1

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Teotard 200 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas Teotard 350 mg ilgstošās darbības cietās kapsulas 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra ilgstošās darbības cietā kapsula satur 200 mg teofilīna (theophyllinum). Katra ilgstošās darbības cietā kapsula satur 350 mg teofilīna (theophyllinum). Palīgvielas skatīt apakšpunktā 6.1. 3. ZĀĻU FORMA Ilgstošās darbības cietās kapsulas. Teotard 200 mg ilgstošās darbības kapsulas korpuss ir caurspīdīgs un zaļš, kapsulas vāciņš ir necaurspīdīgs un zaļš; kapsulas satur baltas granulas. Teotard 350 mg ilgstošās darbības kapsulas korpuss ir caurspīdīgs un zaļš, kapsulas vāciņš ir necaurspīdīgs un zaļš; kapsulas satur baltas granulas. 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1. Terapeitiskās indikācijas Bronhospazmu un iekaisumu, kas saistīti ar astmu, pieaugušajiem un bērniem, hroniska obstruktīva bronhīta, hroniska bronhīta un plaušu emfizēmas ārstēšanai un profilaksei. 4.2. Devas un lietošanas veids Deva jāpiemēro pacienta vecumam un individuālām vajadzībām, tādēļ to vienmēr nosaka ārsts. Deva jānosaka, pamatojoties uz pacienta ideālo ķermeņa masu, jo teofilīns neizplatās taukaudos. Parastā deva pieaugušiem ar ķermeņa masu vairāk par 40 kg ir 350 mg teofilīna divreiz dienā. Parastā deva pusaudžiem un ļoti kalsniem pieaugušajiem ir 200 mg teofilīna divreiz dienā. Bērni Vecums (gadi) Svars (kg) Teofilīns (mg/kg/dienā) 200 mg kapsulu skaits dienā Bērni 6 līdz 8 20 līdz 25 24 2 līdz 3 9 līdz 12 25 līdz 40 20 2 līdz 4 Pusaudži 13 līdz 16 40 līdz 60 18 3 līdz 5 Slimniekiem ar nakts astmu vai elpošanas traucējumiem miega laikā var lietot vienu Teotard devu dienā pirms gulētiešanas. Vidēji 500 700 mg Teotard ir pietiekami. Pusaudži un smēķētāji var lietot nevienādas devas, t.i., lielāku devu vakarā un mazāku devu no rīta. Slimniekiem zāles jālieto pēc ēdienreizēm, uzdzerot lielu daudzumu šķidruma. Kapsulas nedrīkst košļāt, tās jānorij veselas. Ārstēšanas trešajā dienā novērtē teofilīna terapeitisko iedarbību un panesamību. Ja terapeitiskā iedarbība ir laba, ārstēšanu turpina ar tādu pašu devu. Ja nav, deva jāpalielina. Ja ir nevēlamas blakusparādības, deva jāsamazina. Teofilīna devu nosaka, pamatojoties uz klīnisko efektu, teofilīna līmeni serumā un iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Vēlamais teofilīna līmenis serumā ir 55 µmol/l - 110 µmol/l (10 mg/l - 20 mg/l). Teotard 1. no 6

Teofilīna terapeitisko līmeni serumā nosaka laboratorijā. Slimniekiem, kuri Teotard lieto divreiz dienā, precīzu teofilīna līmeni serumā nosaka, ņemot asinis analīzei 4 stundas pēc rīta devas. Slimniekiem, kuri Teotard lieto vienreiz dienā, precīzo vērtību nosaka, ņemot asinis analīzei 12 stundas pēc vakara devas. 4.3. Kontrindikācijas Zināma paaugstināta jutība pret kādu no zāļu sastāvdaļām un ksantīna preparātiem (piemēram, kofeīnu, teobromīnu, pentoksifilīnu), nesen pārciests miokarda infarkts, akūti sirds ritma traucējumi (akūta tahiaritmija). 4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Slimnieki jābrīdina, ka vienlaicīga Teotard un lielāka daudzuma metilksantīnus saturošu dzērienu un pārtikas (piemēram, kafijas, tējas, kakao, šokolādes, Coca-Cola un līdzīgu dzērienu) lietošana nav ieteicama. Teotard jālieto ļoti uzmanīgi un tikai tad, ja skaidri nepieciešams slimniekiem ar nestabilu stenokardiju, sirds slimībām ar iespējamu tahiaritmiju, smagu hipertensiju, hipertrofisku obstruktīvu kardiomiopātiju, epilepsiju, aknu un nieru darbības traucējumiem, porfīriju, peptisku čūlu vai bijušu peptisku čūlu un par 60 gadiem vecākiem slimniekiem. Ievērojama hipokaliēmija var veidoties no beta 2 agonistu terapijas. Sevišķa uzmanība jāievēro astmas gadījumā, jo efekts var pastiprināties vienlaicīgi lietojot teofilīnu un tā atvasinājumus, kortikosteroīdus, diurētiķus, izraisot hipokaliēmiju. Tādēļ pacientiem ar astmu jāveic plazmas kālija daudzuma uzraudzība. Teofilīna deva jāsamazina slimniekiem ar sirds mazspēju, aknu darbības traucējumiem (īpaši cirozi), samazinātu skābekļa koncentrāciju asinīs (hipoksēmiju), ilgstoši paaugstinātu ķermeņa temperatūru, pneimoniju, vīrusu infekciju (īpaši gripu), vairogdziedzera darbības traucējumiem (hipertireoīdismu) un slimniekiem, kuri lieto noteiktas zāles (skatīt apakšpunktu par mijiedarbību). Jāizvairās lietot teofilīnu grūtniecības beigās, jo teofilīns var samazināt dzemdes kontraktilitāti. Ja slimniekam nomaina vienu teofilīna preparātu pret citu, uzmanīgi jānovēro klīniskie efekti un nevēlamās blakusparādības un nepieciešamības gadījumā jāpiemēro deva. Teotard nav piemērots par 6 gadiem jaunāku vai par 20 kg vieglāku bērnu ārstēšanai. 4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Ārstēšanas laikā ar Teotard slimniekiem iesaka atturēties no alkoholisko dzērienu vai liela daudzuma metilksantīnus saturošu dzērienu un pārtikas (kafijas, tējas, kakao, šokolādes, Coca-Cola un līdzīgu dzērienu, tonizējošu dzērienu) vai ar teofilīnu saistītu zāļu (kofeīna, teobromīna, pentoskifilīna) lietošanas, jo šīs vielas var pastiprināt teofilīna stimulējošo iedarbību uz centrālo nervu sistēmu. Teofilīna iedarbību var pastiprināt tā vienlaicīga lietošana ar: allopurinolu, cimetidīnu, disulfirāmu, fenilbutazonu, fluvoksamīnu, fluorohinoloniem, furosemīdu, imipenēmu, alfa-interferonu, izoniazīdu, kalcija antagonistiem, Teotard 2. no 6

linkomicīnu, makrolīdu antibiotikām, meksiletīnu, paracetamolu, pentoksifilīnu, perorālajiem pretapaugļošanās līdzekļiem, probenecīdu, propafenonu, propranololu (farmakokinētiska mijiedarbība teofilīna vielmaiņas klīrenss samazinās par 30% - 50%), ranitidīnu, takrīnu, tiabendazolu, tiklopidīnu, viloksazīnu vai pretgripas vakcīnām. Pacientiem, kurus vienlaicīgi ārstē ar teofilīnu un vienu vai vairākām no šīm zālēm, jākontrolē teofilīna līmenis serumā un nepieciešamības gadījumā deva jāsamazina. Ja teofilīnu lieto vienlaicīgi ar ciprofloksacīnu, tā deva jāsamazina vismaz par 60% un par 30%, ja to lieto vienlaicīgi ar enoksacīnu. Teofilīna iedarbība var samazināties vienlaicīgas lietošanas laikā ar: pretepilepsijas līdzekļiem (piemēram, fenitoīnu, karbamazepīnu, primidonu), barbiturātiem (īpaši fenobarbitālu un pentobarbitālu), izoproterenolu, magnija hidroksīdu, moracizīnu, rifampicīnu, ritonavīru vai sulfīnpirazonu. Pacientiem, kurus vienlaicīgi ārstē ar teofilīnu un vienu vai vairākām no augstāk minētām zālēm, jākontrolē teofilīna līmenis serumā un nepieciešamības gadījumā deva jāpalielina. Teofilīna iedarbība var būt samazināta arī smēķētājiem. Teofilīns var pastiprināt beta receptoru agonistu, diurētisko līdzekļu un rezerpīna iedarbību. Teofilīns var pavājināt zāļu darbību: adenozīnam, litija karbonātam un beta receptoru antagonistiem (pēdējo iedarbība uz sirdi var būt samazināta, jo fosfodiesterāzes inhibēšana var izraisīt beta adrenerģisko receptoru stimulāciju). Jāizvairās no vienlaicīgas ārstēšanas ar teofilīnu un beta receptoru antagonistiem, jo tie var darboties pretī teofilīna iedarbībai (beta receptoru antagonisti, īpaši neselektīvie, var palielināt bronhiālo rezistenci vai bronhu gludo muskuļu spriedzi farmakodinamiskā mijiedarbība). Pacientiem, kurus ārstē ar teofilīnu, anestēzija ar halotānu var izraisīt smagus sirds ritma traucējumus. Teotard 3. no 6

Teofilīns var ietekmēt noteiktu laboratorijas testu rezultātus: tas var palielināt taukskābju daudzumu un kateholamīnu līmeni urīnā. Ārstēšanas laikā ar teofilīnu var būt hipokaliēmija, īpaši veicot vienlaicīgu ārstēšanu ar beta receptoru agonistiem, tiazīdu diurētiskiem līdzekļiem, furosemīdu, kortikosteroīdiem un hipoksēmijas gadījumā, tādēļ ir ieteicams laiku pa laikam kontrolēt kālija līmeni serumā. 4.6. Grūtniecība un zīdīšanas periods Teofilīns šķērso placentāro barjeru un izdalās mātes pienā. Grūtniecēm šīs zāles drīkst lietot tikai tad, ja iespējamais labums mātei attaisno iespējamo risku auglim. Grūtniecēm teofilīna līmenis serumā jākontrolē daudz biežāk un nepieciešamības gadījumā deva jāpiemēro. Jāizvairās no teofilīna lietošanas grūtniecības beigu posmā, jo tas var samazināt dzemdes kontraktilitāti. Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, uzmanīgi jānovēro savi zīdaiņi. Ja zīdainis kļūst pārāk jutīgs, uzbudināts vai nevar gulēt, viņām jākonsultējas ar ārstu. 4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Nav ziņu, ka teofilīns būtiski ietekmētu spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. 4.8. Nevēlamās blakusparādības Nevēlamās blakusparādības atbilstoši to biežumam ir iedalītas šādās grupās: ļoti bieži ( 1/10); bieži ( 1/100 līdz <1/10); retāk ( 1/1000 līdz <1/100); reti ( 1/10000 līdz <1/1000); ļoti reti <1/10000); nav zināms (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem). Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. Ļoti bieži Retāk Imūnās sistēmas traucējumi alerģiskas reakcijas Psihiskie traucējumi Ļoti biežas blakusparādības (novēro vairāk nekā 1 no 10 lietotājiem) Nervu sistēmas traucējumi Sirds funkcijas traucējumi Asinsvadu sistēmas traucējumi Kuņģa-zarnu trakta traucējumi uzbudinājums, aizkaitināmība, delīrijs* galvassāpes, vertigo, bezmiegs, miega traucējumi*, tremors*, krampji* sirdsklauves, tahiaritmija* sāpes krūtīs* pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās* sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana, caureja, atkārtota vemšana* Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi lielāks izvadītā urīna tilpums* Vispārēji traucējumi un reakcijas paaugstināta ķermeņa Teotard 4. no 6

ievadīšanas vietā Izmeklējumi temperatūra* hipokaliēmija, hiperkalcēmija, hiperglikēmija, hiperurikēmija * - blakusparādības, kad teofilīna koncentrācija serumā ir augstāka nekā terapeitiskā koncentrācija. 4.9. Pārdozēšana Ja teofilīna līmenis serumā pārsniedz 110 µmol/l, tā ir pārdozēšanas pazīme. Nevēlamas blakusparādības parasti norāda uz vieglu pārdozēšanu. Ja tās parādās, nekavējoties jānosaka teofilīna līmenis serumā un attiecīgi jāsamazina Teotard deva. Smagākos hroniskas pārdozēšanas gadījumos pārdozēšanas klīniskās pazīmes ir arī vairāk izteiktas un parasti ir roku trīce vai drebēšana (tremors), slikta dūša, vemšana, caureja, delīrijs un ļoti smagos gadījumos arī sirds ritma traucējumi (tahiaritmija), pēkšņa hipotensija un krampji muskuļos. Tahiaritmija un krampji var būt arī pēkšņi, bez brīdinošām tipiskām vieglas pārdozēšanas pazīmēm (piemēram, sliktas dūšas un vemšanas). Parasti ir pietiekami, ja samazina devu vai uz laiku pārtrauc Teotard lietošanu. Lielāka daudzuma kapsulu ieņemšana var arī izraisīt hipotensiju, nemieru, trīci, delīriju, krampjus un bīstamus sirds ritma traucējumus. Intoksikācijas ārstēšana: kuņģa skalošana un aktīvās ogles lietošana. Slimnieks jānovēro, īpaši viņa/viņas asinsspiediens, sirdsdarbība, elpošana un kālija un teofilīna līmenis serumā. Ārstēšana ir simptomātiska. Krampjus ārstē, intravenozi ievadot diazepāmu 0,1 0,3 mg/kg devā. Kopējā deva nedrīkst pārsniegt 10 mg. Jānodrošina slimnieka elpošana un skābekļa pievade. Pēckrampju komu nepieciešamības gadījumā ārstē ar skābekli un intubāciju. Smagus sirds ritma traucējumus ārstē, intravenozi ievadot 1 mg propranolola devu (bērniem 0,02 mg/kg ķermeņa masas). Nepieciešamības gadījumā šo devu var atkārtot ik pēc 5-10 minūtēm līdz atjaunojas normāls sirds ritms vai līdz maksimālās devas 0,1 mg/kg ķermeņa masas sasniegšanai. Bronhiālās astmas slimnieku ārstēšanā propranolola vietā lieto verapamilu. Vissmagākajos pārdozēšanas (un intoksikācijas) gadījumos ar ļoti augstu teofilīna līmeni serumā, kad nelīdz augstāk minētie līdzekļi, ātru un efektīvu iedarbību nodrošina hemoperfūzija un hemodialīze. 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS 5.1. Farmakodinamiskās īpašības Farmakoterapeitiskā grupa: Citi sistēmiski līdzekļi obstruktīvu elpceļu slimību ārstēšanai. Ksantīni. ATĶ kods: R03DA04. Teofilīnam piemīt spazmolītiska, pretiekaisuma aktivitāte, ārpusplaušu iedarbība, kā arī ietekmē hemodinamiku. Spazmolītiskā aktivitāte: bronhu gludo muskuļu, koronāro artēriju, muskuļu un nieru asinsvadu, urīnpūšļa muskuļu, kardioezofageālā sfinktera un žultsvadu atslābināšana. Pretiekaisuma iedarbība: vēlīnās reakcijas samazināšana uz ieelpoto specifisko antigēnu, T- limfocītu proliferācijas kavēšana, citokīna sekrēcijas (piemēram, IL2, ANF) inhibēšana, eozinofilo leikocītu, makrofāgu un mastocītu aktivitātes kavēšana. Šīs iedarbības rezultātā samazinās bronhu gļotādas iekaisums. Teotard 5. no 6

Hemodinamiskā iedarbība: pozitīva inotropa un hronotropa iedarbība uz sirds muskuli, sirds labā kambara izsviedes frakcijas palielināšana, sirds izsviedes palielināšana, plaušu asinsvadu rezistences un plaušu hipertensijas samazināšana. Ārpusplaušu iedarbība: elpošanas centra stimulācija, diafragmas un elpošanas muskuļu kontrakcijas spēka palielināšanās, simpatomimētisko amīnu inotropās iedarbības potencēšana, kateholamīnu sekrēcijas no virsnierēm palielināšanās. Teofilīns veicina mukociliāro transportu, jo paātrina gļotu un surfaktanta sekrēciju un stimulē epitēlija skropstiņu kustības. Teofilīna darbības mehānisms vēl nav pilnībā noskaidrots. Teofilīna iedarbība ir saistīta ar fosfodiesterāzes inhibēšanu un sekojošu camf koncentrācijas palielināšanos un ietekmi uz kalcija izplatīšanos šūnā, antagonistisko ietekmi uz prostaglandīniem vai adenozīna receptoru kavēšanu. 5.2. Farmakokinētiskās īpašības Teotard ražo izmantojot īpašu tehnoloģisko procesu. Kapsulas satur mazas granulas, kas lēnām atbrīvo teofilīnu, tāpēc nav pēkšņa koncentrācijas kāpuma vai krituma. Teofilīns pilnībā uzsūcas kuņģa-zarnu traktā. Visaugstākā koncentrācija asinīs tiek sasniegta apmēram 7 stundas pēc tā lietošanas un stabils terapeitiskais līmenis tiek sasniegts pēc 2 3 regulāras lietošanas dienām. Organismā tas izplatās visos orgānos un ķermeņa šķidrumos. Tas metabolizējas aknās. Vienam no tā metabolītiem (3-metilksantīnam) arī piemīt bronhus paplašinoša iedarbība. Teofilīns un tā metabolīti tiek izvadīti caur nierēm. Teofilīns šķērso placentāro barjeru un izdalās mātes pienā. Teofilīnu no asinsrites var izvadīt ar hemoperfūziju vai hemodialīzi. Teofilīna lietošana pēc maltītes var palēnināt uzsūkšanos, bet neietekmē tās apmērus. Teofilīna eliminācijas pusperiods pieaugušiem nesmēķētājiem ir 7 9 stundas. Tas ir īsāks smēķētājiem un bērniem, bet garāks slimniekiem ar aknu darbības traucējumiem un sirds mazspēju. 5.3. Preklīniskie dati par drošību Teofilīna perorālā LD 50 vērtība ir 252 mg/kg pelēm un 244 mg/kg žurkām. Peļu, kuras grūsnības laikā saņēma 30 reižu lielāku teofilīna devu par cilvēkam izmantoto, pēcnācējiem novēroja aukslēju šķeltni, mikrognātiju, pirkstu anomālijas un dzīvi dzimušu pēcnācēju skaita samazināšanos. Žurkām teratogēnais efekts netika novērots. 13 nedēļu subhroniskās toksicitātes pētījumos pelēm un žurkām teofilīns neuzrādīja nekādu ietekmi uz mirstību vai ķermeņa masas izmaiņām. Tomēr tas izraisīja apzarņa un aizkuņģa dziedzera artēriju un arteriolu periarterītu. Pelēm tika novērota ievērojama sēklinieku masas samazināšanās. Ilgstoša teofilīna lietošana lielās devās nelabvēlīgi ietekmēja grauzēju vairošanās spēju. Tomēr ir šaubas par to, vai šie rezultāti ir nozīmīgi cilvēkiem. Mutagenitātes pētījumos teofilīns koncentrācijās, kas salīdzināmas ar cilvēku organismā sasniegtajām seruma koncentrācijām, ievērojami palielināja māsu hromatīdu indukciju un hromosomu dalīšanos šūnu kultūrās. S9 mikrosomālā enzīma frakcijas trūkuma gadījumā teofilīnam bija ļoti vājš mutagēnais efekts uz baktēriju un zīdītāju šūnām. 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA 6.1. Palīgvielu saraksts Kapsulas saturs: Povidons Talks Teotard 6. no 6

Metakrilskābes kopolimērs (A tips) Metakrilskābes kopolimērs (B tips) Koloidālais bezūdens silīcija dioksīds Trietilcitrāts Kapsulas apvalks: Želatīns Titāna dioksīds (E171) Hinolīna dzeltenā krāsviela (E104) Indigotīns (E132). 6.2. Nesaderība Nav zināma. 6.3. Uzglabāšanas laiks 5 gadi 6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Uzglabāt temperatūrā līdz 30 C. Uzglabāt zāles bērniem nepieejamā un neredzamā vietā! 6.5. Iepakojuma veids un saturs Blistera iepakojums (Al folija, PVH folija): kārbiņā 40 ilgstošas darbības cietās kapsulas pa 200 mg (4 blistera iepakojumi pa 10 kapsulām). Blistera iepakojums (Al folija, PVH folija): kārbiņā 40 ilgstošas darbības cietās kapsulas pa 350 mg (4 blistera iepakojumi pa 10 kapsulām). 6.6. Norādījumi par sagatavošanu lietošanai un iznīcināšanu Nav īpašu prasību. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS KRKA, d.d, Novo mesto, Šmarješka cesta 6, 8501 Novo mesto, Slovēnija 8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS Teotard 200 mg ilgstošas darbības cietās kapsulas: 00-0664 Teotard 350 mg ilgstošas darbības cietās kapsulas: 00-0665 9. REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS 19.10.2005./18.10.2010. 10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS 2010. gada oktobrī. Teotard 7. no 6