ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā Lieta Nr.A420687310 143/AA43-0685-13/8 Rīgā 2013.gada 21.maijā Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente I.Kaļiņina, tiesnese R.Paegle un tiesnesis M.Vīgants, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par S.V., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, sakarā ar Rīgas pašvaldības policijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 28.novembra spriedumu. Aprakstošā daļa [1] Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk arī Iestāde) inspektors sastādīja protokolu-paziņojumu Nr.D57 108148563 (turpmāk Protokols-paziņojums), kurā fiksēja, ka 2010.gada 19.aprīlī plkst. 10.41 Rīgā, pretī Ganu ielas 6.namam novietotais transportlīdzeklis Nissan ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk transportlīdzeklis) nav paralēli brauktuves malai. Tādējādi pārkāptas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 Ceļu satiksmes noteikumi (turpmāk Ceļu satiksmes noteikumi) 136.3.apakšpunkta prasības, par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk LAPK) 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā. [2] Izskatot S.V. sūdzību, Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes priekšnieks ar 2010.gada 27.maija lēmumu Nr.D57/10-6/1047 (turpmāk Lēmums) atstāja negrozītu Protokolā-paziņojumā pieņemto
lēmumu par naudas soda Ls 20 apmērā piemērošanu transportlīdzekļa vadītājam. [3] Nepiekrītot Lēmumam, S.V. vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza Lēmumu atcelt turpmāk norādīto iemeslu dēļ. Iestāde nav ņēmusi vērā faktu, ka automašīna bija novietota stāvēšanai Lenču ielā, nevis Ganu ielā, kā minēts Protokolā-paziņojumā. Lēmumā norādot, ka inspektors kļūdījies un ka Rīgā pretī Ganu ielas 6.namam paralēli brauktuves malai transportlīdzeklis nebija novietots, iestāde atzinusi, ka automašīna bija novietota stāvēšanai paralēli Lenču ielai, kas ir perpendikulāri Ganu ielai. Tātad tā bija novietota šim nolūkam paredzētā paplašinājumā brauktuvei paralēli ceļa malā, kas atbilst Ceļu satiksmes noteikumu 128.punktā noteiktajām prasībām. [4] Iestāde rakstveida paskaidrojumā sūdzību neatzīst un lūdz to noraidīt uz turpmāk norādīto argumentu pamata. Lietā esošajās fotogrāfijās fiksēts, ka S.V. transportlīdzeklis bija novietots perpendikulāri brauktuves malai, līdz ar to pamatoti konstatēts Ceļu satiksmes noteikumu 130.punkta pārkāpums un piemērots naudas sodu saskaņā ar LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktu. Kritiski ir vērtējams S.V. arguments, ka transportlīdzeklis bija novietots brauktuves malā izveidotajā paplašinājumā atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 128.punktam. Minētais Ceļu satiksmes noteikumu punkts nav pretrunā ar Ceļu satiksmes noteikumu 130.punktam, kas precizē transportlīdzekļa novietošanas veidu. [5] Administratīvā rajona tiesa ar 2011.gada 28.novembra spriedumu Lēmumu atcēla un lietu izbeidza, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem argumentiem. [5.1] S.V. saukta pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu 130.punkta prasību pārkāpšanu, par ko atbildība paredzēta LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā. Ceļu satiksmes noteikumu 130.punkts noteic, ka transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punkts noteic, ka par stāvēšanu nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā. No minētā izriet, ka, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā minēto pārkāpumu, jāpierāda, ka transportlīdzeklis nav novietots stāvēšanai pietiekami tuvu brauktuves malai, tas ir, tā, ka attālums no brauktuves 2.lappuse no 5
malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvākajam transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus. [5.2] Lai arī S.V. norāda, ka automašīna bija novietota stāvēšanai uz Lenču ielas, nevis uz Ganu ielas, tiesai nerodas šaubas par faktiskajiem apstākļiem, par ko sastādīts Protokols-paziņojums. Transportlīdzekļa Nissan ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ novietošana stāvēšanai 2010.gada 19.aprīlī fiksēta fotogrāfijās. No fotogrāfijām redzams, ka konkrētajā vietā ceļam nav nomales un ar ceļa zīmēm nav noteikts kāds konkrēts stāvēšanas veids. Trīs automašīnas, tostarp, Nissan ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, novietotas stāvēšanai perpendikulāri mājas sienai. [5.3] Tiesa secināja, ka Iestāde nav pierādījusi S.V. vainu, pamatojoties uz turpmāk minēto. Ceļu satiksmes noteikumu 130.punkts noteic vispārēju transportlīdzekļu novietošanas stāvēšanai uz brauktuves nosacījumu vienā rindā paralēli brauktuves malai. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 1.8.apakšpunktam brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Tomēr ne katra transportlīdzekļa novietošanas paralelitātes nosacījuma neievērošana atzīstama par administratīvo pārkāpumu, jo LAPK nav paredzēta atbildība par šāda vispārējā nosacījuma neievērošanu. Lai vispārējā paralelitātes nosacījuma neievērošanu atzītu par administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt ceļu satiksmes dalībnieka tiesību (tiesisko interešu) aizskārumu. Gājēju tiesisko interešu aizskārums ir konstatējams, ja transportlīdzeklis, kas cita starp nav novietots paralēli brauktuves malai, stāv uz ietves, izņemot stāvvietās, kas apzīmētas ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827. 832.papildzīmēm (Ceļu satiksmes noteikumu 135.9.apakšpunkts), par ko atbildība paredzēta LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 5.punktā. Savukārt transportlīdzekļu vadītāju tiesību (tiesisko interešu) aizskārums ir konstatējams, ja transportlīdzeklis novietots tādā veidā, ka attālums no brauktuves, kurai nav nomales, malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus, par ko atbildība paredzēta LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā. Iestāde, atzīstot, ka S.V. izdarījusi LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā paredzētu pārkāpumu, pēc būtības atzinusi, ka S.V. aizskārusi tieši transportlīdzekļu vadītāju tiesības (tiesiskās intereses) netraucēti braukt pa brauktuvi. No lietā esošajiem fotouzņēmumiem konstatējams, ka konkrētajā vietā transportlīdzekļu braukšanai paredzētā ceļa daļa ir daudz platāka, kā parasti brauktuve. Tā pat līdzinās asfaltētam laukumam. Līdz ar to, 3.lappuse no 5
novietojot stāvēšanai transportlīdzekli perpendikulāri brauktuvei, konkrētajā lietā citu transportlīdzekļu vadītāju tiesības (tiesiskās intereses) netraucēti braukt pa brauktuvi nav aizskartas. Līdz ar to S.V. rīcībā nav konstatējama viena no LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva obligātajām pazīmēm objekta transportlīdzekļu vadītāju tiesības netraucēti braukt pa brauktuvi. Turklāt lietā nav fiksēts un Lēmumā norādīts, kurš attālums no brauktuves malas pārsniedz 0,5 metrus līdz transportlīdzekļa tuvākajam sānu elementam. [5.4] Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka pieteicējas darbībās nav konstatējams LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā definētais administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tādejādi nav pamata S.V. saukšanai pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktu. Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama, pamatojoties uz LAPK 239. panta 1.punktu. [6] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 28.novembra spriedumu Rīgas pašvaldības policija iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, turpmāko. [6.1] Vieta, kur S.V. bija novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai, atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 1.8.apakšpunktam uzskatāma par brauktuvi, neatkarīgi no brauktuves konfigurācijas transportlīdzeklis stāvēšanai jānovieto vienā rindā paralēli brauktuves malai. [6.2] Pretēji tiesas secinājumam likumdevējs LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā nav nodalījis vai sašaurinājis atbildību atkarībā no tā, vai izdarītais pārkāpums ļauj netraucēti braukt pa brauktuvi. Tiesa nav vērtējusi Iestādes paskaidrojumos norādīto, ka arī novietojot transportlīdzekli brauktuves malā izveidotos paplašinājumos (Ceļu satiksmes noteikumu 128.punkts) ir jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu 130.punkta prasības attiecībā uz noveidošanas veidu, izņemot gadījumus, kad citāds transportlīdzekļu novietošanas veids tiek noteikts stāvvietās ar 532.ceļa zīmi un attiecīgu papildzīmi vai 920.ceļa horizontālo apzīmējumu. [7] Atbilstoši LAPK 289. 21 panta otrajai daļai Administratīvā apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā. Motīvu daļa [8] Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un administratīvā procesa dalībnieku argumentu pamatotību, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un Lēmums ir atceļams. [9] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 28.novembra spriedumā ietvertais pamatojums (sk. šā 4.lappuse no 5
sprieduma 5.punktu) ir pareizs un pietiekams, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā konstatētajiem faktiem un motivācijai, tos neatkārtojot. [10] Ievērojot, ka likumdevējs nav paredzējis transportlīdzekļa vadītāja atbildību par vispārējā transportlīdzekļu novietošanas veida (paralēli brauktuves malai) neievērošanu, izskatāmajā gadījumā, kā to pareizi norādījusi pirmās instances tiesa, lai sauktu S.V. pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktu, jākonstatē, ka transportlīdzeklis ir traucējis citu transportlīdzekļu kustību. Tā kā šādi apstākļi nav konstatējami, Iestādes argumentiem par transportlīdzekļa novietošanas veidu nav izšķirošas nozīmes. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12 panta otrās daļas 2.punktu, 289. 22 panta pirmo un otro daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda atcelt Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2010.gada 27.maija lēmumu Nr.D57/10-6/1047 (2009.gada 19.februāra administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums Nr.D57 108148563) par S.V., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 10 panta ceturtās daļas 3.punktā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā. Tiesnese referente I.Kaļiņina Tiesnese R.Paegle Tiesnesis M.Vīgants 5.lappuse no 5