Grūtnieču uzturs veselīga dzīves sākuma pamatakmens Kalcijs un D vitamīns Dietoloģe Dr. med. Laila Meija, RSU Sporta un uztura katedras docente P.Stradiņa KUS, Capital Clinic Riga
Vēres WHO «Good Nutrition: the Best Start in Life», 2015 Nordic Nutrition Recommendations 2012 German national consensus recommendations on nutrition and lifestyle in pregnancy US Institute of Medicine American Academy of Pediatrics American Dietetic Association (ADA) British Dietetic Association (BDA) European Food Safiety Authority (EFSA) National Institute for Health and Care Excellence) guidelines (NICE) 2
Uztura nozīme Pirms grūtniecības Grūtniecības laikā Laktācijas periodā Vesels bērns vesels pieaugušais 3
Aktuālākās problēmas Aptaukošanās vai liekais svars mātei Pazemināts svars mātei Nepietiekams / nepilnvērtīgs mātes uzturs WHO «Good Nutrition: the Best Start in Life», 2015 4
Saules vitamīns 90% saule 10% uzturs 5
D vitamīns (kalciferols) Holekalciferols (D3 vitamīns) 7 dehidroholesterīns Dzīvnieku valsts lipīdi Ergokalciferols (D2 vitamīns) ergosterīns Augu valsts 6
D vitamīns Kustību un balsta aparāts Imūnā funkcija Galvas smadzeņu attīstība Nepietiekamība/deficīts Augļa augšanas aizture, dzimšanas svars Neonatāla tetānija, hipokalciēmija, zobu emaljas hipoplāzija Skeleta attīstības traucējumi, kaulu masa KV slimības, 1.t.CD, vēzis WHO «Good Nutrition: the Best Start in Life», 2015 7
D vitamīna deficīts Preeklampsija Priekšlaicīgas dzemdības Insulīna rezistence Gestācijas diabēts Imūnās sistēmas disfunkcija Bakteriālā vaginoze Iekaisums Manila K. and Navneet M. Vitamin D in pregnancy: A metabolic outlook. Indian J Endocrinol Metab. 2013 Jan-Feb; 17(1): 76 82 8
Fetālā programēšana Arash Hossein-nezhad and Holick M.F., Vitamin D for Health: A Global Perspective, Mayo Clin Proc. 2013 Jul; 88(7): 720 7552013 9
D vitamīns serumā Optimālā D vitamīna koncentrācija serumā 30 50 ng/ml 25(OH)D Eiropā grūtniecēm 6-29 ng/ml 57% < 20 ng/ml 23% < 10 ng/ml Grūtnieces: Zviedrijā 19 ng/ml Dānijā 29 ng/ml 20% < 20 ng/ml Latvijā sievietes (n=189) 33ng/ml Premenopauzē: vasarā 40 ng/ml; ziemā 28 ng/ml < 38 ng/ml - PTH 70% deficīts ziemā 60% deficīts vasarā Saraf et al. Global summary of maternal and newborn vitamin D status - a systematic review. Matern Child Nutr. 2015 Sep 15 Lejnieks A u.c. Vitamin D status and its seasonal variations and association with parathyroid hormone concentration in healthy women in Riga. Medicina (Kaunas). 2013;49(7):329-34 Holick M.F.et al. Evaluation, treatment, and prevention of vitamin D deficiency: an Endocrine Society clinical practice guideline // The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism, 2011; 96(7): 1911-1930 10
D vitamīns Rudens ziema 800 (1000) SV / 20 25 µg Dalībvalstis 200 800 SV /5-20 µg PVO 200 SV / 5 µg 11
Vitamīns D uzturā (D3) Produkts Daudzums SV µg Siļķe, marinēta 85g 680 17 Lasis,svaigs, mazsālīts 85g 612 15.3 Lasis, konservēs ar asakām 85g 520 13 Sardīnes 85g 340 8.5 Tuncis, konservēts eļļā 85g 200 5 Mencas ikri 85g 136 3.4 Siļķu, laša ikri 85g 68 1.7 Valis, pagatavots 85g 204 5.1 Garneles, vārītas 85g 34 0.85 Mencu aknu eļļa 1g 118 2.95 Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze 12
D vitamīns uzturā (D3) Produkts Daudzums SV µg Vistas aknas, pagatavotas 85g 34 0.85 Liellopa aknas, pagatavotas 85g 68 1.7 Vistas ola (dzeltenums) 1 gab. 40 1 Cūku tauki šķēle (50g) 12 0.3 Sviests 10g 4 0.1 Piens 2.5% glāze 250ml 5 0.13 Mātes piens 250ml 0-24 0-0.6 Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze 13
Augu valsts (D2) Produkts Daudzums SV µg Kultivētās sēnes, svaigas 100g 76 1.9 Baravikas, svaigas 100g 124 3.1 Baravikas, žāvētas, saldētas 100g 160 4 Baravikas, žāvētas 100g 920 23 Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze 14
Dioksīni, Hg Grūtniecēm nelietot: Zobenzivs Haizivs Marlins Tunča steiks Karaliskā skumbrija Results of the monitoring of dioxin levels in food and feed, European Food Safety Authority, EFSA Journal 2010; 8(3):1385 15
D vitamīna avoti uzturā Bagātināts piens (ASV) Bagātināti piena produkti Bagātināts margarīns (Austrālija) Graudaugi (Lielbritānija) Ziemeļvalstis Somija zivis un bagātināti piena produkti Islande zivju aknu eļļa, zivis, bagātināti tauki Norvēģija zivis, bagātināts margarīns un sviests, zivju aknu eļļa Latvija, vīrieši: Zivis 77% Piena produkti 8% Olas 8% Aknas 3% 1886.g. Lamberg-Allardt C, Brustad M, Meyer HE, Steingrimsdottir L.Vitamin D - a systematic literature review for the 5th edition of the Nordic Nutrition Recommendations. Food Nutr Res. 2013 Oct 3;57 (2000-2011 Meija L., Vinita C., Ignace G., Siksna I., Lietuvietis L.,Lejnieks A. D vitamīns uzturā un serumā priekšdziedzera vēža pacientiem un kontroles grupas vīriešiem // RSU Zinātnisko rakstu 2013. gada medicīnas nozares pētnieciskā darba publikāciju 1.sējumums, 16
Ar vitamīnu D bagātināti produkti Piens (0.5-4 µg/glāzē) Margarīns, sviests (0.75-0.95 µg/10g) Jogurts Siers Sojas, rīsu piens (0.5 µg / glāzē) Brokastu pārslas (0.2-0.5 µg /porcijā) Maize Apelsīnu sula (1.25 µg/ glāzē) Olas Zīdaiņu formulās (1-2.5 µg/100kcal) D3: 0,75µg/10g Multivitamīni pieaugušajiem 5 µg/d 0,75µg/100ml 17
Vitamīna D stabilitāte produktos Pasterizācija nemazina 230⁰C, 20 min.: 25-30% zudumi 9 mēn. 4-29⁰C: nemazinās Saldējot stabils Gaisma, skābeklis 18
D vitamīna uzsūkšanos kavē Krona slimība Cistiskā fibroze Celiakija Kuņģa, tievās zarnas rezekcija Bariatriskās operācijas Žults ceļu, aknu slimības Aizkuņģa dziedzera fermentu deficīts 19
Mijiedarbība Negatīva: Ca uzņemšana Antikonvulsanti Glikokortikoīdi Orlistats Holestiramīns Laksatīvi Cimetidīns Rifampicīns Pozitīva: Orālā kontracepcija ( 1,25(OH)2D) 20
Vitamīna D toksicitāte D2 D3 4000 SV - Nordic 10 000 SV - ASV Nierakmeņi D vit + Ca Lamberg-Allardt C, Brustad M, Meyer HE, Steingrimsdottir L.Vitamin D - a systematic literature review for the 5th edition of the Nordic Nutrition Recommendations. Food Nutr Res. 2013 Oct 3;57 (2000-2011) 21
D vitamīns Saule Uzturs/bagātināti produkti Uztura bagātinātāji/ Medikamenti Deficīta risks aptaukošanās (ĶMI 30 kg/m²) «dzīve iekštelpās» nelieto zivis 22
KALCIJS 23
UZŅEMTS - 1000mg EKSKRĒCIJA Fēces 825mg Urīns 150 mg Āda 25 mg Auglis akumulē 25-30g Laktācija (pienā 160-300 mg/d) 24
Ca metabolisms grūtniecības laikā kalcitriols [1,25 (OH)2D] kaulu aprite: veidošanās / resorbcija Serumā Ca, albumīns ; jonizētais Ca- norm. Hacker AN et al. Role of calcium during pregnancy: maternal and fetal needs. Nutr Rev. 2012 Jul;70(7):397-409. 25
Ca uzturā Mātei Preeklampsija PTH Renīns Priekšlaicīgas dzemdības Kaulu masas, blīvuma Kaulu aprite 3. trimestrī Daudzaugļu grūtniecības Bērnam Kaulu mineralizācija Kaulu attīstība turpmākajā dzīvē 250-350 mg/d Augšana, ķermeņa masa Papildus Ca lietošana? Hacker AN et al. Role of calcium during pregnancy: maternal and fetal needs. Nutr Rev. 2012 Jul;70(7):397-409. 26
Kalcijs grūtniecēm 1000 mg / d 1300 mg 18 g., atkārtotas grūtniecības D vitamīns ES dalībvalstīs 300 1400 mg (NNR 2012-900 mg) PVO 1500 2000 mg ASV (Institute of Medicine 2011) 1000 mg Otrais un trešais trimestris Toksicitāte: 2-2,5 g/d 27
Ca daudzums uzturā Ziemeļvalstīs : Sievietes: 800-1000mg Vīrieši: 1000-1200 mg Latvijā vīrieši 45 g. 1000 mg ASV < 500 mg - 1000mg Uusi-Rasi K et al. Calcium intake in health maintenance - a systematic review. Food Nutr Res. 2013 May 16;57 Meija L, Promocijas darbs, 2014 Hacker AN et al. Role of calcium during pregnancy: maternal and fetal needs. Nutr Rev. 2012 Jul;70(7):397-409.
Kalcijs - piena produkti Produkts Kefīrs 2,5% 200g Vājpiena biezpiens 200g Siers 35g Kalcijs 300 mg 380 mg 324 mg Ziemeļvalstīs 60-70% (Vācijas BLS, Max Rubner institūta izveidotā pārtikas sastāva datu bāze) Pasterizēts piens Vājpiena produkti Laktozes intolerance
Laktozes intolerance
Ca biopieejamība
Ca biopieejamība Uzsūkšanās Laktoze Fosfors uzturā (proporcijas) Ca ekskrēcija ar urīnu Fosfors (proporcijas) Alkalizējošas vielas (bikarbonāti, citrāti) Tiazīda gr. diurētiķi Veģetārs uzturs 32
Ca biopieejamība Limonādes, saldinātie dzērieni (Kola) kalcifikācija Uzsūkšanās Oksalāti Šķiedrvielas Fitīnskābe Ahlorhidrija Kafija, smēķēšana 65 g.v. Ca ekskrēcija ar urīnu Vārāmā sāls Kofeīns Alkohols Dzīvnieku olbaltumvielas Olbaltumvielas, A vitamīns pietiekami, bet ne par daudz 33
Ca zudums MEDIKAMENTI Fenobarbitāls Vairogdziedzera hormoni GK Furosemīds Metotreksāts Ciklosporīns Tetraciklīns Al saturošie antacīdi Heparīns Antikonvulsanti Cilpas diurētiķi Mijiedarbība Tiazīdi Ca Cilpas diurētiķi Ca + gentamicīns (nefrotoks. efekti) tetraciklīna, kvinolonu uzsūkšanos alendronāta uzsūkšanās Digoksīna toksicitāte Ca citrāts + Al antacīdi (straujš Al asinīs) ß blokatori, Ca kan. blok Aspirīns, rosuvastatīns
Ca biopieejamība, preparāti Obligāti + D vitamīns Citrāts/bikarbonāts Fe, Mg, Zn uzsūkšanos (nelietot vienlaicīgi ar Fe preparātiem) Aizcietējumi (šķidruma lietošana) Piemaisījumi (dolomīts, austeru čaulas) Cu (koraļu Ca), As, Hg, Cd Antacīdi ar Al uzsūkšanos 500mg vienā reizē Vairāk, nav labāk
Ca efekti Mātes diēta bērna kaulu masa Bērna dzimšanas svars Preeklampsija Arteriālā hipertensija (Ca uzturā) Svara kontrole (vājpiena produkti) Kolorektālā adenoma, vēzis Krūts vēzis uzsūkšanos: Fe Zn Mg Fitīnskābe Tetraciklīns Aizcietējumi Nierakmeņi K-vask. risks sievietēm Piesātinātās taukskābes Priekšdziedzera vēzis Body JJ et al. Extraskeletal benefits and risks of calcium, vitamin D and anti-osteoporosis medications. Osteoporos Int. 2012 February; 23(Suppl 1): S1 S23. Bolland MJ et al. Effect of calcium supplements on risk of myocardial infarction and cardiovascular events: meta-analysis.bmj. 2010;341:c3691 (1990.g. -2010.g. 13 000) Gathirua-Mwangi WG, Zhang J. Dietary factors and risk for advanced prostate cancer. Eur J Cancer Prev. 2013 Jul 18 Diet and cancer prevention: Contributions from the Gonzalez CA, Riboli E.. European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition (EPIC) study. Eur J Cancer. 2010 Sep;46(14):2555-62 Uusi-Rasi K et al. Calcium intake in health maintenance - a systematic review. Food Nutr Res. 2013 May 16;57 Nordic Nutrition Recommendations. Metaanalīze 2000.g.-2011.g.
Ca deficīta risks Grūtniecības 3. trimestris Laktācijas periods Ca uzturā D vitamīna nepietiekamība vai deficīts Pusaudzes Anorexia nervosa Tievētājas sāls, cola, kofeīns, alkohols uzturā Malabsorbcija (Krona slimība, celiakija, zarnu tr. ķirurģija) Alerģija GK, antikonvulsanti Nieru slimība HCl sekrēcija kuņģī
Pateicos par uzmanību! 38