AS "RIgas kugu buvetava" gada parskats, has sagatavots saskaya ar Latvijas Republikas normative aktu prasibam, un neatkarigu revidentu ziyojums

AS "RIgas kugu buvetava". gada parskats, has sagatavots saskaya ar Latvijas Republikas normative aktu prasibam, un neatkarigu revidentu ziyojums

SATURS LAPA INFORMACIJA PAR SABIEDRlBU 3 VADIBAS ZltfOJUMS 45 PAZINOJUMS PAR VADIBAS ATBILDIBU 6 NEATKARIGU REVIDENTU ZltfOJUMS 78 FINANSU PARSKATS: PEIJ>JAS VAIZAUDE JUMU APREKINS 9 BILANCE 1011 PA$U KAPITALA IZMAI^U PARSKATS 12 NAUDAS PLUSMAS PARSKATS 13 FBNANSU PARSKATA PIELIKUMS 1435

INFORMACIJA PAR SABIEDRlBU Sabiedrlbas nosaukums Sabiedrlbas juridiskais statuss Registracijas numurs, vieta un datums Juridiska un birqja adrese Uznemuma pamatkapitals Asocietie uznemumi Darblbas veids NACE kods(i) Sabiedrlbas valde Sabiednbas padome Parskata gads leprieksejais parskata gads Revidenta un atbildlga zverinata revidenta vards un adrese Akciju sabiednba "Rlgas kugu buvetava" Akciju sabiedriba 000304589, 1991.gada S.decembri.Uznemumu registra, Riga 40003045892,2004.gada 26.augusta, Komercregistra, Riga Gales iela 2, Riga, LV 1015 16 607 912 AS "Tosmares kugubuvetava" (49.72%) Reg.Nr.42103022837 Qenerala Baloza iela 42/44, Liepaja, Latvija SIA "Reraars Granula" (49.80%) Reg.Nr.54103022521 Gales iela 2, Riga Latvija Kugu, jahtu, katamaranu, konteineru, roltreileru un tehnologisko iekartu buvnieclba un remonts; Ostas pakalpojumi; Koka apstrade, mebeju dizaina razosana prieks dazadiem funkcionaliem iemesliem, 3011,3315 Janis Skvarnoviis Valdes priekssedetajs (no 25.04.) Vladislavs Blums Valdes loceklis Einars Buks Valdes loceklis Jekaterina Ivanova Valdes locekle (no 25.04.) Rolands Klincis Valdes loceklis fno 25.04. lid/15.08.^ Vasilijs Mejniks Valdes priekssedetajs (Hdz 23.04..) Larisa Artemenko Valdes loceklis (lldz 25.04..) Vasilijs Mejniks Padomes priekssedetajs (no 25.04.) Aleksandrs Cernavskis Padomes priekssedetaja vietnieks rno 25.04.> Linards Baumanis Padomes loceklis (no 25.04.) Valentlna Andrejeva Padomes loceklis (no 25.04.) Andrejs Zeibots Gaidis Padomes loceklis Jekaterina Ivanova Padomes loceklis (Hdz 23.04.) Sergejs Golicins Padomes loceklis (Hdz 25.04.) Anatolijs Ustinovs Padomes priekssedetaja vietnieks flldz 25.04.). gada 1. janvaris31. decembris. gada 1. j anvaris 31. decembris SIA "Deloitte Audits Latvia" Licence Nr. 43 Gredu iela 4a, Riga, LV1019, Latvija Kitija l eplte Zverinata revidente Sertifikats Nr. 182

VADIBAS ZINOJUMS Sabiedribas darblbas veids. gada AS "RIgas kugu buvetava" kppuraa veica 51 kuga (salldzinajumam.gada 60 kugu) remontdarbus, tika uzbuveti un nolaisti udenl 4 kugu korpusi un pedejais no pieciem SWATH tipa patrujkugiem Aizsardzlbas ministrijas vajadzibam kugis "RfiZEKNE", tika veikta Somijas karakuga modernizacija kuga korpusa palielinasanai. Salldzinajumam,. gada tika uzbuveti 4 kugu korpusi un tika izbuveti un nodoti pasutltajiem 4 pilnas komplektacijas kugi. AS "RTgas kugu buvetava" izstradajumu un pakalpojumu, ka an izejmaterialu piegadataji'. gada butiski nemainljas un to izcelsmes valstis bija: Rietumeiropa, Igaunija, Lietuva, ka arl Latvija. Tradicionali kugu remonta joma galvenie pasutltaji bija Skandinavijas valstis, Rietumeiropas un Latvijas kugu Ipasnieki, savukart kugu korpusu pasutltaji bija Rietumeiropas un Latvijas kugu IpaSnieki, un SWATH tipa patrujkuga no Latvijas. Atskaites perioda turpinas darbi un noslegta vienosanas par industrialo pasutljumu kugu celtnieclbai un remontam. Sie pasutljumi Jauj racionalak izmantot darba speku un gut papildus ienemumus. Sabiedribas attlstlba un finansu darblbas rezultati psrskata gada. gada AS "RIgas kugu buvetava" kopejais neto apgrozljums sastadlja 17 659 180, t.sk. kugu buve 7 710 590, kugu remonts 9 640 988, (salldzinosi. gada kopejais neto apgrozljums sastadlja 53 730 879, t.sk. kugu buve 37 645 042, kugu remonts 15 214037 ). Sabiedrlba parskata gadu ir pabeigusi ar bruto zaudejumiem 166 327 apmera (. gada bruto zaudejumi sastadlja 1 127 211 ), savukart, tirie zaudejumi. gada sastada 1 068 333, (attieclgi. gada tlrie zaudejumi sastadlja 1 926 775 ).. gada AS "RIgas kugu buvetava" veica investlcijas pamatlldzekju iegadei un rekonstrukcijai 2.9 miljonu apmera (. gada Sabiedrlba investeja 1.71 miljonus ). AS "RIgas Kugu buvetava" an turpina veikt kapitalo remontu razosanas ekam, peldosajiem dokiem, portalceltniem, velkoniem un citiem pamatlldzekjiem. AS "RIgas kugu buvetava" darbojas un razosanas proceduras veic saskana ar starptautiskajiem kvalitates kontroles standartiem EN ISO 9001:2008. Kvalitates atbilstlbas sertifikats tika sapemts jau 2001.; gada un kvalitates nodrosinasanas sistema tiek pastavlgi uzlabota. Sabiedribas petniecibas darbi un attistlbas pasakumi.gada apnll AS "RIgas Kugu buvgtava" tika pabeigta.gada iesakta Kohezijas fonda lldzfinanseta projekta AS "RIgas Kugu buvetava" siltumapgades sistemas rekonstrukcija" Istenosana. Projekta ietvaros tika rekonstrueti un nodoti ekspluatacija siltumtlkli 2440 metru garuma, ka an veikta 28 automatizetu siltummezglu izbuve/rekonstrukcija. Projekta kopejas izmaksas sastadlja. 1 058 352, no kuriem 423 341 lldzfinanse Eiropas Savieniba. Tapat.gada junija tika noslegts cits publiski Hdzfinansets EU projekts,,energoefektivitates pasakumu Istenosana razosanas cebos", ko finansiali atbalsta Klimata parmarnu finansu instruments. Turpmaka Sabiedribas attlstlba Izvertejot esoso tirgus situaciju un Sabiedribas iespejas, Sabiedribas valde turpinas darbu, lai palielinatu remontejamo kugu un jaunbuvju apjomus. Lai nodrosinatu augstak mineto, Sabiedrlba piano iegadaties papildus iekartas kugu mazgasanai un tlrisanai, kas aus palielinat kugu apstrades atrumu dokos. Sim pasakumam tiek planotas investlcijas 75000,00 apmera. Jau Sobnd ir iegadatas dazada veida iekartas, tai skaita portala lokspu plazmas griesanas iekarta ESA, loksgu gazes griesanas iekarta SILHOUETTE, frezmaslna FSS 350R03, frezmasina FU450RAp 65.00.000, tilta krans 2CK002971 un citas iekartas. Apstakji un notikumi pec parskata gada beigsm Laika posma no parskata gada pedejas dienas lldz si finansu parskata parakstlsanas datumam nav bijusi nekadi notikumi, kuru rezultata saja finansu parskata butu javeic korekcijas vai kuri butu japaskaidro aja finansu parskata.

VADIBAS ZIFOJUMS PriekSlikumi par Sabiedrlbas zaudejttmu segsanu Attieclba uz parskata gada zaudejumiem jamin, ka Sabiedrlba piano tos segt no ieprieksejo gadu nesadalttas pe]nas. Tomer taja pasa laika, sevisku lomu pieskirot apkartejss vides piesarnojuma samazinasanai, ieguldot Sabiedrlbas ra^osanas iekartu modernizesana, lldz ar to an procesu modernizacija, sekmejot Sabiedribas konkuretspeju sava tirgus sektora un, protams, pelpas radltaju uzlabosanai tiks turpinata saimnieciska darblba an nakamaja gada. Sabiedribas varda 2015. gada lo.apnli o finansu parskatu parakstlja: ladislavs'blums C/aldes^oceklis)

PAZINOJUMS PAR VADIBAS ATBILDIBU AS "RTgas kugu buvetava" (Sabiednba) vadfba ir atbildlga par finansu parskatu sagatavosanu. Sabiedrlbas vadlba apstiprina, ka, pamatojoties uz parskata sagatavosanas bridi pieejamo informaciju, finansu parskati sniedz patiesu un skaidru prieksstatu par Sabiedrlbas finansialo stavokli.gada Sl.decembri un tas darblbas rezultatiem un naudas plusmu visos butiskajos aspektos. Sabiedrlbas vadlba apstiprina, ka finansu parskatu sagatavosanas gaita vadlba ir izmantojusi un konsekventi pielietojusi atbilstosas gramatvedibas metodes un ir sniegusi pamatotus un piesardzlgus sledzienus un vertejumus, kas atspogujoti parskata 9. 35. lapa. Sabiedrlbas vadlba tapat apstiprina, ka ieprieks minetie finansu parskati ir sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumdosanas praslbam, vadlba ir piemerojusi darblbas turpinasanas principu. Sabiedrlbas vadlba ir atbildlga par atbilstosas gramatvedibas uzskaites kartosanu, par Sabiedrlbas aktlvu saglabasanu un ltdz ar to par krapsanas un citu parkapumu atklasanu un noversanu. Sabiedrlbas vadibas varda: Janis Skvarnovi1 (Valdes priekjsedetaj X1?$^1 Ein5rs Buks j//j AValdes loceklis) '"'/ / / I /i i VladislaysBlums ' (Valdes loceklis)

Deloitte Deloitte Audits Latvia SIA Gredu iela 4a Riga, LV1019 Latvija Talr.: (+371)67074100 Fakss; {+371)6707 4103 vvwvy.deloitte.com/lv NEATKARlGU REVIDENTU 2aiS(OJUMS AS "RTgas kugu buvetava" akcionariem: Zinojuins par finaniu psrskatu Mes esam veikusi pievienotaja AS "RTgas kugu buvetava" (turpmak Sabiediiba). gada parskata ietverti finansu parskata, kas atspogufots no 9. Hdz 35, lappusei, revtziju. Revidetais finausu parskats ietver. gada 31. decembra bitanci,. gada pelnas vai zaudejumu aprekinu, pasu kapitala izmainu pirskatu un naudas plusmas parskatu, kl an noztmigu gramatvedibas uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojosu informaciju pielikuma. VadTbas atbildiba par finansu parskata sagatavosanu VadTba ir atbiidtga par si finansu parskata sagatavosanu un taja sniegtas informacijas patiesu atspogujosanu saskana ar Latvijas Republikas Gada parskatu Jikumu, ka art par tadu ieksejo kontroli, kadu vadiba uzskata par nepieciesamu, lai nodro inatu finansu parskata, kas nesatur ne krapsanas, ne kludu izraisitas butiskas neatbilstibas, sagatavosanu, Revidentuatbildjba, Mes esam atbildlgi par atzinurau, ko, pamatojotics uz musu veikto revlziju, izsakim par So finansu parskatu. Mes veicani revfziju saskana ar Starptautiskajiem revlzijas standartiem. ie standarti nosaka, ka mums jaievero etikas prastbas un japlano un javcic revlzija ta, lai iegutu pietiekamu parliectbu par to, ka finansu parskata nav butisku neatbilssbu. RevTzija ietver procedures, kas tick veiktas, lai gutu revlzijas pieradyumus par finansu parskata uzradltajam sumniam un atklato informaciju. Proceduras tick jzveletas, pamatojoties uz revidentu profesionalu vertejuinu, ieskaitot kiipsanas vai kjudu izraisltu butisku neatbilsffbu riska novertejujnu finansu parskata. Veicot So riska novertejumu, revidenti nem vera iekiejo kontroli, kas izveidota, lai nodroiinatu finansu parskata sagatavosanu un tajl sniegtas informacijas patiesu atspogulpsanu, ar merki noteikt apsiakliern pieraerotas revtzijas proceduras, bet nevis lai izteiktu atzinumu par kontroles efektivitati. Revlzija ietver aii pielietoto gramatvedlbas uzskaites principu un vadtbas veikto gramatvedlbas apissu pamatotibas izvertejumu, kl an finansu parskata visparejl izkllsta izvertejumu. Uzskatam, ka musu iegfitie revtzijas pieradtjumi ir pietiekami un atbilstosi musu revidentu atzinuma ar iebildi izteiksanai. Payiat0]'um$at^nurngrn ariebildi 1) Ka atspogujots finansu parskata 15, pielikumi, AS "RIgas kugu buvetava". gada 31. decembra bilance ir ietverti ieguldyumi asocieto sabiediibu kapitala 4.8 mifj. apmeri, Ka atspogulots finansu parskata 22. pielikumi SabiedrTbas. gada 31. decembra biiance ir ietverti an asocieto sabiediibu debitoru paradi 1.3 milj. apmera. RevTzijas gaita mums nebija iespejas iegut pietiekamus un atbilstoius revtzijas pieradyumus, lai novertitu mineto akttvu atgustamo verttbu, ka an npteiktu, vai nepieciesanis veidot uzkrajumus saistiba ar mineto akttvu iespejamo vertfbas samazinasanos. Tadejidi, mes neizsakam atzinumu par AS "RIgas kugu buvetava". gada 31. decembra bilance ietvertajiem ieguldyumiem asoeisto sabiednbu kapitala un asocieto sabiedrfbu debitoru paradu verttbu. 2) Ka atspogujots pievienoti finansu parskata 17. pielikumi, SabiedrTbas. gada 3L decembra bilance ir iekjauti krajumi ar kopejo bilances verttbu 2.5 milj.. Saskana ar Latvijas Republikas Gada parskatu likuma 32. pantu krajumu atlikumus ir janoverte atbilstosi pec zemakas no izmaksu vai neto pardosanas verttbas. RevTzijas gaitl mes nevarejam iegut pietiekamus un atbilstosus revtzijas pieridtjumus, lai parliecinatos par krajumu atgustamo verttbu. Tadejidi, mes neizsakam atzinumu par SabiedrTbas, gada 31. decembra bilance ieklauto krajumu verttbu. Oeloitte nozime v!«nu vai vairakus no sekojosiem: DeloitteToucteTohmatsy Limited, Uelbritanijas sabiedribu ar atbildibu, kas ierobeiota ar tas dalibnieku garantpm, un tas tikla dafibfirma^ kur katra ir juridiski noiljirta un neatkarfga vieniba. Lai saoemtu detatizetu informsciju par DeSoitte louche Tohroatsu Limited un tas dallbfirmu juridisko strukroftj, iudzam afmnekiet majaslapu wwwxteloitte.com,wat)oui Member of Deloftte ToucKe Tohmatsu VRN 40003606960, P.'N reg. Nr. LV40003606960 i '

Atzinums ariefyildi Musuprat, iznemot SI zinojuma sadaja JPamatojums atzinumam ar iebildi" mineto apstak u iespcjamo ietekmi, iepriek$ minetais finansu parskats sniedz patiesu un skaidru prieksslatu par AS "RJgas kugu buvetava" finansillo stavokli. gada 31. decernbn, ka art par tas darblbas finansu rezultatiem un naudas plusmam, gada saskana ar Latvijas Republikas Gada parskatu likumu. Apstakfuakcentejums. Mes versam uzmambu SI finansu parskata 45. pielikumam, kuii aprakstfts, ka Sabiedribas Istermina saistlbas. gada 3 i. decembn parsniedza tas apgrozamos lidzekjus par 0.9 milj. Sabiedribas. gada darbibas rezultits irzaudijumi 1.1 milj apmera (, gada zaudejumi 1.9 milj. apmera), savukart Sabiedribas. gada 31. decembra bilance iekjauto pamatlldzekju uzskaites verfiba ir 29.4 milj.. Tadejadi, Sabiedribas speja turpinat savu darblbu un tas ilgtennina ieguldjjumu atgustamlba ir atkanga no vadlbas spejas nodrojinat Sabiedribas rentablu darbibu un segt Istermina saistibas. Sie finansu parskati neietver nekadus labojumus, kas butu nepieciesami, ja darbibas turpinasanas princips nebutu piemerojarns. Musu atzinums nav modtficets attieciba uz Jo jautajumu. Cita informacija FinanSu parskatu par. gadu revideja citi revidenti, kuru. gada 10. aprija atzinums bija ar iebildi attieciba uz ieguldljuma asociefas Sabiedribas kapitala un debitoru parada atgustamibu. Zinojiims par citu juridisko an rcgulgjoso praslbu izpildi Mis esani iepazinusies an ar vadlbas zinojumu par. gadu, fcas atspogulots pievienots. gada parskata 4, 5. lappuse, un neesam atktlju i butiskas neatbilsfibas starp Saja vadlbas zinojumi un, gada finansu parskata atspogu oto finaniu informlciju. SIA,J)eloitte Audits Latvia" Licences Nr. 43 ~~\> f Roberts Stugis < A M/,/^^ KitijaKepIte Valdes loceklis \\J» LR zverinata revidente SertifikatsNr. 182 Rigs, Latvija 2015. gada 10.. apnlis V

PE^AS VAI ZAUDEJUMU APREKINS PAR. GADU Piezlmes Neto apgrozljums 3 17659180 53730879 Pardotas produkcijas razosanas izmaksas 4 (17825507) (54858090) Bruto zaudejumi (166327) (1127211) Pardosanas izmaksas 5 (11435) (57410) Administracijas izmaksas 6 (1001450) (1137954) Parejie saimnieciskas darblbas ienemumi 7 1 891 855 2 061 208 Parejas saimnieciskas darblbas izmaksas 8 (1526612) (1183373) Procentu ienemumi un tamlldzlgi ienemumi 9 56419 17205 Procentu maksajumi un tamlidzigas izmaksas 10 (421 662) (419083) Zaudejumi pirms nodokjiem (1179212) (1846618) Uzpemumu ienakuma nodoklis par parskata gadu 11 Atliktais nodoklis 11 (a) 244 110 53 075 Parejie nodokji 12 (133231) (133 232) Parskata gada zaudejumi (1068 333) (1926 775) Zaudejumi uz vienu akciju (0,06) (0,17) " \s no 14. lldz 35. lapai ir Si finansu parskata ne Sabiednbas varda20l5. gada lo.aprlli So finansu parskatu parakstija: Vladislavs/Blums

GADA BILANCE GADA 31. DECEMBRI AKTIVS Ilgtermipa ieguldljumi Piezlmes Nematerialie ieguldljumi 13 Pamatlldzekji Zemes gabali, ekas un buves Ilgtermina ieguldljumi nomatajos pamatlldzekjos lekartas un masinas Peldosie doki Parejie pamatlldzekji un inventars Pamatlldzekju izveidosana un nepabeigto celtnieclbas objektu izmaksas Avansa maksajumi par pamatlldzekjiem pamatltdzekji 14 95557 8 241 782 3358 4 535 036 16 082 747, 205 530 329 054 7 114 29404621 143 633 6631 527 9951 3 476 857 16 227 064 248 849 1 322 056 42387 27 958 691 leguldijuma ipas'umi 14 (a) 524 024 554470 Ilgtermina finansu ieguldljumi LTdzdalTba radnieclgo sabiedribu kapitala 1 5 Vertspaplri un ieguldljumi Aizdevumi un citi ilgtermina debitori 1 6 ilgtermina finansu ieguldljumi ilgtermipa ieguldljumi Apgrozamie lldzekji Krajumi Izejvielas, pamatmateriali un pallgmateriali 17 Nepabeigtie razqjumi 18 Nepabeigtie pasutljumi 19 Avansa maksajumi par krajumiem 20 Krajumi kopa Debitori Pirceju un pasutltaju paradi 21 Asocieto sabiedribu paradi 22 Citi debitori 23 Nakamo periodu izmaksas 24 Uzkratie ienemumi 25 debitori Nauda un tas ekvivalenti 26 4 830 590 235 1218022, 6 048 847 36 073 049 2591 561 389 534 41 944 582 149 3 605 188 1 650 559 1 267 828 366 500 38115 3788414 7111416 65127 4 830 590 235 1205611 6 036 436 34 693 230 2 943 967 285 199 96509 405 223 3 730 898 3 776 204 1 334441 535 554 35821 16557495 22 239 515 582 570 apgrozamie lldzekji KOPA Pielikums no 14. lldz 35. lapai ir ST finansu parskata neatpemama sastavdaja. Sabiednbas varda 2015. gada lo.aprlll o finansu parskatu parakstija: A r\ ^ m. \> X/ m\ /A Janis S&varnXrviSa/ /] JtSf (Valdes prietes&lgnfort / / IJIf ( jf ^^.f ' i rff ^f^t> ^) jf ^**~ *' i /^^'/. l / //Vladislav^Blflrns / / txvaldesjoceklis) 10 781 731 46 854 780 j, / 7 ~n~> /'' 77 // "^f / ' / /' // 1 / 1 x^fgarsbuks, IV/Weslbcekll's) / / Jl I Jekaterina wanova (Valdes/Wcekle) 26 552 983 61 246 213 10

GADA BILANCE GADA 31. DECEMBRI PASlVS Pagu kapitals Pamatkapitals Ilgtermina ieguldyumu parvertesanas rezerve Nesadallta pe na ieprieksejo gadu nesadallta pejija parskata gada zaudejumi Nesdallta pejna kopa pa$u kapitals Piezimes 27 28. 16607912 12 056 273 3 279 728 (1 068 333) 2211395 30 875 580. 16607912 12 056 273 5 206 503 (1 926 775) 3 279 728 31 943 913 Uzkrajumi 29 6530 44366 Ilgtermina kreditori Aiznemumi no kredltiestadem Nakamo periodu ienemumi LIzinga saistibas Citi aizjjemumi Atlikta nodok]a saistibas ilgtermina kreditori 31 30 32 33 710487 71 477 872 100 2661850 4 315 914 100 000 279 278 53 178 2 905 960 3 338 416 Istermipa kreditori Aiznemumi no kredltiestadem Citi aiznemumi LIzinga saistibas No pircejiem sanemtie avansi Paradi piegadatajiem un darbuznemejiem Paradi asocietajam sabiedrlbam Nodokji un valsts socialas apdrosinasanas obligates iemaksas Parejie kreditori Nakamo periodu ienemumi Neizmaksatas dividendes Uzkratas saistibas Istermina kreditori 31 33 32 34 35 36 37 38 30 39 40 1 900 000 1 200 776 38736 3 034 640 3 802 548 70214 476216 349 356 72120 32540 679 610 11 656 756 6123215 68725 13253972 5 133 091 11645 324 330 357 802 37954 608 784 25919518 kreditori KOPA 15 972 670 46 854 780 29 257 934 61 246 213 Pielikums no 14. lldz 35. lapai ir si finansu parskata neatnemama sastavdaja. Sabiednbas varda 2015. gada lo.aprill so finansu parskatu parakstija: Janis SkvamovifisN (Valdes prieksse Vladislavs (Valdgfrloceklis) Jekaterkra Ivanova (Valdts loceklis) 11

PASU KAPITALA IZMAINU PARSKATS PAR. GADU 2012. gada 31. decembri Parskata gada zaudejumi Aprgkinatas dividendes ' Pamatkapitals 16 607 912 Ilgtermipa ieguldljumu parvertesanas rezerve 12 056 273 Nesada&ta pefoa 5372582 (1926775) (166 079) 34 036 767 (1 926 775) (166 079). gada 31. decembri 16 607 912 12 056 273 3 279 728 31 943 913 Parskata gada zaudejumi (1 068 333), (1 068 333). gada 31. decembri 16607912 12 056 273 2211395 30 875 580 Pielikums no 14. hdz 35. lapai ir si finansu parskata neatijemama sastavdaja. Sabiednbas varda 2015. gada lo.aprill So finansu parskatu parakstija: Janis Skvarnovi (Valdes priekssedi / Vladislavs Blflms / x (Valdes l Jekaferina Ivanova /(Valdes locekle) u 12

NAUDAS PLUSMAS PARSKATS PAR. GADU PAMATDARBIBAS NAUDAS PLUSMA lenemumi no precu pardosanas un pakalpojumu sniegsanas Maksajumi piegadatajiem, darbiniekiem, parejiem pamatdarblbas izdevumiem Bruto pamatdarblbas naudas plusnia Piezlmes 22 569 547 (19324186) 3 245 361 61 737 774 (94 596 968) (32 859 194) Samaksatie procenti Samaksatais uznemumu ienakuma nodoklis Pamatdarblbas neto naudas plusma 37 (268 645) (11202) 2965514 (412 432) (I 596) (33 273 222) IEGULDISANAS DARBIBAS NAUDAS PLUSMA Akcijupardosana PamatlTdzekJu un nematerialo ieguldljumu iegade lenemumi no pamatlldzekju un nematerialo ieguldljumu pardosanas Izsniegtie aizdevumi Sanemtas procenti leguldlsanas darblbas neto naudas plusma (2 373 884) 552 356 (1 816) 17695 (1 805 649) 3400 (957 726) 29 136 (1 833) 17205 (909 818) FINANSESANAS DARBIBAS NAUDAS PLUSMA Sanemtie aiznemumi Atmaksatie aiznemumi Sar^emtas subsldijas Izmaksatas dividendes FinanseSanas darbtbas neto naudas plusnia 4 245 000 (6 483 240) 561 147 (122) (1 677 215) 950 668 279 279 (161 244) 1 068 703 Arvalstu valutu kursu svarstlbu rezultats Parskata gada neto naudas plusnia Naudas un tas ekvivalentu atlikums parskata gada sakum3 (93) (517443) 582 570 31252 (33 083 085) 33 665 655 NAUDAS UN TAS EKVIVALENTU ATLIKUMS PARSKATA GADA BEIGAS 65 127 582 570 Pielikums no 14. lldz 35. lapai ir 51 fmansu parskata neatnemama sastavdaja. Sabiedribas varda 2015. gada 10.apnli 5o finansu parskatu parakstlja: Janis Skvarnovi5s (Valdes priekssedetajs'), c Vladislays'Blums (Valdes loceklis) Jekaterir^ Ivanova (Wide/ locekle) 13

FINANSU PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRI 1. VISPARIGAINFORMACIJA Akciju sabiedrlba,,rtgas kugu buvetava" (talak teksta,,sabiedriba") ir registreta Latvijas Republika 1991. gada 5. decembn. Sabiedrfbas juridiska un uznemejdarbibas vietas adrese ir Gales iela 2, Riga, Latvija. Sabiedrfbas registracijas numurs Latvijas Republikas Uznemumu registra ir 40003045892. Sabiednbas galvenie uznemejdarbibas virzieni ir kugu, jahtu, katamaranu, konteineru, roltreileru un tehnologisko iekartu buvnieclba un remonts, ka arl ostas pakalpojumi, kokapstrade un mebeju, kas ir paredzetas dazadiem funkcionaliem merkiem, izgatavosana. 2. UZSKAITES PAMATI Sis finansu parskats sagatavots saskana ar Latvijas Republikas likumiem "Par gramatvedlbu", "Par gada parskatu", Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumiem Nr.481 "Par naudas plusmas parskata un pa u kapitala izmainu parskata saturu un sagatavosanas kartlbu" un Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumiem Nr.488 "Par gada parskata likuma piemerosanu", kuri ir piemerqjami sakot no 2011.gada 01. julija. Finansu parskats ir sagatavots saskana ar sakotnejas izmaksu uzskaites principu, iznemot attieciba uz peldosajiem dokiem (iekjauti pamatlldzekju sastava), kas uzradlti parvertetaja vertlbs. FinanSu parskats aptver laika periodu no. gada 1. janvara lldz 31. decembrim. Pejnas vai zaudejumu aprekins sagatavots atbilstosi apgrozljuma izmaksu metodei. Naudas plusmas parskats sagatavots pec tiesas metodes. } Sis finansu parskats ir sagatavots, pamatojoties uz talak teksta minetajiem gramatvedibas uzskaites un novertesanas principiem. ie principi ir izmantoti an iepriekseja parskata gada, ja vien nav noradits citadi. GRAMATVEDIBAS UZSKAITES UN NOVfiRTfiSANAS PRINCIPI Arvalstu valuta parvertesana latos Finansu parskata par naudas vienlbu lietota Eiropas Savienlbas naudas vienlba eiro (talak teksta,,"). kas ir Sabiednbas funkcionala un uzradbanas valuta. Lldz. gada 1. janvarim, kad Latvija pievienojas eirozonai un Latvijas lats tika aizstats ar, Sabiednba uzskaiti veica un finansu parskatus sagatavoja Latvijas latos. KopS mineta datuma Sabiednba gramatvedibas uzskaiti veic valuta. Parejot uz, tika ^izmantots oficialais Latvijas Bankas noteiktais valutas mainas kurss 1 /0,702804 Latvijas lats. LTdz. gada 1. janvarim visi darljumi arvalstu valutas tika konverteti Latvijas latos pec Latvijas Bankas oficiali noteikta valutas kursa attieciga danjuma veiksanas diena. Sakot no. gada 1. janvara visi darljumi arvalstu valuta tiek konverteti pec Eiropas Centralas bankas noteikta valutas kursa danjuma diena. Bilances datuma arvalstu valuta esosie monetarie akttvi un saistlbas tiek parverteti pec Eiropas Centralas bankas noteikta valutas kursa 31. decembrl. Eiropas Centralas bankas noteiktie valutas kursi:.. 1USD 0,82366 0,72511 1 LTL 0,28962 0,28962 1 RUB 0,01382 0,02206 1 GBP 1,28386 1,19947 Pe na vai zaudejumi, kas radusies So danjumu rezultata, ka arl no arvalstu valuta esoso monetaro aktlvu un saistlbu parvertesanas, tiek uzradtti pejnas vai zaudejumu aprekina. 14

AS "RiGAS KUGU BUVETAVA". GADA PARSKATS FINAN U PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRI leitemumu atztsana lenemumus noverte sanemtas vai sanemamas atlldzlbas patiesaja vertiba, atskaitot pievienotas vertlbas nodokli. lenemumi tiek samazinati par paredzamo precii atpakajatdosanu, pardosanas atlaidem un tamltdzigiem posteniem. lenemumi tick atzlti pec sekoiosiem principiem: Precu pardosana lenemumus ho precu pardosanas atzlst tad, ja ir ieveroti visi sadi nosacljumi: SabiedrTba ir nodevusi pircejam noztrrugus ar Tpasuma tieslbam uz precem saistltus riskus un atlldzlbas; SabiedrTba nepatur ne turpmakas parvaldlsanas tieslbas, kas parasti saistas ar Ipasuma tieslbam, ne realu kontroli par pardotajam precem; var ticami novertgt iegemumu summu; un ir ticams, ka Sabiednba iepludls ar darljumu saistltie saimnieciskie labumi; un var ticami novertet izmaksas, kas radusas vai radlsies saishbs ar darljumu. Pakalpojumu sniegsana. kugu remonti un celtnieciba Ja var ticami aplesl tada darljuma iznakumu, kas saisttts ar pakalpojumu sniegsanu, ar danjumu saistltos ienemumus atzlst, nemot vera llgumdarba izpildes pakapi bilances datuma, aprekinot ITdz sim veikta darba ITguma izmaksu Ipatsvaru aplestajas Hguma kopejas izmaksas, iznemot gadijumus, kad si attiectba neuzrada patieso ITguma pabeigtibas pakapi. Llgumdarba, prastjumu un veicinasanas maksajumu izmainas ITguma ienemumos iek auj, ja tas var ticami novertet un ir ticams, ka tas radls ienemumus. Darljuma iznakumu var ticami aplgst, ja tiek ieveroti visi sadi nosacljumi: var ticami novertet ienemumu summu; ir ticams, ka Sabiedrtba iepludts ar darljumu saistttie saimnieciskie labumi; var ticami novertet, kada izpildes pakape bilances datuma atrodas danjums; un var ticami novertet radusas darljuma izmaksas un izmaksas, kas nepieciesamas danjuma pabeigsanai. Ja buvnieclbas ITguma iznakumu nevar ticami aplest, ITguma ienemumi tiek atztti tikai radusos Hguma izmaksu apmera, par kuram ir ticams, ka tas tiks atgutas. LTguma izmaksas tiek atzttas par izdevumiem perioda, kura tas ir radusas. Kad tas ir ticams, ka ITguma kopejas izmaksas parsniegs ITguma kopejos ienemumus, gaidamos< zaudejumus jaatztst izmaksas nekavejoties pejnas un zaudejumu aprekina. Procenti Procentu ienemumus atzlst, pamatojoties uz proporcionalu laika sadaltjumu, izmantojot efekttvas procentu likmes metodi. Procentu ienemumu uzkrasana tiek partraukta, ja to saijemsana ir apsaubama. Dividendes Ienemumi no dividendem tiek atztti tad, kad ir radusas tiestbas sanemt maksajumu. Nematerialie ieguldyumi Nematerialie ieguldyumi galvenokart sastav no programmaturas licencem. Visi citi nematerialie ieguldljumi tiek uzradlti iegades vertiba, atskaitot uzkrato amortizaciju un uzkratos zaudejumus no verfibas samazinajuma. Amortizaciju aprekina pec linearas metodes, lai norakstitu aktlvu iegades verttbu lietdengas lietosanas laika. Programmaturas licences tiek amortizetas no 5 ITdz 10 gadu laika. 15

FINAN U PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRI PamattTdzek/i PamatlTdzekla postena izmaksas atztst ka akttvus, ja ir ticams, ka SabiedrTba iepludls ar posteni saistltie nakotnes saimnieciskie labumi, un ta izmaksas var ticami novertet. Pamatlldzekju izmaksas veido iegades cena, transportesanas izmaksas, uzstadlsanas un citas uz iegadi vai ieviesanu ekspluatacija attiecinamas tiesas izmaksas. Pasradlta pamatlldzek a izmaksas ietver tiesas materialu izmaksas, pakalpojumu un darbaspeka izmaksas. Pec sakotnejas atzisanas visi pamatltdzek i ir uzradtti iegades vertlba, atskaitot uzkrato nolietojumu un uzkratos zaudejurnus no vertlbas samazinajuma. Turpmakas izmaksas tiek iekjautas aktlva bilances verttba vai atzltas ka atsevisks aktlvs tikai tad, ja ir sagaidams, ka ar so akttvu saistltie nakotnes saimnieciskie labumi iepludls Sabiedriba, un 1 aktiva izmaksas var ticami noteikt. Parejas pamatlldzekju remonta un uzturesanas izmaksas tiek iekjautas ta perioda pejnas vai zaudejumu aprekina, kura tas ir radusas. Zemei nolietojums netiek rekinats. Parejiem aktlviem nolietojumu aprgkina, sakot no dienas, kad aktivs ir gatavs paredzetajai lietosanai. Lai noteiktu So akttvu atlikuso vertlbu to lietderigas lietosanas laika, nolietojumu aprekina, izmantojot linearo metodi, sados lietderigas lietosanas periodos: Aplestais lietderigas lietosanas laiks gados Ekasunbuves 215 Citas buves un celtnes 3.520 Tehnologiskas iekartas 550 Parejie PL un inventars 1040 Aktiva atlikusl verttba un lietdengas lietosanas laiks tiek parskafits un nepieciesamtbas gadijuma korigets katra bilances datuma. Ja aktiva bilances verttba ir lielaka par ta atgustamo summu, attieciga aktiva verttba tiek norakstlta lldz ta atgustamajai summai. Pe[na vai zaudejumi no pamatlldzekju atsavinaianas tiek aprekinati ka starplba starp pamatlldzekja bilances vertlbu un pardosanas rezultata gutajiem ienemumiem un iekjauti pejnas vai zaudejumu aprekina. Nepabeigta celtnieclba atspogujo pamatlldzekju izveidosanas un nepabeigto celtnieclbas objektu izmaksas, un ta tiek uzskaitlta sakotneja verttba. Sakotneja vertlba ietilpst celtniecibas izmaksas un citas tiesas izmaksas. Nepabeigtajai celtnieclbai nolietojums netiek aprekinats, kamer attieclgie aktlvi nav pabeigti un nodoti ekspluatacija. Ilgtermina ieguldijumu nomatajos pamatlldzekjos nolietojums tiek apreljinats uzlabojuma aplestaja lietderigas lietosanas laika vai nomas perioda atkanba no ta, kurs no Siem periodiem Isaks. Finansu noma iegadatie aktlvi tiek nolietoti to sagaidamas lietderigas lietosanas laika pec tada pasa principa, ka Sabiednbas TpaSuma esosie aktlvi. Sabiednba kapitalize pamatlldzekjus, kuru vertlba parsniedz 150 un derlgas lietosanas laiks parsniedz 1 gadu. Peldosie doki ir uzraditi patiesaja verttba, pamatojoties uz periodisku neatkangu vertetaju vertejumu, atskaitot uzkrato nolietojumu un parvertesanas zaudejumus. Parvgrtesanas brldl uzkratais nolietojums tiek izslegts pret aktiva sakotnejo vertlbu, neto s,umma tiek iekjauta parvertetaja verttba. Parvertesanas tiek veiktas pietiekami regulari, bet ne retak ka reizi 5 gados, lai bilances verttba butiski neatskiras no tas vertlbas, kas tiktu noteikta, izmantojot patieso vertlbu bilances datuma. Parvertesanas rezultata radies vertlbas pieaugums tiek uzradlts pasu kapitala postern "Dgtermina ieguldijumu parvertesanas rezerves", bet vertlbas samazinajums tiek norakstlts no ieprieksejos gados minetaja rezerve ieskaittta 16

FINANSU PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRI attieclga pamatlidzekja vertlbas pieauguma (atskaitot atlikto nodokli), parsniegumu iekjaujot pe nas vai zaudejumu aprekina. Uz ienemumiem pefnas vai zaudejumu aprekina ta tiek attiecinata pamatlldzeklu likvidacijas brldl. Ieguldljuma TpaSumi leguldljuma Ipasums ir zeme, ekas vai to dajas, ko tur Sabiedrlba (ka Ipasnieks vai ka nomnieks saskana ar finansu nomu), lai nopelmtu nomas maksu vai kapitala vertlbas palielin5sanai, vai abos nolukos, nevis lietosanai predu razosana vai pakalpojumu sniegsana, vai administrate noluka, vai an pardotu parastas uznemejdarbibas gaita. leguldljuma Ipasumu atztst par aktlvu tikai un vienlgi tad, ja ir ticams, ka Sabiedrlba iepludls ar ieguldljuma Ipasumu saistltie nakotnes saimnieciskie labumi un var ticami novertet aktlva iegades izmaksas. leguldljuma Ipasumu sakotneji noverte pec ta iegades vertlbas. Darljuma izmaksas tiek iekjautas sakotneja novertejuma. Pec sakotnejas atzlsanas visi Sabiedrlbas ieguldljuma IpaSumi ir uzradlti iegades vertiba, atskaitot uzkrato nolietojumu un uzkratos zaudejumus no vertlbas samazinajuma. LTdidatiba radnieclgo un asocieto sabiedribu kapitala un parejie finansu ieguldyumi leguldljumi radnieclgo sabiedribu kapitala (t.i., sabiedribas, kuras Sabiedrlbai pieder vairak neka 50% pamatkapitala vai kuras ta kontrole kada cita veida) sakotneji tiek novertgti p6c to iegades vertlbas. Kontrole ir speja noteikt otras sabiedribas finansu un pamatdarbibas politiku. Asocietas sabiedribas ir tadas sabiedribas, kuras Sabiedrlbai ir butiska ietekme, bet ne kontrole, parasti no 20% lldz 50% balsstiestbu. Butiska ietekme ir speja piedallties otras sabiedribas finansu un pamatdarbibas politikas lemumu pienemsana, bet ta neriozlme So politiku kontroli vai koplgu kontroli. leguldljumi asocietajas sabiedribas sakotneji tiek noverteti pec to iegades vsrtlbas. Parejie finanju ieguldtjumi ir ieguldljumi citu sabiedribu pamatkapitala ne vairak ka 20% apmera no sabiedribas pamatkapitala. Pec sakotnejas atzlsanas visi Sabiedribas ieguldljumi ir uzradlti iegades vertiba, atskaitot uzkratos zaudejumus no vertlbas samazinajuma. Ja kadi notikumi vai apstakju maina liecina, ka ieguldijumu bilances vertiba varetu but neatgustama, attiecigo ieguldijumu vertiba tiek parskatlta, lai noteiktu to vertlbas samazinajumu. Zaudejumi no vertlbas samazinajuma tiek atzlti pe nas vai zaudejumu aprekina. Krajumi Krajumi tiek uzradlti zemakaja no iegades vai neto realizacijas vertlbas. Krajumu iegades izmaksas ierver pirksanas cenu, ievedmuitu un citus nodokjus un nodevas, transporteianas izmaksas, ka an citas tiesi attiecinamas izmaksas, kas radusas, nogadajot krajumus to pasreizeja atrasanas vieta un stavokll. Krajumu iegades vertlbu nosaka, izmantojot "pirmais ieksa pirmais ara" (FIFO) metodi. Neto realizacijas vertiba ir parastas uznemejdarbibas darblbas gaita aplesta pardosanas cena, no kuras atskaitltas aplestas pabeigsanas izmaksas un nepieciesamas pardosanas izmaksas. Ja nepieciesams, tiek izveidoti uzkrajumi novccojusicm, lenas aprites vai bojatiem krajumiem. FinanSu akfivi Aizdevumi, Aizdevumi sakotneji tiek atzlti to patiesaja vertiba, atskaitot ar aizdevumu izsniegsanu saistltas izmaksas. Pec sakotnejas atzlsanas visi aizdevumi tiek uzradlti to amortizetaja iegades vertiba, izmantojot efektivas procentu likmes metodi. Starpiba starp izsniegto naudas lldzekju apjomu un aizdevuma atmaksas vertlbu tiek pakapeniski atzlta pejnas vai zaudejumu aprekina aizdevuma perioda laiks. Aizdevumi tiek uzradlti Istermina debitora sastava, ja to atmaksas terming neparsniedz 12 menesus pec bilances datuma. Sabiedrlba katra bilanees datuma noverte, vai ir pieejama objektlva informacija, kas liecinatu, ka aizdevumu uzskaites vertiba nav atgustama. Sabiednba individuali izverte katru aizdevumu. Ja ir objektivi pieradijumi tam, ka ir noticis vertlbas samazinajums, zaudejumu apjomu nosaka ka starpibu starp aktlva uzskaites vertlbu un planotas nakotnes naudas plusmas pasreizejo vertlbu, to diskontejot atbilstosi efektlvajai procentu likmei. Vertlbas 17

AS "RlGAS KUQU BUVETAVA". GADA PARSKATS FINANSU PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRI samazinajuma rezultata radusies zaudejumi tiek atzlti pejnas vai zaudejumu aprekina postern,,parejas saimnieciskas darblbas izmaksas". Pirceiu unpasutitaiu paradi Pirceju un pasutltaju paradi sakotneji tiek atziti patiesaja vertlba. Turpmak tie uzradlti amortizetaja iegades vertlba, izmantojot efektivo procentu likmju metodi. Uzkrajumi vertlbas samazinajumam tiek veidoti gadljumos, kad pastav objektlvi pieradljumi tarn, ka Sabiedriba nevares sanemt paradus pilna apmera atbilstosi sakotneji noteiktajiem atmaksas nosacljumiem. Uzkrajums vertlbas samazinajumam ir starpiba starp aktlva bilances vertlbu un aplestas nakotnes naudas plusmas pasreizejo vertlbu, to diskontejot atbilstosi efektlvajai procentu likmei. Uzkrajumu summa tiek iek auta pejijas vai zaudejumu aprekina postern,,parejas saimnieciskas darblbas izmaksas". Ja nakamaja perioda pec vertlbas samazinasanas atztsanas zaudejumu summa samazinas un Sis samazinajums var but objektlvi saistlts ar notikumu pec vertlbas samazinasanas atzisanas, tad ieprieks atzito zaudejumu no vertlbas samazinasanas reversesana tiek atzlta pejnas vai zaudejumu aprekina. Pirceju un pasutltaju paradi ir iek auti apgrozamajos ildzekjos, iznemot aktlvus ar atmaksas terminu, kas garaks par 12 menesiem, skaitot no parskata perioda beigam. Nauda un tas ekvivalenti Nauda un tas ekvivalenti sastav no naudas tldzekjiem kase, tekoso bankas kontu atlikumiem un Istermina bankas depozitiem ar sakotnejo terminu ITdz 90 dienam. Vzkratie ienemumi Par uzkratiem ienemumiem tiek atzlti nopelmtie ienemumi par pakalpojumiem, kas tika sniegti parskata perioda, bet par kuriem rekins tiek izrakstlts nakamaja parskata perioda. Nakamo periodu izmaksas Izmaksas, kas radusas pirms bilances datuma, bet attiecas uz nakamajiem parskata periodiem, tiek uzradltas ka nakamo periodu izmaksas. Dividendes Dividendes tiek atzltas Sabiedrlbas finansu parskata taja perioda, kura SabiedrTbas dallbnieku pilnsapulce apstiprina dividenzu izmaksasanu. Aizyemumi Aiznemumi sakotneji tiek atzlti to patiesaja verttba, atskaitot ar aiznemumu sanemsanu saistltas izmaksas. Pec sakoraejas atzisanas visi aiznemumi tiek atspogu oti amortizetaja iegades vertlba, izmantojot efektlvas procentu likmes metodi. Starpiba starp sanemto naudas Hdzekju summu un aizijemuma dzesanas vertlbu tiek pakapeniski atzlta pejnas vai zaudejumu aprekina aiznemuma perioda laika. Aiznemumi tiek uzradlti ka Istermina saistfbas, ja vien Sabiednbai nav beznosacljuma tieslbu, lai atliktu saistibu nokarto5anu vismaz 12 menesus pec bilances datuma. Aizpemumu izmaksas Aiznemumu izmaksas, kas ir tiesi attiecinamas uz kriterijiem atbilstosu aktivu iegadi, buvnieclbu vai razosanu, proti, uz tadu aktivu iegadi, kam obligati nepieciesams butisks laika periods, lai tie bum gatavi paredzetajai lietosanai vai pardosanai, tiek pieskaitltas pie So aktivu izmaksu vertlbas ITdz bridim, kad aktivi ir faktiski gatavi paredzetajai lietosanai vai pardosanai. Visas parejas izmaksas, kas saistttas ar aiznemumiem, tiek iek autas pe ijas vai zaudejumu aprekina perioda, uz kuru tas attiecas. Nomasliguml Nomas darljumi, kas butiba nodod nomniekam visus ar aktlva Tpasuma tiestbam rakstungos riskus un atltdzibas, tiek klasificeti ka finansu nomas darljumi. Visi citi nomas darljumi tiek klasificeti ka operatlvas nomas darljumi. 18

FINAN U PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRI Sabiednba ka iznomatajs Ja Sabiedribas aktlvi tiek iesaistlti operatlvaja noma, nomas ienemumi tiek atzlti pejnas vai zaudejumu aprekina, izmantojot linearo metodi, nomas liguma periods. Sakotnejas tiesas izmaksas, kas radusas operatives nomas parrunu un danjuma noslegsanas laika, tiek pievienotas iznomata aktiva uzskaites vertibai, un tas samazina nomas termina laika atzlstamo ienakumu summu. Ja Sabiedrlba ir iznomatajs finansu nomas danjuma, tad Sabiednba iznomato aktlvu atzlst bilance ka debitoru paradu, kas vienads ar nomas maksajumu pasreizejo veitlbu. lenemumus no nomas atzlst pejnas vai zaudejumu aprekina nomas liguma perioda, izmantojot pastavlgu, periodisku atdeves likmi attieclba uz iznomataja neto ieguldljumu finansu noma. Sabiedrlba ka nomnieks Maksajumi, kas veikti saskana ar operatives nomas llgumu, tiek iekjauti pejnas vai zaudejumu aprekina, izmantojot linearo metodi, visa nomas liguma perioda. Ja Sabiednba ir nomnieks finansu nomas danjuma, Sabiedrlba attiectgo aktlvu atzlst bilance pamatlldzekju sastava un finansu nomas saistlbas zemakaja no nomata aktiva patiesas vertlbas.vai minimalo nomas maksajumu pasreizejas vertlbas. Katru nomas maksajumu sadala starp saistibam un finansu procentiem, lai panaktu nemainlgas procentu likmes piemerojanu finansu atlikumam. Finansu izmaksu procentu maksajuma da[u atzlst pejnas vai zaudejumu aprekina nomas termina laika. Nomata pamatlidzekja nolietqjumu aprekina Tsakaja no periodiem aktiva lietderlgas lietosanas laika vai nomas termina, ja vien nav noteikti zinams, ka nomas perioda beigas Sabiednba iegus IpaSumtiesibas uz nomaiajiem pamatbdzekjiem. Valsts atbalsts Valsts atbalsts netiek atzlts lldz brldim, kad Sabiedrlba ir guvusi pietiekamu parlieclbu, ka tiks izpildtti atbalsta sanemsanas noteikumi un atbalsts tiks sanemts. Valsts atbalsts tiek sistematiski atzlts pejnas vai zaudejumu aprekina to periodu laika, kura Sabiedrlba iekjauj izdevumos izmaksas, kuras valsts atbalsts kompense. Tadejadi valsts atbalsts, kura merkis ir ilgtermina ieguldljumu iegade vai izveidosana, bilance tiek uzradlts nakamo periodu ienemumu sastava un iekjauts pejnas vai zaudejumu aprekina sistematiska un racionala veida atbilstosi ilgtermina ieguldljumu lietderlgas lietosanas laikam. Valsts atbalsts, kas ir sanemams jau radusos izdevumu vai zaudejumu segsanai vai an dpmats tullteja fmansiala atbalsta sniegsanai Sabiedrlbai un kurs nav saistlts ar turpmakam izmaksam, tiek uzradlts pejnas vai zaudejumu aprekina perioda, kad Sabiednbai rodas tiesibas to sanemt. Paradipiegadatajiem un darbuzaemejiem Paradus piegadatajiem un darbuznemejiem sakotneji atzlst to patiesaja vertlba. Turpmakajos periodos kreditoru paradi tiek atspogujoti amortizstaja iegades vertlba, pielietojot efektlvo procentu likmi. Kreditoru paradi tiek klasificeti ka Tstermina saistlbas, ja maksajuma termini ir viens gads vai mazak. Preteja gadljuma tie tiek uzradlti ilgtermina saistlbu sastava. Nakamo periodu ieyemumi Nakamo periodu ienemumi atspogujo no pircejiem saflemtos ilgtermina un Istermiija avansus par pakalpojumiem, kuri vel nav sniegti bilances datuma. Nakamo periodu ienemumi sakotneji tiek atzlti sanemtas attldzlbas tagadnes vertlba. Ienemumi tiek atzlti pejnas vai zaudejumu aprekina perioda, kad pircejiem faktiski tiek sniegti pakalpojumi. Uzkrajumi Uzkrajumi tiek atzlti, kad Sabiedrlbai ir pasreizejs pienakums (juridisks vai prakses radlts), ko izraisijis kads pagatnes notikums, un pastav varbutlba, ka so saistlbu izpildei bus nepieciesiama ekonomiskos labumus ietverosu resursu aizplusana no Sabiedrlba, un saistlbu apjomu iespejams pietiekami ticami novertet. \a Sabiedrlba paredz, ka uzkrajumu izveidosanai ne piemeram, apdrosinasanas liguma ietvaros, so izdevumu atmaksa tiek atzlta ka atsevisks aktlvs tikai un vienlgi tad, kad ir praktiski skaidrs, ka Sie izdevumi patiesam tiks atmaksati. Ar jebkadu uzkrajumu saistltas izmaksas pejnas vai zaudejumu aprekina tiek atspogujotas, atskaitot atgutas summas. 19

FINANSU PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRl Uzkratas saistjbas neizntantotajiem darbinieku atvafinajumiem Uzkrato saistlbu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku videjo dienas izpejnu par pedejiem 6 menesiem ar parskata gada beigas uzkrato neizmantoto atvajinajuma dienu skaitu, papildus aprekinot darba deveja valsts soeialas apdrosinasanas obligates iemaksas. Uznemumu ienakuma nodoklis Uznemumu ienakuma nodokli veido par parskata gadu aprekinatais un atliktais uznemumu ienakuma nodoklis. Uznemumu ienakuma nodoklis par parskata gadu tiek aprekinats saskana ar Latvijas Republikas nodok u tiesibu aktiem, piemerojot ar nodokli apliekamajam attieclgaja taksacijas periods gutajam ienakumam nodokja likmi 15% apmera. Atliktais uznemumu ienakuma nodoklis, kas radies no TslaicTgam atskiribam, iekjaujot atseviskus postenus nodokju deklaracijas un saja finansu parskata, ir aprekinats, izmantojot saistlbu metodi. Atliktais uznemumu ienakuma nodokja aktlvs un saistlbas tiek noteiktas, pamatojoties uz nodok u likmem, kuras ir paredzets piemerot tad, kad izzudls Islaiclgas atskirlbas. Galvenas Islaiclgas atskirlbas laika zina izriet no atskirlgajam gramatvedlbas un nodok u vajadzlbam pielietotajam nolietojuma likmem pamatlldzek iem, atseviskiem nodokju vajadzibam neatskaitamiem uzkrajumiem un uzkratajam saistlbam, ka an no uz nakamajiem gadiem parnestajiem nodokju zaudejumiem. Atlikto nodokju akttvi saja finangu parskata tiek atspogu oti tikai tada gadljuma, ja var pietiekami pamatoti paredzet to atgustamibu. Notikumi pec parskata gada beigam Bilance tiek atspogu oti tadi notikumi pec parskata gada beigam, kas sniedz papildu informaciju par Sabiedrfbas fmansialo stavokli bilances sagatavosanas datuma (korigejosie notikumi). Ja notikumi pec parskata gada beigam nav korigejosi, tie tiek atspogujoti fmansu parskata pielikumos tikai tad, ja tie ir butiski. Aplesu pielietosana un butiskakie pieyemumi Latvijas Republikas tiesibu aktu praslbas nosaka, ka, sagatavojot finansu parskatu, SabiedrTbas vadtba noverte un izdara pieijemumus, kas ietekme parskata un arpusbilance uzradltos aktlvus un saistlbas finansu parskata sagatavosanas diena, ka an uzradltos parskata periods ienemumus un izdevumus. Faktiskie rezultati var atskirties no Sim aplesem. Talak teksta ir uzskaitlti butiskakie pietjemumi un nozlmlgakas aplsses attieclba uz nakotni, ka arl galvenie aplesu nenoteiktlbas celotji bilances datuma, kas izraisa nozlmtgu risku, ka nakamaja parskata perioda varetu rasties butiskas korekcijas neto bilances aktlvu vai saistlbu uzskaites vertibas: Uzkrdjumi saubigiem un bezcerigiem debitoriem Sabiedrlbas vadlba izverte debitoru uzskaites vertlbu un noverte to atgustamibu, nepieciesamlbas gadljuma veidojot uzkrajumus saubigiem un bezcerigiem debitoru paradiem. Sabiedrlbas vadlba ir novertejusi debitoru paradus un uzskata, ka butiski papildu uzkrajumi. gada 31. decembn nav nepieciesami. Krajumu neto realizacijas verffba Sabiedrlbas vadlba izverte krajumu neto realizacijas verttbu, pamatojoties uz informaciju par sagaidamajam pardosanas cenam un pardosanas izmaksam, ka an izverte krajumu fizisko stavokli gada inventarizacijas laika. Gadijumos, kad krajumu neto realizacijas vertlba ir zemaka par krajumu pasizmaksu, krajumiem tiek veidoti uzkrajumi. Sabiedrlbas vadlba ir novertejusi krajumu neto realizacijas vertlbu un uzskata, ka butiski papildu uzkrajumi. gada 31. decembrl nav nepieciesami. PamatKdzekJu UetderTgas lietosanas laiki Pama(lTdzek u lietderlgas lietosanas laiki tiek parskatlti katra bilances datuma, un, ja nepieciesams, tie tiek mainlti, lai atspogujotu pasreizejos Sabiedrlbas vadlbas uzskatus par aktlvu atlikuso lietderlgo izmatosanas laiku, nemot vera tehnologijas izmainas, akttvu atlikuso ekonomisko izmatosanas laiku un to fizisko stavokli. 20

FINANSU PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRI PamatlTdzeklu uzskaites vertiba Sabiedrlbas vadtba izverte pamatlldzekju uzskaites vertibu un noverte, vai pastav kadas pazlmes, kas norada, ka akttvu atgustama summa ir zemaka neka uzskaites vertiba. Sabiedrlbas vadtba aprekina un atztst zaudejumus no pamatlldzekju vertlbas samazinajuma, pamatojoties uz aplesem par to nakotnes izmantosanu, atsavinasanu vai pardosanu. l^emot vera SabiedrTbas planotos saimnieciskas darbtbas apjomus un akttvu iespejamo tirgus vertibu, Sabiedrlbas vadtba uzskata, ka butiskas pamatlldzekju vertlbas korekcijas. gada 31. decembrl nav nepieciesamas. Peldoso doku parvertesana Sabiedrlbas vadtba izverte, vai nav notikusas butiskas patiesas vertlbas izmainas attieclba uz zemi un ekam, kuras tiek uzskaititas parverteta vertiba. Sabiedrlbas vadlba uzskata, ka parvertetas zemes un eku patiess vertiba butiski neatskiras no to bilances vertlbas, Iidz ar to butiskas zemes un eku verttbas korekcijas. gada 31. decembrl nav nepieciesamas. hsniegto aizdevumu uzskaites verfiba Sabiedrlbas vadlba izverte izsniegtos aizdevumus un noverte to atgustamlbu, nepieciesamlbas gadljuma veidojot uzkrajumus saublgiem aizdevumiem. Sabiedrlbas vadtba ir novertejusi izsniegtos aizdevumus un uzskata, ka butiski papildu uzkrajumi. gada 31. decembrl nav nepieciesami. Atlikta nodokla aktivs nouz nakosajiem taksacijas periodiem parnesamiem nodokfu zaudejumiem. gada 31. decembrl atlikta nodok a aktlvs no nodokju zaudejumiem tika atztts pilna apmera. Sabiedrlbas vadlba uzskata, ka Sabiedrlbai nakotne bus pietiekama ar nodokli apliekama pejpa, ko vares segt ar nodokju zaudejumiem. Ieguldljumu radniectgo sabiedribu kapitala uzskaites vertiba I Sabiedrlbas vadlba izverte ieguldljumu radnieclgo sabiedrlbu kapitala uzskaites vertibu un noverte, vai pastav kadas pazlmes, kas norada, ka mineto akttvu atgustama summa ir zemaka neka to uzskaites vertiba. SabiedrTbas vadtba aprekina un atztst zaudejumus no ieguldljumu radnieclgo sabiedribu kapitala vertlbas samazinajuma, pamatojoties uz aplesem par to nakotnes atdevi. Sabiedrlbas vadlba uzskata, ka butiskas ieguldljumu radnieclgo sabiedrlbu kapitala vertlbas korekcijas. gada 31. decembrl nav nepieciesamas. Kugu celtnieclbas ligumu izpildes pakapes noteiksana Katra bilances datuma Sabiedrlbas vadlba izverte nepabeigto buvnieclbas ligumu izpildes pakapi, ka arl ar so ligumu saistltos ienemumus un izmaksas. Pamatojoties uz veikto novertejumu. gada 31. decembrl un pieejamo informaciju fmansu patskata apstiprinasanas bndl, SabiedrTbas vadlba uzskata, ka saistlba ar buvnieclbas llgumiem. gada 31. decembrl butiskas papildu korekcijas nav nepieciesamas. 21

FINAN$U PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRI 3. Neto apgrozijums Uznemejdarbibas segment!: Kugu remonts Kugu buve MasmbuvniecTba Parejie darbi 9 640 988 7710590 299512 8090 17 659 180 15214037 37 645 042 800 654 71 146 53 730 879 Noieta tirgus: Danija Somija Kipra Bejgija Vacija Griekija Singapura Zviedrija Latvija NIderlande Norvegija Marsala salu Republika Italija Islande Igaunija Krievija Malta Monako 3 827 469 2393031 2289316 1467931 1 464 336 1 067 974 879 195 786 402 785 176 694418 686591 373 197 293 500 243 855 220410 173 895 7360 5 124 206120 5 270 161 1 859 452 2 115998 1345731 2 065 583 20726197 1 905 484 383 137 300 000 134427 790 535 14 665 854 1 962 200 17 659 180 53 730 879 4. Pardotas produkcijas razosanas izmaksas Materialas izmaksas (izejvielas un materiali, predu vertlba, pakalpojumi no arienes) Darbinieku atalgojums PamatlTdzekJu nolietojums Socialas apdrosinasanas izmaksas Uzkrajumi atvajinajumiem Parejas izmaksas 5. PardoSanas izmaksas Reklamas izmaksas (11 427 238) (3 904 979) (1251838) (888 906) (352 546) (17 825 507) (11 435) (11 435) (45421563) (5 485 754) (1 824 053) (1 280 693) (11562) (834 465) (54 858 090) (57410) (57 410) 22

FINANSU PARSKATA PIELIKUMI PAR GADU, KAS NOSLEDZAS. GADA 31. DECEMBRI 6. Admin istracij as izmaksas Padomes atlldzlba Valdes atlldzlba Administracijas algas Socialas apdrosinasanas izmaksas Reprezentatlvo automobiju uzturesanas izdevumi Transporta izdevumi, komandejumi Juridiskie pakalpojumi PamatlTdzekJu nolietojums Reprezentacijas izdevumi Sakaru izmaksas. Gada parskata revlzijas izdevumi Biroja uzturesanas izmaksas ApdroSinasana (199 268) (187281) (146 724) (115452) (96 228) (96 1 14) (42 459) (38 389) (23462) (19589) (17000) (14 108) (5376) (1 001 450) (224 102) (282 249) (84 699) (137346) (126 550) (126714) (29415) (22 450) (59 003) (23 991) (14 229) (4 604) (2 602) (1 137 954) 7. Parejie saimnieciskas darblbas ienemumi lenakumi no iznomato pamatlldzekju nomas maksas un sniegtajiem komunaliem pakalpojumiem Materialu realizacija Neto ienemumi no pamatlldzekju realizacijas Kreditoru paradu atlikumu norakstlsana Ienemumi no velkonu pakalpojumiem Uzkrajumu atvajinajuma izmaksam samazinasana AT Eiropas fondu projektu finansesanu saistltie iegemumi Ienemumi no transporta pakalpojumu sniegsanas Neto ienemumi no valutas kursa svarstibam Ienemumi no klmijas anallzem Apdrosinasanas izdevumu kompensacijas Starpnieclbas ienemumi Citi ienemumi 8. Parejas saimnieciskas darblbas izmaksas Izdevumi iznomato pamatlldzekju uzturesanai Materialu iepirksanas izdevumi Izdevumi par velkonu pakalpojumiem Reprezentacijas izdevumu 60% Uzkrajumi saublgiem debitoriem Uzkrajumi garantijas remontiem MedicTniska apkalposana Materialie pabalsti un davanas Ziedojumi Apbedlsanas izdevumi Zaudejumi no valutas pardosanas Citi izdevumi 951633 345 559 150993 132 585 96916 77767 60698 12 458 10513 430. 52303 1 891 855 (778 131) (332051) (76615) (38 082) (203251) (15 000) (12234) (9 941) (3 575) (3063) (123) (54 546) (1526612) 1 136 428 244 637 11 614 85808 219795 19 452 63525 1437 13971 240 000 24541 2 061 208 (622 735) (206 462) (109025) (99 065) (25 933) (42 686) (12 507) (9 967) (12 302) (5117) (37 574) (1 183 373) 23