule, Ilga Zuða, Andrejs Baranovskis, Sergejs Bièko, Svetlana Semjonova, Modrîte Silauniece, Sarmîte Andrukele, Lîga Kozlovska, Rudîte Ikere. Labs frizieris: Ilze Pipcâne, Inga Trupovniece, Ilona Lielbârde, Vineta Buliga, Inta Ozola, Zane Putniòa, Aïona Bukða, Iveta Kopâne, Egita Circene, Þanna Raklinska, Inese Kirsanova. Labs kosmetologs: Santa Roginska, Irina Ozola, Ineta Buliga, Paula Lukste. Labs grâmatvedis: Solveiga Jasinska, Irçna Stepanova, Ginta Akmene, Anita Oplucâne, Ilze Solovjova, Daina Pavlovska, Inâra Upîte, Tatjana Valujeva, Regîna Loèa, Lilita Þuga, Lîvija Dârzniece, Skaidrîte Sarkane. Labs bankas darbinieks: Gunita Loèmele, Tatjana Circene, Lîga Kokorevièa, Biruta Maksimova, Santa Supe, Diâna Bordâne, Vineta Smirnova. Labs pârdevçjs: Guntis Sirmacis, Zaiga Jaudzema, Iveta Kaminska, Iveta Grodòa, Edgars Voiciðs, Lûcija Kozlovska, Velga Krastiòa, Antra Keisele, Mârîte Pipcâne, Lîga Ðtokne, Silvija Aleksandrova, Sarmîte Tutiòa, Raivis Krastiòð, Edgars Kaminskis, Valdis Maslovskis, Maruta Kïanska. Labs farmaceits: Aelita Tuèe, Dzintra Zeltkalne, Bondare (Mçness aptieka), Inese Krauliòa, Alla Smirnova, Aija Useniece. Labs masieris: Inâra Sârtaputne, Tatjana Buglova, Alîna Zelèa, Lilija Kaïva, Irina Klija, Valda Logina. Labs rokdarbnieks: Anita Tiltiòa, Inga Mièule, Skaidrîte Ðnepere, Daiga Supe, Inese Hmara, Ina Bankova, Janîna Usâne, Irçna Þeiviniece. Labs pirtnieks: Kazimirs Bçrziðs. Labs celtniecîbas iekðdarbu meistars: Artûrs Kuïikovs, Vilis Kuïðs, Jânis Uðackis, Sandris Kupriðs, Igors Vinogradovs, Ilmârs Lazdiòð, Mâris Grîmiòð, Raimonds Duïbinskis. Labs elektriíis: Viktors Ðòitkins, Ingars Pçtersons, Andris Vçjiòð Ruciòð, Inârs Keiðs. Labs arhitekts: Viktors Baðkirovs. Labs akmeòkalis: Jânis Klucis, Guntis Zaluþinskis, Benzulu ìimene, Jânis Pulkstenis, Pçteris Kravalis. Radi, kaimiòi, paziòas, darba kolçìi uzrunâjiet, aiciniet ðos ïauþu atzîtos, labos sava aroda pratçjus 19.jûlijâ plkst uz Lâèa dârzu! Suminâsim viòus! Ievçrîbai Jûsu svçtku brîþiem tiek iznomâts balts, septiòvietîgs MB GL klases auto. Iespçjams moto eskorts. Tâlr Pazaudçts vieglâs automaðînas piekabes borts. Atradçjam atlîdzîba garantçta. Tâlr Piedâvâ darbu Balvu novada Lazdulejas pagastâ motociklu atjaunoðanâ. Tâlr Dâvina kaíçnus. Tâlr Afiða Veiksmes prognoze SIA RENEM P Iepçrk jaunlopus, liellopus, aitas, cûkas. ELEKTRONISKIE SVARI. Tâlr , , , , SIA CÇSU MIESNIEKS iepçrk jaunlopus un liellopus. Tâlr ; Z.s Strautiòi iepçrk mâjlopus. Samaksa tûlîtçja. Labas cenas. Tâlr IEPÇRK MEÞÂ PIE CEÏA PAPÎRMALKU Tûlîtçja samaksa Tâlr Pçrk taras dçïus, var nelielos daudzumos. Tâlr SIA Lauku Miesnieks iepçrk mâjlopus. Augstas cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari. Tâlr * Sâkums 7.lpp. SIA Aïòi AS IEPÇRK ZÂÌBAÏÍUS EUR/m 3 Diam < EGLE 55 (54) 70 (69) 71(70) PRIEDE 55 (54) 70 (69) 70 (69) Garumus iepriekð saskaòot! Piegâdes vieta: Varakïâni Ir transports! Korekta uzmçrîðana! SAMAKSA 1DIENAS LAIKÂ! Tâlr , mob.tâlr , Rugâju novadâ 24. un 25.jûlijâ Rugâju novada svçtki Saimnieks lûdza saiminieci. 24.jûlijâ plkst novada svçtku ieskaòu pasâkums Lazdukalna saietu namâ. 25.jûlijâ plkst Rugâju stadionâ futbola spçle Rugâji - Viïaka. Plkst parka estrâdç Baltinavas teâtra izrâde Myiþeigais þeòiks. Ieeja brîva. 26. jûlijâ novada svçtku kulminâcijas pasâkumi: 1. Lîdz novada svçtkiem norisinâsies konkurss Rugâju novada sakoptâkâ sçta Plkst Makðíerçðanas sacensîbas Rugâju ezerâ. Dalîbnieku reìistrâcija no plkst Interesentus pieteikties lîdz 24. jûlijam pie Andreja Stepâna. 3.No plkst saimnieku un saimnieèu dienas tirdziòð Rugâju parkâ ar mâjraþotâju produkciju, obligâta iepriekðçja pieteikðanâs pie Mârîtes Orniòas. 4. No plkst parkâ notiks daþâdas aktivitâtes - sacensîbas: zirga pajûga jûgðana, naglu dzîðana bluíî, piena kannu neðana, labâkais siena vâla pïâvçjs ar rokas izkapti (pïâvçjiem pieteikties lîdz 24. jûlijam). Aicinâm pieteikties novada siera sçjçjus, lai novada svçtku dienâ varçtu nominçt Gardâkâ siera sçjçju, kurus noteiksim ar siera degustâcijas palîdzîbu, neatklâjot siera sçjçja vârdu un uzvârdu. Siera sçjçjiem pieteikties lîdz 24. jûlijam pie Veltas Leones. 5. No plkst Austrumlatvijas sacensîbas ðauðanâ Rugâju ðautuvç, kur savus trâpîgos ðâvienus mçríî raidîs mednieki no tuvâkas un tâlâkas apkaimes. Kontaktpersona Ilmârs Ðtâls. 6. No plkst braucamrîku dalîbnieku pulcçðanâs un reìistrçðanâs pie DUS Virði. 7.Plkst no DUS Virði lauksaimniecîbas tehnikas parâdes brauciens (lûgums padomât par noformçjumu ar pievienotiem sarkaniem akcentiem), gâjiens Saimnieks lûdza saiminieci no stâvlaukuma pie Harmonijas - piedalâs paðdarbîbas kolektîvi, novada iestâdes un iedzîvotâji. 8. No plkst Rugâju parkâ piepûðamâs atrakcijas bçrniem, ûdensbumba, ûdens zâbaki, sejas apgleznoðana, 18.jûlijs. Sabiedriskâ piektdiena, kad darbojies bariòâ, kompânijâ vai kolektîvâ. Ieteicams pavadît laiku pie dabas krûts: meþâ, pïavâ, pludmalç. Par darîjumiem noteikti labâk vienosieties, cepot ðaðliku, ne svîstot pie apaïâ galda. Tâ kâ ðodien ir arî laba atslodzes diena, tad dzeriet daudz nesaldinâta ðíidruma. 19.jûlijs. Tukðâs stundas no plkst lîdz traucçs gan strâdâjoðajiem, gan atpûtniekiem. Pçc tam var doties uz amatnieku tirdziòu nopirkt ko derîgu ìimenei. Kurð nevçlas tçriòus, var pagatavot pats. Diena ar saviem plusiem un mînusiem. Tiem, kuriem mînusu vairâk nekâ plusu, omas uzlaboðanai jâdodas uz Balvu pilsçtas svçtkiem. Tur varçs satikt gan sen neredzçtus draugus, gan atpûsties uz pilnu klapi. 20.jûlijs. Laba svçtdiena labiem cilvçkiem. Iespçja papildinât ìimenes budþetu un ielikt maciòâ kâdu eiro. Kâdâ veidâ? Pavisam vienkârði gumijniekus kâjâs, un aidâ uz meþu sçnçs vai ogâs. Tikai bçrnus gan meþâ uzmaniet, lai viòiem neiznâk kâ pasakâ par Ansîti un Grietiòu. Diena piemçrota iesâkto darbu pabeigðanai, ne jaunu uzsâkðanai. 21.jûlijs. Pirmdiena, kurâ uztraukumi mîsies ar pârsteigumiem. Vairâk veiksies hameleoniem, kas prot pielâgoties, nevis spîtîgajiem çzelîðiem, kas pastâvçs uz savu. Ja bûsi pacietîgs, gûsi finansiâla rakstura panâkumus. Var veikties arî kâdâ spçlç. Tikai proti laikus apstâties, paòemt vinnestu un izstâties no spçles! Pareìe Ilga * Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî tâlr Pçrk SIA LATVIJAS GAÏA iepçrk liellopus, jaunlopus, aitas, zirgus. Samaksa tûlîtçja. Svari. Tâlr burbuïmaðîna, baloni ar hçliju. 9. Sportiskas aktivitâtes: No plkst orientçðanâs sacensîbas Rugâju ciemâ. No plkst basketbols Rugâju stadionâ. 10. Iedzîvotâju iesniegto fotogrâfiju Cilvçks Rugâju novadâ izstâde Rugâju parkâ. 11.Vizinâðanâs zirgu pajûgâ. 12. Plkst profesionâlu mâkslinieku koncerts Rugâju estrâdç dzied un muzicç Nacionâlâ teâtra aktieri Dita Lûriòa- Egliena, Mârtiòð Egliens, Karîna Tatarinova, Mârcis Manjakovs, ieeja brîva. 13. Plkst konkursu Rugâju novada sakoptâkâ sçta 2014 un fotokonkursa Rugâju novada cilvçks dalîbnieku suminâðana. 14. No plkst lustîga zaïumballe, spçlç Zaïâ gaisma un Galaktika. Ieeja brîva. 9.augustâ Rugâju skola aicina visus bijuðos audzçkòus, skolotâjus un darbiniekus uz pasâkumu Skolai Rugâjos 110. No plkst reìistrâcija skolâ (ziedojums no EUR 3); no plkst lîdz aktivitâtes Rugâju ciemâ: Rugâju novada vidusskolas çku apskate; bçrnudârzâ - izstâde Skola pçc 110 gadiem, çkas apskate bçrnudârza laukumâ bçrnu karaoke, ponijs, atrakcijas, batuts (ar vecâku klâtbûtni); Baltajâ mâjâ (tagadçjais pasts) bibliotçkâ un Tûrisma informâcijas centrâ (TIC) izstâdes un aktivitâtes; aptiekâ (bijuðâs zçnu darbnîcas) - praktiskas aktivitâtes pagalmâ; skolas pagalmâ - krîta zîmçjumi, internâta telpâs 1.stâvâ : Skreines meistardarbnîca dziju lelles, atmiòu segas auðana, izstâde-pârdoðana, muzejâ ekspozîcijas apskate, garderobes priekðtelpâ - foto stûrîtis, stadionâ - (plkst 15.00) absolventu un skolçnu Zvaigþòu spçle basketbolâ; orientçðanâs - Skolas çku meklçjumos ; skolas bçrzos ugunskura vietâ - lîdz plkst zupa. Plkst svinîgais sarîkojums un koncerts parkâ. Vakara turpinâjumâ audzçkòu tikðanâs groziòu vakarâ skolas telpâs. Plkst atmiòu stunda skolas zâlç, turpinâjumâ spçlç grupa Igauòi. Plkst Rugâju parkâ balle kopâ ar grupu Ginc&Es. Ieeja ballç nereìistrçtajiem dalîbniekiem no EUR 4. Nakts Pçrk visa veida meþa îpaðumus, kâ arî cirsmas. Tâlr , BALVOS! Pçrk meþus, cirsmas (retinâðanas). Tâlr SIA Senlejas pçrk liellopus, teïus, jçrus. Samaksa tûlîtçja. Tâlr , , SIA LATBULL pçrk piena teïus, dienas vecus. Samaksa tûlîtçja. Tâlr Pçrk meþus ar zemi, var bût ar apgrûtinâjumiem. Tâlr Zviedrijas kompânija pçrk meþus un zemi. Tâlr Pçrk meþu ar zemi, 1500 EUR/ha. Tâlr Pçrk tukðu 50 l gâzes balonu. Vçlams Viïakas pusç. Tâlr Pçrk 1-istabas dzîvokli centrâ. Tâlr Pçrk biðu maizi ðûnâs un vasku. Tâlr Diena

15 Sludinâjumi V Piektdiena 2014.gada 18.jûlijs 15. Akcija no lîdz BURKAS daþâdi veidi no ÐAÐLIKS CÛKGAÏAS MAJONÇZÇ 1kg ALUS LÂÈPLÇSIS DZINTARA 4,8%, 0,5 l ALUS ALDARA ZELTA PREMIUM 5,2%, 0,5 l EUR0.59 Kamçr prece ar akcijas cenu ir veikalâ! VIGO beta veikals - Balvi, Raiòa 28 SVEIC BALVU IEDZÎVOTÂJUS PILSÇTAS SVÇTKOS! DÂVINÂM SVÇTKU ATLAIDES! Nâc! Balvos, Brîvîbas 55 Sestdien, 19.jûlijâ, Balvu tirgû PAKLÂJI un GRÎDAS CELIÒI. Pieòem individuâlus pasûtîjumus. Tâlr SIA Auto Kruîzs Balvos, Brîvîbas 7 (bijuðajâ gaïas kombinâtâ) veic automaðînu, meþa un lauksaimniecîbas tehnikas kondicionieru remontu, uzpildi. Tâlr EUR0.39 EUR4.49 EUR EUR 5.25 EUR 0.83 EUR 0.95 EUR SIA Auto Kruîzs Balvos, Brîvîbas 7 (bijuðajâ gaïas kombinâtâ) aicina darbâ AUTOATSLÇDZNIEKU ar darba pieredzi. Tâlr , Vâcu kvalitâtes PVC LOGI, DURVIS. Atlaides lîdz 40%. Balvu, Tautas 1. Tâlr SIA Baltic Akmens PIEMINEKÏU IZGATAVOÐANA Kârsavâ, Vienîbas ielâ 59 Tâlr Pasûtîjumu pieòemðana sestdienâs un tirgus svçtdienâ. Apmales no 21 EUR Iespçjams kredîts Koks nezin, Kad tas lûzîs, Ne cilvçka sirds, Kad pukstçt tâ stâs. Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu tuviniekiem, DZINTARU KUPÈU mûþîbas ceïâ pavadot. SIA JANA-S kolektîvs Jel neraudiet, mans sâpju ceïð ir galâ. Es upei melnajai nu pâri jau. Es dusu klusâ aizmirstîbas salâ, Kur cieðanu un sâpju vairâk nav. Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu Tatjanai Kupèai ar ìimeni, vîru, tçvu, vectçvu DZINTARU mûþîbâ pavadot. Astrîda, Veneranda, Juris, Zinaîda, Rudîte, Silvija, Zigrîda, Vija, Juris, Antoòina G. No atmiòâm paliek tik starojums maigs Tâ kâ liedaga saulrieta pçdas. Turp, kur tu aiziesi, apstâsies laiks, Norims sâpes, rûpes un bçdas. Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu kolçìim Viktoram Kupèam, TÇVU mûþîbâ aizvadot. Rubate metal kolektîvs Nu mûþs ir noslçdzies, Stâv ozols pagalmâ un skatâs, Kâ aiziet tçvs caur vârtiem Savâs mûþa takâs. Patiesa lîdzjûtîba Viktora Kupèa ìimenei, pavadot TÇVU, VECTÇVU, VÎRATÇVU mûþîbâ. Þugu, Petrovu ìimenes Es tagad aizeju, bet ne jau prom. Es aizeju tepat - Ar citâm puíçm, citu sauli, Ar citu zemi parunât. (M.Zviedre) Skumjajâ atvadu brîdî, kad mûþîbas ceïâ jâpavada VECTÇVS, izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Laurai Kupèai un pârçjiem tuviniekiem. Klasesbiedri, vecâki, audzinâtâja RNV Es ilgâk nepiedalos, Laiks novçrsties, laiks paiet kaut kur malâ Un noskatîties, kâ jûs turpinât, Un manus pavedienus tâlâk tinat. Mûsu patiesa lîdzjûtîba Kasparam, Edgaram, Mârim, no TÇVA uz mûþu atvadoties. Z/s Pupâji kokzâìçtavas kolektîvs Skaistâkos ziedus tev noplûktu dârzâ, Mîïâkos vârdus tev sacîtu, mât. Ja tu ðai vakarâ svçtâ un klusâ, Nâktu ar mani vçl parunât. Atvadu brîdî mûsu patiesa lîdzjûtîba Teiksmai ar ìimeni un Vladimiram, MÂTI un SIEVU zemes klçpî guldot. Irçna, Vera, Vaïa Ð., Vaïa H., Anatolijs T., Valçrijs, Anatolijs M., Jânis Ïubka Paziòojumi Ja gribi iegût radoðu profesiju un esi ieguvis pamatizglîtîbu vai vidçjo izglîtîbu, nâc mâcîties uz RÇZEKNES MÂKSLAS UN DIZAINA VIDUSSKOLU. Vari apgût: mâkslu, interjera, metâla, keramikas, tekstila, apìçrbu vai koka izstrâdâjumu dizainu, restaurâciju. Radoða mâcîbu vide un prakses Eiropas skolâs. Gaidâm Baznîcas ielâ 34a, Rçzeknç, tâlr , rmv@inbox.lv Autoskola BARONS R organizç 95. koda noklausîðanâs kursu C, CE, D kategorijâm 22.jûlijâ plkst Tâlr Lîdzjûtîbas Ðodien vçjam tumði çnu spârni, Putenis ver saulei ceïu ciet. Sakrâjuðâs smagâm, melnâm lâsçm Mûsu sirdîs sâpes vienuviet. Ðodien vadâm mîïu dvçselîti Turp, kur visu mûþu saule riet. Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu Vladimiram Iïzinskim un tuviniekiem, REGÎNU UTÂNI mûþîbas ceïâ pavadot. Darba biedri Zaïð egles zars un balto sveèu liesmas, Kâ sveiciens pçdçjais iet lîdzi mûþîbâ... (V.Kokle-Lîviòa) Visdziïâkâ lîdzjûtîba dçlam Aleksandram un piederîgajiem, uz mûþu no NIKOLAJA VINOGRADOVA atvadoties. Bçrzpils 50, 3. ieejas kaimiòi Gan zinâju tâs dieniòas, Kad bij iet darbiòâ. To dieniòu nezinâju, Kad bûs iet aizsaulç. Mûsu patiesa lîdzjûtîba Ivetai Sisojevai ar ìimeni, mîïo TÇTI, VECTÇTIÒU, SIEVASTÇVU zemes klçpî guldot. Românu ìimene Nu mûþs ir noslçdzies, Stâv ozols pagalmâ un skatâs, Tâ aiziet tçvs caur vârtiem Savâs mûþa takâs. Mûsu patiesa lîdzjûtîba Aigaram Sisojevam ar ìimeni, pavadot sievastçvu JÂNI VOICIÐU mûþîbâ. Punduru RSN kolektîvs Kopîgâs bçrnîbas takâs Mîïu atmiòu daudz, Nebûs ðais baltajos ceïos Mums vairs satikties ïauts. Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba Ainai Kokorevièai, pavadot BRÂLI kapu kalniòâ. Irçna, Dzintra, Alla, Dina, Mâra, Tamâra, Sanita, Valdis, Veneranda, Jânis, Gunta Tçt, klusç takas, kur tu gâji, Putni velti dârzâ tevi sauks. Tik ðodien atmiòziedi Pâr tâlo bçrnîbu un tevi plauks. (J.Osmanis) Skumju un atvadu brîdî mûsu patiesa lîdzjûtîba Ilzei Kozlovskai, no TÇVA atvadoties. Balvu un Gulbenes slimnîcu apvienîbas kolektîvs Krustu krustâm zemes ceïi, Tavs celiòð izstaigâts. Dod, Dieviò, dvçselei Vieglu ceïu viòsaulç. (K.Skalbe) Annika, skumju brîdî, atvadoties no mîïâ VECTÇVA, esam kopâ ar tevi. PII Sienâzîtis 5-gadîgo grupas bçrni, vecâki, skolotâjas, auklîte Pateicîba Pateicamies tçvam Sergejam, visiem radiem, draugiem, darba kolçìiem, visiem, kuri bija kopâ skumju brîdî, pavadot mâti, vecmâmiòu, vecvecmâmiòu Nadeþdu Andrejevu mûþîbâ. DÇLA ÌIMENE Sâpçs ieelpo katra smilga un lapa, Balti bçrzi asaro kapsçtas kalnâ. Sakrît smiltis un ziedi atvçrtâ kapâ, Par agru, par agru ir bijusi salna. Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba Inai, Ivetai, Guntim ar ìimençm, vîru, tçvu, vectçtiòu JÂNI VOICIÐU mûþîbas ceïâ pavadot. Kïaviòu ìimene Mans dzîvesstâsts ir skaists, bet îss, Mans dzîves krasts mirdz debesîs. Jûs vçjâ mani jutîsiet un saules starâ manîsiet, Jums mîlestîbu sûtîðu, ar ziediem zâlç rakstîðu. Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu Inas Voiciðas un Ilgas Kovaïovas ìimençm, JÂNI VOICIÐU mûþîbâ pavadot. Velta, Jânis, Ilze Siguldas novadâ Cik salts ðis rîts, Klau, vçji staigâ, Un kaut kur izgaist Tçva balss. Visdziïâkâ lîdzjûtîba Guntim Voiciðam ar ìimeni, pavadot TÇVU kapu kalniòâ. VUGD LRB Balvu daïas vadîba Kam, tçtiò, tâlu gâji, Kâ saulîte norietçji? Mums pietrûka mîïu vârdu, Tava gudra padomiòa. Izsakâm lîdzjûtîbu Guntim un Arvitai Voiciðiem, TÇVU UN VÎRATÇVU mûþîbas ceïâ pavadot. Inga un Oskars, Inita un Normunds Lai tçva mîla paliek dziïi sirdî, Par avotu, kur mûþam spçku smelt... Izsakâm lîdzjûtîbu tuviniekiem, PÇTERI POÐEIKU zemes klçpî guldot. J.Trupovnieks ar ìimeni Nu laiks ir tajâ vietâ aiziet, Tur - saulei pie rokas labâs, Kur Dieviòð dvçseli manu Savâ valstîbâ glabâs. Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba Raibekazu ìimenei un tuviniekiem, TÇTI, VECTÇTIÒU, mûþîbas ceïâ pavadot. Kozlovsku ìimene Nav tçva, nav... Nç, visu mûþu dzîvos - Tçvs manâ atmiòâ un darbos bûs. Un savus vârdus labos, vârdus gudros Vçl bieþi grûtos brîþos talkâ dos. Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba Ilzei Kozlovskai un tuviniekiem, pavadot TÇVU kapu kalniòâ. Balvu novada paðvaldîbas Sociâlais dienests Tuvs cilvçks neaiziet, Viòð tikai pârstâj lîdzâs bût... Patiesa lîdzjûtîba Janèukam un Andrejam, no TÇVA atvadoties. Ivucis un Jurèiks ar ìimençm