S NEATKARĪGO AUDITORU ZIŅOJUMS UN PAR 1998. GADA UN 1997.GADA 31. DECEMBRI
SATURS lpp. Nr Vadības ziņojums 3 Ziņojums par Vadības atbildību 4 Padomes un Valdes sastāvs 5 Neatkarīgo auditoru ziņojums 6 Peļņas un zaudējumu aprēķini 7 Bilances 8 Ārpusbilances 9 Ziņojumi par izmaiņām kapitālā un rezervēs 10 Naudas plūsmas pārskati 11 Piezīmes pie gada pārskata 12-37 2
VADĪBAS ZIŅOJUMS Pārskata periods Trasta komercbankai, tāpat kā daudzām citām finansu institūcijām pasaulē ir bijis pārbaudījumu periods un, kaut arī pārbaudījumi izrādījušies smagi, aizskalojot vairāk nekā iepriekšējo divu gadu peļņu, samazinot bankas bilanci un kapitāla bāzi, tomēr, arī šādus pārbaudījumus esam spējuši izturēt, un godam. Gada pirmajos divos ceturkšņos banka veiksmīgi turpināja pildīt savu stratēģiskās attīstības plānu, piesaistot jaunus klientus, galvenokārt ar kredītportfeļa palielināšanas palīdzību, attīstot aktivitātes Baltijas vērtspapīru tirgos, paplašinot pakalpojumu klāstu, pirmkārt, tehnoloģiski ietilpīgus pakalpojumus. Banka uzsāka jaunu pakalpojumu sniegšanu kredītkaršu jomā, sāka piedāvāt vērtspapīru operācijas internetā un kļuva par tirgus līderi bankas pakalpojumu sniegšanā izmantojot Telefonbanku. Šajā posmā bankas augsti kvalitatīvais kredītportfelis sasniedza pāri par desmit miljoniem latu, klientu kontu atlikumi bija vairāk nekā divpadsmit miljonu latu un bankas bilance pietuvojās sešdesmit miljonu atzīmei. Pārskata periodā Trasta komercbanka bija aktīvākais Rīgas Fondu biržas biedrs un nodrošināja 12,62% no kopējā biržas apgrozījuma. Bankai izdevās sasniegt šādus rezultātus sniedzot galvenokārt starpniecības pakalpojumus bankas klientiem. Tomēr, par sevi sāka likt manīt bankas stratēģijas vājās vietas. Bankas attīstība tika balstīta uz nestabila pamata ekspansija vietējā tirgū tika finansēta no salīdzinoši spekulatīvām finansu investīcijām austrumu tirgos un vietējā akciju tirgū, kā arī tā nebija pietiekami konsekventa savas stratēģijas realizācijā vietējā tirgū. Rezultātā Trasta komercbanka nerealizēja iespēju pārņemt Latvijas Zemes banku, bankas rentabilitāte 1997.gada beigās un 1998.gada sākumā bija vāja un bankas vadība izrādījās nespējīga pilnībā novērtēt potenciālās Dienvidaustrumu Āzijā sākušās finansu krīzes attīstības sekas citos jaunatīstības tirgos un atbilstoši pietiekami ātri pārkārtot bankas bilances un peļņas ieguves struktūru, kā rezultātā banka izrādījās slikti pozicionēta un vāji sagatavota Krievijas Ukrainas finansu krīzei. Tādējādi banka bija spiesta ciest ievērojamus zaudējumus, kas veda pie sekojošas kapitāla samazināšanās, klientu uzticības trūkuma ar no tā izrietošu nepieciešamību reversēt kredītportfeļa attīstību un veikt ievērojamu izdevumu samazināšanu, apstādinot bankas attīstību un nespēju iegūt no radušās tirgus situācijas. Tomēr, katram mākonim ir zelta maliņa. Šis grūtais brīdis ir saliedējis bankas akcionārus un vadību, kas ir parādījuši savu spēju veiksmīgi vadīt gan kapitāla atjaunošanu, noturēšanu un palielināšanu, gan kontrolēt situāciju, gan elastīgi mainīt attīstības taktiku un stratēģiju. Lai gan banka ir atsviesta vairāk nekā divus gadus atpakaļ savā attīstībā un ir bijusi spiesta mainīt savu attīstības stratēģiju, tā ir veiksmīgi izturējusi pārbaudi un ir atkal gatava cīņai par vidējas, augstas apkalpošanas kvalitātes un tehnoloģiju bankas vietu tirgū. Paldies mūsu akcionāriem, darbiniekiem, klientiem un tirgus dalībniekiem, kas ir kopā ar mums un ir palikuši mums uzticīgi. Mēs neesam pievīluši jūsu uzticību un turpināsim darīt visu, lai ne tikai to nepieviltu, bet arī atdarītu ar labu. Jānis Medens Padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis Valdes priekšsēdētājs Rīga, 1999.gada 26.martā 3
ZIŅOJUMS PAR VADĪBAS ATBILDĪBU Rīga 1999.gada 26.martā Akciju sabiedrības Trasta komercbanka Vadība ir atbildīga par šo finansu pārskatu, kas sagatavots, pamatojoties uz bankas grāmatvedības uzskaites pirmatnējiem ierakstiem par katru pārskata periodu. Bankas grāmatvedības uzskaites pirmatnējie ieraksti patiesi atspoguļo Bankas finansiālo stāvokli, kas ir izveidojies uz pārskata perioda beigām, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas par šo periodu. Ar šo Bankas Vadība apliecina, ka grāmatvedības uzskaitē tika konsekventi pielietoti prasībām atbilstošie principi, ka finansu pārskati par laika periodu no 1998.gada 1.janvārim līdz 1998.gada 31.decembrim, kas ir ietverti šajā Gada pārskatā no 1. līdz 37. lapai, tika sagatavoti pamatojoties uz saprātīgiem spriedumiem un aprēķiniem. Vadība apliecina to, ka tika pielietoti Starptautiskie Audita Standarti un, ka finansu pārskati tika sagatavoti uz Bankas nepārtrauktās darbības pamata. Bankas Vadība ir atbildīga par grāmatvedības uzskaites ierakstu pareizību, par apzinīgu darbību Bankas aktīvu saglabāšanā, kā arī krāpšanas un citu pārkāpumu novēršanā. Vadība ir atbildīga arī par Bankas darbību atbilstoši LR Kredītiestāžu likumam un citai LR pastāvošai likumdošanai, kā arī Latvijas Bankas normatīviem. Bankas Vadības vārdā: Jānis Medens Padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis Valdes priekšsēdētājs 4
AS PADOMES UN VALDES SASTĀVS Padomes sastāvs Jānis Medens Vilnis Vītoliņš Andrejs Osis Armants Čapkevičs Jānis Cimzietis Nella Ušakova Padomes priekšsēdētājs Padomes loceklis Padomes loceklis Padomes loceklis Padomes loceklis Padomes locekle Pārskata gada laikā no Padomes locekļu pienākumu pildīšanas ir atbrīvoti Dimitrijs Kivmans, Aleksejs Ušakovs un Gundars Grieze. Valdes sastāvs Ģirts Rungainis Haralds Āboliņš Aldis Reims Boriss Grigs Svetlana Krasovska Jānis Lielcepure Jānis Reirs Signe Kalniņa Gundars Grieze Ineta Limbēna Valdes priekšsēdētājs, Prezidents Valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdes locekle Valdes loceklis Valdes loceklis Valdes locekle Valdes loceklis Valdes locekle Pārskata gada laikā no Valdes locekļu pienākumu pildīšanas ir atbrīvoti Nella Ušakova, Ilmārs Putns un Andris Upmiņš. Jānis Medens Padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis Valdes priekšsēdētājs 5
NEATKARĪGO AUDITORU ZIŅOJUMS Trasta Komercbankas akcionāriem: Mēs esam veikuši Trasta Komercbankas ("Banka") klāt pievienotās 1998. gada 31. decembra bilances, kā arī attiecīgā perioda peļņas un zaudējumu aprēķina, ziņojuma par akcionāru ieguldījumiem un naudas plūsmas pārskata auditu. Par šiem finansu pārskatiem ir atbildīga Bankas vadība. Mēs esam atbildīgi par atzinumu, ko, balstoties uz veikto auditu, izsakām par šiem finansu pārskatiem. Finansu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 1997.gada 31. decembrī, pārbaudīja cits auditors, kura ziņojums 1998.gada 25. martā, sniedz atzinumu bez iebildēm. Mēs veicām auditu saskaņā ar Starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums ir jāplāno un jāveic audits tā, lai gūtu ticamu apstiprinājumu tam, ka finansu pārskatos nav būtisku kļūdu. Audits ietver finansu pārskatos uzrādīto summu un to apstiprinošo dokumentu pārbaudi, kas tiek veikta pēc izlases metodes. Audits ietver arī pielietoto grāmatvedības principu un vadības veikto aprēķinu novērtēšanu, kā arī vispārējo finansu pārskatu satura izvērtējumu. Mēs uzskatām, ka mūsu veiktais audits dod nepieciešamo pamatojumu mūsu atzinuma izteikšanai. Pēc mūsu domām, pamatojoties uz iepriekš minēto, finansu pārskati sniedz skaidra un patiesu priekšstatu par Bankas finansiālo stāvokli uz 1998. gada 31. decembri, kā arī par tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu pārskatu periodā, kas noslēdzās 1998. gada 31. decembrī, saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Dodot slēdzienu bez iebildēm, mēs pievēršam uzmanību 16., 34., un 35., finansu pārskata piezīmēm, kas norāda uz to, ka patreiz ir zināma neskaidrība, kas ir saistītā ar Krievijas un Ukrainas valsts vērtspapīru tekošo vērtību. Deloitte & Touche Rīga, Latvija 1999. gada 26. marts 6
PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU APRĒĶINI Tūkstošos latu Piezīme 1998 1997 12 mēneši 12 mēneši Procentu ieņēmumi 3 2 466 2 778 Procentu izdevumi 4 (1 056) (566) Tīrie procentu ienākumi 1 410 2 212 Dividenžu ieņēmumi no akcijām un citiem vērtspapīriem ar nefiksētu ienākumu 44 49 Komisijas naudas ieņēmumi 5 710 549 Komisijas naudas izdevumi 6 (698) (534) (Zaudējumi)/peļņa no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu 7 (788) 446 Citi parastie ieņēmumi 8 35 34 Finansiālās darbības ienākumi 713 2 756 Administratīvie izdevumi 9 (1 520) (1 378) Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un norakstīšana 19 (204) (113) Citi parastie izdevumi 10 (72) (88) Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem 11 (516) (166) Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi 11 19 60 Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas (zaudējumi) (198) (38) (Zaudējumi)/peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas (1 778) 1 033 Nodokļi 12 (90) (106) PĀRSKATA GADA (ZAUDĒJUMI)/PEĻŅA (1868) 927 Mazākuma līdzdalības daļas zaudējumi - 5 PĀRSKATA GADA NESADALĪTIE (ZAUDĒJUMI)/PEĻŅA (1868) 932 Piezīmes ir šo finansu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. Finansu pārskatus no 1. līdz 37. lapai ir apstiprinājusi Bankas valde un Bankas padome 1999.gada 26.martā un to vārdā gada pārskatu ir parakstījuši: Jānis Medens Padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis Valdes priekšsēdētājs 7
BILANCES Tūkstošos latu Piezīme 1998 1997 AKTĪVI Kase un prasības pret Latvijas banku 13 1 498 1 652 Prasības pret citām kredītiestādēm 14 2 853 6 186 Prasības uz pieprasījumu 2 612 4 406 Citas prasības 241 1 780 Kredīti 15 8 133 4 687 Obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 16 3 248 20 819 Valsts obligācijas u.c. parāda vērtspapīri ar fiksēto ienākumu 1 973 20 819 Pārējo emitentu obligācijas u.c. parāda vērtspapīri ar fiksēto ienākumu 1 275 - Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 17 357 1 906 Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā 18 586 612 Nemateriālie aktīvi, tīrā vērtība 19 37 17 Pamatlīdzekļi, tīrā vērtība 19 817 640 Pārējie aktīvi, tīrā vērtība 20 625 1 655 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 21 204 241 Kopā aktīvi 18 358 38 415 Aktīvi pārvaldīšanā 22 2 023 5 618 KOPĀ AKTĪVI UN AKTĪVI PĀRVALDĪŠANĀ 20381 44 033 PASĪVI Saistības pret kredītiestādēm 23 487 6 173 Saistības uz pieprasījumu 430 2 053 Termiņsaistības 57 4 120 Noguldījumi 24 15 416 26 840 Pieprasījuma noguldījumi 8 422 23 850 Termiņnoguldījumi 6 994 2 990 Pārējās saistības 25 466 1 283 Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi 26 136 193 Pakārtotās saistības 27 85 358 Uzkrājumi saistībām un maksājumiem 6 195 Saistību kopsumma 16 596 35 042 Mazākuma līdzdalības daļa meitas uzņēmumā - 13 KAPITĀLS UN REZERVES 1 762 3 360 Apmaksātais pamatkapitāls 28 2 924 2 654 Akciju emisijas uzcenojums 111 111 Rezerves kapitāls un pārējās rezerves 443 322 Nesadalītie (zaudējumi)/peļņa (1 716) 273 KOPĀ PASĪVI UN KAPITĀLS UN REZERVES 18358 38 415 Pasīvi pārvaldīšanā 22 2 023 5 618 KOPĀ PASĪVI, KAPITĀLS UN REZERVES UN 20381 44 033 PASĪVI PĀRVALDĪŠANĀ Piezīmes ir šo finansu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. Finansu pārskatus no 1. līdz 37. lapai ir apstiprinājusi Bankas valde un Bankas padome 1999.gada 26.martā un to vārdā gada pārskatu ir parakstījuši: Jānis Medens Padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis Valdes priekšsēdētājs 8
ĀRPUSBILANCES Tūkstošos latu 1998 1997 ĀRPUSBILANCES PRASĪBAS Nākotnes valūtas darījumu prasības 1 668 18 716 spot 96 703 forward 1 572 12 325 option - 5 688 KOPĀ ĀRPUSBILANCES PRASĪBAS 1 668 18 716 ĀRPUSBILANCES SAISTĪBAS Iespējamās saistības 698 297 t.sk. Galvojumi un garantijas 698 297 nenodrošināti - 4 nodrošināti ar depozītu - 10 nodrošināti ar īpašumu 698 283 Saistības pret klientiem 2 864 20 758 t.sk. Nākotnes valūtas darījumu saistības 1 653 18 925 spot 96 702 forward 1 557 12 136 option - 6 087 t.sk. Neizmantotās kredītlīnijas 1 126 1 460 t.sk. Nākotnes vērtspapīru pirkšanas līgumi - 373 t.sk. Akreditīvi 85 - KOPĀ ĀRPUSBILANCES SAISTĪBAS 3 562 21 055 Piezīmes ir šo finansu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. Finansu pārskatus no 1. līdz 37. lapai ir apstiprinājusi Bankas valde un Bankas padome 1999.gada 26.martā un to vārdā gada pārskatu ir parakstījuši: Jānis Medens Padomes priekšsēdētājs Ģirts Rungainis Valdes priekšsēdētājs 9
IZMAIŅAS KAPITĀLĀ UN REZERVĒS Tūkstošos latu 1998 1997 Akciju kapitāls (pamatkapitāls) uz 1.janvāri 2 654 2 329 Jaunais akciju laidiens Privātpersonas, rezidenti 89 - Privātpersonas, nerezidenti - 2 Juridiskas personas, rezidenti 181 - Juridiskas personas, nerezidenti - 323 Akciju kapitāls uz 31.decembri 2 924 2 654 Akciju emisijas uzcenojums uz 1.janvāri 111 111 Akciju emisijas uzcenojums uz 31.decembri 111 111 Citas rezerves uz 1.janvāri 322 322 Rezerves kapitāla palielināšana 121 - Citas rezerves uz 31.decembri 443 322 Nesadalītā peļņa/(zaudējumi) uz 1.janvāri 273 (659) Nesadalītās peļņas novirzīšana uz rezervēm (121) - Pārskata perioda (zaudējumi)/peļņa (1 868) 932 Nesadalītie (zaudējumi)/peļņa uz 31.decembri (1 716) 273 KOPĀ KAPITĀLS UN REZERVES 1 762 3 360 Piezīmes ir šo finansu pārskatu neatņemama sastāvdaļa. 10
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS Tūkstošos latu Piezīme 1998 1997 Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā: (Zaudējumi)/peļņa pirms nodokļu aprēķināšanas (1 778) 1 033 Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu nolietojums un norakstīšana 19 204 113 Uzkrājumu nedrošiem parādiem (samazinājums)/pieaugums 11 497 106 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas zaudējumi 7 751 213 Īstermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas (peļņa)/zaudējumi 7 (366) 494 Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas zaudējumi 198 38 Nākamo periodu ieņēmumu un uzkrāto izdevumu (samazinājums)/pieaugums 26 (57) 151 Nākamo periodu izdevumu un uzkrāto ieņēmumu samazinājums/(pieaugums) 21 37 (186) Pārējo aktīvu samazinājums/(pieaugums) 20 977 (1 599) Pārējo saistību (samazinājums)/pieaugums 25 (814) 720 Atlikto nodokļu (samazinājums)/pieaugums 12 (86) 86 Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/pieaugums pirms (437) 1 169 izmaiņām aktīvos un pasīvos, pamatdarbības rezultātā Īstermiņa ieguldījumu samazinājums/(pieaugums) 17 2 313 (2 164) Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums 14 (332) 280 Kredītu (pieaugums) 15 (3 561) (3 578) Saistību pret kredītiestādēm (samazinājums)/pieaugums 23 (478) 535 Noguldījumu (samazinājums)/pieaugums 24 (11 424) 17 490 Mazākuma līdzdalības daļas (samazinājums)/pieaugums (13) 13 (Nodokļu maksājumi) (192) (4) Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/pieaugums (14 124) 13 741 pirms izmaiņām aktīvos un pasīvos, pamatdarbības rezultātā Naudas plūsma investīciju darbības rezultātā Pamatlīdzekļu pirkšana 19 (593) (324) Pamatlīdzekļu pārdošana 19 217 7 Nemateriālo ieguldījumu pirkšana 19 (25) (17) Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā pirkšana 17 (509) (25) Līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā pārdošana 17 2 155 Līdzdalības saistīto uzņēmumu pamatkapitālā pirkšana 18 (17) (593) Ieguldījumu ar fiksēto ienākumu pirkšana 16 (2 664) (6 775) Ieguldījumu ar fiksēto ienākumu pārdošana 16 13 699 - Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) 10 110 (7 572) investīciju darbības rezultātā Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā Akciju emisija un pakārtotā kapitāla piesaistīšana - 335 Naudas un tās ekvivalentu pieaugums - 335 finansēšanas darbības rezultātā Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/pieaugums (4 014) 6 504 Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 30 8 686 2 395 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas (zaudējumi) 7 (751) (213) Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 30 3 921 8 686 Piezīmes ir neatņemama šī finansu pārskata sastāvdaļa. 11
1 DARBĪBAS PĀRSKATS Trasta komercbanka ir Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība un darbojas saskaņā ar LR likumdošanu un Latvijas Bankas izsniegto licenci. Patreizējā bankas licence atļauj veikt visas LR Kredītiestāžu likumā norādītās bankas operācijas. Bankai ir viena filiāle un divas norēķinu grupas Rīgā, kas sniedz pilnu pakalpojumu klāstu. Bankas pamatdarbība ir universālu bankas pakalpojumu sniegšana juridiskām un fiziskām personām, kā arī investīciju pakalpojumu sniegšana gan Latvijas, gan citu valstu vērtspapīru tirgos. 2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (1) Vispārīgie principi Bankas darbību regulē LR Kredītiestāžu likums u.c. Latvijas Bankas noteikumi, kas attiecās uz kapitāla pietiekamību, likviditāti un ārvalstu valūtas atklāto pozīciju. Banka veic grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar likumu Par grāmatvedību un Latvijas Bankas norādījumiem, izmantojot sākotnējo izmaksu uzskaites metodi. Gada pārskats ir sagatavots saskaņā ar Bankas grāmatvedības uzskaites datiem, kur tie nepieciešamības gadījumos ir izmainīti, sastādot pārskatu atbilstoši Norādījumiem par kredītiestāžu gada pārskatiem un Starptautiskajiem Grāmatvedības Standartiem. 1998. un 1997.gada 31.decembrī slēgtās bilances atspoguļo reālo situāciju uz attiecīgo datumu. (2) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana Aktīvi, pasīvi un ārpusbilances posteņi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītie ienākumi vai zaudējumi ir iekļauti pārskata perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Pielietotie ārvalstu valūtas kursi nozīmīgākajām valūtām ir sekojoši: 1998 1997 LVL 1 = USD 1,757 1,695 DEM 2,941 3,003 UAH 6,623 3,236 RUB 37,453 10,142 FIM 8,929 9,091 GBP 1,049 1,010 (3) Ienākumu un izdevumu uzskaite Ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguļoti peļņas un zaudējumu aprēķinā neatkarīgi no to saņemšanas vai maksājuma datuma. Uzkrātie ieņēmumi tiek iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā tikai, ja nepastāv nekādas šaubas par to saņemšanu. (4) Ieguldījumi vērtspapīros ar fiksēto ienākumu Ieguldījumi fiksētā ienākuma vērtspapīros tiek uzrādīti pēc vērtības, kura ir palielināta vai samazināta par uzkrāto uz gada beigām diskonta vai prēmijas summu. Uzkrātās diskontu vai prēmiju summas ir iekļautas peļņas uz zaudējumu aprēķinā. Pārdodot vērtspapīrus pirms termiņa, peļņas un zaudējumu aprēķinā tiek iekļauta starpība starp fiksētā ienākuma vērtspapīru bilances vērtību un summu, kas tiek saņemta no vērtspapīru pārdošanas. 12
2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (5) Ieguldījumi vērtspapīros ar nefiksēto ienākumu Ieguldījumi biržās kotētās akcijās tiek uzrādīti gada pārskatos pēc zemākās no iegādes un tirgus cenas. Pārvērtēšanas rezultātā iegūtais ieguldījumu vērtības samazinājums tiek iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā. Ieguldījumi biržās nekotētās akcijās tiek uzrādīti gada pārskatos novērtējot ieguldījumus pēc zemākās no iegādes un uzņēmuma patiesās vērtības. Pārvērtēšanas rezultāts tiek iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā. Ieguldījumi saistīto uzņēmumu pamatkapitālā tiek uzrādīti gada pārskatos novērtējot ieguldījumus pēc zemākās no iegādes un uzņēmuma patiesās vērtības. Pārvērtēšanas rezultāts tiek iekļauts peļņas un zaudējumu aprēķinā. (6) Kredīti Gada pārskatā kredīti, ja tiem ir izveidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, tiek uzrādīti, atskaitot šo uzkrājumu vērtību. Uzkrātie procentu ieņēmumi ir iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja nepastāv nekādas šaubas par to saņemšanu noteiktajā laikā. Speciālo uzkrājumu apjoms tiek aprēķināts ņemot vērā kredītu novērtēšanu atbilstoši to reālai vērtībai, kuru nosaka šādi faktori: aizņēmēja finansiālais stāvoklis un maksātspēja, kredīta nodrošinājuma pietiekamība, kredītlīgumā noteikto nosacījumu ievērošana un LB noteikto riska darījumu lieluma ierobežojumu ievērošana. Kredīti tiek klasificēti sekojošās piecās kategorijās: Kategorija Uzkrājumi procentos Standarta kredīti 0% Uzraugāmie kredīti 10% Zemstandarta kredīti 30% Šaubīgie kredīti 60% Zaudētie kredīti 100% Ja kredīta atgūšana pēc vadības domām tiek atzīta par bezcerīgu, tas tiek norakstīts no bilances. (7) Pamatlīdzekļi un to vērtības nolietojums un norakstīšana Pamatlīdzekļi gada pārskatā ir uzrādīti pēc atlikušās vērtības, t.i., no iegādes vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu. Nolietojums tiek aprēķināts un norakstīts izdevumos katru mēnesi pēc lineārās metodes, pielietojot sekojošas likmes: Zeme un ēkas 5% gadā Mēbeles un aprīkojums 10% gadā Datori un iekārtas 20% gadā Transporta līdzekļi 20% gadā Pārējie pamatlīdzekļi 50% gadā Īrēto telpu kapitālās izmaksas īres perioda laikā Peļņa vai zaudējumi no pamatlīdzekļu realizācijas tiek uzrādīti atbilstošā perioda peļņas un zaudējumu aprēķinā. 13
2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (8) Ārpusbilances finansu instrumenti Ārpusbilances finansu instrumenti ietver valūtas maiņas spot un forward darījumus. Darījumi ar ārpusbilances finansu instrumentiem ir novērtēti pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā un pārvērtēšanas rezultātā iegūtā peļņa vai zaudējumi ir iekļauti peļņas un zaudējumu bilancē. Šo darījumu pamatsummas nav iekļautas bilancē. (9) Nodokļi Šajā postenī atspoguļotā nodokļu summa ir aprēķināta saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu. Ienākuma nodokļa izdevumi šajos finansu pārskatos ir aprēķināti, vadoties pēc Latvijas Republikā spēkā esošās nodokļu likumdošanas un Starptautiskā Grāmatvedības Standarta Nr.12. (10) Konsolidācija Bankas 1997.gada pārskati ietvēra konsolidētus bankas un tās meitas uzņēmuma TKB Assets Management finansu pārskatus. Uz 1998.gada 31.decembri Banka bija pārdevusi savu ieguldījumu TKB Assets Management kapitālā. (11) Patiesā vērtība Finansu instrumentu patiesā vērtība tiek noteikta izmantojot pieejamo tirgus informāciju un citus pieņēmumus, kas ir aprakstīti 32. piezīmē. Patiesās vērtības noteikšana ietver neskaidrības un pieņēmumus attiecībā uz procentu likmēm, kredītu riskiem, priekšapmaksām un uz citiem faktoriem,- jo īpaši uz tirgus ierobežojumiem atsevišķiem finansu instrumentiem. (12) Nauda un tās ekvivalenti Par naudu un tās ekvivalentiem uzskatāmi skaidras naudas atlikumi kasē, prasības un saistības uz pieprasījumu, kā arī prasības un saistības ar atlikušo atmaksas termiņu līdz 3 mēnešiem pret centrālajām bankām un kredītiestādēm, kā arī īstermiņa ieguldījumi ar atlikušo dzēšanas termiņu līdz 3 mēnešiem. (13) Ienākums uz vienu akciju Aprēķinot ienākumu uz vienu akciju tika ņemts vērā, ka esošais vidēji svērtais parasto akciju skaits 1998. un 1997.gadā bija 57 580 un 51 917 akcijas. 14
Tūkstošos latu 1998 1997 12 mēneši 12 mēneši 3 PROCENTU IEŅĒMUMI Procenti no prasībām pret kredītiestādēm 278 273 Procenti no kredītiem nebankām 1 087 315 Procenti no obligācijām un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu 1 017 2 190 Pārējie procentu ieņēmumi 84-2 466 2 778 Procentu ieņēmumu analīze Ieguldījumu vidējais Procentu Ieguldījumu apjoms uz mēneša ienākums ienesīgums beigām (gada %) Procenti no prasībām pret kredītiestādēm 4 022 278 6,91 Procenti no kredītiem nebankām 8 333 1 087 13,04 Procenti no obligācijām un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu 11 861 1 017 8,57 Pārējie procentu ieņēmumi - 84-24 216 2 466 10,18 4 PROCENTU IZDEVUMI Procenti kredītiestādēm par noguldījumiem (340) (208) Procenti par noguldījumiem (632) (306) Procenti par pakārtotām saistībām (12) (24) Pārējie procentu izdevumi (72) (28) (1 056) (566) Procentu izdevumu analīze Piesaistīto līdzekļu vidējais Izmaksātie Maksa par apjoms uz mēneša procenti resursiem beigām (gada %) Procenti kredītiestādēm par noguldījumiem 6 932 340 4,91 Procenti par noguldījumiem 16 997 632 3,72 Procenti par pakārtotām saistībām 145 12 8,28 Pārējie procentu izdevumi 492 72 14,63 24 566 1 056 4,30 15
Tūkstošos latu 1998 1997 12 mēneši 12 mēneši 5 KOMISIJAS NAUDAS IEŅĒMUMI Garantijas un galvojumi - 1 Skaidrā nauda 79 75 Akreditīvi 12 10 Pārskaitījumi 287 251 Ceļojumu čeki un kredītkartes 16 10 Vērtspapīri 242 127 Citi 74 75 710 549 6 KOMISIJAS NAUDAS IZDEVUMI Nostro konti (93) (92) Skaidras naudas operācijas (8) (14) Vērtspapīri (161) (115) Ārvalstu valūtas darījumi (428) (313) Citi (8) - (698) (534) 7 (ZAUDĒJUMI)/PEĻŅA NO DARĪJUMIEM AR VĒRTSPAPĪRIEM UN ĀRVALSTU VALŪTU, NETO (Zaudējumi)/peļņa no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu (159) 255 Peļņa/(zaudējumi) no nākotnes (forward) darījumu pārvērtēšanas 99 (74) Ārvalstu valūtas pārvērtēšana (751) (213) (Zaudējumi)/peļņa no tirdzniecības ar vērtspapīriem (343) 972 Apgrozāmo vērtspapīru pārvērtēšana 366 (494) (788) 446 8 CITI PARASTIE IEŅĒMUMI Citi parastie ieņēmumi 31 30 Saņemtās soda naudas 4 4 35 34 16
Tūkstošos latu 1998 1997 12 mēneši 12 mēneši 9 ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI Personāla izmaksas (579) (426) - atalgojums padomei un valdei (68) (59) - pārējais atalgojums un izmaksas (385) (275) - sociālā nodokļa izmaksas (126) (92) Profesionālie pakalpojumi (41) (51) Sakaru izdevumi (170) (191) Telpu un inventāra uzturēšanas izmaksas (166) (127) Krājumi (15) (20) Komandējumi (13) (20) Reklāma un mārketings (87) (82) Apsardze (28) (29) Apdrošināšana (388) (392) Soda nauda (1) (5) Pārējie administratīvie izdevumi (32) (35) (1 520) (1 378) Pārskata periodā no 1998.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 31.decembrim Bankā vidēji strādāja 126 (1997: 96) darbinieki. 10 CITI PARASTIE IZDEVUMI Sponsorēšana (20) (49) Biedru maksas (4) (4) Sociālie un kultūras pasākumi (2) (1) Citi izdevumi (46) (34) (72) (88) 11 IZDEVUMI UZKRĀJUMIEM NEDROŠIEM PARĀDIEM Izdevumi speciāliem uzkrājumiem, pārējiem aktīviem un prasībām pret nebankām (187) (67) Izdevumi speciāliem uzkrājumiem, prasībām pret kredītiestādēm (329) - Izdevumi speciāliem uzkrājumiem uzkrātiem ieņēmumiem - (29) Izdevumi speciāliem uzkrājumiem, galvojumiem un saistībām - (6) Vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem - (64) (516) (166) Speciālo un vispārējo uzkrājumu nedrošiem parādiem izmaiņas pārskata gada laikā bija šādas: Speciālie un vispārējie uzkrājumi uz 1.janvāri 113 354 Papilduzkrājumu veidošana 516 166 Uzkrājumi norakstītajiem kredītiem (328) (347) Uzkrājumu samazināšanas ieņēmumi (19) (60) Ārvalstu valūtas pārvērtēšana (18) - Speciālie un vispārējie uzkrājumi uz 31.decembri 264 113 17
Tūkstošos latu 1998 1997 12 mēneši 12 mēneši 12 NODOKĻI Uzņēmumu ienākuma nodoklis - (188) Izmaiņas atliktajos nodokļos (86) 86 Īpašuma nodoklis (4) (4) (90) (106) Atlikto nodokļu aprēķins Pagaidu Nodokļu Pagaidu Nodokļu atšķirība efekts atšķirība efekts Atlikto nodokļu aktīvi Iepriekšējo periodu nodokļu zaudējumu atlikums uz pārskata perioda beigām - - - - Aktīvu pārvērtēšanas zaudējumi - - 532 133 Vispārējie uzkrājumi nedrošiem parādiem - - 64 16 Atlikto nodokļu aktīvi - - 596 149 Atlikto nodokļu saistības Atšķirības amortizācijas likmēs 344 86 255 63 Atlikto nodokļu saistības 344 86 255 63 Atlikto nodokļu (saistības)/aktīvi, tīrā vērtība (86) 86 Atlikto nodokļu aktīvi uz 1.janvāri 86 - Izmaiņas atliktajos nodokļos (86) 86 Atlikto nodokļu aktīvi uz 31.decembri - 86 Atliktie nodokļi tiek aprēķināti, balstoties uz pagaidu atšķirībām starp aktīvu un saistību vērtību pēc grāmatvedības uzskaites un saskaņā ar nodokļu aprēķināšanas principiem. Galvenās pagaidu atšķirības rodas no dažādām pamatlīdzekļu nolietojuma likmēm, kā arī vērtspapīru pārvērtēšanas rezultātiem. 18
Tūkstošos latu 1998 1997 13 KASE UN PRASĪBAS PRET LATVIJAS BANKU Skaidrā nauda kasē 633 711 Korespondējošā konta atlikums Latvijas Bankā 865 941 1 498 1 652 Saskaņā ar Latvijas Bankas noteikumiem Bankai ir jānodrošina obligātās rezerves Latvijas Bankā 8% apmērā no zemāk minēto posteņu kopsummas mēneša vidējā atlikuma (to aprēķina, pamatojoties uz viena mēneša četru atskaites datumu rādītājiem): + saistības pret kredītiestādēm un noguldījumi - saistības pret Valsts kases konsolidētā konta līdzekļu atlikumu - Bankas ārvalstīs atvērto nodaļu (filiāļu) piesaistītie noguldījumi + emitētās obligācijas un citi parāda vērtspapīri Obligātā rezerve tiek salīdzināta ar Bankas vidējo mēneša naudas līdzekļu atlikumu kasē un korespondējošā konta Latvijas Bankā atlikumu latos. Bankas vidējam naudas līdzekļu atlikumam kasē un korespondējošā konta atlikumam jāpārsniedz obligāto rezervju nosacījumi. Uz 1997. un 1998. gada 31.decembri Banka darbojās saskaņā ar šiem noteikumiem. 14 PRASĪBAS PRET CITĀM KREDĪTIESTĀDĒM Pret citām LR reģistrētajām kredītiestādēm 282 680 Pret OECD valstīs reģistrētajām kredītiestādēm 2 396 3 109 Pret pārējās valstīs reģistrētajām kredītiestādēm 175 2 397 2 853 6 186 Kredītiestāžu saraksts, pret kurām Bankai ir vislielākās prasības Republic National Bank, NY /ASV 1 929 Latvijas Universālā Banka/Latvija 204 Bankers Trust Company, NY/ASV 179 Dresdner Bank / Vācija 107 CB Bank Austria (Moscow) LLC/Krievija 99 Banka ir nodibinājusi korespondējošās attiecības ar 33 bankām. 19
15 KREDĪTI Tūkstošos latu 1998 1997 Kredīti privātuzņēmumiem 7 463 4 338 Privātajām finansu institūcijām 242 - Sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām 45 - Kredīti privātpersonām 508 365 Kredīti personālam 72 66 8 330 4 769 Uzkrājumi nedrošiem un šaubīgiem kredītiem (197) (82) 8 133 4 687 Kredītu sadalījums pēc termiņiem: Līdz 1gadam 3 415 2 123 No 1 gada un vairāk 4 915 2 646 8 330 4 769 Kredītu sadalījums pēc nozarēm: Lauksaimniecība, medniecība un mežsaimniecība 114 8 Zvejniecība - 142 Apstrādājošā rūpniecība 1 286 654 Būvniecība - 97 Tirdzniecība 3 097 2 738 Transports, noliktavu saimniecība un sakari 772 40 Finansu starpniecība 1 144 552 Patēriņa kredīti 580 431 Pārējie pakalpojumi 1 337 107 8 330 4 769 20
Tūkstošos latu 1998 1997 16 OBLIGĀCIJAS UN CITI VĒRTSPAPĪRI AR FIKSĒTU IENĀKUMU Valsts obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksēto ienākumu 2 027 20 819 Latvijas valsts parādzīmēs 2 15 996 Ukrainas valsts parādzīmēs denominētas UAH - 4 187 Ukrainas valsts parādzīmēs denominētas USD 1451 636 Krievijas valsts parādzīmēs denominētas RUB 57 - Krievijas valsts parādzīmēs denominētas USD 517 - Pārējo emitentu obligācijas u.c. parāda vārtspapīri ar fiksēto ienākumu 1 275 - Merita Bank obligācijas 635 - Swedich Export Credit obligācijas 640-3 302 20 819 Speciālie uzkrājumi Krievijas valsts parādzīmēm denonimētām RUB (54) - 3 248 20 819 Obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu tiek iegādātas investīciju nolūkos. Šo vērtspapīru nominālvērtība ir 3 724 tūkst. LVL. Atlikušā diskonta un prēmijas summa, kura nav uzkrāta peļņas un zaudējumu aprēķinā uz gada beigām ir atbilstoši 346 tūkst. LVL un 15 tūkst.lvl. Pārējo emitentu obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 1 275 tūkstošu latu apmērā ir ieķīlātas kā nodrošinājums saistību izpildei pret privātuzņēmumiem par summu 1 207 tūkstoši latu (skat. piezīmi Nr.24). ASV dolāros denominētās Ukrainas valsts eiroobligācijas un Krievijas Federācijas valsts obligācijas bankas bilancē ir uzrādītas pēc to iegādes vērtības. Bankai ir nodoms un iespēja turēt vērtspapīrus līdz to dzēšanas termiņam. Šobrīd Krievijas Federācija ar savu ārējo parādu saistītos maksājumus veic paredzētajā termiņā. 1999.gada budžetā ir paredzēti līdzekļi minēto obligāciju dzēšanai, kā arī valdības pārstāvji vairākkārt oficiāli ir paziņojuši par šo obligāciju paredzamo dzēšanu 1999.gada maijā. Arī Ukrainas valdība savlaicīgi veic visus maksājumus, kas saistīti ar ārējā parāda apkalpošanu, un banka regulāri saņem kuponu maksājumus par bilancē esošajām obligācijām. Bankas vadība ir ņēmusi vērā arī Starptautiskā Valūtas Fonda pozitīvās atsauksmes par Ukrainas ekonomisko stāvokli. Līdz ar to bankas vadība uzskata bilancē esošo Ukrainas valsts eiroobligāciju un Krievijas Federācijas valsts obligācijas neapmaksas risku par nelielu. 17 AKCIJAS UN CITI VĒRTSPAPĪRI AR NEFIKSĒTU IENĀKUMU Ilgtermiņa ieguldījumi akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu 549 42 biržās kotētās akcijās 167 - biržās nekotētās akcijās 382 42 Īstermiņa ieguldījumi akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu 56 2 369 sertifikātos - 698 biržās kotētās akcijās 56 1 491 biržās nekotētās akcijās - 180 605 2 411 Ieguldījumu vērtības samazinājums pārvērtēšanas rezultātā (248) (505) 357 1 906 Tūkstošos latu 21
17 AKCIJAS UN CITI VĒRTSPAPĪRI AR NEFIKSĒTU IENĀKUMU (turpinājums) Bankas ilgtermiņa ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā veido Uzņēmuma nosaukums Juvelierizstrādājumu rūpnīca AS Staburadze AS Darbības veids Uzņēmuma vērtība 1998 Ieguldījumi un līdzdalības daļa Sākotnēja vērt. % Bilances vērtība 1997 Ieguldījumi un līdzdalības daļa Sākotnēja vērt. % Bilances vērtība Juvelieru izstr.ražošana 2 944 41 1,78 5 - - Konditorejas izstr.ražošana 3 517 80 1,17 42 - - - Strenču MRS Mežsaimniecība 924 41 1,99 8 - - - Grindeks AS Zāļu ražošana 13 931 5 0,02 - - - - Fondu Birža Fondu birža 445 38 5,26 23 38 5.66 27 Rebir AS Elektroreču ražošana 6 224 298 2,80 193 - - - Lauma AS Vieglā rūpniecība 13 150 42 0,58 42 - - - AAS Balta Apdrošināšana - - - - 2 0.08 2 Pārējie ieguldījumi pamatkapitālā 4 4 2 2 549 317 42 31 18 LĪDZDALĪBA SAISTĪTO UZŅĒMUMU PAMATKAPITĀLĀ Uzņēmuma nosakums Banku Komunikāciju Centrs AS Arcus AS Druva TKB Bond Portfolio Ltd. TKB Equity Portfolio Ltd. Pārējie ieguldījumi pamatkapitālā Darbības veids Uzņēmuma vērtība 1998 Ieguldījumi un līdzdalības daļa Sākotnēja vērt. % Bilances vērtība 1997 Ieguldījumi un līdzdalības daļa Sākotnēja vērt. % Bilances vērtība SWIFT pakalpojumi 191 66 14.29 28 66 14,28 35 Ražošana un tirdzniecība 588 54 20,00 54 54 20,00 54 Pārtikas prod. 2 868 328 18,19 328 330 22,23 330 ražošana Investīciju fonds - 142 32,42 142 118 11,60 118 Investīciju fonds 73 85 46,56 33 89 50,85 73 1 1 2 2 676 586 659 612 22
Tūkstošos latu 19 PAMATLĪDZEKĻI UN NEMATERIĀLIE AKTĪVI (1) Pamatlīdzekļu kustība 1998.gadā Zeme un Transporta Iekārtas un Nomāto telpu Nemateriālie ēkas līdzekļi aprīkojums izmaksas aktīvi Kopā Sākotnējā vērtība 1997.gada 31.decembrī 56 46 648 131 17 898 Iegādātie pamatlīdzekļi - 134 452 6 25 617 Avansa maksājumi - - 1 - - 1 Izslēgtie pamatlīdzekļi - (8) (226) (1) - (235) 1998.gada 31.decembrī 56 172 875 136 42 1 281 Uzkrātais nolietojums 1997.gada 31.decembrī 14 24 189 14-241 Nolietojums pārskata periodā 2 46 122 29 5 204 Izslēgtie pamatlīdzekļi - (8) (9) (1) - (18) 1998.gada 31.decembrī 16 62 302 42 5 427 Atlikusī vērtība uz 1998.gada 31.decembri 40 110 573 94 37 854 (2) Pamatlīdzekļu kustība 1997.gadā Zeme un Transporta Iekārtas un Nomāto telpu Nemateriālie ēkas līdzekļi aprīkojums izmaksas aktīvi Kopā Sākotnējā vērtība 1996.gada 31.decembrī 56 46 427 35-564 Iegādātie pamatlīdzekļi - - 221 101 17 339 Avansa maksājumi - - 2 - - 2 Izslēgtie pamatlīdzekļi - - (2) (5) - (7) 1997.gada 31.decembrī 56 46 648 131 17 898 Uzkrātais nolietojums 1996.gada 31.decembrī 11 13 99 5-128 Nolietojums pārskata periodā 3 11 90 9-113 1997.gada 31.decembrī 14 24 189 14-241 Atlikusī vērtība uz 1997.gada 31.decembri 42 22 459 117 17 657 23
Tūkstošos latu 1998 1997 20 PĀRĒJIE AKTĪVI, TĪRĀ VĒRTĪBA Avansa maksājumi 111 539 Ceļojumu čeki 13 29 Prasības pret ārzemju finansu institūcijām 362 826 Prasība pret Krievijas budžetu 7 24 Priekšapmaksa par akcijām 169 212 Pārējie aktīvi 20 49 682 1 679 Speciālie uzkrājumi prasībai pret Krievijas budžetu (7) (24) Nedrošo un šaubīgo parādu pārvērtēšanas zaudējumi (50) - 625 1 655 Prasībās pret ārzemju finansu institūcijām ir ietverta prasība pret Refco Capital Market Ltd. par summu 325tūkst. LVL apmērā pēc forvarda kontrakta ar valutēšanas datumu 1998.gada 1.oktobris. Pašlaik Banka veic pasākumus šīs summas atgūšanai. Bankas vadība uzskata, ka šī summa tiks atgūta līdz 1999.gada marta beigām. 21 NĀKAMO PERIODU IZDEVUMI UN UZKRĀTIE IEŅĒMUMI Uzkrātie saņemamie procenti 112 86 Atliktie nodokļi - 86 Nākamo periodu izdevumi 66 56 Pārējie uzkrātie ieņēmumi 26 13 204 241 22 AKTĪVU UN PASĪVI PĀRVALDĪŠANA Aktīvi, kurus Banka pārvalda savā vārdā klientu uzdevumā, tiek atspoguļoti gada pārskatos, ja Banka ir ieguvusi šo aktīvu valdījuma tiesību juridisko apstiprinājumu. Šādu aktīvu un pasīvu summas tiek atspoguļotas gada pārskatos, atspoguļojot tās atbilstošajos aktīvu un pasīvu posteņos. Aktīvi pārvaldīšanā Prasības pret pārējās valstīs reģistrētajām kredītiestādēm 113 463 Obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 754 4 203 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 1 156 480 Drošības depozīti - 472 2 023 5 618 Pasīvi pārvaldīšanā Privātpersonas 131 333 Valsts finansu institūcijas - 470 Privātās finansu institūcijas 694 3 126 Privātuzņēmumi 1 158 1 514 Kredītiestādes 40 175 2 023 5 618 Saskaņā ar trasta līgumiem un līgumiem par vērtspapīru kontu apkalpošanu, banka neuzņemas nekādus kredīta, procentu vai citus riskus saistībā ar šajos posteņos uzrādītajām naudas summām un vērtspapīriem. 24
Tūkstošos latu 1998 1997 23 SAISTĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM Pret citām LR reģistrētajām kredītiestādēm 1 4 613 Pret OECD valstīs reģistrētajām kredītiestādēm 172 447 Pret pārējās valstīs reģistrētajām kredītiestādēm 314 1 113 487 6 173 Kredītiestāžu saraksts, pret kurām Bankai ir vislielākās saistības TKB Mosprom Bank Corparation/Palau 239 Ako Bank Corp./ASV 172 Private Assets Management Bank/Nauru 59 24 NOGULDĪJUMI Centrālā valdība 2 170 14 180 Pašvaldības 3 4 Valsts finansu institūcijas - 1 796 Valsts uzņēmumi 67 458 Privātās finansu institūcijas 185 970 Privātuzņēmumi 9 075 5 766 Privātpersonas 1 416 958 Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas 58 11 Nauda ceļā 2 442 2 697 15 416 26 840 Kā nodrošinājums saistību izpildei pret privātuzņēmumiem 1 207 tūkstoši latu apmērā ir ieķīlātas pārējo emitentu obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu par summu 1 275 tūkstoši latu (skat. piezīmi Nr.16). Klientu noguldījumu sadalījums pēc termiņiem: Uz pieprasījuma 8 423 24 176 Līdz 3 mēnešiem 852 1 697 No 3 līdz 6 mēnešiem 4 016 371 No 6 līdz 12 mēnešiem 1 524 396 No 1 gada un vairāk 601 200 15 416 26 840 25
Tūkstošos latu 1998 1997 25 PĀRĒJĀS SAISTĪBAS Saistības pret kredītiestādēm, kurām ir pārtraukta licence 290 669 Pārējās saistības 176 614 466 1 283 26 NĀKAMO PERIODU IEŅĒMUMI UN UZKRĀTIE IZDEVUMI Uzkrātie maksājamie procenti 111 64 Pārējie uzkrātie izdevumi 25 129 136 193 27 PAKĀRTOTĀS SAISTĪBAS Bankas piesaistītās pakārtotās saistības uz pārskata gada beigām ir 85 350 LVL (1997: 358 500 LVL) apmērā, kas ir noguldītas bankā ar sekojošiem nosacījumiem: - pakārtoto saistību dzēšanas termiņš beidzas 2004.gadā; - no 1997.gada 1.janvāra līdz termiņa beigām par pakārtoto saistību piesaistīšanu Banka maksās procentus, kas tiks aprēķināti sekojoši: 12 mēnešu LIBOR procentu likme plus 2% gadā; Pakārtoto saistību saraksts Nosaukums Summa un Noslēgšanas Atmaksas Procentu valūta datums datums likme Edgars Pīgoznis 85 350 LVL 28.06.1996 01.07.2004 7,0946% Veicot kapitāla pietiekamības koeficienta aprēķinus, augstāk minētās pakārtotās saistības ir iekļautas papildus kapitālā (skat. piezīmi Nr.39). 26
28 AKCIJU KAPITĀLS Banka ir reģistrējusi statūtkapitālu 3 000 000 latu apmērā, kas sastāv no 60 000 akcijām ar nominālvērtību 50 LVL. 1998.gada martā beidzās 6.emisija, kura sastāvēja no 5 412 parastām akcijām. Apmaksātais statūtkapitāls uz 1998.gada 31.decembri bija 2 924 100 latu, kurš sastāvēja no 58 482 parastām akcijām ar nominālvērtību 50 LVL katra. (1997.gadā statūtkapitāls bija 2 653 500 latu, kas sastāvēja no 53 070 parastām akcijām.) Pēc skaita ir 58 akcionāri, no tiem: 12 juridiskās personas un 46 fiziskās personas. Laika posmā no 1998.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim bija izlaistas 5 412 parastās akcijas kopsummā 270 600 LVL. Bankas lielāko akcionāru procentuāla analīze Akcionārs Akciju daļa Valsts % LVL 000 V. Vītoliņš 31,52 922 Latvija A. Vītoliņš 8,62 252 Latvija I. Vītoliņa 8,62 252 Latvija Ienākumi uz vienu akciju 1998 1997 Tīrie (zaudējumi)/peļņa (LVL) (1 868 000) 932 000 Vidēji svērtais izdoto akciju skaits 57 580 51 917 Tīrie (zaudējumi)/peļņa uz vienu akciju (LVL) (32,44) 17,95 29 JURIDISKĀS SAISTĪBAS 1997. un 1998.gada 31.decembrī Banka nebija iesaistīta tiesvedības procesos, izņemot tos, kas ir minēti 20.piezīmē. 30 NAUDA UN TĀS EKVIVALENTI Tūkstošos latu 1998 1997 Skaidrā nauda kasē un korespondējošais konts Latvijas Bankā 1 498 1 652 Prasības uz pieprasījumu pret citām kredītiestādēm 2 849 6 186 Īstermiņa investīcijas ar dzēšanas termiņu līdz 3 mēnešiem 4 6 486 Saistības uz pieprasījumu pret citām kredītiestādēm (430) (5 638) 3 921 8 686 27
31 DARĪJUMI AR SAISTĪTĀM PERSONĀM Par saistītām ar kredītiestādi personām tiek uzskatīti kredītiestādes akcionāri, kuriem Bankā pieder būtiska līdzdalība, kā arī šo akcionāru laulātie, vecāki un bērni, Bankas meitas uzņēmumi, kredītiestādes padomes, valdes locekļi un citi kredītiestādes darbinieki, kuri ir pilnvaroti veikt Bankas darbības plānošanu, vadīšanu un kontroli un kuri atbild par to, kā arī šo personu laulātie, vecāki, bērni un uzņēmumi, kuros minētajām personām pieder būtiska līdzdalība. Saistītām personām banka sniedz standarta pakalpojumus - tas ir norēķinu veikšana, vērtspapīru pirkšana un pārdošana, vērtspapīru pārvaldīšana klientu uzdevumā, brokeru pakalpojumu sniegšana utt. Šie darījumi tiek veikti ar standarta nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad nosacījumi tiek izmainīti tirgus konjuktūras dēļ. Zemāk ir norādīts darījumu apjoms ar saistītām personām Tūkstošos latu 1998 1997 Kredīti saistītām personām 338 13 Saistīto personu noguldījumi 2 233 807 Banka pārvalda savā vārdā, bet saistīto personu uzdevumā, aktīvus par summu 192 tūkstoši latu apmērā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Kredītiestāžu likumu darījumu kopsumma ar saistītām personām nedrīkst pārsniegt 15% no Bankas pašu kapitāla. Ņemot vērā 1999.gada martā papildus piesaistītās pakārtotās saistības (skaties piezīmi Nr.35) Banka ievēro šo normatīvu. 32 PATIESĀ VĒRTĪBA Sekojošas metodes un aprēķina lielumi tika izmantoti, aprēķinot finansu instrumentu patieso vērtību. Uzskaites vērtība naudai un prasībām pret bankām ir līdzīga patiesai vērtībai, kas izskaidrojams ar relatīvi īso periodu starp instrumenta iegādes brīdi un tā gaidāmo realizāciju. Vērtspapīru gadījumā patiesās vērtības ir balstītas uz kotētām tirgus cenām vai dīleru kvotām. Ja kotētā tirgus cena nav pieejama, patiesā vērtība tiek noteikta, izmantojot kotētās tirgus cenas līdzīgiem instrumentiem. Ukrainas valsts obligāciju tekošā vērtība ir aprēķināta pamatojoties uz līgumu skaidrās naudas plūsmas pamata. Kredītu patiesā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz naudas plūsmas vērtību, kas ir definēta līgumos un kas ir pielīdzināta priekšapmaksu vērtībai un kredītrisku faktoriem, ko diskontē, izmantojot tekošo tirgus koeficientu kredītiem. Kredīti ar mainīgu procentu likmi tiek novērtēti pēc uzskaites vērtības, jo kredītu cena īsā laika periodā pielīdzināma tirgus koeficientiem. Uzskaites vērtība maksājamiem un saņemamajiem procentiem ir pielīdzināma patiesajai vērtībai, kas veidojas relatīvi īsā laika periodā starp uzkrājumu veikšanu un to realizāciju. Termiņdepozītu patiesā vērtība ir vērtība, kas atbilst līgumos noteiktās pamatsummas un procentu maksājumu, apkalpošanas izmaksu naudas plūsmas tagadnes vērtībai un tiek diskontēta, piemērojot atbilstošās tirgus likmes. Beztermiņa ieguldījumiem patiesā vērtība atbilst summai, kas jāatmaksā uz pieprasījuma. 28
32 PATIESĀ VĒRTĪBA (turpinājums) Īstermiņa aizņēmumiem uzskaites vērtība ir pielīdzināma to patiesai vērtībai sakarā ar relatīvi īso laika periodu, kas veidojas starp aizņēmuma izsniegšanas brīdi un tā gaidāmo atmaksu. Patiesā vērtība banku saistībām kredītlīniju pagarināšanai, akreditīviem un finansiālām garantijām rakstveidā tiek noteikta saskaņā ar līdzīgos līgumos noteikto tekošo procentu likmi un ņemot vērā šajā līgumā noteiktos atlikušos termiņus un pašreizējo kredīta vērtību saskaņā ar vienošanos. Kredītsaistībām ar fiksētu likmi un akreditīviem, kas ir saistīti ar kredītu līgumiem ar fiksētām likmēm, patiesā vērtība tiek noteikta, pielīdzinot pašreizējo procentu likmi vidējai likmei bankā. Nosakot patieso vērtību rakstiskā formā iesniegtām garantijām, tiek ņemti vērā arī izveidotie uzkrājumi, ko Banka ir izveidojusi attiecīgai garantijai. Uzskaites summas akreditīviem un rakstiskajām finansu garantijām tiek ietvertas nākamo periodu izmaksās un citos finansu pārskatu pasīvu posteņos. Finansu instrumentu patiesās vērtības aprēķins uz 1998.gada 31.decembri: Tūkstošos latu Uzskaites Patiesā Finansu aktīvi vērtība vērtība Kase un prasības pret centrālo banku 1 498 1 498 Prasības pret citām kredītiestādēm 2 853 2 853 Kredīti 8 133 8 176 Obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 3 248 2 990 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 357 357 Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā 586 586 Pārējie aktīvi, tīrā vērtība 625 625 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 204 204 Kopā finansu aktīvi 17 504 17 289 Finansu saistības Saistības pret kredītiestādēm 487 487 Noguldījumi 15 416 13 154 Pārējās saistības 466 466 Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi 136 136 Kopā finansu saistības 16 505 14 243 Ārpusbilances prasības 1 668 1 668 Ārpusbilances saistības 3 562 3 562 29
33 2000.GADS Bankas darbība ir cieši saistīta ar finansu datu automatizēto uzskaiti. Ņemot vērā 2000.gada problēmas efektu, Banka, lai nodrošinātu turpmāku un pareizu tās operāciju norisi, ir izstrādājusi 2000.gada projektu. 1998.gada laikā Banka ir sākusi strādāt pie šī projekta un plāno to pabeigt līdz 1999.gada 1.septembrim. Kaut arī veikto darbību efektivitāte nav paredzama ar absolūtu precizitāti, Bankas vadība uzskata, ka pieņemtā rīciba pilnībā nodrošinās Bankas operāciju turpmāku norisi. 34 NVS KRĪZE Reģions pašlaik pārdzīvo nopietnu ekonomisko nestabilitāti, ko izraisījis neparedzēts budžeta deficīts, augstas valdības procentu likmes, parādu un saistību nepildīšana, zemas nodokļu likmes, likviditātes trūkums NVS valstīs, lai gūtu pietiekoši līdzekļus situācijas stabilizēšanai, kas izraisīja nopietnu nacionālo valūtu devalvāciju, banku sistēmu nestabilitāti un citas ekonomiskās un politiskās sekas. Ekonomiskās stabilitātes atgriešana un tās ietekme uz reģionu ir atkarīga no Krievijas valdības finansu politikas efektivitātes un pārējām darbībām, kas neatrodas Bankas kontrolē. Visi šie jautājumi rada neskaidru krīzes seku ietekmes izpausmi uz finansu pārskatiem, finansu stāvokli un Bankas nākotnes darbību. Bankas vadība ir pielikusi maksimālas pūles, lai atgūtu un pareizi klasificētu tās uzskaitē esošos Ukrainas un Krievijas valsts obligācijas. Pēc Bankas vadības domām, veiktie labojumi saskan ar atbilstošo posteņu tīro realizācijas vērtību. Uz 1998.gada 31.decembri Bankas risks NVS valstīs bija šāds: % no Tūkstošos latu Krievija Ukraina Citas NVS Kopā NVS kopējiem valstis valstis aktīviem Prasības pret citām kredītiestādēm 106 41 10 157 0,85 Kredīti 6 - - 6 0,03 Obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 520 1 451-1 971 10,74 Nākamo periodu ieņēmumi - 14-14 0,08 Pārējie aktīvi 2 - - 2 0,01 Kopā aktīvu atlikums NVS valstīs 634 1 506 10 2 150 11,71 35 LIKUMDOŠANAS PRASĪBAS Saskaņā ar Latvijas Bankas prasībām, Bankas minimālajām pašu kapitālam ir jābūt 2 000 tūkst. LVL. Līdz 1999.gada 31.decembrim Bankas minimālajām pamatkapitālam jāsasniedz 3 400 tūkst. LVL 1998.gada 31.decembrī Bankas pašu kapitāls bija 1 810 tūkst. LVL. Pašu kapitāla palielināšanai 1999. gada martā Banka papildus piesaistīja pakārtotās saistības par kopējo summu 797 tūkst. LVL. Saskaņā ar Latvijas Bankas normatīviem pakārtotās saistības tiek iekļautas pašu kapitāla otrā līmeņa elementos (skaties piezīmi Nr.39). Rezultātā Banka ir nodrošinājusi pašu kapitāla atbilstību Latvijas Republikas Kredītiestāžu likumā noteiktajām prasībām. Bankas vadība optimāli novērtējusi Ukrainas un Krievijas valsts obligāciju atjaunošanas iespējas un to klasifikāciju. Bet Latvijas Banka var veikt savu šo vērtspapīru novērtējumu, un līdz ar to var pielietot sankcijas pret Banku sakarā ar Bankas pamatkapitāla neatbilstību LB noteiktajam minimālajam apjomam. 30
Tūkstošos latu 36 AKTĪVU UN SAISTĪBU TERMIŅSTRUKTŪRAS ANALĪZE Līdz 1 No 1 līdz 3 No 3 līdz 6 No 6 mēn. No 1 gada 5 gadi mēnesim mēnešiem mēnešiem līdz 1 gadam līdz 5 gadiem un vairāk Kopā AKTĪVI Kase un prasības pret centrālajām bankām 1 498 - - - - - 1 498 Prasības pret citām kredītiestādēm 2 849 - - 4 - - 2 853 Kredīti 1 069 1 571 1 124 740 3 629-8 133 Obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 1 3 519 1 2 061 663 3 248 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu - - - - - 357 357 Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā - - - - - 586 586 Nemateriālie aktīvi, tīrā vērtība - - - - - 37 37 Pamatlīdzekļi, tīrā vērtība - - - - - 817 817 Pārējie aktīvi, tīrā vērtība 16 - - - 609-625 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 120 17 13-38 16 204 Aktīvi kopā 5 553 1 591 1 656 745 6 337 2 476 18 358 PASĪVI Saistības pret kredītiestādēm 430 - - 57 - - 487 Noguldījumi 8 957 4 476 1 045 800 138-15 416 Pārējās saistības 387 9 - - 70-466 Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi 63 57 4 12 - - 136 Uzkrājumi saistībām un maksājumiem - - 6 - - - 6 Pakārtotās saistības - - - - - 85 85 Pasīvi kopā 9 837 4 542 1 055 869 208 85 16 596 ĀRPUSBILANCES POSTEŅI Ārpusbilances prasības Prasības pret klientiem 1 090-578 - - - 1 668 Kopā ārpusbilances prasības 1 090-578 - - - 1 668 Ārpusbilances saistības Iespējamās saistības 10 489 199 - - - 698 Saistības pret klientiem 2 295-569 - - - 2 864 Kopā ārpusbilances saistības 2 305 489 768 - - - 3 562 Neto pozīcija (5 499) (3 440) 411 (124) 6 129 2 391 (132) Banka velta ļoti lielu uzmanību savas likviditātes saglabāšanai. Banka rūpīgi seko savai likviditātei gan īstermiņa, gan ilgtermiņa griezumā, vadoties pēc Padomes apstiprinātās Likviditātes pārvaldīšanas politikas. Banka vienmēr uztur pietiekošu daudzumu savu aktīvu likvīdā formā, lai bez mazākās aizkavēšanās nodrošinātu jebkuras savas saistības pret klientiem un citiem tirgus partneriem. Saskaņā ar Latvijas Bankas prasībām Bankai ir jāuztur likvīdie aktīvi ne mazāk kā 30% no tekošo saistību kopsummas. 31
Tūkstošos latu 37 AKTĪVU UN SAISTĪBU SADALĪJUMS PĒC VALŪTĀM LVL USD DEM Pārējās Kopā AKTĪVI Kase un prasības pret centrālajām bankām 1 290 166 26 16 1 498 Prasības pret citām kredītiestādēm - 2 407 193 253 2 853 Kredīti 3 530 4 461 136 6 8 133 Obligācijas un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 1 277 1 968-3 3 248 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 356 - - 1 357 Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā 381 205 - - 586 Nemateriālie aktīvi, tīrā vērtība 37 - - - 37 Pamatlīdzekļi, tīrā vērtība 817 - - - 817 Pārējie aktīvi, tīrā vērtība 239 47 12 327 625 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 80 124 - - 204 Aktīvi kopā 8 007 9 378 367 606 18 358 PASĪVI Saistības pret kredītiestādēm 53 422 10 1 487 Noguldījumi 5 532 9 192 258 434 15 416 Pārējās saistības 16 417 7 26 466 Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi 84 50-2 136 Uzkrājumi saistībām un maksājumiem - 6 - - 6 Pakārtotās saistības - 85 - - 85 Pasīvi kopā 5 685 10 172 275 464 16 596 ĀRPUSBILANCES POSTEŅI Ārpusbilances prasības Prasības pret klientiem - 1 424-244 1 668 Kopā ārpusbilances prasības - 1 424-244 1 668 Ārpusbilances saistības Saistības pret klientiem 686 580 153 234 1 653 Kopā ārpusbilances saistības 686 580 153 234 1 653 Neto pozīcija 1 636 50 (61) 152 1 777 % no pašu kapitāla - 2,76 3,37 8,40 - Lielu uzmanību Banka pievērš sabalansētiem aktīviem valūtu griezumā, nodrošinot katrā valūtā saskaņotu aktīvu-pasīvu struktūru. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, kredītiestādes kopējā ārvalstu valūtas atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt 20% no pašu kapitāla un katra atsevišķā ārvalstu valūtas atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt 10% no pašu kapitāla. Uz 1998.gada 31.decembti Banka ir ievērojusi šo normatīvu. 32