AS PRIVATBANK GADA PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS GADA PĀRSKATS PAR GADU VADĪBAS ZIŅOJUMS

GADA PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS GADA PĀRSKATS PAR 2019. GADU VADĪBAS ZIŅOJUMS Vadības ziņojums 3-4 s Padomes un Valdes sastāvs 5-7 Paziņojums par vadības atbildību 8 Koncerna konsolidētais un s atsevišķais peļņas vai zaudējumu pārskats 9 Koncerna konsolidētais un s atsevišķais pārējo visaptverošo ienākumu pārskats 10 Koncerna konsolidētais un s atsevišķais pārskats par finanšu stāvokli 11-12 Koncerna konsolidētais un s atsevišķais naudas plūsmas pārskats 13 Koncerna konsolidētais un s atsevišķais pašu kapitāla izmaiņu pārskats 14-15 Koncerna konsolidētā un s atsevišķā finanšu pārskata pielikumi 16-123 Neatkarīgu revidentu ziņojums 124-131 2

GADA PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS GADA PĀRSKATS PAR 2019. GADU VADĪBAS ZIŅOJUMS Godājamie akcionāri, klienti un partneri! AS PrivatBank (Juridiskā adrese: Muitas iela 1, Rīga, LV-1134, Latvija; reģistrācijas numurs 50003086271; s licences Nr. 06.01.04.016/219, izsniegta 1992. gada 31. jūlijā) (turpmāk ) un tās meitas uzņēmumi (turpmāk ). Spēcīgas bilances uzturēšana s kopējo aktīvu vērtība 2019. gada 31. decembrī bija 197,1 miljoni EUR. s pamatdarbības ienākumi 2019. gadā sasniedza 8 610 tūkst. EUR, bet s zaudējumi bija 6 900 tūkst. EUR. Koncerna zaudējumi sasniedza 6 479 tūkst. EUR. Starpība starp pamatdarbības ienākumiem un zaudējumiem ir saistīta ar administratīvajiem izdevumiem, uzkrājumiem un norakstītajiem izdevumiem. 2019. gadā uzkrājumu apmērs sasniedza 7 673 tūkst. EUR (2018. gadā 34 076 tūkst. EUR). saglabā augstus likviditātes rādītājus, kas uz naudu un kontu atlikumiem Latvijas Bankā, kuri veido 35% no kopējiem aktīviem, salīdzinot ar 26% rādītāju 2018. gadā. Klientu kredīti un debitoru parādi veido 30% no kopējiem aktīviem, un tie ir palielinājušies līdz 59 331 tūkst. EUR salīdzinājumā ar 58 835 tūkst. EUR 2018. gadā. Latvijas Republikas rezidentiem izsniegto aizdevumu apmērs veido 86% no kopējā s kredītportfeļa. Komerciālo aizdevumu portfelis veido 53% no kopējā s kredītportfeļa un atlikušos 47% veido individuālo klientu segments. Tuvākajā nākotnē plāno komerciālo aizdevumu portfeļa daļas palielināšanu, vienlaicīgi palielinot arī individuālajiem klientiem izsniegto aizdevumu apjomu. Pārskata periodā turpināja efektīvi pārvaldīt savus administratīvos izdevumus, neraugoties uz ievērojamiem ieguldījumiem jaunajā bankas IT sistēmā. turpinās veikt ieguldījumus NILLTPFN jomā strādājošajiem darbiniekiem un IT sistēmās, kas ļaus i augt organiski, vienlaikus ierobežojot mūsu ekspozīciju riskantākajām tirgus daļām. s kapitāla pietiekamības rādītājs joprojām ir ļoti augsts, sasniedzot 22.29%, un tas ir viens no augstākajiem Latvijas banku sektorā. Atbilstoši kapitāla pietiekamības rādītājam mērķtiecīgi saglabā ļoti augstu Likviditātes seguma rādītāju, kas 2019. gada beigās sasniedza 737,44% un ir daudz augstāks par minimālo nepieciešamo Likviditātes seguma rādītāju (minimālais normatīvais likviditātes seguma rādītājs ir 90%). Sasniegumi Salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, 2019.gadā ir notikusi attīstība stratēģiski svarīgās jomās. ir veiksmīgi mainījusi savu biznesa modeli un šobrīd veiksmīgi sniedz kreditēšanas pakalpojumus vietējā tirgū. 2019.gadā nepārtraukti pilnveidoja savus pakalpojumus un gada otrajā pusē jaunie un uzlabotie pakalpojumi demonstrēja pirmos panākumus. s partneri novērtēja s pievienoto vērtību partneru biznesiem. 2019. gada martā ieviesa jauno internetbanku. s galvenais uzdevums bija izveidot lietotājam draudzīgu internetbanku. Jaunā internetbanka tika izstrādāta, izmantojot mūsdienu tīmekļa tehnoloģijas un jaunākās ergonomikas un dizaina tendences. 2019. gada maijā noslēdza sadarbības līgumu ar kredītu salīdzināšanas platformu Altero. Sadarbība ar Altero ir s stratēģisks solis, pateicoties kuram s patēriņa kredīts ir kļuvis pieejams arvien plašākam klientu lokam. Turpinot otrā ceturkšņa biznesa attīstības iniciatīvas, 2019.gada otrajā ceturksnī nodibināja sadarbību ar lielāko Latvijas lietoto auto tirgotāju Longo. Šī sadarbība ir parādījusi pozitīvus rezultātus jau pirmajos sadarbības mēnešos. Ir būtiski pieminēt s uzsākto digitālo transformāciju ar mērķi padarīt Banku efektīvāku un tās pakalpojumus vēl pieejamākus jauniem klientiem. 2019.gada vidū uzsāka sadarbību ar kontu 3

GADA PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS GADA PĀRSKATS PAR 2019. GADU VADĪBAS ZIŅOJUMS pārskatu analītikas uzņēmumu Nordigen, kas jau no pirmajām sadarbības dienām būtiski uzlaboja procesu efektivitāti risku parakstīšanas jomā. 2019. gada septembrī, īstenojot savu digitalizācijas stratēģiju, ieviesa Deloitte Latvia mākslīgā intelekta risinājumu, kas palīdz precīzi un laicīgi atpazīt klientu kreditēšanas vajadzības un nodrošina filiāļu darbiniekus ar nepieciešamo informāciju komunikācijas ar klientiem atvieglošanai. 2019. gadā turpināja veikt ievērojamus ieguldījumus IT sistēmās, kuru rezultātā tika uzlabotas esošā s IT sistēmas, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. 2019.gadā turpināja aktīvi ieviest labāko starptautisko praksi NILLTPFN procedūrās un standartos, modernizēt tehnoloģijas un ieguldīt līdzekļus s sistēmās un darbiniekos, ar mērķi nostiprināt s atbilstību NILLTPFN jomas prasībām. Prioritātes 2020. gadam 2020. gadā turpinās transformēt savu biznesa modeli koncentrējoties uz galvenajiem izaicinājumiem vietējā tirgū. s izstrādātajā un apstiprinātajā stratēģijā ir noteikti ambiciozi kreditēšanas mērķi vietējā tirgū, kas balstīti uz jaunu klientu piesaisti. s stiprināšana kredītrisku jomā ir turpinājums uzsāktai biznesa modeļa maiņai. Tāpat plāno ievērojamus resursus novirzīt pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai attīstot attālinātās apkalpošanas iespējas. nepārtraukti strādās, lai uzlabotu klientu pieredzi ar s pakalpojumiem, ļaujot sasniegt klientu gaidas digitālajā laikmetā. s mērķis 2020.gadam ir turpināt tehnoloģisko attīstību, lai stiprinātu kreditēšanas pakalpojumu konkurētspēju. Pateicamies mūsu akcionāriem un klientiem par viņu lojalitāti un atbalstu. Mēs esam pateicīgi mūsu klientiem un sadarbības partneriem, kuri turpina iedvesmot mūs nepārtraukti meklēt jaunus inovatīvus risinājumus. 2020. gadā turpinās pielāgoties pārmaiņām finanšu tirgos un banku sektorā, un esam pārliecināti, ka spēsim turpināt stiprināt s pozīciju tirgū un attiecībās ar saviem klientiem. Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba 2020. gada 12.martā 4

GADA PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS GADA PĀRSKATS PAR 2019. GADU BANKAS PADOMES UN VALDES SASTĀVS Valdes locekļu ievēlēšana un izmaiņu valdes sastāvā veikšana notiek saskaņā ar Latvijas Republikas (LR) Komerclikuma normām, un šīs darbības ir AS PrivatBank padomes kompetencē. Atbilstoši normatīvajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu efektīvu AS PrivatBank valdes darbu un noteiktu katra valdes locekļa konkrētu s un tās meitas uzņēmumu darbības pārraudzības sfēru, kas sekmē kompetentu un kvalificētu valdes lēmumu sagatavošanu, pieņemšanu, kā arī izpildes nodrošināšanu, s padome apstiprina valdes sagatavoto Valdes locekļu pienākumu sadalījumu jeb s darbības pārraudzības jomu sadalījumu starp valdes locekļiem. AS PrivatBank padomes locekļi tiek izvirzīti ievēlēšanai padomes sastāvā un darbojas atbilstoši LR Komerclikuma normām, saskaņā ar kuru padomes locekļi ir neatkarīgi un neietekmējami lēmumu pieņemšanas procesā. Savu funkciju efektīvai izpildei AS PrivatBank padome ar savu lēmumu ir noteikusi konkrētu s darbības pārraudzības sfēru katram padomes loceklim. Pamatojoties uz s akcionāra AS KB PRIVATBANK (Ukraina), kuram pieder 46,54% no s pamatkapitāla, 11.04.2018. iesniegumu par nepieciešamību stiprināt korporatīvo pārvaldību un uzraudzību pār Banku un tās meitas uzņēmumiem, s 18.05.2018. ārkārtas akcionāru sapulce, ievērojot LR Komerclikuma noteikumus, pieņēma grozījumus s statūtos un apstiprināja s statūtu jauno redakciju, saskaņā ar kuru tika palielināts s padomes locekļu skaits līdz 5 (pieciem) padomes locekļiem. 23.11.2018. reģistrētais s padomes sastāvs nostrādāja līdz 17.05.2019, kad s ārkkārtas akcionāru sapulce, pamatojoties uz s Padomes priekšsēdētāja iesniegumu par vēlmi atstāt Padomes locekļa amatu pēc paša vēlēšanās, ievēlēja jaunu s padomes sastāvu. Līdz s jaunā Padomes sastāva saskaņošanai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju darbu turpināja s Padome iepriekšējā sastāvā: s padomes sastāvs līdz 19.07.2019 Vārds, uzvārds Ieņemamais amats Ievēlēšanas datums Nicolaos Hadjinicolaou Reģistrēts Uzņēmumu reģistrā Padomes priekšsēdētājs 10.08.2018. 23.11.2018. Ruslan Grytsenko Padomes priekšsēdētāja vietnieks 10.08.2018. 23.11.2018. Tetiana Gromova Padomes loceklis 10.08.2018. 23.11.2018. Savvas Stouppas Padomes loceklis 10.08.2018. 23.11.2018. Nikos Sofroniou Padomes loceklis 10.08.2018. 23.11.2018. 5

GADA PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS GADA PĀRSKATS PAR 2019. GADU BANKAS PADOMES UN VALDES SASTĀVS Sākot no 2019. gada 19. jūlija s Padomes strādā šādā 5 (piecu) Padomes locekļu sastāvā: s padomes sastāvs no 19.07.2019 Vārds, uzvārds Ieņemamais amats Ievēlēšanas datums Nikos Sofroniou Savvas Stouppas Padomes priekšsēdētājs Padomes priekšsēdētāja vietnieks Reģistrēts Uzņēmumu reģistrā Reģistrētas amata izmaiņas Uzņēmumu reģistrā 17.05.2019. 19.07.2019. 22.08.2019. 17.05.2019. 19.07.2019. 22.08.2019. Tetiana Gromova* Padomes locekle 17.05.2019. 19.07.2019. - Ruslan Grytsenko Padomes loceklis 17.05.2019. 19.07.2019. - Antonis Charitou Padomes loceklis 17.05.2019. 19.07.2019. - * Saskaņā ar s padomes locekles 21.11.2019. iesniegumu par vēlmi atstāt amatu pēc pašas vēlēšanās sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu ar s akcionāru AS KB PRIVATBANK (Ukraina), s Valde 17.01.2020. ir sasaukusi s ārkārtas akcionāru sapulci, kurā tiks pārvēlēts viss s padomes sastāvs. Līdz s Padomes jauna sastāva kandidātu ievēlēšanai, to saskaņošanai ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un s jaunā padomes sastāva reģistrācijai LR Uzņēmumu reģistrā darbu turpinās s iepriekšējā padome 4 (četru) padomes locekļu sastāvā. 2019. gada 31. decembrī s valdes sastāvs ir šāds: Valde Vārds, uzvārds Inga Rumba* Ieņemamais amats Valdes priekšsēdētāja p.i.- Valdes locekle Iecelšanas datums Reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 17.12.2015. 29.12.2015. Una Jansone Valdes locekle 05.02.2016. 16.02.2016. Kristīna Matvejeva Valdes locekle 04.09.2017. 10.11.2017. Paraksta / pārstāvības tiesības * Tiesības pārstāvēt atsevišķi Tiesības pārstāvēt kopā ar vismaz vienu valdes locekli Tiesības pārstāvēt kopā ar vismaz vienu valdes locekli * Sākot ar 12.04.2019. ir valdes priekšsēdētāja p.i., jo 11.04.2019. s bijušais Valdes priekšsēdētājs atstāja amatu pēc paša vēlēšanās. 6

GADA PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS GADA PĀRSKATS PAR 2019. GADU BANKAS PADOMES UN VALDES SASTĀVS Izmaiņas s Valdes sastāvā 2019.gadā: - 01.04.2016. par s Valdes priekšsēdētāju ieceltais Aleksandar Kukic 11.04.2019. tika atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās; - 18.07.2016. par s Valdes locekli ieceltais Robert Christian Schoepf 08.11.2019. tika atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās. 22.01.2020. s Padome iecēla Matīsu Krištobanu s valdes locekļa amatā. 28.02.2020. Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņoja Matīsu Krištobanu s valdes locekļa amatam. s vadības vārdā, Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba Padomes priekšsēdētājs Nikos Sofroniou Valdes locekle Una Jansone 2020. gada 12.martā 7

AS PRIVATBANK GADA PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS GADA PĀRSKATS PAR 2019. GADU PAZIŅOJUMS PAR VADĪBAS ATBILDĪBU AS PrivatBank (turpmāk tekstā ) vadība ir atbildīga par s un tās meitas sabiedrību (turpmāk tekstā ) konsolidēto finanšu pārskatu, kā arī par s atsevišķo finanšu pārskatu sagatavošanu. Koncerna konsolidētie un s atsevišķie finanšu pārskati, kas ietverti no 10. līdz 115. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Koncerna finansiālo stāvokli 2019. gada 31. decembrī, tā 2019. gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu, kā arī par s finansiālo stāvokli 2019. gada 31. decembrī, tās 2018. gada darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Iepriekš minētie konsolidētie un s atsevišķie finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. To sagatavošanā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši pamatoti. AS PrivatBank un Koncerna vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Koncerna un s aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Koncernā un Bankā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par Kredītiestāžu likuma, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumu un citu, uz kredītiestādēm attiecināmu Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi. s vadības vārdā, Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba Padomes priekšsēdētājs Nikos Sofroniou Valdes locekle Una Jansone 2020. gada 12. martā 8

KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS ATSEVIŠĶAIS PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU PĀRSKATS 2019 2019 2018 2018 Piezīme Procentu ienākumi 4 3 996 4 339 3 877 4 100 Procentu izdevumi 4 (2 121) (2 121) (2 424) (2 424) Neto procentu ienākumi 1 875 2 218 1 453 1 676 Komisijas ienākumi 5 3 491 3 487 3 580 3 570 Komisijas izdevumi 5 (1 261) (1 190) (1 136) (1 083) Neto komisijas naudas ienākumi Finanšu instrumenti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas neto ienākumi 2 230 2 297 2 444 2 487 6 1 094 1 094 - - 348 347 575 575 Citi ienākumi 7 8 625 3 088 8 298 3 080 Citi izdevumi 7 (7 990) (434) (7 747) (356) Pamatdarbības ienākumi 6 182 8 610 5 023 7 462 Guvumi/(zaudējumi) no vērtības samazināšanās 8 899 (2 350) 3 465 (622) Administratīvie izdevumi 9 (13 346) (12 947) (13 724) (13 278) Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa (6 265) (6 687) (5 236) (6 438) Uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi 10 (214) (213) (94) (92) Pārskata gada peļņa/(zaudējumi) (6 479) (6 900) (5 330) (6 530) Pielikums no 16. līdz 123. lapai ir šo Koncerna konsolidēto un s atsevišķo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. s Padome un Valde apstiprināja Koncerna konsolidētos un s atsevišķos finanšu pārskatus no 9. līdz 123. lappusei izsniegšanai 2020. gada 12. martā. Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba Padomes priekšsēdētājs Nikos Sofroniou Valdes locekle Una Jansone 9

KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS ATSEVIŠĶAIS PĀRĒJO VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS 2019 2019 2018 2018 Pārskata gada peļņa/(zaudējumi) (6 479) (6 900) (5 330) (6 530) Vērtspapīru, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas rezerves izmaiņas Visaptverošie ienākumi/(zaudējumi) pārskata gadā kopā 915 915 221 221 (5 564) (5 985) (5 109) (6 309) Pielikums no 16. līdz 123. lapai ir šo Koncerna konsolidēto un s atsevišķo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. s Padome un Valde apstiprināja Koncerna konsolidētos un s atsevišķos finanšu pārskatus no 9. līdz 123. lappusei izsniegšanai 2020. gada 12. martā. Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba Padomes priekšsēdētājs Nikos Sofroniou Valdes locekle Una Jansone 10

KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS ATSEVIŠĶAIS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI Piezīme 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 AKTĪVI Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas 11,29 68 826 68 826 51 400 51 400 Banku Prasības pret kredītiestādēm 12,29 9 408 9 408 4 525 4 525 Kredīti un debitoru parādi 14 49 090 59 331 42 989 58 835 Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai 15 (b) 2 128 2 128 - - zaudējumu aprēķinā Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu 15 (a) 13 786 13 786 3 828 3 828 pārējos visaptverošos ienākumos Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi 16 - - 36 469 36 469 Līdzdalība meitas sabiedrību kapitālā 17-17 - 17 Pamatlīdzekļi 18 29 124 29 105 29 776 29 751 Nemateriālie aktīvi 19 5 382 5 377 4 025 4 021 Ieguldījumu īpašums 20 2 609 2 609 2 671 2 671 Pārmaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis 152 150 158 154 Pārējie aktīvi 22 15 447 6 314 21 183 6 975 Kopā aktīvi 195 952 197 051 197 024 198 646 Pielikums no 16. līdz 123. lapai ir šo Koncerna konsolidēto un s atsevišķo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. s Padome un Valde apstiprināja Koncerna konsolidētos un s atsevišķos finanšu pārskatus no 9. līdz 123. lappusei izsniegšanai 2020. gada 12. martā. Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba Padomes priekšsēdētājs Nikos Sofroniou Valdes locekle Una Jansone 11

KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS ATSEVIŠĶAIS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI SAISTĪBAS, KAPITĀLS UN REZERVES Piezīme 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai 13 9 9 61 61 zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm 23,29 544 545 60 60 Klientu noguldījumi un norēķinu konti 24 141 690 141 733 136 554 136 661 Uzkrājumi 25 2 706 2 701 1 952 1 926 Pakārtotie noguldījumi 26 13 236 13 236 15 032 15 032 Pārējās saistības 27 7 589 7 250 7 623 7 344 Kopā saistības 165 774 165 474 161 282 161 084 Pamatkapitāls 28 86 350 86 350 86 350 86 350 Pārējās rezerves 28 5 397 5 397 5 397 5 397 Pārvērtēšanas rezerve 1 655 1 655 740 740 Uzkrātie zaudējumi (63 224) (61 825) (56 745) (54 925) Kopā kapitāls un rezerves 30 178 31 577 35 742 37 562 Kopā pasīvi 195 952 197 051 197 024 198 646 Līdzekļi uzticības pārvaldīšanā 30 23 173 23 173 13 195 13 195 Paredzamās un iespējamās 3 716 3 718 3 741 3 743 saistības 31 Pielikums no 16. līdz 123. lapai ir šo Koncerna konsolidēto un s atsevišķo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. s Padome un Valde apstiprināja Koncerna konsolidētos un s atsevišķos finanšu pārskatus no 9. līdz 123. lappusei izsniegšanai 2020. gada 12. martā. Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba Padomes priekšsēdētājs Nikos Sofroniou Valdes locekle Una Jansone 12

KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS ATSEVIŠĶAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS Piezīme 2019 2019 2018 2018 NAUDAS PLŪSMA NO PAMATDARBĪBAS Peļņa/(zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa (6 265) (6 687) (5 236) (6 438) Nemateriālo ieguldījumu amortizācija, ieguldījumu īpašumu un pamatlīdzekļu nolietojums 18, 19, 2 263 2 255 2 436 2 426 20 Zaudējumi/(peļņa) no vērtības samazināšanās (pieauguma) 8 2 048 5 296 (2 388) 1 768 Ārvalstu valūtas kursa svārstības (tīrās) 249 249 595 595 Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pirms izmaiņām (1 705) 1 113 (4 593) (1 649) aktīvos un saistībās no pamatdarbības Kredītu un debitoru parādu no kredītiestādēm samazinājums 112 112 209 209 Kredītu un debitoru parādu pieaugums/(samazinājums) (10 156) (5 669) 4 018 7 952 Pieaugums/(samazinājums) patiesajā vērtībā novērtētos finanšu (430) (430) (4) (4) aktīvos ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu instrumentu ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā aktīva atlikuma pieaugums - - 76 76 Pārējo aktīvu samazinājums/(pieaugums) 7 743 538 6 196 (672) Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums) 754 775 653 651 Klientu noguldījumu pieaugums/(samazinājums) 5 136 5 072 (16 865) (16 851) Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu instrumentu ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā pasīva atlikuma samazinājums (52) (52) (215) (215) Pārējo saistību pieaugums/(samazinājums) (1 147) (1 206) 872 847 Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pamatdarbības rezultātā pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas 255 253 (9 653) (9 656) Samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis (209) (209) (13) (11) Neto nauda un tās ekvivalenti pamatdarbības rezultātā 46 44 (9 666) (9 667) NAUDAS PLŪSMA IEGULDĪJUMU DARBĪBAS REZULTĀTĀ Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde 18, 19 (1 713) (1 711) (1 813) (1 807) Pamatlīdzekļu pārdošana 153 152 8 - Ieņēmumi no ieguldījumiem meitas uzņēmumos - - - 3 Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto finanšu aktīvu pieaugums/(samazinājums) 25 728 25 728 (19 604) (19 604) Naudas un tās ekvivalentu samazinājums ieguldījumu darbības rezultātā 24 168 24 169 (21 409) (21 408) NAUDAS PLŪSMA FINANSĒŠANAS DARBĪBAS REZULTĀTĀ Pakārtoto noguldījumu samazinājums 25 (2 045) (2 045) (2 701) (2 701) Nomas saistības dzēstas ar lietošanas tiesību aktīviem (232) (232) - - Naudas un tās ekvivalentu palielinājums finansēšanas darbības rezultātā (2 277) (2 277) (2 701) (2 701) Neto naudas plūsma pārskata gadā 21 937 21 936 (33 776) (33 776) Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākuma 55 753 55 753 89 529 89 529 Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 28 77 690 77 689 55 753 55 753 Pielikums no 16. līdz 123. lapai ir šo Koncerna konsolidēto un s atsevišķo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. s Padome un Valde apstiprināja Koncerna konsolidētos un s atsevišķos finanšu pārskatus no 9. līdz 123. lappusei izsniegšanai 2020. gada 12. martā. Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba Padomes priekšsēdētājs Nikos Sofroniou Valdes locekle Una Jansone 13

KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS ATSEVIŠĶAIS PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS Pamatkapitāls Attiecināma uz Koncerna akciju turētājiem Pārējās rezerves Finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve Uzkrātie zaudējumi Pašu kapitāls kopā Uzskaites vērtība 2018. gada 1. janvārī 86 350 5 397 519 (49 337) 42 929 Visaptverošie ienākumi kopā Pārskata gada neto zaudējumi - - - (5 330) (5 330) Pārējie visaptverošie ienākumi Vērtspapīru, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas rezerve Darījumi, kas atzīti tieši pašu kapitālā Izmaiņas saistībā ar grāmatvedības politikas maiņu 9.SFPS - - 221-221 - - - (2 078) (2 078) Uzskaites vērtība 2018. gada 31. decembrī 86 350 5 397 740 (56 745) 35 742 Visaptverošie ienākumi kopā Pārskata gada neto zaudējumi - - - (6 479) (6 479) Pārējie visaptverošie ienākumi Vērtspapīru, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas rezerve - - 915-915 Atlikums 2019. gada 31. decembrī 86 350 5 397 1 655 (63 224) 30 178 Pielikums no 16. līdz 123. lapai ir šo Koncerna konsolidēto un s atsevišķo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. s Padome un Valde apstiprināja Koncerna konsolidētos un s atsevišķos finanšu pārskatus no 9. līdz 123. lappusei izsniegšanai 2020. gada 12. martā. Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba Padomes priekšsēdētājs Nikos Sofroniou Valdes locekle Una Jansone 14

KONCERNA KONSOLIDĒTAIS UN BANKAS ATSEVIŠĶAIS PAŠU KAPITĀLA IZMAIŅU PĀRSKATS Pamatkapitāls Attiecināma uz s akciju turētājiem Pārējās rezerves Finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve Uzkrātie zaudējumi Pašu kapitāls kopā Uzskaites vērtība 2018. gada 1. janvārī 86 350 5 397 519 (46 315) 45 951 Visaptverošie ienākumi kopā Pārskata gada zaudējumi - - - (6 530) (6 530) Pārējie visaptverošie ienākumi Vērtspapīru, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas rezerve Darījumi, kas atzīti tieši pašu kapitālā Izmaiņas saistībā ar grāmatvedības politikas maiņu 9.SFPS Uzskaites vērtība 2018. gada 31. decembrī Visaptverošie ienākumi kopā - - 221-221 - - - (2 080) (2 080) 86 350 5 397 740 (54 925) 37 562 Pārskata gada zaudējumi - - - (6 900) (6 900) Pārējie visaptverošie ienākumi Vērtspapīru, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, pārvērtēšanas rezerve - - 915-915 Atlikums 2019. gada 31. decembrī 86 350 5 397 1 655 (61 825) 31 577 Pielikums no 16. līdz 123. lapai ir šo Koncerna konsolidēto un s atsevišķo finanšu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. s Padome un Valde apstiprināja Koncerna konsolidētos un s atsevišķos finanšu pārskatus no 9. līdz 123. lappusei izsniegšanai 2020. gada 12. martā. Valdes priekšsēdētāja p.i. Inga Rumba Padomes priekšsēdētājs Nikos Sofroniou Valdes locekle Una Jansone 15

1 Ievads Darbības veids AS PrivatBank ( ) ir Latvijas Republikā dibināta akciju sabiedrība, kura saņēma licenci banku darbībai 1992. gada 31. jūlijā (pārreģistrēta 1998. gada 17. septembrī). s galvenie darbības virzieni ir noguldījumu pieņemšana, klientu kontu apkalpošana, kreditēšana un garantiju sniegšana, skaidras naudas un norēķinu operācijas, kā arī darījumi ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu maiņa. s darbību regulē Latvijas un Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ( Komisija ). i ir 13 filiāles Latvijā. s centrālā biroja juridiskā adrese ir Muitas iela 1, Rīga, Latvija. Lielākā daļa s aktīvu un saistību atrodas Latvijā. Vidējais Bankā nodarbināto skaits pārskata gadā bija 211 (2018. gadā: 219). gatavo atsevišķos un konsolidētos finanšu pārskatus (kopā saukti finanšu pārskati ). Konsolidētie finanšu pārskati iekļauj s un tās meitas sabiedrību (kopā saukti ) finanšu pārskatus. s meitas sabiedrības ir šādas: Ieguldījums % Nosaukums Reģistrācijas valsts Darbības veids 2019 2018 SIA AMBER REAL Latvija Nekustamā īpašuma* 100 100 uzņēmums SIA PrivatInvestment Latvija s nekustamā īpašuma uzturēšana un apkalpošana** 100 100 * SIA AMBER REAL darbības veids ir no s klientiem pārņemto nekustamo īpašumu realizācija par iespējamo labāko tirgus cenu. SIA AMBER REAL uzdevums ir efektīvi pārvaldīt un apsaimniekot pārņemtos nekustamos īpašumus, pēc nepieciešamības tos izīrējot/iznomājot un uzlabojot nekustamo īpašumu stāvokli ar mērķi tos realizēt par iespējami augstāku tirgus cenu. ** SIA PrivatInvestment darbības veids ir i piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošana un s struktūrvienību materiāli tehniskā nodrošinājuma uzturēšana. Finanšu pārskatu sagatavošanas pamats Atbilstības paziņojums Koncerna un s finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes (SGSP) pieņemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un Latvijas Republikas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem, kas ir spēkā 2019. gada 31. decembrī. Valde apstiprināja šos finanšu pārskatus izsniegšanai 2020. gada 12. martā. Akcionāriem ir tiesības noraidīt vadības sagatavotos un iesniegtos finanšu pārskatus un pieprasīt jaunu finanšu pārskatu sagatavošanu. Novērtēšanas pamats Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar sākotnējās vērtības principu, izņemot sekojošo: - patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi un saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīti patiesajā vērtībā; - finanšu aktīvi kas vērtēti patiesajā vērtībā ar izmaiņu atspoguļojumu pārejos apvienotajos ienākumos ir uzrādīti patiesajā vērtībā, izņemot tos, kuru patiesā vērtība nav precīzi nosakāma. 16

Funkcionālā un finanšu pārskatu valūta Visas summas šajos konsolidētajos finanšu pārskatos ir uzrādītas tūkstošos eiro (EUR 000), izņemot, ja norādīts savādāk. Koncerna visu meitas sabiedrību funkcionālās valūtas ir EUR. Svarīgākās grāmatvedības uzskaites politikas Finanšu pārskatu sagatavošanā tika pielietotas šādas grāmatvedības politikas. Grāmatvedības politikas ir tikušas piemērotas konsekventi visos periodos, kas uzrādīti šajos finanšu pārskatos. Konsolidācijas pamats (i) Meitas sabiedrības Meitas sabiedrības ir sabiedrības, kuras kontrolē. Koncernam ir kontrole pār sabiedrību tad, kad tas saņem vai tam ir tiesības saņemt mainīgu peļņu no ieguldījuma attiecīgajā sabiedrībā un tas spēj ietekmēt šīs peļņas apmēru, izmantojot savu varu pār šo sabiedrību. Meitas sabiedrību finanšu pārskati ir ietverti konsolidētajā finanšu pārskatā, sākot ar datumu, kad kontrole sākās, līdz datumam, kad tā beidzās. (ii) Konsolidācijā izslēgtie darījumi Sagatavojot šos konsolidētos finanšu pārskatus, ir izslēgti Koncerna sabiedrību savstarpējie atlikumi un nerealizētā peļņa no darījumiem Koncerna uzņēmumu starpā. (iii) Ārvalstu valūtu konvertācija Darījumi ārzemju valūtās tiek konvertēti Koncerna sabiedrību funkcionālajā valūtā valūtas kursa darījuma dienā. Ārvalstu valūtās nominētie monetārie aktīvi un saistības pārskata perioda beigu datumā tiek konvertēti uz attiecīgo funkcionālo valūtu, izmantojot tās dienas ārvalstu valūtas kursu. Ārvalstu valūtas peļņa vai zaudējumi no monetārajiem posteņiem ir starpība starp funkcionālās valūtas amortizēto pašizmaksu perioda sākumā, kas koriģēta par procentu ieņēmumiem pēc efektīvās procentu likmes un maksājumiem perioda laikā, un ārvalstu valūtas amortizēto pašizmaksu, kas konvertēta pēc valūtas kursa perioda beigās. Nemonetārie aktīvi un saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā, tiek konvertētas funkcionālajā valūtā, izmantojot tās dienas valūtas kursu, kurā tika noteikta to patiesā vērtība. Pielietotie ārvalstu valūtu kursi nozīmīgākajām valūtām pārskata perioda beigās bija šādi (EUR pret 1 ārvalstu valūtas vienību): Valūta Pārskata datums 31.12.2019 31.12.2018 USD 1.12340 1.14500 CHF 1.08540 1.12690 GBP 0.85080 0.89453 RUB 69.95630 79.71530 17

Finanšu instrumenti (i) Klasifikācija Finanšu aktīvi un finanšu saistības sākotnēji tiek atzīti bilancē tikai un vienīgi brīdī, kad un kļūst par līgumslēdzēju pusi. Visi finanšu aktīvi, izņemot kapitāla instrumentus un atvasinātos finanšu instrumentus, tiek klasificēti, balstoties gan uz finanšu aktīvu turēšanai izvēlēto biznesa modeli, gan finanšu instrumentu līgumā noteikto naudas plūsmu raksturojumu. Pašu kapitāla un atvasinātie instrumenti tiek klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Saskaņā ar 9.SFPS, finanšu aktīvi tiek klasificēti šādās kategorijās: - Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi (AMC), - Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (FVTOCI), - Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (FVTPL). Finanšu aktīvs tiek novērtēts amortizētajā iegādes vērtībā, ja tas atbilst abiem zemāk minētajiem nosacījumiem un nav klasificēts kā FVTPL: - tas tiek turēts tāda biznesa modeļa ietvaros, kura mērķis ir turēt aktīvus, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas, un - tā līgumiskie noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi (SPPI) par nenomaksāto pamatsummu. Parāda instruments tiek novērtēts FVTOCI tikai tad, ja tas atbilst abiem zemāk minētajiem nosacījumiem un nav klasificēts kā FVTPL: - tas tiek turēts tāda biznesa modeļa ietvaros, kura mērķis tiek sasniegts, gan iekasējot līgumiskās naudas plūsmas, gan pārdodot finanšu aktīvus; un - tā līgumiskie noteikumi konkrētos datumos paredz naudas plūsmas, ko veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi par nenomaksāto pamatsummu. Visi pārējie finanšu aktīvi ir obligāti klasificējami kā FVTPL. Biznesa modeļa novērtējums un veic biznesa modeļa, kura ietvaros tiek turēts finanšu aktīvs, mērķa vērtēšanu portfeļa līmenī, jo tādā veidā var vislabāk atspoguļot to, kā tiek vadīta komercdarbība un kāda informācija tiek sniegta vadībai. Kopumā Koncerna un s biznesa modeļa novērtējumu var aprakstīt šādā veidā: - Kredīti un debitoru parādi tiek turēti biznesa modeļa turēti, lai iekasētu ietvaros. Finanšu aktīvus veido kredīti un prasības pret finanšu institūcijām. Darbības rezultāti tiek pārvaldīti un par tiem tiek ziņots, balstoties uz līgumā noteikto naudas plūsmu iegūšanu. - un tur parādzīmju portfeļus šādu komercdarbības modeļu ietvaros: turēti, lai iekasētu, turēti, lai iekasētu un pārdotu un pārējie. - Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi un tie, kurus pārvalda un kuru rezultāti tiek vērtēti patiesajā vērtībā, tiks vērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo tie netiek turēti, lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas vai lai iekasētu līgumiskās naudas plūsmas un pārdotu finanšu aktīvus. 18

31.12.2019 Grupa un nolēma pārklasificēt daļu no finanšu instrumentu portfeļa biznesa modeļa izmaiņu rezultātā: 000 EUR Saskaņā ar iepriekšējo biznesa modeli Novērtēšanas kategorijas Saskaņā ar pārskatīto biznesa modeli uz 31.12.2019: uz 31.12.2019: Uzskaites vērtība Paredzamie kredītzaudējumi Pārklasifikācija Pārvērtēšanas izmaiņas Novērtēšanas kategorijas Uzskaites vērtība Paredzamie kredītzaudējumi Parāda vērtspapīri AMC 18 725 (7 984) (10 741) - AMC - - FVTOCI - - 8 613 14 FVTOCI 8 613 (18) FVTPL - - 2 128 - FVTPL 2 128 - Aktīvi kopā 18 725 (7 984) - 14 10 755 (18) * 9.SFPS novērtēšanas kategoriju saīsinājumi: AMC - novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā, FVTPL - novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, FVTOCI - novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. 30.09.2019. tika atkārtoti novērtēts Grupas meitas uzņēmumam izsniegtais būtiskais aizdevums, lai novērtētu SPPI kritērijus un atbilstošo klasifikācijas kategoriju saskaņā ar 9. SFPS. Šīs novērtēšanas rezultātā tika nolemts, ka aizdevums neatbilst SPPI kritērijiem, un tāpēc aizdevums tika pārklasificēts uz FVTPL. Šīs pārklasifikācijas rezultātā tika norakstīts aizdevums bruto uzskaites vērtībā un uzkrājumi vērtības samazinājumam 19 784 tūkstošu EUR apmērā: Saskaņā ar iepriekšējo biznesa modeli Saskaņā ar pārskatīto biznesa modeli Novērtēšanas kategorijas Uzskaites vērtība Paredzamie kredītzaudējumi Pārklasifikācija Pārvērtēšanas izmaiņas Novērtēšanas kategorijas Uzskaites vērtība Paredzami e kredītzaudējumi Aizdevums Amber Real AMC FVTPL 32 950 (19 784) (13 166) - - - 13 166 - AMC - - FVTPL 13 166 - Aktīvi kopā 32 950 (19 784) - - 13 166 - Novērtējums par to, vai līgumiskās naudas plūsmas veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi Novērtējot to, vai līgumiskās naudas plūsmas veido vienīgi pamatsummas un procentu maksājumi, un apsver konkrētā instrumenta līgumiskos noteikumus. Tas ietver novērtējumu attiecībā uz to, vai finanšu aktīvs ietver līgumisku noteikumu, kas varētu mainīt līgumisko naudas plūsmu laiku vai apjomu tādā apmērā, ka tas varētu neatbilst šim nosacījumam. Veicot šo novērtējumu, un apsver: - iespējamos notikumus, kas varētu mainīt naudas plūsmu apjomu un laiku; - parādu attiecību pret pašu kapitālu; - pirmstermiņa atmaksas un pagarinājumu nosacījumus; - nosacījumus, kas ierobežo Koncerna prasījuma tiesības uz naudas plūsmām no konkrētiem aktīviem, piemēram, aktīvu darījumi bez prasījuma tiesībām papildus nodrošinājumam; un - iezīmes, kas maina atlīdzību par naudas laika vērtību, piemēram, periodiska procentu likmju pārskatīšana. 19

un klasificē visas finanšu saistības amortizētajā iegādes vērtībā, izņemot finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šādas saistības, ieskaitot atvasināto instrumentu saistības, tiek novērtētas patiesajā vērtībā. (ii) Atzīšana Kredītus, noguldījumus, emitētos parāda vērtspapīrus un pakārtotās saistības un sākotnēji atzīst datumā, kad tās radušās. Pārējie finanšu aktīvi un saistības tiek atzītas norēķinu datumā, kad attiecīgā instrumenta līguma nosacījumi ir kļuvuši saistoši Koncernam vai i. Ieguldījumu vērtspapīru pirkšana un pārdošana tiek uzskaitīta norēķinu datumā, kas ir datums, kad aktīvi tiek piegādāti. (iii) Novērtēšana finanšu aktīviem un saistībām Finanšu aktīvs vai saistība sākotnēji tiek novērtēti patiesajā vērtībā, pieskaitot darījuma izmaksas, kas tieši saistītas ar finanšu aktīva vai saistību iegādi, ja vien finanšu aktīvs vai saistība nav novērtēta patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pie sākotnējās atzīšanas vislabākais finanšu instrumenta patiesās vērtības pierādījums ir darījuma cena, t.i., samaksātās vai saņemtās atlīdzības patiesā vērtība, ja vien par šī instrumenta patieso vērtību neliecina salīdzinājums ar citiem pašreizējiem tirgus darījumiem, kas veikti ar šo pašu instrumentu (t.i., bez modifikācijām vai pārstrukturizācijas) vai, kas balstās uz vērtēšanas paņēmienu, kura mainīgie faktori iekļauj vienīgi tirgus datus. Kad sākotnējā atzīšanā darījuma cena ir vislabākais patiesās vērtības pierādījums, finanšu instruments tiek sākotnēji atzīts darījuma cenā un atšķirība starp šo cenu un vērtību, kas sākotnēji iegūta no vērtēšanas modeļa, tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā instrumenta lietderīgās lietošanas laikā, bet ne vēlāk kā tad, kad vērtību pamato tirgus dati vai darījums ir pabeigts. Pēc sākotnējās atzīšanas finanšu aktīvi, izņemot amortizētajā iegādes vērtībā novērtētos finanšu aktīvus un saistības, tiek novērtēti patiesajā vērtībā, neatskaitot darījuma izmaksas, kas varētu rasties pārdošanas vai izslēgšanas gadījumā. Visi parāda vērtspapīri, kas novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā (2017: līdz termiņa beigām turētie ieguldījumi), kredīti un debitoru parādi, kā arī amortizētajā iegādes vērtībā novērtētās finanšu saistības tiek novērtēti amortizētajā iegādes vērtībā. Amortizētā iegādes vērtība tiek aprēķināta, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Prēmijas un diskonti, iekļaujot sākotnējās darījuma izmaksas, tiek iekļauti saistītā finanšu instrumenta uzskaites vērtībā un amortizēti, pamatojoties uz finanšu instrumenta efektīvo procentu likmi. Uzkrājumi paredzamajiem kredītu zaudējumiem, kuri ir saistīti ar finanšu aktīviem amortizētajā iegādes vērtībā vai finanšu aktīviem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos visaptverošajos ienākumos, tiek aprēķināti saskaņā ar 3. pielikumā (l) minētajiem principiem. (iv) Turpmākās novērtēšanas peļņa un zaudējumi Finanšu aktīvu vai saistību patiesās vērtības izmaiņu rezultātā radušos peļņu vai zaudējumus atzīst šādi: - peļņu vai zaudējumus no finanšu instrumentiem, kas klasificēti kā patiesā vērtība ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā; - peļņu vai zaudējumus no parāda vērtspapīriem, kas klasificēti kā patiesā vērtība ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos atzīst patiesās vērtības pārvērtēšanas rezervē, izmantojot pārējo visaptverošo ienākumu pārskatu (izņemot zaudējumus no vērtības samazināšanās, kā arī peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtu maiņas), līdz finanšu aktīva atzīšanas pārtraukšanai, kad iepriekš pašu kapitālā atzīto atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Procentu ienākumus, kas saistīti ar parāda vērstpapīriem patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu 20

pārējos visaptverošos ienākumos, atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pielietojot efektīvās procentu likmes metodi. Dažreiz, un izdara izmaiņas līgumu nosacījumos, kas maina līgumā noteiktos maksājumus vai citus nosacījumus. Šādos gadījumos un izvērtē vai mainītā maksāšanas kārtība vai citi nosacījumi būtiski atšķiras no iepriekš noteiktajiem. Lai to paveiktu, un izvērtē tādas izmaiņas kā: - līguma termiņa pagarināšana; - procentu likmes izmaiņas; - aizdevuma valūtas maiņa; - vai tiek mainīti citi līguma nosacījumi, kas būtiski maina risku. Ja izmaiņas nosacījumos ir būtiskas, un pārtrauc attiecīgā aktīva atzīšanu, atzīst jaunu aktīvu patiesajā vērtībā, un aprēķina jaunu efektīvo procentu likmi. Līguma izmaiņu datums tiek uzskatīts sākotnējās atzīšanas datumu zaudējumu no vērtības samazināšanās aprēķināšanas vajadzībām. Papildus tam, un izvērtē vai jaunais finanšu aktīvs sākotnējās atzīšanas brīdī ir uzskatāms par aktīvu ar samazinātu kredītvērtību, it sevišķi gadījumos, kad izmaiņas līgumā ir saistītas ar aizņēmēja nespēju savlaicīgi veikt maksājumus iepriekš noteiktajā kārtībā. Izmaiņas uzskaites vērtībā tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā peļņa vai zaudējumi no aktīvu atzīšanas pārtraukšanas. Ja izmaiņas aizdevuma līguma nosacījumos nav būtiskas, aizdevuma atzīšana netiek pārtraukta, un un pārrēķina aktīva uzskaites vērtību diskontējot koriģēto naudas plūsmu ar sākotnējo efektīvo procentu likmi. Izmaiņu rezultātā radusies peļņa vai zaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. (v) Atzīšanas pārtraukšana Finanšu aktīva atzīšanu pārtrauc brīdī, kad līgumā noteiktās tiesības uz naudas plūsmu no attiecīgā finanšu instrumenta ir beigušās vai kad vai ir nodevusi visus ar attiecīgo finanšu aktīvu saistītos riskus un atlīdzības. Jebkuras tiesības vai saistības, kas radušās vai tiek saglabātas nodošanas rezultātā, atzīst atsevišķi kā aktīvus vai saistības. Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, tās dzēšot. un pārtrauc arī konkrētu aktīvu atzīšanu, kad tie noraksta atlikumus, kas attiecas uz aktīviem, kas tiek uzskatīti par neatgūstamiem. (vi) Ieskaitīšana Finanšu aktīvus un saistības savstarpēji ieskaita un neto summu uzrāda pārskatā par finanšu stāvokli, ja pastāv juridiskas tiesības to darīt, un i ir nolūks veikt neto norēķinus vai pārdot aktīvu un nokārtot saistības vienlaicīgi. (vii) Atpirkšanas un atpakaļatpirkšanas līgumi Vērtspapīri, kas pārdoti saskaņā ar atpirkšanas ( repo ) līgumiem, tiek uzskaitīti kā nodrošinātie finansēšanas darījumi, vērtspapīrus uzrādot pārskatā par finanšu stāvokli un izrietošās saistības uzrādot kā saistības no atpirkšanas ( repo ) darījumiem. Starpība starp pārdošanas un atpirkšanas cenu atspoguļo procentu izdevumus un tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā atpirkšanas līguma periodā, izmantojot efektīvo procentu likmes metodi. Vērtspapīri, kas iegādāti saskaņā ar atkārtotas pārdošanas līgumiem ( reverse repo ), tiek uzskaitīti kā debitoru parādi no atpakaļatpirkšanas darījumiem. Atšķirības starp iegādes un atpārdošanas 21

cenām tiek uzskaitītas kā procentu ienākumi un uzkrāti atpārdošanas līguma periodā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Ja aktīvi, kas iegādāti saskaņā ar atkārtotas pārdošanas līgumiem, tiek pārdoti trešajām pusēm, pienākums atgriezt vērtspapīrus tiek uzskaitīts kā tirdzniecības saistības un novērtēts patiesajā vērtībā. (viii) Atvasinātie finanšu instrumenti Atvasinātos finanšu instrumentus, ieskaitot ārvalstu valūtas maiņas līgumus, valūtas un procentu mijmaiņas darījumus un citus atvasinātos finanšu instrumentus sākotnēji atzīst pārskatā par finanšu stāvokli to patiesajā vērtībā. Piemērojamās darījumu cenas tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā periodā, kad tās radušās. Patiesā vērtība tiek noteikta pēc kotētām tirgus cenām un diskontētās naudas plūsmas modeļiem. Atvasinātie finanšu instrumenti tiek atspoguļoti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, vai kā pasīvi, ja to patiesā vērtība ir negatīva. un neizmanto riska ierobežošanas uzskaiti. Nefinanšu aktīvi (i) Pamatlīdzekļi Pamatlīdzekļu posteņi uzrādīti pašizmaksā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pašizmaksa ietver izdevumus, kas ir tieši saistīti ar aktīva iegādi un tā uzlabojumiem. Ja atsevišķu pamatlīdzekļu būtisku sastāvdaļu lietderīgās izmantošanas laiki atšķiras, tie tiek uzskaitīti kā atsevišķi pamatlīdzekļi. Nolietojums ir uzrādīts peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pielietojot lineāro metodi, balstoties uz aplēsto atsevišķo aktīvu lietderīgās izmantošanas laiku. Nolietojuma aprēķināšanu uzsāk iegādes datumā, kad aktīvu sāk lietot, vai attiecībā uz iekšēji izveidotajiem aktīviem no laika, kad tie ir pabeigti un gatavi lietošanai. Nolietojuma aprēķina metodes, lietderīgas izmantošanas laiks un atlikušās vērtības tiek pārskatītas katru gadu. Gada nolietojuma likmes ir šādas: Kategorija Gada likme (vidējā) Ēkas 2% Datori un iekārtas 20% Gaisa kuģis 5%* Datoru tīkla iekārtas un serveri 19,7% Mēbeles 16,67% Transportlīdzekļi 14,39% *gaisa kuģis tiek nolietots līdz atgūstamai vērtībai 15% apmērā no iegādes vērtības (ii) Ieguldījuma īpašumi Ieguldījumu īpašums ir zeme, ēka vai to daļa, ko un tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks finanšu līzinga līguma ietvaros), lai to izīrētu un nopelnītu nomas maksu vai sagaidītu tā vērtības celšanos, vai abos nolūkos. Ieguldījuma īpašums netiek turēts ar mērķi to izmantot administratīviem nolūkiem vai pārdot s ikdienišķo darbību ietvaros. Ieguldījuma īpašumu sākotnēji novērtē to iegādes izmaksu vērtībā. Vēlāk ieguldījumu īpašumu uzrāda pašizmaksā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Ieguldījumu īpašuma lietderīgās lietošanas laiks ir 50 gadu, un gada nolietojuma likme ir 2%. 22

(iii) Nemateriālie aktīvi Nemateriālie aktīvi, ko vai iegādājas, tiek uzrādīti pašizmaksā, atskaitot uzkrāto nolietojumu un zaudējumus no vērtības samazināšanās. Iegādātās programmatūras licences tiek kapitalizētas, pamatojoties uz izdevumiem, kas radās tās iegādājoties un piemērojot tās lietošanai. Amortizācija ir uzrādīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pielietojot lineāro metodi, balstoties uz aplēsto nemateriālo aktīvu lietderīgās izmantošanas laiku. Aplēstais aktīvu lietderīgās lietošanas laiks ir no 2 līdz 10 gadiem. (iv) Ķīlu atsavināšana Parastās saimnieciskās darbības gaitā un dažreiz pārņem savā valdījumā īpašumu, kas sākotnēji bija ieķīlāts kā kredīta nodrošinājums. Gadījumos, kad vai šādā veidā iegādājas īpašumu (t.i., iegūst pilnas īpašumtiesības uz īpašumu) un atzīst tos finanšu stāvokļa pārskatā, šī īpašuma klasifikācija ir atkarīga no Koncerna vai s nodomiem attiecībā uz īpašuma izmantošanu. Ja Koncernam vai i nav noteiktu nodomu attiecībā uz savā valdījumā pārņemto īpašumu, tas tiek klasificēts kā ieguldījumu īpašums. Citi ķīlu veidi tiek klasificēti kā pārējie aktīvi. Viena no s meitas sabiedrībām ir dibināta ar mērķi pārvaldīt un tirgot s pārņemtos nekustamos īpašumus, kas iepriekš kalpojuši par kredītsaistību nodrošinājumu. Meitas sabiedrība iegādājas nekustamo īpašumu, t.i., zemi un komercīpašumus, dzīvokļus un dzīvojamās mājas (dažās no kurām joprojām mīt īrnieki), piedaloties izsolēs. Nekustamais īpašums, t.i., zeme un ēkas, ir klasificēts kā apgrozāmie pārējie aktīvi, jo un plāno šos īpašumus pārdot īstermiņā. Īpašumu turēšanas periods (īstermiņa) tiek apskatīts biznesa modeļa kontekstā, nevis kā noteikts termiņš. Vadība uzskata, ka minētie īpašumi ir jāklasificē kā atsavinātās ķīlas un pārējie aktīvi, nevis kā ieguldījumu īpašums, jo tie netiek turēti, lai gūtu peļņu no kapitāla pieauguma, bet ir paredzēti tirdzniecībai, kā arī tie nav pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi, jo pēc definīcijas neatbilst kritērijiem, kas attiecas uz pārdošanai turētiem ilgtermiņa aktīviem. (v) Ieguldījumi meitas sabiedrību pamatkapitālā Ieguldījumi meitas sabiedrībās s atsevišķajos finanšu pārskatos ir uzrādīti iegādes izmaksās, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās. atzīst ieņēmumus no ieguldījuma vienīgi tādā apmērā, par cik ir saņēmusi meitas sabiedrības uzkrātās peļņas daļu pēc iegādes datuma. Ienākumu un izdevumu uzskaite Visas būtiskākās ienākumu un izdevumu kategorijas tiek atzītas, izmantojot uzkrāšanas principu. Procentu ienākumus atzīst visaptverošo ienākumu pārskatā to uzkrāšanās brīdī, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Procentu ieņēmumi un izdevumi ietver jebkuras atlaides vai prēmijas amortizāciju vai citas starpības starp procentus pelnoša finanšu instrumenta sākotnējo uzskaites vērtību un tā atmaksas summu termiņa beigās, kuru aprēķina pēc efektīvās procentu likmes metodes. Gadījumā, ja tiek konstatēta procentus nesošu aktīvu vērtības samazināšanās, procentu uzkrāšana tiek turpināta, par pamatu izmantojot neto uzskaites vērtību saskaņā ar efektīvās procentu likmes metodi. No klientiem saņemtās komisijas naudas (izņemot kredītkomisijas par ilgtermiņa kredītu izsniegšanu) tiek ieskaitītas ienākumos darījumu veikšanas dienā. Ienākumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu neatkarīgi no to saņemšanas vai maksājuma datuma. Aizdevuma apkalpošanas komisijas un citas komisijas, kas tiek uzskatīti par neatņemamu kopējā aizdevuma ienesīguma daļu kopā ar tiešajām izmaksām, tiek atzītas atlikto ieņēmumu sastāvā un 23

amortizētas procentu ienākumos visā finanšu instrumenta lietderīgās izmantošanas laikā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Patiesās vērtības noteikšanas principi Patiesā vērtība ir cena, kuru saņemtu par aktīva pārdošanu vai samaksātu par saistību nodošanu parastā darījumā, kas novērtēšanas datumā tiek noslēgts tirgus dalībnieku starpā pamata tirgū vai, ja tāda nav, visizdevīgākajā tirgū, kuram Koncernam un i ir pieeja šajā datumā. Saistību patiesā vērtība atspoguļo saistību neizpildes risku. Saskaņā ar vairākām Koncerna un s grāmatvedības politikām un informācijas atklāšanas prasībām patiesā vērtība ir jānovērtē gan finanšu, gan nefinanšu aktīviem un saistībām. Patiesās vērtības noteikšanai ir izmantotas turpmāk aprakstītās metodes. Sākotnējās atzīšanā vislabākais finanšu instrumenta patiesās vērtības pierādījums ir darījuma cena, t.i., dotās vai saņemtās atlīdzības patiesā vērtība, ja vien par šā instrumenta patieso vērtību neliecina salīdzinājums ar citiem pašreizējiem tirgus darījumiem, kas veikti ar šo pašu instrumentu (t.i., bez modifikācijām vai pārstrukturizācijas) vai, kas balstās uz vērtēšanas paņēmienu, kura mainīgie faktori ietver tikai tirgus datus. Kad sākotnējā atzīšanā darījuma cena ir vislabākais patiesās vērtības pierādījums, finanšu instruments tiek sākotnēji atzīts darījuma cenā un atšķirība starp šo cenu un vērtību, kas sākotnēji iegūta no vērtēšanas modeļa, tiek atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā atkarībā no darījuma individuālajiem faktiem un apstākļiem, bet ne vēlāk kā tad, kad vērtību pamato tirgus dati vai darījums ir pabeigts. Kad iespējams, un novērtē finanšu instrumenta patieso vērtību, izmantojot aktīvā tirgū noteiktās finanšu instrumenta cenas. Tirgus tiek uzskatīts par aktīvu, ja cenas tajā ir viegli un regulāri pieejamas un atspoguļo patiesos un regulāros tirgus darījumus, kas veikti saskaņā ar brīvā tirgus principiem. Ja finanšu instrumenta tirgus nav aktīvs, un nosaka patieso vērtību, izmantojot kādu no vērtēšanas paņēmieniem. Vērtēšanas paņēmieni ietver aktuālāko informāciju par darījumiem tirgū un to nosacījumiem starp informētām, ieinteresētām pusēm (ja tāda ir pieejama), salīdzināšanu ar citu pēc būtības līdzīgu finanšu instrumentu, diskontētu naudas plūsmu analīzes un iespējamo cenu noteikšanas modeļu izmantošanu. Izvēlētajā vērtēšanas paņēmienā tiek pēc iespējas vairāk izmantoti tirgus dati, pēc iespējas mazāka paļāvība uz s specifiskajiem datiem, tiek ietverti visi faktori, ko tirgus dalībnieki apsvērtu, nosakot cenu, un kas atbilst pieņemtajai finanšu instrumentu cenas noteikšanas ekonomiskajai metodikai. Vērtēšanā izmantotie dati patiesi atspoguļo tirgus prognozes un finanšu instrumentam piemītošā riska atdeves faktoru novērtējumu. periodiski pārskata vērtēšanas paņēmienus un pārbauda to derīgumu, izmantojot cenas pēdējos tirgus darījumos ar tādiem pašiem finanšu instrumentiem vai pamatojoties uz citiem pieejamiem tirgus datiem. Ja patiesās vērtības novērtēšanā tiek izmantota trešo pušu informācija, piemēram, brokeru noteiktās cenas vai novērtēšanas pakalpojumi, un izvērtē un dokumentē no trešajām personām iegūtos pierādījumus, lai pamatotu, ka šādas vērtēšanas atbilst SFPS prasībām. Tas ietver: - pārbaudi, vai un ir apstiprinājuši brokeri vai novērtēšanas pakalpojumu attiecīgā veida finanšu instrumentu vērtības noteikšanai; - izpratni par to, kā iegūta patiesā vērtība, un apmēru, kādā tā atspoguļo faktiskos darījumus tirgū; - ja patiesās vērtības novērtēšanai tiek izmantotas līdzīgu instrumentu cenas, tad kā šīs cenas ir tikušas koriģētas, lai atspoguļotu vērtējamo instrumentu pazīmes. Novērtējot aktīva vai saistību patieso vērtību, un pēc iespējas lielākā apmērā izmanto novērojamus tirgus datus. Patiesā vērtība tiek klasificēta dažādos līmeņos patiesās vērtības hierarhijā, balstoties uz vērtēšanas metodēs izmantotajiem datiem: - 1. līmenis: identisku aktīvu vai saistību aktīvos tirgos kotētās cenas (nekoriģētas). 24

- 2. līmenis: ievades dati, kas nav 1. līmenī iekļautās kotētās cenas, kas ir novērojami par aktīvu vai saistībām vai nu tieši (t.i., kā cenas) vai netieši (t.i., atvasināti no cenām). - 3. līmenis: ievades dati par aktīvu vai saistībām, kas nav balstīti uz novērojamiem tirgus datiem (nenovērojami dati). Ja aktīva vai saistību patiesās vērtības novērtēšanā izmantotie ievades dati var tikt kategorizēti atšķirīgos patiesās vērtības hierarhijas līmeņos, patiesās vērtības novērtēšana tiek kopumā kategorizēta tajā patiesās vērtības hierarhijas līmenī, kuram pieder viszemākā līmeņa ievades dati, kas ir būtiski visam novērtējumam. Pārklasifikāciju starp patiesās vērtības hierarhijas līmeņiem atzīst tā pārskata perioda beigās, kurā tā ir veikta. un ir ieviesuši patiesās vērtības novērtēšanas kontroles struktūru. Šīs struktūras ietvaros darbojas vērtēšanas komanda, kurai ir vispārēja atbildība par visu būtiskāko patieso vērtību novērtēšanu, ieskaitot 3. līmeņa patiesās vērtības, un tā atskaitās tieši Risku kontroles departamenta vadītājam un Risku direktoram. un atzīst izmaiņu patiesās vērtības hierarhijas līmenī instrumentiem tā pārskata perioda beigās, kurā notikušas izmaiņas. Turpmāku patiesās vērtības pamatojuma analīzi finanšu instrumentiem skatīt 34. piezīmē. Nefinanšu aktīvu novērtēšanas pamatprincipi ir atspoguļoti 22. piezīmē. Zaudējumi no vērtības samazināšanās (i) Finanšu aktīvi Katrā pārskata perioda beigu datumā un novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā nenovērtētajiem finanšu aktīviem nav mazinājusies vērtība. Finanšu aktīvu vērtība ir samazinājusies, ja pastāv objektīvi pierādījumi tam, ka pēc sākotnējās aktīva uzrādīšanas ir iestājies zaudējumus nesošs gadījums un ka zaudējumus nesošs gadījums atstāj iespaidu uz aktīva naudas plūsmu nākotnē, ko var ticami aplēst. Objektīvi pierādījumi finanšu aktīva (tai skaitā kapitāla vērtspapīru) vērtības samazinājumam ietver aizņēmēja veicamo maksājumu kavēšanos, kredīta vai avansa pārstrukturēšanu ar nosacījumiem, kādus un citos apstākļos neapsvērtu, norādes, ka aizņēmējs vai emitents sāk maksātnespējas procesu, aktīva tirgus zudums vērtspapīriem vai citas acīmredzamas norādes, kas attiecas uz aktīvu grupām, piemēram, negatīvas izmaiņas aizņēmēju vai emitentu grupas maksātspējā vai arī ekonomiskie apstākļi, kas saistīti ar saistību nepildīšanu grupā. Kredīts ir uzskatāms par pārstrukturētu no šīs abpusējās vienošanās datuma līdz datumam, kad vismaz divi gadi ir pagājuši bez līgumsaistību maksājumu kavējumiem virs 30 dienām, vai ja ir iestājies kāds no zaudējumu notikumiem. Peļņu nenesošie kredīti ir kredīti ar maksājumu kavējumiem virs 90 dienām, kredīti ar vērtību samazinošām pazīmēm vai kredīti, kurus paredzēts nodot parādu piedziņai ar piespiedu nodrošinājuma atsavināšanu, un kredīti, kuriem ir atsavināts nodrošinājums. Ja peļņu nenesošs kredīts tiek pārstrukturēts (mainās līguma nosacījumi), tas saglabā peļņu nenesošā kredīta statusu vismaz 12 mēnešus pēc līguma nosacījumu izmaiņu dienas. Ieguldījumam kapitāla vērtspapīros nozīmīga un ilgstoša patiesās vērtības lejupslīde zem tā izmaksām ir objektīvs vērtības samazināšanās pierādījums. un novērtē pierādījumus par kredītu un debitoru parādu un līdz termiņa beigām turēto vērtspapīru vērtības samazināšanos noteiktiem aktīviem, t.i., tiek novērtēta specifiskā vērtības samazināšanās. Zaudējumus no vērtības samazināšanās aktīviem, kas uzrādīti amortizētajā pašizmaksā, novērtē kā starpību starp finanšu aktīva uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo 25

vērtību, kas diskontēta ar aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi. Kad ir sagaidāms, ka nākotnes naudas plūsma tiks saņemta no ķīlas realizācijas, ķīlas vērtība tiek noteikta izmantojot šādas divas vispāratzītas vērtēšanas metodes: ienākumu metode, izmantojot diskontētās naudas plūsmas modeļa vērtēšanas paņēmienu, un tirgus pieeja, izmantojot tirgus salīdzināmo datu vērtēšanas metodi. Zaudējumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrāda uzkrājumos aktīviem, kas samazina kredītus un debitoru parādus. Procentus par aktīvu ar pazeminājušos vērtību turpina atzīt, atceļot diskontu. Ja notikuma, kas izcēlies pēc zaudējumu atzīšanas, rezultātā zaudējumi no vērtības samazināšanās samazinās, samazinājumu atceļ, izmantojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Zaudējumus no vērtības samazināšanās ieguldījumiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, atzīst, pārvietojot kopējos zaudējumus, kas bija atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Kopējie zaudējumi, kas no pašu kapitāla tiek pārvietoti un atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, veido starpību starp iegādes izmaksām, atskaitot pamatsummas atmaksu un amortizāciju, un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas iepriekš atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Izmaiņas uzkrājumos zaudējumiem no vērtības samazināšanās, kas attiecas uz laika vērtību, ir atspoguļotas procentu ienākumu sastāvā. Ja vēlākā periodā parāda vērtspapīra, kura vērtība ir samazinājusies, patiesā vērtība pieaug un šo pieaugumu var objektīvi attiecināt uz notikumu, kas izcēlies pēc tam, kad peļņas vai zaudējumu aprēķinā tika atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, šos zaudējumus atceļ un rezultātā iegūto summu atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tomēr jebkurš vērtspapīra, kura vērtība ir samazinājusies, patiesās vērtības atguvums tiek atzīts pārējos visaptverošos ienākumos. (ii) Nefinanšu aktīvi Katrā pārskata perioda beigu datumā un novērtē, vai nepastāv pazīmes, kuras liecinātu, ka nefinanšu aktīviem, izņemot atliktā nodokļa aktīvu un atsavinātās ķīlas un pārējos aktīvus, varētu būt samazinājusies vērtība. Ja tiek konstatēts, ka šādas pazīmes pastāv, tiek aplēsta aktīva atgūstamā summa. Nemateriālās vērtības atgūstamā summa tiek izvērtēta katrā pārskata perioda beigu datumā. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva vai tā naudu pelnošās vienības uzskaites summa pārsniedz tās atgūstamo summu. Naudu pelnošā vienība ir mazākā nosakāmā aktīvu grupa, kas rada no citiem aktīviem un aktīvu grupām neatkarīgu naudas plūsmu. Zaudējumi no vērtības samazināšanās tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Zaudējumus no vērtības samazināšanās, kas atzīti attiecībā uz naudu pelnošām vienībām, sākotnēji attiecina, lai samazinātu tām piešķirtās nemateriālās vērtības uzskaites vērtību, un pēc tam, lai proporcionāli samazinātu pārējo šajā vienībā (vienību kopumā) ietilpstošo aktīvu uzskaites vērtību. Aktīva vai naudu pelnošās vienības atgūstamā summa ir lielākā no tā lietošanas vērtības vai patiesās vērtības, atskaitot pārdošanas izmaksas. Novērtējot lietošanas vērtību, aplēstās nākotnes naudas plūsmas tiek diskontētas līdz to pašreizējai vērtībai, izmantojot pirmsnodokļu diskonta likmi, kura atspoguļo naudas laika vērtības pašreizējo tirgus novērtējumu un riskus, kas saistīti ar attiecīgo aktīvu. Zaudējumi no nemateriālās vērtības samazināšanās nav atceļami. Zaudējumi no citu aktīvu vērtības samazināšanās, kas atzīti iepriekšējos periodos, tiek pārskatīti katrā pārskata perioda datumā, lai noteiktu, vai nepastāv pierādījumi tam, ka zaudējumi ir samazinājušies vai risks nepastāv pavisam. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atceļ, ja ir veiktas izmaiņas aplēsēs, kas izmantotas atgūstamās summas noteikšanai. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atceļ vienīgi tādā apmērā, par cik attiecīgā aktīva uzskaites vērtība nepārsniedz to uzskaites vērtību, atskaitot nolietojumu, kura tiktu noteikta, ja zaudējumi no vērtības samazināšanās netiktu atzīti. 26

Saistības izsniegt kredītu Parastās uzņēmējdarbības ietvaros un uzņemas saistības izsniegt kredītus, kas ietver neatsaucamas saistības izsniegt kredītlīnijas, akreditīvus un garantijas, un nodrošina citas kredītu apdrošināšanas formas. Finanšu garantijas ir līgumi, saskaņā ar kuriem Koncernam vai i ir nepieciešams veikt īpašus maksājumus, lai atlīdzinātu zaudējumus finanšu garantijas turētājam, kas rodas, ja debitors neveic maksājumu noteiktajā termiņā saskaņā ar parāda instrumenta nosacījumiem. Finanšu garantiju saistības sākotnēji tiek atzītas kā paredzamās un iespējamās saistības to patiesajā vērtībā, atskaitot darījumu izmaksas, kas saistītas ar tām, un vēlāk tiek novērtētas lielākajā no sākotnēji atzītās summas, atskaitot kopējo amortizāciju, vai uzkrājumu zaudējumiem summas saskaņā ar garantiju. Uzkrājumi zaudējumiem no finanšu garantijām un citām kredītsaistībām tiek atzīti, kad zaudējumi tiek uzskatīti par iespējamiem un var tikt ticami novērtēti. Finanšu garantiju saistības un uzkrājumi citām kredītsaistībām tiek iekļauti uzkrājumos zaudējumiem no vērtības samazināšanās. Nodokļi Uzņēmumu ienākuma nodoklis sastāv no par pārskata gadu aprēķinātā nodokļa. Uzņēmumu ienākuma nodokli uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot, ja tas attiecas uz posteņiem, kurus atzīst tieši pašu kapitālā vai pārējos visaptverošajos ienākumos. Maksājamais nodoklis ietver paredzamo nodokļa maksājumu no gada apliekamā ienākuma, kas aprēķināts, izmantojot nodokļu likmes, kuras ir spēkā pārskata perioda beigu datumā, un korekcijas maksājamos nodokļos, kuras attiecas uz iepriekšējiem gadiem. Nauda un tās ekvivalenti Nauda un tās ekvivalenti ir kasē esošās banknotes un monētas, neierobežoti noguldījumi Latvijas Bankā un augstas likviditātes aktīvi, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš ir mazāks par trīs mēnešiem, kuri ir pakļauti nebūtiskam patiesās vērtības izmaiņu riskam un kurus un izmanto īstermiņa saistību dzēšanai. Noma ( un kā iznomātājs) (i) Nomas klasifikācija Nosakot nomas klasifikāciju, vērā tiek ņemti tikai riski un atlīdzības, kas saistītas ar nomātā aktīva īpašumtiesībām nomas perioda laikā. Riski ietver iespējamību ciest zaudējumus neizmantotas kapacitātes vai novecojušu tehnoloģiju dēļ, kā arī aktīva vērtības samazināšanās rezultātā, kamēr atlīdzības ietver iespējamu peļņu no aktīva vērtības pieauguma vai aktīva atlikušās vērtības realizācijas nomas perioda beigās. Savukārt, riski, kas saistīti ar aktīva būvniecību pirms nomas sākuma, tā būvniecības finansēšanu un pakalpojumu izmaksām, izmantojot nomāto aktīvu, nav saistīti ar nomātā aktīva īpašumtiesībām nomas perioda laikā un, mūsuprāt, nav jāņem vērā, nosakot nomas klasifikāciju. Nomas klasifikāciju nosaka nomas perioda sākumā un to nemaina, izņemot gadījumus, kad ir notikušas izmaiņas nomas līgumā. (ii) Noma ar izpirkuma tiesībām (finanšu noma) Noma ar izpirkuma tiesībām ir noma, kuras gadījumā ar aktīva īpašumtiesībām saistītie riski un labumi īpašumtiesības perioda beigās var netikt pārņemtas. Kad aktīvi tiek iznomāti uz nosacījumiem, kas atbilst nomai ar izpirkuma tiesībām, neto ieguldījums nomā ar izpirkuma tiesībām tiek atzīts kā pircēju parādi. Neto ieguldījums nomā ar izpirkuma tiesībām ir starpība starp bruto pircēju parādiem un nenopelnītiem finansējuma ienākumiem. 27

(iii) Operatīvā noma Noma bez izpirkuma tiesībām ir pārējā noma. Aktīvi, kas iznomāti uz nosacījumiem, kas atbilst nomai bez izpirkuma tiesībām, tiek uzrādīti pamatlīdzekļu sastāvā, atskaitot uzkrāto nolietojumu. To nolietojums tiek aprēķināts visa to lietderīgās lietošanas perioda laikā līdzīgi kā citiem pamatlīdzekļu posteņiem. Noma ( un kā nomnieks) Kopš 2019. gada 1. janvāra 16. SFPS Noma tiek atzīta Koncerna finanšu pārskatos. Nomnieks uzskaitē atzīst: a) aktīvus un saistības no visiem nomas līgumiem ar nomas termiņu vairāk kā 12 mēneši, izņemot zemas vērtības aktīvu nomas līgumu, un b) nomāto aktīvu nolietojuma izmaksas atsevišķi no nomas saistību procentu izmaksām. ir ieviesis 16. SFPS Noma no 2019. gada 1. janvāra, bet nav koriģējusi salīdzinošos datus par 2018. gada pārskata periodu, kā to atļauj īpašie pārejas noteikumi standartā. Ieviešot 16. SFPS, atzina materiālos aktīvus un nomas saistības attiecībā uz nomu, kas iepriekš tika klasificēta kā operatīvā noma saskaņā ar 17. SGS Noma principiem. un nomā nekustamo īpašumu telpas savām filiālēm. Nomas līgumi tiek slēgti uz noteiktu laiku līdz 5 gadiem, bet tie ietver termiņa pagarināšanas un izbeigšanas iespēju. 31.12.2019. lielākā daļa līgumu ir ar pagarināšanas iespēju uz vienu gadu, bet saskaņā ar vadības pieņēmumu šādiem līgumiem tiek lēsts, ka vidējais termiņš ir 10 gadi. Nosakot nomas termiņu, vadība ņem vērā visus faktus un apstākļus, kas rada ekonomisku stimulu izmantot pagarināšanas iespēju. un nomu atzīst lietošanas tiesību aktīvu un atbilstošas saistības dienā, kad nomātais aktīvs ir pieejams lietošanai. Nomas saistības tika atzītas nomas maksājumu pašreizējā vērtībā. Lietošanas tiesību aktīvi tika novērtēti nomas saistību apjomā, jo lietošanas tiesību aktīvu pielāgošana nebija nepieciešama. Katrs nomas maksājums tiek sadalīts starp saistībām un finanšu izmaksām. Finanšu izmaksas tiek iekļautas peļņā vai zaudējumos nomas perioda laikā, lai iegūtu nemainīgu periodisku procentu likmi par katra perioda saistību atlikumu. Lietošanas tiesību aktīvs tiek amortizēts lietderīgās lietošanas laika vai nomas termiņa periodā, atkarībā no tā, kurš no tiem ir īsāks, izmantojot lineāro metodi. Nomas saistības ietver fiksēto maksājumu pašreizējo neto vērtību, no kuras atskaitīti saņemamie nomas atvieglojumi. Nomas maksājumi tiek diskontēti, izmantojot procentu likmi, kas netiešā veidā ietverta nomā. Alternatīvā procentu likme ir procentu likme, kas nomniekam būtu jāmaksā, lai līdzvērtīgā termiņā un ar līdzvērtīgu nodrošinājumu aizņemtos līdzekļus, kas nepieciešami, lai iegūtu aktīvu, kura vērtība ir līdzvērtīga lietošanas tiesību aktīvam tādos pašos ekonomiskos apstākļos. Piemērojot standartu uz 01.01.2019., nomas maksājumi tika diskontēti ar Koncerna pieaugošo aizņēmuma likmi vidēji 4.35%. Rezultātā Koncerna kopējie aktīvi pārskatā par finanšu stāvokli 01.01.2019. pieauga par 1 194 tūkstošiem eiro un saistības palielinājās par 1 194 tūkstošiem eiro. 2019. gada laikā par nomas saistībām, kas bija saistītas ar jaunajiem nomas īpašumiem, papildus tika iekļauti EUR 150 tūkstoši. Uzkrājumi Uzkrājumi tiek atzīti pārskatā par finanšu stāvokli, ja Koncernam un i ir juridiskas vai faktiskas saistības, kas radušās pagātnes notikuma ietekmē, un ir sagaidāms, ka šo saistību 28

nokārtošanai būs nepieciešama ekonomisku labumu aizplūšana. Ja laika aspekta ietekme ir būtiska, uzkrājumu apjoms tiek noteikts, diskontējot paredzamo nākotnes naudas plūsmu ar pirmsnodokļa likmi, kas atspoguļo naudas laika vērtības pašreizējo tirgus novērtējumu un, ja nepieciešams, riskus, kas saistīti ar attiecīgo aktīvu. Uzkrājumi pārstrukturēšanai tiek atzīti, kad vai ir apstiprinājusi detalizētu un oficiālu pārstrukturēšanas plānu un pārstrukturēšana ir vai nu sākusies, vai publiski izziņota. Nākotnes darbības izmaksām uzkrājumi netiek veidoti. Dividendes un atzīst ienākumus no dividendēm brīdī, kad tiek nodibinātas tiesības saņemt maksājumu. Piedāvātās dividendes tiek atzītas finanšu pārskatos tikai tad, ja tās ir apstiprinājuši akcionāri. Darbinieku labumi Īstermiņa darbinieku labumus, tai skaitā algas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, prēmijas un atvaļinājuma pabalstus, atzīst neto pamatdarbības izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu. Sabiedrība veic iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas fondā par katru darbinieku noteiktā apmērā visa nodarbinātības perioda laikā saskaņā ar likumdošanas prasībām un Sabiedrībai nav saistību attiecībā uz turpmāku iemaksu veikšanu saistībā ar pensijā aizgājušo darbinieku sniegtajiem pakalpojumiem. (a) Jauni un/vai grozīti SFPS un IFRIC Izmaiņas grāmatvedības uzskaites politikās Izņemot izmaiņas, kas aprakstītas zemāk, ir konsekventi piemērojis 1. piezīmē uzskaitītās grāmatvedības politikas visos periodos, kas uzrādīti šajos finanšu pārskatos. (i) 16.SFPS: Noma Spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk. Jaunais standarts nosaka nomas līgumu atzīšanas, novērtēšanas un informācijas atklāšanas principus. Visi nomas līgumi nodrošina līzinga ņēmējam tiesības izmantot aktīvu un, ja nomas maksājumi tiek veikt noteiktā laika periodā, iekļauj arī finansēšanas komponenti. Atbilstoši, 16. SFPS izslēdz iespēju klasificēt nomas līgumus kā operatīvo vai finanšu nomu, kā to noteica 17. SGS. Tā vietā, 16. SFPS ievieš vienotu nomnieka uzskaites modeli. Nomnieks savā uzskaitē atzīst: (a) aktīvus un saistības no visiem nomas līgumiem ar nomas termiņu vairāk kā 12 mēneši, izņemot zemas vērtības aktīvu nomas līgumus; un (b) nomāto aktīvu nolietojuma izmaksas atsevišķi no nomas saistību procentu izmaksām. Līzinga devēju uzskaite saskaņā ar 16. SFPS ir lielā mērā līdzīga 17. SGS prasībām. Atbilstoši, līzinga devēji turpina klasificēt nomas līgumus kā operatīvās vai finanšu nomas, kā arī tiek saglabāta atšķirīga uzskaite atkarībā no klasifikācijas. 29

Kā nomnieks un atzīst lietošanas tiesību aktīvu un nomas saistības nomas sākuma datumā. Lietošanas tiesību aktīvs sākotnēji tiek novērtēts iegādes vērtībā un tiesības izmantot aktīvu tiek nolietotas nomas termiņa laikā, izmantojot lineāro metodi. Nomas saistības sākotnēji tiek novērtētas nomas maksājumu pašreizējā vērtībā, diskontējot, izmantojot Koncerna un s pieaugošo aizņēmuma likmi. un uzrāda lietošanas tiesību aktīvus, kas neatbilst ieguldījuma īpašuma definīcijai pamatlīdzekļos, nomas saistības citās saistībās un uzkrājumos. un ir piemērojusi 16. SFPS, izmantojot modificētu retrospektīvo pieeju (salīdzinošā informācija nav koriģēta). 16. SFPS ieviešanas ietekme: 31.12.2018 SFPS 16 01.01.2019 Īpašumi un aprīkojums 40 303 1 194 41 497 Citas saistības un uzkrājumi 40 303 1 194 41 497 31.12.2018 SFPS 16 01.01.2019 Īpašumi un aprīkojums 40 119 1 194 41 313 Citas saistības un uzkrājumi 40 119 1 194 41 313 Novērtējot nomas saistības attiecībā uz nomu, kuru klasificēja kā operatīvo nomu, un diskontēja nomas maksājumus, izmantojot tā pieaugošo aizņēmuma likmi 2019. gada 1. janvārī. Piemērotā vidējā svērtā likme ir 4,35%. 01.01.2019 Operatīvās nomas saistības 31.12.2018., kas Koncerna konsolidētajos finanšu pārskatos atklātas saskaņā ar 17. SGS 1 363 Diskontēts, izmantojot aizņēmuma procentu likmi 01.01.2019. (169) Finanšu nomas saistības, kas atzītas 31.12.2018. - - Atzīšanas atbrīvojums mazvērtīgu aktīvu nomā - - Atbrīvojums atzīšanai nomā, kuras nomas termiņš pārejas periodā ir mazāks par 12 mēnešiem - - Pagarināšanas iespējas, kuras var izmantot diezgan droši - Nomas saistības, kas atzītas 01.01.2019. 1 194 Šādi grozītie standarti stājās spēkā no 2019. gada 1. janvāra, taču saskaņā ar Banku vadības novērtējumu tiem nebija būtiskas ietekmes uz banku un Koncernu: - 23. SFPIK Nenoteiktība Ienākuma nodokļa uzskaitē (izdota 2017. gada 7. jūnijā un stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). - Priekšapmaksas instrumenti ar negatīvu kompensāciju - 9. SFPS grozījumi (izdoti 2017. gada 12. oktobrī un stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). 30

- Grozījumi 28. SGS Ilgtermiņa līdzdalība asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos (izdoti 2017. gada 12. oktobrī un spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). - Gada uzlabojumi SFPS 2015. 2017. gada ciklam - grozījumi 3. SFPS, 11. SFPS, 12. SGS un 23. SGS (izdoti 2017. gada 12. decembrī un stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk). - Grozījumi 19. SGS Plāna grozījumi, samazinājumi vai norēķini (izdoti 2018. gada 7. februārī un stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gadā vai vēlāk). b) Jauni standarti un interpretācijas vēl nav pieņemtas Vairāki jauni standarti, standartu grozījumi un interpretācijas ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas pēc 2018. gada 1. janvāra, un šie konsolidētie finanšu pārskati nav piemēroti. Tie, kas var attiekties uz grupu, ir izklāstīti turpmāk. un neplāno šos standartus pieņemt savlaicīgi. (i) Grozījumi atsaucēs uz SFPS standartu konceptuālo sistēmu Grozījumi atsaucēs uz SFPS standartu konceptuālo sistēmu ir publicēti pārskata periodos, kas sākas pēc 2020. gada 1. janvāra vai vēlāk. ii) Grozījumi 3. SFPS: Uzņēmējdarbības apvienošana Grozījumi 3. SFPS: Uzņēmējdarbības apvienošana, kas publicēti 2018. gada 22. oktobrī, ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas pēc 2020. gada 1. janvāra vai vēlāk. (iii) Grozījumi 1. SGS un 8. SGS attiecībā uz būtiskuma definīciju Grozījumi 1. SGS un 8. SGS attiecībā uz būtiskuma definīciju, kas publicēti 2018. gada 31. oktobrī, ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas pēc 2020. gada 1. janvāra vai vēlāk. 2 Risku un kapitāla pārvaldīšana Ievads un savā darbībā ir pakļauti dažādiem finanšu un nefinanšu riskiem. Koncerna un s stratēģiskais mērķis ir nodrošināt atbilstošu līdzsvaru starp riskiem, kurus un uzņemas un peļņu, kā arī līdz minimumam samazināt risku potenciālo negatīvo ietekmi uz Koncerna un s finanšu stāvokli un darbību. Risku pārvaldīšanas sistēma ir integrēta Koncerna un s iekšējās kontroles sistēmā, ņemot vērā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktās iekšējās kontroles sistēmas prasības, kā arī Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādātos korporatīvās pārvaldības principus bankām (Corporate Governance principles for banks), nodrošinot no biznesa struktūrvienībām neatkarīgas risku kontroles un darbības atbilstības kontroles funkcijas. Riska mērīšanas, novērtēšanas un kontroles funkcijas tiek atdalītas no biznesa struktūrvienība funkcijām. un identificē visus tās darbībai piemītošos būtiskos riskus, kā arī izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas politikas un procedūras šo risku pārvaldīšanai, tai skaitā mērīšanai, novērtēšanai, kontrolei, mazināšanas pasākumiem, pārskatu un informācijas sniegšanai. Politikas 31

un procedūras un pārskata ne retāk kā vienu reizi gadā, kā arī atbilstoši izmaiņām Koncerna un s darbībā un tās darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos. Pirms jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanas un identificē un novērtē tiem piemītošos riskus un apstiprina iekšējos normatīvos dokumentus, kas saistīti ar riska pārvaldību, kas ietver atbilstošas procedūras, ierobežojumus un limitus, kā arī riska ierobežošanas metodes. Koncerna un s darbībai piemītošie būtiskākie risku veidi ir: kredītrisks, koncentrācijas risks, valsts risks, likviditātes risks, netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks, tirgus risks (t.sk. ārvalstu valūtu risks, tirgus cenu risks), operacionālais risks, pārmērīgas sviras risks, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kā arī reputācijas risks un stratēģijas un biznesa risks. Risku kontrole un pārvaldība notiek atsevišķu risku līmenī un risku portfeļu līmenī, kā arī kopīgi visiem darbības veidiem un risku veidiem. Riska apetīte Riska apetīte ir maksimālais riska līmenis, kuru un ir gatava pieņemt, lai sasniegtu tās biznesa mērķus. Koncerna un s riska apetītes parametrus nosaka s Padome: - nodrošinot stratēģisko vadību un norādījumus; - izskatot un apstiprinot Koncerna un s gada budžetus un prognozes normālai darbībai un stresa apstākļiem; - regulāri izskatot un uzraugot Koncerna un s riska līmeni. Stresa testēšana Nosakot kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģiju, un izvērtē un dokumentē iespējamos attīstības scenārijus atkarībā no dažādiem ārējo apstākļu attīstības scenārijiem, ņemot vērā valstu, kurās un veic vai plāno veikt savu darbību, makroekonomisko rādītāju dažādus attīstības scenārijus, Koncerna un s darbību ietekmējošo nozaru iespējamās attīstības tendences, iespējamās izmaiņas atbilstības likumos, noteikumos un standartos, konkurentu darbības un citus faktorus, kas var būtiski ietekmēt Koncerna un s mērķu sasniegšanu. Ārējo apstākļu attīstības scenāriju analīzes gaitā tiek veikta stresa testēšanu (stress testing) identificē tādus iespējamos notikumus vai iespējamās izmaiņas tirgus nosacījumos, kurām var būt negatīva ietekme uz Koncerna un s darbību un kuras var kavēt Koncerna un s mērķu sasniegšanu, kā arī novērtē šādu notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos ietekmi uz Koncerna un s kapitāla apmēru. Koncerna un s stresa testēšana ietver gan jūtīguma analīzi (sensitivity analysis), gan scenāriju analīzi (scenario analysis), gan reverso stresa testēšanu (reverse stress testing). Jutīguma analīzi izmanto, lai noteiktu kāda atsevišķa riska faktora vai vairāku riska faktoru vienlaicīgu nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz Koncerna un s risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem (t.i., lai novērtētu finanšu un kapitāla rādītāju jūtīgumu pret izmaiņām vienā vai vairākos riska faktoros). Scenāriju analīzi izmanto, lai novērtētu Koncerna un s darbībai būtiska nelabvēlīga scenārija (t.i., iekšēja vai ārēja nelabvēlīga notikuma vai nelabvēlīgu izmaiņu makroekonomiskajos rādītājos vai tirgus nosacījumos) ietekmi uz visu darbībai piemītošo būtisko risku līmeni un finanšu un kapitāla rādītājiem. Reverso stresa testēšanu izmanto, lai identificētu tādas negatīvas sekas (piemēram, darbības zaudējumi, aktīvu vērtības samazināšanās, aktīvu likviditātes zudums, noguldījumu aizplūde, finansējuma avotu nepieejamība u.tml.), kā rezultātā var tikt apdraudēta Koncerna un s turpmākā darbība. 32

Stresa testēšana ir neatņemama Koncerna un s iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) un iekšējā likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa (ILAAP) sastāvdaļa. s Padome ņem vērā stresa testēšanas rezultātus, nosakot Koncerna un s riska apetīti. 2.1. Tirgus risks Tirgus risks ir iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finanšu instrumentu tirgus cenas izmaiņām, kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. un banka nosaka šādas tirgus riska sastāvdaļas: - vērtspapīru tirgus cenu izmaiņu risks iespēja ciest zaudējumus kāda parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgā vērtspapīra cenai; - procentu likmju risks procentu likmju izmaiņu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz koncerna un bankas ienākumiem, kā arī koncerna un bankas kapitāla ekonomisko vērtību; - ārvalstu valūtas risks iespēja ciest zaudējumus no ārvalstu valūtā denominēto bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, mainoties valūtas kursam, zeltu pielīdzina ārvalstu valūtai; - preču risks iespēja ciest zaudējumus kādas preču pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgās preces cenai. Prece šajā izpratnē ir ķermeniska lieta, kuru tirgo vai var tirgot otrreizējā tirgū, piemēram, lauksaimniecības produkti, nafta, dārgmetāli (izņemot zeltu). (i) Procentu likmju risks Procentu likmju risks ir iespēja Koncernam un i ciest zaudējumus gadījumā, ja procentu likmju izmaiņas nelabvēlīgi ietekmēs Koncerna un s ienākumus un izdevumus un tādējādi samazinās Koncerna un s pašu kapitāla apmēru. Procentu likmju riska pārvaldīšanas process Procentu likmju riska pārvaldīšanas politika nosaka tā pārvaldīšanas pamatprincipus, Koncerna un s vadības un struktūrvienību uzdevumus un atbildību, procentu likmju riska novērtēšanas, limitu noteikšanas un kontroles procesu, stresa testēšanas, kā arī pārskatu un informācijas sniegšanas kārtību. un novērtē procentu likmju izmaiņu ietekmi uz Koncerna un s darbību kopumā, kā arī uz Koncerna un s netirdzniecības portfelī iekļautajiem darījumiem un procentu likmju risku katrā valūtā, kurā aktīvu vai saistību lielums pārsniedz 5% no finanšu stāvokļa pārskata kopsummas, kā arī kopā visās valūtās. un procentu likmju riska kontrolei un mazināšanai: - nosaka procentu likmju riska limitus: tīro gada procentu ienākumu, procentu likmēm paralēli mainoties par 1 procentu (jeb 100 bāzes punktiem), izmaiņām un ekonomiskās vērtības samazinājumam, pieņemot, ka procentu likmju negaidītas paralēlas izmaiņas ir 200 bāzes punkti; - nodrošina pret procentu likmju izmaiņām jutīgo aktīvu un saistību struktūru uzturēšanu atbilstoši Koncernam un i pieņemamam procentu likmju riska līmenim; - nepārtraukti seko līdzi procentu likmju izmaiņām finanšu instrumentu un naudas tirgos; - nepieciešamības gadījumā pielieto procentu likmju riska ierobežošanu, kā arī Koncerna un s produktos ietverto ar procentu likmēm saistīto izvēlas iespēju ierobežošanu. Procentu likmju riska pārvaldīšanas politiku un procedūras un pārskata ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Koncerna un s darbībā un darbību ietekmējošā ārējā vidē. 33

Detalizētu kvantitatīvu informāciju par procentu likmju risku skatīt 38. piezīmē. (ii) Ārvalstu valūtas risks Ārvalstu valūtas risks ir iespēja Koncernam un i ciest zaudējumus no ārvalstu valūtā denominēto bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, mainoties valūtas kursam. Ārvalstu valūtas riska pārvaldīšanas process Ārvalstu valūtas riska pārvaldīšanas politika nosaka un regulē Koncerna un s vadības un struktūrvienību uzdevumus un atbildību ārvalstu valūtas riska pārvaldīšanā, ārvalstu valūtas riska kontroles noteikumus un mazināšanas pasākumus, kā arī mērīšanas, pārskatu un informācijas sniegšanas kārtību. un ir noteikuši limitus atklātās ārvalstu valūtas pozīcijām vienā valūtā un kopējai atklātajai ārvalstu valūtu pozīcijai, kā arī veic šo limitu ievērošanas kontroli darba dienas laikā, kā arī katras darba dienas beigās. Papildus informāciju par Koncerna un s ārvalstu valūtas risku pārskata gada beigās skatīt 36. piezīmē (valūtu analīze). Koncerna un s pārskata perioda neto ienākumu un pašu kapitāla jūtīguma analīze pret izmaiņām ārvalstu valūtas kursos, pamatojoties uz 2019. un 2018. gada 31. decembrī esošajām atklātajām ārvalstu valūtas pozīcijām pēc vienkāršotā scenārija, 10% izmaiņas USD uz EUR valūtu kursos, ir šāda: Peļņa vai zaudējumi 2019 2019 2018 2018 10% USD vērtības pieaugums pret EUR 110 110 83 83 10% USD vērtības samazinājums pret EUR (110) (110) (83) (83) Iespējamā ietekme uz bankas peļņu no izmaiņām citu valūtu kursos uz 2019. un 2018. gada 31. decembri ir nebūtiska. (iii) Vērtspapīru tirgus cenu risks Vērtspapīru tirgus cenu izmaiņu risks ir iespēja ciest zaudējumus kāda finanšu instrumenta pozīciju pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgā finanšu instrumenta cenai. un, izveidojot parāda vērtspapīru tirdzniecības un investīciju portfeli, ir pakļauti vērtspapīru tirgus cenu svārstībām. Vērtspapīru tirgus cenu izmaiņu riska pārvaldību nosaka s finanšu instrumentu portfeļa politika kā arī Tirgus riska pārvaldīšanas un limitu noteikšanas procedūra. pielieto riskam pakļautās vērtības (Value-at-Risk) aprēķinus, kā arī scenāriju analīzi, lai novērtētu un noteiktu vērtspapīru tirgus cenu riskam nepieciešamo kapitāla apmēru. 34

Koncerna pārskata gada neto ienākumu un pašu kapitāla jūtīguma analīze pret izmaiņām vērtspapīru tirgus cenās, pamatojoties uz 2019. un 2018. gada 31. decembrī esošajām pozīcijām pēc vienkāršotā scenārija, 5% izmaiņas vērtspapīru tirgus cenās, ir šāda: 2019. gada 31. decembrī 2018. gada 31. decembrī Peļņa vai zaudējumi Kapitāls un rezerves Peļņa vai zaudējumi Kapitāls un rezerves 5% pieaugums vērtspapīru cenās 106 689 3 191 5% samazinājums vērtspapīru cenās (106) (689) (3) (191) 2.2. Kredītrisks Kredītrisks ir iespēja Koncernam un i ciest zaudējumus gadījumā, ja aizņēmējs (parādnieks, debitors) vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret Koncernu un Banku atbilstoši līguma noteikumiem. un ir pakļauta kredītriskam, un tas ir būtisks Koncerna un s darbībai piemītošs risks, tāpēc kredītriska pārvaldīšana tiek veikta ar īpašu rūpību. un ir izstrādājuši un s padome ir apstiprinājusi kredītriska pārvaldīšanas politiku, kas nosaka kredītriska pārvaldīšanas kārtību, pienākumu un atbildības sadalījumu. Par aktīvu kvalitātes novērtēšanu un kontroli Koncernā un Bankā atbild Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas komiteja. sadarbībā ar ārējiem konsultantiem izstrādāja 9. SFPS ieviešanai nepieciešamos procesus un modeļus un 2019. gadā turpināja procesu pilnveidošanu. Pašlaik norit darbs pie atsevišķiem uzlabojumiem. Projekts tiek īstenots visas s ietvaros. Projekta ietvaros ir pārstrādājusi dažādus modeļus. 9. SFPS mainīja finanšu aktīvu klasifikāciju no 39. SGS. Tirdzniecībai turētie aktīvi tika klasificēti vērtībā caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu (FVTPL); aizdevumi un debitoru parādi tika pārklasificēti amortizētajās izmaksās (AMC); un pārdošanai pieejamie aktīvi tika klasificēti patiesajā vērtībā, izmantojot citus vispārējos ienākumus (FVTOCI), ja vien tie netika uzskatīti par patiesās vērtības uzņēmējdarbības modeli vai neizpildīja līgumos noteiktās naudas plūsmas prasības saskaņā ar 9. SFPS. Finanšu saistību klasifikācijā un novērtēšanā nav notikušas izmaiņas. s uzņēmējdarbības modeļa un SPPI testu novērtējums tika veikts ar mērķi klasificēt Grupas un s finanšu aktīvus, lai noteiktu, vai naudas plūsmas tiks saņemtas no līgumā paredzēto naudas plūsmu iegūšanas, finanšu aktīvu pārdošanas vai abiem aspektiem. SPPI testi tika veikti katra portfeļa līgumiem (amortizētajās izmaksās (AMC) vai patiesajā vērtībā, izmantojot citus vispārējos ienākumus (FVTOCI), vai, ja tie neatbilst SPPI testam, šāds finanšu aktīvs tika klasificēts patiesajā vērtībā caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu (FVTPL)). Tika piemērota izlases metode, kurā ņemts vērā SPPI testu nenokārtošanas risks. Izlases metodika ietver būtiskuma principus attiecībā uz portfeļa lielumu un SPPI testu nenokārtošanas risku, un lielākiem kredītiem tika uzskatīts, ka SPPI neizpildes risks ir augstāks. Būtiskam kredītam, kas izsniegts s meitas sabiedrībai, tika atkārtoti novērtēta SPPI kritēriju neizpilde, lai noteiktu atbilstošo klasifikācijas kategoriju saskaņā ar 9. SFPS. Kredītam konstatēta vērtības samazināšanās un tika klasificēts patiesajā vērtībā caur peļņas vai zaudējumu aprēķinu. 2020. gadā turpinās izvērtēt SPPI kritērijus šim kredītam. Neto uzskaites vērtība šim kredītam ir 10,25 miljoni EUR. SPPI testu pieeja finanšu instrumentu portfelī ir balstīta uz katras obligācijas individuālu novērtējumu. Katra vērtspapīra individuāla novērtējuma veikšanai tika izmantota informācija no Bloomberg. Saskaņā ar testēšanas rezultātiem, visi s vērtspapīru portfeļa ieraksti ir izturējuši SPPI testu. 35

ir izstrādājusi būtiska kredīta, kas izsniegts s meitas sabiedrībai, finanšu novērtējumu (iekļaujot sagaidāmo diskontēto naudas plūsmu (DCF) analīzi) un izvērtējusi atbilstību pret Starptautisko finanšu pārskatu standartiem. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, šim kredītam ir veikusi kredīta līguma grozījumus. Sekojot SFPS prasībām, ir pārklasificējusi 10.25 miljonus EUR uz 9. SFPS 3. posmu. Finanšu aktīvu vērtības samazinājums tiek atzīts šādos posmos: 1. posms pēc finanšu instrumenta izveides vai iegādes 12 mēnešu paredzamie kredītzaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā un noteikts zaudējumu atskaitījums. Tas aizstāj sākotnējos paredzamos kredītzaudējumus. Finanšu aktīvu procentu ieņēmumus aprēķina no bruto uzskaites vērtības (piemēram, neatskaitot paredzamos kredītzaudējumus). 2. posms ja kredītrisks būtiski palielinās un netiek uzskatīts par zemu, visā dzīves ciklā paredzamie kredītzaudējumi tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Procentu ieņēmumu aprēķins ir identisks 1. posmam. 3. posms ja finanšu aktīva kredītrisks palielinās tā, ka tas tiek uzskatīts par aktīvu ar samazinātu kredītvērtību, procentu ieņēmumi tiek aprēķināti no amortizētās iegādes vērtības. Šādiem finanšu aktīviem tiek atzīti visā dzīves ciklā paredzamie kredītzaudējumi. Paredzamo kredītzaudējumu noteikšanai kolektīvi vērtējamajiem aktīviem ir izvēlējusies lietot EAD x PD x LGD x (1 + macro) pieeju katram kredītu veidam (Hipotekārie kredīti, kredītkartes, patēriņa kredīti, līzings fiziskajām personām, līzings juridiskajām personām, komerciālie kredīti rezidentiem, komerciālie kredīti nerezidentiem) atsevišķi, arī sadalot grupās pēc nokavēto dienu skaita, kur EAD ir riska darījuma apjoms uz atskaites datumu, PD ir saistību neizpildes varbūtība, LGD ir zaudējumu apjoms saistību neizpildes gadījumā un makro modeļa koeficients ietver nākotnes informāciju. Uz nākotni vērstās korekcijas novērtēšanai (macro modeļa koeficients) izmanto lineārās regresijas modeli, kas pamatojas uz pagātnes notikumiem, pašreizējiem vērtības samazināšanās aprēķiniem un nākotnes ekonomisko apstākļu prognozēm. Piemērotākā Macro modeļa izstrādei pārbauda vairāku makroekonomisko faktoru ietekmi. Modeļa atlasē tika pārbaudītas visas iespējamās faktoru kombinācijas: Latvijas IKP, inflācijas līmenis un Bezdarba līmenis, Brent naftas cena, Krievijas IKP un inflācijas līmenis, Ukrainas IKP, Libor un Euribor 3m-12m likmes, EUR/USD valūtas kurss, Eiropas bezdarba līmenis un inflācija, kā arī vairāki citi faktori. LGD aprēķinam tiek izmantota vēsturiskā datu pieeja. PD aprēķins ir balstīts uz vēsturisko ikmēneša klientu migrāciju starp kavēto dienu (DPD) grupām, izmantojot Markova ķēdes modeli. Markova ķēdes aprēķins balstās uz vēsturisko vidējo mēneša kustību, kura tiek noformēta migrācijas matricā. Matrica tiek reizināta, lai prognozētu aizdevumu kustību dažādās reitinga klasēs vai nokavēto dienu grupās noteiktā laika posmā. LGD aprēķina, pamatojoties uz informāciju par vēsturiski atgūstamajām naudas plūsmām saskaņā ar defolta grupām. Jauni vērtības samazināšanās novērtēšanas modeļi ir sagatavoti gan dzīves ciklā paredzamajiem kredītzaudējumiem, gan 12 mēnešu laikā paredzamajiem kredītzaudējumiem. 12 mēnešu laikā paredzamie kredītzaudējumi ir tā daļa no dzīves ciklā paredzamajiem kredītzaudējumiem, kura ir saistīta ar aizdevuma saistību nepildīšanas varbūtību nākamajos 12 mēnešos. Dzīves ciklā paredzamie kredītzaudējumi atspoguļo pašreizējās vērtības aprēķinu paredzamajiem zaudējumiem, kas rodas, ja aizņēmējs nepilda savas saistības visā aizdevuma darbības laikā. Kredītriska būtisks pieaugums tiek noteikts pēc 30+ dienu kavējuma kritērija (kritērijs pārejai no 1. posma uz 2. posmu). To papildina arī citi papildus riska faktori (piem., kredīta restrukturizācija, zemā likviditāte, nodokļu parādi, utt.). Būtisks kredītriska pieaugums, salīdzinot ar sākotnējo kredītrisku, ir kritērijs aktīva pārcelšanai starp vērtības samazināšanās posmiem. Defolta notikums tiek piemērots saskaņā ar 90+ dienu kavējuma termiņu, un, dažos gadījumos, arī ar ievērojamu 36

pārstrukturēšanu, maksātnespēju vai bankrota procedūru, uzsāktām līdzīgām juridiskām procedūrām vai citām norādēm par maksātspējas mazināšanos. Lineārās regresijas modelis tiek izmantots, lai novērtētu uz priekšu vērstas korekcijas, pamatojoties uz pagātnes notikumiem, pašreizējiem vērtības samazinājuma aprēķiniem un nākotnes ekonomisko nosacījumu prognozēm. Paredzamo kredītzaudējumu noteikšanai individuāli vērtējamajiem aktīviem (sākotnējā aktīvu vērtība pārsniedz 100 līmeni) izmanto sagaidāmo naudas plūsmu, kas sastāv no diviem scenārijiem, kur pirmais scenārijs paredz kredīta atmaksu saskaņā ar kredīta līgumu, bet otrais scenārijs paredz, ka naudas plūsma rodas no nodrošinājuma realizācijas kredīta līguma laušanas gadījumā. Katra scenārija iestāšanās varbūtība ir noteikta atbilstoši kavētajām dienām. Vidēji svērtā naudas plūsma tiek diskontēta, rezultāts tiek salīdzināts ar esošo saistību apjomu. Paredzamo kredītzaudējumu noteikšanai ārpusbilances posteņiem (neizmantotām kredītlīnijām) ir izvēlējusies lietot EAD x PD x LGD x CCF pieeju, kur EAD ir riska darījuma apjoms (neizmantotās kredītlīnijas apjoms) uz atskaites datumu, PD ir saistību neizpildes varbūtība, LGD ir zaudējumu apjoms saistību neizpildes gadījumā, CCF - kredīta konversijas faktors. LGD, PD un CCF aprēķinam tiek izmantota vēsturisko datu pieeja. pieņem, ka debitoru parādi, kas ir saistīti ar tiesvedību, ir pakļauti augstam riskam. Tie ir saistīti ar zaudēto kredītu atgūšanu, tāpēc par paredzamiem zaudējumiem uzskata visu debitoru parādu portfeli un izveido uzkrājumus 100% apmērā. Lai noteiktu finanšu instrumentu portfeļa paredzamos zaudējumus, izmanto CDS līknes metodi un atgūšanas likmes (Recovery rates). Finanšu instrumentu portfelī tiek izmantoti atgūšanas likmes no Moody's un Bloomberg datu bāzēm. Ņemot vērā, ka s valstu finanšu instrumentu portfelis ir ierobežots ar Eiropas Savienības vērtspapīriem, tiek izmantoti Eiropas valstu emitentu atgūšanas likmes no Moody's saistību neizpildes un atgūšanas likmju tabulas, bet visi pieejamie un atbilstošie novērojumi no Capital IQ tiek izmantoti, lai iegūtu atgūšanas likmes korporatīvajām finanšu instrumentiem, kas tiek svērti pēc emisijas apjoma, lai aprēķinātu svērtās atgūšanas likmes. CDS līknes pieeja ir balstīta uz tirgus datiem par CDS cenām, atspoguļojot tirgus gaidas par pašreizējo un turpmāko attīstību saistību nepildīšanas varbūtības aspektā katram vērtspapīram, tādējādi aptverot nākotnes gaidas. s valsts (sovereign) vērtspapīru portfelī tika piemēroti Moody's kredītreitingu aģentūras atgūšanas likmes, savukārt s saistību neizpildes korporatīvo vērtspapīru portfeļa gadījumā faktiskās atgūtās summas saistību neizpildes gadījumā banku nozarē no Bloomberg datu bāzes. Tā kā nākotnes elements jau ir iekļauts PD koeficientā, kas iegūts no CDS līknēm, papildu makroekonomiskās korekcijas vērtības samazinājuma aprēķiniem nav nepieciešamas. Lai izveidotu uzkrājumus NOSTRO kontiem, noguldījumiem un citiem finanšu aktīviem, izmanto EAD x PD x LGD x makroekonomiskā korekcija pieeju, kur EAD ir NOSTRO kontu, noguldījumu un citu finanšu aktīvu riska darījumu apjoms (ekspozīcija), PD (saistību neizpildes varbūtība) un LGD (zaudējumu apjoms saistību neizpildes gadījumā) tiek piemēroti no vispārējām Moody's Korporatīvo saistību nepildīšanas un atgūšanas likmju tabulām. Šī pieeja ir balstīta uz individuālām PD un LGD likmēm katram no šiem finanšu aktīviem, kuras tiek piemērotas saskaņā ar vidējiem lielāko kredītreitingu aģentūru (Moody s, S&P un Fitch) piešķirtajiem kredītreitingiem. Tā kā nākotnes elements jau ir iekļauts PD un LGD koeficientā, uz nākotni vērstās korekcijas (makroekonomiskā korekcija) novērtēšanai izmanto lineārās regresijas modeli, kam jābūt statistiski nozīmīgam, jāpaskaidro uzkrājumu vērtības vēsturisko izmaiņu attīstība (balstoties uz iepriekšējo attīstību izvēlētajos makroekonomiskajos rādītājos), un tajā nedrīkst būt autokorelācijas un heteroskedasticitātes pazīmes. Ja uzskata finanšu aktīvu par neatgūstamu, savlaicīgi izveido uzkrājumus 100% apmērā no nenodrošinātas summas un noraksta šādus finanšu aktīvus no s bilances ārpusbilancē. Lēmumu par norakstīšanas procesu pieņem Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas komiteja. 37

Kredītriska izcelsme Koncerna un s galvenie kredītriska avoti ir prasības pret kredītiestādēm un kredīti, kas ir būtisks Koncerna un s aktīvu veids. Kredītrisks pastāv arī s investīciju portfelim un s izdotajām garantijām. Tā kā ievērojamā apjomā sniedz klientiem maksājumu pakalpojumus, pakļautība kredītriskam ir cieši saistīta ar likviditātes pārvaldīšanu, jo, lai varētu nodrošināt klientu maksājumu veikšanu atbilstošās summās un valūtās, Koncernam un i ir nepieciešams uzkrāt un uzturēt pietiekošus līdzekļus atsevišķu Koncerna un s korespondējošo banku kontos, tā rezultātā vai izveidoties arī būtiska naudas līdzekļu koncentrācija pie noteikta darījuma partnera. Kredītriska pārvaldīšanas process un nodrošina patstāvīgu kredītriska uzraudzību īpaši attiecībā uz kādu noteiktu darījumu partneri vai darījumu partneru grupu, nozari vai valsti. un strukturē pieņemtā kredītriska līmeņus, nosakot limitus attiecībā uz pieņemtā riska apjomu vienam darījumu partnerim vai darījumu partneru grupai, kā arī vienam ģeogrāfiskam un nozares segmentam un konkrētam darījuma veidam. Reizi gadā vai biežāk, ņemot vērā izmaiņas Koncerna un s darbībā vai to ietekmējošos ārējos apstākļos, limiti tiek pārskatīti. Koncerna un s pielietotā kredītriska uzraudzības sistēma ietver regulāru aizņēmēja/darījuma partnera/emitenta kredītriska novērtēšanu, t.sk. starptautisko kredītreitingu aģentūru piešķirto kredītreitingu monitoringu, noslēgto darījumu līgumu noteikumu ievērošanu, saistību izpildes un nodrošinājuma stāvokļa kontroli, kā arī patstāvīgu noteikto ierobežojumu/limitu ievērošanas kontroli. un nodrošina regulāru prasību pret darījumu partneriem/aizņēmējiem/emitentiem kvalitātes pārraudzību, un veicot kredītriska novērtēšanu, ņem vērā paredzamos zaudējumus un kredītriska segšanai nepieciešamo kapitāla apmēru. Koncerna un s kredītriska līmenis saistībā ar prasībām pret ar Banku saistītām personām, atbilst likumdošanā noteiktajām prasībām. Kredītriska mazināšanas politika un pielieto vairākas kredītriska mazināšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.575/2013 (2013.gada 26.jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr.648/2012 (turpmāk - ES Regula Nr.575/2013) noteikumiem. Lai samazinātu kredītrisku, un : - nosaka limitus (atsevišķiem aizņēmējiem (saistītu klientu grupām), atsevišķām nozarēm, valstīm utt.), kontrolē šo limitu ievērošanu; - nosaka limitus darījumu partneriem atbilstoši izstrādātajai metodoloģijai, ņemot vērā darījuma partnerim piešķirto kredītreitingu, un kontrolē šo limitu ievērošanu; - nosakot limitus, ievēro normatīvās prasības; - regulāri veic aktīvu kvalitātes novērtēšanu, t. sk. padziļinātu kredītportfeļa analīzi, iespējamo zaudējumu identifikāciju; - veic kredītportfeļa kredītriska diversifikāciju riska sadalīšanu pa kredītu un aizņēmēju veidiem, kredītu termiņiem utt.; - veic darījumu partneru kredītriska diversifikāciju riska sadalīšanu pa dažādiem darījumu partneriem noteikto limitu ietvaros; 38

- kredītriska diversifikācijas nolūkā izveido investīciju portfeli, izvietojot līdzekļus ES valstu centrālo valdību likvīdos parāda vērtspapīros un korporatīvajos parāda vērtspapīros; - vienreiz ceturksnī veic darījumu partneru riska darījumu portfeļa stresa testēšanu un atsevišķi kredītportfeļa stresa testēšanu, aprēķinot iespējamos un neparedzētos zaudējumus, kādi i var rasties noteiktu stresa testu scenāriju realizācijas rezultātā; - veic ārējo faktoru (makroekonomisko rādītāju), kas ietekmē s esošo un potenciālo klientu maksātspēju, novērtēšanu (analīzi) un prognozē šo faktoru izmaiņas. izvērtē stresa testu scenāriju notikumu iestāšanās varbūtību, iespējamos zaudējumus un to segšanai nepieciešamā kapitāla apjomu. Papildu informāciju par kredītriska analīzi attiecībā uz kredītiem skatīt 14. piezīmē Kredīti un 37. piezīmē Kredītrisks. 2.3. Koncentrācijas risks Riska darījumu koncentrācijas risks ir jebkurš riska darījums vai riska darījumu grupa, kuru dēļ Koncernam un i varētu rasties tādi zaudējumi, kas var apdraudēt Koncerna un s maksātspēju vai spēju turpināt darbību. Riska darījumu koncentrācijas risks rodas no liela apmēra riska darījumiem ar klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām vai riska darījumiem ar klientiem, kuru kredītspēju nosaka viens kopīgs riska faktors (piemēram, tautsaimniecības nozare, ģeogrāfiskais reģions, valūta, kredītriska samazināšanas instruments (viena veida nodrošinājums vai viens nodrošinājuma devējs u. tml.)). Riska darījumu koncentrācijas riska pārvaldīšanas ietvaros un regulāri analizē individuālās koncentrācijas risku (ar lieliem aizņēmējiem vai savstarpēji saistītu aizņēmēju grupām noslēgto risku darījumu summa), nozaru koncentrācijas risku pēc aizņēmēja nozarēm, kā arī koncentrācijas risku pēc ķīlu veidiem, valūtu nesakritības koncentrācijas risku un koncentrācijas risku starp kredītrisku un ārvalstu valūtas risku, kredītrisku un operacionālo risku. Pieļaujamais riska līmenis tiek noteikts, ņemot vērā koncentrācijas riska aprēķinu s plānotajam kredītportfelim, kā arī prasības pret darījumu partneriem saskaņā ar s iekšējās kapitāla pietiekamības novērtēšanas metodiku un Koncentrācijas riska pārvaldīšanas procedūru un tā aprēķināšanas metodi, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām s darbībā un s darbību ietekmējošos ārējās vides faktoros. Koncentrācijas riska mazināšanas politika Riska darījumu koncentrācijas riska pārvaldīšanai nosaka limitus vienam līgumpartnerim vai savstarpēji saistītu līgumpartneru grupai, kā arī veic šo limitu ievērošanas ikdienas kontroli, nosaka limitus aizņēmēju nozarēm, nodrošinājuma veidiem, valūtām, kā arī veic šo limitu ievērošanas ikdienas kontroli, vienreiz ceturksnī veic kredītportfeļa un prasību pret darījumu partneriem koncentrācijas riska stresa testēšanu, kontrolē to riska darījumu koncentrāciju, kuru aizdevuma valūta atšķiras no klienta ienākumu valūtas (valūtas nesakritības koncentrācijas risks), kā arī kontrolē netiešu riska koncentrāciju, kas rodas to darījumu rezultātā, kuri ir nodrošināti ar viena veida ķīlu vai kuru risks ir samazināts, izmantojot viena un tā paša ķīlas dēvēja nodrošinājumu (nodrošinājuma koncentrācijas risks). 2.4. Valsts risks Valsts risks ir zaudējumu risks, veicot darījumus ar nerezidentiem, kas rodas attiecīgās valsts ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem apstākļiem ietekmējot šīs valsts rezidentu (t. sk. valdības) spēju savlaicīgi izpildīt savas saistības pret Koncernu un Banku, kā arī pārveduma risks 39

(transfer risk), kas ir valsts riska komponents un saistīts ar darījumu partnera spēju nodrošināt savā rīcībā ārvalstu valūtu, kā arī risku pārvaldīšanas politiku. Valsts riska mazināšanas politika un regulāri pārvalda valsts risku, tai skaitā pārveduma risku, ģeogrāfiskās koncentrācijas risku apstiprina iekšējos valstu limitus, sadalot tos pa aktīvu kategorijām (valsts limits starpbanku darījumiem, kredītportfelim un vērtspapīru portfelim) un katru dienu kontrolē to ievērošanu, katru pusgadu, veic valstu, kuru kredītreitings ir zemāks par investīciju līmeni (noninvestment grade), ekonomiskās un politiskās situācijas analīzi, kā arī izstrādā stresa testu scenārijus valsts riska pārvaldīšanai valstīm, kurās un ir izvietojuši līdzekļus un kuru kredītreitings ir zemāks par investīciju līmeni, un katru pusgadu veic attiecīgā valsts riska stresa testēšanu. un pārvalda valsts risku saskaņā ar Valsts riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Koncerna un s darbībā un Koncerna un s darbību ietekmējošajā ārējā vidē. Valsts riska analīze ir sniegta piezīmē Nr.39 Finanšu aktīvu un saistību ģeogrāfiskais iedalījums. 2.5. Likviditātes risks Likviditātes risks ir iespēja Koncernam un i ciest ievērojamus zaudējumus gadījumā, ja Koncernam un i nebūs likvīdu aktīvu pietiekamā apjomā, lai spētu savlaicīgi apmierināt juridiski pamatotas prasības vai pārvarēt Koncerna un s resursu un/vai tirgus apstākļu neplānotas izmaiņas. Likviditātes riska pārvaldīšanas process Likviditātes riska pārvaldīšanas pamatprincipi ir noteikti s Likviditātes riska pārvaldīšanas politikā, kura nosaka likviditātes pārvaldīšanas procesu, s vadības un struktūrvienību uzdevumus un atbildību likviditātes pārvaldīšanā un nodrošināšanā, metodes un nosacījumus, aktīvu un saistību pārvaldīšanas kārtību, pasākumus likviditātes krīzes nepieļaušanai un pārvarēšanai, kā arī pārskatu un informācijas sniegšanas kārtību. Likviditātes riska pārvaldīšanā pielieto aktīvu un saistību pārvaldīšanas metodes, nodrošinot sabalansētu aktīvu un pasīvu termiņstruktūru tāpat arī izvērtējot finansējuma koncentrāciju. Likviditātes riska mazināšanas politika Pārvaldot likviditātes risku, : - aprēķina un regulāri pārskata iekšējo aktīvu un pasīvu termiņstruktūras likviditātes neto pozīciju limitus euro valūtā un katrā ārvalstu valūtā, kurā i ir būtisks darījumu apmērs, kā arī nosaka veicamās darbības iekšējo limitu neievērošanas gadījumā; - aprēķina s iespējamo vajadzību pēc likvīdiem aktīviem, ņemot vērā klientu bāzes struktūru; - aprēķina, novērtē un analizē agrīnās brīdināšanas rādītājus, kas palīdz identificēt negatīvās tendences, kas var ietekmēt Koncerna un s likviditāti; - veic finansējuma koncentrācijas analīzi, izvērtējot vienas personas (saistītu personu grupas) līdzekļu piesaisti; - veic stresa testēšanu, kas ietver iespējamo notikumu analīzi, t. sk. krīzes situācijas iestāšanos s, Latvijas finanšu sistēmas un pasaules finanšu sistēmas līmenī, ņemot vērā kredītriska un reputācijas riska ietekmi uz likviditātes risku; - aprēķina, novērtē un analizē Likviditātes seguma prasību (Liquidity Coverage requirement (LCR)), kas ir noteikti saskaņā ar ES Regulu Nr.575/2013; 40

- izstrādā darbības plānus likviditātes krīzes pārvarēšanai (piemēram, noguldījumu apjomu strauja samazināšanās, i nozīmīgu klientu aiziešana u.c.); - veic regulāru likviditātes prognozēšanu, ņemot vērā plānotos ienākošos un izejošos s un klientu maksājumus; - veido likviditātes rezervi, uzturot vērstpapīru portfeli, kurus ECB ir atzinusi par atbilstošu nodrošinājumu finansējuma saņemšanai ECB. aprēķina kapitāla prasību likviditātes riskam, novērtējot iespējamos izdevumus, kas var rasties, ja būs nepieciešams papildus finansējums s saistību nodrošināšanai. Likviditātes riska analīze ir sniegta 35. piezīmē Termiņstruktūras analīze. 2.6. Operacionālais risks Operacionālais risks ir iespēja ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot juridisko risku, bet neieskaitot stratēģisko un reputācijas risku. Operacionālais risks ietver šādus operacionālā riska notikumus, kuru dēļ Koncernam un i var rasties zaudējumi: - iekšēji krāpnieciski darījumi; - ārēji krāpnieciski darījumi; - neatbilstoša nodarbinātības prakse un darbavietas drošība; - nekorekta attieksme pret klientiem, neatbilstoši produkti un komercdarbības prakse; - materiālo aktīvu bojājumi; - komercdarbības pārrāvumi un sistēmu kļūdas (defekti); - nepilnības izpildes, piegādes un procesu vadībā; - citi operacionālā riska notikumi. Lai operatīvi konstatētu operacionālā riska notikumus un lai savlaicīgi realizētu atbilstošus operacionālā riska mazināšanas pasākumus, Koncernā un Bankā sistemātiskai operacionālā riska notikumu uzskaitei ir izveidota un ieviesta operacionālā riska pārvaldīšanas informāciju sistēma. Koncernā un Bankā ir reglamentēta kārtība, ka jebkurš Koncerna un s darbinieks, neatkarīgi no viņa amata, konstatējot operacionālā riska notikumu, kura rezultātā Koncernam un i ir radušies vai potenciāli var rasties zaudējumi, nekavējoties reģistrē signālu operacionālo risku pārvaldīšanas informācijas sistēmā. Par visu saņemto signālu apstrādi, operacionālā riska incidentu veidošanu un operacionālā riska pārvaldīšanu Koncernā un Bankā atbild Risku kontroles departaments. Operacionālā riska pārvaldīšanas process Operacionālā riska pārvaldīšanas politika nosaka Koncerna un s vadības un struktūrvienību uzdevumus un atbildību operacionālā riska pārvaldīšanā, operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmas darbības pamatprincipus, procesus, pārskatu un informācijas sniegšanas kārtību. Operacionālā riska pārvaldīšanu, kas saistīta ar Koncerna un s informācijas sistēmām, bet iepriekš minētās politikas reglamentē Koncerna un s Informācijas sistēmu drošības politika un to piemērošanai izstrādātie iekšējie normatīvie dokumenti. Operacionālā riska pārvaldīšana Koncernā un Bankā tiek īstenota kā sistēmisks pasākumu komplekss un iekļauj: - operacionālo risku identificēšanu un novērtēšanu; 41

- operacionālo risku kontroli; - operacionālo risku mazināšanas pasākumus; - pienākumu, pilnvaru un atbildības noteikšanu; - pārskatu un informācijas sniegšanas kārtību. Koncerna un s operacionālā riska pārvaldīšanas sistēma ir integrēta Koncerna un s iekšējās kontroles sistēmā un vērsta uz efektīvu operacionālā riska pārvaldīšanu. un veic operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmas regulāru pārskatīšanu un pilnveidošanu atbilstoši pārmaiņām Koncerna un s darbībā un to ietekmējošajos ārējos apstākļos. Operacionālā riska mazināšanas politika Pārvaldot operacionālo risku, un : - vāc un klasificē informāciju par Koncernā un Bankā notikušajiem operacionālā riska notikumiem; - veic kvalitatīvu un kvantitatīvu operacionālā riska novērtēšanu (mērīšanu); - nodrošina nepārtrauktu operacionālā riska līmeņa uzraudzību un izstrādā priekšlikumus tā samazināšanai; - nosaka operacionālā riska iekšējos limitus un katru mēnesi kontrolē to ievērošanu; - novērtē jauniem produktiem un pakalpojumiem piemītošo potenciālo operacionālo risku; - novērtē nelabvēlīgu operacionālā riska notikumu iestāšanās varbūtību, t. sk. vienreiz ceturksnī veic operacionālā riska stresa testēšanu; - izstrādā un regulāri aktualizē Koncerna un s darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plānu. un pārvalda operacionālo risku saskaņā ar Operacionālā riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Koncerna un s darbībā un Koncerna un s darbību ietekmējošā ārējā vidē. 2.7. Noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks (NILLTPF risks) NILLTPF risks ir ietekme un iespējamība, ka un var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā saistībā ar Koncerna un s sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, klientu bāzi, klientu darbības ģeogrāfisko profilu, kā arī produktu un pakalpojumu piegādes kanāliem. NILLTPF riska pārvaldīšanas process ir apstiprinājusi tās NILLTPF riska pārvaldīšanas stratēģiju, kas kopā ar NILLTPF riska pārvaldīšanas politiku nosaka NILLTPF riska pārvaldīšanas pamatprincipus, s vadības un struktūrvienību uzdevumus un atbildību NILLTPF riska pārvaldīšanā, s NILLTPF riska novērtēšanas, kontroles procesu, uzraudzības, kā arī pārskatu un informācijas sniegšanas kārtību. Galvenais NILLTPF riska pārvaldības mērķis ir nodrošināt efektīvu šī riska pārvaldīšanu Bankā. Sekojot starptautiskās labākās prakses piemēram, s NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmu veido trīs aizsardzības līnijas. Proti, klientu apkalpošanas departamenti un atbalsta struktūrvienības, kā pirmā aizsardzības līnija, atbild par Zini savu klientu principa ievērošanu, savukārt Finanšu monitoringa departaments un Risku kontroles departaments veido otro aizsardzības līniju un atbild par NILLTPFN procesu darbību, kvalitāti, limitu kontroli un ziņošanu. Iekšējā audita departaments 42

veido trešo aizsardzības līniju, sniedzot neatkarīgu atzinumu par visas s NILLTFPN programmas, tostarp NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas, efektivitāti. Pieļaujamais NILLTPF riska līmenis balstās uz s spēju uzņemties NILLTPF risku, kura ir atkarīga no s pašreizējās un plānotās darbības saskaņā ar s attīstības stratēģiju un s rīcībā esošajiem resursiem NILLTFP riska pārvaldīšanai. izvērtē savu spēju uzņemties NILLTPF risku, ņemot vērā citus iestādes darbībai piemītošos riskus, kas izriet no iestādes risku stratēģijas, kā arī tās rīcībā esošo kapitālu, personāla un IT resursus, kas nepieciešami NILLTPF riska pārvaldīšanai. ir izstrādājusi un sekmīgi piemēro Zini savu klientu principu, kas ietver klientu identifikācijas programmu, klientu izpēti un padziļināto klientu izpēti. Lai pārbaudītu informāciju par potenciālajiem vai esošajiem klientiem Zini savu klientu principa ietvaros, izmanto vairākus informācijas avotus, tostarp publiski pieejamus avotus, datubāzes, profesionālu informācijas analīzes sistēmu, kā arī valsts un privātos reģistrus. Visi šie resursi tiek izmantoti ikdienā, veicot klientu pārbaudi. nodrošina, ka visas NILLTPF riska pārvaldīšanas prasības tiek pilnībā ievērotas attiecībā uz visiem Klientiem, tostarp Klientiem, kuri ir cieši saistīti ar Banku. Ja Klienta darījumi rada aizdomas attiecībā uz sakritību ar starptautiskajām, nacionālajām vai eksteritoriālajām sankcijām, pieņem lēmumu, balstoties uz tā saucamo piesardzības principu, t. i., darījumi netiek izpildīti, ja šīs aizdomas nav iespējams kliedēt. nepieļauj nekādas atkāpes attiecībā uz NILLTPFN prasību un starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpumiem. ir uzlabojusi tās NILLTPF riska apmācības programmas, nosakot dažādu apmācību saturu dažādām darbinieku kategorijām, vienlaicīgi komunicējot ar darbiniekiem s jauno riska apetīti un paaugstinot s darbinieku kompetenci. Papildus informācija par NILLTPF risku ir sniegta 42. piezīmē. 2.8. Reputācijas risks Reputācijas risks ir iespējamība, ka Koncerna un s klientiem, darījumu partneriem, akcionāriem, uzraudzības iestādēm un citām Koncerna un s darbībā ieinteresētām personām (stakeholders) var izveidoties negatīvs viedoklis par Koncernu un Banku, un tas var negatīvi ietekmēt Koncerna un s spēju uzturēt esošās vai izveidot jaunas darījumu attiecības ar klientiem un citiem darījuma partneriem, kā arī negatīvi ietekmēt Koncerna un s finansējuma pieejamību. Reputācijas riska notikumu rezultātā var palielināties citi Koncerna un s darbībai piemītošie riski (kredītrisks, likviditātes risks, tirgus risks u. c.), kas var negatīvi ietekmēt Koncerna un s rentabilitāti, tās kapitāla apmēru un likviditāti. Reputācijas riska pārvaldīšanas process Lai uzturētu Reputācijas risku tai pieņemamā līmenī, un : - veic reputācijas riska kvalitatīvu un kvantitatīvu novērtēšanu (mērīšanu); - regulāri kontrolē likumu, kā arī regulējošo un uzraudzības iestāžu noteikumu un to grozījumu ievērošanu. Īpaša uzmanība tiek veltīta efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidei; - ievēro profesionālās ētikas principus un korporatīvās kultūras standartu; - nodrošina tās darbībai būtisko risku efektīvu pārvaldīšanu; - veic savlaicīgus norēķinus ar klientiem un darījumu partneriem, piemēram, savlaicīgi izmaksā noguldījumus, noguldījumu procentus, norēķinās par citiem darījumiem; 43

- ievieš vadības informācijas sistēmu, kas dod iespēju izprast un savlaicīgi novērtēt Koncerna un s finansiālo stāvokli, efektīvi pieņemt lēmumus un novērtēt to sekas, kā arī savlaicīgi atklāt kontroles procedūru neievērošanas gadījumus; - kontrolē plašsaziņas līdzekļos publicēto informāciju par Koncernu un Banku un ar to saistītajām personām; - izstrādā darbības plānu krīzes situāciju pārvarēšanai, t. sk. identificē iespējamos notikumus, kas var radīt paaugstinātu reputācijas risku, apzina šādu notikumu cēloņus un iespējamās sekas, nosaka darbības, kas veicamas, lai aizsargātu tās reputāciju krīzes situācijā, nosaka kārtību, kādā krīzes situācijā veicama komunikācija ar sabiedrību; - kvalitatīvi reaģē uz klientu sūdzībām, novērtē un analizē to rašanās iemeslus. un pārvalda reputācijas risku saskaņā ar Reputācijas riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Koncerna un s darbībā un Koncerna un s darbību ietekmējošos ārējās vides faktoros. Papildus informācija par NILLTF risku ir sniegta 42. piezīmē. 2.9. Biznesa modeļa risks Biznesa modeļa risks ir risks, ka izmaiņas uzņēmējdarbības vidē un s nespēja savlaicīgi reaģēt uz šīm izmaiņām vai nepiemērota vai nepareizi izvēlēta s attīstības stratēģija vai biznesa modelis, vai s nespēja nodrošināt nepieciešamos resursus stratēģijas vai dzīvotspējīga un ilgtspējīga biznesa modeļa ieviešanai var negatīvi ietekmēt s peļņu, kapitāla apmēru un likviditāti. Biznesa modeļa riska pārvaldīšanas process Biznesa modeļa riska pārvaldīšanai un : - izveido piemērotu stratēģiskās plānošanas sistēmu; - informē darbiniekus par Koncerna un s stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem; - novērtē kapitāla pietiekamību stratēģisko mērķu un uzdevumu izpildei; - regulāri analizē ārējos apstākļus un identificē tādus iespējamos notikumus un tirgus nosacījumu izmaiņas, kuriem var būt negatīva ietekme uz Koncerna un s darbību un kuri var kavēt Koncerna un s mērķu sasniegšanu; - nodrošina regulāru Koncerna un s darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, lai identificētu un novērstu stratēģisko un biznesa risku; - nodrošina informācijas drošību, lai novērstu informācijas noplūdi negodīgas konkurences vai nolaidības dēļ; - izveido Koncerna un s darbības raksturam un tās darbības apjomam atbilstošu risku pārvaldīšanas sistēmu. un pārvalda biznesa modeļa risku saskaņā ar Biznesa modeļa riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Koncerna un s darbībā un Koncerna un s darbību ietekmējošos ārējās vides faktoros. 2.10. Pārmērīgas sviras risks Pārmērīgas sviras risks (Risk of excessive leverage) ir risks, kuram un var būt pakļauta, palielinoties faktiskajam vai iespējamam aizņēmumu īpatsvaram tās finansējuma struktūrā, kā dēļ var būt nepieciešami neparedzēti korektīvi pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības 44

plānu, tostarp aktīvu piespiedu pārdošana, kas varētu radīt zaudējumus vai atlikušo aktīvu vērtības korekcijas. Ņemot vērā ES Regulas Nr. 575/2013 prasības, no 2014. gada un kopējā risku pārvaldīšanas sistēmā ir iekļāvusi pārmērīgas sviras riska pārvaldīšanu. Pārmērīgas sviras riska pārvaldīšanai, un aprēķina Sviras rādītāju, kas ierobežo riska nesvērto riska darījumu apmēra pieaugumu attiecībā pret pirmā līmeņa kapitālu (back stop regime). un pārvalda pārmērīgas sviras risku saskaņā ar Finanšu sviras riska pārvaldīšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Koncerna un s darbībā un Koncerna un s darbību ietekmējošos ārējās vides faktoros. Atbilstoši ES regulas Nr. 575/2013 prasībām ar 01.01.2015. un atklāj informāciju par sviras rādītāju lielumu un tā aprēķinā izmantotajiem datiem Informācijas atklāšanas paziņojumā. Informācija par s kapitāla pozīciju uz 31.12.2019. ir atklāta Informācijas atklāšanas paziņojumā. 2.11. Kapitāla pārvaldīšana Koncerna un s stratēģiskais mērķis kapitāla pārvaldīšanā ir nodrošināt, ka s kapitāls tā apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir pietiekams Koncerna un s pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process ietver Koncerna un s pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo būtisko risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanu, kapitāla plānošanu un risku segšanai pietiekamā kapitāla apmēra pastāvīgu uzturēšanu. Koncerna un s kapitāla pārvaldīšanas pamatprincipi ir šādi: - Koncerna un izstrādā kapitāla pietiekamības nodrošināšanas stratēģiju, analizējot, izvērtējot un dokumentējot iespējamos Koncerna un s attīstības scenārijus atkarībā no dažādiem tās darbības ārējās vides attīstības scenārijiem. Analizējot ārējo apstākļu attīstības scenārijus, Koncerna un veic stresa testēšanu. - Nosakot kopējo nepieciešamo kapitāla apmēru visu Koncernam un i būtisko risku segšanai, un summē katra Koncerna un s darbībai būtiskā riska segšanai nepieciešamo kapitāla apmēru un kapitāla rezervi, kas tiek aprēķināta saskaņā ar Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procedūru. - Nosakot nepieciešamo kapitāla apmēru Koncerna un s pašreizējai un plānotajai darbībai raksturīgo risku segšanai, un ievēro piesardzību. un nodrošina, ka vērtēšanas procesā izmantojamie pieņēmumi un atzinumi ir pamatoti. - Nosakot būtisko risku segšanai nepieciešamo kapitāla apmēru, un dod priekšroku tām risku noteikšanas un novērtēšanas metodēm, kuras tiek izmantotas attiecīgo risku pārvaldīšanas procesā. - un nodrošina, lai katrā kapitāla pārvaldīšanas procesa un kapitāla pietiekamības novērtēšanas posmā izdarītie novērtējumi un secinājumi tiktu pienācīgi dokumentēti. - s valde ne retāk kā reizi gadā informē s padomi par nepieciešamo kapitāla apmēru, iekšējo kapitāla pietiekamības novērtējumu un kapitāla pietiekamības atbilstību regulējošajām prasībām, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavo priekšlikumus s padomei kapitāla apmēra palielināšanai. 45

- s padome ne retāk kā reizi gadā izskata un apstiprina valdes pārskatu par kapitāla pietiekamības iekšējās novērtēšanas rezultātiem, kurš mēneša laikā tiek iesniegts Komisijai -. - publicē savā mājas lapā informāciju par kapitāla pārvaldīšanas mērķiem un kapitāla pietiekamību. - nodrošina, lai Koncerna un s pašu kapitāls vienmēr būtu lielāks par risku segšanai nepieciešamā kapitāla, kas tiek novērtēts kapitāla pietiekamības novērtēšanas ietvaros, apmēru un kapitāla rezervi. Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process Koncernā un Bankā tiek veikts saskaņā ar Kapitāla pietiekamības novērtēšanas politiku, kura tiek pārskatīta ne retāk kā reizi gadā atbilstoši izmaiņām Koncerna un s darbībā un Koncerna un s darbību ietekmējošos ārējās vides faktoros. aprēķina kapitāla prasību saskaņā ar ES Regulas Nr.575/2013 prasībām. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārrauga kapitāla prasības i, galvenajai Koncerna pamatdarbības struktūrvienībai, un Koncernam kopumā. definē kapitālu kā tos posteņus, kas saskaņā ar Noteikumiem Nr. 575/2013 definēti kā kapitāls. Saskaņā ar Noteikumiem Nr. 575/2013 kapitāla prasībām bankām jāuztur kapitāla rādītāji atbilstoši riska svērtajiem aktīviem ( likumā noteiktais pašu kapitāla rādītājs ) virs noteiktā minimuma līmeņa. 2019. gada 31. decembrī minimālais līmenis visām bankām ir 8% (2018: 8%). Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasībām, kas stājās spēkā 2019. gada 1. martā, i un Koncernam noteiktais kapitāla pietiekamības rādītājs ir 11,3% (2018: 11,3%). 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī ievēroja minēto obligāto rezervju apjomu. 46

Tabulā apkopota informācija par s un Koncerna kapitāla pozīciju 2019. gada 31. decembrī, kas aprēķināta saskaņā ar ES Regulu Nr. 575/2013 un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas nosacījumiem: Pirmā līmeņa kapitāls 000 EUR 000 EUR Pamatkapitāls 86 350 86 350 Pārējās rezerves 5 397 5 397 Uzkrātie zaudējumi (63 224) (61 825) Uzkrātie citi visaptverošie ienākumi 1 655 1 655 Nemateriālie aktīvi (5 382) (5 377) Vērtības korekcijas piesardzīgas novērtēšanas prasību dēļ (16) (26) Īpaši tiesību akti pirmā līmeņa kapitāla samazināšanai (174) (174) Kopā pirmā līmeņa kapitāls 24 606 26 000 Otrā līmeņa kapitāls Pakārtotais kapitāls 3 069 3 069 Īpaši tiesību akti otrā līmeņa kapitāla samazināšanai (174) (174) Kopā otrā līmeņa kapitāls 2 895 2 895 Kopā kapitāls 27 501 28 895 Kopējais riska darījumu apjoms Kopā aktīvu un ārpusbilances saistību svērtā vērtība 136 622 129 615 Aktīvu kredītriska kapitāla prasība 112 705 113 810 Darbības riska kapitāla prasība 23 917 15 805 Kopā kapitāls, procentuāli no riska svērtajiem aktīviem ( kopējais kapitāla rādītājs ) 2019. gada 31. decembrī Kopā 1. līmeņa kapitāls, procentuāli no riska svērtajiem aktīviem ( 1. līmeņa kapitāla rādītājs ) 2019. gada 31. decembrī 20.13% 22.29% 18.01% 20.06% Kopējais kapitāla rādītājs 2018. gada 31. decembrī 26.31% 28.67% Kopējais 1. līmeņa kapitāla rādītājs 2018. gada 31. decembrī 22.37% 24.58% 47

3 Aplēses un spriedumi Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar ES pieņemtajiem SFPS, vadībai ir nepieciešams izdarīt spriedumus, aplēses un pieņēmumus, kuri ietekmē politikas piemērošanu un uzrādītās aktīvu un saistību summas, ieņēmumus un izdevumus. Aplēšu un ar tām saistīto pieņēmumu pamatā ir vēsturiskā pieredze un dažādi citi faktori, kuri tiek uzskatīti par saprātīgiem attiecīgajos apstākļos un kuru rezultāts veido pamatu lēmumu pieņemšanai par aktīvu un saistību uzskaites vērtību, kuru nav iespējams noteikt, izmantojot citus avotus. Lai arī šie vērtējumi ir balstīti uz vadības labākajām zināšanām, faktiskie rezultāti var atšķirties no šiem vērtējumiem. Aplēses un ar tām saistītie pieņēmumi tiek regulāri pārbaudīti. Izmaiņas grāmatvedības aplēsēs tiek atzītas tajā periodā, kurā attiecīgās aplēses tiek pārskatītas, ja izmaiņas ietekmē tikai attiecīgo periodu, vai arī periodā, kad aplēses tiek pārskatītas, un nākamajos periodos, ja izmaiņas ietekmē gan tekošo, gan nākamos periodus. Galvenie spriedumi gada pārskatā Darbības turpināšanas princips Šie konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati sagatavoti, balstoties uz darbības turpināšanas principu. Principa piemērošana ir saistīta ar vairāku apsvērumu izvērtēšanu un nepieciešamu vadības sprieduma izdarīšanu. Skatīt 41. piezīmi. Galvenie iemesli aplēšu nenoteiktībai: Kredītu un debitoru parādu vērtības samazināšanās Kopējie uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās tiek piemēroti amortizētā pašizmaksā novērtētiem finanšu aktīviem, kuru vērtības samazināšanās tiek novērtēta individuāli, un pamatota uz vadības aplēsto paredzamo naudas plūsmas pašreizējo vērtību. Novērtējot šīs naudas plūsmas, vadība aplēš darījuma puses finansiālo situāciju un jebkuru saistīto nodrošinājumu neto pārdošanas vērtību. Katrs aktīvs, kura vērtība ir samazinājusies, tiek novērtēts atsevišķi un Riska vadības departaments apstiprina stratēģiju un naudas plūsmas aplēses, kas tiek uzskatītas par atgūstamām. Finanšu instrumentu vērtības samazināšanās (izņemot kredītus un debitoru parādus) Vērtības samazināšanas pazīmes tiek noteiktas, ņemot vērā gan aprēķinātos paredzamos zaudējumus saskaņā ar s 9. SFPS metodoloģiju, gan s novērtējumu par finanšu instrumenta uzskaites vērtību un to patieso vērtību. Uzkrājumi vērtības samazinājumam tiek atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ņemot vērā krīzi finanšu un kapitāla tirgū, tirgus cenu nevar visos gadījumos uzskatīt par uzticamu pamatu vērtības samazināšanās noteikšanai. un izmanto vērtēšanas modeļus, kuru pamatā ir līdzīgu produktu kotētas tirgus cenas. Lai novērtētu zaudējumu no vērtības samazināšanās apjomu, s vadība aplēš paredzamās izmaiņas atsevišķu finanšu instrumentu nākotnes naudas plūsmās, ņemot par pamatu finanšu instrumenta emitenta finanšu stāvokļa analīzi. Atsavināto ķīlu un pārējo aktīvu novērtējums Atsavinātās ķīlas un pārējie aktīvi tiek vērtēti zemākajā no pašizmaksas un neto pārdošanas vērtības. Vadībai ir jāsagatavo atsavināto ķīlu un pārējo aktīvu vērtības aplēses gadījumos, kad tiek konstatēts, ka to uzskaites vērtība ir zemāka par to iegādes vērtību. Ja atsavināto ķīlu un pārējo aktīvu vērtība ir zemāka par to iegādes vērtību, to vērtība tiek samazināta līdz to pārdošanas vērtībai. 48

4 Neto procentu ienākumi un izdevumi 2019 2019 2018 2018 Procentu ienākumi 3 996 4 339 3 877 4 100 Kredīti un debitoru parādi 3 381 3 683 3 422 3 614 Kredīti un debitoru parādi no kredītiestādēm 40 40 20 20 Līdz termiņa beigām turēti aktīvi 483 483 308 308 Novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos 1 1 - - Soda nauda par kavētiem procentu maksājumiem 60 60 87 87 Citi procentu ieņēmumi 31 72 40 71 Procentu izdevumi 2 121 2 121 2 424 2 424 Klientu noguldījumi un norēķinu konti 1 629 1 629 1 845 1 845 Saistības pret kredītiestādēm 190 190 288 288 Citi procentu izdevumi 302 302 291 291 Neto procentu ienākumi 1 875 2 218 1 453 1 676 Procentu izdevumi pakārtotām saistībām uz 2019. gada 31. decembrī ir EUR 828 tūkstoši (2018. gada 31. decembrī EUR 986 tūkstoši). Papildu informāciju skatīt 26. piezīmē. 5 Neto komisijas naudas ienākumi 2019 2019 2018 2018 Komisijas naudas ienākumi 3 491 3 487 3 580 3 570 Norēķinu kontu apkalpošana 2 795 2 795 2 742 2 742 Tai skaitā norēķini un maksājumi 2 098 2 098 2 126 2 126 Maksājumu karšu apkalpošana 545 545 700 700 Līdzekļu pārvaldīšana 24 24 31 31 Pārējie komisijas ieņēmumi 127 123 107 97 Komisijas naudas izdevumi 1 261 1 190 1 136 1 083 Komisijas naudas par pārskaitījumiem 162 162 167 168 Komisijas nauda par kredītkaršu apkalpošanu 1 009 1 009 893 893 Citi 90 19 76 22 Neto komisijas naudas ienākumi 2 230 2 297 2 444 2 487 49

6 Neto peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem un ārvalstu valūtas (a) Neto realizētā peļņa / (zaudējumi) no finanšu instrumentiem 2019 2019 2018 2018 Peļņa no darījumiem ar parāda vērtspapīriem 1 094 1 094 - - 1 094 1 094 - - (b) Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas neto ienākumi 2019 2019 2018 2018 Peļņa no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu 359 359 568 568 Peļņa/(zaudējumi) no valūtas pārvērtēšanas (11) (12) 7 7 348 347 575 575 7 Citi ienākumi un izdevumi 2019 2019 2018 2018 Citi ienākumi 8 625 3 088 8 298 3 080 Ieņēmumi no gaisa kuģa nomas* 2 488 2 488 2 670 2 670 Atsavinātā kustamā un nekustamā īpašuma pārdošana 5 206 3 5 141 - Apsaimniekošanas pakalpojumi - - 353 - Citi 931 597 134 410 Citi izdevumi 7 990 434 7 747 356 Maksājumi fondos un dalības maksa 130 130 116 116 Pārdotā īpašuma atgūstamā neto uzskaites vērtība 7 206-6 884 - Komunālie pakalpojumi 202-223 - Citi 452 304 524 240 Neto citi ieņēmumi 635 2 654 551 2 724 * Papildus informācija par ieņēmumiem no gaisa kuģa nomas ir sniegta 18. piezīmē. 50

8 Zaudējumi no vērtības samazināšanās 2019 2019 2018 2018 Zaudējumi no vērtības samazināšanās 4 046 4 918 3 316 3 399 Kredīti un debitoru parādi 3 208 3 166 1 340 2 108 Pārējie aktīvi 509 262 1 855 1 170 Parāda un kapitāla vērtspapīri 9 9 116 116 Nostro konti 313 313 - - Ārpusbilance 7 7 5 5 Patiesās vērtības pārvērtēšana - 1 161 - - Zaudējumu no vērtības samazināšanās atcelšana (4 945) (2 568) (6 781) (2 777) Kredīti un debitoru parādi (2 026) (2 026) (2 240) (2 240) Pārējie aktīvi (2 542) (165) (4 027) (23) Parāda un kapitāla vērtspapīri (127) (127) (510) (510) Ārpusbilance (13) (13) (4) (4) Zaudējumu no vērtības samazināšanas atcelšana par iepriekš izsniegtu garantiju (237) (237) - - Neto peļņa /(zaudējumi) no vērtības samazināšanās (899) 2 350 (3 465) 622 Uzkrājumu izmaiņu analīze zaudējumiem no vērtības samazināšanās 2019. gada 31. decembrī Kredīti un debitoru parādi Pārējie aktīvi Nostro konti Ārpusbilance Parāda un kapitāla vērtspapīri Uzkrājumi pārskata perioda sākumā 4 962 14 031-13 7 922 Zaudējumi no vērtības samazināšanās 3 208 509 313 7 9 Zaudējumu no vērtības samazināšanās atcelšana (2 026) (2 542) - (13) (127) Norakstīto aktīvu atgūšana 820 - - - - Valūtas kursa izmaiņas efekts (1) 26 (2) - 184 Norakstītie uzkrājumi (1 145) (7) - - - Izmaiņas novērtēšanā Biznesa modeļa - - - - pārskatīšanas rezultātā (7 970) Uzkrājumi pārskata perioda beigās 5 818 12 017 311 7 18 51

2018. gada 31. decembrī Kredīti un debitoru parādi Pārējie aktīvi Nostro konti Ārpusbilance Parāda un kapitāla vērtspapīri Uzkrājumi pārskata perioda sākumā 3 493 16 286 - - 9 024 Zaudējumi no vērtības samazināšanās 1 340 1 855-5 116 Zaudējumu no vērtības samazināšanās - (2 240) (4 027) atcelšana (4) (510) Norakstīto aktīvu atgūšana 788 15 - - - Valūtas kursa izmaiņas efekts 3 4 - - 351 Norakstītie uzkrājumi (470) (102) - - (1 078) SFPS 9 ietekme 2 048 - - 12 19 Uzkrājumi pārskata perioda beigās 4 962 14 031-13 7 922 2019. gada 31. decembrī Kredīti un Parāda un debitoru Pārējie kapitāla parādi aktīvi Nostro konti Ārpusbilance vērtspapīri Uzkrājumi pārskata perioda sākumā 24 558 1 583-13 7 922 Zaudējumi no vērtības samazināšanās 3 166 262 313 7 9 Zaudējumu no vērtības samazināšanās atcelšana (2 026) (165) - (13) (127) Norakstīto aktīvu atgūšana 820 - - - - Valūtas kursa izmaiņas efekts (2) 26 (2) - 184 Norakstītie uzkrājumi (20 878) (7) - - - Izmaiņas novērtēšanā Biznesa modeļa pārskatīšanas rezultātā - - - - (7 970) Uzkrājumi pārskata perioda beigās 5 638 1 699 311 7 18 52

2018. gada 31. decembrī Kredīti un debitoru parādi Pārējie aktīvi Nostro konti Ārpusbilance Parāda un kapitāla vērtspapīri Uzkrājumi pārskata perioda sākumā 22 226 534 - - 9 024 Zaudējumi no vērtības samazināšanās 2 108 1 170-5 116 Zaudējumu no vērtības samazināšanās atcelšana (2 240) (23) - (4) (510) Norakstīto aktīvu atgūšana 789 - - - - Valūtas kursa izmaiņas efekts 3 4-351 Norakstītie uzkrājumi (376) (102) - - (1 078) SFPS 9 ietekme 2 048 - - 12 19 Uzkrājumi pārskata perioda beigās 24 558 1 583-13 7 922 Ja uzskata, ka ir liela iespējamība papildus summas no aizdevuma neatgūt tā atzīst pilnu kredīta summas vērtības samazinājumu un noraksta šādus aizdevumus no s finanšu stāvokļa uzskaites. saglabā likumīgas tiesības saņemt maksājumus, ja tādi notiek. 53

9 Administratīvās izmaksas 2019 2019 2018 2018 Personāla atalgojums 4 925 4 654 4 885 4 614 Sociālais un solidaritātes nodoklis 1 512 1 232 1 445 1 371 Biroja telpu uzturēšanas izmaksas 689 689 724 724 Pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu amortizācija 2 327 2 318 2 456 2 426 Sakaru un рasta pakalpojumi 541 540 556 558 Reklāma un mārketings 69 69 55 55 Padomes un valdes locekļu atalgojums 713 670 1 273 1 238 Transporta un komandējumu izdevumi 14 14 35 35 Profesionālie pakalpojumi 421 413 349 348 Juristu pakalpojumi 39 39 69 69 Revīzijas un konsultācijas pakalpojumi 290 290 620 620 Ieskaitot revīzijas pakalpojumus ko sniedza neatkarīga audita kompānija, kura revidēja šo finanšu pārskatu: gada pārskata revīzija 85 85 91 91 citu revīzijas uzdevumu veikšana 8 8 4 4 Personāla apmācība 48 48 36 36 Citi 1 758 1 971 1 221 1 184 13 346 12 947 13 724 13 278 10 Uzņēmumu ienākuma nodoklis (a) Atzīts peļņas vai zaudējumu pārskatā 2019 2019 2018 2018 Aprēķinātais ienākuma nodoklis Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu 214 213 94 92 Kopā uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi 214 213 94 92 54

11 Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Nauda 2 676 2 676 2 260 2 260 Prasības pret Latvijas Banku 66 150 66 150 49 140 49 140 68 826 68 826 51 400 51 400 Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem s kopējie kasē un Latvijas s korespondējošā kontā esošie naudas līdzekļi nedrīkst būt mazāki par obligātajām rezervēm, kas tiek aprēķinātas no mēneša vidējās noguldījumu apjoma summas. Obligātā rezerve tiek salīdzināta ar s vidējo mēneša korespondējošo kontu atlikumu eiro Latvijas Bankā. s vidējiem korespondējošo kontu atlikumiem ir jāpārsniedz obligāto rezervju nosacījumi. izpildīja iepriekš minēto obligāto rezervju prasību 2019. un 2018. gada laikā. Rezervju prasība uz 2019. gada 31. decembri sastāda 245 tūkstošus EUR (2018: 962 tūkstošus EUR). Prasības pret Latvijas Banku 2019. gada 31. decembrī ietver 58 650 tūkstošus EUR norēķinu konta atlikumu (2018: 38 916 tūkstošus EUR). Kontam nav formālu lietošanas ierobežojumu, taču izmantošanas gadījumā, izmantotā summa un pielietojums jāsaskaņo ar Komisiju. 12 Kredīti un debitoru parādi no kredītiestādēm 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Nostro konti Latvijas komercbankas 3 3 42 42 OECD valstu bankas 1 416 1 416 120 120 Citas ne-oecd valstis 7 801 7 801 3 366 3 366 Nostro konti kopā 9 220 9 220 3 528 3 528 Aizdevumi un noguldījumi Latvijas komercbankas 188 188 873 873 Citas ne-oecd valstis - - 124 124 Aizdevumi un noguldījumi kopā 188 188 997 997 9 408 9 408 4 525 4 525 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī Koncernā un Bankā bija attiecīgi divi un trīs banku noguldījumi un Nostro kontu atlikumi, kuru atlikumi pārsniedza 10% no kopējiem noguldījumiem šajās bankās un citās finanšu iestādēs. Šo atlikumu bruto summas 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī bija attiecīgi 7 445 tūkstoši EUR un 4 330 tūkstoši EUR. 55

Kvalitatīva informācija par prasībām pret kredītiestādēm: Koncerna kvalitatīvā informācija par prasībām pret kredītiestādēm nav uzrādīta, jo tā neatšķiras no s informācijas. Reitingu aģentūras Moody s reitings un 31.12.2019 un 31.12.2019 A2 2 4 Ba2 49 7 Baa3 176 - B1-26 B2-2 553 B3 6 221 - Caa2 1 354 904 Bez reitinga 1 606 1 031 Kopā 9 408 4 525 Prasības no kredītiestādēm, kurām tika piešķirts Moody s kredītreitings Caa2 1 354 tūkstošu EUR apmērā, sastāv no prasībām pret Ukrainas bankām un to filiālēm. (2018. gadā: Caa2 Moody s kredītreitings 904 tūkstošu EUR apmērā). 13 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā / Nominālā vērtība Aktīvi Patiesā vērtība Saistības EUR 000 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2019 31.12.2018 Nākotnes valūtas maiņas līgumi 3 641 11 939 - - 9 61 Kopā 3 641 11 939 - - 9 61 56

14 Kredīti un debitoru parādi 31.12.2019 000 EUR 31.12.2019 000 EUR 31.12.2018 000 EUR 31.12.2018 000 EUR Komerckredīti Korporatīvie kredīti 12 072 23 485 10 514 46 200 Kredīti maza un vidēja izmēra uzņēmumiem 12 136 10 980 12 120 12 106 Tajā skaitā kredīti meitas sabiedrībām - 10 266-35 699 Komerckredīti kopā 24 208 34 465 22 634 58 306 Kredīti privātpersonām Kredīti patēriņa preču iegādei 1 331 1 331 235 235 Kredītkartes 816 816 945 945 Kredīti auto iegādei 8 443 8 443 8 412 8 412 Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi 19 815 19 619 15 403 15 173 Citi 295 295 322 322 Kredīti privātpersonām kopā 30 700 30 504 25 317 25 087 Bruto kredīti 54 908 64 969 47 951 83 393 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (5 818) (5 638) (4 962) (24 558) Neto kredīti 49 090 59 331 42 989 58 835 Komerckredītu dalījums kategorijās tiek noteikts, balstoties uz klientu saistību apmēru. Kategorijā Korporatīvie kredīti tiek iekļauti kredīti ar bruto atlikumu virs 1 miljona EUR. Pārskata gadā, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, pārslēdza 9 kredītlīgumus ar privātpersonām, kuru ietvaros maksājumi tiktu kavēti vai kuru vērtība būtu samazinājusies, par summu 139 tūkstoši EUR (pārskata gadā, kas noslēdzās 2018. gada 31. decembrī: 11 kredītlīgumi par summu 264 tūkstoši EUR ar privātpersonām un 1 kredītlīgums par summu 47 tūkstoši EUR ar korporatīvo klientu). Pārstrukturēšanas mērķis bija noregulēt attiecības ar klientiem un uzlabot kredītu atgūstamību. 2019.gada 31.decembrī pārstrukturēto aizdevumu kopsumma sasniedza 5 460 tūkstošus EUR (2018. gada 31. decembrī: 6 783 tūkstoši EUR). Parādi no nomas ar izpirkuma tiesībām Aizdevumi un debitoru parādi klientiem ietver sekojošus parādus no nomas ar izpirkuma tiesībām par pamatlīdzekļu nomu, ja ir iznomātājs. Aizdevumi un debitoru parādi klientiem iepriekšējā tabulā ir atspoguļoti pozīcijās Kredīti auto iegādei un Kredīti maza un vidēja izmēra uzņēmumiem : 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Bruto ieguldījumi finanšu nomā, debitoru parādi: Mazāk par vienu gadu 6 771 6 774 6 506 6 509 Viens līdz pieci gadi 10 982 10 991 9 101 9 114 17 753 17 765 15 607 15 623 57

31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Nenopelnītie finanšu ienākumi (1 638) (1 638) (1 390) (1 391) Neto ieguldījumi nomā ar izpirkuma tiesībām 16 115 16 127 14 217 14 232 Neto ieguldījumi finanšu nomā ietver: Mazāk par vienu gadu 6 009 6 012 5 788 5 791 No viena līdz pieciem gadiem 10 106 10 115 8 429 8 441 16 115 16 127 14 217 14 232 (a) Kredītportfeļa iedalījums pa nozarēm 31.12.2019 000 EUR 31.12.2019 000 EUR 31.12.2018 000 EUR 31.12.2018 000 EUR Tirdzniecība 2 326 2 326 2 943 2 943 Ražošana 520 520 510 510 Kalnrūpniecība/metalurģija 578 578 580 580 Finanses 486 486 570 551 Nekustamais īpašums 1 377 11 643 1 248 36 948 Lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokmateriāli 684 684 736 736 Gaisa transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings 8 782 8 782 10 514 10 514 Pārējie komerckredīti 9 455 9 446 5 533 5 524 Kredīti privātpersonām 30 700 30 504 25 317 25 087 54 908 64 969 47 951 83 393 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (5 818) (5 638) (4 962) (24 558) 49 090 59 331 42 989 58 835 Pārskata gadā, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, s kredītportfeļa apjoms ir samazinājies no 83 393 tūkstošiem EUR līdz 64 969 tūkstošiem EUR, jeb par 22%. Būtiskāko ietekmi uz s kredītportfeli 2019. gadā atstāja meitas uzņēmumam SIA AMBER REAL izsniegtā kredīta daļas 19 784 tūkstošu EUR apmērā norakstīšana uz iepriekš izveidoto uzkrājumu rēķina. (b) Kredītportfeļa ģeogrāfiskais iedalījums 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Latvija 45 806 55 867 36 959 72 401 OECD valstis 259 259 232 232 Ne-OECD valstis 8 843 8 843 10 760 10 760 54 908 64 969 47 951 83 393 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (5 818) (5 638) (4 962) (24 558) 49 090 59 331 42 989 58 835 58

(c) Portfeļa kvalitāte (i) Ķīlu analīze Tabulā uzrādīta komerckredītu portfeļa analīze, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās, pa ķīlas veidiem 2019. gada 31. decembrī: 2019. gada 31. decembrī 000 EUR % no kredītportfeļa 2018. gada 31. decembrī 000 EUR % no kredītportfeļa Nekustamais īpašums 4 222 20 4 247 20 Autotransports 8 972 42 6 273 29 Komercķīla 8 222 38 10 823 50 Cita ķīla - - 16 - Bez ķīlas 90-162 1 Kopā 21 506 100 21 521 100 2019. gada 31. decembrī 000 EUR % no kredītportfeļa 2018. gada 31. decembrī 000 EUR % no kredītportfeļa Nekustamais īpašums 4 222 14 4 247 11 Autotransports 8 982 28 6 287 18 Komercķīla 18 475 58 26 724 71 Cita ķīla - - 16 - Bez ķīlas 86-137 - Kopā 31 765 100 37 411 100 59

Tabulā uzrādīta privātpersonu kredītportfeļa analīze, atskaitot zaudējumus no vērtības samazināšanās, pa ķīlas veidiem 2019. gada 31. decembrī: 2019. gada 31. decembrī 000 EUR % no kredītportfeļa 2018. gada 31. decembrī 000 EUR % no kredītportfeļa Nekustamais īpašums 17 441 63 11 848 55 Autotransports 8 136 30 8 318 39 Finanšu garantija 41 - - - Cita ķīla - - 50 - Bez ķīlas 1 966 7 1 252 6 Kopā 27 584 100 21 468 100 2019. gada 31. decembrī 000 EUR % no kredītportfeļa 2018. gada 31. decembrī 000 EUR % no kredītportfeļa Nekustamais īpašums 17 441 63 11 837 55 Autotransports 8 136 30 8 318 39 Finanšu garantija 41 - - - Cita ķīla - - 50 - Bez ķīlas 1 948 7 1 219 6 Kopā 27 566 100 21 424 100 (ii) Kredīta summas attiecība pret nodrošinājuma vērtību Kredītu nodrošinājuma aplēstā patiesā vērtība ir atspoguļota atsevišķi tiem aizdevumiem, kur nodrošinājums pārsniedz aizdevuma uzskaites vērtību (LTV < 100%), un tiem aizdevumiem, kur nodrošinājums ir vienāds ar vai zemāks par aizdevuma uzskaites vērtību (LTV 100%). EUR 000 31.12.2019 31.12.2018 LTV 100% un LTV 100% un LTV < 100% nenodrošināti LTV < 100% nenodrošināti Aktīvu Aplēstā ķīlu Aktīvu Aplēstā ķīlu Aktīvu Aplēstā ķīlu Aktīvu Aplēstā ķīlu uzskaites patiesā uzskaites patiesā uzskaites patiesā uzskaites patiesā vērtība vērtība vērtība vērtība vērtība vērtība vērtība vērtība Komerckredīti 21 269 78 834 237 116 21 016 72 837 506 214 Kredīti privātpersonām: Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi 15 377 32 985 1 992 1 416 9 631 23 987 2 191 1 478 Kredīti auto iegādei 5 733 10 799 2 402-7 417 13 547 901 - Kredīti patēriņa preču iegādei un kredītkartes - - 1 851 - - - 1 039 - Pārējie kredīti 165 832 64-201 852 87 - Kopā kredīti privātpersonām 21 275 44 616 6 309 1 416 17 249 38 386 4 218 1 478 Kopā kredīti uzskaites vērtībā 42 544 123 450 6 546 1 532 38 265 111 223 4 724 1 692 60

EUR 000 31.12.2019 31.12.2018 LTV 100% un LTV 100% un LTV < 100% nenodrošināti LTV < 100% nenodrošināti Aktīvu Aplēstā ķīlu Aktīvu Aplēstā ķīlu Aktīvu Aplēstā ķīlu Aktīvu Aplēstā ķīlu uzskaites patiesā uzskaites patiesā uzskaites patiesā uzskaites patiesā vērtība vērtība vērtība vērtība vērtība vērtība vērtība vērtība Komerckredīti 31 532 105 812 233 116 36 931 101 988 480 214 Kredīti privātpersonām: Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi 15 376 32 985 1 975 1 416 9 631 23 987 2 148 1 468 Kredīti auto iegādei 5 733 10 799 2 402-7 417 13 547 901 - Kredīti patēriņa preču iegādei un kredītkartes - - 1 851 - - - 1 039 - Pārējie kredīti 165 832 64-201 852 87 - Kopā kredīti privātpersonām 21 274 44 616 6 292 1 416 17 249 38 386 4 175 1 468 Kopā kredīti uzskaites vērtībā 52 806 150 428 6 525 1 532 54 180 140 374 4 655 1 682 (iii) EUR 000 Komerckredītu sadalījums atkarībā no saistību samaksas nokavējuma Aizdevumi 2019. gada 31. decembrī Kopā Aizdevumi bez kavētiem maksājumiem Mazāk par 30 dienām Kavēti par šādiem termiņiem 30-60 dienas 61-90 dienas 91-180 dienas 181-360 dienas Ilgāk par 360 dienām Bruto kredīti 24 208 20 402 1 374 916 417 266 402 431 Tajā skaitā bruto kredīti ar uzkrājumiem zaudējumiem no 13 236 9 949 1 302 755 326 266 207 431 vērtības samazināšanas Tajā skaita bruto kredīti bez uzkrājumiem zaudējumiem no 10 972 10 453 72 161 91-195 - vērtības samazināšanas Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (2 702) (1 601) (203) (188) (148) (214) (38) (310) Neto uzskaites vērtība 21 506 18 801 1 171 728 269 52 364 121 2018. gada 31. decembrī Bruto kredīti 22 634 19 579 1 317 671 17 290 131 629 Tajā skaitā bruto kredīti ar uzkrājumiem zaudējumiem no 11 028 8 170 1 120 671 17 290 131 629 vērtības samazināšanas Tajā skaita bruto kredīti bez uzkrājumiem zaudējumiem no 11 606 11 409 197 - - - - - vērtības samazināšanas Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (1 113) (359) (55) (58) (1) (64) (70) (506) Neto uzskaites vērtība 21 521 19 220 1 262 613 16 226 61 123 61

EUR 000 Kopā Aizdevumi bez kavētiem maksājumiem Mazāk par 30 dienām Kavēti par šādiem termiņiem 30-60 dienas 61-90 dienas 91-180 dienas 181-360 dienas Ilgāk par 360 dienām Aizdevumi 2019. gada 31. decembrī Bruto kredīti 34 465 20 413 11 629 916 417 266 393 431 Tajā skaitā bruto kredīti ar uzkrājumiem zaudējumiem no 13 242 9 961 1 305 755 326 266 198 431 vērtības samazināšanas Tajā skaitā bruto kredīti bez uzkrājumiem zaudējumiem no 21 224 10 453 10 324 161 91-195 - vērtības samazināšanas Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (2 700) (1 602) (204) (188) (148) (214) (34) (310) Neto uzskaites vērtība 31 765 18 811 11 425 728 269 52 359 121 2018. gada 31. decembrī Bruto kredīti 58 306 55 259 1 318 671 17 290 122 629 Tajā skaitā bruto kredīti ar uzkrājumiem zaudējumiem no 30 818 27 968 1 121 671 17 290 122 629 vērtības samazināšanas Tajā skaitā bruto kredīti bez uzkrājumiem zaudējumiem no 27 488 27 291 197 - - - - - vērtības samazināšanas Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (20 895) (20 143) (55) (58) (1) (64) (68) (506) Neto uzskaites vērtība 37 411 35 116 1 263 613 16 226 54 123 Kavēto riska darījumu neto uzskaites vērtība parasti balstās uz vērtības samazinājuma novērtējumu, kurā tiek ņemtas vērā paredzamās naudas plūsmas no nodrošinājuma realizācijas. 62

(iv) EUR 000 Privātpersonu kredītu sadalījums atkarībā no samaksas saistību nokavējuma Kopā Mazāk par 30 dienām Kavēti par šādiem termiņiem 30-60 dienas 61-90 dienas Aizdevumi bez kavētiem maksājumiem 91-180 dienas 181-360 dienas Ilgāk par 360 dienām Aizdevumi 2019. gada 31. decembrī Bruto kredīti 30 700 25 200 1 822 325 452 163 468 2 270 Tajā skaitā bruto kredīti ar uzkrājumiem zaudējumiem no 24 520 19 280 1 658 319 363 162 468 2 270 vērtības samazināšanas Tajā skaitā bruto kredīti bez uzkrājumiem zaudējumiem no 6 180 5 920 164 6 89 1 - - vērtības samazināšanas Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (3 116) (534) (103) (51) (106) (115) (375) (1 832) Neto uzskaites vērtība 27 584 24 666 1 719 274 346 48 93 438 2018. gada 31. decembrī Bruto kredīti 25 317 19 080 1 865 533 359 83 197 3 200 Tajā skaitā bruto kredīti ar uzkrājumiem zaudējumiem no 25 102 18 865 1 865 533 359 83 197 3 200 vērtības samazināšanas Tajā skaitā bruto kredīti bez uzkrājumiem zaudējumiem no 215 215 - - - - - - vērtības samazināšanas Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (3 849) (616) (216) (78) (143) (41) (146) (2 609) Neto uzskaites vērtība 21 468 18 464 1 649 455 216 42 51 591 63

EUR 000 Kopā Mazāk par 30 dienām Kavēti par šādiem termiņiem 30-60 dienas 61-90 dienas Aizdevumi bez kavētiem maksājumiem 91-180 dienas 181-360 dienas Ilgāk par 360 dienām Aizdevumi 2019. gada 31. decembrī Bruto kredīti 30 504 25 199 1 822 325 452 163 379 2 164 Tajā skaitā bruto kredīti ar uzkrājumiem zaudējumiem no 24 324 19 279 1 658 319 363 162 379 2 164 vērtības samazināšanas Tajā skaitā bruto kredīti bez uzkrājumiem zaudējumiem no 6 180 5 920 164 6 89 1 - - vērtības samazināšanas Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (2 938) (534) (102) (51) (106) (115) (304) (1 726) Neto uzskaites vērtība 27 566 24 665 1 720 274 346 48 75 438 2018. gada 31. decembrī Bruto kredīti 25 087 19 079 1 865 533 359 83 77 3 091 Tajā skaitā bruto kredīti ar uzkrājumiem zaudējumiem no 24 872 18 864 1 865 533 359 83 77 3 091 vērtības samazināšanas Tajā skaitā bruto kredīti bez uzkrājumiem zaudējumiem no vērtības samazināšanas 215 215 - - - - - - Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (3 663) (616) (216) (78) (143) (41) (58) (2 511) Neto uzskaites vērtība 21 424 18 463 1 649 455 216 42 19 580 Kavēto riska darījumu neto uzskaites vērtība parasti balstās uz vērtības samazinājuma novērtējumu, kurā tiek ņemtas vērā paredzamās naudas plūsmas no nodrošinājuma realizācijas. (v) Koncerna kredīti sadalījumā pa produktiem un vērtības samazināšanās posmiem Kredīti privātpersonām 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 21 800 809 1 598 24 207 Individuāli vērtējamie kredīti 4 857 145 1 491 6 493 Bruto kredīti 26 657 954 3 089 30 700 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (597) (171) (2 348) (3 116) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (468) (157) (1 383) (2 008) Individuāli vērtējamiem kredītiem (129) (14) (965) (1 108) Neto uzskaites vērtība 26 060 783 741 27 584 64

Kredīti privātpersonām - ar hipotēku nodrošinātie kredīti 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 11 692 438 1 192 13 322 Individuāli vērtējamie kredīti 4 857 145 1 491 6 493 Bruto kredīti 16 549 583 2 683 19 815 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (373) (94) (1 978) (2 445) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (244) (80) (1 013) (1 337) Individuāli vērtējamiem kredītiem (129) (14) (965) (1 108) Neto uzskaites vērtība 16 176 489 705 17 370 Kredīti privātpersonām - Kredīti auto iegādei 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 7 996 294 153 8 443 Bruto kredīti 7 996 294 153 8 443 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (133) (49) (125) (307) Neto uzskaites vērtība 7 863 245 28 8 136 Kredīti privātpersonām - Kredīti patēriņa preču iegādei un kredītkartes 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 1 881 70 196 2 147 Bruto kredīti 1 881 70 196 2 147 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (84) (24) (189) (297) Neto uzskaites vērtība 1 797 46 7 1 850 65

Komerckredīti 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 4 002 2 961 485 7 448 Individuāli vērtējamie kredīti 14 210 1 827 723 16 760 Bruto kredīti 18 212 4 788 1 208 24 208 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (1 347) (726) (629) (2 702) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (258) (715) (404) (1 377) Individuāli vērtējamiem kredītiem (1 089) (11) (225) (1 325) Neto uzskaites vērtība 16 865 4 062 579 21 506 Kredīti privātpersonām 2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 20 017 977 2 654 23 648 Individuāli vērtējamie kredīti 509-1 160 1 669 Bruto kredīti 20 526 977 3 814 25 317 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (689) (225) (2 935) (3 849) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (606) (225) (2 025) (2 856) Individuāli vērtējamiem kredītiem (83) - (910) (993) Neto uzskaites vērtība 19 837 752 879 21 468 Kredīti privātpersonām - ar hipotēku nodrošinātie kredīti 2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 10 515 725 2 494 13 734 Individuāli vērtējamie kredīti 509-1 160 1 669 Bruto kredīti 11 024 725 3 654 15 403 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (546) (214) (2 822) (3 582) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (463) (214) (1 912) (2 589) Individuāli vērtējamiem kredītiem (83) - (910) (993) Neto uzskaites vērtība 10 478 511 832 11 821 66

Kredīti privātpersonām - Kredīti auto iegādei 2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 8 115 233 64 8 412 Bruto kredīti 8 115 233 64 8 412 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (65) (4) (25) (94) Neto uzskaites vērtība 8 050 229 39 8 318 Kredīti privātpersonām - Kredīti patēriņa preču iegādei un kredītkartes 2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 1 086 13 81 1 180 Bruto kredīti 1 086 13 81 1 180 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (61) (6) (74) (141) Neto uzskaites vērtība 1 025 7 7 1 039 Komerckredīti 2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 9 864 688 345 10 897 Individuāli vērtējamie kredīti 11 032-705 11 737 Bruto kredīti 20 896 688 1 050 22 634 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (414) (59) (640) (1 113) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (414) (59) (230) (703) Individuāli vērtējamiem kredītiem - - (410) (410) Neto uzskaites vērtība 20 482 629 410 21 521 (vi) s kredīti sadalījumā pa produktiem un vērtības samazināšanās posmiem Kredīti privātpersonām 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 21 800 809 1 402 24 011 Individuāli vērtējamie kredīti 4 857 145 1 491 6 493 Bruto kredīti 26 657 954 2 893 30 504 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (597) (171) (2 170) (2 938) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (468) (157) (1 205) (1 830) Individuāli vērtējamiem kredītiem (129) (14) (965) (1 108) Neto uzskaites vērtība 26 060 783 723 27 566 67

Kredīti privātpersonām - ar hipotēku nodrošinātie kredīti 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 11 692 438 996 13 126 Individuāli vērtējamie kredīti 4 857 145 1 491 6 493 Bruto kredīti 16 549 583 2 487 19 619 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (373) (94) (1 801) (2 268) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (244) (80) (836) (1 160) Individuāli vērtējamiem kredītiem (129) (14) (965) (1 108) Neto uzskaites vērtība 16 176 489 686 17 351 Kredīti privātpersonām - Kredīti auto iegādei 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 7 996 293 154 8 443 Bruto kredīti 7 996 293 154 8 443 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (133) (49) (125) (307) Neto uzskaites vērtība 7 863 244 29 8 136 Kredīti privātpersonām - Kredīti patēriņa preču iegādei un kredītkartes 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 1 881 70 196 2 147 Bruto kredīti 1 881 70 196 2 147 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (84) (24) (189) (297) Neto uzskaites vērtība 1 797 46 7 1 850 Komerckredīti 2019. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 4 013 2 961 476 7 450 Individuāli vērtējamie kredīti 14 210 1 827 10 978 27 015 Bruto kredīti 18 223 4 788 11 454 34 465 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (1 348) (726) (626) (2 700) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (259) (715) (400) (1 374) Individuāli vērtējamiem kredītiem (1 089) (11) (226) (1 326) Neto uzskaites vērtība 16 875 4 062 10 828 31 765 Kredīti privātpersonām 68

2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 20 017 977 2 424 23 418 Individuāli vērtējamie kredīti 509-1 160 1 669 Bruto kredīti 20 526 977 3 584 25 087 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (689) (225) (2 749) (3 663) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (606) (225) (1 839) (2 670) Individuāli vērtējamiem kredītiem (83) - (910) (993) Neto uzskaites vērtība 19 837 752 835 21 424 Kredīti privātpersonām - ar hipotēku nodrošinātie kredīti 2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 10 515 725 2 264 13 504 Individuāli vērtējamie kredīti 509-1 160 1 669 Bruto kredīti 11 024 725 3 424 15 173 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (546) (214) (2 635) (3 395) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (463) (214) (1 725) (2 402) Individuāli vērtējamiem kredītiem (83) - (910) (993) Neto uzskaites vērtība 10 478 511 789 11 778 Kredīti privātpersonām - Kredīti auto iegādei 2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 8 115 233 64 8 412 Bruto kredīti 8 115 233 64 8 412 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (65) (4) (25) (94) Neto uzskaites vērtība 8 050 229 39 8 318 Kredīti privātpersonām - Kredīti patēriņa preču iegādei un kredītkartes 2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 1 086 13 81 1 180 Bruto kredīti 1 086 13 81 1 180 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (61) (6) (74) (141) Neto uzskaites vērtība 1 025 7 7 1 039 Komerckredīti 69

2018. gada 31. decembrī EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Kolektīvi vērtējamie kredīti 9 860 688 335 10 883 Individuāli vērtējamie kredīti 26 933-20 490 47 423 Bruto kredīti 36 793 688 20 825 58 306 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (414) (59) (20 422) (20 895) Kolektīvi vērtējamiem kredītiem (414) (59) (228) (701) Individuāli vērtējamiem kredītiem - - (20 194) (20 194) Neto uzskaites vērtība 36 379 629 403 37 411 70

(vii) Izmaiņas Koncerna uzkrājumos zaudējumiem no vērtības samazināšanās Kredīti klientiem EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 31. decembrī 1 103 284 3 575 4 962 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (165) 517-352 kustība no 1. posma uz 3. posmu (53) - 454 401 kustība no 2. posma uz 3. posmu - (115) 194 79 kustība no 2. posma uz 1. posmu 35 (91) - (56) kustība no 3. posma uz 1. posmu - - (31) (31) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 16 (69) (53) Citas kredītriska izmaiņas 855 14 (74) 795 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 275 300 84 659 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (94) (28) (23) (145) Norakstītie uzkrājumi (12) - (1 133) (1 145) Beigu atlikums 2019. gada 31. decembrī 1 944 897 2 977 5 818 Kredīti privātpersonām EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 31. decembrī 689 225 2 935 3 849 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (32) 75-43 kustība no 1. posma uz 3. posmu (36) - 248 212 kustība no 2. posma uz 3. posmu - (106) 143 37 kustība no 2. posma uz 1. posmu 31 (70) - (39) kustība no 3. posma uz 1. posmu - - (26) (26) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 15 (66) (51) Citas kredītriska izmaiņas (181) (13) (112) (306) Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 161 55 53 269 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (35) (10) (13) (58) Norakstītie uzkrājumi - - (814) (814) Beigu atlikums 2019. gada 31. decembrī 597 171 2 348 3 116 71

Komerckredīti EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 31. decembrī 414 59 640 1 113 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (133) 442-309 kustība no 1. posma uz 3. posmu (17) - 206 189 kustība no 2. posma uz 3. posmu - (9) 51 42 kustība no 2. posma uz 1. posmu 4 (21) - (17) kustība no 3. posma uz 1. posmu - - (5) (5) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 1 (3) (2) Citas kredītriska izmaiņas 1 036 27 38 1 101 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 114 245 31 390 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (59) (18) (10) (87) Norakstītie uzkrājumi (12) - (319) (331) Beigu atlikums 2019. gada 31. decembrī 1 347 726 629 2 702 Kredīti klientiem EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 1. janvārī 1 474 300 3 766 5 540 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (32) 62-30 kustība no 1. posma uz 3. posmu (311) - 289 (22) kustība no 2. posma uz 3. posmu - (71) 107 36 kustība no 2. posma uz 1. posmu 112 (136) - (24) kustība no 3. posma uz 1. posmu 76 - (126) (50) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 128 (177) (49) Citas kredītriska izmaiņas (67) 22 259 214 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 209 7 22 238 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (357) (15) (109) (481) Norakstītie uzkrājumi (1) (13) (456) (470) Beigu atlikums 2018. gada 31. decembrī 1 103 284 3 575 4 962 72

Kredīti privātpersonām EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 1. janvārī 549 160 2 983 3 692 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (17) 47-30 kustība no 1. posma uz 3. posmu (23) - 217 194 kustība no 2. posma uz 3. posmu - (5) 13 8 kustība no 2. posma uz 1. posmu 74 (105) - (31) kustība no 3. posma uz 1. posmu 76 - (126) (50) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 128 (171) (43) Citas kredītriska izmaiņas (17) 18 382 383 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 90 2 11 103 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (42) (7) (57) (106) Norakstītie uzkrājumi (1) (13) (317) (331) Beigu atlikums 2018. gada 31. decembrī 689 225 2 935 3 849 Komerckredīti EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 1. janvārī 925 140 783 1 848 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (15) 15 - - kustība no 1. posma uz 3. posmu (288) - 72 (216) kustība no 2. posma uz 3. posmu - (66) 94 28 kustība no 2. posma uz 1. posmu 38 (31) - 7 kustība no 3. posma uz 1. posmu - - - - kustība no 3. posma uz 2. posmu - - (6) (6) Citas kredītriska izmaiņas (50) 4 (123) 169 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 119 5 11 135 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (315) (8) (52) (375) Norakstītie uzkrājumi - - (139) (139) Beigu atlikums 2018. gada 31. decembrī 414 59 640 1 113 73

(i) Izmaiņas s uzkrājumos zaudējumiem no vērtības samazināšanās Kredīti klientiem EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 31. decembrī 1 103 284 23 171 24 558 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (165) 517-352 kustība no 1. posma uz 3. posmu (53) - 454 401 kustība no 2. posma uz 3. posmu - (115) 194 79 kustība no 2. posma uz 1. posmu 36 (91) - (55) kustība no 3. posma uz 1. posmu - - (31) (31) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 16 (69) (53) Citas kredītriska izmaiņas 855 14 (118) 751 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 275 300 84 659 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (94) (28) (23) (145) Norakstītie uzkrājumi (12) - (20 866) (20 878) Beigu atlikums 2019. gada 31. decembrī 1 945 897 2 796 5 638 Kredīti privātpersonām EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 31. decembrī 689 225 2 749 3 663 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (32) 75-43 kustība no 1. posma uz 3. posmu (36) - 248 212 kustība no 2. posma uz 3. posmu - (106) 143 37 kustība no 2. posma uz 1. posmu 31 (70) - (39) kustība no 3. posma uz 1. posmu - - (26) (26) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 15 (66) (51) Citas kredītriska izmaiņas (181) (13) (155) (349) Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 161 55 53 269 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (35) (10) (13) (58) Norakstītie uzkrājumi - - (763) (763) Beigu atlikums 2019. gada 31. decembrī 597 171 2 170 2 938 74

Komerckredīti EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 31. decembrī 414 59 20 422 20 895 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (133) 442-309 kustība no 1. posma uz 3. posmu (17) - 206 189 kustība no 2. posma uz 3. posmu - (9) 51 42 kustība no 2. posma uz 1. posmu 5 (21) - (16) kustība no 3. posma uz 1. posmu - - (5) (5) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 1 (3) (2) Citas kredītriska izmaiņas 1 036 27 37 1 100 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 114 245 31 390 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (59) (18) (10) (87) Norakstītie uzkrājumi (12) - (20 103) (20 115) Beigu atlikums 2019. gada 31. decembrī 1 348 726 626 2 700 Kredīti klientiem EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 1. janvārī 1 474 300 22 499 24 273 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (32) 62-30 kustība no 1. posma uz 3. posmu (311) - 289 (22) kustība no 2. posma uz 3. posmu - (71) 107 36 kustība no 2. posma uz 1. posmu 112 (136) - (24) kustība no 3. posma uz 1. posmu 76 - (126) (50) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 128 (177) (49) Citas kredītriska izmaiņas (68) 22 1 028 982 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 209 7 22 238 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (356) (15) (109) (480) Norakstītie uzkrājumi (1) (13) (362) (376) Beigu atlikums 2018. gada 31. decembrī 1 103 284 23 171 24 558 75

Kredīti privātpersonām EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 1. janvārī 549 160 2 744 3 453 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (17) 47-30 kustība no 1. posma uz 3. posmu (23) - 217 194 kustība no 2. posma uz 3. posmu - (5) 13 8 kustība no 2. posma uz 1. posmu 74 (105) - (31) kustība no 3. posma uz 1. posmu 76 - (126) (50) kustība no 3. posma uz 2. posmu - 128 (171) (43) Citas kredītriska izmaiņas (17) 18 341 342 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 90 2 11 103 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (42) (7) (57) (106) Norakstītie uzkrājumi (1) (13) (223) (237) Beigu atlikums 2018. gada 31. decembrī 689 225 2 749 3 663 Komerckredīti EUR 000 1. posms 2. posms 3. posms Kopā Sākuma atlikums 2018. gada 1. janvārī 925 140 19 755 20 820 Izmaiņas uzkrājumos kredītriska izmaiņu ietekmē: kustība no 1. posma uz 2. posmu (15) 15 - - kustība no 1. posma uz 3. posmu (288) - 72 (216) kustība no 2. posma uz 3. posmu - (66) 94 28 kustība no 2. posma uz 1. posmu 38 (31) - 7 kustība no 3. posma uz 1. posmu - - - - kustība no 3. posma uz 2. posmu - - (6) (6) Citas kredītriska izmaiņas (51) 4 687 640 Jauniem kredītiem izveidoti uzkrājumi 119 5 11 135 Uzkrājumu atzīšanas pārtraukšana (atmaksātiem kredītiem) (314) (8) (52) (374) Norakstītie uzkrājumi - - (139) (139) Beigu atlikums 2018. gada 31. decembrī 414 59 20 422 20 895 76

(d) Kredīti, kuru vērtība ir samazinājusies 31.12.2019 000 EUR 31.12.2018 000 EUR Bruto kredīti, kuru vērtība ir samazinājusies 37 756 36 130 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (5 818) (4 962) Neto kredīti un debitoru parādi 31 938 31 168 31.12.2019 000 EUR 31.12.2018 000 EUR Bruto kredīti, kuru vērtība ir samazinājusies 37 566 55 689 Uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās (5 638) (24 558) Neto kredīti un debitoru parādi 31 928 31 131 (e) Būtiska kredītriska koncentrācija 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī i, neskaitot kredītus meitas sabiedrībām, bija attiecīgi trīs un divi aizņēmēji vai savstarpēji saistītu aizņēmēju grupas, kuru kopējās kredītsaistības pārsniedza 10% no s kapitāla. Šo kredītu bruto vērtība 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī bija attiecīgi 12 072 tūkstoši EUR un 10 514 tūkstoši EUR. Saskaņā ar regulatora prasībām s kredītriska koncentrācija ar vienu klientu vai saistītu klientu grupu nedrīkst pārsniegt 25% no s kapitāla. s meitas sabiedrības nav pakļautas iepriekšējai prasībai, jo ir saņēmusi īpašu atļauju no Komisijas. Šī prasība neattiecas uz kredītiestādēm kredītriska koncentrācija ar kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 100% no s kapitāla. 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī bija nodrošinājusi atbilstību šīm prasībām. s meitas sabiedrībai piešķirtais aizdevums tiek novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tā vērtība ir aprēķināta, diskontējot visas nākotnes naudas plūsmas pēc aizdevuma tirgus likmes 3,25%. Aizdevuma patiesā vērtība ir noteikta 10 368 tūkstošu EUR apmērā. Jutīguma analīze tika sagatavota, lai aprēķinātu aizdevuma neto pašreizējo vērtību gadījumos, kad galvenie pieņēmumu parametri ir sliktāki nekā prognozēts. Parametra vērtība Neto pašreizējā vērtība EUR 000, no nelabvēlīgām parametra izmaiņām par 5% Neto pašreizējā vērtība EUR 000, no nelabvēlīgām parametra izmaiņām par 10% Diskonta likme 3.25% 10 332 10 297 Bruto peļņas norma 17.07% 10 251 10 138 77

15 Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi (a) Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos Ieguldījumi kapitālā 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Valsts parāda vērtspapīri (obligācijas) 7 270 7 270 2 036 2 036 Uzņēmumu akcijas 2 612 2 612 1 792 1 792 Kredītiestāžu parāda vērtspapīri 2 546 2 546 - - (obligācijas) Korporatīvo parāda vērtspapīri 1 358 1 358 - - (obligācijas) 13 786 13 786 3 828 3 828 Centrālo valdību parāda vērtspapīriem (obligācijām) tika novērtēts ar Moody s valsts kredītreitingu A2 5 273 tūkstošu EUR apmērā un A3 1 997 tūkstošu EUR apmērā. (b) Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Ieguldījumi kapitālā Korporatīvo parāda vērtspapīri (obligācijas) 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 2 128 2 128 - - 2 128 2 128 - - Koncernam/i pieder Apvienotās Karalistes kompānijas UK SPV Credit Finance PLC emitētās eiroobligāciju (XS0896890315 un XS1314345965). Sākotnēji, kad šīs eiroobligācijas tika emitētas un/vai restrukturizētas (pārskatītas) tās ar subordinētā aizdevuma starpniecību bija saistītas ar AS KB PrivatBank (Ukraina). Nacionalizācijas laikā subordinēto aizdevumu līgumi piespiedu kārtā tika konvertēti bankas kapitālā (bail-in) AS KB PrivatBank (Ukraina) pagaidu administrācijas laikā un pārdoti Ukrainas Finanšu ministrijai. Turklāt AS KB PrivatBank (Ukraina) ir oficiāli paziņojusi, ka tā neveiks nekādus turpmākos maksājumus saistībā ar šīm eiroobligācijām. Papildus, 2017. gada 27. oktobrī Ukrainas Nacionālā banka vienojās par AS KB PrivatBank (Ukraina) bankas grupas restrukturizāciju un izslēdza kompāniju UK SPV Credit Finance PLC no konsolidācijas grupas. Tajā pašā laikā šīm eiroobligācijām joprojām ir pieejamas cenas publiskajās informācijas platformās, un tādējādi tām ir tirgus vērtība. 78

P Bilances vērtība (vērtības samazināšanās) TRACE ziņojumi par darījumiem Biržas ziņojumi par darījumiem MiFID II tirdzniecības pārredzamība Pašreizējās brokera cenas Likviditātes novērtējums Bloomberg modelis UK SPV Credit Finance PLC vērtspapīri, kuriem netiek pildītas saistības XS1314345965 PRBANK 11 02/09/21 XS0896890315 PRBANK 10 7/8 02/28/18 4.3 M (87%) 5.5M (73%) nav ziņots nav ziņots Kopš 2019. gada maija tika ziņoti pieci darījumi. Divi darījumi tika veikti ar Systemstic Internalisers, cena un apjoms nav ziņots. Pārējiem darījumiem cenas robežās no 6.75 līdz 10.00. Kopējais apjoms 1.6 milijoni EUR Brokera cenas ir pieejamas no četriem avotiem, no kuriem trīs ir izpildāmi. Piedāvājumā cenu diapazons ir no 2.25 līdz 30.00 Paredzamais likvidācijas periods pašreizējai pozīcijai ~ 4 milj. EUR ir no 9 līdz 18 dienām, cenas diapazonā 24.031 līdz 23.178 Bloomberg modeļa piedāvājuma cena (BVAL) 20.178 ar precizitāti 7 (no 10) Septiņpadsmit darījumi tika ziņoti kopš saistību neizpildes uzsākšanas, cenu diapazons no 11.750 līdz 31.750 un kopējais tirdzniecības apjoms 5.195 miljoni USD. nav ziņots Tika ziņots viens darījums par 400 keur. Cena nav zināma. Brokera cenas ir pieejamas no trim avotiem, no kuriem trīs ir izpildāmi. Piedāvājumā cenu diapazons ir no 29.00 līdz 30.25 Paredzamais likvidācijas periods pašreizējai pozīcijai ~ 5,5 milj. EUR ir no 54 līdz 75 dienām, cenas diapazonā 29.490 līdz 29.044 Bloomberg modeļa piedāvājuma cena (BVAL) 31.099 ar precizitāti 6 (no 10) Turētāji* Divi turētāji Divi turētāji Salīdzināmi darījumi - - Cenu diapazons** Mērķa diapazons 2.25 30.00 6.75 10.00 29.00 30.25 * Nepilnīgs vērtspapīru turētāju saraksts; tikai turētāji, uz kuriem attiecas informācijas atklāšana par pārskatāmību ** Cenu diapazons - Brokera piedāvājuma cenu diapazons (min-max); Mērķa diapazons - ziņotās tirdzniecības cenas pašreizējā piedāvājuma cenu diapazonā 16 Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi / 31.12.2019 000 EUR 31.12.2018 000 EUR Kredītiestāžu parāda vērtspapīri (obligācijas) - 3 990 Korporatīvās (obligācijas) - 13 156 Valsts parāda vērtspapīri (obligācijas) - 27 237 Uzkrājumi - (7 914) - 36 469 79

Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto finanšu aktīvu kvalitatīva informācija: Reitingu aģentūras Moody s reitings 31.12.2019 31.12.2018 A1-2 010 A2-10 539 A3-19 941 Aa3-1 961 Caa3 (piezīmi skatīt zemāk) - - Bez reitinga - 2 018 Kopā - 36 469 2019. gadā un ir pārdevusi lielāko daļu no amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto investīciju portfeli, un atlikušais investīciju portfelis tika pārklasificēts kā FVTOCI uz 31.12.2019. 17 Līdzdalība meitas sabiedrību kapitālā Reģistrācijas Nosaukums valsts SIA AMBER REAL Latvija SIA PrivatInvestment Latvija Uzskaites Galvenā Kontrole % Neto aktīvi vērtība uzņēmējdarbība 2019 2018 2019 2018 2019 2018 Nekustamo īpašumu 100 100 (22 381) (21 533) 3 3 uzņēmums Nekustamo īpašumu 100 100-64 14 14 uzturēšana 17 17 80

18 Pamatlīdzekļi Iegādes vērtība Zemes gabali un ēkas Tehnoloģiskās iekārtas Ilgtermiņa ieguldījumi nomātos pamatlīdzekļos Transporta līdzekļi Gaisa kuģis Nepabeigtā celtniecība un avansa maksājumi IFRS 16 Kopā 2017. gada 31. decembrī 8 248 6 482 192 361 24 506 212-40 001 Iegādāts - 5 - - - 603-608 Pārklasifikācija uz nemateriālajiem aktīviem - - - - - (104) - (104) Izslēgts - (196) - - - (6) - (202) 2018. gada 31. decembrī 8 248 6 291 192 361 24 506 705-40 303 IFRS 16 ieviešana 8 248 6 291 192 361 24 506 705 1 194 41 497 2019.gada 1.janvārī Iegādāts - 4 - - - 286 150 440 Pārklasifikācija - 23 - - - (23) - - Pārklasifikācija uz nemateriālajiem aktīviem - - - - - (184) - (184) Izslēgts - (371) - (90) - (62) - (523) 2019. gada 31. decembrī 8 248 5 947 192 271 24 506 722 1 344 41 230 Uzkrātais nolietojums 2017. gada 31. decembrī 667 5 198 156 177 2 448 - - 8 646 Aprēķinātais nolietojums 123 594 13 21 1 324 - - 2 075 Izslēgts - (194) - - - - - (194) 2018. gada 31. decembrī 790 5 598 169 198 3 772 - - 10 527 Aprēķinātais nolietojums 124 273 10 14 1 325-232 1 978 Izslēgts - ( 365) - (34) - - - (399) 2019. gada 31. decembrī 914 5 506 179 178 5 097-232 12 106 Uzskaites vērtība 2017. gada 31. decembrī 7 581 1 284 36 184 22 058 212 31 355 2018. gada 31. decembrī 7 458 693 23 163 20 734 705 29 776 2019. gada 31. decembrī 7 334 441 13 93 19 409 722 1 112 29 124 Gaisa kuģis saskaņā ar operatīvā līzinga līgumu uz 7 gadiem tika nodots nomā Kiprā reģistrētai kompānijai. Ņemot vērā operatīvā līzinga noteikumus, gaisa kuģis atzīts pamatlīdzekļu sastāvā. Koncerna un s 2019. gada ienākumi no gaisa kuģa nomas bija 2 488 tūkstošu EUR apjomā (2018: 2 670 tūkstošu EUR apjomā). Operatīvā līzinga līguma noteikumi paredz, ka līzinga devējam nav jāsedz lidmašīnas apkopes izmaksas. 81

Nākamo periodu ienākumu informācija no Operatīvā līzinga: / 31.12.2019 31.12.2018 000 EUR 000 EUR Ne vēlāk kā vienu gadu 2 280 2 280 Vēlāk par gadu un ne vēlāk kā piecus gadus 4 180 6 460 6 460 8 740 Iegādes vērtība Zemes gabali un ēkas Tehnoloģiskās iekārtas Ilgtermiņa ieguldījumi nomātos pamatlīdzekļos Transporta līdzekļi Gaisa kuģis Nepabeigtā celtniecība un avansa maksājumi IFRS 16 Kopā 2017. gada 31. decembrī 8 248 6 525 189 130 24 506 211-39 809 Iegādāts - - - - - 603-603 Pārklasifikācija uz nemateriālajiem aktīviem - - - - - (104) - (104) Izslēgts - (189) - - - - - (189) 2018. gada 31. decembrī IFRS 16 ieviešana 2019.gada 1.janvārī 8 248 6 336 189 130 24 506 710-40 119 8 248 6 336 189 130 24 506 710 1 194 41 313 Iegādāts - 4 - - - 286 150 440 Pārklasifikācija - 23 - - - (23) - - Pārklasifikācija uz nemateriālajiem aktīviem - - - - - (184) - (184) Izslēgts - ( 371) - (90) - (62) - (523) 2019. gada 31. decembrī 8 248 5 992 189 40 24 506 727 1 344 41 046 Uzkrātais nolietojums 2017. gada 31. decembrī 667 5 182 155 38 2 448 - - 8 490 Aprēķinātais nolietojums 123 591 13 16 1 324 - - 2 067 Izslēgts - (189) - - - - (189) 2018. gada 31. decembrī 790 5 584 168 54 3 772 - - 10 368 Aprēķinātais nolietojums 124 268 10 12 1 325-232 1 971 Izslēgts - ( 364) - (34) - - - (398) 2019. gada 31. decembrī 914 5 488 178 32 5 097-232 11 941 Uzskaites vērtība 2017. gada 31. decembrī 7 581 1 343 34 92 22 058 211 31 319 2018. gada 31. decembrī 7 458 752 21 76 20 734 710 29 751 2019. gada 31. decembrī 7 334 504 11 8 19 409 727 1 112 29 105 Papildus informācijai skatīt par Koncerna sniegto informāciju. 82

19 Nemateriālie aktīvi Sākotnējā vērtība Licences un datorprogrammas 2017. gada 31. Decembrī 4 626 Iegādāts 1 205 Pārklasificēts no avansa maksājumiem Izslēgts 104-2018. gada 31. Decembrī 5 935 Iegādāts 1 423 Pārklasificēts no avansa maksājumiem 184 Izslēgts (27) 2019. gada 31. decembrī 7 515 Uzkrātā amortizācija 2017. gada 31. decembrī 1 610 Amortizācija Izslēgts 300-2018. gada 31. decembrī 1 910 Amortizācija Izslēgts 223-2019. gada 31. decembrī 2 133 Uzskaites vērtība: 2017. gada 31. decembrī 3 016 2018. gada 31. decembrī 4 025 2019. gada 31. decembrī 5 382 83

Licences un datorprogrammas Sākotnējā vērtība 2017. gada 31. decembrī 4 616 Pārklasificēts no avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem 1 308 2018. gada 31. decembrī 5 924 Iegādāts 1 421 Pārklasificēts no avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem 184 Izslēgts (27) 2019. gada 31. decembrī 7 502 Uzkrātā amortizācija 20167 gada 31. decembrī 1 605 Amortizācija 298 2018. gada 31. decembrī 1 903 Amortizācija 222 2019. gada 31. decembrī 2 125 Uzskaites vērtība: 2017. gada 31. decembrī 3 011 2018. gada 31. decembrī 4 021 2019. gada 31. decembrī 5 377 Nemateriālie aktīvi ietver avansa maksājumus par jauno bankas IT sistēmu, kura tiek ieviesta, un avansa maksājumi kopš 2017. gada līdz pārskata perioda beigām bija EUR 4 689 tūkstoši. 84

20 Ieguldījumu īpašums / Ieguldījumu īpašums Sākotnējā vērtība 2017. gada 31. decembrī 3 065 Pārklasificēts no avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem - 2018. gada 31. decembrī 3 065 Pārklasificēts no avansa maksājumiem par pamatlīdzekļiem - 2019. gada 31. decembrī 3 065 Uzkrātais nolietojums 2017. gada 31. decembrī 333 Aprēķinātais nolietojums 61 2018. gada 31. decembrī 394 Aprēķinātais nolietojums 62 2019. gada 31. decembrī 456 Uzskaites vērtība: 2017. gada 31. decembrī 2 732 2018. gada 31. decembrī 2 671 2019. gada 31. decembrī 2 609 Ieguldījumu īpašumi ietver vienu komercīpašumu, kas tiek iznomāts trešajām pusēm. Katrā nomas līgumā ir paredzēts, ka sākotnējais neatceļamais nomas periods ir 10 gadi, bet gada nomas maksa ir noteikta, balstoties uz patēriņa cenu indeksu. Līgumu pārjaunojumi tiek apspriesti ar katru nomnieku, un vidējais pārjaunojuma periods ir 4 gadi. Koncerna 2019. gada ienākumi no ieguldījumu īpašumu nomas bija 295 tūkstoši EUR apjomā (2018: 236 tūkstošu EUR apjomā), s 2019. gada ienākumi no ieguldījumu īpašumu nomas bija 314 tūkstoši EUR apjomā (2018: 243 tūkstošu EUR apjomā); apsaimniekošanas izdevumi (nomnieku kompensēti) 47 tūkstošu EUR apjomā (2018: 44 tūkstošu EUR apjomā), 2019. gadā nomas ienākumi par m 2 9,00 11,00 EUR apmērā (2018 : 8,50 10,50 EUR/m 2 ). Ieguldījuma īpašuma patiesās vērtības novērtējums 3 242 tūkstošu EUR apmērā 2019.gada 31. decembrī (3 490 tūkstoši EUR 2018.gada 31. decembrī) ir kategorizēts 3. līmenī patiesās vērtības hierarhijā. Ieguldījuma īpašuma patiesā vērtība bija noteikta pēc tirgus salīdzinājuma metodes - patiesā vērtība noteikta, balstoties uz salīdzināmu ēku pārdošanas darījumu rezultātiem. Ieguldījuma īpašumu vērtības monitorings notiek, izmantojot pieejamo tirgus informāciju par nekustamā īpašuma cenām. Jauna vērtība pēc pārrēķina tiek pielietota, ja tā ir zemāka par uzskaites vērtību. Iznomāto telpu īpatsvars ir 81% (2018: 100%). 85

21 Lietošanas tiesību aktīvi un nomas saistības un nomā zemi un ēkas. Informācija par nomu, kurā ir nomnieks, ir norādīta zemāk. Lietošanas tiesību aktīvi Zeme un ēkas Zeme un ēkas Grupa Atlikums 1. janvārī 1 194 1 194 Nolietojuma izmaksas par periodu 232 232 Papildinājumi lietošanas tiesību aktīviem 150 150 Atlikums pārskata perioda beigās 1 112 1 112 Nomas saistības Nomas saistības, kuras ir iekļautas pozīcijā Citas saistības un uzkrātās saistības: 2019. gada 31. decembris Saistību termiņu analīze līguma nediskontētas naudas Grupa 2019. gada 31. decembris plūsmas Mazāk par vienu gadu 50 50 Viens līdz pieci gadi 238 238 Vairāk par 5 gadiem 824 824 Kopā 1 112 1 112 Naudas plūsmu pārskatā atzītās summas 2019. gada 31. decembris 2019. gada 31. decembris Par nomām izejošo naudas plūsmu kopsumma 232 232 Pagarināšanas iespējas Daži nekustamā īpašuma nomas līgumi ietver pagarināšanas iespējas, kuras un var izmantot līdz vienam gadam pirms neatceļamā līguma perioda beigām. Ja un cenšas iegūt pagarināšanas iespējas jaunajos nomas līgumos, lai nodrošinātu darbības izpildi, šīs pagarināšanas iespējas var izmantot tikai un, nevis iznomātāji. Nomas termiņa sākuma datumā un izvērtē, vai ir pietiekami pamatoti uzskatīt, ka tā izmantos pagarināšanas iespējas. un atkārtoti izvērtē, vai ir pietiekami pamatoti uzskatīt, ka tā izmantos pagarināšanas iespēju, iestājoties būtiskam notikumam vai būtiskām apstākļu izmaiņām, kas ir nomnieka kontrolē. un ir aplēsusi, ka potenciālie nākotnes nomas maksājumi ir gaidāmi 10 gadu laikā atbilstoši vadības pieņēmumam, jo lielākā daļa līgumu ir noslēgta ar pagarināšanas iespēju. Nomas līgumu termiņi Lielākajai daļai filiāļu nomas līgumu termiņš ir viens gads ar pagarināšanas iespēju, bet pēc 2019. gada 31. decembra saskaņā ar vadības pieņēmumu attiecībā uz šādiem līgumiem vidējais aplēstais termiņš ir 10 gadi, tādejādi, novērtējot 16. SFPS lietošanas tiesību aktīvu vērtību, šādiem nomas līgumiem tika aprēķināts 10 gadu periods. Visi līgumi ir atsaucami, paziņojot par to vienu mēnesi iepriekš. 86

22 Pārējie aktīvi 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Pārējie finanšu aktīvi 3 071 3 068 3 429 3 429 Drošības nauda 2 254 2 254 2 252 2 252 Klientu parādi par kompensējamiem parādu piedziņas izdevumiem 497 497 493 493 Uzkrātie ieņēmumi 396 393 224 224 Citi 480 480 952 952 Uzkrājumi zaudējumiem no klientu parādu par kompensējamiem parādu piedziņas (556) (556) (492) (492) izdevumiem Pārējie nefinanšu aktīvi 12 376 3 246 17 754 3 546 Atsavinātās ķīlas - pārdošanai paredzētais kustamais un nekustamais īpašums Ieskaitot SIA AMBER REAL nekustamo 22 727 19 372 3 354-29 659 26 407 3 252 - īpašumu (skatīt piezīmi zemāk) Zelts 9 9 8 8 Nākamo periodu izdevumi 718 704 507 491 PVN pārmaksa 110 110 191 191 Citi 273 212 928 695 Uzkrājumi pārdošanai paredzētajam kustamajam un nekustamajam īpašumam (11 406) (1 143) (13 484) (1 091) (skatīt piezīmi zemāk) Uzkrājumi avansa maksājumiem par pārējiem aktīviem (55) - (55) - 15 447 6 314 21 183 6 975 SIA AMBER REAL nekustamais īpašums 2019. gada 31. decembrī, Top 5 : Bruto summa Vērtības samazināšanas uzkrājumi Neto summa Bruto summa Vērtības samazināšanas uzkrājumi Neto summa Zeme 9 071 6 460 2 611 2 867 2 444 423 Māja 6 583 2 624 3 959 1 556 912 644 Dzīvoklis 1 618 176 1 442 702 86 616 Pārējie 2 100 1 003 1 097 1 280 710 570 Kopā 19 372 10 263 9 109 6 405 4 152 2 253 Top 5 : Bruto summa Vērtības samazināšanas uzkrājumi Neto summa Bruto summa Vērtības samazināšanas uzkrājumi Neto summa Ārpus Rīgas 16 708 9 684 7 024 3 422 2 701 720 Rīgā 2 664 579 2 085 1 046 325 722 Kopā 19 372 10 263 9 109 4 468 3 026 1 442 87

SIA AMBER REAL nekustamais īpašums 2018. gada 31. decembrī, Vērtības samazināšanas uzkrājumi Top 5 : Vērtības samazināšanas uzkrājumi Bruto summa Neto summa Bruto summa Neto summa Zeme 11 664 8 243 3 421 3 086 2 696 390 Māja 9 470 2 811 6 659 2 694 1 021 1 673 Dzīvoklis 2 685 349 2 336 702 86 616 Pārējie 2 588 990 1 598 1 309 590 719 Kopā 26 407 12 393 14 014 7 791 4 393 3 398 Top 5 : Vērtības samazināšanas uzkrājumi Vērtības samazināšanas uzkrājumi Bruto summa Neto summa Bruto summa Neto summa Ārpus Rīgas 20 934 11 342 9 592 3 420 2 602 818 Rīgā 5 473 1 051 4 422 2 510 648 1 862 Kopā 26 407 12 393 14 014 5 930 3 250 2 680 s nekustamais īpašums 2019. gada 31. decembrī, Vērtības samazināšanas uzkrājumi Top 5 : Vērtības samazināšanas uzkrājumi Bruto summa Neto summa Bruto summa Neto summa Dzīvoklis 2 479 724 1 755 681 276 405 Pārējie 875 419 456 659 372 287 Kopā 3 354 1 143 2 211 1 340 648 692 Top 5 : Vērtības samazināšanas uzkrājumi Vērtības samazināšanas uzkrājumi Bruto summa Neto summa Bruto summa Neto summa Ārpus Latvijas 3 235 1 143 2 092 829 366 463 Rīgā 119-119 55-55 Kopā 3 354 1 143 2 211 884 366 518 s nekustamais īpašums 2018. gada 31. decembrī, Vērtības samazināšanas uzkrājumi Top 5 : Vērtības samazināšanas uzkrājumi Bruto summa Neto summa Bruto summa Neto summa Dzīvoklis 2 421 701 1 720 665 230 435 Pārējie 831 390 441 643 334 309 Kopā 3 252 1 091 2 161 1 308 564 744 Top 5 : Vērtības samazināšanas uzkrājumi Vērtības samazināšanas uzkrājumi Bruto summa Neto summa Bruto summa Neto summa Ārpus Latvijas 3 160 1 091 2 069 810 342 468 Rīgā 92-92 57-57 Kopā 3 252 1 091 2 161 867 342 525 88

2019. gadā drošības nauda 2 254 tūkstošu EUR apmērā (2018. gadā 2 252 tūkstošu EUR apmērā) tika apgrūtināta iespējamiem darījumiem, kas saistīti ar MasterCard Europe un VISA Europe karšu sistēmām. Koncerna atsavināto ķīlu un pārējo aktīvu sastāvā ir iekļauts nekustamais īpašums un avansa maksājumi par nekustamo īpašumu, kuru ir pārņēmusi kā klientu kredītsaistības nodrošinošās ķīlas. To neto vērtība ir 9 110 tūkstoši EUR (2018. gada 31. decembrī: 14 014 tūkstoši EUR). Citu finanšu aktīvi galvenokārt sastāv no rezerves kontu atlikumiem un klīringa atlikumiem par norēķiniem ar maksājumu kartēm. Nekustamo īpašumu ķīlu vērtību monitorings notiek, izmantojot pieejamo tirgus informāciju par nekustamā īpašuma cenām, kā arī tiek pielietoti ģeogrāfisko segmentu cenu izmaiņu koeficienti. Jauna vērtība pēc pārrēķina tiek pielietota, ja sertificētā vērtētāja pēdējā vērtējuma datums ir vecāks par vienu gadu. Ja vērtība pēc pārrēķina pārsniedz sertificētā vērtētāja pēdējā vērtējuma vērtību, tad tiek pielietots sertificētā vērtētāja pēdējais vērtējums. 23 Saistības pret kredītiestādēm (a) Ģeogrāfiskais profils: 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Latvijā reģistrētas kredītiestādes 256 256 19 19 OECD neietilpstošās valstīs reģistrētas kredītiestādes 288 289 41 41 544 545 60 60 (b) Banku noguldījumi un saistības pret bankām pēc veida: 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Vostro konti 543 544 59 59 Termiņnoguldījumi 1 1 1 1 544 545 60 60 (c) Banku un citu finanšu iestāžu noguldījumu un kontu atlikumu koncentrācija 2019. gada 31. decembrī i bija viens atlikums bankās, kuru apjoms pārsniedza 10% no kopējām saistībām pret kredītiestādēm (2018. gada 31. decembrī: divi). Šo atlikumu bruto vērtība 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī bija attiecīgi 256 tūkstoši EUR un 59 tūkstoši EUR. 89

24 Klientu noguldījumi un norēķinu konti Pieprasījuma noguldījumi Rezidenti: 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Valsts uzņēmumi 285 285 112 112 Privātsabiedrības 14 972 15 015 17 491 17 598 Fiziskās personas 33 323 33 323 30 508 30 508 Citi 458 458 428 428 Nerezidenti: OECD valstu rezidenti 5 594 5 594 10 361 10 361 Ne-OECD valstu rezidenti 15 092 15 092 12 640 12 640 Kopā pieprasījuma noguldījumi 69 724 69 767 71 540 71 647 Termiņnoguldījumi Rezidenti: Valsts uzņēmumi - - 206 206 Privātsabiedrības 654 654 1 619 1 619 Fiziskās personas 62 776 62 776 51 364 51 364 Citi 282 282 266 266 Nerezidenti: OECD valstu rezidenti 6 321 6 321 9 435 9 435 Ne-OECD valstu rezidenti 1 933 1 933 2 124 2 124 Kopā termiņnoguldījumi 71 966 71 966 65 014 65 014 Kopā klientu noguldījumi un norēķinu konti 141 690 141 733 136 554 136 661 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Noguldījumu termiņu struktūra pēc līgumā noteiktā termiņa uz 31. decembri Pieprasījuma noguldījumi 69 724 69 767 71 540 71 647 Termiņnoguldījumi: līdz 3 mēnešiem 910 910 1 372 1 372 3 līdz 6 mēnešiem 16 16 - - no 6 mēnešiem līdz vienam gadam 7 156 7 156 28 341 28 341 vairāk par vienu gadu 63 884 63 884 35 301 35 301 Kopā pieprasījuma un termiņa noguldījumi Norēķinu kontu un noguldījumu koncentrācijas 141 690 141 733 136 554 136 661 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī Koncernam un i bija, attiecīgi, 2 un 9 klientu noguldījumi, kuru summa pārsniedza 10% no kopējiem klientu noguldījumiem. 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī šie atlikumi veido, attiecīgi, 16 772 tūkstoti EUR un 13 908 tūkstošus EUR. 90

25 Uzkrājumi 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Uzkrājums neizmantotiem atvaļinājumiem 361 349 307 283 Uzkrājumi ar administratīvajiem procesiem saistītiem izdevumiem (skat. 43. piezīmi) 1 505 1 505 467 467 Uzkrājumi ārpusbilances saistībām 4 4 237 237 Uzkrājumi neizmantotajām kredītlīnijām 3 3 13 13 Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem 457 455 397 394 Uzkrājumi auditam 94 90 370 370 Uzkrājumi juridiskajiem pakalpojumiem 100 100 - - Pārējie uzkrājumi 182 195 161 162 2 706 2 701 1 952 1 926 2017. gada 31. decembrī 1 299 1 275 Uzkrājumu palielinājums 653 651 2018. gada 31. decembrī 1 952 1 926 Uzkrājumu palielinājums 754 775 2019. gada 31. decembrī 2 706 2 701 26 Pakārtotās saistības 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Pakārtotās saistības 13 236 13 236 15 032 15 032 Kopā 13 236 13 236 15 032 15 032 2019. gada 31. decembrī pakārtotās saistības ietvēra: saistības, kas saņemtas no Unimain Holdings Limited 13 000 tūkstošu USD apmērā (EUR 11 619 tūkstoši) (2018. gadā: 11 350 tūkstoši EUR) ar dzēšanas termiņu 2021. gada 18. martā un fiksētu gada procentu likmi 6%; saistības, kas saņemtas no 5 privātpersonām (2018: 11 privātpersonām) 1 240 tūkstošu EUR kopējā apmērā (2018: 1 540 tūkstoši EUR) un 400 tūkstoši USD (357 tūkstoši EUR) (2018: 2 400 tūkstoši USD un 2 095 tūkstoši EUR) apmērā ar dzēšanas termiņu laika periodā no 2020. gada 27. augusta līdz 2021. gada 23. martam un fiksētu gada procentu likmi no 4.25% līdz 6%. Uzkrātie procenti depozītiem pārskata perioda beigās veido 20 tūkstošus EUR (2018. gadā: 47 tūkstošus EUR). 91

2019. gada laikā tika atmaksātas sešas privātpersonu saistības 2 045 tūkstošu EUR apmērā (2018: astoņas 2 702 tūkstoši EUR). Atmaksa notika saskaņā ar līgumu. s likvidācijas gadījumā pakārtotās saistības tiks atmaksātas pēc visu s kreditoru prasību apmierināšanas, bet pirms s akcionāru prasību apmierināšanas. Piezīme un Pakārtotie depozīti de Bilance 2019. gada 1. janvārī 15 032 Izmaiņas no finanšu naudas plūsmas - Ieņēmumi no izdotajām pakārtotajiem depozītiem - Pakārtoto depozītu atmaksa (2 045) Kopējās izmaiņas finanšu naudas plūsmā (2 045) Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme 277 Saistītās atbildības - Procentu izdevumi 4 828 Procentu maksājumi ( 856) Citas izmaiņas, kas saistītas ar saistībām 249 Bilance 2019. gada 31. decembrī 13 236 Piezīme un Pakārtotās saistības Bilance 2018. gada 1. janvārī 17 138 Izmaiņas no finanšu naudas plūsmas - Ieņēmumi no izdotajām pakārtotām saistībām - Pakārtoto saistību atmaksa (2 701) Kopējās izmaiņas finanšu naudas plūsmā (2 701) Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme 606 Saistītās atbildības - Procentu izdevumi 4 986 Procentu maksājumi ( 997) Citas izmaiņas, kas saistītas ar saistībām 595 Bilance 2018. gada 31. decembrī 15 032 92

27 Pārējās saistības Pārējās finanšu saistības 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Uzkrātie ienākumi 1 302 1 285 1 946 1 920 Summas noskaidrošanā 2 753 2 753 3 558 3 553 Citi 3 534 3 212 2 119 1 871 7 589 7 250 7 623 7 344 28 Pamatkapitāls un pašu kapitāls Autorizētais un emitētais pamatkapitāls sastāv no 86 349 556 parastajām akcijām (2019. gada 31. decembrī: 86 349 556 parastās akcijas). Visu akciju nominālvērtība ir 1 EUR (2018. gada 1 EUR). Parasto akciju turētāji saņem dividendes un likvidācijas kvotu, kā arī tiem tiek piešķirtas balsstiesības akcionāru pilnsapulcē. s akcionāri 2019. gada 31. decembrī bija šādi: Akcionārs Valsts Akcijas, EUR 2019. gada 31. decembrī 2018. gada 31. decembrī Piederošās daļas, % Akcijas, EUR Piederošās daļas, % AS KB PrivatBank Ukraina 40 191 46.54 40 191 46.54 Privātās personas 23 394 27.09 23 394 27.09 Concorde (Bermuda) Limited Bermudas 7 967 9.23 7 967 9.23 Wadless Holdings Limited Kipra 7 894 9.14 7 894 9.14 Unimain Holdings Limited Kipra 4 566 5.29 4 566 5.29 Chastely Investments Limited Beliza 2 338 2.71 2 338 2.71 86 350 100 86 350 100 Pārējās rezerves 5 185 tūkstošu EUR apmērā veido AS KB PrivatBank (Ukraina) 2001. gadā veiktu ieguldījumu. Šīs rezerves nedrīkst sadalīt dividendēs. Pārējās rezerves 212 tūkstošu EUR apmērā sastāv no iepriekšējo gadu peļņas, kas ieskaitīta rezervēs. Šīs rezerves drīkst sadalīt dividendēs. 18.12.2016. lielāko s akcionāru AS KB PrivatBank (Ukraina) nacionalizēja Ukrainas Valsts. Ukrainas valsts Finanšu Ministrijas personā kļuva par 100% AS KB PrivatBank (Ukraina) īpašnieku un netieši par 46,54% AS PrivatBank akciju turētāju. Saskaņā ar 18.12.2019. noslēgto Vērtspapīru pirkšanas - pārdošanas līgumu Nr.20191218 s akcionārs Concorde (Bermuda) Limited 7 967 355 savas akcijas pārdeva Kiprā reģistrētai uzņēmuma DARTLEM HOLDINGS LIMITED. Vērtspapīru pirkšanas pārdošanas darījums tika izskatīts 28.01.2020. s valdes sēdē un, pamatojoties uz Valdes sēdes lēmumu, 28.01.2020. s akcionāru reģistrā tika reģistrēts jauns akcionārs - DARTLEM HOLDINGS LIMITED, kuram pieder 7 967 355 s akciju 7 967 355 EUR apmērā. 93

29 Nauda un tās ekvivalenti Nauda un tās ekvivalenti sastāv no: 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Nauda 2 676 2 676 2 260 2 260 Prasības pret Latvijas Banku 66 150 66 150 49 140 49 140 Noguldījumi citās kredītiestādēs ar dzēšanas termiņu līdz trim mēnešiem Saistības pret citām kredītiestādēm par noguldījumiem ar dzēšanas termiņu līdz trim mēnešiem 9 408 9 408 4 413 4 413 (544) (545) (60) (60) Kopā 77 690 77 689 55 753 55 753 Papildus informācija par naudas līdzekļiem ir sniegta 11.piezīmē. 30 Līdzekļi uzticības operāciju (trasta) pārvaldīšanā 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Aktīvi pārvaldīšanā Parādu vērtspapīri un aizdevumi OECD valstu rezidentiem 23 163 23 163 11 272 11 272 Parādu vērtspapīri un aizdevumi citu valstu rezidentiem 10 10 1 923 1 923 Tai skaitā atlikumi ar lielāko akcionāru - - 597 597 Tai skaitā atlikumi ar citām saistītām sabiedrībām 10 10 10 10 23 173 23 173 13 195 13 195 Pasīvi pārvaldīšanā OECD valstu rezidentu noguldījumi 70 70 409 409 Citu valstu rezidentu noguldījumi 23 103 23 103 12 786 12 786 Tai skaitā atlikumi no citām saistītām sabiedrībām 14 918 14 918 7 695 7 695 23 173 23 173 13 195 13 195 sniedz uzticības operāciju (trasta) pakalpojumus klientiem, pārvaldot aktīvus. gūst komisiju ienākumus par šo aktīvu uzglabāšanu. Saskaņā ar līgumiem ar klientiem nav pakļauta procentu riskam, kredītriskam, likviditātes un valūtas riskam attiecībā uz šiem aktīviem. Iepriekš norādītajā tabulā atspoguļotās saistības atspoguļo naudas līdzekļus, kurus klienti ieskaitījuši Bankā un kurus tālāk izvietojusi saskaņā ar līguma noteikumiem un klientu rīkojumiem. 94

31 Paredzamās un iespējamās saistības Kreditēšanas darbības ietvaros Koncernam un i ir saistības jebkurā laikā izsniegt zināmu kredītu apjomu. Šādas saistības veido apstiprināti kredīti un kredītkaršu limiti, kā arī overdrafti. un sniedz finanšu garantijas un akreditīvus, kas garantē tās klientu saistību izpildi pret trešajām pusēm. Šādos līgumos parasti ir ierobežojumi un to darbības termiņš parasti nepārsniedz piecus gadus. sniedz garantijas, darbojoties kā norēķinu aģents vērtspapīru darījumos. Tabulā ir uzrādītas līgumos norādītās saistību summas sadalījumā pa kategorijām. Uzrādot saistības tabulā, tiek pieņemts, ka summas ir pilnībā izsniegtas. Tabulā uzrādītās garantiju un akreditīvu summas ir maksimālā zaudējumu summa, kas tiktu atzīta pārskatā par finanšu stāvokli, ja darījumu puses nespētu nekādā mērā pildīt savas saistības. Līgumā noteiktā summa 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Kredīti un kredītlīnijas 191 191 112 112 Kredītkartes 3 296 3 298 3 178 3 180 Garantijas un akreditīvi 229 229 451 451 3 716 3 718 3 741 3 743 Kopējās līgumos noteiktās un iepriekš minētās saistības pagarināt kredītu termiņus var nebūt vienādas ar nākotnē nepieciešamo naudas plūsmu, jo šīs saistības var beigties pirms tās tiek izmantotas. 32 Tiesvedība s un Koncerna vadība ir pārliecināta, ka 42. piezīmē minētā tiesvedība neradīs i vai Koncernam papildus zaudējumus. Vadības rīcībā nav informācijas par citām iespējamām būtiskām tiesvedībām. 33 Darījumi ar saistītajām pusēm (a) Darījumi ar pusēm, kurām ir kontrole pār banku 2016.gada 18. decembrī saskaņā ar s lielākā akcionāra AS KB PrivatBank (Ukraina) nacionalizāciju par AS KB PrivatBank (Ukraina) īpašnieku kļuva Ukrainas Valsts Finanšu ministrijas personā. 95

(b) Darījumi ar Valdes un Padomes locekļiem Atlīdzība par darbu, kas iekļauta darbinieku algu sastāvā (skat. 9. piezīmi): 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Valdes locekļi 603 560 1 172 1 137 Padome 110 110 101 101 713 670 1 273 1 238 Iepriekš minētās summas ietver labumus, kurus valdes un padomes locekļi saņēmuši citādā veidā kā naudas izteiksmē. Atlikumi darījumos ar Valdes un Padomes locekļiem un vidējās procentu likmes ir šādas: Pārskats par finanšu stāvokli Aktīvi 2019 Vidējā svērtā procentu likme 2018 Vidējā svērtā procentu likme Noguldījumi un norēķinu konti 92 0.50% 198 0.50% 96

(c) Darījumi ar lielāko akcionāru un s meitas sabiedrībām Darījumu atlikumi un vidējās procentu likmes 2019. gada 31. decembrī un ar tām saistītās summas visaptverošo ienākumu pārskatā attiecībā uz darījumiem ar lielāko akcionāru (AS KB PrivatBank (Ukraina)) un s meitas sabiedrībām par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, ir šādas: / Pārskats par finanšu stāvokli Aktīvi (uz 31. decembri) Lielākais akcionārs 2019 2018 2019 2018 Līgumu vidējā svērtā procentu likme Atlikums korespondējošā kontā 1 354 896 - - Termiņnoguldījumi - 9-2.69 Amortizētajā vērtībā novērtētas parādzīmes - 2 018-9.04 Saistības (uz 31. decembri) Loro konta atlikums 289 41 - - Pārējās saistības 48 24 - - Visaptverošo ienākumu pārskats Procentu ienākumi 25 59 - - Komisijas naudas ienākumi 1 357 1 384 - - Komisijas naudas izdevumi 78 17 - - Ienākumi/(zaudējumi) no ārvalstu valūtu darījumiem - 133 - - 97

Meitas sabiedrības 2019 2018 2019 2018 Līgumu vidējā svērtā procentu likme Pārskats par finanšu stāvokli Aktīvi (uz 31. decembri) Aizdevums SIA AMBER REAL (piezīme Nr.14) 10 265 15 915 1.50 0.50 Saistības (uz 31. decembri) SIA PrivatInvestment norēķinu konts 43 51 - - SIA AMBER REAL norēķinu konti - 56 - - Visaptverošo ienākumu pārskats Procentu ienākumi 299 192 - - Komisijas naudas ienākumi 1 1 - - Vispārējās un administrācijas izmaksas 277 273 - - Zaudējumi no vērtības samazināšanās 1 162 808 - - (d) Darījumi ar citām saistītajām pusēm Uz 2019.gada un 2018.gada 31. decembri atlikumi darījumos citām saistītajām pusēm un vidējās procentu likmes ir šādas: Pārskats par finanšu stāvokli 2019 Vidējā svērtā procentu likme 2018 Vidējā svērtā procentu likme Kredīti (*) 4 086 7.50 5 985 7.45 Noguldījumi un norēķinu konti 1 256 0.50 975 0.50 Pakārtotās saistības 11 619 6.00 11 357 6.00 *Uz 2019. gada 31. decembri bruto kredīti ir 5 175 tūkstoši EUR un uzkrājumi zaudējumiem no vērtības samazināšanās ir 1 089 tūkstoši EUR (2018: bruto kredīti ir 5 985 tūkstoši EUR bez uzkrājumiem zaudējumiem no vērtības samazināšanās). Visaptverošo ienākumu pārskatā iekļautās summas, kas attiecas uz darījumiem citām saistītajām pusēm, ir šādas: Visaptverošo ienākumu pārskats 2019 2018 Procentu ienākumi 424 467 Procentu izdevumi 714 680 Komisiju ieņēmumi 18 37 98

34 Finanšu instrumentu patiesā vērtība (a) Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti Šajā tabulā tiek analizēti patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti uz pārskata perioda beigām, analīze tiek veikta pēc patiesās vērtības hierarhijas līmeņa, kurā patiesās vērtības mērījums ir kategorizēts: / 2019. gada 31. decembrī 1. līmenis 2. līmenis 3. līmenis Kopā Finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai - - 2 128 2 128 zaudējumu aprēķinā Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos 11 222-2 564 13 786 ienākumos 11 222-4 692 15 914 Finanšu saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu 9 - - 9 instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 9 - - 9 2018. gada 31. decembrī 1. līmenis 2. līmenis 3. līmenis Kopā Finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos Finanšu saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 2 082-1 746 3 828 2 082-1 746 3 828 61 - - 61 61 - - 61 99

(b) Patiesajā vērtībā nevērtētie finanšu instrumenti Tabulā zemāk tiek analizēta patiesajā vērtībā netirgoto finanšu instrumentu patiesā vērtība; analīze tiek veikta pēc patiesās vērtības hierarhijas līmeņa, kurā patiesās vērtības mērījumi ir kategorizēti: 2019. gada 31. decembrī Finanšu aktīvi Kase un prasības pret Latvijas Banku 1. līmenis 2.līmenis 3.līmenis Kopā patiesā vērtība Kopā uzskaites summa 000 EUR - - - 68 826 68 826 Prasības pret kredītiestādēm - - - 9 408 9 408 Kredīti un debitoru parādi - - 53 804 53 804 49 090 Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi - - - - - Citi finanšu aktīvi - - - 3 071 3 071 Finanšu saistības Saistības pret kredītiestādēm - - - 544 544 Klientu noguldījumi un norēķinu konti - - 141 708 141 708 141 690 Pakārtotās saistības - - - 13 236 13 236 Citas finanšu saistības - - - 7 589 7 589 2018. gada 31. decembrī Finanšu aktīvi Kase un prasības pret centrālām bankām 1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis Kopā patiesā vērtība Kopā uzskaites summa 000 EUR - - - 51 400 51 400 Prasības pret kredītiestādēm - - - 4 525 4 525 Kredīti un debitoru parādi no klientiem Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi - - 43 803 43 803 42 989 34 828-1 714 36 542 36 469 Citi finanšu aktīvi - - - 3 429 3 429 Finanšu saistības Saistības pret kredītiestādēm - - - 60 60 Klientu noguldījumi un norēķinu konti - - 136 596 136 596 136 554 Pakārtotās saistības - - - 15 032 15 032 Citas finanšu saistības - - - 7 623 7 623 100

2019. gada 31. decembrī 1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis Kopā patiesā vērtība Kopā uzskaites summa 000 EUR Finanšu aktīvi Kase un prasības pret centrālām bankām - - - 68 826 68 826 Prasības pret kredītiestādēm - - - 9 408 9 408 Kredīti un debitoru parādi no klientiem Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi - - 64 045 64 045 59 331 - - - - - Citi finanšu aktīvi - - - 3 068 3 068 Finanšu saistības Saistības pret kredītiestādēm - - - 545 545 Klientu noguldījumi un norēķinu konti - - 141 751 141 751 141 733 Pakārtotās saistības - - - 13 236 13 236 Citas finanšu saistības - - - 7 250 7 250 2018. gada 31. decembrī Finanšu aktīvi Kase un prasības pret centrālām bankām 1.līmenis 2.līmenis 3.līmenis Kopā patiesā vērtība Kopā uzskaites summa 000 EUR - - - 51 400 51 400 Prasības pret kredītiestādēm - - - 4 525 4 525 Kredīti un debitoru parādi no klientiem Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi - - 59 649 59 649 58 835 34 828-1 714 36 542 36 469 Citi finanšu aktīvi - - - 3 429 3 429 Finanšu saistības Saistības pret kredītiestādēm - - - 60 60 Klientu noguldījumi un norēķinu konti - - 136 703 136 703 136 661 Pakārtotās saistības - - - 15 032 15 032 Citas finanšu saistības - - - 7 344 7 344 Patiesās vērtības noteikšanas avotu hierarhijas analīzē nav iekļautas pozīcijas, kurām Koncerna/s noteiktā patiesā vērtība sakrīt ar uzskaites summu. 101

Šajā tabulā ir norādītas novērtējuma metodes, kas tiek izmantotas patieso vērtību 2. un 3. līmeņa mērīšanai, kā arī izmantotie svarīgi nenovērojamie dati: Tips Novērtējuma metode Svarīgi neredzami dati Amortizētajā vērtībā novērtēti finanšu instrumenti (3. līmenis) Kredīti un debitoru parādi no klientiem Klientu noguldījumi un norēķinu konti Tirgus salīdzināmā metode Diskontētā naudas plūsma Diskontētā naudas plūsma Tirgus cenas mazāk aktīvos tirgos un brokeru kotēt Diskonta likmes Diskonta likmes 35 Termiņstruktūras analīze Tabulās uzrādīts Koncerna un s finanšu aktīvu un saistību līgumos noteiktais atlikušais dzēšanas termiņš 2019. gada 31. decembrī. (EUR 000) Mazāk par 1 mēnesi 1 līdz 3 mēnešiem 3 mēneši līdz 1 gadam No 1 līdz 5 gadiem Ilgāk nekā 5 gadi Bez termiņa Kavēti Kopā Aktīvi Nauda un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku 68 826 - - - - - - 68 826 Prasības pret kredītiestādēm 9 408 - - - - - - 9 408 Kredīti un debitoru parādi 1 185 103 5 468 25 485 15 481-1 368 49 090 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - - - 614 - - 1 514 2 128 Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos 2 564 - - 6 698 4 524 - - 13 786 Pārējie finanšu aktīvi 1 167-2 1 902 - - - 3 071 Aktīvu kopsumma 83 150 103 5 470 34 699 20 005-2 882 146 309 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 9 - - - - - - 9 Saistības pret kredītiestādēm 544 - - - - - - 544 Klientu noguldījumi un norēķinu konti 78 078 9 693 31 723 22 196 - - - 141 690 Pakārtotās saistības - - 970 12 266 - - - 13 236 Pārējās finanšu saistības 6 323 9 58 375 824 - - 7 589 Kopā saistības 84 954 9 702 32 751 34 837 824 - - 163 068 Neto pozīcija 2019. gada 31. decembrī Paredzamās un iespējamās saistības (1 804) (9 599) (27 281) (138) 19 181-2 882 (16 759) 3 710 1 2 3 - - - 3 716 102

(EUR 000) Aktīvi Nauda un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Mazāk par 1 mēnesi 1 līdz 3 mēneši 3 mēneši līdz 1 gadam 1 līdz 5 gadi Ilgāk nekā 5 gadi Bez termiņa Kavēti Kopā 68 826 - - - - - - 68 826 Prasības pret kredītiestādēm 9 408 - - - - - - 9 408 Kredīti un debitoru parādi Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos 1 184 103 5 468 35 708 15 481-1 387 59 331 - - - 614 - - 1 514 2 128 2 564 - - 6 698 4 524 - - 13 786 Pārējie finanšu aktīvi 1 164-2 1 902 - - - 3 068 Aktīvu kopsumma 83 146 103 5 470 44 922 20 005-2 901 156 547 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm Klientu noguldījumi un norēķinu konti 9 - - - - - - 9 545 - - - - - - 545 78 121 9 693 31 723 22 196 - - - 141 733 Pakārtotās saistības - - 970 12 266 - - - 13 236 Pārējās finanšu saistības 5 984 9 58 375 824 - - 7 250 Kopā saistības 84 659 9 702 32 751 34 837 824 - - 162 773 Neto pozīcija 2019. gada 31. decembrī Paredzamās un iespējamās saistības (1 513) (9 599) (27 281) 10 085 19 181-2 901 (6 226) 3 712 1 2 3 - - - 3 718 103

Tabulās uzrādīts Koncerna un s finanšu aktīvu un saistību līgumos noteiktais atlikušais dzēšanas termiņš 2018. gada 31. decembrī. (EUR 000) Mazāk par 1 mēnesi 1 līdz 3 mēnešiem 3 mēneši līdz 1 gadam No 1 līdz 5 gadiem Ilgāk nekā 5 gadi Bez termiņa Kavēti Kopā Aktīvi Nauda un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku 51 400 - - - - - - 51 400 Prasības pret kredītiestādēm 4 413 - - - - - 112 4 525 Kredīti un debitoru 1 765 2 231 9 801 19 251 8 599-1 342 42 989 parādi Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi 34 171-67 538 213-1 480 36 469 Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos 3 798-4 26 - - - 3 828 Pārējie finanšu aktīvi 1 512-2 1 914 - - 1 3 429 Aktīvu kopsumma 97 059 2 231 9 874 21 729 8 812-2 935 142 640 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm Klientu noguldījumi un norēķinu konti 61 - - - - - - 61 60 - - - - - - 60 80 064 6 483 32 592 17 415 - - - 136 554 Pakārtotās saistības 8 306 1 759 12 959 - - - 15 032 Pārējās finanšu saistības 7 477 6 10 130 - - - 7 623 Kopā saistības 87 670 6 795 34 361 30 504 - - - 159 330 Neto pozīcija 2018. gada 31. decembrī Paredzamās un iespējamās saistības 9 389 (4 564) (24 487) (8 775) 8 812-2 935 (16 690) 3 408 81 237 15 - - - 3 741 104

(EUR 000) Aktīvi Nauda un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Mazāk par 1 mēnesi 1 līdz 3 mēneši 3 mēneši līdz 1 gadam 1 līdz 5 gadi Ilgāk nekā 5 gadi Bez termiņa Kavēti Kopā 51 400 - - - - - - 51 400 Prasības pret kredītiestādēm 4 413 - - - - - 112 4 525 Kredīti un debitoru parādi Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos 1 696 2 231 25 704 19 252 8 610-1 342 58 835 34 171-67 538 213-1 480 36 469 3 798-4 26 - - - 3 828 Pārējie finanšu aktīvi 1 512-2 1 914 - - 1 3 429 Aktīvu kopsumma 96 990 2 231 25 777 21 730 8 823-2 935 158 486 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm Klientu noguldījumi un norēķinu konti 61 - - - - - - 61 60 - - - - - - 60 80 171 6 483 32 592 17 415 - - - 136 661 Pakārtotās saistības 8 306 1 759 12 959 - - - 15 032 Pārējās finanšu saistības 7 198 6 10 130 - - - 7 344 Kopā saistības 87 498 6 795 34 361 30 504 - - - 159 158 Neto pozīcija 2018. gada 31. decembrī Paredzamās un iespējamās saistības 9 492 (4 564) (8 584) (8 774) 8 823-2 935 (672) 3 410 81 237 15 - - - 3 743 105

Finanšu saistību līgumā noteikto nediskontēto naudas plūsmu analīze Turpmāk sniegtajā tabulā ir uzrādītas Koncerna un s maksājamās naudas plūsmas saskaņā ar finanšu aktīvu līgumu nosacījumiem sadalījumā pa pārskata perioda beigu datumā atlikušajiem dzēšanas termiņiem. Tabulās uzrādītās summas ir līgumā noteiktās nediskontētās naudas plūsmas salīdzinājumā ar finanšu saistību uzskaites vērtību, ietverot diskontētās naudas plūsmas pārskata perioda beigu datumā. 2019. gada 31. decembrī analīze ir šāda: (EUR 000) Uzskaites vērtība Līgumā noteiktā naudas plūsma Līdz 1 mēnesim No 1 līdz 3 mēnešiem No 3 līdz 12 mēnešiem Ilgāk par 1 gadu Finanšu instrumenti Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 9 (9) (9) - - - Saistības pret kredītiestādēm 544 (544) (544) - - - Klientu noguldījumi un (142 141 690 norēķinu konti 459) (78 143) (9 808) (32 086) (22 422) Pārējās finanšu saistības 7 589 (7 589) (6 323) (9) (58) (1 199) Pakārtotās saistības 13 236 (14 152) (65) (130) (1 524) (12 433) Kopā 163 068 (164 753) (85 084) (9 947) (33 668) (36 054) Līgumā noteiktā naudas plūsma No 1 līdz 3 mēnešiem Ilgāk par 1 gadu Finanšu instrumenti Uzskaites vērtība Līdz 1 mēnesim No 3 līdz 12 mēnešiem Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai 9 (9) (9) - - - zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm 545 (545) (545) - - - Klientu noguldījumi un norēķinu konti 141 733 (142 502) (78 186) (9 808) (32 086) (22 422) Pārējās finanšu saistības 7 250 (7 250) (5 984) (9) (58) (1 199) Pakārtotās saistības 13 236 (14 152) (65) (130) (1 524) (12 433) Kopā 162 773 (164 458) (84 789) (9 947) (33 668) (36 054) 106

2018. gada 31. decembrī analīze ir šāda: (EUR 000) Līgumā noteiktā naudas plūsma No 1 līdz 3 mēnešiem No 3 līdz 12 mēnešiem Finanšu instrumenti Uzskaites vērtība Līdz 1 mēnesim Ilgāk par 1 gadu Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai 61 (61) (61) - - zaudējumu aprēķinā - Saistības pret kredītiestādēm 60 (60) (60) - - - Klientu noguldījumi un (137 136 554 norēķinu konti 175) (80 123) (6 588) (32 928) (17 536) Pārējās finanšu saistības 7 623 (7 623) (7 477) (6) (10) (130) Pakārtotās saistības 15 032 (16 741) (80) ( 449) (2 348) (13 864) Kopā 159 330 (161 660) (87 801) (7 043) (35 286) (31 530) Līgumā noteiktā naudas plūsma No 1 līdz 3 mēnešiem No 3 līdz 12 mēnešiem Finanšu instrumenti Uzskaites vērtība Līdz 1 mēnesim Ilgāk par 1 gadu Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai 61 (61) (61) - - zaudējumu aprēķinā - Saistības pret kredītiestādēm 60 (60) (60) - - - Klientu noguldījumi un (137 136 661 norēķinu konti 282) (80 230) (6 588) (32 928) (17 536) Pārējās finanšu saistības 7 344 (7 344) (7 198) (6) (10) (130) Pakārtotās saistības 15 032 (16 741) (80) (449) (2 348) (13 864) Kopā (161 159 158 488) (87 629) (7 043) (35 286) (31 530) 107

36 Valūtu analīze Tabulā ir uzrādītā s aktīvu un saistību valūtas struktūra 2019. gada 31. decembrī: Aktīvi Citas EUR USD valūtas Kopā Nauda 1 807 575 294 2 676 Prasības pret Latvijas Banku 66 150 - - 66 150 Prasības pret kredītiestādēm 112 8 548 748 9 408 Kredīti un debitoru parādi 41 274 7 816-49 090 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos - 2 128-2 128 11 222 2 564-13 786 Pārējie finanšu aktīvi 2 572 498 1 3 071 Aktīvu kopsumma 123 137 22 129 1 043 146 309 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 9 - - 9 Saistības pret kredītiestādēm 304 139 101 544 Klientu noguldījumi un norēķinu konti 129 113 11 809 768 141 690 Pakārtotās saistības 1 254 11 982-13 236 Pārējās finanšu saistības 4 474 2 936 179 7 589 Kopā saistības 135 154 26 866 1 048 163 068 Neto atvērtā pozīcija pārskatā par finanšu stāvokli (12 017) (4 737) (5) Neto pozīcija no valūtas maiņas līgumiem (3 651) 3 641 (1) Neto atvērtā pozīcija (15 668) (1 096) (6) 108

Aktīvi Citas EUR USD valūtas Kopā Kase 1 807 575 294 2 676 Prasības pret Latvijas Banku 66 150 - - 66 150 Prasības pret kredītiestādēm 112 8 548 748 9 408 Kredīti un debitoru parādi 51 515 7 816-59 331 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā - 2 128-2 128 Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos 11 222 2 564-13 786 Pārējie finanšu aktīvi 2 569 498 1 3 068 Aktīvu kopsumma 133 375 22 129 1 043 156 547 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu 9 - - 9 aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm 305 139 101 545 Klientu noguldījumi un norēķinu konti 129 156 11 809 768 141 733 Pakārtotās saistības 1 254 11 982-13 236 Pārējās finanšu saistības 4 135 2 936 179 7 250 Kopā saistības 134 859 26 866 1 048 162 773 Neto atvērtā pozīcija pārskatā par finanšu stāvokli (1 484) (4 737) (5) Neto pozīcija no valūtas maiņas līgumiem (3 651) 3 641 (1) Neto atvērtā pozīcija (5 135) (1 096) (6) Pozīcijā Citas valūtas tiek atspoguļotas šādas valūtas Britu mārciņa, Krievijas rublis, Šveices franks, kā arī citas valūtas. 109

Tabulā ir uzrādītā s aktīvu un saistību valūtas struktūra 2018. gada 31. decembrī: Aktīvi Citas EUR USD valūtas Kopā Nauda 1 898 259 103 2 260 Prasības pret Latvijas Banku 49 140 - - 49 140 Prasības pret kredītiestādēm 307 3 113 1 105 4 525 Kredīti un debitoru parādi 32 258 10 731-42 989 Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi 2 082 1 746-3 828 34 451 2 018-36 469 Pārējie finanšu aktīvi 3 020 408 1 3 429 Aktīvu kopsumma 123 156 18 275 1 209 142 640 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā 61 - - 61 Saistības pret kredītiestādēm 12 19 29 60 Klientu noguldījumi un norēķinu konti 119 749 15 937 868 136 554 Pakārtotās saistības 1 560 13 472-15 032 Pārējās finanšu saistības 5 696 1 619 308 7 623 Kopā saistības 127 078 31 047 1 205 159 330 Neto atvērtā pozīcija pārskatā par finanšu stāvokli (3 922) (12 772) 4 Neto pozīcija no valūtas maiņas līgumiem (12 000) 11 939 - Neto atvērtā pozīcija (15 922) (833) 4 110

(EUR 000) Aktīvi Citas EUR USD valūtas Kopā Kase 1 898 259 103 2 260 Prasības pret Latvijas Banku 49 140 - - 49 140 Prasības pret kredītiestādēm 307 3 113 1 105 4 525 Kredīti un debitoru parādi 48 104 10 731-58 835 Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos 2 082 1 746-3 828 Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi 34 451 2 018-36 469 Pārējie finanšu aktīvi 3 020 408 1 3 429 Aktīvu kopsumma 139 002 18 275 1 209 158 486 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu 61 - - 61 aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm 12 19 29 60 Klientu noguldījumi un norēķinu konti 119 855 15 938 868 136 661 Pakārtotās saistības 1 560 13 472-15 032 Pārējās finanšu saistības 5 416 1 619 309 7 344 Kopā saistības 126 904 31 048 1 206 159 158 Neto atvērtā pozīcija pārskatā par finanšu stāvokli 12 098 (12 773) 3 Neto pozīcija no valūtas maiņas līgumiem (12 000) 11 939 - Neto atvērtā pozīcija 98 (834) 3 Pozīcijā Citas valūtas tiek atspoguļotas šādas valūtas Britu mārciņa, Krievijas rublis, Šveices franks, Kazahstānas tenge, kā arī citas valūtas. 111

37 Kredītrisks Turpmākajā tabulā ir uzrādīts s un Koncerna maksimālais kredītrisks pārskata par finanšu stāvokli komponentiem, ieskaitot atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Riska pamatā ir pārskatā par finanšu stāvokli uzrādītās neto uzskaites vērtības. s un Koncerna maksimālais kredītrisks ir uzrādīts bruto apjomā, t.i., neņemot vērā ķīlas un citus kredītu nodrošinājumus. Detalizēta informācija par ķīlas veidu ir uzrādīta 14. piezīmē. Citu finanšu aktīvu, kuru termiņš būtu ilgāks par pieciem gadiem, nav. Citu finanšu aktīvu termiņstruktūra ir uzrādīta 35. piezīmē. 31.12.2019 31.12.2019 31.12.2018 31.12.2018 Prasības pret Latvijas Banku 68 826 68 826 51 400 51 400 Prasības pret kredītiestādēm 9 408 9 408 4 525 4 525 Kredīti un debitoru parādi 49 090 59 331 42 989 58 835 Finanšu instrumenti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos 2 128 2 128 - - - - 36 469 36 469 2 612 2 612 1 792 1 792 Pārējie finanšu aktīvi 3 072 3 072 3 429 3 429 Kopā pārskata par finanšu stāvokli posteņi Garantijas, akreditīvi un citas paredzamās saistības Kopā paredzamās un iespējamās saistības 135 136 145 377 140 604 156 450 3 716 3 718 3 741 3 743 3 716 3 718 3 741 3 743 Kredītrisks kopā 138 852 149 095 144 345 160 193 112

38 Procentu likmju risks Procentu likmes risks ir risks, ka finanšu instrumenta vērtība svārstīsies tirgus procentu likmju izmaiņu iespaidā. Periods, kurā finanšu instrumenta procentu likme ir fiksēta, nosaka, cik lielā mērā tas ir pakļauts procentu likmes riskam. Atbilstoši Latvijas banku sistēmā pieņemtajai praksei, intervāls, kurā procentu likme novienādojas ar tirgus procentu likmēm, sakrīt ar attiecīgo finanšu instrumentu līgumu darbības beigām, kas atspoguļots zemāk redzamajā termiņu sadalījumā. 2019. gada 31. decembrī procentu likmju risks ir sekojošs: (EUR 000) Aktīvi Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm Kredīti un debitoru parādi Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos Līdz 1 mēnesim EUR 000 No 6 mēnešiem No 1 līdz 6 līdz vienam mēnešiem gadam EUR 000 No 1 līdz 5 gadiem EUR 000 Ilgāk par 5 gadiem EUR 000 Kavēti EUR 000 Bezprocentu aktīvi un saistības EUR 000 Kopā EUR 000 66 150 - - - - - 2 676 68 826 188 - - - - - 9 220 9 408 18 140 12 618 5 501 10 627 793 1 368 43 49 090 - - - 614-1 514-2 128 - - - 6 519 4 516-2 751 13 786 Pārējie finanšu aktīvi - - - - - - 3 071 3 071 Aktīvu kopsumma 84 478 12 618 5 501 17 760 5 309 2 882 17 761 146 309 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm Klientu noguldījumi un norēķinu konti 9 - - - - - - 9 - - - - - - 544 544 7 037 17 130 23 639 40 825 51-53 008 141 690 Pakārtotās saistības - 600 357 12 259 - - 20 13 236 Pārējās finanšu saistības 324 - - - - - 7 265 7 589 Kopā saistības 7 370 17 730 23 996 53 084 51-60 837 163 068 Procentu likmju risks 77 108 (5 112) (18 495) (35 324) 5 258 2 882 113

(EUR 000) No 6 mēnešiem līdz vienam gadam EUR 000 Bezprocentu aktīvi un saistības EUR 000 Līdz 1 No 1 līdz 6 No 1 līdz 5 Ilgāk par 5 Aktīvi mēnesim EUR 000 mēnešiem EUR 000 gadiem EUR 000 gadiem EUR 000 Kavēti EUR 000 Kopā EUR 000 Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas 66 150 - - - - - 2 676 68 826 Banku Prasības pret kredītiestādēm 188 - - - - - 9 220 9 408 Kredīti un debitoru parādi 18 140 12 618 5 501 20 849 793 1 387 43 59 331 Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai - - - 614-1 514-2 128 zaudējumu aprēķinā Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos - - - 6 519 4 516-2 751 13 786 Pārējie finanšu aktīvi - - - - - - 3 068 3 068 Aktīvu kopsumma 84 478 12 618 5 501 27 982 5 309 2 901 17 758 156 547 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm Klientu noguldījumi un norēķinu konti 9 - - - - - - 9 - - - - - - 545 545 7 037 17 130 23 639 40 825 51-53 051 141 733 Pakārtotās saistības - 600 357 12 259 - - 20 13 236 Pārējās finanšu saistības - - - - - - 7 250 7 250 Kopā saistības 7 046 17 730 23 996 53 084 51-60 866 162 773 Procentu likmju risks 77 432 (5 112) (18 495) (25 102) 5 258 2 901 114

2018. gada 31. decembrī procentu likmju risks bija šāds: (EUR 000) Aktīvi Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm Līdz 1 mēnesim EUR 000 No 1 līdz 6 mēnešiem EUR 000 No 6 mēnešiem līdz vienam gadam EUR 000 No 1 līdz 5 gadiem EUR 000 Ilgāk par 5 gadiem EUR 000 Kavēti EUR 000 Bezprocentu aktīvi un saistības EUR 000 Kopā EUR 000 49 138 - - - - - 2 262 51 400 3 392 - - - - 112 1 021 4 525 Kredīti un debitoru parādi 27 446 14 019 53 57-1 342 72 42 989 Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos 611-14 738 1 336 18 023 1 480 281 36 469 2 031 - - - - - 1 797 3 828 Pārējie finanšu aktīvi - - - - - 1 3 428 3 429 Aktīvu kopsumma 82 618 14 019 14 791 1 393 18 023 2 935 8 861 142 640 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm Klientu noguldījumi un norēķinu konti - - - - - - 50 - - - - - 21 762 13 720 24 951 17 295 - - 61 61 10 60 58 826 136 554 Pakārtotās saistības - 1 697 349 12 939 - - 47 15 032 Pārējās finanšu saistības - - - - - - 7 623 7 623 Kopā saistības 21 812 15 417 25 300 30 234 - - 66 567 159 330 Procentu likmju risks 60 806 (1 398) (10 509) (28 841) 18 023 2 935 115

(EUR 000) Aktīvi Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm Līdz 1 mēnesim EUR 000 No 1 līdz 6 mēnešiem EUR 000 No 6 mēnešiem līdz vienam No 1 līdz 5 gadam gadiem EUR 000 Ilgāk par 5 gadiem EUR 000 Kavēti EUR 000 Bezprocentu aktīvi un saistības EUR 000 Kopā EUR 000 49 138 - - - - - 2 262 51 400 3 392 - - - - 112 1 021 4 525 Kredīti un debitoru parādi 43 341 14 033 53 57-1 342 9 58 835 Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos 611-14 738 1 336 18 023 1 480 281 36 469 2 031 - - - - - 1 797 3 828 Pārējie finanšu aktīvi - - - - - 1 3 428 3 429 Aktīvu kopsumma 98 513 14 033 14 791 1 393 18 023 2 935 8 798 158 486 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm Klientu noguldījumi un norēķinu konti - - - - - - 61 61 50 - - - - - 10 60 21 762 13 720 24 951 17 295 - - 58 933 136 661 Pakārtotās saistības - 1 697 349 12 939 - - 47 15 032 Pārējās finanšu saistības - - - - - - 7 344 7 344 Kopā saistības 21 812 15 417 25 300 30 234 - - 66 395 159 158 Procentu likmju risks 76 701 (1 384) (10 509) (28 841) 18 023 2 935 116

Jutības analīze Tabula atspoguļo jutību pret iespējamām procentu likmju izmaiņām s ieņēmumos vai tās finanšu instrumentu portfeļu vērtību. Analīzē tiek pieņemts, ka visi pārējie mainīgie, īpaši ārvalstu valūtas maiņas likme, paliek nemainīgi. Finanšu pozīcijas un naudas plūsmas jutība rodas no iespējamām izmaiņām viena gada procentu ienākumu procentu likmēs pārskata gada beigu datumā, pamatojoties uz finanšu aktīviem, kas nav paredzēti tirdzniecībai, ar mainīgo likmi un finanšu saistībām 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī. i 2019. gada 31. decembrī un 2018. gada 31. decembrī nepiederēja finanšu instrumenti, kuri, mainoties procentu likmēm, varētu ietekmēt finanšu pozīciju un naudas plūsmu. Koncerna procentu likmes jutības analīze nav uzrādīta, jo tā būtiski neatšķiras no s analīzes. 100 procentu punktu izmaiņas attiecīgi palielinātu (samazinātu) peļņu vai zaudējumu un kapitālu un rezerves par turpmāk uzrādītajām summām. Analīzē ir pieņemts, ka visi citi faktori, it īpaši ārvalstu valūtu kursi, saglabājas nemainīgi. Bāzes punktu izmaiņas Neto procentu ienākumu jūtība pret procentu likmju pieaugumu bāzes punktos EUR 000 Ietekme uz kapitālu EUR 000 31 Decembris 2019 100 25 31 Kopā (100) (25) (31) 31 Decembris 2018 100 185 14 Kopā (100) (185) (14) 117

39 Finanšu aktīvu un saistību ģeogrāfiskais iedalījums Finanšu aktīvu un saistību sadalījums pa ģeogrāfiskajiem reģioniem 2019. gada 31. decembrī ir šāds: EUR 000 Aktīvi Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm Kredīti un debitoru parādi Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu pārējos visaptverošos ienākumos Latvija OECD valstis Citas valstis Kopā Latvija OECD valstis Citas valstis Kopā 68 826 - - 68 826 68 826 - - 68 826 191 1 415 7 802 9 408 191 1 415 7 802 9 408 41 152 204 7 734 49 090 51 393 204 7 734 59 331 - - 2 128 2 128 - - 2 128 2 128-13 786-13 786-13 786-13 786 Pārējie finanšu aktīvi 525 2 546-3 071 522 2 546-3 068 110 694 17 951 17 664 146 309 120 932 17 951 17 664 156 547 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas 9 - - 9 9 - - 9 vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm 256-288 544 256-289 545 Klientu noguldījumi un norēķinu konti 112 750 11 915 17 025 141 690 112 793 11 915 17 025 141 733 Pakārtotās saistības 303-12 933 13 236 303-12 933 13 236 Pārējās finanšu saistības 6 978 555 56 7 589 6 639 555 56 7 250 Ārpusbilances saistības 120 296 12 470 30 302 163 068 120 000 12 470 30 303 162 773 3 638 21 57 3 716 3 640 21 57 3 718 118

Finanšu aktīvu un saistību sadalījums pa ģeogrāfiskajiem reģioniem 2018. gada 31. decembrī ir šāds: OECD Citas OECD Citas EUR 000 Latvija valstis valstis Kopā Latvija valstis valstis Aktīvi Kopā Kase un prasības uz pieprasījumu pret 51 400 - - 51 400 51 400 - - 51 400 Latvijas Banku Prasības pret kredītiestādēm 915 120 3 490 4 525 915 120 3 490 4 525 Kredīti un debitoru parādi 32 288 176 10 525 42 989 48 134 176 10 525 58 835 Amortizētajā iegādes vērtībā novērtēti 14 808 19 643 2 018 36 469 14 808 19 643 2 018 36 469 finanšu aktīvi Patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi ar atspoguļojumu 2 036 1 792-3 828 2 036 1 792-3 828 pārējos visaptverošos ienākumos Pārējie finanšu aktīvi 645 2 784-3 429 645 2 784-3 429 102 092 24 515 16 033 142 640 117 938 24 515 16 033 158 486 Saistības Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļņas 61 - - 61 61 - - 61 vai zaudējumu aprēķinā Saistības pret kredītiestādēm 19-41 60 19-41 60 Klientu noguldījumi un norēķinu konti 101 644 17 002 17 908 136 554 101 751 17 002 17 908 136 661 Pakārtotās saistības 303-14 729 15 032 303-14 729 15 032 Pārējās finanšu saistības 7 021 545 57 7 623 6 742 545 57 7 344 Ārpusbilances saistības 109 048 17 547 32 735 159 330 108 876 17 547 32 735 159 158 3 649 20 72 3 741 3 651 20 72 3 743 119

40 Notikumi pēc pārskata perioda beigām 2020.gadā saņēma paziņojumu no AS KB PrivatBank (Ukraina) par korespondentattiecību izbeigšanu starp AS KB PrivatBank (Ukraina) un AS PrivatBank. Korespondentkontu slēgšana izraisīs i komisijas ienākumu samazināšanos. 2019.gadā komisiju ienākumos no KB AS PrivatBank (Ukraina) saņēma 1 336 tūkstošus EUR. Laikposmā no gada beigām līdz šo finanšu pārskatu apstiprināšanas datumam nav notikušu nekādi citi būtiskie notikumi, kuri nebūti iekļauti šajos atsevišķajos un konsolidētajos finanšu pārskatos, vai arī kuru dēļ būtu jāveic korekcijas šajos finanšu pārskatos un tiem pievienotajās piezīmēs. 41 Darbības turpināšanas princips Nesenie notikumi Latvijas finanšu sistēmā (un to radītā nenoteiktība un bažas par iespējamām sekām) var ietekmēt s un Koncerna darbības vidi, kavējot plānoto s un Koncerna izaugsmi (jaunu klientu piesaistes apjomi un ar to saistītais ieņēmumu pieaugums, pieeja starptautiskajai finanšu sistēmai). Papildus iepriekšminētajai neskaidrībai ir daži aspekti, kas saistīti ar s spēju turpināt darbību, kuri nav pilnībā atkarīgi no s vadības veiktajiem pasākumiem, jo nākotnes notikumi ir saistīti ar nenoteiktību. un noslēdza 2019. gadu ar zaudējumiem un pamatdarbības ienākumu palielinājumu. s valde strādā pie s peļņas atjaunošanas, taču pēdējo triju gadu laikā veiktā klientu riska mazināšanas programma ir negatīvi ietekmējusi s ieņēmumus un rentabilitāti, kā rezultātā pēdējos gados i ir bijis negatīvs neto rezultāts un augsta izmaksu un ienākumu attiecība. Vēsturiski s darbības modelis bija saistīts ar noteiktu nerezidentu klientu biznesa apjomu, kuram galvenokārt bijusi saikne ar s akcionāriem; tomēr šī darbības modeļa atkarība tika praktiski novērsta 2019. gada laikā. Tādēļ, lai uzlabotu s un Koncerna rentabilitāti, valde turpina arvien vairāk koncentrēties uz Latvijas tirgu, palielinot darījumu apjomu ar esošajiem klientiem un turpinot būtiski samazināt savu izmaksu bāzi. Izanalizējot notikumus tirgū, kuri izraisīja svārstības Latvijas finanšu sektorā, s un Koncerna vadība secināja, ka pašreizējās maksātspējas un likviditātes pozīcijas, kā arī paredzētais perspektīvo stratēģisko mērķu un iniciatīvu iznākums ļauj vadībai piemērot darbības turpināšanas principu, sagatavojot šos atsevišķos un konsolidētos finanšu pārskatus. Rezultātā finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, tika sagatavoti, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, konsekventi piemērojot Eiropas Savienības pieņemtos Starptautiskos finanšu pārskatu standartus, un tādēļ tie neatspoguļo nekādas korekcijas, kuras varētu būt nepieciešamas, ja un nevarētu turpināt savu darbību. 42 NILLTPF 2019. gadā turpināja pārorientēt savu uzņēmējdarbības modeli uz vietējo tirgu un rezidentu apkalpošanu, kas atspoguļojās kā s attīstības stratēģijā tā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riska pārvaldīšanas stratēģijā 2019. - 2023. gadam, pastiprinātu uzmanību pievēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) funkcijas stiprināšanai Bankā, kas izpaudās kā pasākumi NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai un NILLTPF riska mazināšanai. Tika izstrādāti, apstiprināti un veiksmīgi adaptēti vairāki NILLTPF risku mazinošo pasākumu plāni. Lai pilnvērtīgi un veiksmīgi īstenotu visas ieceres, plānus un apņemšanās, turpināja ieguldīt ievērojamus līdzekļus NILLTPFN sistēmās, apmācībās un darbiniekos. 120

Šobrīd i ir divas NILLTPFN sistēmas FISERV (FCRM) un SIRON/TONBELLER (KYC/AML). FISERV sistēma tiek izmantota klientu un maksājumu skrīningam, bet SIRON sistēma risku novērtēšanai. Abas sistēmas tiek izmantotas arī klientu monitoringa procesā, turklāt katra no šīm sistēmām ietver dažādus scenārijus, kas padara monitoringa procesu daudz efektīvāku. Lai nodrošinātu atbilstību likumdošanas prasībām un uzturētu labu reputāciju, s interesēs ir nodrošināt, ka tās klienti un viņu veiktie darījumi ir pārredzami un skaidri, un pilnībā atbilst s noteiktajai NILLTPF riska apetītei. Papildus, NILLTPFN jomā uztur proaktīvu sadarbību ar uzraudzības iestādēm un citām finanšu iestādēm, kas veicina s uzticamību Latvijas finanšu tirgū (a) 2019. gadā veiktie pasākumi NILLTPFN jomā turpināja veikt uzlabojumus NILLTPFN komitejas darbā. ir veiksmīgi nodrošinājusi, ka lēmumu pieņemšanas process NILLTPFN komitejas sēžu laikā ir objektīvs, balstīts uz izvērstu jautājumu analīzi un objektīviem secinājumiem. Papildus tam, tiek nodrošināta regulāra NILLTPFN komitejas pieņemto lēmumu izpildes kontrole. Ņemot vērā jaunākās izmaiņas NILLTPFN jomā Latvijā un starptautiskajā līmenī, viena no galvenajām prioritātēm ir nodrošināt, ka s iekšējie normatīvie dokumenti ne tikai atbilst jaunākajām prasībām, bet arī ka s darbinieki tos sekmīgi piemērotu savā darbā. Iepriekšminētie normatīvie dokumenti attiecas uz gandrīz visu s struktūrvienību darbu. Viens no svarīgākajiem faktoriem pastāvīgas, stabilas un uzticamas NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas, kuru vadītu augsta līmeņa profesionāļi, izveidē un uzturēšanā, ir pastāvīga s darbinieku izaugsme, it īpaši NILLTPFN jomā. izstrādā un apstiprina ikgadējo apmācību plānu NILLTPFN struktūrvienību darbiniekiem, klientus apkalpojošajām struktūrvienībām, struktūrvienību vadītājiem, meitas uzņēmumu darbiniekiem, padomei un valdei, Riska kontroles departamentam, Iekšējā audita departamentam un Darbības atbilstības kontroles departamentam, ņemot vērā katra darbinieka kvalifikācijas līmeni un darba pieredzi. 2019. gadā Bankā vairākkārt tika organizētas NILLTPFN apmācības, kuras vadīja ārējais pasniedzējs un kurās piedalījās lielākā daļa s darbinieku. Minētās apmācības skāra arī sankciju riska pārvaldīšana. Tādējādi ir nodrošinājusi visu darbinieku apmācību NILLTPFN jomā nevis reizi gadā, kā to paredz spēkā esošie tiesību akti, bet pat biežāk. Šī pieeja apliecina s apņemšanos nodrošināt, ka tās darbinieki tiek pastāvīgi informēti par jaunākajām izmaiņām attiecīgajā jomā un tiesību aktos un apzinās katrs savu atbildību sekmīgas NILLTPFN funkcijas nodrošināšanā Bankā. (b) Sankciju riska pārvaldīšana 2019. gada 29. janvārī tika apstiprināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi, kuri noteica minimālās prasības attiecībā uz sankciju riska novērtējuma veikšanu un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli. Atbilstoši prasībām veica sankciju risku novērtējumu, pamatojoties uz kuru ir izveidota sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma, kas balstīta uz sankciju riska pārvaldīšanu regulējošajiem iekšējiem normatīviem, kā arī pastāvīgu klientu un to darbības/veikto operāciju pārbaudi pret sakritību ar noteiktajiem sankciju režīmiem. (c) Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveide 2019. gada 21. augustā tika apstiprināti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveides normatīvie noteikumi, kuri stājās spēkā 2019. gada 01. decembrī. Minētie noteikumi nosaka 121

minimālās prasības klientu izpētei, tai skaitā klientu padziļinātajai izpētei un darījumu uzraudzībai, kā arī klienta riska skaitliskā novērtējuma sistēmas izveidei. uzreiz pēc normatīvo noteikumu apstiprināšanas uzsāka darbu pie klientu riska skaitliskā novērtējuma sistēmai izvirzīto prasību analīzes, nepieciešamo jauninājumu apzināšanas un nepieciešamo pasākumu plānošanas un ieviešanas. 43 Administratīvie procesi Administratīvais process Itālijā 2016. gadā Itālijas informēja Banku par tās Itālijas filiāles iespējamo neatbilstību atsevišķiem šīs valsts likumiem, kas saistīti ar caurspīdīgumu un godprātīgu attieksmi pret s klientiem un NILLTF likumu aspektiem, kā rezultātā varēja tikt piemēroti divi dažādi sodi. Attiecībā uz caurspīdīgumu un godprātīgu attieksmi pret s klientiem sods netika piemērots, un pret Banku šajā sakarā turpmāk netiks vērstas nekādas darbības. Kas attiecas uz ar NILLTF likumu saistīto sodu, 2017. gada maijā Itālijas piemēroja administratīvu naudas sankciju pret Banku 53 tūkstošu EUR apmērā. šo sodu uzreiz apmaksāja. 2017. gada oktobrī pārsūdzēja sankcijas piemērošanu Romas Apelācijas tiesā. Pirmo apelācijas izskatīšanas sēdi Apelācijas tiesa nozīmēja 2018. gada jūnijā. 2019.gada martā notika pušu galīgā uzklausīšana. 2019. gada decembrī Apelācijas tiesa noraidīja s apelāciju. Apelācijas tiesa ir apstiprinājusi Itālijas s noteikto sodu un piesprieda i atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas aprēķināti kā vienreizējs maksājums EUR 8 tūkstošu apmērā, pieskaitot obligātās iemaksas un vispārējos izdevumus. nolēma nepārsūdzēt Apelācijas tiesas lēmumu un minēto summu uzreiz samaksāja. 2016.gadā Itālijas s Finanšu izlūkošanas nodaļas (FIN) uzsāka administratīvās lietas par ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem pienākuma nepildīšanu. ir iesniegusi Itālijas i un Itālijas Ekonomikas un Finanšu ministrijai rakstiskus paskaidrojumus par iespējamo neatbilstību atsevišķiem Itālijas likumu nosacījumiem un informējusi par nepilnību novēršanu pirms filiāles slēgšanas. Itālijas filiāle tika slēgta 2016. gada 31. decembrī, un 2017. gada 10. februārī tika svītrota no Romas uzņēmumu reģistra. Tādējādi ir novērsusi jebkādu iepriekš minētā pārkāpuma atkārtošanās risku un uzskata, ka Itālijas iestādes atzīs šo rīcību par pozitīvu soli, palīdzot šajā lietā panākt apmierinošu iznākumu. Pēc s lūguma s pārstāvji ir apmeklējuši klātienē lietas izskatīšanu Itālijas Bankā un Itālijas Ekonomikas un Finanšu ministrijā. 2019. gada decembrī Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija i solidāri ar bijušo Itālijas filiāles vadītāju piemēroja sodu par trim administratīvām sankciju lietām par ziņošanas par aizdomīgiem darījumiem pienākuma nepildīšanu. Kopējā soda naudas summa ir 769 tūkstoši EUR. Saskaņā ar Itālijas likumdošanu, izmantoja iespēju pieteikties soda naudas samazinājumam - vienai trešdaļai no uzliktās soda naudas. 2020.gada janvārī Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija piešķīra soda naudas samazinājumu, tādejādi i ir jāmaksā 486 tūkstoši EUR. nolēma nepārsūdzēt Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrijas lēmumu un samaksās minēto soda naudu. uz 2019.gada beigām ir izveidojusi uzkrājumus 486 tūkstošu EUR apmērā. Administratīvais process Latvijā 2019. gada 13. septembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (Komisija) padome par pārbaudi, kas tika veikta Bankā 2017. gadā, pieņēma lēmumu Nr. 152 (prot. Nr.47 4.p.) Par sankciju piemērošanu AS PrivatBank. Minētā lēmuma ietvaros tika nolemts piemērot soda naudu i 1 019 tūkstošu EUR apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un 122

proliferācijas finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem. i arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, t. sk. jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums, pēc kura rezultātiem jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai saskaņošanai detalizēts pasākumu plāns minētā neatkarīga izvērtējuma rezultātā sniegto rekomendāciju izpildei. Ar mērķi panākt vienošanos ar Komisiju par administratīva līguma noslēgšanu un uzliktā soda naudas apmēra samazināšanu, ir iesniegusi pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā par Komisijas padomes 2019. gada 13. septembra lēmuma atcelšanu daļā. Izmantojot savas likumīgās tiesības, vēlas vienoties ar Komisiju par administratīvās lietas izbeigšanu, vienlaicīgi lūdzot daļu no soda naudas apmēra novirzīt s NILLTPFN informācijas tehnoloģiju sistēmu pilnveidošanai, iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtējuma veikšanai un darbinieku kvalifikācijas NILLTPFN jomā paaugstināšanai. Neraugoties uz pieteikuma iesniegšanu tiesā un tiesvedības procesa uzsākšanas turpina sadarboties ar Komisiju un ievēro visus tai uzliktos tiesiskos pienākumus. s vadība ir ņēmusi vērā konstatētos secinājumus un ir apņēmusies konstatētos trūkumus pilnībā novērst, uzlabojot s iekšējās kontroles sistēmu. turpina aktīvi ieviest labāko starptautisko praksi NILLTPFN procedūrās un standartos, modernizējot tehnoloģijas un ieguldot līdzekļus s sistēmās un darbiniekos. 123

Tel: +371 66777800 www.bdo.lv Kaļķu iela 15-3B Rīga, LV-1050 Latvija Neatkarīgu revidentu ziņojums AS PrivatBank akcionāriem Ziņojums par atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu revīziju Mūsu atzinums ar iebildi par atsevišķajiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem Esam veikuši pievienoto AS PrivatBank ( ) atsevišķajā un s un tās meitas sabiedrību ( ) konsolidētajā gada pārskatā ietvertā atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu no 9. līdz 123. lapai revīziju. Pievienotie atsevišķie un konsolidētie finanšu pārskati ietver: atsevišķo un konsolidēto pārskatu par finanšu stāvokli 2019. gada 31. decembrī, atsevišķo un konsolidēto peļņas vai zaudējumu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, atsevišķo un konsolidēto pārējo visaptverošo ienākumu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, atsevišķo un konsolidēto pašu kapitāla izmaiņu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, atsevišķo un konsolidēto naudas plūsmas pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu pielikumu, kas ietver nozīmīgu grāmatvedības uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojošu informāciju. Mūsuprāt, izņemot iespējamo ietekmi no apstākļiem, kas aprakstīti šī ziņojuma sadaļā Atzinuma ar iebildi pamatojums, pievienotie atsevišķie un konsolidētie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par s un Koncerna finansiālo stāvokli 2019. gada 31. decembrī un par to atsevišķo un konsolidēto darbības finanšu rezultātu un atsevišķo un konsolidēto naudas plūsmu gadā, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem ( SFPS ). Atzinuma ar iebildi pamatojums 1 2019. gada 31. decembrī citām saistītām personām izsniegto aizdevumu atlikumi sastāda EUR 5 174 tūkstošus bruto vērtībā (attiecīgā informācija ir sniegta atsevišķā un konsolidētā finanšu pārskata 14. un 33. (d) piezīmēs). šiem atlikumiem ir izveidojusi uzkrājumus paredzamajiem kredītzaudējumiem EUR 1 089 tūkstošu apmērā. Mēs nevarējām iegūt pietiekamus un atbilstošu revīzijas pierādījumus, lai pamatotu nepieciešamību veikt aizdevumu vērtības samazinājumu. Mūsuprāt, kopējie visaptverošie zaudējumi būtu jāsamazina par EUR 1 089 tūkstošiem 2019. gadā, savukārt, kredīti un debitoru parādi un pašu kapitāls 2019. gada 31. decembrī būtu jāpalielina par tādu pašu summu. 2 Atsevišķā un konsolidētā bilance 2019. gada 31. decembrī ietver nemateriālo aktīvu sastāvā kapitalizētas izmaksas EUR 4 689 tūkstošus apmērā, kas radušās attīstot jaunu pamata informācijas sistēmu (sīkāka informācija sniegta 19. pielikumā). ir veikusi savu aktīvu vērtības samazināšanās pārbaudi, pamatojoties uz sagaidāmajām naudas plūsmām. Mēs Latvijā reģistrētā sabiedrība ar ierobežotu atbildību BDO ASSURANCE ir BDO International Limited dalībfirma. BDO International Limited ir Apvienotās Karalistes sabiedrība ar ierobežotu atbildību galvojuma apmērā.

nevarējām iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus par s un Koncerna nemateriālo aktīvu uzskaites vērtību 2019. gada 31. decembrī, jo mums nebija iespējams ar pietiekamu pārliecību novērtēt sagaidāmās naudas plūsmas prognozes, kas balstītas uz veiksmīgu s jaunās stratēģijas ieviešanu. Tāpēc, mēs nevarējām novērtēt, vai ir samazinājusies s un Koncerna nemateriālo aktīvu vērtība. Atbilstoši Latvijas Republikas Revīzijas pakalpojumu likumam ( Revīzijas pakalpojumu likums ), mēs veicām revīziju saskaņā ar Latvijas Republikā atzītiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk SRS). Mūsu pienākumi, kas noteikti šajos standartos, ir turpmāk aprakstīti mūsu ziņojuma sadaļā Revidenta atbildība par atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu revīziju. Mēs esam neatkarīgi no Sabiedrības saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes izstrādātā Starptautiskā Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa (tostarp Starptautisko Neatkarības standartu) (SGĒSP kodeksa) prasībām un Revīzijas pakalpojumu likumā iekļautajām neatkarības prasībām, kas ir piemērojamas mūsu veiktajai finanšu pārskatu revīzijai Latvijas Republikā. Mēs esam ievērojuši arī SGĒSP kodeksā un Revīzijas pakalpojumu likumā noteiktos pārējos profesionālās ētikas principus un objektivitātes prasības. Mēs uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi dod pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam. Būtiska nenoteiktība saistībā ar spēju turpināt darbību Vēršam uzmanību uz atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu pielikuma 41. piezīmi, kurā ir aprakstīti s 2019. gada darbības zaudējumi, kas radušies ilgtermiņa klientu risku samazināšanas programmas ietekmē, kā arī vispārējā neskaidrība par Latvijas finanšu sektora turpmāko attīstību tuvākajā nākotnē. Šo apstākļu ietekme ir detalizēti analizēta 41. piezīmē un tā galvenokārt ietver iespējamo s pašu kapitāla samazināšanos zaudējumu rezultātā un no tā izrietošo neatbilstību regulatora noteiktajām pašu kapitāla prasībām. Vadības viedoklis par s un Koncerna spēju turpināt darbību pamatā balstās uz pieņēmumu, ka pašreizējais s pašu kapitāla apjoms ir pietiekošs, lai absorbētu iespējamos zaudējumus no iespējamajiem negatīvajiem notikumiem pārskatāmā nākotnē. Kā aprakstīts atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu pielikuma 41. piezīmē, šie apstākļi kopā ar 41. piezīmē aprakstītajiem citiem apstākļiem norāda, ka pastāv būtiska nenoteiktība, kas varētu radīt nozīmīgas šaubas par s un Koncerna spēju turpināt darbību nākotnē. Mēs neizsakām turpmāku iebildi attiecībā uz šo apstākli. Galvenie revīzijas jautājumi Galvenie revīzijas jautājumi ir tādi jautājumi, kas, pamatojoties uz mūsu profesionālo spriedumu, pārskata perioda atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu revīzijā bija visnozīmīgākie. Šie jautājumi kopumā tika apskatīti atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas kontekstā, kā arī kopumā apsvērti sagatavojot atzinumu par šiem atsevišķajiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem, tāpēc atsevišķu atzinumu par šiem jautājumiem mēs neizsakām. 125

Papildus jautājumiem, kas aprakstīti sadaļās Atzinuma ar iebildi pamatojums un Būtiska nenoteiktība saistībā ar spēju turpināt darbību, mēs esam noteikuši zemāk minētos jautājumus kā galvenos revīzijas jautājumus, par kuriem ir jāsniedz informācija mūsu ziņojumā. Klientiem izsniegto kredītu vērtības samazinājums () Galvenais revīzijas jautājums 2019. gada 31. decembrī kredīti un prasības pret klientiem ietvēra ekspozīcijas ar bruto vērtību EUR 64 969 tūkstošu apjomā un uzkrājumiem paredzamajiem kredīta zaudējumiem EUR 5 638 tūkstošu apjomā (papildus informācija ir sniegta atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu pielikuma 8. un 14. piezīmē un informācija par to vērtēšanas principiem ir sniegta 1. piezīmes sekcijā Zaudējumi no vērtības samazināšanās). Kopš 2018. gada 1. janvāra piemēroja jaunā finanšu instrumentu standarta 9. SFPS "Finanšu instrumenti" prasības, kas nosaka, ka vērtības samazinājums ir jānovērtē, balstoties uz paredzamo kredītzaudējumu modeli (ECL), kur paredzamos kredītzaudējumus aplēš galvenokārt pamatojoties uz vēsturisku informāciju par zaudējumu apmēru saistību neizpildes gadījumā un izmaiņām kredītu riska iezīmēs, kas nosaka saistību neizpildes varbūtību. s uzkrājumi individuāli vērtētu kredītu vērtības samazināšanās zaudējumiem attiecas individuāli uzraudzītu korporatīvo klientu ekspozīcijām, kur novērtē ECL individuālā kārtā. Izvērtējums ir balstīts uz zināšanām par katru atsevišķu aizņēmēju, kā arī uz aplēsto ķīlu patieso vērtību. Būtiska kredītriska paaugstinājuma konstatēšana, dzīves cikla paredzamo kredīta zaudējumu novērtēšana un ķīlas vērtības noteikšana no vadības prasa veikt subjektīvus spriedumus un veidot sarežģītus finanšu modeļus, tāpēc mēs uzskatījām kredītu vērtības pazeminājumu par vienu no galvenajiem revīzijas jautājumiem. Mūsu revīzijas pieeja Mēs veicām vērtējumu vai s grāmatvedības politikas attiecībā uz kredītu vērtības samazinājuma identifikāciju un novērtēšanu atbilst SFPS prasībām. Mēs novērtējām s paredzamo kredītu zaudējumu aprēķinu metodoloģijas atbilstību SFPS. Mēs pārbaudījām izmantotos vērtības samazināšanās modeļus, izvērtējām svarīgāko parametru atbilstību un aprēķināto paredzamo kredītzaudējumu precizitāti un atbilstību 9. SFPS prasībām. Mēs pārbaudījām kontroles procedūras, kuras ir saistītas ar risku uzraudzību, saistību neizpildes identifikāciju un uzkrājumu aprēķiniem. Mēs veicām detalizētas pārbaudes individuāli vērtētām kredītu lietām, kuras kopumā aptvēra 40.5% no kredītu neto uzskaites vērtības 2019. gada 31. decembrī. Pārbaužu ietvaros mēs analizējām klientu finanšu stāvokli un to spēju nodrošināt ilgtspējīgus kredīta maksājumus vai, ja tas nebija iespējams, vadības plānus un veiktās darbības kredītu atgūšanai, kā arī iespējamos kredītu atgūšanas avotus. Tāpat mēs izvērtējām s izmantotos pieņēmumus un informācijas avotus nākotnes naudas plūsmas aprēķinos, salīdzinot pieņēmumus naudas plūsmas prognozēs ar tirgus praksi. 126

Gadījumos, kad mūsu novērtējums paredzamajam kredītu atgūšanas procesa iznākumam atšķīrās no vadības novērtējuma, mēs no vadības pārstāvjiem pieprasījām scenārijus kredītu atgūšanai un ar tiem saistītās izmaiņas naudas plūsmu prognožu modeļos. Atsevišķos gadījumos, kur mēs nevarējām iegūt pietiekošu pārliecību tam, ka pastāvošie uzkrājumi atbilstoši atspoguļo konkrētu kredītu vērtības samazinājumu, mēs ierosinājām veikt nepieciešamās izmaiņas kredītu zaudējumu uzkrājumu apjomā 2019. gada 31. decembrī. Mēs izvērtējām, cik precīza un pilnīga informācija tiek sniegta par finanšu instrumentiem, tai skaitā attiecībā uz kredītu klasifikāciju, izmaiņām uzkrājumos kredītu zaudējumiem, salīdzinājumā ar SFPS noteiktajām prasībām. Pārņemto īpašumu vērtības samazinājums ( un ) Galvenais revīzijas jautājums 2019. gada 31. decembrī pārņemto īpašumu vērtība bija EUR 22 727 tūkstoši konsolidētajos finanšu pārskatos un EUR 3 354 tūkstoši atsevišķajos finanšu pārskatos, savukārt uzkrājumi pārņemto īpašumu vērtības samazinājumam attiecīgi bija EUR 11 406 tūkstoši () un EUR 1 143 tūkstoši (). Vairāk informācijas ir sniegts atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu pielikuma 8. un 22. piezīmēs, savukārt, informācija par vērtēšanas principiem ir sniegta 1. piezīmes sadaļā Pārņemtie īpašumi. Pārņemto īpašumu atgūstamās vērtības noteikšana ir saistīta ar būtiskiem vadības spriedumiem un sarežģītām aplēsēm. Pēc sākotnējās atzīšanas pārņemtos īpašumus un uzskaita zemākajā no iegādes izmaksām un neto pārdošanas vērtības, katra pārskata perioda beigās novērtējot vai pastāv pazīmes šo īpašumu vērtības samazinājumam. Identificējot vērtības samazinājuma pazīmes, pārņemto īpašumu atgūstamā vērtība tiek noteikta pamatojoties uz s iekšējo speciālistu vai ārējo vērtētāju noteiktu aktīva sagaidāmo pārdošanas cenu. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, mēs noteicām pārņemto īpašumu vērtības samazināšanos kā vienu no galvenajiem revīzijas jautājumiem. Mūsu revīzijas pieeja Mēs iesaistījām mūsu iekšējos vērtēšanas speciālistus, lai izvērtētu s iekšējo speciālistu sagatavotās aplēses un ārējo vērtētāju veiktos vērtēšanas ziņojumus īpašumiem ar augstāka riska iezīmēm. Mēs izvērtējām galvenos pieņēmumus, kas piemēroti iepriekšminētajos aplēsēs un vērtējumos, piemēram, vērtēšanas metožu, noslodzes, īres maksas, būvniecības izmaksu, diskonta likmju, kapitalizācijas likmju, realizācijas perioda, salīdzināmu īpašumu izvēli, kā arī salīdzināmo īpašumu darījumu cenas, veicot salīdzinājumu ar ārējiem tirgus informācijas avotiem. Mēs veicām novērtējumu vai s un Koncerna sniegtā informācija par pieņēmumiem un būtiskiem lēmumiem pārņemto īpašumu vērtības noteikšanai un šo īpašumu vērtības samazināšanai ir atbilstoša. 127

No administratīvajiem procesiem izrietošās saistības () Galvenais revīzijas jautājums Kā aprakstīts atsevišķā un konsolidētā finanšu pārskata 43. piezīmē, 2019. gada laikā kā atbildētāja bija iesaistīta divās administratīvajās lietās, kuras ierosināja: Itālijas s Finanšu izlūkošanas nodaļa, saistībā ar iespējamu likuma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citu juridisko prasību pārkāpumiem bankas filiālē Itālijā, kura tika slēgta 2016. gada 31. decembrī; un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) par iespējamiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas likumu un citu juridisko prasību pārkāpumiem. Ņemot vērā administratīvo procesu iespējamo būtisko ietekmi uz s darbību un finanšu stāvokli, mēs tos noteicām kā vienu no galvenajiem revīzijas jautājumiem. Mūsu revīzijas pieeja Mēs izvērtējām pieejamo informāciju no regulatora un juridiskajiem konsultantiem, kas pārstāv Banku Itālijā, lai novērtētu abu administratīvo procesu patreizējo stāvokli un regulatora ziņotos atklājumus. Mēs esam saņēmuši bankas juridisko konsultantu Itālijā apliecinājumus par procesa statusu un tā iznākumu. Mēs esam izskatījuši vadības veikto situācijas novērtējumu un tā aplēses, kas atzītas atsevišķos un konsolidētos finanšu pārskatos saistībā ar iespējamo ekonomisko labumu aizplūšanu. Mēs arī novērtējām par šīm saistībām sniegtās informācijas pilnīgumu un precizitāti finanšu pārskatos. Ziņošana par citu informāciju Par citu informāciju atbild s un Koncerna vadība. Citu informāciju veido: Vadības ziņojums, kas sniegts pievienotajā gada pārskatā no 3. līdz 4. lapai, paziņojums par vadības atbildību, kas sniegts pievienotā gada pārskatā 8. lapā un Padomes un Valdes sastāvs, kas sniegts pievienotajā gada pārskatā no 5. līdz 7. lapai. Mūsu atzinums par atsevišķajiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem neattiecas uz gada pārskatā ietverto citu informāciju, un mēs nesniedzam par to nekāda veida apliecinājumu, izņemot to kā norādīts mūsu ziņojuma sadaļā Uz citu informāciju attiecināmas citas ziņošanas prasības saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām. Saistībā ar atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar citu informāciju un, to darot, izvērtēt, vai šī cita informācija būtiski neatšķiras no atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu informācijas vai no mūsu zināšanām, kuras mēs ieguvām revīzijas gaitā, un vai tā nesatur cita veida būtiskas neatbilstības. Ja, balstoties uz veikto darbu un ņemot vērā revīzijas laikā gūtās ziņas un izpratni par Banku un Koncernu un to darbības vidi, mēs secinām, ka citā informācijā ir būtiskas neatbilstības, mūsu pienākums ir ziņot par šādiem apstākļiem. Mūsu uzmanības lokā nav nākuši apstākļi, par kuriem būtu jāziņo. 128

Uz citu informāciju attiecināmas citas ziņošanas prasības saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām Papildus SRS noteiktām prasībām, saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likumu mūsu pienākums ir sniegt viedokli, vai Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar tā sagatavošanu reglamentējošā normatīvā akta, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu Nr. 46 Kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas normatīvie noteikumi ( Noteikumi Nr. 46 ) prasībām. Pamatojoties vienīgi uz atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu revīzijas ietvaros veiktajām procedūrām, mūsuprāt: Vadības ziņojumā par pārskata gadu, par kuru ir sagatavoti atsevišķie un konsolidētie finanšu pārskati, sniegtā informācija atbilst atsevišķajiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem, un Vadības ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Noteikumu Nr. 46 prasībām. Vadības un personu, kurām uzticēta s un Koncerna pārraudzība, atbildība par atsevišķajiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem Vadība ir atbildīga par tādu atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu, sagatavošanu saskaņā ar Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kā arī par tādas iekšējās kontroles sistēmas uzturēšanu, kāda saskaņā ar vadības viedokli ir nepieciešama, lai būtu iespējams sagatavot atsevišķos un konsolidētos finanšu pārskatus, kas nesatur ne krāpšanas, ne kļūdas dēļ izraisītas būtiskas neatbilstības. Sagatavojot atsevišķos un konsolidētos finanšu pārskatus, vadības pienākums ir izvērtēt s un Koncerna spēju turpināt darbību, pēc nepieciešamības sniedzot informāciju par apstākļiem, kas saistīti ar s un Koncerna spēju turpināt darbību un darbības turpināšanas principa piemērošanu, ja vien vadība neplāno s un/vai Koncerna likvidāciju vai tās darbības izbeigšanu, vai arī tai nav citas reālas alternatīvas kā s un/vai Koncerna likvidācija vai darbības izbeigšana. Personas, kurām uzticēta s un Koncerna pārraudzība, ir atbildīgas par s un Koncerna atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas procesa uzraudzību. Revidenta atbildība par atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu revīziju Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka atsevišķie un konsolidētie finanšu pārskati kopumā nesatur kļūdas vai krāpšanas dēļ izraisītas būtiskas neatbilstības, un sniegt revidentu ziņojumu, kurā izteikts atzinums. Pietiekama pārliecība ir augsta līmeņa pārliecība, bet tā negarantē, ka revīzijā, kas veikta saskaņā ar SRS, vienmēr tiks atklāta būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ, un tās ir uzskatāmas par būtiskām, ja var pamatoti uzskatīt, ka tās katra atsevišķi vai visas kopā varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, ko lietotāji pieņem, balstoties uz šiem atsevišķajiem un konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Veicot revīziju saskaņā ar SRS, visa revīzijas procesa gaitā mēs izdarām profesionālus spriedumus un saglabājam profesionālo skepticismu. Mēs arī: 129

identificējam un izvērtējam riskus, ka atsevišķajos un konsolidētajos finanšu pārskatos varētu būt krāpšanas vai kļūdas dēļ izraisītās būtiskas neatbilstības, izstrādājam un veicam uz šiem riskiem vērstas revīzijas procedūras, kā arī iegūstam revīzijas pierādījumus, kas sniedz pietiekamu un atbilstošu pamatojumu mūsu atzinumam. Risks, ka netiks atklātas būtiskas neatbilstības krāpšanas dēļ, ir augstāks nekā risks, ka netiks atklātas kļūdas izraisītas neatbilstības, jo krāpšana var ietvert slepenas norunas, dokumentu viltošanu, informācijas neuzrādīšanu ar nodomu, informācijas nepatiesu atspoguļošanu vai iekšējās kontroles pārkāpumus; iegūstam izpratni par iekšējo kontroli, kas ir būtiska revīzijas veikšanai, lai izstrādātu konkrētajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, bet nevis, lai sniegtu atzinumu par s un Koncerna iekšējās kontroles efektivitāti; izvērtējam pielietoto grāmatvedības politiku atbilstību un grāmatvedības aplēšu un attiecīgās vadības uzrādītās informācijas pamatotību; izdarām secinājumu par vadības piemērotā darbības turpināšanas principa atbilstību, un, pamatojoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem, par to, vai pastāv būtiska nenoteiktība attiecībā uz notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt nozīmīgas šaubas par s un/vai Koncerna spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka būtiska nenoteiktība pastāv, revidentu ziņojumā tiek vērsta uzmanība uz finanšu pārskatā sniegto informāciju par šiem apstākļiem, vai, ja šāda informācija finanšu pārskatā nav sniegta, mēs sniedzam modificētu atzinumu. Mūsu secinājumi ir pamatoti ar revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revidentu ziņojuma datumam. Tomēr nākotnes notikumu vai apstākļu ietekmē un/vai savu darbību var pārtraukt; izvērtējam vispārēju atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu struktūru un saturu, ieskaitot atklāto informāciju un skaidrojumus pielikumā, un to, vai atsevišķie un konsolidētie finanšu pārskati patiesi atspoguļo pārskata pamatā esošos darījumus un notikumus. Mēs sazināmies ar personām, kurām uzticēta s un Koncerna pārraudzība, un, cita starpā, sniedzam informāciju par plānoto revīzijas apjomu un laiku, kā arī par svarīgiem revīzijas novērojumiem, tajā skaitā par būtiskiem iekšējās kontroles trūkumiem, kādus mēs identificējam revīzijas laikā. Personām, kurām uzticēta s un Koncerna pārraudzība, mēs sniedzam paziņojumu par to, ka mēs esam izpildījuši saistošās ētikas prasības attiecībā uz neatkarību un objektivitāti, iekļaujot informāciju par visām attiecībām un citiem apstākļiem, kurus varētu pamatoti uzskatīt par tādiem, kas varētu ietekmēt mūsu neatkarību, un, ja nepieciešams arī par drošības pasākumiem šādas ietekmes ierobežošanai. No visiem jautājumiem, par kuriem esam ziņojuši personām, kurām uzticēta s un Koncerna pārraudzība, mēs nosakām tos jautājumus, kurus uzskatām par visbūtiskākajiem pārskata perioda finanšu pārskata revīzijai un kas tādēļ ir uzskatāmi par galvenajiem revīzijas jautājumiem. Mēs izklāstam šos jautājumus revidentu ziņojumā, izņemot, ja tiesību aktos liegts publiskot šādu informāciju, kā arī izņemot tos ļoti retos gadījumus, kad uzskatām, ka attiecīgais jautājums nav uzrādāms mūsu ziņojumā, jo ir pamatoti paredzams, ka sabiedrības interešu 130

ieguvums no šādas informācijas publiskošanas neatsvērtu tās izpaušanas dēļ radušās negatīvās sekas. Citi paziņojumi un apstiprinājumi, kas iekļaujami revidentu ziņojumā saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām sniedzot revīzijas pakalpojumus Sabiedrībām, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras 2018. gada 7. decembrī akcionāru sapulce iecēla mūs, lai mēs veiktu AS PrivatBank atsevišķo un konsolidēto finanšu pārskatu par gadu, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, revīziju. Šis ir mūsu revīzijas uzdevuma otrais pārskata periods. Mēs apstiprinām, ka: mūsu revidentu atzinums saskan ar papildu ziņojumu, kas tika iesniegts s un Koncerna Revīzijas komitejai; kā norādīts LR Revīzijas pakalpojuma likuma 37.6 pantā, mēs neesam i un Koncernam snieguši ar revīziju nesaistītus aizliegtus pakalpojumus (NRP), kas minēti ES Regulas (ES) Nr. 537/2014 5. panta 1. punktā. Veicot revīziju, mēs arī saglabājām neatkarību no revidētās s un Koncerna. Laika periodā, uz kuru attiecas mūsu veiktā likumā noteiktā revīzija, i un tās kontrolētajām struktūrvienībām sniegtie ar revīziju nesaistītie pakalpojumi ir atspoguļoti finanšu pārskata 9. pielikumā. Revīzijas projekta, kura rezultātā tiek sniegts šis neatkarīgu revidentu ziņojums, revīzijas procesa vadītāja ir Zane Vilsone, atbildīgā zvērinātā revidente ir Modrīte Johansone. BDO ASSURANCE SIA Licence Nr.182 Zane Vilsone Direktore SIA BDO ASSURANCE vārdā Rīga, Latvija 2020. gada 12. marts Modrīte Johansone Zvērināta revidente Sertifikāts Nr.135 Valdes locekle 131