NORAKSTS

NORAKSTS Lieta Nr.142283312 (1-1088-13/17) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 13.februārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Diāna Makarova, piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai L.K. un iestādes Stopiņu novada Domes Administratīvās komisijas pārstāvim A.R., atklātā tiesa sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz L.K. (personas kods /personas kods/) sūdzību par Stopiņu novada Domes Administratīvās komisijas 2012.gada 3.aprīļa lēmuma Nr.B82-8.39/12 (administratīvā pārkāpuma protokols EO Nr.202478) atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Stopiņu novada būvvaldes būvinspektors 2012.gada 2.februārī L.K. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu EO Nr.202478 (turpmāk protokols), kurā konstatēja, ka /adrese/ koplietojamajā pagalma teritorijā patvaļīgi, bez saskaņošanas ar Stopiņu novada pašvaldību, bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas izvietota saimniecības ēka, kura tiek ekspluatēta. Protokolā (lietas 11.lapa) norādīts, ka tādējādi ir pārkāpta Būvniecības likuma 11.panta pirmā daļa, 13.panta pirmā un piektā daļa, 16.panta pirmā daļa, 17.panta pirmā daļa un 34.pants, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 152.panta otrajā daļā. 1.lappuse no 5

Stopiņu novada Domes Administratīvā komisija (turpmāk Komisija), izskatot administratīvās pārkāpuma lietas materiālus, 2012.gada 3.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.B82-8.39/12 (turpmāk pārsūdzētais lēmums), ar kuru L.K. uzlika naudas sodu simts latu apmērā (lietas 8.lapa). [2] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, L.K. to pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Sūdzībā (lietas 4.lapa) norādīts, ka atbilstoši mājas iedzīvotāju liecībām saimniecības ēka pagalmā atrodas vismaz 50 gadus. Tāpat paskaidrots, ka koplietošanas ceļš, lai nokļūtu dzīvesvietā, nav pieejams, jo Stopiņu novada Dome iebraucamā ceļa vietu iznomāja /Iestādes nosaukums/, nepiedāvājot mājas iedzīvotājiem citu alternatīvu. [3] Komisija paskaidrojumos tiesai (lietas 31.lapa) norāda, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un nav pamata to atcelt, jo L.K. Stopiņu novada būvvaldē nav saskaņojusi būves projektu un nav saņēmusi būvatļauju. Lietā nav konstatējami arī Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 Vispārīgie būvnoteikumi 62.punktā minētie gadījumi, kādos būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama. [4] Pie administratīvās atbildības sauktā persona tiesas sēdē lūdza atcelt uzlikto administratīvo sodu, paskaidrojot, ka nav veikusi konkrētās saimniecības ēkas izbūvi, jo šī ēka bija izbūvēta jau vairākus gadu desmitus pirms iesniedzēja ieguva savā īpašumā konkrētā dzīvokļa īpašumu. Komisijas pārstāvis tiesas sēdē lūdza sūdzību noraidīt, paskaidrojot, ka patlaban iesniedzēja vienīgā izmanto konkrēto saimniecības ēku, lai gan attiecīgajai dzīvojamajai mājai ir vairāki kopīpašnieki. Komisijas pārstavis arī paskaidroja, ka Komisijas rīcībā nav ne ziņu, ne pierādījumi attiecībā uz to, kas un kad veica konkrētos būvdarbus. Motīvu daļa [5] Lietā izšķirams jautājums, vai sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 152.panta otro daļu, kas noteic, ka par būves patvaļīgu būvniecību uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simts līdz tūkstoš latiem (..). [6] No lietas redzams, ka Stopiņu novada būvvaldes būvinspektors 2012.gada 11.janvārī sastādīja atzinumu Nr.8-07/011 par būves pārbaudi (turpmāk Atzinums), kurā norādīja, ka zemesgabalā /adrese/ (kadastra numurs /kadastra numurs/), daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas koplietošanas pagalma teritorijā patvaļīgi, bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas, izbūvēta vienstāva koka konstrukciju saimniecības ēka, kas tiek ekspluatēta. Pēc būvvaldes rīcībā esošās informācijas patvaļīgi uzbūvētā saimniecības ēka pieder dzīvokļa Nr.1 īpašniecei (lietas 12.lapa). Sūdzībā tiesai norādīts, ka iesniedzēja, kas ir dzīvokļa Nr.1, /adrese/, īpašniece, konkrēto saimniecības ēku nav būvējusi, tā tika izbūvēta jau apmēram pirms 50 gadiem, kad iesniedzējai konkrētais īpašums vēl nepiederēja. Arī tiesas sēdē iesniedzēja paskaidroja, ka minēto īpašumu savā īpašumā ieguva 2002.gada 24.janvārī uz pirkuma līguma pamata (lietas 2.lappuse no 5

44.lapa), un īpašuma iegādes brīdī saimniecības ēka jau bija izbūvēta, un iesniedzēja kopš īpašuma iegūšanas būvdarbus konkrētajā nekustamajā īpašumā nav veikusi. Lietā ir arī L.Ž. iesniegums, kurā norādīts, ka L.Ž. nekustamajā īpašumā /adrese/ dzīvo kopš 1972.gada, un koka šķūnis (patvaļīgi izbūvētā saimniecības ēka) atradās tajā pašā vietā, kā tas ir uzrādīts pagalma plānā (lietas 43.lapa). Tāpat lietā ir Valsts kadastra reģistra 2001.gada 10.aprīlī datēts nekustamā īpašuma /adrese/ topogrāfijas plāns, kurā ir fiksēta patvaļīgi uzbūvētās saimniecības ēkas esība (lietas 6.lapa). [7] Izvērtējot minētos dokumentus un tajos fiksētos apstākļus, tiesa secina, ka no tiem nav konstatējams precīzs un nepārprotams laiks, kad ir veikti attiecīgie būvdarbi. Arī Atzinumā, uz kura pamata sastādīts protokols, ir konstatēts fakts, ka uz apskates brīdi nekustamajā īpašumā /adrese/ ir uzbūvēta saimniecības ēka, taču nav norādīts būvdarbu veikšanas laika periods. Arī Komisijas pārstāvis tiesas sēdē apstiprināja, ka pierādījumi, no kuriem būtu konstatējams, kad tieši veikti būvniecības darbi, lietā nav iegūti, Komisijas rīcībā nav arī ziņu, kad konkrētie būvdarbi veikti. Tātad lietā nav iegūti pierādījumi, kas ticami apstiprinātu būvdarbu veikšanas laika periodu. [8] Tiesas ieskatā būvniecības darbības veikšanas laika konstatācija ir obligāts priekšnoteikums, lai būtu pamats lemt par administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu un secīgi par personas saukšanu pie administratīvās atbildības. Šādu secinājumu tiesa pamato ar turpmāk minētajiem apsvērumiem: [8.1] LAPK 152.panta otrās daļas sastāvu veido aktīvas darbības, proti, būves būvniecības veikšana. Pārkāpumā paredzētās darbības beidzas līdz ar būvniecības darbu pabeigšanu (apturēšanu). Pēc darbu pabeigšanas personu, iespējams, var sodīt par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā (ja šāda nodošana ir nepieciešama saskaņā ar Būvniecības likuma prasībām). Savukārt prettiesiskas būvniecības radīto seku novēršana ir izskatāma saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta sesto daļu, proti, šādu jautājumu izskatīšanai ir paredzēta cita procesuāla kārtība. [8.2] Personas administratīva sodīšana ir pieļaujama, ievērojot LAPK 37.pantā noteiktos termiņus. Saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. LAPK 7.pants nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā (pirmā daļā). Likumdevējs ir precīzi noregulējis soda piemērošanas termiņus, līdz ar to iestādei nebija pamata ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu, ja netika konstatēta būvdarbu veikšana apskates brīdī vai netika iegūti ticami pierādījumi par to, ka būvdarbi veikti pēdējo četru mēnešu laikā (atbilstoši LAPK 37.pantam redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma protokolu sastādīšanas brīdī). Arī šobrīd spēkā esošā LAPK 37.panta pirmā daļā noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas (..). Tātad jebkurā gadījumā lietvedības uzsākšanai nepieciešams noskaidrot pārkāpuma izdarīšanas brīdi. 3.lappuse no 5

[8.3] Pārkāpuma izdarīšanas laika konstatācijai ir nozīme arī tādā aspektā, ka persona ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā (LAPK 8.pants). Kā redzams no LAPK 152.panta sankcijas, sods par šajā normā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu kopš kodeksa pieņemšanas ir ticis vairākkārt mainīts (paaugstināts). [9] Komisijas lēmumā pausts viedoklis, ka patvaļīga būvniecība ir ilgstošs pārkāpums, tāpēc, vērtējot LAPK 37.pantā noteiktos termiņus, nepieciešams vadīties no Atzinuma. Tiesa turpmāk minēto iemeslu dēļ nepiekrīt viedoklim, ka patvaļīga būvniecība ir atzīstama par ilgstošu pārkāpumu. LAPK nenoteic, kas šā likuma izpratnē uzskatāms par ilgstošu pārkāpumu. Taču, tā kā administratīvā pārkāpuma sastāva konstatēšanai tāpat kā noziedzīga nodarījuma konstatēšanai nepieciešams konstatēt visas pārkāpuma subjektīvās un objektīvās puses pazīmes, tiesas ieskatā LAPK lietoto terminu interpretācijā iespējams izmantot krimināltiesības reglamentējošos normatīvajos aktos ietverto terminu skaidrojumu. Kopš 1999.gada 1.aprīļa spēkā esošā Krimināllikuma 23.panta otrā daļa noteic, ka atsevišķu (vienotu) noziedzīgu nodarījumu veido arī turpināti un ilgstoši noziedzīgi nodarījumi. Panta ceturtā daļa noteic, ka atsevišķs ilgstošs noziedzīgs nodarījums ir nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar tai sekojošu ilgstošu to pienākumu nepildīšanu, kurus likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajai personai. Panta trešā daļa savukārt noteic, ka atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi, ja tās aptver vainīgās personas vienots nodoms, tāpēc savā kopumā tās veido vienu noziedzīgu nodarījumu. Ņemot vērā ilgstoša noziedzīga nodarījuma un turpināta noziedzīga nodarījuma izpratni krimināltiesībās, tiesa uzskata, ka nelikumīgu būvdarbu veikšanu nevar uzskatīt par ilgstošu administratīvo pārkāpumu, jo likumdevējs administratīvo atbildību ir noteicis nevis par to, ka būvdarbu rezultātā radusies ilgstoša situācija (stāvoklis) nelegalizēta būve, bet gan par konkrēto fizisko darbību nelikumīgo būvdarbu veikšanu. Tiesas ieskatā gadījumā, ja pašvaldība konstatētu, ka personas veiktie būvdarbi faktiski notikuši, veicot vairākus savstarpēji saistītus, secīgus būvdarbus (piemēram, vispirms izbūvējot žoga stabus un tikai pēc kāda laika tiem piestiprinot sietu), tad būvdarbu veikšanu varētu uzskatīt par turpinātu administratīvo pārkāpumu. Tādā gadījumā noilguma skaitījums būtu sākams no brīža, kad konkrētajā būvē izdarīti pēdējie nelikumīgie būvdarbi. Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka LAPK 152.panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma konstatēšanai iestādei ir jākonstatē brīdis, kad persona ir veikusi pēdējos būvdarbus. Kā tiesa norādīja iepriekš, šajā lietā pierādījumi, kas apstiprinātu būvdarbu veikšanas brīdi, nav iesniegti. [10] Kā atzinusi Satversmes tiesa, administratīvo pārkāpumu lietas ir uzskatāmas par krimināllietām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē (Satversmes tiesas 20.06.2002. sprieduma lietā Nr.2001-17-0106 Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.panta otrās daļas un 280.panta pirmās daļas 4.punkta daļā, kas noteic, ka tiesas spriedums lietā par amatpersonas lēmumu par administratīvā soda 4.lappuse no 5

uzlikšanu ir galīgs, un Latvijas Civilprocesa kodeksa 239.panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89., 91. un 92.pantam, kā arī 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam secinājuma daļas 6.1.punkts). Līdz ar to jāievēro nevainīguma prezumpcija nevienu nevar atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, kā arī visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu pārkāpējam. Tātad personas administratīvā sodīšana nav pieļaujama uz pieņēmumu pamata. Ja iegūtie pierādījumi rada šaubas par soda piemērošanas pieļaujamību, tad šaubas ir tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības sauktajai personai. [11] Vienlaikus tiesa norāda, ka neatkarīgi no tā, vai persona ir vai nav administratīvi sodīta par patvaļīgu būvniecību, ja būvinspektors konstatē, ka būvniecība notiek bez nepieciešamās būvatļaujas, pašvaldībai ir tiesības rīkoties saskaņā ar Būvniecības likuma 30.pantā noteikto, proti, pieņemt lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu. [12] Pastāvot nodibinātajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams un lietvedība ir izbeidzama. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu 289. 12 panta otrās daļas 2.punktu un 289. 18 pantu, tiesa nosprieda atcelt Stopiņu novada Domes Administratīvās komisijas 2012.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.B82-8.39/12 (administratīvā pārkāpuma protokols EO Nr.202478) par L.K. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta otro daļu un izbeigt lietu. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnese (paraksts) D.Makarova NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese Rīgā 2013.gada 13.februārī D.Makarova 5.lappuse no 5