Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 1. Ikðíiles almanahs

Transkripts

1 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 1 Ikðíiles almanahs

2 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 2 Ziòas par autoriem Helçna Andersone Muntis Auns Maija Avota Inese Baranovska Artis Çrglis Çriks Jçkabsons Guntis Kalme Dâvis Kïaviòð Kaspars Kïaviòð Liana Langa Andris Ðnç Kaspars Ðpçlis Dagmâra Villeruða Valdis Villeruðs Guntis Zemîtis izglîtîbas zinâtòu maìistre, Latvijas evaòìçliski luteriskâ baznîca vçstures doktors, Latvijas vçstures institûts mâkslas maìistre, vides mâksliniece mâkslas maìistre, mâkslas zinâtniece izdevçjs, muzeju speciâlists vçstures doktors, Latvijas Universitâte teoloìijas doktors, Lutera akadçmija ìeogrâfijas bakalaurs vçstures doktors, Daugavpils Universitâte dzejniece vçstures doktors, Latvijas Universitâte vçstures students, Latvijas Universitâte mâkslas maìistre, Latvijas Mâkslas akadçmija LZA goda doktors, Latvijas Mâkslas akadçmija vçstures doktors, Latvijas vçstures institûts

3 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 3 Ikðíiles almanahs 3. laidiens Veltîjums Ikðíiles 825. gadadienai Ikðíile, 2010

4 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 4 UDK 94(474.3)+908(474.3) (082) Ik 800 Pateicamies par atbalstu Valsts Kultûrkapitâla fondam MISIÒA BIBLIOTÇKAI DACEI PAMATAI JÂNIM HARTMANIM Redkolçìija Hçlçna Andersone Indulis Trapiòð Valdis Villeruðs Sastâdîtâjs un redaktors Valdis Villeruðs Mâkslinieks Valdis Villeruðs Literârâ redaktore un korektore Aija Kehre Datoraplauzçjs Gatis Greibers Attçls uz vâka Daugava pie Ikðíiles muiþas. Ap gadu Attçls titullapâ Ikðíiles baznîcas lakas zîmogs. 19. gadsimts Valdis Villeruðs, mâkslinieciskâ apdare, 2010 Ikðíiles novada paðvaldîba, izdevums, 2010 ISBN Grâmata iespiesta tipogrâfijâ Apgâds Mantojums

5 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 5 Saturs Priekðvârds 7 Liâna Langa Muntis Auns Helçna Andersone Guntis Kalme Kaspars Kïaviòð Andris Ðnç Guntis Zemîtis Valdis Villeruðs Ikðíilei 9 Kâpçc Ikðíile? 11 Ikðíiles 825 gadu jubilejai veltîta zinâtniskâ konference 16 Sv. Meinards laikmets, misija, mâcîba Baznîcai un sabiedrîbai 17 Ikðíile Bizantijas, Tuvo Austrumu un Rietumeiropas kontekstâ 39 Divas ticîbas, divas kultûras, divas identitâtes: kristietîba un pagânisms Livonijâ 12. un 13. gadsimtâ 59 Ikðíiles vieta un loma 12. un 13. gadsimta Baltijas notikumu kontekstâ 81 Pirms gadsimta ceturkðòa 95 Latvieðu strçlnieku pulkiem Çriks Jçkabsons Dagmâra Villeruða Valdis Villeruðs Jânis Goldmanis: 135 gadi kopð dzimðanas un vieta Latvijas vçsturç 107 Kultûras biedrîba un Labierîcîbas biedrîba 131 Jânis Kuga Ikðíilç 151

6 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 6 Artis Çrglis Dâvis Kïaviòð Maija Avota Inese Baranovska Kaspars Ðpçlis Desmit gadi Ikðíiles attîstîbâ 171 Daugavmalas ainavas biogrâfija: Rîgas HES radîtâs pârmaiòas 209 Ikðíiles brîvdabas estrâde valsts aizsargâjams kultûras piemineklis 255 Vides mâkslas festivâls Ikðíilç cerîgs sâkums 259 Kultûras mantojuma centra izveide Ikðíiles novadâ 263 In memoriam. Ansis Trapiòð 266 In memoriam. Vaida Villeruða 269

7 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 7 Priekðvârds Lîdz lasîtâjam nonâcis Ikðíiles almanaha kârtçjais laidiens. Tas ir treðais piecu gadu laikâ. Ar gandarîjumu varam konstatçt, ka lîdz ðim esam izpildîjuði sâkotnçjo ieceri izdot almanahus ar divu lîdz trîs gadu intervâlu. Kopð pirmâ laidiena nâkðanas klajâ, bet it seviðíi pçdçjos pâris gados, kultûras dzîve Ikðíiles novadâ kïuvusi jûtami intensîvâka un vispusîgâka. Par to lielâ mçrâ varam pateikties sabiedrîbas paðiniciatîvai un pçdçjâ sasaukuma domei. Pçc ilga pârtraukuma sâkti kultûras mantojuma kopðanas darbi gadâ kultûras pieminekïa statusu ieguva brîvdabas estrâde, restaurçts Latvieðu strçlnieku piemineklis Ikðíiles vecajos kapos, sâkts remonts Tautas namâ, renovçta Tînûþu muiþas klçts un tajâ sagatavotas telpas vçsturisku priekðmetu eksponçðanai. Pçdçjâ laikâ arvien bieþâk ikðíilieði savâ novadâ var skatît mâkslas un foto izstâdes. Sabiedrîbas interesi guva biedrîbas Zaïâs salas sarîkotais Vides mâkslas festivâls gada vasarâ. Rudenî biedrîba Par laikmetîgu un sakârtotu kultûrvidi Ikðíilç iniciçja diskusiju par pilsçtas centra attîstîbu, bet gada pavasarî paðvaldîba un biedrîba Zaïâs salas organizçja zinâtnisku konferenci Ikðíilei 825. Novada kultûras dzîvi pastâvîgi kuplina evaòìçliski luteriskâs baznîcas rîkotâs mâkslas izstâdes un klasiskâs mûzikas koncerti. Atdzîvojas mâkslinieciska rosîba estrâdç. Reaìçjot uz ðâdu sabiedrîbas intereðu virzîbu, Ikðíiles almanahs paplaðina publikâciju tematisko loku blakus novada vçsturiskâs izpçtes rezultâtu publicçðanai periodiskajam rakstu krâjumam jâuzòemas arî svarîgâko mûsdienu kultûras notikumu pierakstîðana. To sâkam ðajâ laidienâ. Esam iecerçjuði almanahâ turpmâk dot plaðâku ieskatu vçstures vizuâlajâs liecîbâs ar komentçtu attçlu kopâm. Ikðíiles almanaha 3. laidiens veltîts Ikðíiles 825. gadadienai, kopð ðîs apdzîvotâs vietas vârds minçts vçstures dokumentos. 12. gadsimta notikumus Ikðíilç skaidro vairâki vadoðie Latvijas vçsturnieki. Viòu raksti veido izdevuma tematisko centru. 7 Valdis Villeruðs, sastâdîtâjs

8 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 8 Diþpriede Ikðíilç. V. Priedes foto gads. Misiòa bibliotçka 8

9 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 9 Liâna Langa Ikðíilei Ar senèu asarâm, ar kokles balsîm tâlâm Tu, Ikðíile, man pienâc tuvu klât. Kâ liepai bûs man lauka malâ stâvçt Un sevî atmiòas kâ biðu skûpstus krât. Mçs iesim lîbieðos un vilksim zâïu jakas, Kad saule debess vidû spoþi stâs, Un zemç iemirdzçsies apglabâtâs saktas, Un kapu kalnus ziedu smarþa klâs. Mûs apskauj Daugava kâ lçnprâtîga mâte. Tâs krastos rasa, bronza, sudrabs, zelts. Plauks vienmçr âbeles un íirði tavâs sçtâs, Un bçrni augðup tavus starus cels. Tu mijkrçðïos un ziemâs atgriezîsies Un ïaudis sildîsi ar zemes uguòiem, Bet rudeòos tev aizejoðais sâpçs, Un lapu segas klâsi tu pâr tiem. Ar senèu asarâm, ar kokles balsîm tâlâm Tu, Ikðíile, man pienâc tuvu klât. Mçs liepu ziedu sauja tavos vçjos, Tev mûsu sçklas savâ klçpî vâkt. 9

10 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 10 Ikðíiles baznîca. Kolorçts kokgrebums gads 10

11 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 11 Muntis Auns Kâpçc Ikðíile? Katoliskâ misija, ko lîbieðu novados 12. gadsimta 80. gados aizsâka augustînieðu mûks, vçlâkais bîskaps Meinards, iezîmçja îpaðu pavçrsienu Latvijas un Baltijas vçsturç. Intriìçjoðs ir jautâjums kas tajâ laikâ bija Ikðíile un kâpçc Meinards to izvçlçjâs par savas misijas centru? Ikðíile bûtîbâ ir pirmâ vieta Latvijas teritorijâ, kas aprakstîta vçstures literatûrâ, proti, Indriía hronikâ, kas pabeigta gadâ. Indriíis piemin Meinarda darbîbas sâkumu Ikðíilç, Ikðíiles baznîcas un pils celtniecîbu un vairâkus citus notikumus. Vçlâkâs hronikâs (Vecâkajâ atskaòu hronikâ, Vartberges Hermaòa hronikâ u.c.) ziòas par Ikðíili un tâs saistîbu ar kristîgâs misijas sâkumu Livonijâ ir konspektîvâkas un, tâ kâ Indriía sniegtâ versija atzîstama par ticamâku, arî neprecîzâkas. Ja Indriía hronika nebûtu saglabâjusies un par 12. gadsimta beigu notikumiem vajadzçtu spriest, piemçram, pçc gadâ publicçtâs Baltazara Rusova hronikas, tad mûsu priekðstats bûtu tâds, ka Ikðíiles un drîz pçc tam arî Doles pili kâ savu mitekli un preèu noliktavu uzcçluði Brçmenes tirgotâji ( visi viòi tika labi uzòemti ), un tikai pçc tam kopâ ar viòiem atbraucis Meinards. 1 Kaut gan Rusovs bija mâcîtâjs, viòð neko neraksta par baznîcas celtniecîbu Ikðíilç. 15. gadsimta beigâs sarakstîtajâ Hermaòa Helevega hronikâ Ikðíile saistîbâ ar kristîgâs misijas sâkumu Livonijâ vispâr nav minçta. Helevegs gan raksta, ka pirmais sludinâtâjs bijis Meinards, taèu tûlît pat pievçrðas tirdzniecîbai, kuras vajadzîbâm (droðîbai un preèu glabâðanai) vispirms uzcelta Salaspils pils, bet, ïaudîm vairojoties un tirdzniecîbai plaukstot, nolemts dibinât pilsçtu ar ostu, t.i., Rîgu. 2 Hronikas (ja vien neskaita minçto Rusova viedokli) tomçr nedod atbildi uz raksta sâkumâ izvirzîto jautâjumu. 1 Rusovs, Baltasars. Livonijas kronika / Tulk. E. Veispals. Rîga, 1926, 15. lpp. 2 Das rothe Buch inter Archiepiscopalia // Scriptores rerum Livonicarum, II. Riga, 1848, S Muntis Auns 11

12 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 12 Vçstures literatûrâ tiek uzsvçrta vâcu tirgotâju loma kristîgâs misijas sâkðanâ, proti, Meinards ieradies kopâ ar tiem Livonijâ tad, kad jau noritçja regulâra tirdzniecîba un, kâ vçstî Indriíis, starp lîbieðiem un vâcu tirgotâjiem bija izveidojuðâs draudzîbas saites. Parastâkâ versija ir tâda, ka Meinards sâkumâ bijis vâcu tirgotâju svçtnieks, tad pievçrsies sludinâðanai lîbieðu vidû, iemâcoties arî lîbieðu valodu. Kâpçc Ikðíilç? Ikðíiles almanaha 1. laidienâ publicçts vçsturnieka Indriía Ðterna viedoklis. 3 Pçc viòa domâm, laikâ, kad Meinards ieradies Daugavas lîbieðu zemç, vâcu tirgotâji vçl neizmantoja Rîgas ostu un viòiem nebija izdevies nodibinât savu faktoriju Daugmalç, taèu viòi bûs ieguvuði atïauju izveidot tirdzniecîbas sçtu lîbieðu savrupciemâ Ikðíilç. Ðie tad arî bûtu tie apstâkïi, kâpçc Meinards apmeties tieði Ikðíilç, un tikai vçlâk (iespçjams, Meinarda sekotâja bîskapa Bertolda laikâ) tirgotâji izðíîruðies par Ikðíiles sçtas pameðanu un jaunas apmetnes izveidoðanu Rîgâ. No I. Ðterna aprakstîtâ gan neizriet, ka viòð bûtu atvçlçjis Ikðíilei îpaðu vietu pirmsvâcu laika lîbieðu ciemu vidû nozîmîgâka acîmredzot bija Daugmale un Mârtiòsala (Sala) vai arî Mârtiòsalas apvidus kopumâ. Baltvâcu pçtnieks Heinrihs Lâkmans gan ierindoja Ikðíili vienâ rangâ ar tâdiem novada centriem kâ Lielvârde un Aizkraukle, 4 taèu viòa un arî citu autoru viedokli droði vien ietekmçja tas, ka kopð 13. gadsimta Ikðíile bija nevien draudzes, bet arî administratîvs centrs, tomçr nav liecîbu, ka Ikðíiles ciemam bijuðas ðâda centra funkcijas jau pirms tam. Daudzçjâdâ ziòâ Ikðíiles veidoðanos un nozîmîbu varçtu atspoguïot Ikðíiles ciema arheoloìiskâs izpçtes materiâli. Lielâkie arheoloìiskie pçtîjumi Ikðíilç veikti gadâ Jâòa Graudoòa vadîbâ, diemþçl pçtîjumu rezultâtus viòð nepaguva apkopot. 5 Senais ciems atradâs blakus vçlâkâs pils un baznîcas vietai un vçl m uz austrumiem no tâs. Ciems pastâvçja no 11. gadsimta 3 Indriíis Ðterns par Ikðíili krustakaru laikâ // Ikðíiles almanahs. Veltîjums Ikðíiles 820. gadadienai. Ikðíile, 2005, lpp. (pçc: Ðterns, I. Latvijas vçsture Krustakari. Rîga, LVI apgâds, 2002). 4 Laakmann, H. Estland und Livland in frühgeschichtlicher Zeit // Baltische Lande. Bd. 1. Leipzig, 1939, S Pârskati par ðiem pçtîjumiem publicçti tâ laika arheologu, antropologu un etnogrâfu ikgadçjo atskaites sesiju izdevumos ( Zinâtniskâs atskaites sesijas referâtu tçzes..., Zinâtniskâs atskaites sesijas materiâli... ). 12 Muntis Auns

13 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 13 beigâm (vai 11. un 12. gadsimta mijas) lîdz 15. gadsimtam, bet tâ intensîvâkâ apdzîvotîba saistâma ar gadsimtu. 15. gadsimtâ ciema vietâ uzbûvçts mâcîtâjmuiþas çku komplekss. 3,5 4,5 x 4 6 m lielâs çkas virszemes un zemç nedaudz iedziïinâtas guïbûves vismaz daïâ no ciema teritorijas bijuðas izvietotas visai cieði cita pie citas, un starp tâm ierîkotas 1 1,5 m platas bruìçtas ejas. Konstatçtas vairâkas apbûves kârtas. Çkas vairâkkârt nodeguðas un pçc tam atjaunotas iepriekðçjâ vietâ m uz austrumiem no ciema atradâs gadsimtâ izmantotie Rumuïu senkapi (atsegti 18 apbedîjumi), bet apmçram 1 km uz rietumiem tâda paða datçjuma Zariòu kapulauks (atsegti 43 apbedîjumi). Pçc arheologu atzinuma, gan atrastâs senlietas, gan apbedîðanas tradîcijas, gan çku celtniecîbas paòçmieni uzrâda tipiskas Daugavas lîbieðu kultûras iezîmes. Uzmanîbu piesaista tas, ka abpus ciemam ierîkotie kapulauki izmantoti vienlaikus vai tas varçtu liecinât par divu klanu pastâvçðanu ciemâ? Lai gûtu pilnîgâku priekðstatu par Ikðíiles ciema veidolu, attîstîbu, lielumu, iedzîvotâju nodarboðanos u.tml., ir nepiecieðams, lai pçtîjumos iegûto materiâlu apkopotu un izvçrtçtu arheologs. Pagaidâm jâsamierinâs ar konspektîviem pçtîjumu rezultâtu pârskatiem, taèu tie nedod atbildes uz daudziem jautâjumiem, piemçram, cik dzîvojamâs çkas vienlaikus pastâvçja ciemâ (no tâ varçtu izsecinât iespçjamo iedzîvotâju skaitu), kâda bija plânojuma struktûra utt. Tiesa, ciema kultûras slânis stipri postîts ar vçlâka laika apbûvi. Ikðíile jâaplûko arî citu Daugavas lejteces lîbieðu ciemu kontekstâ. Ja iztçlojamies Meinarda ceïu no Daugavas grîvas lîdz Ikðíilei, tad vispirms viòa uzmanîbu droði vien piesaistîja nelielas zvejnieku apmetnes Daugavas krastos, Rîgas ciems, bet jo îpaði ciemu virkne, kas sâkâs aiz Rumbulas krâcçm Doles Rauði, 6 Mârtiòsala, Salaspils ar pilskalnu, divi Laukskolas ciemi, Lipði, Kâbeles, un tad jau klât bija Ikðíile. Ciems pie ciema ar daþu vai pat tikai pâris kilometru atstatumu, taèu gandrîz nekâ no tâ savâ hronikâ nepiemin mums pazîstamais Indriíis! Grûti viòam kaut ko pârmest, jo Indriíis rakstîja tikai sev svarîgâko, taèu nu jau mçs varam aizpildît daudz ko no viòa nepateiktâ. 6 Vairâku ciemu senais nosaukums nav zinâms un arheologu atklâtâs apmetnes iedçvçtas tuvçjo mâju vârdâ, taèu ir iespçjams, ka daþi mâju vârdi saglabâjuði senâ ciema nosaukumu. Muntis Auns 13

14 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 14 Kaut arî Indriíis norâdîjis, ka gadâ Mârtiòsalâ vienâ reizç kristîti ap piecdesmit cilvçku, bet nâkamajâ dienâ Ikðíilç ap simtu, kas vismaz attâli varçtu liecinât par ciemu lielumu, nav neiespçjami, ka Ikðíile bija pat mazâkais no ciemiem posmâ no Ikðíiles lîdz Salaspilij. Pâris kilometru attâlumâ no Ikðíiles, pie tagadçjâs Ikðíiles un Salaspils novada robeþas, atradâs Kâbeïu ciems ar uzkalniòu kapulauku, kurâ savulaik bijis vairâk nekâ simt uzkalniòu. Izpçtot 500 m² lielu platîbu, ciema vietâ atsegts vairâk nekâ simt objektu pavardu un krâðòu paliekas, saimniecîbas bedres, pagrabi, konstatçtas darbnîcu vietas. Starp daudzajiem atradumiem îpaði atzîmçjams ap 25 kg lielais neapstrâdâta dzintara depozîts. Ciems pastâvçjis no 11. lîdz 14. gadsimtam. 7 Kapulaukâ gadâ 46 uzkalniòus izpçtîjis Antons Bûholcs, bet gadâ divus Roberts Spirìis. 8 Miruðie apbedîti, ievçrojot lîbieðu tradîcijas. Atrastâs senlietas liecina, ka senkapi datçjami ar 12. gadsimtu un 13. gadsimta sâkumu, tâtad izmantoti vçl tad, kad turpat kaimiòos ikðíilieði jau bija pametuði savas senâkâs apbedîðanas vietas un miruðos sâka apbedît kristîgo kapsçtâ pie baznîcas (tiesa, arî kapsçtâ konstatçti apbedîjumi ar pagânisko tradîciju iezîmçm). Vai Kâbeïu ciems bija senâks, lielâks un nozîmîgâks par Ikðíili? Ïoti iespçjams, taèu par to varam vienîgi minçt, jo arî Kâbelçs iegûtie materiâli gaida savu apkopotâju un izvçrtçtâju. Ne Ikðíilei, ne Kâbelçm nevajadzçtu pârsteidzîgi piedçvçt nozîmîga centra, jo îpaði pârvaldes centra statusu, ja vien par administratîvu centru negrasâmies pasludinât katru ciemu, kas pârvalda pats sevi. Arî Meinarda darbîbas laikâ Ikðíile bija tikai kristîgâs misijas centrs. Gan Ikðíile, gan Kâbeles bûtu jâsalîdzina ar pârçjiem Daugavas piekrastes lîbieðu ciemiem. Nelielu apkopojumu par apdzîvotîbu Salaspils Kâbeïu posmâ sniedzis arheologs Çvalds Mugurçviès, 9 taèu nepiecieðams vçl detalizçtâks Daugavas piekrastes apdzîvotîbas kopainas apskats. 7 Daiga, J. Kâbeïu apmetne // Zinâtniskâs atskaites sesijas materiâli par arheologu. antropologu un etnogrâfu gada pçtîjumu rezultâtiem. Rîga, Zinâtne, 1973, lpp. 8 Spirìis, R. Pçtîjumi Ikðíiles Kâbeïu kapulaukâ un Ogres Sarmuïu kapulauka atklâðana // Arheoloìiskie pçtîjumi Latvijâ un gadâ. Rîga, LVI apgâds, 2002, lpp. 9 Mugurçviès, Ç. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadâ. Rîga, LVI apgâds, 2008, lpp. 14 Muntis Auns

15 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 15 Par Ikðíili varam secinât vienîgi to, ka 12. gadsimtâ tâ nebût nebija savrups, vientulîgs ciems, un no turienes, ja vien skatu neaizsedza koku puduri, varçja saskatît kaimiòciema mâju jumtus. Tajâ paðâ laikâ Ikðíile, iespçjams, nepiederçja pie lielâkajâm apdzîvotajâm vietâm, un tâs vienîgâ priekðrocîba, bet reizç arî drauds, bija atraðanâs krustcelçs Daugavas ceïa un Daugavas brasla malâ. Ievçrojot to, ka Ikðíile visumâ bija ordinârs Daugavas lîbieðu ciems, kâ arî to, ka ceïu no Daugavas grîvas lîdz Ikðíilei apgrûtinâja daþâdi ðíçrðïi (Rumbulas krâces u.c.), iepriekðminçtais I. Ðterna viedoklis kïûst visai diskutabls. Daþâdu konfliktu gadîjumâ tirgotâjiem nokïût lîdz Ikðíilei faktiski bûtu bijis bezcerîgi, un to labi raksturo Indriía teiktais par bîskapa Alberta ieraðanos Livonijâ gadâ (jâpiebilst, ka Alberts veda sev lîdzi lielu krustneðu pulku). No Indriía hronikas ziòâm izriet, ka Alberta flote noenkurojusies Daugavgrîvâ, bet ïaudis (ðíiet, vismaz ar diviem kuìiem) devuðies uz Ikðíili, pa ceïam piedzîvojot lîbieðu uzbrukumus. Lai gan ar zaudçjumiem, tomçr sasniegta Ikðíile, tur uz trim dienâm noslçgts miers, un Alberts devies uz Salu. No Salas divi kuìi nosûtîti uz Daugavgrîvu pçc daþâdâm nepiecieðamâm lietâm, bet pie Rumbulas vienu no kuìiem sagrâbuði lîbieði un nogalinâjuði gandrîz visus, kas uz tâ atradâs. Redzams, ka ar precçm piekrautajâm vâcu tirgotâju kogâm bûtu bijis visai problemâtiski nokïût lîdz Ikðíilei, lîdz ar to, sastopot kâdu vietçjo iedzîvotâju nelabvçlîbu, gan no kuìoðanas, gan droðîbas viedokïa izdevîgâk bûtu nakðòot kaut vai uz kuìiem tuvâk Daugavas grîvai, nevis vietâ, kur gan preces, gan dzîvîbu varçja apdraudçt, piemçram, Ikðíiles braslu pârbriduðie sirotâji. Nav arî nekâda pamata domât, ka lîbieði, kam eiropeiska tirgoðanâs nebija sveða, bûtu bez svarîga iemesla kavçjuði vâcu tirgotâju darbîbu un neïâvuði viòiem apmesties vieglâk sasniedzamâs vietâs. Visticamâk, ka nebija nekâda dziïâka iemesla vai cçloòsakarîbas tam, ka par savas misijas centru Meinards izvçlçjâs Ikðíili, kas 12. gadsimta 2. pusç varbût nebija mazs ciems, taèu arî ne lielâkais un nozîmîgâkais. Iespçjams, ka, apstaigâjot lîbieðu ciemus, Meinards Ikðíilç gluþi vienkârði atrada kâdu sçtu, kur viòu laipni uzòçma, izmitinâja un uzklausîja, un vienalga, kâ mçs vçrtçjam visus turpmâkos notikumus tas padarîja Ikðíili par kaut ko jo îpaðu mûsu vçsturç. Muntis Auns 15

16 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 16 Ikðíiles 825 gadu jubilejai veltîta zinâtniska konference gada 6. martâ Ikðíiles Tautas namâ norisinâjâs Ikðíiles vçsturei veltîta zinâtniska konference. Tâ tika ievadîta Ikðíiles 825 gadu jubilejas svinîbu programma. Konferenci organizçja un atbalstîja Ikðíiles novada paðvaldîba, biedrîba Zaïâs salas, LU Latvijas vçstures institûts, Latvijas evaòìçliski luteriskâ Baznîca un Romas katoïu Baznîca Latvijâ. Konferences mçríis bija sniegt jaunâko informâciju un interpretâciju akadçmiskâs vçstures un kristiânisma pçtniecîbâ Latvijâ Ikðíiles novada vçstures kontekstâ, kas saistâs ar divâm nozîmîgâm tçmâm Daugavas lîbieðiem un kristietîbas izplatîðanâs vçsturi. Pirmo reizi atjaunotâs Latvijas valsts laikâ akadçmiskie vçsturnieki un kristietîbas pçtnieki izrâdîja tik patiesu interesi un vçlmi sadarboties. Konferences gaitâ ar saviem priekðlasîjumiem uzstâjâs LU Latvijas vçstures institûta direktors Dr.hist. Guntis Zemîtis, Dr.hist. Muntis Auns, LU doc. Dr.hist. Andris Ðnç, Daugavpils Universitâtes asoc.prof. Dr.hist. Kaspars Kïaviòð, Dr.theol. Guntis Kalme, Mag.theol. Indulis Paiès un LU doc. Dr.hist.eccl. Andris Priede. Katrs no septiòiem referentiem gan vçsturnieki, gan teologi atklâja kâdu interesantu Ikðíiles vçstures aspektu Livonijas, Baltijas, Rietumeiropas un pat Tuvo Austrumu un Bizantijas kontekstâ. Konferences viesu vidû bija arî Latvijas evaòìçliski luteriskâs Baznîcas arhibîskaps Jânis Vanags un Latvijas Romas katoïu Baznîcas arhibîskaps kardinâls Jânis Pujats. Arhibîskaps Jânis Vanags, uzrunâjot konferences dalîbniekus, Ikðíili salîdzinâja ar mazo Betlçmi tâs slava un nozîme pârsniedz tâs lielumu: Teritorijas ziòâ Ikðíile nav starp lielâkajâm Latvijas apdzîvotajâm vietâm, taèu tai ir nozîmîga vieta latvieðu tautas identitâtes tapðanâ, kas izveidojusies, mijiedarbojoties folklorai un kristîgajai tradîcijai. Ðajâ Ikðíiles almanaha laidienâ publicçjam èetrus konferencç nolasîtos referâtus. Helçna Andersone, konferences organizatore 16

17 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 17 Konference Ikðíilei 825 Guntis Kalme Sv. Meinards laikmets, misija, mâcîba Baznîcai un sabiedrîbai Kontekstuâls un kontinuitîvs skatîjums Kontekstuâlais skatîjums Moto: Viòð tikai Kristus dçï, vienîgi lai sludinâtu, ieradâs Lîvzemç. Indriía hronika Ievads: pieejamâ informâcija par Meinardu un viòa misiju Latvijas misionârs Meinards ( ) cçlies vai nu no Vâcijas viduslaiku sabiedrîbas zemâkâs ministeriâïu kârtas, kas nereti bija dienesta muiþniecîba un jaunâkos dçlus nodeva garîgajos ordeòos, vai arî no Lîbekas tirgotâju dzimtas. Kâ ðîs pilsçtas tirgotâju kapelâns un rakstvedis viòð devâs uz Daugavas grîvu ap gadu misijas braucienos. No tirdzniecîbas guvis prâvâkus lîdzekïus vçlâkai Ikðíiles baznîcas un pils celtniecîbai. Nav skaidra Meinarda tautîba vâcu, baltu vai slâvu. Raksti viòu dçvç par vir bonus labs vîrs. Homines boni viduslaiku latîòu valodâ apzîmçja tos, kuri drîkstçja bût par lieciniekiem tiesas prâvâs. Tas apstiprina hipotçzi, ka misionârs cçlies no diþciltîgajiem. Meinards bija mûks, kanoniíis Holðteinâ Zçgebergas klosterî, kur dzîvojis un mâcîjies slâvu apustuïa Vicelîna miermîlîgas misijas tradîcijâs. Hronika vçstî: Zegebergas klosterî bija kâds cienîjams dzîves un godâjama sirmuma vîrs, Sv. Augustîna ordeòa priesteris. Viòð tikai Kristus dçï, vienîgi lai sludinâtu, ieradâs Lîvzemç. 3 Ðis vienîgi lai sludinâtu un tikai Kristus dçï ir Meinarda misijas faktiskais moto. 1 Pçc citâm ziòâm, vai gadâ. 2 Iespçjamie datumi: 10. maijs, 14. augusts, 12. oktobris. 3 Indriía hronika, I, 2. Guntis Kalme 17

18 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 18 Sludinâðanai Meinards bija saòçmis atïauju no Polockas kòaza Vladimira, kura meslu atkarîbâ atradâs lîbieði, Kokneses valsts un Jersika. Viòð devis arî ziedojumu koka baznîcas celtniecîbai. 4 Drîz vâci un krievi slçdza tirdzniecîbas lîgumus (1210, 1212, 1224) /1185. gada ziemâ Ikðíilei uzbruka lietuvji, Meinards kopâ ar lîbjiem bija spiests patverties meþâ. Lai aizsargâtos pret tâlâkiem uzbrukumiem, misionârs, apmaiòâ pret lîbju solîjumu kristîties, ierosinâja bûvçt akmens pili. Vasarâ atbrauca meistari no Gotlandes un to paveica. Tûdaï pçc tam uzcçla vçl vienu Salaspilî, Mârtiòsalâ. Piïu celðanas starplaikâ Brçmenes arhibîskaps Hartvigs II ( ) konsekrçja Meinardu par bîskapu ar sçdekli Ikðíilç (episcopatus Ixcolanensis). Kâ vçsta liecîbas, desmito tiesu jaunais bîskaps no vietçjiem nav vâcis, izcçlies ar labu tikumu un iemantojis cieòu. Ticîbas izplatîðanas ziòâ gan sastapâs ar lielu pretestîbu. Uzpirkt vietçjos ar pili nebija izdevies, attiecîbâs ar lîbjiem sekoja vilðanâs un sarûgtinâjumi, jo lîgumi un norunas no viòu puses tika nemitîgi lauztas. Hronika vçstî par ðâdiem notikumiem: Kad minçtais bîskaps redzçja, cik stûrgalvîgi ir lîvi un ka viòa pûliòi bijuði veltîgi, viòð sapulcçja garîdzniekus un brâïus un, gribçdams atgriezties mâjâs, devâs uz tirgotâju kuìiem, kas jau gatavojâs uz Lieldienâm [1195. gada 2. aprîlis vai gada 21. aprîlis] braukt uz Gotlandi. Tâpçc viltîgajiem lîviem radâs baþas un aizdomas, ka pâr viòiem nâks kristieðu karaspçks, un viòi lûkoja ar viltu, asarâm un daudzos citos veidos bîskapu liekulîgi atsaukt atpakaï, sacîdami tâpat kâ reiz ïaudis sacîja svçtajam Mârtiòam, taèu ne jau tâdâ paðâ nolûkâ: Kâlab tu mûs pamet, tçvs, un kâ rokâs mûs, pamestos, atstâj? Jo gans, iedams projâm, savas avis lemj briesmîgajâm vilku rîklçm. Un lîvi paði vçlreiz apsolîja pilnîbâ pieòemt ticîbu. Godprâtîgais vîrs noticçja ikvienam vârdam un, paklausot tirgotâju padomam un reizç païaudamies uz karaspçka ieraðanos, atgriezâs kopâ ar lîviem, jo daþi vâcieði un kâdi dâòi un norvçìi, kâ arî atseviðíu tautu piederîgie bija apsolîjuði vajadzîbas gadîjumâ atvest karaspçku. Pçc tirgotâju aizbraukðanas salieði sveica pârraduðos bîskapu ar Jûdas sveicienu un viòa garâ, sacîdami: Esi sveicinâts, rabi!, un vaicâja, cik Gotlandç maksâjot sâls un vadmala. 5 4 Ðo labvçlîbu var izskaidrot ar faktu, ka Vladimira mâte bija katoliete. 5 Indriía hronika I, Guntis Kalme

19 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 19 Ðo notikumu Latvijas Baznîcas vçstures izcilais pçtnieks Roberts Feldmanis ( ) ar sâpçm un sûrumu komentçja: Ar Jûdasa sveicienu viòi Meinhardu sveica. Ir kâdreiz tâdi vârdi, kuri paliek [ierakstîti tautas liktenî] tâ, kâ iededzinâti. 6 Viòaprât, ðie vârdi bija kïuvuði par savdabîgu mûsu tautas vizîtkarti kristietîbai. Hronika turpina: Sirds sarûgtinâjums tad nevaldîja vairs asaras, viòð devâs pâri uz Ikðíili un patvçrâs savâ mâjâ. Viòð nolika dienu, kurâ sanâkt tautai, lai atgâdinâtu tai solîjumu, bet ðie ne dienu ievçroja, ne solîjumu pildîja. Tad viòð, apspriedies ar savçjiem, nolçma doties uz Igauniju, lai kopâ ar tirgotâjiem, kas tur bija pârlaiduði ziemu, brauktu tâlâk uz Gotlandi. Tikmçr lîvi bija iecerçjuði viòu ceïâ nogalinât, taèu turaidietis Anno viòu brîdinâja un ieteica doties atpakaï. Un tâ viòð lielâ satraukumâ, nespçdams atstât zemi, atgriezâs Ikðíilç. Tâpçc viòð slepus aizsûtîja savu vçstnesi, brâli Teoderihu no Turaidas, pie pâvesta kunga pçc padoma. Teoderihs, redzçdams, ka nespçj tikt laukâ no zemes, ar dievbijîgu viltu pârvarçja lîvu radîtos ðíçrðïus, jâdams uz zirga un paòçmis lîdzi stolu 7, grâmatu un svçtîto ûdeni, it kâ gribçtu apraudzît kâdu slimnieku. To viòð, atbildçdams uz ceïinieku jautâjumiem, arî uzdeva par sava ceïa iemeslu, tâ tika laukâ no zemes un nokïuva pie visuaugstâ priestera [1195./1196.]. Visuaugstais priesteris, uzzinâjis kristîto skaitu, nosprieda, ka tos nedrîkst pamest, un norâdîja, ka tie jâpiespieþ paturçt ticîbu, ko brîvu prâtu pieòçmuði. Tâpçc viòð visiem, kas pieòemðot krustu un doðoties atjaunot turienes pirmbaznîcu, atvçlçja visu grçku atlaiðanu. 8 Kâpçc Meinarda miermîlîgajai misijai bija tik pieticîgi panâkumi? Viòð bija ieguldîjis 14 gadu darba, uzcçlis divas pilis, kristîjis, pârliecinâjis, bet faktiskie panâkumi bija maznozîmîgi un tie paði nenoturîgi. Meinards kâ miermîlîgs misionârs faktiski ienâca mînu laukâ. Vienîgie sveðinieki, kas tika ðajâ vidç pieòemti, bija tirgotâji, un arî tie ar baþâm, visi pârçjie ar neslçptâm aizdomâm. Toreizçjie sakari tautu starpâ bija divçjâdi: tirdzniecîba un karoðana; tâtad, ja neesi tirgotâjs, kas tad esi? Pat, ja esi misionârs un nâcis ar mieru, jautâjums ir kas nâk aiz tevis? 6 Ðeit un citur atsauce uz R. Feldmani sadaïa "Latvijas baznîcas vçsture". 7 Garîdznieka tçrpa sastâvdaïa. 8 Indriía hronika I, 12. Guntis Kalme 19

20 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 20 Redzam, ka, neskatoties uz misionâra miermîlîgo ieraðanos un kalpoðanu, tâ laika vide reaìçja aizdomîgi, neuzticîgi un pat agresîvi. Primitîvâs sabiedrîbas bieþi ïoti daþâdi izturas pret sveðzemniekiem daþreiz ðajâs attiecîbâs siltâkâ viesmîlîba sajaucas ar pârliecîbu, ka no sveðzemniekiem nevar gaidît nekâ laba. 9 Attiecîgajâ kontekstâ tas nozîmçja, ka, pat ja esi ieradies ar mieru, tas nenozîmç, ka vide tâpçc miermîlîgi izturçsies pret ienâcçju. Te valda visu karð pret visiem. Diez vai Meinarda situâcijâ bija kâda alternatîva, kâ vien paciest vides neuzticîbu un turpinât kalpot, necerot uz tûlîtçjiem redzamiem panâkumiem. Viòa mûþa un kalpoðanas beigas bija dramatiskas izvçles priekðâ bçgt, tâ apliecinot savas kalpoðanas mazrezultivitâti vai pakïaut sevi dzîvîbas briesmâm, varbût pat piedzîvot martiriju 10. Ðajâ grûtajâ situâcijâ Meinards izvçlçjâs lûgt militâru palîdzîbu savai un sava iesâktâ darba aizsardzîbai. Pâvests Celestîns III gadâ pçc bîskapa Meinarda lûguma ïâva organizçt krustakaru 11, jo Roma bija sapratusi, ka bez militâras iejaukðanâs misija Latvijâ nesekmçsies. Nâkamais bîskaps Bertolds (? 1198) jau ieradâs ar karaspçku, bet drîz krita kaujâ. Lai saprastu Meinarda lomu Latvijas Baznîcas vçsturç, var izmantot kontekstuâlu un kontinuitîvu pieeju. Pirmâ nozîmç skatît Meinardu un viòa misiju uz sava laika fona, kamçr otrâ izraisîto notikumu tâlâkâs atbalsîs un konsekvencçs Latvijas Baznîcas vçsturei kopumâ. Tas jo vairâk svarîgi ir tâpçc, ka Latvijas misionârs ir nozîmîgs nevis kâ autonoma vçsturiska persona, bet gan kâ: 1) kristietîbas sâkotne Latvijâ, kurai ir bûtisks un ilgstoðs turpinâjums, kuras mantinieki esam. 2) Baznîcas simbols miermîlîgai misijai. Meinarda laika Latvijas ìeopolitiskâ situâcija Ârçjâ situâcija. Reâlistiski lûkojoties tâ laika îstenîbâ, diemþçl nav pamata piekrist romantiski skatîtas brîvas Senlatvijas pastâvçðanai, jo 9 Óðáàí, Âèëüÿì. Òåâòîíñêèé îðäåí, (Ìîñêâà: Õðàíèòåëü, 2007), C Asinsliecinieks, moceklis. 11 Ðterns, Indriíis. Latvijas vçsture Krustakari (Rîga: Latvijas vçstures institûta apgâds, 2002), 155. lpp. 20 Guntis Kalme

21 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 21 dzîves tieðamîba bija skarba. No austrumiem uzmâcâs krievi. Kaut arî gadâ zemgaïi tos smagi sakâva, tomçr viòu uzbrukumi turpinâjâs Vidzemç un Latgalç. Ap gadu viòi nodibinâja meslu kundzîbu Jersikâ, Adzelç, Tâlavâ, Daugavas un Gaujas lîbieðu zemçs. No rietumiem Baltijâ spiedâs dâòi, kas gan nespçja nosûtît tirgotâjus, amatniekus un misionârus pietiekamâ skaitâ. Dâòi dibinâja klosterus gar Baltijas jûras dienvidu krastu, tomçr kristietîbas izplatîðanai paliekoðu rezultâtu nebija. Savukârt zviedru pastâvîgas apmetnes ir atrodamas ap 850. gadu Apûlç un Jûrpilî pie Grobiòas, kaut arî lîdzîgi paliekoðas kristianizâcijas pçdas nav konstatçjamas. Vâcu intereses ðajâ reìionâ izrâdîjâs krietni noturîgâkas. Viòu tirgotâji Daugavas grîvâ 12. gadsimta otrajâ pusç vietçjiem iedzîvotâjiem bija jau ierasta parâdîba gadâ Lîbeka kïuva par vâcu tirgotâju izejas bâzi ceïâ uz Latvijas teritoriju gadâ Novgorodâ vâci nodibinâja Sv. Pçtera kantori ar noliktavâm un baznîcu. Latvijas (un Baltijas kopumâ) ìeopolitisko situâciju atraðanos starp rietumiem un austrumiem ( pagânisma sala Eiropâ ) nu iezîmçja stratçìiski nozîmîgais fakts, ka tâ kâ nozîmîga tirdzniecîbas tranzîta vieta bija tapusi par vairâku ieinteresçto puðu intensîvas varas uzmanîbas objektu. Tâs visas jau bija kristianizçtas zemes un izveidojuðâs kristîgas valstis (ðî vârda viduslaiku civilizâcijas izpratnç) ar savâm interesçm un pretenzijâm. Latvijas un faktiski visas Baltijas kristianizâcijai bija izveidojuðies labvçlîgi ârçjie apstâkïi. Lîdz ar to, tas vairs bija tikai laika un þanra jautâjums, kad un kâ Senlatvija tiks iekïauta rietumu vai austrumu ìeopolitiskajâ modelî. Mçs paði nebijâm tik politiski stipri un nobrieduði, lai izveidotu efektîvu un vienotu spçku, lai ar saviem noteikumiem pieslietos vieniem vai otriem (kâ, piemçram, Mindaugs ( ), Lietuva 12 ). Ðo apstâkïu dçï vien runât par Senlatvijas faktisku neatkarîbu tâs kristianizâcijas sâkuma posmâ nav iespçjams. Pçtnieki norâda uz faktoriem, kas veicinâja latvju nevienprâtîbu: Zemkopja separâtisma tieksmes un miermîlîba ir bijuðas liktenîgas senlatvieðiem. Savrupîba kavçja vai atkal ârdîja gadâ pâvests Inocents IV pasludinâja, ka Lietuva atrodas Sv. Pçtera aizgâdnîbâ, gadâ Mindaugu kronçja par karali. Mindaugs saòçma no Livonijas mestra Lietuvu kâ feodâlo lçni, bet viòam bija jâatdod Livonijas ordenim daïa Þemaitijas un jâtvingu teritorijas. Guntis Kalme 21

22 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 22 apvienoðanos. XII gs. latvieðiem katra atseviðíâ cilts nav sava vienota valsts, nav arî visas tautas politiskâs vienîbas... Nav vçl politiski vienotas latvieðu tautas, nav arî vçl tautas kâ etnogrâfiskas vienîbas. Tâpçc arî sveðajiem ienâcçjiem bija samçrâ viegli tikt galâ ar latvieðiem, kam trûka vienotas varas un gribas. Liela daïa latvieðu apgabalu pat miera ceïâ pârgâjusi krievu vai vâcu virskundzîbâ, uzskatîdami to par droðu atbalstu cîòâ pret iebrucçjiem kaimiòiem lîbieðiem, igauòiem un leiðiem. Hronists Indriíis nezina, kâ slavçt viòus par padevîbu vâcieðiem. Bet mums sirds asiòo, dzirdot, ka mûsu senèu savrupîba vâjinâjusi viòu varu un novedusi viòus sveðu kungu atkarîbâ... Taèu senlatvieðu padevîba un miermîlîba iet roku rokâ ar droðsirdîbu un varoògaru, kad bija jâaizstâv dzimtâ zeme... Bîskapam Albertam un bruòiniekiem bija daudz jâpûlas, lai samierinâtu savas îpaðuma tiesîbâs apvainotos latvieðus un lîbieðus, kas diemþçl par vçlu bija atjçguðies savâ politiskâ tuvredzîbâ. 13 Iekðçjâ situâcija. Kâds bija vietçjais konteksts, kas sagaidîja misionâru Meinardu? Roberts Feldmanis iestâjâs pret nacionâlromantiíu nevçsturiski populistisko pseidovçstures ainu par miermîlîgajâm latvju ciltîm, kuras paverdzinâja briesmîgie vâcu bruòinieki. R. Feldmanis raksturoja situâciju Latvijas teritorijâ pirms kristianizâcijas kâ visu karu pret visiem. Laikmets un cilvçka eksistence kopumâ bija draudîga un nedroða. Latvieðu ciltis atradâs igauòu ceïâ uz lietuvjiem un otrâdi. Tiklîdz Daugava aizsala, tâ kara ceïð bija vaïâ. Latvju maztautu koka fortifikâcijas bûves nespçja izturçt ilgstoðu aplenkumu, pilis bija nelielas, kara gadîjumâ tâs spçja izmitinât maksimums daþus desmitus karotâju. Arî paðas latvju ciltis atradâs teju vai nemitîgâ savstarpçjâ karastâvoklî, tâ ka no ðî viedokïa vâci nebija vairâk sveði vai draudîgi kâ lîdzâs esoðâ cilts, ja tâ savas pretenzijas gribçja risinât agresîvi. Ðajâ vispârçju draudu situâcijâ latvjiem vajadzçja prast ne tikai cînîties, bet arî laipot. Livonijas pagâniem bija viens galvenais mçríis saglabât neatkarîbu. Tâs sasniegðanai viòi manevrçja, daþreiz ïoti sekmîgi, starp savstarpçjâ cîòâ iesaistîtajâm varâm. Livonijas cilðu vecajie nepavisam nebija bezpalîdzîgi savas iznîcinâðanas 13 Adamoviès, Ludvigs. Daþi raksturîgi vaibsti mûsu senèu garîgajâ sejâ // Izglîtîbas ministrijas mçneðraksts Nr. 11, 438. lpp. 22 Guntis Kalme

23 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 23 vçrotâji. Cits pagânu mçríis bija izmantot pareizticîbas un katolicisma puses pret saviem tradicionâlajiem sâncenðiem kaimiòu pagânu ciltîm; tas nebija viegls uzdevums, jo tik stiprs sabiedrotais viegli varçja kïût par saimnieku. Tâdçjâdi naids un ambîcijas spçlçja svarîgu lomu tajâ, ka vâjâkâs grupas tapa par krustneðu sabiedrotajiem, tai laikâ, kad ðo zemju tradicionâli dominçjoðâs ciltis centâs saglabât status quo 14. Un vietçjo cilðu savstarpçjais karð pieòçma îpaði neþçlîgas formas. 15 Latvju maztautu civilizâcijas pakâpe. Galvenajâs dzîves pamatjomâs mçs objektîvi atradâmies uz zemâkas civilizâcijas attîstîbas pakâpes. Ekonomisko situâciju raksturo Heinrihs Strods: Tirgotâji, kuri ar savâm precçm ieradâs Daugavas grîvâ XII gs., redzçja, ka pastâvoðâ Senlatvijas saimnieciskâ, sociâlâ un kultûras struktûra nav spçjîga veikt ðo preèu apmaiòu tâdâ veidâ, kâ to veica Viduseiropâ un Rietumeiropâ. Tâpçc preèu apmaiòas pilnveides nolûkâ vajadzçja dibinât ðo tirgotâju tirdzniecîbas punktus un pilsçtas, lai veiktu iecerçto saimniecisko darbîbu. Bija vajadzîgi tirdzniecîbas punkti, kur dzîvotu tirdzniecîbâ un amatniecîbâ prasmîgi cilvçki, kuri prot Eiropas valodas. Tâpçc saimnieciskie apsvçrumi noteica Baltijas tautîbu tradicionâlâs saimnieciskâs, sociâlâs un politiskâs struktûras maiòu, jo tâ vçl nebija tik labi attîstîta, lai veiktu minçtâs funkcijas, nebija gatava Viduseiropas un Rietumeiropas dzîvei 16 [izcçlums G. K.]. Lîdzîgâs domâs ir arî Indriíis Ðterns: Senlatvieðu tautas vâcu iekaroðanas sâkumâ 12. gs. beigâs politiskâ organizâcijâ atpalika no vâciem par apmçram diviem gadsimtiem. Vçl jâpatur vçrâ, ka senlatvieðu ciltis un maztautas bija nesamçrojami mazâkas tâtad militâri nespçcîgâkas par vâcu ciltîm un tautâm 10. gadsimtâ 17 [izcçlums G. K.]. Mçs nespçjâm paòemt pretî Rietumeiropas, konkrçti vâcu, augsto viduslaiku civilizâciju ar viòu noteikumiem; tâ varbût netîði pat izprovocçjâm viòu agresiju. S. Hantigtona 18 terminos runâjot, notiekoðais bija civilizâciju sadursme. 14 Esoðais stâvoklis lat. val. 15 Óðáàí, Âèëüÿì. Òåâòîíñêèé îðäåí, (Ìîñêâà: Õðàíèòåëü, 2007), C Strods, Heinrihs. Latvijas katoïu baznîcas vçsture (Rîga: 1996), 66., 67. lpp. 17 Ðterns, Indriíis. Latvijas vçsture , 112. lpp. 18 Hantington, Samuel. The Clash of Civilizations and the Remaking of World Order (London: Simon and Schuster, 1996). Guntis Kalme 23

24 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 24 Latvijas kristianizâcija: paketes princips Kas bija tas, kas stâjâs mums pretî? Sâkotnçji mûsu senèi redzçja daþus vâcu kuìus ar tirgotâjiem un lîdzi braucoðu priesteri, misionâru. Kristîgâs civilizâcijas ieraðanâs shçma un loìiski hronoloìiskâ secîba pagânu zemç bija ðâda: tirgotâjs misionârs karavîrs. Kristietîba ieradâs Livonijâ uz tirgotâju kuìiem 19. Rietumu civilizâcija ienâca paketes, savdabîga komplekta veidâ, kas bija vienîgi saòemama vai atraidâma visa kopumâ. Tirdzniecîba, kâ arî miermîlîgâ Kristus evaòìçlija vçsts izplatîðana un kolonizâcija ar bruòotu spçku gâja roku rokâ. Pie ðîs paketes piederçja ne vien misija, bet tajâ ietilpa vçl kas vairâk ne mazâk kâ visa kristîgâ civilizâcija savâ varenîbâ, ar saviem sociâlpolitiskajiem, juridiski administratîvajiem, garîgi kulturâlajiem komponentiem. R. Feldmanis par to rakstîja: pagânticîgo tautu kristianizçðanas ideja savâ laikâ varçja bût saprotama tikai caur kristîgâs valsts robeþu paplaðinâðanu 20, kas dzîvç faktiski nozîmçja invâziju un kolonizâciju. I. Ðterns ðo domu turpinâja: Vâci Senlatvijâ sekoja tai paðai metodei kâ vendu zemçs gar Baltijas jûru: sâka ar tirdzniecîbu, un, miermîlîgai sludinâðanai nesekmçjoties, kristietîbu uzspieda ar karu, kura parastâ forma ðajâ laikâ bija krustakarð. 21 Krustakarð kâ misijas veids un laikmeta Zeit Geist 22 daïa bija tâ laika dzîves realitâte no kura nebija iespçjams izvairîties. Meinards pats dzîvoja krusta karu sâkuma laikmetâ, tas bija garîgais fons, kurâ viòð uzauga un izveidojâs kâ kristîga personîba, misionârs; viòð no tâ varbût varçja uz laiku norobeþoties, bet ne bût no tâ pilnîgi neatkarîgs. Baznîcas krusta karu esprit 23 bija kïuvis par kristîgâs valsts ideoloìiju, jo politiskâ un reliìiskâ lojalitâte toreiz gâja rokrokâ. Lai arî Meinards pats nebija par varmâcîgu metoþu lietoðanu misijâ, taèu, kâ redzçjâm, pat viòð mûþa beigâs bija spiests izðíirties par karaspçka aicinâðanu lîbju agresivitâtes nomierinâðanai. 19 Fletcher Richard. The Barbarian Conversion from Paganism to Christianity (NY: Henry Holt and Co, 1997), P Citçts pçc: Simakins Juris. Kristietîbas sâkumi Latvijâ (garîgie un psiholoìiskie aspekti). Bakalaura darbs baznîcas vçsturç (Rîga: LU Teoloìijas fakultâte, 1994), 21. lpp. 21 Ðterns, Indriíis. Latvijas vçsture , 155. lpp. 22 Laika gars vâcu val. 23 Gars franèu val. 24 Guntis Kalme

25 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 25 Meinarda (pat, ja viòð to pats neapjauta) un lîdz ar to arî mûsu kâ kristîgâs Baznîcas vçsturiskâ drâma ir tâ, ka bîskaps faktiski atvçra durvis tâlâkai invâzijai un kolonizâcijai Drang nach Osten 24 ideoloìijai un praksei. Viòa misijas miermîlîgais raksturs izbeidzâs vietçjo nelabvçlîgo apstâkïu spiediena ietekmç. Misionâram bija principâ iespçjams gût militâru palîdzîbu, uz to païauties, un viòð to kritiskâ brîdî arî darîja. Tieði tâpçc ir nozîmîgi ieraudzît Meinarda rîcîbu, tâs motîvus un viòa laikmeta ideoloìijas raksturlielumus. Tas prasa nelielu ekskursu Senbaznîcas teoloìijâ attiecîbâ uz varmâcîbas lietojumu. Ieskats Senbaznîcas varas teoloìijâ Varmâcîbas lietojums aizvien ir satraucis Baznîcas domâtâjus. Baznîctçva Augustîna ( ) izpratni par varmâcîbas leìitîmu lietojumu noteica viòa laika konteksts, proti, cîòa ar íecerîbâm Baznîcas iekðienç. Augustîns prasîja, lai varmâcîbas îstenotâjiem bûtu attaisnojami, pareizi nodomi. Kalna sprediía skaidrojumâ Augustîns uzsvçra, ka soda nolûkam ir jâbût vçlmei darît sodâmo laimîgu. Sods jâlieto mîlestîbâ, kas konkrçtajâ jautâjumâ ir pârvarçjusi naidu. Kristus ir atraidîjis atriebîbas naidu, Viòa mîlestîba tiecas labot mîlamo. Augustîns meklçja bibliskus varmâcîbas lietojumu leìitimçjoðus piemçrus no Mozus, Elijas, Pâvila un Jçzus Kristus dzîvçm (kurð, piemçram, ar varu izdzina pârdevçjus no tempïa un darîja Saulu aklu uz Damaskas ceïa). Tas sniedza attaisnojumu íecerîbu apspieðanâm. Tâ, viòaprât, bija taisna rîcîba, mîloðai Baznîcai sadarbîbâ ar mîloðu valsti, atdarinot Jçzu Kristu, piespiest íecerus atteikties no savâm kïûdâm viòu paðu labuma dçï. Augustîns piesauc Svçto Rakstu vietu Jaunâs Derîbas Lûkas evaòìçlijâ 14. nodaïas 23. pantâ lîdzîbu par kâzu galdu saimnieku, kurð izsûta kalpu uz ceïa, lai tas spieþ ienâkt viesus. 25 Augustîna ideja, kas attiecâs uz íeceriem, pret kuriem Baznîcai vçl bija zinâms pamats uzskatît, ka tâ leìitîmi lieto disciplinçjoðu spçku, tika mehâniski pârnesta uz pagâniem. 26 Krusta kara ideoloìija 24 Dziòa uz austrumiem vâcu val. 25 Riley-Smith, Jonathan. Crusading as an Act of Love // Madden Thomas, ed. The Crusades. The Essential Readings (Oxford: Blackwell, 2002), P Turpat, 42, 43. lpp. Guntis Kalme 25

26 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 26 izcçlâs, Augustîna taisnâ kara mâcîbai vçsturiski îsâ laikaposmâ transformçjoties par svçto karu. Krustakara ideoloìija Pâvests Eugçnijs III (? 1153) rakstîja, ka tie, kuri atbildçja Pirmâ krusta kara aicinâjumam, bija iededzinâti ar þçlsirdîbas liesmu, viòi stipri cînîjâs pret tiem, kas zaimo Kristu, apgâna Kristus svçtnîcu. 27 Te zîmîgi, ka kristietîbâ ïoti nozîmîgais teoloìiskais jçdziens caritas 28 ir savienots ar krustakaru. Rilejs-Smits savâ rakstâ Krustakarð kâ mîlestîbas rîcîba saka, ka ideja par krustakara karotâju, kas pauþ mîlestîbu, piedaloties bruòotâ vienîbâ, bija viduslaiku augstâkâs garîdzniecîbas domâðanas sastâvdaïa. 29 Tika uzskatîts, ka krustakarotâji îpaði izteica savu mîlestîbu uz Dievu burtiski topot par Kristus sekotâjiem. No paða sâkuma pret viòiem attiecâs kâ Kristus kareivjiem, kas ir iesaistîjuðies ekspedîcijâ mîlestîbas uz Viòu dçï. Krusta uzòemðanâs, krusta ðûðana uz drçbçm kâ zvçresta zîme krustakaram tika skatîta kâ atbilde Kristus teiktajam: Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar bût Mans mâceklis (Lûkas evaòìçlijs 14, 27). Pâvests Inocents III (1160 vai ) apelçja pie ticîbas: Kurð gan liegtos mirt par viòu, kurð mûsu dçï tika darîts paklausîgs lîdz nâvei, krusta nâvei? un: Ja Dievs piedzîvoja nâvi cilvçku labad, vai kâds varçtu ðaubîties mirt par Dievu?. 30 Krustakara sprediíotâjs bîskaps Vitrijas Jçkabs (Jacques de Vitry 1160/ ) sludinâja: Tev ir tava miesa un dvçsele un viss, kas vien tev ir no Augstâkâ Valdnieka un ðodien viòð ir tevi saucis kaujâ;.. viòð piedâvâ tev tik daudz un tik labas lietas, grçku piedoðanu, lai kâds bûtu sods vai vaina, un pâri visam mûþîgo dzîvi. 31 Rilejs-Smits skaidro: Mîlestîba, pat tâdâ izkropïotâ formâ, kâ tâ tika sniegta potenciâlajiem krusta karotâjiem, bija teoloìiski svarîga krustakara kustîbai, jo kristieðiem visos laikos svçta varmâcîba nevar tikt pasniegta savâdâk kâ uz mîlestîbas pamata. Un þçlsirdîbas ideja sniedza krustakariem 27 Riley-Smith, Jonathan. Crusading as an Act of Love, P Mîlestîba lat.val. 29 Riley-Smith, Jonathan. Crusading as an Act of Love, P Turpat, P Turpat, P Guntis Kalme

27 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 27 ðo pievilcîbu, kamçr visa veida motîvi noteica latîòu kristieðu atbildi pâvestu apelâcijâm uzòemties krustu; laikabiedri patiesi juta, ka iesaistâs morâli gandaroðâ pasâkumâ. Laikmetâ, kurâ dominçja nopelna teoloìija, tas izskaidro, kâdçï par lîdzdaïu krustakaros ticçja, ka tie sniedz nopelnus, kâpçc ekspedîcijas tika uzlûkotas kâ noþçlas darbi, kas sniedz indulgences, un kâpçc nâve kaujas laukâ tika uzskatîta par martiriju... Kâ kristîgâs mîlestîbas izpausmes krustakari bija tikpat daudz atjaunota garîguma produkti centrâlajos viduslaikos, ar to centieniem dzîvot vita apostolica 32 un paust kristîgos ideâlus aktîvos mîlestîbas darbos, kâ tas bija slimnîcu, augustînieðu un premonstratensieðu 33 pastorâlajâ darbâ. 34 Tâ radâs jauns reliìiskâs dzîves veids bruòinieku ordenis. Templieðu ordeòa statûtu autori rakstîja: Mçs ticam, ka ar dieviðío providenci ðo jauno reliìisko ordeni tu esi radîjis svçtajâs vietâs, lai tu apvienojot karavîra prasmes ar reliìisku dzîvi, un ðâdi ordenis varçtu cînîties ar ieroèiem un... sakaut ienaidnieku. 35 Sv. Bernards no Klervo ( ) savâ sacerçjumâ Par jaunâs bruòniecîbas slavinâjumu vçstîja: Nav tâda likuma, kas aizliegtu kristietim pacelt zobenu... Evaòìçlijs ir aizliedzis tikai netaisnus karus kristieðu starpâ. Priekð tiem, kas izvçlçjuðies sev karavîra taku, nav cçlâka uzdevuma, kâ nogalinât pagânus,.. Lai ticîbas bçrni òem katrâ rokâ pa zobenam un ceï tos pret ienaidnieku! 36 Protams, vienmçr jâòem vçrâ ne tikai ideoloìija, bet arî tâs izpratne un iesaistîto personu motivâcija: Cilvçkiem, uzòemoties krustu, bija daþâdi iemesli, un visbieþâk pasaulîgi iemesli bija sajaukti ar ideâlismu un reliìisku entuziasmu. Tie no laikabiedriem, kuru interesçm nebija nekâ kopîga ar krustakariem, viegli tajos atrada liekulîbu un viltu, kâ tas notiek arî mûsdienâs. Kâ tagad, tâ toreiz cilvçki deva priekðroku ticçt tam, kam gribçja ticçt. Misionâru pûles, gluþi pretçji, pamatojâs uz entuziasmu. Var, protams, turçt aizdomâs klçriíi 37, kurð dodas sludinât Dieva vârdu, godkârç vai mçìinâjumos palielinât savu bîskapiju, bet ðo pûïu balvu 32 Apustulisku dzîvi lat.val. 33 Katoïu mûku ordenis, kuru dibinâjis Sv. Norberts Premontre, Francijâ gadâ. 34 Riley-Smith, Jonathan. Crusading as an Act of Love, P Citçts pçc: Riley-Smith Jonathan. Turpat, P Clairvaux, Bernhard von. Sämtliche Werke lateinisch / deutsch. Ad milites Templi. De laude novae militiae An die Tempelritter. Lobrede auf das Rittertum. III. De nova militia (Innsbruck: Tyrolia-Verlag, Bd.1.) S Klçrs garîdzniecîba. Klçriíis pie garîdzniecîbas kârtas piederoðs. Guntis Kalme 27

28 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 28 dalîja daudzi, bet risks tika tikai viòam vienam. Tos, kuri ziedoja svçtajai lietai naudu, gaidîja gods un, iespçjams, glâbðana mûþîgajâ dzîvç, bet tos, kuri gâja pie pagâniem ar Dieva vârdu, gaidîja vai nu slava un gods, vai agra mocekïa nâve. 38 Kontinuitîvais skatîjums Meinards kâ viduslaiku Baznîcas misijas paradigmas daïa Meinards mûs ðodien interesç ne tikai un ne tik daudz pats par sevi, bet kâ kristietîbas sâkotne Latvijâ. Tâpçc, skatot Meinarda fenomenu kontekstuâli, ir jâjautâ: kâda lielâka, tâlejoðâka vçsturiska un baznîciska procesa sastâvdaïa viòð ir? Kas notika tâlâk, kas nâca pçc viòa? Kâdus procesus viòa darbîba izraisîja vai vismaz bija priekðesoða tiem? Proti, kontekstuâla pieeja paredz skatît notiekoðo arî kontinuitîvi, kas ir ne mazâk nozîmîgi, jo norâda ne tikai uz tieðajâm cçloòsakarîbâm, bet arî uz netieðajâm un tâlâkajâm. Ar Meinarda nâvi misija Livonijâ nebeidzâs. Meinarda misijas neveiksme vai mazie panâkumi (vienalga, cik strikti viòa darbîba tiek vçrtçta) neatturçja eklesiâlo viduslaiku valsti no tâlâkas misijas kâ kristîgâs valsts izpleðanâs funkcijas turpinâðanas. Faktiski, lielos mçrogos runâjot, notika tikai metoþu nomaiòa, tika izmçìinâts viens darbîbas veids pçc otra, lîdz mçìinâjumu un kïûdu ceïâ tika panâkts toreizçjâs Baznîcas pârvaldesprât veiksmîgâkais risinâjums. 39 XII gadsimts redzçja daudzus mçìinâjums paplaðinât katoliskâs pasaules ietvarus.. Parasti pirmie pagânu zemçs gâja misionâri, pçc tam, kad viòu pûles nevainagojâs panâkumiem, lietâ tika likti ekonomiskâs sviras un ieroèi 40 [izcçlums G.K.]. 38 Óðáàí, Âèëüÿì. Òåâòîíñêèé îðäåí, C Òemot vçrâ Baznîcas kâ dieviðíi-sociâlas institûcijas darbîbas ilglaicîgumu, tâs vadîba ir galvenokârt orientçta uz tâlu skatîjumu. Proti, lielâs lînijâs ir principâ vienalga, cik daudz laika un cilvçkresursu, pûïu un upuru kâds konkrçtais misijas lauks prasa, izðíiroðais ir tas, ka kaut kâds darbs tur tomçr notiek, pat, ja ne pârâk efektîvs. Tâpçc tâs stratçìija ir trîssoïu minimums: saglabât misijas procesa fizisko klâtbûtni, optimums pçc iespçjas aktîvi misionçt, maksimums efektîvi konvertçt. Katrâ no ðiem soïiem viduslaiku Baznîca faktiski pieïâva visus lîdzekïus. 40 Óðáàí, Âèëüÿì. Òåâòîíñêèé îðäåí, C Guntis Kalme

29 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 29 Meinards, Bertolds un Alberts kopâ pârstâvçja augsto viduslaiku Baznîcas misijas paradigmu tâs noteiktâ veselumâ. Proti, katrs no minçtajiem bîskapiem pârstâvçja kâdu daïu no izveidotâ vai attîstîbâ esoðâs misijas parauga. Meinards pârstâvçja miermîlîgo daïu, Bertolds agresîvo, Alberts reâlpolitisko, spçka diplomâtiju, kas zinâmâ mçrâ apvieno abus iepriekðçjos. Turklât ârçju panâkumu ziòâ tâ izrâdîjâs sekmîgâkâ. Latvijas Baznîcas vçstures teoloìijas uzdevums H. Strods saka: Baznîcas vçsturei lielâs lînijâs ir jâatklâj tautas reliìiskâ attîstîba, tâs virzoðie un nâvçjoðie spçki, tâs saturs un veids katrâ laikmetâ. 41 Tâpçc Latvijas Baznîcas vçstures teoloìijas uzdevums ir formulçjams ðâdi: atklât evaòìçlija (aizvien) neðanu, nâkðanas (aizvien) saòemðanas dinamiku Latvijâ un latvieðos. Faktiski, garîgâ nozîmç Latvijas Baznîcas vçsture kopumâ ar evaòìçlija vçsts nâkðanas lçno, mokoðo, pretrunîgo gaitu latvieðu tautâ savâ ziòâ tikai nesalîdzinâmi pârâkâ pakâpç demonstrç, ilustrç un ir paralçle Kristus vçsts nâkðanai pie indivîda; tâ nereti ir ilgstoða, pretiðíîbu pilna, sâpîga, jo tâ ir vecâ cilvçka nomirðana un jaunâ dzimðana, un te nav îsâ ceïa. Te vçrts atcerçties vâcu luterâòu teologa Dîtriha Bonhçfera ( ) teikto: Kad Kristus [kâdu] aicina, viòð spieþ to nâkt un mirt. Katra Jçzus pavçle ir aicinâjums mirt, ar visâm mûsu dziòâm un kârîbâm. Bet mçs negribam mirt, un tâpçc Jçzus Kristus un viòa aicinâjums nepiecieðami ir mûsu nâve tâpat kâ mûsu dzîvîba. Aicinâjums uz mâceklîbu Kristîbu Jçzus Kristus vârdâ nozîmç kâ nâvi, tâ dzîvîbu. 42 Katrs ticîgais var atsaukt atmiòâ ðo iekðçjo pârdzimðanas procesu un censties iztçloties, ko tas pârdzîvojumu un laika ziòâ var nozîmçt veselai tautai! 41 Strods, Heinrihs. Latvijas katoïu baznîcas vçsture , 10. lpp. 42 Boenheffer, Dietrich. The Cost of Discipleship // Trans. R. H. Fuller (New York: Macmillan, 1959), P. 79. Guntis Kalme 29

30 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 30 Jautâjums salîdzinoðajâ misioloìijâ Meinarda un viduslaiku Baznîcas misija kopumâ izvirza svarîgus jautâjumus Latvijas Baznîcas vçstures jomâ. Vçsturiski kristîgâ ticîba ïoti lçni un visai pretrunîgi iesakòojâs latvieðos. Lûk, kâ par faktisko rezultâtu raksta Ludvigs Adamoviès:.. ne oficiâlâ katoïu teoloìija pârvaldîja latvieðu uzskatu pasauli. Galvenâ kârtâ tur nogulsnçjâs katoïu kulta un kultiskâs maìijas ietekme, svçto leìendu brînumpasaule un baznîcas prakses prasîbas. Bet ar tâm apvienojâs un tâm pakïâvâs daudz senlatviska pagânisma elementu, tâ, ka galu galâ katolisms 16. un vçl 17. gadsimtâ bija îsti latvisks katolisks sajaukums jeb sinkrçtisms 43, puskristiânisms un puspagânisms. 44 Un: visu ðo sinkrçtisko senlatvieðu reliìijas veidojumu varçtu zîmîgi nosaukt par Mîïdieviòa un mîïâs Mâras reliìiju. 45 Lîdztekus tam jâòem vçrâ arî konstanti uzturçtâ sociâlðíiriskâ barjera starp klçru un vietçjiem iedzîvotâjiem. No paðiem kristianizâcijas sâkumiem Latvijas baznîcu iezîmç îpatnîba..: niecîga privileìçta vâcu minoritâte valdîja pâr lielu majoritâti, katru draudzi, visu tautu. Baznîca bija zemes baznîca, bet nekïuva tautas baznîca. 46 Tas neveicinâja simpâtijas pret kristîgo ticîbu un Baznîcu. 18. gadsimtâ no tâs paðas Vâcijas, kas savulaik bija sûtîjusi Meinardu, Bertoldu un Albertu, ieradâs citi misionâri, grâfa N. Cincendorfa ( ) sûtîtie hernhûtieði. Kristîgâ vçsts lîdz tam visnotaï nominâlkristîgajâ Latvijâ nu vçrsâs plaðumâ strauji un iesakòojâs latvieðos dziïâk nekâ iepriekðçjos gadsimtos. Lûk, kâ par tâs izplatîbu un ietekmi 100 gadu laikâ raksta pçtnieks: Brâïu draudze pieauga par arvien ietekmîgâku, arîdzan politisku spçku. Nu jau 100 gadus tâ palika vienîgâ latvieðu organizâcija, kas vienoja latvieðu sabiedrîbu un bija tâs augstâkâ garîgâ autoritâte. Kustîbu vadîja latvieðu sabiedrîbas elite èaklâkie, krietnâkie, gudrâkie un turîgâkie tautas dçli un meitas. Ar to hernhûtieði krasi atðíîrâs no citiem zemniekiem, veidodami vâcbaltieðu daþkârt nicîgi 43 Atðíirîgu reliìiju daþâdu elementu apvienojums. 44 Adamoviès, Ludvigs. Latvieðu ieaugðana kristietîbâ // Evaòìçlija gaismâ (Rîga: Ev.-lut. Baznîcas virsvalde, 1939), 140. lpp. 45 Adamoviès Ludvigs, Turpat, 141. lpp. 46 Veinbergs, Aleksandrs. Baznîcas çrkðíu ceïð Latvijâ. Manuskripts, 4. lpp LELBÂL arhîvs, mape A. Veinbergs. 30 Guntis Kalme

31 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 31 apzîmçto, tâ saucamo zemnieku aristokrâtiju gadâ notika valsts paðpârvaldes sistçmas reformas, kas zemniekiem ïâva ieòemt pçrminderu, skolotâju, skrîveru, pagasta tiesneðu un citus amatus. Visbieþâk ðiem amatiem izvçlçja hernhûtieðus. Ðajos gados Brâïu draudze Vidzemç un Igaunijâ sasniedza savus iespaidîgâkos apjomus Protams, var sacît, ka tas bija cits laikmets un cilvçki jau bija vairâkus gadsimtus auguði nosacîti kristîgâ kultûrâ, bet tieðâm tikai nosacîti, jo lîdz Brâïu draudþu laikam reliìijâ valdîja formâlisms un virspusçjîba. Tas, kas atðíir pçc bûtîbas ðos divus misijas modeïus (viduslaiku Baznîcas un hernhûtisma), ir Baznîcas vadîbas attieksme pret draudzi. Brâïu draudzes bija garîga atmodas kustîba no apakðas, tâs vadîba veidojâs no vietçjiem, nacionâlajiem kadriem. No Vâcijas nâkuðie sludinâtâji pârsvarâ bija vienkârði zemnieki, amatnieki. Viòi tika latvju sirsnîgi uzòemti, saukti par vâcbrâïiem. Starp viòiem un latvjiem nepastâvçja sociâlâs barjeras, tikai valodiska, un tâ misionâru neambiciozâs attieksmes dçï izrâdîjâs viegli pârvarama. Savukârt Meinards, Bertolds, Alberts un viòiem sekojoðie Baznîcas varas nesçji bija eklesiâlas institûcijas pârstâvji, kas viòu gadîjumâ nozîmçja pârstâvçt arî ar Baznîcu saausto viduslaiku valsti, tâtad jau minçto kristîgâs civilizâcijas komplektu. Meinarda misiju iezîmçja pamatiedzîvotâju neuzticçðanâs, vçlâk tâ viòa misijas pçcteèu agresîvâs un nekompetentâs rîcîbas dçï pieauga daudzkârtîgi. Kristîgâ vçsts Latvijâ bija un palika no augðas uzspiesta, reliìiskai institûcijai izteikti dominçjot pâr sludinâmo vçsti. Komunikâcijas teorija vçsta, ka institûcija un vçsts, abi ir savstarpçji nepiecieðami viens otram. Vçsti nevar nest ilgstoði un konsekventi, ja nav to komunicçjoðâ un tehnoloìiskâ atbalsta institûcijas. Savukârt institûcija, absorbçjot vçsti, ieciklçjas uz sevi, notiek mçríu nomaiòa proti, tos nolûkus, kuriem tâ tika radîta, nomaina ar sevi uzturoðiem un savas savtîgâs intereses atraþojoðiem. Tâ veidojas t.s. birokrâtijas slimîbas : hierarhisms, ambîciju dominante, bosisms 48, iniciatîvas slâpçðana utt. 47 Ceipe, Gundars. Hernhûtieðu brâïu draudzes vieta latvieðu vçsturç un mûsdienâs. Tradîcija // Teoloìija: teorija un prakse. Mûsdienu latvieðu teologu raksti I / Red. J. Rubenis (Rîga: Zvaigzne ABC), 280. lpp. 48 Politiskas kontroles veids, kas centrçjas ap vienu varas figûru (bosu), autoritatîvs vadîbas stils. Guntis Kalme 31

32 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 32 Baznîcâ vajadzçtu valdît izteiktai evaòìçlija vçsts dominantei, institûcija tajâ nepiecieðama tikai vçsts neðanai, tâtad par tik, par cik. Brîvbaznîcu aprindâs misijâ sâka nereti lietot argumentu: tas nav par Baznîcu, bet par Jçzu!, proti, Baznîcu tâs kïûmîgas vçstures un prakses dçï labâk nepieminçt. Ir arî piedzîvots, ka vçrâ òemams aktîvu, pieredzçjuðu, nobrieduðu kristieðu skaits cenðas izvairîties no saskarsmes ar Baznîcas hierarhiskajâm struktûrâm, ja un kad tas ir iespçjams. Protams, daïçji tas skaidrojams ar mûsu laikmeta kopçjo tendenci neuzticçties institûcijâm, tomçr Baznîcai savas misijas dçï vajadzçtu bût pozitîvajam izòçmumam. Latvijas Baznîcas vçstures mâcîba Baznîcai Mçdz sacît, ka no vçstures jâmâcâs. Meinarda paða un misija pçc viòa uzdod jautâjumus un izraisa nopietnas pârdomas. Mçs esam savu garîgo senèu mantinieki. Vçstures uzdevums nav paðmçríîgs faktu izklâsts. Vçsture kâ spçja mâcîties no bijuðâ ir apjçgta pagâjîba, proti, tâda, kurai uzdoti grûti jautâjumi un iegûtas atbildes. Tas pilnâ mçrâ attiecas kâ uz Baznîcu, tâ sabiedrîbu. Ja Baznîca vçlas saglabât uzticamîbu savai vçstij, tad tai jâbût pirmajai ðai ziòâ. Lai uzturçtu savas morâlâs tiesîbas mâcît, ir vispirms jâmâcâs paðiem. Baznîcai jâierauga tâs vçsturç pretruna starp kristîgâs vçsts apriori miermîlîgo saturu un tâs neðanas vçsturiski konkrçto varmâcîgo veidu. To nedrîkst aizskaidrot projâm. Tas nozîmç bût gataviem mainît attieksmi pret notikuðo. Par krustakaru lasâm sekojoðo: Pâvests Jânis Pâvils II krusta karus raksturoja kâ cieðanu ceïu, gaismas un tumsas ceïu. 49 Lai arî sekojoðais oficiâlais Vatikâna teksts ir ïoti lakonisks, tomçr tam varbût var tikt pieðíirta principiâla nozîme: gada 12. martâ pâvests Jânis Pâvils II vadîja ceremoniju, kas kïûs par vçsturisku notikumu. Pirmo reizi svinîgâ ceremonijâ Romas pâvests lûdza piedoðanu par Baznîcas bçrnu pagâtnes un tagadnes vainâm. Ticîbas kalpoðanâ pieïauto grçku atzîðana. Kardinâls Jozefs Racingers: Lûgsimies, lai mçs katrs, raugoties uz Kungu Jçzu, kas 49 Citçts pçc: Flori, Jean. Ideology and Motivations in the First Crusade // Nicholson Helen, ed, Advances in the Crusades (London: Palgrave, 2005), P Guntis Kalme

33 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 33 ir lçnprâtîgs un pazemîgu sirdi, atzîtu, ka pat Baznîcas ïaudis, veicot patiesîbas aizstâvçðanas nopietno pienâkumu, ticîbas un tikumîbas vârdâ daþkârt ir pielietojuði metodes, kas nav saskaòâ ar Evaòìçliju. 50 Un: To grçku atzîðana, kas nodarîti, rîkojoties pret mîlestîbu, mieru, tautu tiesîbâm un cieòu pret kultûrâm un reliìijâm. Arhibîskaps Stîvens Fumio Hamao: Lûgsimies, lai apdomâjot Jçzu, mûsu Kungu un mûsu Mieru, kristieði spçtu noþçlot tos vârdus un attieksmi, ko izraisîjusi lepnîba, naids, vçlme pakïaut sev citus, naidîgums pret citu reliìiju locekïiem un pret sabiedrîbas vâjâkajiem slâòiem.. Pasaules Kungs,.. Tu mûs aicinâji mîlçt savus ienaidniekus, darît labu tiem, kas mûs ienîst, un lûgties par tiem, kas mûs vajâ. Tomçr kristieði bieþi ir nolieguði Evaòìçliju. Pakïaujoties varas mentalitâtei, viòi ir pârkâpuði etnisko grupu un tautu tiesîbas, un izrâdîjuði nicinâjumu pret viòu kultûru un reliìiskajâm tradîcijâm... dâvâ mums Tavu piedoðanu! 51 Latvijas Baznîcas vçstures mâcîba sabiedrîbai Latvijas Baznîcas vçsture izvirza arî zinâmus izpratnes jautâjumus laicîgajai vçsturei. Tâ galvenokârt attiecas uz vçsturisko aizspriedumu izklîdinâðanu, kuri parasti ir aloìiskas dabas, bet emocionâli iedarbîgi. Pirmais no aizspriedumiem attiecas uz faktu, ka kristîgo ticîbu mums ir nesuði sveðzemnieki, tâdçï vien tâ ir atraidâma. R. Feldmanis par to rakstîja: Latvieðu cilðu kristianizâcija un iesaistîðanâs Eiropas reliìiskajâ un kultûras dzîvç gandrîz bez izòçmuma ir notikusi ar citu tautu vâcu, krievu, zviedru, poïu, dâòu iniciatîvu un viòu vadîbâ... Tâ kâ ðeit mûsu vairîðanâs no tâ, ka mçs esam no sveðâm rokâm saòçmuði kristîbu,.. ir tâds ïoti nepârdomâts pârmetums vai iebildums, kurð nepavisam nav kaut kas specifisks, mums raksturîgs, bet vispâr kristîgajâ Baznîcâ ïoti bieþi notiekoðs. Tâ mçs ðo daþâdo tautu iniciatîvâ un vadîbâ, lai gan tâ mums kâdreiz bijusi nemîlama, bet taisni ðinî iniciatîvâ, esam tapuði par kristîgâs vçstures sastâvdaïu prayer-day-pardon_en.html 51 Turpat. Guntis Kalme 33

34 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 34 Otrs aizspriedums attiecas uz jau minçto kliðeju par kristietîbas varmâcîgo ievieðanu, kas it kâ tâdçï vien attaisnotu kristîgâs ticîbas atraidîðanu kopumâ. Jau vairâk nekâ vienâ paaudzç baznîca cenðas atspçkot tautâ iesakòojuðos ieskatu, ka latvieði kristîgâs ticîbas un baznîcas lietâs drîkst bût vçsi jau tâpçc vien, ka kristietîbu Latvijâ 12. un 13. gadsimtâ ieveda ar uguni un zobenu... Slikti Kristus kalpi, krusta bruòinieku ekspansijas tieksmes un varaskâre nedod mums tiesîbu negatîvi spriest par ticîbu paðu un Kristus baznîcu. 52 Un: Ðâda misijas metode vairâk traucç nekâ veicina kristîgâs ticîbas pieòemðanu, jo naids pret iekarotâju viegli vçrðas arî pret viòa pârstâvçto kristietîbu. Un ar to rodas spriegums starp nacionâlo patriotisko ideoloìiju vienâ un kristietîbu otrâ pusç. Bet galu galâ kristietîbas iekðçjâ iesakòoðanâs un uzvara nav atkarîga no misijas metodes; to noteic un veic paðas kristietîbas iekðçjâ vçrtîba. 53 Tâpat arî: Dziïâ sociâlâ un nacionâlâ plaisa starp baznîcas vadîtâjiem un darbiniekiem vâcieðiem vienâ pusç un draudþu locekïu lielo vairumu latvieðiem, otrâ pusç ir bijusi par kavçkli un traucçjumu baznîcas un ticîbas dzîves normâlai un ideâlai attîstîbai... bet kristietîbas iekðçjais spçks un svars ir bijis stiprâks par visiem ðíçrðïiem un pârvarçjis tos, iegûdams latvieðus kristîgai baznîcai un ticîbai. 54 Lai ðis bet iesakòotos, Baznîcai vçl daudz kas darâms. Treðais aizspriedums saistâs ar latvieðu maztautu zaudçjumiem kristianizâcijas rezultâtâ. Te noteikti jâmin senlatvju cilðu neatkarîbas un vairâkos gadîjumos arî senlatvju sâkotnçjâ valstiskuma zudums, neiespçjamîba paðiem veidot savu likteni daudzu gadsimtu garumâ. Tas ir lielâ mçrâ bojâjis mûsu tautas mentalitâti, garîgo satvaru un vçrtîbu sistçmu. Neskatoties uz viduslaiku Baznîcas toreiz îstenoto agresîvo kristianizâcijas un Vâcu ordeòa kolonizâcijas Drang nach Osten stratçìiju (atcerçsimies R. Feldmaòa sacîto: pagânticîgo tautu kristianizçðanas ideja savâ laikâ varçja bût saprotama tikai caur kristîgâs valsts robeþu paplaðinâðanu 55 ), tomçr jâatzîst, ka kristianizâcijas rezultâtâ latvieðiem ir arî vairâki bûtiski ieguvumi. 52 Veinbergs, Aleksandrs. Baznîcas çrkðíu ceïð Latvijâ. Manuskripts, 7. lpp. LELBÂL arhîvs, mape A. Veinbergs. 53 Adamoviès, Ludvigs. Latvieðu ieaugðana kristietîbâ // Evaòìçlija gaismâ (Rîga: Ev.-lut. Baznîcas virsvalde, 1939) 138. lpp. 54 Turpat, 142. lpp. 55 Citçts pçc: Simakins Juris. Kristietîbas sâkumi Latvijâ (garîgie un psiholoìiskie aspekti). Bakalaura darbs baznîcas vçsturç, 21. lpp. 34 Guntis Kalme

35 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 35 Pirmkârt, objektîvi mûsu kristianizçðana (pat tâdâ veidâ, kâdâ tâ noritçja) ir vienojusi latvju maztautas, gadsimtu gaitâ izveidojot to par latvieðu tautu. Vçlâkie politiskâs atkarîbas gadsimti ietvçra latvieðu ciltis vienâ politiskâ vienîbâ, un lîdz ar to latvieði izveidojâs par etnogrâfisku vienîbu. Kopçji likteòi un gaitas, kaut arî cittautieðu virskundzîbâ, sakausçja latvieðu ciltis par vienu tautu. 56 R. Feldmanis rakstîja: Pâvesta Innocenta III mçìinâjumi izveidot ðeit garîgo valsti Terra Mariana 57 pâvesta tieðâ pârziòâ, pârvaldîbâ ierosinâja vietçjo cilðu konsolidçðanos un divu tautu latvieðu un igauòu izveidoðanos. Otrkârt, kristîgâs ticîbas ievieðana ir vedusi latvieðu tautu Rietumeiropas kristietîbas un kultûras apritç. R. Feldmanis teica: Latvijas vçstures sâkotnîba sakrît ar mûsu Baznîcas vçstures sâkotnîbu... Laiks, kas bijis pirms Latvijas kristianizâcijas, zinâmâ mçrâ ir Latvijas aizvçstures laiks, minçjumu un vispârçjo vçrojumu laiks, bet îsti vçsture, kas jau ir fundçta 58 notikumu un noriðu precizçjumâ un arî to dziïâkâ vçrtçjumâ, tas ir sâcies tikai ar Latvijas kristianizâciju. Proti, mçs kâ etniska vienîba tikâm ierakstîti vçstures annâlçs, gan vçl tikai citu tautu hronikâs 59 (skandinâvu, krievu un vâcu). Ar kristîgâs ticîbas saòemðanu mçs kâ etnoss tapâm par apzinâto, rakstiski fiksçto pasaules daïu, uzsâkâm ilgo ceïu tapðanâ no vçstures objekta par tâs subjektu. Treðkârt, uz vairâkiem gadsimtiem Livonijas valsts pa Latvijas austrumu robeþu novilka rietumu-austrumu kultûru un ticîbu ðíirtni. R. Feldmanis argumentçja: Bîskapa Meinharda misijas darbs un viòa pçcteèu darboðanâs noteica stabilo garîgo robeþu Austrumeiropâ un ðo divu kultûru atðíirîbu, kura nav varçjusi tikt izjaukta, neskatoties uz visiem ârkârtîgajiem notikumiem, kâdi ir risinâjuðies. Ceturtkârt, R. Feldmanis arî atzîmçja, ka Baznîcas vçsturç ir vçrojama ðâda garîga sakarîba, kâdai tautai pretojoties kristîgai vçstij, tâ vçsturiski izzûd, tiek iznîcinâta vai asimilçta, jo zaudç milzu garîgu impulsu un turpmâkas attîstîbas perspektîvas. Savukârt tâs tautas, kas pieòçma 56 Adamoviès, Ludvigs. Daþi raksturîgi vaibsti mûsu senèu garîgajâ sejâ // Izglîtîbas Ministrijas Mçneðraksts Nr. 11, 439. lpp. 57 Marijas zeme lat.val. 58 Ðeit pamatota. 59 Kornçlija Tacita. De Germania (Ìermânija) 45. nodaïas fragments, kurâ stâstîts par aistiem (baltiem) ðajâ sakarâ jâuzskata par pârlieku fragmentâru, lai sniegtu kâdu izsmeïoðâku liecîbu par mûsu etnosu. Guntis Kalme 35

36 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 36 kristietîbu, lîdz ar to arî saòçma milzu garîgo potenciâlu savai tâlâkai attîstîbai. Runâjot par Latvijas kristianizâciju, R. Feldmanis teica: Baltijas ciltis tuvojâs liktenîgâs izðíirðanâs brîdim: vai pieòemt Jçzus Kristus pestîðanas vçsti, vai iznîcinât citai citu nepârtrauktajos asiòainajos karos (tâda pati alternatîva bija divus gadsimtus agrâk ìermâòu ciltîm, vienu gadsimtu agrâk slâvu ciltîm utt.). Ar citiem vârdiem sakot: vai noslçgties sevî, savâ lokâ,.. vai pieòemt kristietîbu, saòemot spçcîgu garîgâs attîstîbas impulsu. Un vçl îsâk formulçjot ðo alternatîvu, mçs varam izmantot.. Ðekspîra frâzi: Bût vai nebût! 60 Kristîgâ ticîba atraisa indivîdâ pârpersoniskus, un sabiedrîbâ kopumâ pârindividuâlus, pâregoistiskus spçkus, kas to konsolidç un dara spçjîgu sasniegt milzu mçríus. Ar prasîbu Kristus dçï mîlçt Dievu un savu tuvâko kristietîba ir radîjusi unikâlu individuâlo un sociâlo çtiku, kas ir spçjusi konsolidçt sabiedrîbu un mobilizçt to augstâkiem mçríiem. Ðodien Tagad, pçc 825 gadiem kopð Meinards iesâka savu kalpoðanu Ikðíilç, varam sev jautât: cik tâlu esam tikuði viòa uzdevumâ pievçrst Kristus ticîbai Latvijas iedzîvotâjus? Statistika optimistiski vçstî, ka apmçram 90% latvieðu ir kristîgâs pârliecîbas cilvçki. 61 Latvijas kristîgajâs draudzçs ir vairâk nekâ locekïu. 62 Draudþu paðu statistika râda, ka no tiem ir apmçram tikai 10% aktîvo, kas ik svçtdienu òem dalîbu dievkalpojumos. Vai ðie râdîtâji kopumâ ir daudz vai maz? Noteikti, tas ir labâk kâ vidçji Eiropâ, kur dievkalpojumu apmeklçtâju skaits ir tikai daþi procenti. Nominâli kristieðu skaits noteikti ir pietiekams, lai veiktu ne vien ievçrojamu reliìisko, bet arî no tâ izrietoðu nozîmîgu sociâlo ieguldîjumu savas sabiedrîbas pilnveidç. 60 Citçts pçc: Simakins Juris. Kristietîbas sâkumi Latvijâ (garîgie un psiholoìiskie aspekti). Bakalaura darbs baznîcas vçsturç, 15. lpp oktobris 2008: Aptuveni 90% Latvijas iedzîvotâju uzskata sevi par ticîgajiem, SKDS aptauja. 62 Statistika par Latvijas Republikâ reìistrçto konfesiju un denominâciju draudzçm uz gada 1. janvâri no LR Tieslietu ministrijas Reliìisko lietu pârvaldes izdevuma Latvijas reliìiskâs organizâcijas. 36 Guntis Kalme

37 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 37 Diemþçl dzîves îstenîba râda ko pretçju. Neskatoties uz ievçrojamo skaitu, kâ arî to, ka sabiedriskajâs aptaujâs Baznîcai ðodien joprojâm ir augsts reitings, kristieðu kâ sociâlâs grupas ietekme sabiedrîbai nozîmîgos jautâjumos ir nebûtiska. Baznîcai vçl daudz kas darâms, lai iestâtos par tâm sabiedrîbas garîgajâm vçrtîbâm, kas Eiropas kultûras reìionâ ir izauguðas no kristîgâs ticîbas saknçm. Ðodien iepretim straujajâm, nekontrolçjamajâm ekonomiskajâm, sociâlajâm, politiskajâm, kultûras un vçrtîbu maiòâm, kurâm visbieþâk ir degradçjoðs raksturs, Baznîcai nereti nâkas nostâties defensîvâs 63 pozîcijâs, ieòemot konservatîvu nostâju 64. Turklât jâievçro, ka lielu daïu deìeneratîvo pârmaiòu sabiedrîbâ lobç skaitliski pavisam nelielas grupas, kuru rîcîbâ ir ievçrojami lîdzekïi. Demokrâtiskâ valstî nedrîkstçtu notikt absolûtâ vairâkuma (kristieðu) vçrtîbu ignorçðana. Te nâk prâtâ Latvijas nesenâ vçsture, kad èetri procenti komunistu 50 gadus mums diktçja sveðu ideoloìiju. No izplatîbas (statistikâ atspoguïotâs) viedokïa mçs varçtu sevi uzskatît par kristîgu tautu, bet no kristîgâs ticîbas faktiskâs ietekmes skatîjuma sabiedrîbâ jâsaka, ka mûsu tauta, zeme un valsts vçl joprojâm gaida savus jaunos meinardus un cincendorfus. 63 Aizsardzîbas, no defense angïu val. 64 Conservare glâbt, pasargât, saglabât lat. val. Guntis Kalme 37

38 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 38 Konference Ikðíilei 825. Priekðplânâ no kreisâs: J. Hartmanis, J. Pujats, J. Vanags, I. Trapiòð. J. Bula foto Konference Ikðíilei 825. Priekðplânâ vçsturnieki no kreisâs: K. Kïaviòð, A. Ðnç, G. Zemîtis. J. Bula foto

39 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 39 Konference Ikðíilei 825 Kaspars Kïaviòð Ikðíile Bizantijas, Tuvo Austrumu un Rietumeiropas kontekstâ Jau kopð 9. gadsimta izraudzîsimies ðâdu atskaites punktu Ikðíiles vieta atrodas ne tikai Eiropas, bet pat toreizçjiem eiropieðiem zinâmâs pasaules tirdzniecîbas un satiksmes ceïu krustpunktos, vismaz no eiropocentriska viedokïa raugoties. Taèu arî no Tâlo un Tuvo Austrumu vai Bizantijas skatpunkta tâ ir tuvâk un labâk sasniedzama nekâ Rietumeiropa vai Ziemeïeiropa, jo Ikðíile atrodas Daugavas Dòepras ûdensceïa galâ. Tas savienots ar Baltijas jûru, un tâlâk pa to sasniedzami visi Ziemeïeiropas un Rietumeiropas tirdzniecîbas centri. Latgaïu, lîbieðu un kurðu tirgotâji kâ starpnieki starp Dienvidaustrumu un Ziemeïrietumu civilizâcijâm turçja savâs rokâs svarîgâs tranzîta atslçgas. Vçlâk tâs sekmîgi pâròçma Livonija un Rîga, Kurzemes hercogiste, Baltijas provinces un gadâ neatkarîgâ Latvija. Tikai 20. gadsimta vidus traìisko notikumu un 90. gadu savdabîgo noriðu rezultâtâ mçs vairs neesam ne ðo atslçgu îpaðnieki, ne turçtâji, vismaz Latvijas valsts un sabiedrîbas nozîmç ne. Bet sâkâs viss daudzsoloði... Kâ pareizi uzsver poïu zinâtnieks P. Urbanèuks, sakði, slâvi un balti 9. gadsimtâ bija sasnieguði savstarpçji lîdzîgu sabiedrîbas stâvokli. 1 Ðajâ kontekstâ varçtu minçt arî Baltijas somugrus lîbieðus. Taèu vçl daudz vairâk tieði ìeogrâfiskais stâvoklis daudzu reìionu likteòos bija noteicoðs, tas seviðíi skaidri redzams Ziemeïbaltijas un Rietumbaltijas vçsturç. Vispirms sâksim ar lielâ Daugavas Dòepras tirdzniecîbas ceïa Austrumu perspektîvu, kas skaidri iezîmçta arî D. Oboïenska grâmatâ par Bizantijas vçsturi. 2 1 Urbañczyk, P. On the reliability of Wulfstan's report // Wulfstan's Voyage / Eds. By A. Englert and A. Trakadas. Roskilde, P Obolensky, Dimitri. The Byzantine Commonwealth. London, P. 25. Kaspars Kïaviòð 39

40 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 40 Ðî perspektîva bija ïoti nopietna. Tranzîtceïa galamçríis bija Bizantijas impçrijas galvaspilsçta Konstantinopole, kas savukârt monopolizçja tirdzniecîbu ar lielajâm Austrumu kultûrâm: Íînu un Indiju. Kaut arî 7. un 8. gadsimtâ Bizantija bija spiesta piekâpties arâbiem, 9. gadsimtâ, reizç ar vikingu aktivizçðanos, tâ no jauna atkopâs 3 un ieguva kontroli pâr slâvu zemçm, veicot misijas Morâvijâ, Bulgârijâ, Kijevas Krievzemç utt. Bet Konstantinopolç satikâs kâ Tuvo, tâ Tâlo Austrumu tirgotâji no Persijas, arâbu zemçm, Vidusâzijas un Íînas. Jau 6. un 7. gadsimts ir lielâ zîda ceïa nostiprinâðanâs un Íînas tirdzniecîbas aktivizçðanâs laiks. Tâ ietekmç lielu tirdzniecîbas aktivitâti izrâda arî Persijâ dzimuðâs zoroastrisma reliìijas piekopjoðie Sogdianas iedzîvotâji, baltiem etniski un filoloìiski tuvie skiti un citas mûsdienâs nepelnîti aizmirstas tautas. Vikingu laikos kâ vienu no galvenajâm artçrijâm, kas savienoja Eiropu ar Íînu, mûsdienu íînieðu zinâtnieki min tieði Konstantinopoles un Kijevas saikni un tam sekojoðo Dòepras ûdensceïu, kas, kâ zinâms, tâlâkajâ tecçjumâ savienots tikai ar Daugavu un no turienes ar visu Ziemeïeiropu un Rietumeiropu. 4 Ziemeïeiropas un Baltijas tirgotâji piegâdâja pa ðo ceïu kaþokâdas, vasku, medu un vergus, mûsu senèi arî dzintaru, pretî saòemot Íînas zîdu, zelta ornamentus, daþâdus audumus, vînu un garðvielas no Bizantijas. 5 Var pilnîbâ saprast bîskapa Alberta karagâjiena dalîbnieku instinktu, gadâ iebrûkot ar Bizantiju konfesionâli un kulturâli saistîtajâ seno latgaïu Jersikas valstî, kur viòi pilsçtâ..savâca daudz kara laupîjuma, sagrâbdami visos pilsçtas nostûros drçbes, sudrabu, purpuru un daudz lopu, bet baznîcâs zvanus, svçtbildes un citus piederumus, naudu un daudz mantu, un visu paòçma lîdzi. 6 Ðeit nepârprotami ir runa arî par Bizantijas mantâm, kas bija koncentrçtas Visvalþa citadelç. Seviðíi interesants ir minçtais purpurs (latîòu val. purpura, grieíiski [porphyra]), ko ieguva no Vidusjûras gliemeþiem. Ja bija purpurs kâpçc gan lai nebûtu bijis arî zîds? Ðâdas mantas rokâs turot, savulaik lîdzîgi bîskapa Alberta karavîriem jutâs skandinâvu, kurðu, lîbieðu, latgaïu un 3 Turpat, pp Zhang Yiping. Story of the Silk Road. Pekina, P Turpat. 6 Indriía hronika / No latîòu valodas tulkojis Â. Feldhûns; Ç. Mugurçvièa priekðvârds un komentâri. Rîga, lpp. 40 Kaspars Kïaviòð

41 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 41 slâvu tirgotâji Konstantinopolç, kuri tiek atzîmçti kâ varjagi (jeb vikingi, kuru mçríis bija Bizantija). Lîdzîgi jutâs krustneði, kuri gadâ, tâtad neilgi pirms Jersikas ieòemðanas, bija iebrukuði paðâ Konstantinopolç. Pârâk ilgi Bizantija vçlçjâs rietumeiropieðiem bloíçt kontaktu ar Austrumu tirgiem. Alberts to sâpîgi izjuta, saskaroties ar Jersiku, kura kâ liels velns 7 aizðíçrsoja tam slaveno Daugavas Dòepras ûdensceïu, no kâ taèu bija atkarîgs Rîgas liktenis. Lîbieði, kuri pirms tam bija noslçguði vienoðanos ar rietumniekiem, tâpat kâ liela latgaïu daïa, par Jersikas likteni varçja tikai priecâties. Ðâds ðíçrslis uz Daugavas arî tiem nebija vajadzîgs. Turklât Jersikas valdnieks taèu bija lietuvieðu sabiedrotais, bet tie jau tradicionâli bija lîbieðu un ar Jersiku nesaistîto latgaïu ienaidnieki. Arî bîskapa Alberta karaspçku visnotaï veidoja tâ sabiedroto lîbieðu un latgaïu spçki. Jau gadâ latgaïu valdnieki Beverînas Tâlivaldis, Satekles Rûsiòð un Autines Varidots bija noslçguði militâru savienîbu ar Zobenbrâïu ordeni. Bet Jersika taèu bija gandrîz kâ mazâ Konstantinopole. Jâ, Bizantijas inspirçtâ pareizticîba jau sen bija sasniegusi ne tikai latgaïu, bet ari lîbieðu zemes. Kâdçï gan vçsturnieki tik lçtticîgi sauc to par krievu pareizticîbu vai runâ par Krievijas (kuras toreiz vispâr nav), vai krievu ietekmi latgaïu un lîbieðu zemçs lîdz 12. gadsimtam? Bizantijas pareizticîbai ar krieviem ir tâda pati saikne kâ ar bulgâriem, vlahiem, Jersikas latgaïiem vai citâm pareizticîbu pieòçmuðâm tautâm. Indriía hronikâ minçtie krievi (Rutheni) neapðaubâmi ir reliìisks, nevis etnisks termins. Citâdi bîskapa Alberta karaspçkâ esoðie vâcieði 8, lîbieði un latgaïi, saskaòâ ar Indriía hroniku, bûtu jâuzskata par latîòiem (Latini). 9 Starp citu, avotos pareizticîgie daþkârt tiek saukti arî par grieíiem: Helmolda Bosau 12. gadsimta Slâvu hronikâ par Vinetas pilsçtu (Julina Volinas ostâ), piemçram, teikts, ka tai apkârt dzîvojot grieíi un barbari (Grecis et barbaris) Indriía hronika, 129. lpp. 8 Par vâcieðiem ðâ vârda vçlâkajâ nozîmç attiecîgajâ laikâ, protams, nevar runât, jo vâcu tauta (un vienota vâcu literârâ valoda), tâpat kâ latvieðu tauta vçl nebija izveidojusies. Vâcieði ðajâ laikâ varçja bût arî holandieði, flâmi, frîzi u.c. lejasvâcu valodu runâtâji, tâpat kâ viduslaiku franèu valodas versijâs runâjoðie, kuri atradâs nominâlâ Vâcijas íeizara pakïautîbâ. 9 Indriía hronika, 131. lpp. 10 Bosau, Helmold von. Slawenchronik. Neu übertragen und erläutert von Heinz Stoob. Darmstadt, S. 41. Kaspars Kïaviòð 41

42 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 42 Polockas kòazistes, kurai bija izðíiroða loma pareizticîbas izplatîðanâ lîbieðu un latgaïu zemçs, mantiniece ir nevis Krievija, bet Baltkrievija. Katolicisma misijas laikâ Baltijâ Polocka pati arvien vairâk nonâca lietuvieðu pakïautîbâ. Tad jau Jersikas Visvaldis bija politisks supermanevrçtâjs, vienlaikus saistoties kâ ar Polocku, tâ lietuvieðiem. Ikðíiles lîbieðiem ðâda politiska spçle bija tikpat aktuâla. To noteica kâ ìeopolitiskâ, tâ saimnieciskâ situâcija. Ekonomiski viòiem Daugavas ûdensceïa lielâ Austrumu tirdzniecîba bija ne mazâk svarîga kâ skandinâviem vai vçlâk vâcieðiem. Ne tikai krustiòi un kauri gliemeþvâki, ko bagâtîgi atrodam mûsu senèu kapulaukos, ir no Bizantijas importçtas lietas (krustiòi gan bieþi ir arî vietçjie darinâjumi). Arî zilais akmens lapis lazuli (azurium) un indigo ceïoja no Irânas, Afganistânas un Íînas caur Konstantinopoles tirgiem. Te nu bûtu jautâjums mûsu arheologiem, vai viòi spçj pietiekami loìiski paskatîties ìeogrâfiskajâ kartç un mazliet drosmîgâk interpretçt avotus, pieïaujot varbûtîbu, ka senie Latvijas iedzîvotâji nebija tikai mucâ auguði, un, atrodoties uz tirdzniecîbas artçrijas, kaut ko no tajâ pârvadâjamajâm precçm arî izmantoja. Saskaòâ ar vçsturnieka Andra Ðnç informâciju, lapis lazuli lietojums atrasts arî Latvijas senajâ arheoloìiskajâ materiâlâ. Latîniski tas tika dçvçts arî par lapis Scythium skitu akmeni 11. Jau nosaukums liecina par reìionu, caur kuru ðis zilais brînums sasniedza Eiropu: proti, kâdreiz seno skitu apdzîvoto Ukrainas dienviddaïu, kas Melno jûru savieno ar Dòepru un tâlâk ar Daugavu. Zilâ krâsa mûsu senèiem bija svçtuma apzîmçjums, kas daïçji izskaidro zilo kalnu terminu. Tâ ir plaði pârstâvçta Senlatvijas iedzîvotâju tçrpos, piemçram, lîbieðu un latgaïu tumði zilâjâs villainçs. 12 Bet kâ gan ieguva ðo tumði zilo krâsu, kas kopâ ar zeltîtajiem bronzas elementiem deva tik teiksmainu izskatu? Nepârliecinoði ðíiet Ievas Pîgoznes-Brikmanes apgalvojumi par tumði zilâs krâsas iegûðanu senajâ Latvijâ vienîgi no vietçjiem augiem. 13 Kâdçï tad mçs ðo eksperimentu nekâdi nevaram veikt ðodien? Ðíiet smieklîgi, ka, atrodoties tieðâ saiknç ar 11 Pastoureau, M. Bleu. Histoire d'une couleur. Paris, P Zariòa, A. Lîbieðu apìçrbs gs. Rîga, lpp. u.c. publikâcijas. 13 Pîgozne-Brikmane, I. Brûnâ un zilâ krâsa vçlâ dzelzs laikmeta apìçrbâ. Pielietojuma nozîmes meklçjumi // Literatûra un kultûra: process, mijiedarbîba, problçmas. Iracionâlais, mistiskais, noslçpumainais kultûrâ. Zinâtnisko rakstu krâjums. XII / Sastâdîtâja, galv. red. M. Burima. Daugavpils, lpp. 42 Kaspars Kïaviòð

43 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 43 Bizantijas tirdzniecîbu, Latvijâ senâk nebûtu lietota îsta indigo auga krâsviela (grieíu indikon, latîòu indicum no Indijas ), ko audzçja Tuvajos Austrumos. Vçl jo vairâk tâdçï, ka ðî auga krâsvielas eksports konstatçts pat Skandinâvijâ vikingu laikos 14. Kâ gan ðî prece, pa vikingu-grieíu tirdzniecîbas ceïu nâkot, bûtu mums pagâjusi garâm? Te laikam vairâk ir problçmas ar mûsdienu latvieðu zinâtnieku pieeju vçstures jautâjumiem... Turklât, pateicoties skandinâviem, ar indigo krâsvielu savulaik iepazinâs Anglijâ (tâ atrasta Jorkâ). Vçlâk ðâ auga slava kïuva zinâma pat Hanzas tirgotâjiem. Saskaòâ ar Indriía hroniku, Mârtiòsalas lîbieði (pie Salaspils lîdzâs Ikðíilei) prasa bîskapam Meinardam, cik Gotlandç maksâ vadmala un sâls. 15 Derçtu zinât, ka indigo auga krâsu, ar kuru krâsoja linu audumus, plaði lietoja arî vilnas audumu vadmalas krâsoðanai. Ikðíiles lîbieði bija pasaulei atvçrti tirgotâji un sava laikmeta konjunktûras zinâtâji. Ar vadmalas izgatavoðanu nodarbojâs arî slavenie frîzu amatnieki, kas to savukârt eksportçja uz austrumu zemçm. 16 Un austrumu zemes, kâ zinâms, nebeidzâs ar Bizantiju. Ðajâ ziòâ nepiecieðams kaut îsi ieskicçt Daugavas ûdensceïa, lîdz ar to arî Ikðíiles, saikni ar arâbu pasauli. Arî zîds, indigo, kauri, Eiropâ tik slavenais damaskas tçrauds un citas bûtiskas lietas Bizantijâ nonâca lielâ mçrâ ar arâbu starpniecîbu. Par arâbu kultûras lomu vienmçr ir daudz rakstîts un diskutçts, tâdçï ieskicçsim tikai daþas rakstîtas liecîbas Baltijas reìiona un Senlatvijas kontekstâ. Lîdzâs labi zinâmâ 10. gadsimta arâbu ceïotâja un rakstnieka Ahmad ibn Fadlân ibn al-abbâs ibn Raðîd ibn Hammâd (jeb Ibn Fadlana) pretrunîgajâm liecîbâm mums daudz svarîgâki bûtu 12. gadsimta Andalûzijas arâbu ìeogrâfa, kartogrâfa un çìiptologa Abu Abd Allah Muhammad al-idrisi al-qurtubi al-hasani al-sabti (jeb Idrisî) pieraksti, kuros nepârprotami sniegtas ziòas par Latviju. Viòa traktâtâ Izklaide cilvçkam, kas vçlas apceïot tâlas zemes 17, piemçram, ïoti interesanti vçstîts par Meþotni, kura oriìinâlâ, saskaòâ ar manuskripta interpretâciju, saukta par M[a]dsuna, kas arâbiski bûtu 14 Balfour-Paul, J. Indigo. London, P Indriía hronika, 53. lpp. 16 Mugurçviès, Ç. Komentâri // Indriía hronika. Rîga, lpp. 17 Kitâb nuzhat al-mushtâq fî ikhtirâq al-âfâq. Kaspars Kïaviòð 43

44 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 44 Saskaòâ ar autora stâstîjumu, ðî pilsçta esot liela un plaukstoða, bet tâs iemîtnieki pielûdzot uguni. 18 Manâ rîcîbâ esoðais Idrisî darba krievu izdevums bija izmantojams, jo avota izdevçja un redaktore paralçli ir sniegusi oriìinâlu arâbu valodâ. Taèu lielas neskaidrîbas izraisîja tieði redaktores veiktâ avota interpretâcija sakarâ ar Daugavas nosaukumu, kas, ïoti iespçjams, ðeit tiek minçts. Par Meþotni izdevçja I. G. Konovalova pieïauj, ka tâ ðeit varçtu bût minçta, jo lielâkâ daïa zinâtnieku ðo versiju atbalstot. Bet Daugavas nosaukuma minçðanu avotâ viòa noliedz, tâ vietâ apgalvojot, ka nosaukta kâda neskaidra vieta Burnu, kas, viòasprât, varçtu bût arî Pçrnava, 19 toties igauòu zinâtnieka I. Leimus viedoklis ir par labu Daugavai. 20 Vçl dîvainâk ðíiet tâdçï, ka redaktore tieði uzsver, ka Meþotnes nosaukums minçts sakarâ ar Lielupi, kuras tuvumâ taèu atrodoties svarîgais Daugavas ûdensceïð, kas savieno Baltiju ar senkrievu zemçm. 21 No ðâda viedokïa Burnu minçjums Daugavas vietâ ðíiet neloìisks, pat ja tâ bûtu Pçrnava. Par laimi, ðo rindu autors ir mâcîjies arâbu valodu un var norâdît uz attiecîgâ termina filoloìisko pretrunîgumu. B[u]rnu arâbiski bûtu, un tas izsaka diezgan maz. Arguments par to, ka arâbiski P raksta kâ B :, ðeit arî nav nekâds risinâjums. Daudz ticamâks ðíiet I. Leimus viedoklis, ka Idrisî tekstâ runa ir par vârdu (dhâl vau dhâl vau a (alif)), kas tieðâm varçtu bût Duna Daugava skandinâvu terminoloìijâ. Te nu var atsaukties tikai uz interpretâciju, jo nûn arâbiskajâ kopâ rakstîðanas manierç ir ïoti lîdzîgs dhâl, bet râ savukârt var ïoti lîdzinâties vau un païauties uz kâda autora personîgo viedokli ðeit ir pilnîgi bezjçdzîgi. Tâtad Daugavas ûdensceïa minçðana, kas mums bûtu svarîga no Ikðíiles viedokïa, ir paðu vçsturnieku interpretâcijas jautâjums... Katrâ ziòâ Daugavas minçðana Idrisî darbâ ìeogrâfiski un saimnieciski liktos loìiskâka nekâ Pçrnavas un pat Meþotnes nosaukumi. Un, ja tieðâm 18 Êîíîâàëîâà, È. Ã. Àë-Èäðèñè î ñòðàíàõ è íàðîäàõ Âîñòî íîé Åâðîïû. Ìîñêâà, C. 103, Turpat, 262. lpp. 20 Turpat. 21 Turpat, 263. lpp. 44 Kaspars Kïaviòð

45 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 45 Idrisî darbâ minçta Daugava, tad tâ ðeit minçta pirmo reizi, vçl pirms 14. gadsimtâ sarakstîtâs Gutasâgas, ko par pamatu òem Arnis Radiòð 22. Katrâ ziòâ, Daugavas un Lielupes baseina iemîtnieku minçðana arâbu 10., 11., vai 12. gadsimta pierakstos tikai apliecina Ikðíiles atraðanos pasaules lielâ tirdzniecîbas, kultûru un reliìiju ceïu krustpunktâ. Arâbi grieíu kultûras mantinieki, kuri daudzçjâdâ ziòâ ir eiropieðu skolotâji íîmijâ, algebrâ, kulinârijâ, universitâðu ìençzç, filosofijâ, mîlestîbas lirikâ, medicînâ, karamâkslâ un tirdzniecîbâ, jau no 9. gadsimta bija savâ misijas lokâ ietvçruði gandrîz visu tâlaika pasauli. Pat Pekinas (Íînâ) lielâkâ moðeja, kas saglabâjusies lîdz mûsdienâm, ir arâbu misionâru 10. gadsimta dibinâjums. 23 Þçl, ka mûsu Korâna tulkotâji nepievçrðas arî materiâlam, kas varçtu noderçt par pierâdîjumu Senâs Latvijas saiknei ar arâbu kultûru daudz tieðâkâ, mums kultûrvçsturiski ne mazâk svarîgâ ziòâ. Ikðíiles lîbieði, izðíiroties par labu katolicismam, noteica uz ilgu laiku Latvijas un Baltijas vçstures citâdu likteni, veicinot ðeit garîgu katoïu baznîcas valstu izveidoðanos. Tas mûsu reìionu galu galâ darîja lîdzîgu krustneðu pârvaldîtajai Palestînai un atkal noteica Tuvo Austrumu ietekmes, tikai citâ griezienâ, piemçram, orientâlas arhitektûras iezîmes Vâcu Ordeòa pilîs. Livonijas loma Tuvajos Austrumos diemþçl nebija viennozîmîga. Ðajâ ziòâ, piemçram, interesanti, ka Rîga kâ Ikðíiles mantiniece gadâ finansçja krustneðu karagâjienu pret Damjetu (Çìiptç). 24 Taèu ir pilnîgi skaidrs, ka mierîga misija vienmçr izrâdîjusies labâka par karu, ko lieliski saprata tâdas personîbas kâ Frîdrihs II Hohenðtaufens vai Ikðíiles Meinards. Lai vai kâ Ikðíiles lîbieði bija ïâvuði krist pirmajam lavînas akmenim, kas lîdz ar Baltijas iekïauðanu Romas katoïu baznîcas sfçrâ palielinâja katolicisma lomu tâlaika Eiropâ un pasaulç kopumâ. 22 Kaut arî pierakstîta 14. gadsimtâ, Gutasâga attiecas uz gadsimtu. Taèu arî te ir neskaidrîbas, kâ liecina pçdçjie pçtîjumi. Sk. P. Andresen. La Chronique de Gotland la plus grande imposture de l'histographie danoise // Actes du colloque d'amiens (Mars 2006). Amiens, pp Niujie Mosque Beijing, Bartlett, R. The Making of Europe. Conquest, Colonization and Cultural Change London, P Kaspars Kïaviòð 45

46 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 46 Taèu lîdzâs Rietumeiropas virzienam Ikðíiles iedzîvotâjiem bija vçl viena iespçja, proti, Ziemeïeiropa, jeb, precîzâk, Skandinâvija. Vispirms jau, aplûkojot Daugavas Dòepras ûdensceïa galu, tâ ieteku Baltijas jûrâ, jâsaprot lîbieðu saikne ar Baltijas jûrasbraucçjiem: kurðiem, senprûðiem, sâmsalieðiem, frîziem, vendiem, anglosakðiem 25, un, protams, ïoti aktîvajiem skandinâviem, kurus tagad diemþçl bieþi atceras kâ vienîgos vikingu laika Ziemeïeiropas jûrasbraucçju reprezentantus. Cik daudz kopçjâ skandinâvu jçdzienâ varam iekïaut Gotlandes iedzîvotâjus, ir ïoti sareþìîts jautâjums. Kontakti ar Skandinâviju Latvijas iedzîvotajiem bija jau ïoti sen. Viens no pasaules lielâkajâm autoritâtçm vikingu pçtniecîbas jomâ franèu vçsturnieks R. Boijçrs savâ grâmatâ Vikingi vismaz piecas reizes min Grobiòu kâ stratçìiski ïoti svarîgu skandinâvu un Baltijas jûras dienvidu piekrastes iedzîvotâju kontaktpunktu. 26 Ðeit skandinâvu apmetne pastâvçja jau kopð 7. gadsimta. Saskaòâ ar poïu vçsturnieka V. Duzko viedokli, ðie skandinâvi Kurzemç pilnîbâ sajaucâs ar vietçjiem iedzîvotâjiem, radot vienotu kurðu-skandinâvu kultûru. 27 Par kurðu un skandinâvu kontaktiem jau tradicionâli rakstîts diezgan daudz. Var tikai piemetinât, ka Sakða Gramatiía 13. gadsimtâ sarakstîtajâ Dâòu vçsturç (Gesta Danorum) minçtâ Hamleta (Amlethus) leìenda, kas bijusi pamatâ slavenajai Ðekspîra lugai, ir cieði saistîta ar vçstîjumu par kurðu un zviedru vienoðanos veikt apvienotu uzbrukumu Dânijai. 28 Taèu ðajâ paðâ avotâ, kas vçl joprojâm nav iztulkots latviski, izòemot epizodes par dâòu vikinga Hadinga cîòâm ar kurðu valdnieku Lokeru un Daugavas piekrastes valdnieku Anduanu, ir ârkârtîgi interesants materiâls arî par lîbieðiem. Bûtîbâ ar senâs Latvijas (Baltijas) valdniekiem saistîtâs leìendas pieder pie romantiskâkajâm un smeldzîgâkajâm vikingu leìendâm vispâr, tâs cieði sasaucas arî ar sâgâs 25 Vismaz 9. gadsimta anglosakðu ceïotâja Vulfstana vçstîjumam par Baltiju gadâ Eiropas vçsturnieki veltîjuði veselu rakstu krâjumu. Sk. Wulfstan's Voyage. The Baltic Sea region in the early Viking Age as seen from shipboard / Eds. By A. Englert and A. Trakadas. Roskilde, Boyer, R. Les Vikings. Paris, P. 57, 143, 171, 309, Duczko, W. Danes and Swedes in written and archaeological sources at the end of the 9th century // Wulfstan's Voyage. The Baltic Sea region in the early Viking Age as seen from shipboard / Eds. By A. Englert and A. Trakadas. Roskilde, P La Geste des Danois par Saxo Grammaticus. Traduit du latin par Jean Pierre Troadec. Pråsentå par Fran ois-xavier Dillmann. Paris, P Kaspars Kïaviòð

47 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 47 tçlotajiem siþetiem. No Daugavas lejteces iedzîvotâju Ikðíiles lîbieðu izpçtes viedokïa ïoti interesants un dramatisks ir vçstîjums par kâda lîbieðu valdnieka dçla Biko (Bicco) neþçlîgo atriebîbu dâòu konungam Jarmerikam par viòa brâïu nogalinâðanu. Ziemeïnieku episkâs literatûras kontekstâ tas dramatismâ lîdzinâs vienîgi neþçlîgajai Kullervo atriebîbai somu-karçïu eposâ Kalevala. Òemot vçrâ, ka ðî leìenda latvieðu lasîtâjam nav zinâma, tâ ðeit tiek pirmoreiz sniegta tulkojumâ no Gesta Danorum gada franèu valodas zinâtniskâ izdevuma. [8] Lîbieðu valdnieka dçls Biko atguva brîvîbu, ko viòam bija atòçmuði pirâti, par kuriem mçs jau stâstîjâm. Viòð devâs pie Jarmerika, lai gan nebija aizmirsis, ka Jarmeriks savulaik bija [viòu] smagi apvainojis, nogalinot [viòa] brâïus. Jarmeriks viòu laipni uzòçma, un âtri vien Biko kïuva par valdnieka vienîgo noslçpumu zinâtâju. Lîdzko viòð pamanîja, ka valdnieks vienmçr piekrît viòa padomiem, viòð valdnieku rosinâja uz ïaunu, aicinâdams rîkoties neþçlîgi un izaicinoði. Biko izlikâs, ka ir valdniekam uzticams, taèu visu laiku meklçja veidu, kâ tam kaitçt. Viòð noskaòoja valdnieku pret viòa paða tuvâkajiem radiem. Tâ viòð ar viltu tiecâs atriebties par saviem brâïiem, jo ar spçku rîkoties viòð nevarçja! Lîdz beidzot valdniekam netikuma dubïi ðíita labâki par tikumu. Neìçlîgie noziegumi, kam Jarmeriks nodevâs sava nodevîgâ padomdevçja samâcîts, padarîja viòu visiem nîstamu, un arî slâvi sacçlâs pret viòu. [..] [9] Pa to laiku Jarmerika mâsas dçli, kuri bija dzimuði un uzaudzinâti Vâcijâ, pavçrsa ieroèus pret savu tçvoci, lepni par sava vectçva vârda slavu, uzskatîdami, ka karaïvalsts pienâkas arî viòiem. Tad valdnieks ar savâm kara maðînâm nopostîja viòu pilis, aplenca vai ieòçma ar varu vairâkus viòu nocietinâjumus (daþus no tiem pat nolîdzinâdams lîdz ar zemi!), un izpelnîjâs saviem novadniekiem uzvaru, kâdu vçl neviens dânis savâ mûþâ nebija ieguvis. Helesponta brâïi viòam atveda savu mâsu, kâ bija solîjuði, un kad viòð to godam apprecçja, kâ pieklâjas, viòð devâs uz Vâciju, paklausot Biko uzstâjîgajâm prasîbâm, sagûstîja savus mâsasdçlus un, ilgi nedomâdams, noþòaudza. Pçc tam viòð saaicinâja visus tâs zemes augstmaòus, solîdams sarîkot dzîres, un iznîcinâja viòus tâdâ paðâ veidâ. [10] Pa to laiku no iepriekðçjâs laulîbas dzimuðajam Broderam Jarmeriks bija uzdevis gâdât par pamâti, un viòð arî godam pildîja savu pienâkumu. Bet Biko apsûdzçja viòu tçvam asinsgrçkâ, un, lai apsûdzîba Kaspars Kïaviòð 47

48 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 48 neizklausîtos nepamatota, viòð lika runât uzpirktiem lieciniekiem. Tâ kâ Broders nevarçja atvairît smagos apvainojumus, kas gûlâs uz viòa, Jarmeriks lûdza, lai viòa draugi nosaka, kâdu sodu vainîgais ir pelnîjis, jo viòð uzskatîja, ka neìçlîba bûs mazâka, ja dçlu nosodîs citi, nevis viòð pats. Draugi vienojâs, ka Broders bûtu jâpadzen, bet Biko nebijâs izrâdîties visskarbâkais un pieprasîja nâves sodu, apgalvodams, ka tas, kurð pret dabu ir noziedzies, pelnîjis pakârðanu. Lai kâds neiedomâtos, ka tçva neþçlîba sagâdâjusi mocîbas Broderam, bija plânots tam apmest cilpu ap kaklu, un nostâties uz baïía, ko kalpi turçtu tik ilgi, lîdz tiem aptrûktu spçka un nogurums pâròemtu viòu rokas, ka tie vairs nespçtu darît savu darbu. Tâ viòi kïûtu atbildîgi par jaunâ vîrieða nâvi, bet karalis paliktu nevainîgs, jo viòu nevarçtu apsûdzçt sava dçla nogalinâðanâ. Biko piebilda, ka tad, ja piespriestais sods netiktu pildîts, Broders vçrptu sazvçrestîbas pret savu tçvu un apdraudçtu viòa dzîvîbu. Kas attiecas uz Svanhildu, neuzticîgo sievu, viòu bija nolemts pamest zem ganâmpulka kâjâm, kur to sagaidîtu necienîga nâve. [11] Karalis paklausîja Biko. Tomçr, kad pienâca dçla pakârðanas stunda, viòð negribçja, ka tas tiek rupji noþòaugts, un nolika Broderu uz koka gabala, ko kalpotâjiem vajadzçja pacelt. Aukla, neko ïauna nenodarîdama, mazliet saspieda jaunâ cilvçka kaklu un ðíietami izpildîja savu lomu. Bet karalieni noguldîja zemç stingri sasietu, un Jarmeriks nodeva viòas íermeni zirgu pakaviem, taèu bez panâkumiem, jo Svanhildas skaistums tâ saka tik stipri iespaidojis dzîvniekus, ka tie negribçjuði ar savu necienîgo stampâðanu sabojât neparasti skaistos locekïus. Tas, ka karaliene ðâdi tika pasargâta, lika karalim iedomâties, ka viòa ir nevainîga. Jarmeriks noþçloja, ka ticis piekrâpts un steidzâs atraisît valgus sievietei, par kuru tik slikti bija domâjis. Taèu Biko piesteidzâs un uzstâja, ka karaliene esot samulsinâjusi dzîvniekus ar savâm burvestîbâm, jo viòa esot gulçjusi uz muguras, un tâpçc dzîvnieki neesot varçjuði to samît, jo viòas seja bijusi pagriezta pret sauli. Biko nelietîgi zinâja, ka karalieni glâba viòas skaistums. Kad valdnieces íermenis tika pagriezts citâ pozîcijâ, atdzina ganâmpulku, un zirgi ar saviem pakaviem viòu saðíaidîja. Tâ gâja bojâ Svanhilda. [12] Tad Brodera suns, uzticamais jaunâ cilvçka pavadonis, pienâca pie karaïa gaudodams, it kâ apraudot sava saimnieka nelaimîgo likteni, bet piekûns, ko arî atnesa uz turieni, sâka ar knâbi plûkât savas spalvas un dûnas. 48 Kaspars Kïaviòð

49 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 49 Karalis nosprieda, ka putna kailâ miesa viòu brîdina par uzglûnoðo nelaimi un, lai novçrstu ïaunumu, lika saviem tuvâkajiem steigties un izglâbt viòa dçlu. Noplûktais putns droði vien viòu brîdinâja, ka ir pârâk vieglprâtîgi palikt bez bçrniem! [13] Kad Broders bija izbçdzis savam skumjajam liktenim, Biko nobijâs, ka sekos atmaksa par denunciâciju, un steidzâs pie helespontieðiem, lai tiem darîtu zinâmu, ka Svanhilda ir mirusi briesmîgâ nâvç, sava vîra noslepkavota. Tâ kâ viòi gatavojâs iet jûrâ, lai atriebtu savu mâsu, Biko atgriezâs pie Jarmerika un paziòoja viòam, ka Helesponta brâïi viòam esot pieteikuði karu. Karalis uzskatîja, ka no sava nocietinâjuma viòð varçs labâk aizstâvçties, nekâ cînoties klajâ laukâ. Tâtad viòð patvçrâs cietoksnî, ko bija uzbûvçjis un paredzot ienaidnieka aplenkumu, visus kaktus piepildîja ar pârtikas krâjumiem, visas nojumes ar bruòotiem vîriem, bet nocietinâjuma augðmalu ar zeltâ mirdzoðiem maziem un lieliem vairogiem. [14] Notika tâ, ka helespontieði, pirms íerties pie salaupîtâ sadalîðanas, nokâva lielu skaitu savu vîru, kurus viòi apsûdzçja kopîgâ labuma slçpðanâ. Sodîtâji nogalçja tik daudzus viòu paðu pulkâ, ka likâs viòiem nepietiks spçku, lai uzbruktu cietoksnim, un viòi devâs aprunâties ar raganu vârdâ Gudrunu. Karaïa kareivji krita par upuri viòas burvestîbai un pçkðòi zaudçja redzi, un pavçrsa ieroèus cits pret citu. To redzçdami, helespontieði izveidoja bruòurupuci (vairogu mçteli). Vispirms viòi atkaroja vârtus, pçc tam, izlauzuði tos no eòìçm, ielauzâs cietoksnî un slaktçja neredzîgo ienaidnieku pulkus. Odins parâdîjâs paðâ kaujas biezumâ. Dodamies uz turieni, kur bija visbiezâkais sablîvçjums, viòð laidâs palîgâ dâòiem, kurus vienmçr bija tçviðíi lolojis. Ar savu dieviðío varu viòð noòçma uzlikto lâstu un atdeva kareivjiem redzi. Tâ kâ helespontieðu íermeòi, brînumainâ kârtâ sacietçjuði, bija nejutîgi pret metamiem ieroèiem, viòð iemâcîja, ka ienaidnieku var iznîcinât ar nepârvaramu akmeòu lietu. Tâ nu notika, ka abâs pusçs nelaime bija milzîga. Jarmerika lîíis, palicis bez rokâm un kâjâm, mçtâjâs starp citiem miroòiem. Broders, kuram nebût negribçjâs valdît, stâjâs miruðâ valdnieka vietâ La Geste des Danois par Saxo Grammaticus. Traduit du latin par Jean-Pierre Troadec. Pråsentå par Fran ois-xavier Dillmann. Paris, P Kaspars Kïaviòð 49

50 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 50 Ðis tçlojums ir ârkârtîgi interesanta liecîba par Daugavas lîbieðu un skandinâvu kontaktiem. Saskaòâ ar A. Ðvâbes un E. Dunsdorfa analîzi par Helesponta nosaukumu Sakða Gramatiía Dâòu vçsturç, tekstâ minçtie helespontieði nozîmç daugavieðus 30, konkrçtajâ gadîjumâ acîmredzot Daugavas lîbieðus, tâ kâ notikumi vçrpjas ap lîbieðu valdnieka dçlu Biko. Ja tâ avots ir arî interesants lîbieðu kaujas taktikas apraksts, ko tie lietoja cietokðòu ieòemðanâ, kas ðeit saukts par bruòurupuci un varçtu bût karavîru cieða kopâ saslçgðanâs, nosedzot sava pulka ârmalas ar vairogiem. Starp citu, lîdzîgu taktiku izmantoja romieðu leìionâri. Dçmoniska un viltîga ir lîbieða atriebîba par noslepkavotajiem brâïiem. Lîbietis, gluþi kâ viòa tautieði Indriía hronikas sâkuma tçlojumâ, ir viltus pilns. Skaistâs Svanhildas sodîðana zem zirgu kâjâm un zirgu nepaklausîbas skaidroðana ar burvestîbu ietekmi liek atcerçties Indriía hronikâ aprakstîtâ likteòa zirga izmantoðanu Ikðíiles Meinarda sabiedrotâ cistercieðu mûka Teoderiha upurçðanas mçìinâjumâ 12. gadsimta beigâs. Lai vai kâ cieðâ saikne ar skandinâviem Daugavas lîbieðiem pârtrûka lîdz ar citas perspektîvas parâdîðanos. Ðî perspektîva bija cieðâka sadarbîbas iespçja ar Rietumeiropas pârstâvjiem, kas galu galâ noveda pie viduslaiku Lîvzemes Livonijas izveidoðanâs. Droði vien to noteica arî nemitîgie, barbariskie lietuvieðu iebrukumi, kas ïoti traucçja ar Daugavas tirdzniecîbu saistîtajiem, civilizçtajiem lîbieðiem, tâpat kâ ar jûras pirâtismu praktizçjoðajiem kurðiem (kurðu pakâpenisku nosliekðanos par labu sadarbîbai ar Vâcu ordeni galu galâ noteica droðas sauszemes aizmugures nepiecieðamîba laikâ, kad tie arvien nopietnâk pievçrsâs lauksaimniecîbai). 31 Ar igauòiem, Novgorodu un Pleskavu karojoðajiem latgaïiem Rietumeiropas migranti uzreiz kïuva par dabiskiem sabiedrotajiem. Visu ðo tautu lîbieðu, latgaïu, vâcieðu un vçlâk arî kurðu sadarbîba lika pamatu viduslaiku katoliskâs Livonijas izveidei. Bet Ikðíiles lîbieði ðajâ procesâ iemûrçja pirmo akmeni arî tieðâ nozîmç. Faktiski runa arî 30 Neviens neðaubâs, ka... aprakstîtais Helesponts bij Daugavas un Dòepras ûdensceïð no Baltijas uz Melno jûºu. Toreiz ðo ceïu Rietumeiropâ iedomâjâs kâ jûºas ceïu un identificçja to ar klasisko Helespontu. Tas nozîmç, ka Sakða helespontieði bij vidzemnieki un latgaïi,.. Sk. A. Ðvâbe. Senâ Kursa // Straumes un avoti. I sçjums. Rîga, lpp. 31 Kïaviòð, K. The Significance of the Local Baltic Peoples in the Defence of Livonia (Late Thirteenth Sixteenth Centuries) // The Clash of Cultures on the Medieval Baltic Frontier / Ed. By A. V. Murray. Farnham, pp Kaspars Kïaviòð

51 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page gadsimtâ celta koka pils Anglijâ. No: R. Higham and Ph. Barker. Timber Castles. Exeter, bija par mûrçðanu, respektîvi, mûra pils celðanu lîbieðu vajadzîbâm, lai varçtu sekmîgâk aizsargâties pret lietuvieðu iebrukumiem. Ikðíiles mûra pils celtniecîba gadâ tieðâm ir liels notikums. Pirmkârt, pils piederçja lîbieðiem, nevis vâcieðiem. 32 Otrkârt, pats mûra pils bûvçðanas fakts reìionâ, kurâ netrûka kokmateriâla, ir ievçrîbas cienîgs. Pazîstamâ viduslaiku karamâkslas pçtniece H. Nikolsone arî Indriía hronikâ aprakstîtos Baltijas tautu koka cietokðòus ir vçrtçjusi kâ teicamus nocietinâjumus Eiropas piïu bûves kontekstâ, uzsverot to atbilstîbu vides îpatnîbâm un spçju ilgstoði turçties pretî uzbrucçjiem. 33 Galu galâ vçl visu 14. gadsimtu Vâcu ordenis lielâkoties izmantoja koka pilis 34, tâpat kâ visur Rietumeiropâ (ieskaitot Angliju) 35. Lielais mûra piïu celtniecîbas laikmets 32 Latvijâ tik ilgi kultivçtâ teiksma par baroniem, kas atstâj laivas Daugavas krastâ un pilis sevim bûvçt sâk laikam gan ir visnenopietnâkâ versija par viduslaiku Baltijas ìençzi. 33 Nicholson, H. Medieval Warfare. London, P Mugurçviès, Ç. Latvijas viduslaiku piïu klasifikâcijas un arheoloìiskâs izpçtes jautâjumi // Arheoloìija un etnogrâfija Nr. 14. Rîga, lpp. Mugurçviès, Ç. Arheoloìiskâs liecîbas par Livonijas ordeòa piïu attîstîbu Latvijas teritorijâ // Arheoloìija un etnogrâfija Nr. 16. Rîga, lpp. 35 Higham, R. and Barker, Ph. Timber Castles. Exeter, Kaspars Kïaviòð 51

52 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page gadâ celta koka pils Anglijâ. No: R. Higham and Ph. Barker. Timber Castles. Exeter, visur Ziemeïrietumeiropâ ir tikai 15. un pat 16. gadsimts. Eiropas mûra piïu masveidîba kopð viduslaiku sâkuma ir tikai skaista iedoma. Pievçrðot uzmanîbu Ikðíiles mûra pils celtniecîbai, atkal redzam, ka arî Skandinâvijas saikne nav pilnîgi zudusi. Pili taèu ceï Gotlandes amatnieki, bet Gotlande attiecîgajâ laikâ ir akmens apstrâdes industrijas centrs ne tikai Baltijas, bet visas Centrâleiropas un Rietumeiropas mçrogâ, no turienes tiek pat eksportçts kaïíakmens. 36 Tâtad pirmo mûra pili Baltijâ ceï labâkie meistari saskaòâ ar jaunâkajâm tehnoloìijâm. Interesanti, ka paðâ Zçgebergâ, no kuras nâk pirmais Ikðíiles bîskaps Meinards, vienu no pirmajâm íieìeïu bûvçm Ziemeïvâcijâ tâpat kâ Ikðíiles pili sâk celt tikai 12. gadsimta beigâs (1156. gadâ). 37 Ðî bûve ir Marijas baznîca, kas ir arî pirmâ celtne ar velvju baziliku Ziemeïvâcijâ. 36 Berggren, L. The Export of Limestone and Limestone Fonts from Gotland during the Thirteenth and Fourteenth Centuries //Cogs, Cargoes, and Commerce. Maritime Bulk Trade in Northern Europe, / Eds. by L. Berggren, N. Hybel, A. Landen. Toronto, pp Kaspars Kïaviòð

53 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 53 Kâdi rietumnieki tad sâkumâ devâs uz Lîvzemi? Tie nekâdâ ziòâ nebija Herr fon baroni, kas atstâj laivas, krastâ nâk un sevim pilis bûvçt sâk, kâ teikts latvieðiem tik populârajâ dziesmâ Viens saucçjs sauc pie Daugavas, kura vienlîdz kaislîgi tika dziedâta kâ strçlnieku cîòu, tâ gada tautas manifestâciju laikâ. Te gan jâpiebilst, ka latvieðu nâcijas 20. gadsimta sâkuma norisçs ðâda ideoloìija neapðaubâmi cilvçkus mentâli stiprinâja neatkarîgas valsts ìençzes apstâkïos. Turpretî gadâ ar Maskavas jaunâ kursa vadîtâju atïauju organizçtajâ iemidzinâðanâ, kas paradoksâlâ kârtâ tiek dçvçta par treðo atmodu, ðâdu stereotipu kultivçðana drîzâk veicinâja neizpratni un noslçgðanos pret visu eiropeisko, uzsçdinot Latvijas laivu uz jaunâs prihvatizâcijas sçkïa. Un bez ðâdiem stereotipiem nebûtu veiksmîga arî atjaunotas Latvijas Republikas cieðâ saikne ar Maskavu ilglaicîgâ stratçìijâ, kuras sekas mçs jûtam arvien skaidrâk. 38 Vienlaikus interesanti, ka ðâdu krustneðu senlatvieðu cîòu traktçjumu visnotaï bija radîjuði paði vâcbaltieðu literâti, jau no 19. gadsimta sâkuma sarakstot veselu virkni latvieðu eposu un jûsmojot par senlatvieðu senajâm cîòâm ne mazâk kâ anglosakðu dzejnieki par íeltu vai austrieðu romantiíi par Balkânu tautu pagâtni. Atcerçsimies kaut vai tâdus sacerçjumus kâ Garlîba Meríeïa Vidzemes senatne (1799) un Vanems Imanta (1802), Oto fon Mirbaha Vçstules no un uz Kurzemi (1844), kur pirmoreiz parâdâs teiksma par Induli un Âriju, Livonijas izcelsmes Latgales aristokrâta Mihala Borha Jersikas valdniekam Visvaldim poïu valodâ veltîto varoòpoçmu Jersika (1842) u.c. Protams, latvieðu dzejnieki un rakstnieki laikus pâròçma ðo stafeti, sintezçjot labâko no visiem iepriekðçjiem sacerçjumiem. Vienlaikus ïauþu prâtos vçl ilgi dzîvoja latvieðu nacionâlâs ideoloìijas pioniera G. Meríeïa akcentçtâ Daugavas lîbieðu tematika, kas arî noteica Ikðíiles popularitâti mûsu tautiskajâ romantismâ. Taèu ar Latvijas viduslaiku vçsturi tam visam gan ir maz sakara. Drîzâk ðî joma ir jauno laiku (daïçji franèu apgaismîbas un vâcu romantikas inspirçts) literârs fenomens, ar svarîgu kultûrvçsturisku nozîmi, ja mçs saprotam tâ saknes. Reâlie rietumnieki, kuri sâkot ar 12. gadsimta beigâm devâs uz Lîvzemi, lielâkoties bija Brçmenes arhibîskapa ministeriâïi sâkotnçji nebrîvie kalpotâji, kuri tikai laika gaitâ saplûda ar zemâko aristokrâtiju. 38 Smieklîgi, ka Latvijas informâcijas telpa (prese, TV) ðodien lielâkoties ir krievvalodîga, kaut gan Latvija, atðíirîbâ no Krievijas, ir Eiropas Savienîbas locekle. Kaspars Kïaviòð 53

54 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 54 Lipe, Oldenburga, Hoija, Stotele, Bukstehude, Zçgeberga ir ðîs vietas: sakðu un slâvu robeþa. 39 Faktiski tâ bija zeme, kurâ savulaik ar uguni un zobenu bija kristîti pagâniskie sakði, tâpat kâ vçlâk pagâniskie rietumslâvi. Pagânisms ðeit turpinâjâs arî 12. un 13. gadsimtâ. Vismaz saskaòâ ar Brçmenes arhibîskapa oficiâlo versiju (viòam sâkotnçji bija pakïauta arî Ikðíiles bîskapija), 13. gadsimta 30. gados lielâkie kristîgâs pasaules ienaidnieki ir nepakïâvîgie ziemeïvâcu zemnieki tâ sauktie ðtçdingi, kuri nodarbojas ar Vezeras purvu nosusinâðanu un protestç pret nodokïu uzlikðanu. Viòiem pârmet nepakïauðanos baznîcai, íecerîbu, zîlçðanu, burvestîbas, pat pagânismu un slepenu seno ìermâòu dievu godinâðanu. 40 Brçmenes arhibîskaps nodroðina pilsçtnieku un tirgotâju atbalstu, solot tiem iedzîvoðanos uz ðo vçl brîvo vâcu zemnieku rçíina. Pâvests gadâ paziòo, ka katram cînîtâjam pret ðtçdingiem pienâkas tâda pati grçku atlaiðana, kâ karojot Palestînâ. Ziemeïvâcu bîskapi un dominikâòi izsludina krusta karu. Tiek aicinâts ðtçdingus iznîcinât kopâ ar sievâm un bçrniem. Galu galâ gadâ ar ârzemju krusta karotâju atbalstu (no Holandes, Brabantes un Flandrijas), izðíiroðajâ kaujâ pie Alteneðas ðtçdingi tiek sakauti, kam seko ðauðalîga ziemeïvâcu zemnieku slepkavoðana. 20. gadsimta 30. gados vâcu nacionâlsociâlisti ðo kauju nosauc par vâcu tautas katastrofu, kurâ nevienlîdzîgâ cîòâ ar Romas baznîcu no krustneðu zobeniem gâjusi bojâ senâ ìermâòu brîvîba un tradîcijas, sâkusies vâcu zemnieku apspiestîba gadâ tiek atzîmçta jauno ðtçdingu augðâmcelðanâs pçc 700 gadu verdzîbas nakts ( ), gleznoti kaujas skati, kuros melni krustneðu bruòinieki ar zobeniem kapâ vâcu zemniekus. 42 Paradoksâli, ka 20. gadsimtâ latvieðu ideoloìija ðajâ vçstures interpretâcijas jomâ ir tâda pati, bet 13. gadsimta 30. gados lîbieði sen jau bija citâ statusâ nekâ krustneðu apdraudçtie ziemeïvâcu zemnieki. 13. gadsimtâ Indriía un Atskaòu hronikâs (izòemot atseviðías epizodes Indriía hronikas sâkumâ) lîbieði un latgaïi ir tâdi paði kristieði kâ Livonijas bîskapu un Zobenbrâïu (vçlâk Vâcu) ordeòa karotâji, ar kuriem kopâ tie cînâs pret visiem iespçjamiem Livonijas ienaidniekiem: pagâniem lietuvieðiem 39 Hucker, B. U. Das Problem von Herrschaft und Freiheit in den Landesgemeinden und Adelsherrschaften des Mittelalters im Niederweserraum. Münster, S Schmeyers, J. Die Stedinger Bauernkriege. Lemwerder, S Turpat, lpp. 42 Turpat, lpp. 54 Kaspars Kïaviòð

55 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 55 Ðtçdingu sakâve pie Alteneðas gadâ. Nacistu laika glezna Vâcijâ (autors Karl Gries). No: J. Schmeyers. Die Stedinger Bauernkriege. Lemwerder, vai shizmatiíiem krieviem. Tiesa gan, pavisam nesen ðie lîbieði un jo îpaði latgaïi asiòainos un neþçlîgos krusta karos kopâ ar Rîgas arhibîskapa un Zobenbrâïu ordeòa spçkiem ir iekarojuði Igauniju. Interesanti salîdzinât, ka viduslaiku Eiropas literatûrâ dâòi, sakði un vendi tçloti kâ pagâni vçl 14. gadsimtâ. 43 Savukârt 12. gadsimta beigu lîbieðu misijas veicçjs Meinards ir tikai privâtu iniciatîvu organizçtâjs. Neviens vâcu teritoriâlfirsts te nav iejaukts. Te nav ne Heinrihs Lauva, ne Albrehts Lâcis. Tâ ir kardinâla atðíirîba, salîdzinot ar notikumiem Rietumslâvu vendu un obodrîtu zemçs Wapenboeck ou Armorial de 1334 ³ 1372 par Gelre, Håraut d' Armes, publiå pour la première fois par M. Victor Bouton, Peintre Håraldique et Palåographe. Paris et Bruxelles, P Hellmann, M. Die Anfänge christlicher Mission in den baltischen Ländern. Sigmaringen, S. 35. Kaspars Kïaviòð 55

56 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 56 Neskatoties uz apgalvojumiem historiogrâfijâ, Livonija nebût nebija Vâcu nâcijas svçtâs Romas impçrijas sastâvdaïa. Pasaka par Livoniju kâ Vâcijas koloniju ðíiet pârâk muïíîga, lai to vispâr komentçtu. Þçl vienîgi, ka vâcbaltieðiem 19. gadsimta rusifikâcijas briesmâs ðî teorija bija kïuvusi par pçdçjo salmiòu politiskajâs cîòâs gadâ Brçmenes Hamburgas arhibîskaps iesvçta Meinardu par bîskapu gadâ pâvests Klements III apstiprina jauno bîskapiju Brçmenes Hamburgas arhibîskapijas sastâvâ. Un bîskaps Alberts vçl gadâ ir Ikðíiles bîskaps. Tikai 4. laterâna koncila laikâ gadâ Rîgas bîskapija tiek tieði pakïauta pâvesta kûrijai. Taèu ar Vâcijas íeizaru vasaïattiecîbas Albertam tâ arî izveidot neizdevâs, kaut gan mçìinâjums notika. Vçl nesen valdoðais uzskats, ka bîskaps Alberts gadâ ticies ar vienu no diviem Vâcijas konkurçjoðiem íeizariem Ðvâbijas Filipu un tas viòam pieðíîris Livoniju kâ lçni, bet Alberts pats kïuvis par Vâcijas firstu, ir izrâdîjusies nepatiesîba, ko gadâ atklâja vâcu zinâtnieks Ernsts Pics (Ernst Pitz) 45 Viòð pierâda, ka arî tâlâkie Rîgas bîskapa mçìinâjumi saistîties ar íeizaru Frîdrihu II beiguðies bez reâlâm juridiskâm konsekvencçm. 46 Ðo viedokli pilnîbâ atbalsta arî viduslaiku vçstures pçtniecîbas autoritâte Manfreds Helmanis. Tâ rezultâtâ daþâdie latvieðu vçsturnieku vçl 90. gados veiktie apgalvojumi (V. Pâvulânes u.c.) par Alberta un Vâcijas íeizara saikni izrâdîjuðies pilnîgi nepamatoti. Mçìinât vçl nenozîmç varçt... Paði Rîgas arhibîskapi gan vienmçr centuðies uzturçt spçkâ stâstu par Livonijas saikni ar diezgan abstrakto Romas impçrijas jçdzienu, proti, ka Livonija tomçr bijusi impçrijas daïa. Taèu kas tâ par impçrijas daïu bez imperatora (íeizara) akcepta? Iedomas vien... Tâ arî Lîvzeme ilgus gadsimtus palika kâ valstu savienîba pati par sevi saistîta tikai ar Romas baznîcu, bet ne ar vienu no Centrâleiropas monarhijâm. Vçl 16. gadsimtâ hronists Baltazars Rusovs vçsta par livonieðiem, kuri teikuði, ka no kara ar vâciem lai pasargot Dievs Kâda gan te lielâ saikne ar Vâciju? Protams, daïa senâs Livonijas iedzîvotâju ar laiku kïuva par vâcieðiem, tâpat kâ daïa par 45 Hellmann, M. Livland und das Reich. Das Problem ihrer gegenseitigen Beziehungen. München, S Turpat, 9. lpp. 47 Rusovs, B. Livonijas kronika. Ed.Veispala tulkojums. Rîga, Kaspars Kïaviòð

57 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 57 latvieðiem. Taèu sâkotnçji ðeit bija vairâkas tautas, kuras Romas baznîcas paspârnç apvienoja sareþìîti vçsturiski apstâkïi. Tieði tas pats notika visur viduslaiku Eiropâ. Pçc katolicisma oficiâlâs pieòemðanas 12. gadsimta beigâs Ikðíiles, Gaujas (un citu reìionu) lîbieðu kontakti ar Rietumeiropu nostiprinâjâs arî saimnieciski, seviðíi attiecîbâ uz viòiem tik svarîgo tirdzniecîbu. Tâ, piemçram, Lîbekas muitas ruïïi vçl gadâ nodroðina lîbieðiem Lîbekâ lîdzîgu muitas brîvîbu kâ zviedriem. 48 Viduslaiku Lîvzemes vçsture un mûsu senèu vieta tajâ mums vçl joprojâm ir sveða. Tâpat arî trûkst apziòas, ka Latvija ir Eiropas un pasaules sastâvdaïa, kas vienmçr atradusies saiknç ar lielajiem cilvçces kultûrvçstures procesiem, nevis vientuïa sala. Jau pçc raksta iesniegðanas, autoram, piedaloties Eiropas Savienîbas projekta apspriedç Spânijâ, laimçjâs iegâdâties vairâku zinâtnieku sarakstîtu pçtîjumu par Santjago de Kompostela katedrâli kâ svçtceïojumu mçríi viduslaiku Eiropâ, kur kârtçjo reizi tika uzsvçrta Daugavas ûdensceïa nozîme Ziemeïeiropas un Rietumeiropas saiknç ar Bizantiju un Tuvajiem Austrumiem vikingu laikos. Kristians Krecls (Christian Krötzl) tieði ðajâ apstâklî saredz bâzi Baltijas reìiona un Latvijas nozîmîgajai vietai vçlâkajâ Hanzas tirdzniecîbâ un Romas baznîcas politikâ. Paradoksâli, ka paðâ Latvijâ arheologi un valodnieki savâ pagâtnes interpretâcijâ ðobrîd cenðas Daugavas ûdensceïa nozîmi samazinât, piemeklçjot visus iespçjamos argumentus (J. Ciglis, O. Buðs radiopârraidç par vçsturi u.c.).... considerar Dinamarca, Suecia y Finalndia que entonces pertenecja a Suecia-, Letonia y los pajses bklticos como un solo bloque. Los pajses bklticos constitujan el punto de partida hacia los rjos rusos, y sobre todo el Neva, el Dvina y el Dnieper, que llevaban al Mar Negro, a Constantinopla y a Bagdad Tõnisson, E. Die Gauja-Liven. Tallinn, S Krötzl, Ch. Del Mar B³ltico a Santiago de Compostela. Peregrinajes e influencias culturales // Santiago : La Europa Del Peregrinaje / ed. P. C. v. Saucken. Barcelona, P Kaspars Kïaviòð 57

58 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 58 Konference Ikðíilei 825. G. Zemîtis, G. Kalme. J. Bula foto Konference Ikðíilei 825. Muntis Auns. J. Bula foto

59 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 59 Konference Ikðíilei 825 Andris Ðnç Divas ticîbas, divas kultûras, divas identitâtes: kristietîba un pagânisms Livonijâ 12. un 13. gadsimtâ Ievads 12. un 13. gadsimtu mija iezîmçja jauna laikmeta sâkumu Baltijas jûras austrumu piekrastes zemçs. Sâkot ar ðo laiku, pakâpeniski aizvien intensîvâka kïuva Baltijas aizvçstures beigu (jeb vçlâ dzelzs laikmeta) vadonîbas sabiedrîbu saskarsme ar Rietumeiropas katoliski kristîgo pasauli. 12. gadsimta beigas un 13. gadsimts Austrumbaltijâ kïuva par krusta karu laikmetu, ar kuru Baltijâ sâkâs viduslaiku vçstures periods. Krusta karu ideja pirmo reizi uz Ziemeïeiropas pagâniem tika attiecinâta gada aprîlî, kad Romas pâvests Eigens III bullâ Divina dispensatione pasludinâja krusta karu pret vendiem (tâ tika dçvçti Baltijas jûras dienvidu piekrastç dzîvojoðie ziemeïrietumslâvi), traktçjot to kâ Otrâ krusta kara sastâvdaïu un pieðíirot krustneðiem pilnu indulgenci un atseviðías privilçìijas. 1 Piecdesmit gadus vçlâk, katoliski kristîgajai pasaulei arvien vairâk paplaðinot savas robeþas, krusta karu idejâ un norisçs tika iekïauti arî Baltijas jûras austrumkrasta iedzîvotâji balti un somugri. Tieði krusta karu laikmetâ Baltijas jûras austrumu piekrastes zemçs (kas kopð ðâ laika kïûst pazîstamas ar vienotu ìeogrâfisku apzîmçjumu Livonija) no Rietumeiropas tika ieviesta virkne jaunu sociâlu, politisku un kultûras iezîmju, un lîdztekus importçtajiem lçòu sistçmas, valstiskuma, urbanizâcijas, mûra arhitektûras un rakstîtâs kultûras pirmsâkumiem reìionâ sâkâs arî kristietîbas nostiprinâðanâs. Ðajâ rakstâ pievçrsîsimies jautâjumiem par kristietîbas ienâkðanu Austrumbaltijâ un vietçjo baltu un somugru tautîbu kristianizâcijas pirmsâkumiem, raksturojot arî tos 1 Fonnesberg Schmidt I. Pope. Alexander III ( ) and the Baltic Crusades // T. M. S. Lehtonen and K. V. Jensen, eds. Medieval History Writing and Crusading Ideology. Helsinki, P Andris Ðnç 59

60 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 60 faktorus, kas noteica kristietîbas izplatîðanas iespçjas, jaunâs ticîbas pieòemðanu vai noraidîðanu. Sâkot ar krusta karu laikmetu, liecîbas par vçstures procesiem sniedz gan rakstîtie vçstures avoti, gan materiâlâ kultûra, turklât vietçjo sabiedrîbu un kultûru pçtniecîbâ îpaða nozîme bûtu pieðíirama tieði to atstâtajâm materiâlajâm liecîbâm. Tâ, piemçram, arheoloìiskâs liecîbas daudzviet apliecinâjuðas vietçjo sabiedrîbu kultûras kontinuitâti ap krusta laikmetu (starp 12. un 14. gadsimtu), turklât visu 13. gadsimtu vietçjâs kopienas turpinâja izmantot daudzus vecos kapulaukus un piekopt iepriekðçjâs tradîcijas, ieskaitot arî apbedîðanas rituâlo praksi. Savukârt rakstîtie vçstures avoti, kas krusta karu laikmetâ pirmo reizi tiek radîti arî Baltijas jûras austrumu piekrastç, nav tieði saistîti ar vietçjâm sabiedrîbâm un to kultûru, tâpçc vietçjo sabiedrîbu raksturojums un pat atseviðíu vietçjo indivîdu parâdîðanâs jaunieviestâs viduslaiku kultûras tekstos ir cieði saistîta ar konkrçto darbu autoru interesçm un uzskatiem, kâ arî viòu personisko pieredzi, informçtîbu un vietçjo apstâkïu ierobeþoto pârzinâðanu. Mûsu aplûkojamo jautâjumu kontekstâ no 13. gadsimta literârajiem un citiem sacerçjumiem lielâkâ nozîme ir viduslaiku Livonijas plaðâkajam un arî dziïâkajam sacerçjumam, kas pçtnieciskajâ literatûrâ parasti tiek apzîmçts par Indriía hroniku 2. Taèu arî ðis sacerçjums politiskâs, kultûras un sociâlâs pârmaiòas jaunveidojamajâs Livonijas zemçs raksturo ienâcçju, nevis vietçjo iedzîvotâju perspektîvâ, tekstam iegûstot ideoloìisku un pat propagandas raksturu, kura ietvaros vietçjâs sabiedrîbas parâdâs ïoti fragmentâri. 3 Krusta karu laikmets Baltijâ mûsdienu vçstures pçtîjumos pamatoti tiek dçvçts par daþâdu kultûru tikðanâs, koeksistences un konfrontâcijas laikmetu, viduslaiku tradîcijai sasniedzot Eiropas perifçriju un ietverot tâs teritorijas noteiktâ savas kultûras areâlâ. 4 Tâdçjâdi krusta kari ir laikmets, 2 Heinrici Chronicon. Indriía hronika / Red. Ç. Mugurçviès. Rîga, (turpmâk tekstâ IH). 3 Ðnç, A. The Image of the Other or the Own: Representation of Local Societies in Heinrici Chronicon // E. Kooper, ed. The Medieval Chronicle, vol. VI. Amsterdam, New York, P Par Austrumbaltiju (jeb Livoniju) kâ Rietumu kristîgâs pasaules robeþteritoriju viduslaikos skat., piemçram: R. Bartlett. The Making of Europe: Conquest, Colonization and Cultural Change Princeton, 1993; A. V. Murray, ed. Crusade and Conversion on the Baltic Frontier, Aldershot, 2001.; A. V. Murray, ed. The Clash of Cultures on the Medieval Baltic Frontier. Farnham, Andris Ðnç

61 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 61 kad Baltijas reìionâ satiekas divas kultûras un divas tradîcijas, kâ arî divas ticîbas ievestâ katoliski kristîgâ un vietçjâ pagâniskâ. Turklât jâòem vçrâ, ka aplûkojamajâ laikmetâ tieði sakrâlie aspekti bija nozîmîgi un reizçm pat izðíiroði (piemçram, viduslaiku Rietumeiropas katoliskajâ pasaulç), veidojot gan kolektîvo (sociâlo) identitâti, gan individuâlo paðapziòu un paðidentifikâciju. Tiesa, vairâk informâcijas pçtnieku rîcîbâ ir par jaunienâkuðo kristîgo ticîbu un tâs ievieðanas mçìinâjumiem, nevis Baltijas aizvçstures iedzîvotâju reliìiskajiem priekðstatiem un reliìisko organizâciju. Aizvçstures sabiedrîbâs sakrâlâ un profânâ dzîves joma, darbîbas telpa un fenomeni nebija nodalîti, bet rituâlâ un ikdienas dzîve darbojâs savstarpçji saistîti gan lîdztekus, gan pârklâjoties citai ar citu, un tâdçjâdi tâs nav iespçjams strikti nodalît. 5 Tas apgrûtina Baltijas vietçjo sabiedrîbu materiâlâs kultûras liecîbâs izdalît tieði ar sakrâlajiem priekðstatiem saistîtas iezîmes. Jâatzîst, ka par aizvçstures sabiedrîbu mitoloìiskajiem priekðstatiem un dievîbâm mums nav liecîbu (mîtiskais tâ saucamo senlatvieðu panteons ir mâkslîgi radîta pçdçjo gadsimtu konstrukcija), taèu iespçjams izdalît atseviðíus reliìiskos kultus, kas saistîti ar apbedîðanu, upurçðanu u.tml., kâ arî vairâkus reliìiskos simbolus (galvenokârt piekariòus, kuriem var piedçvçt amuletu funkciju). Par upurçðanas tradîciju krusta karu laikmetâ stâsta arî Indriía hronika, minot, ka gadâ pie lîbieðu vadoòa Dabreïa pils lîbieði ziedoja suòus un âþus. 6 To apliecina arî arheoloìiskais materiâls, jo suòu lîdzapbedîjumi bija raksturîga Turaidas lîbieðu bçru tradîcija, lai gan ðâdi apbedîjumi sastopami arî citos reìionos. Savukârt âþu ragi konstatçti Rîgas celtòu pamatos 13. gadsimta kultûrslânî. 7 Turaidas lîbieði ir vienîgâ vietçjo iedzîvotâju kopiena, kuriem rakstîtajos avotos minçts svçtnieks jeb zîlnieks (latîòu ariolus) kulta kalpotâjs, kas skaidroja dievu gribu 8. Ðâdu sabiedrîbas locekïu apbedîjumi arheoloìiski pçtîtajos kapulaukos sastopami ïoti reti, pagaidâm vienîgie divi vietçjo svçtnieku apbedîjumi identificçti vçlâ dzelzs laikmeta latgaïu Kivtu un Nukðu kapulaukos 9. Tâpçc, iespçjams, Austrumbaltijas zemju vietçjâs 5 Bradley, R. Ritual and Domestic Life in Prehistoric Europe. London; New York, IH XVI, 4. 7 Caune, A. Celtòu ziedojumi Rîgâ gs. // Zinâtniskâs atskaites sesijas materiâli par arheologu un etnogrâfu gada pçtîjumu rezultâtiem. Rîga, lpp. 8 IH I, Ðnore, E. Kivtu kapulauks. Rîga, lpp. Andris Ðnç 61

62 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 62 kopienâs rituâlu darbîbu veikðanai nebija noformçjusies îpaða iedzîvotâju grupa, bet tos veica kopienas vai dzimtas reprezentatîvâkie pârstâvji, piemçram, dzimtas vecâkais vai kopienas vadonis. Vai kristietîba Austrumbaltijâ bija pazîstama pirms Meinarda misijas? Lai gan, sâkoties krusta karu laikmetam, Austrumbaltija tika iekïauta Rietumu kristîgâs pasaules lokâ, ðî tomçr nebija pirmâ aplûkojamâ reìiona iedzîvotâju sastapðanâs ar kristietîbu. Latvijas historiogrâfijâ jau ilgstoði tiek lietots Latvijas kristianizâcijas trîs posmu modelis, kura ietvaros krusta kari veidoja tikai pçdçjo posmu pçc skandinâvu un austrumslâvu aktivitâtçm Baltijâ. 10 Saskaòâ ar trîs kristietîbas ienâkðanas viïòu Latvijas teritorijâ koncepciju, ðâ reìiona kristianizâcijas pirmie mçìinâjumi saistâmi ar skandinâvu aktivitâtçm, kuru zemçs kristietîba nostiprinâjâs pçc vikingu laikmeta beigâm, 11. un 12. gadsimta sâkumâ. Par galveno ticîbas centru visam Eiropas ziemeïu zemju reìionam 12. gadsimtâ kïuva Lundas arhibîskapija, kas bija cieði saistîta ar Hamburgas Brçmenes arhibîskapiju. 11. gadsimta 70. gados Brçmenes Âdama sarakstîtajâ Hamburgas baznîcas vçstures hronikâ vienâ no tâs pçdçjâm nodaïâm par dâòu valdnieka Svena Estridsona (ap ) laiku ir ietvertas arî ziòas par Latvijas teritoriju, konkrçti Kurzemi: Paðlaik, pateicoties kâda tirgotâja pûlçm, kuru tur ar daudzu dâvanu palîdzîbu atvilinâja dâòu karalis, ðajâ salâ uzcelta viena baznîca. Ðo notikumu, slavinot Dievu, man pastâstîja pats karalis. 11 Ðai nelielajai piezîmei, kas Brçmenes Âdama darbâ netiek nedz plaðâk izvçrsta, nedz minçta citos avotos, pievçrsuðies vairâki vçsturnieki. 10 Arbusow, L. Frühgeschichte Lettlands. Riga, S ; Mugurçviès Ç. Kristîgâs ticîbas izplatîba Latvijas teritorijâ gs. un katoïu baznîcas ekspansijas sâkums // Latvijas PSR Zinâtòu Akadçmijas Vçstis Nr. 5, lpp.; Mugurçviès, Ç. Die Verbreitung des Christentums in Lettland vom 11. Jahrhundert bis zum Anfang des 13. Jahrhunderts // M. Müller-Wille, Hg. Rom und Byzanz im Norden. Mission und Glaubenswechsel im Ostseeraum während des Jahrhunderts. Bd. II. Stuttgart, S Misâns, I., Ðnç, A. Klosteris, pils un pilsçta. Materiâli seminâriem Rietumeiropas viduslaiku vçsturç. Rîga, lpp. 62 Andris Ðnç

63 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 63 Latvieðu vçsturnieks Edgars Andersons min arî daþus vçlâkos gadsimtos ( gadsimtâ) pârrakstîtus dokumentus par dâòu militâru misiju Kurzemç (tekstâ tiek minçts uzbrukums Palangas pilij) gadâ un tai sekojoðo Dânijas bîskapijas izveidoðanu Kurzemç. 12 Starp ðiem dokumentiem minâms arî tâ sauktais Kursas bîskapu saraksts, kas uzskaita pirmos bîskapus, sâkot ar gadu. Latvieðu vçstures pçtnieks Arnolds Kursis, kritiski izvçrtçdams vçstures avotus, uzskata, ka ðis dokuments ir rupjð viltojums kâda noteikta [dâòu] plâna îstenoðanai senajâ Kursâ. 13 Lai gan hipotçtiski var pieòemt, ka Kurzemes iedzîvotâji ar kristietîbu iepazinâs jau vikingu laikâ, kad, sâkot ar 9. gadsimta vidu, skandinâvu un kurðu aktîvâs savstarpçjâs attiecîbas raksturo Rimberta hronika un vairâkas skandinâvu sâgas, 14 tomçr tieði Brçmenes Âdama ziòas tiek òemtas par pamatu, veidojot vîziju par pirmo misionâru darbîbu Kurzemes zemçs. Mçs gan varam tikai pieòemt, ka ðajâ gadîjumâ tika izveidota tâ sauktâ tirgotâju baznîca, kas vienlaikus kalpoja gan merkantiliem, gan sakrâliem mçríiem, bet pçc konstrukcijas bijusi vienkârða stâvkoku celtne. Baznîcas atraðanâs vieta nav un acîmredzot, pçc paðlaik pieejamâs informâcijas, arî netiks lokalizçta, lai gan laika gaitâ tâ meklçta gan kaut kur Dienvidkurzemç, gan Palangas apkârtnç, gan kaut kur Ziemeïkurzemç. 15 Tiesa, jâòem vçrâ, ka liecîbas par Kurzemes baznîcu veidotas laikâ, kad risinâjâs intensîva sacensîba par varu Austrumbaltijas telpâ starp Hamburgas Brçmenes un Lundas arhibîskapijâm, tâpçc, pieïaujams, ðîs liecîbas drîzâk saistâmas ar ideoloìiskiem mçríiem, par esoðu faktu uzdodot vçlamo situâciju un vçsturisko realitâti transformçjot vçsturiskâ fikcijâ. 12 Andersons, E. Dânijas sakari ar Baltijas zemçm no IX lîdz XIII gadsimtam vçstures avotu gaismâ // Latvijas PSR Zinâtòu Akadçmijas Vçstis Nr. 2, lpp. 13 Kursis, A. Mîti un îstenîba. Ziemeïnieku sâgas par seno Latviju un latvieðiem. Stokholma, lpp. 14 Ðnç, A. Kurðu vikingi: vçsturiskâs iespçjas un vçstures mîti // V. Muiþnieks, sast. Pçtîjumi kurðu senatnç. Rakstu krâjums (Latvijas Nacionâlâ vçstures muzeja raksti Nr. 14). Rîga, lpp. 15 Ðnç, A. Ticîba, vara un tirdzniecîba: kristietîbas loma vietçjo iedzîvotâju sabiedrîbâs Latvijas teritorijâ gadsimtâ // A. Ðnç (atb. red.). Latvijas Universitâtes Raksti, 725. sçjums. Vçsture: Zeme, vara un reliìija viduslaikos un jaunajos laikos Baltijas jûras reìionâ. Rîga, lpp. Andris Ðnç 63

64 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 64 Aizvçstures beigâs kurðu zemçs, kâ arî Kurzemes ziemeïu daïâ, lai gan ir novçrojamas atseviðías izmaiòas materiâlajâ kultûrâ (piemçram, ugunskapu vietâ parâdâs skeletapbedîjumi ar sakrustotâm rokâm), tâs tomçr nebût neapliecina kristieðu klâtbûtni reìionâ un kristietîbas ietekmi uz vietçjiem priekðstatiem. Lîdz ar to skandinâvu misija (ja vien tâda vispâr bija) nav uzskatâma par veiksmîgu, drîzâk jau tai bija nejauðs raksturs, kas neradîja nekâdas bûtiskas konsekvences vietçjâs sabiedrîbâs, un Rietumlatvijas teritorijas iedzîvotâjiem kristietîba nebija kïuvusi pazîstama. Pieïaujams arî, ka iespçjamâs skandinâvu misijas darbîba bija pakârtota tirdznieciskajâm interesçm un nespçja ieinteresçt vietçjâs sabiedrîbas, kuru ideoloìija bija drîzâk militâra. 16 Tomçr ðî skopâ informâcija netieði apstiprina skandinâvu, it îpaði dâòu, interesi par Austrumbaltijas reìionu, kas kulminçs 13. gadsimta otrajâ desmitgadç, dâòiem aktîvi iesaistoties krusta karu militârajâs un diplomâtiskajâs norisçs Baltijâ. Lîdzîgu likteni piedzîvoja arî skandinâvu nelielie pûliòi pievçrst kristietîbai igauòu zemes. Jau gadâ Igaunija minçta kâ Sigtûnas bîskapijas misijas intereðu teritorija, un pieïaujams, ka vçlâkâs viduslaiku Rçveles (Tallinas) vietâ 12. gadsimta sâkumâ Gotlandes tirgotâji uzcçluði baznîcu. 17 Dâòu reliìiskâ interese par pagâniskajâm Baltijas jûras austrumu piekrastes zemçm savijâs arî ar militârâm darbîbâm, kas bija vçrstas pret ðo reìionu, piemçram, gados dâòi uzbruka Igaunijai, gadâ Somijai un gadâ atkal Igaunijai. 18 Tâdçjâdi jâatzîst, ka ðîs skandinâvu misijas nesasniedza savus mçríus, negûstot jelkâdus tâlejoðâkus rezultâtus. Ðíietami plaðâka informâcija un avotu bâze saistîta ar tâ dçvçto otro kristianizâcijas vilni Latvijas teritorijâ, kad Austrumlatvijâ, îpaði latgaïu un mazâk lîbieðu zemçs, sâkot ar 11. gadsimta otro pusi, ieplûda bizantiskâ (Austrumu, grieíu) kristietîba (kas reizçm neprecîzi tiek saukta par pareizticîbu, attiecinot ðo jçdzienu jau uz viduslaikiem). Krievzemç 16 Ðnç, A. Warfare and Power in Late Prehistoric Societies in the Territory of Latvia (tenth to 12th centuries) // A. Bliujiene, ed. Weapons, Weaponry and Man. In memoriam Vytautas Kazakevièius. Archaeologia Baltica, vol. 8. Klaipeda, P Christiansen, E. The Northern Crusades: The Baltic and the Catholic Frontier, London, P Jensen, C. S. The Early Stage of Christianisation in Livonia in Modern Historical Writings and Contemporary Chronicles // T. M. S. Lehtonen and K. V. Jensen, eds. Medieval History Writing and Crusading Ideology. Helsinki, P Andris Ðnç

65 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 65 kristietîba nostiprinâjâs 11. gadsimta paðâs beigâs, apmçram gadsimtu pçc oficiâlâs valsts kristîðanâs, no turienes vçlâk arî sâkot izplatîties kaimiòu zemçs. 11. gadsimtâ latgaïu un lîbieðu zemçs vispirms pilskalnos, tad arî kapulaukos parâdîjâs daþâda veida krustiòi, piekariòi ar svçto attçliem un citi reliìiska rakstura priekðmeti, turklât senâkie eksemplâri tikuði ievesti no Krievzemes, bet 12. gadsimtâ veidoti jau to atdarinâjumi uz vietas. 19 Lai gan atseviðíâs vietâs iegûti pat vairâki desmiti krustiòu, tomçr to îpatsvars starp piekariòu atradumiem ir pavisam neliels. Taèu krustiòa vai krustiòveida piekariòa atraðanâs starp kapa piedevâm nebût nevar kalpot par kritçriju miruðâ ticîbas noteikðanai, turklât citas pagâniskâs tradîcijas ðajos apbedîjumos tikuðas ievçrotas atbilstoði tradîcijâm, un paði krustiòi atrasti kopâ ar citiem piekariòiem un reliìiskajiem simboliem. Tâpçc arî austrumu kristietîbas krustiòu izplatîðanâs drîzâk bija gaumes, modes un arî turîbas lieta, cieði saistîta ar tirdznieciskajiem sakariem starp Austrumbaltiju un austrumslâviem. Un, lai gan kristietîbas simboli atrasti plaðâkâ teritorijâ, nevis tikai ap tirdzniecîbas ceïiem, domâjams, ka ðie simboli Austrumbaltijâ ienâca lîdz ar tirdzniecîbu, nevis ticîbu. Tiesa, daþâs Austrumlatvijas vietâs, sprieþot pçc lielâ Krievzemes rotu îpatsvara, pieïaujama arî slâvu epizodiska vai pastâvîga uzturçðanâs. Tâ, piemçram, samçrâ liels austrumslâvu izcelsmes priekðmetu skaits atrasts arheoloìiskajos pçtîjumos Kokneses pilskalnâ, tomçr pçtîjumi Kokneses kapulaukâ (izmantots gadsimta sâkumâ) neapliecinâja nedz austrumu kristietîbas, nedz slâvu klâtbûtni ðajâ pârsvarâ latgaïu un sçïu apdzîvotajâ vietâ. 20 Latvijas teritorijas iedzîvotâji savu austrumu kaimiòu ticîbu varçja iepazît ne tikai tirdznieciskajâs attiecîbâs, bet arî saistîbâ ar krievu kòazu politisko spiedienu un mçìinâjumiem nostiprinât savu varu Austrumlatvijâ un Igaunijâ. Aizvçstures beigâs krievu hronikas min virkni pret ðîm teritorijâm vçrstu karagâjienu, ko rîkoja Novgoroda, Pleskava un Polocka gadâ zemgaïi atvaira milzîga polockieðu karaspçka 19 Mugurçviès, Ç. Krustiòveida piekariòi Latvijâ laikâ no 11. lîdz 15. gs. // Arheoloìija un etnogrâfija. XI laid. Rîga, lpp.; Vilcâne A. Senâ Jersika. Rîga, lpp. 20 Þeiere, I gada izrakumi Kokneses senkapos // I. Virse, sast. Latvijas arheoloìija. Pçtîjumi un problçmas. Latvijas Vçstures muzeja raksti Nr. 8. Rîga, lpp. Andris Ðnç 65

66 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 66 iebrukumu (tie zaudçja 9000 vîrus), bet iebrukumi èudu zemçs (ar tiem tika apzîmçti Baltijas somi, îpaði igauòi un Ziemeïlatvijas teritorijas iedzîvotâji), ko veica novgorodieði un pleskavieði, piemçram, 1111., 1113., 1116., utt. gados, risinâjâs visu 12. gadsimtu un vçl gadâ novgorodieði izsiroja latgaïu zemes un savâca laupîjumu un gûstekòus. Liels sirojums notika ap gadu, kad èudu un atzelieðu zemçs iebruka Novgorodas kòaza Mstislava Drosmîgâ vîru lielais karapulks (tajâ esot bijuði arî lîbieði un lietuvieði). 21 Ar ðiem regulârajiem sirojumiem tika mçìinâts ievâkt meslus no igauòiem, latgaïiem un lîbieðiem, lai gan, piemçram, Gaujas lîbieðu zemes, kurâs turklât arî atrasts ïoti maz kristîgâs ticîbas simbolu, vçl 12. gadsimta beigâs nav uzskatâmas par meslu maksâtâjâm. Jâpiekrît latvieðu vçsturnieka Arveda Ðvâbes secinâjumam, ka mesli bija îslaicîgi, tie pastâvçja lîdz nâkamajam sirojumam un tiem nebija politiskâs atkarîbas raksturs. 22 Pieïaujams, ka vietâm mesli maksâti jau kopð 10. gadsimta, kad krievu hronikâ Pagâjuðo gadu stâsts vairâkas tautîbas minçtas kâ meslu maksâtâjas 23, lai gan Tâlavas latgaïu meslu atkarîba skaitâma tikai no gada, kad Novgorodas kòazs Mstislavs Droðsirdîgais devâs jau minçtajâ karagâjienâ. Tomçr vçl 13. gadsimtâ, kad Austrumbaltijâ jau parâdîjuðies krustneði, krievu kòazistes cenðas ievâkt meslus, piemçram, lîdz gadam lîbieðu nodevas ievâca Polocka, bet gadâ krievi iebruka igauòu zemçs un gadâ Novgorodai un Pleskavai tiek atjaunotas meslu ievâkðanas tiesîbas Tâlavâ. 24 Iespçjams, ka meslu vâkðanas sirojumu laikâ tika pievçrsta uzmanîba arî kristietîbas izplatîðanai, lai gan mûsu rîcîbâ nav nekâdu tieðu norâþu par krievu misiju darbu Baltijâ. Tâpat nav nekâda pamata pieòemt, ka meslu maksâðana bija radîjusi krievu kòaziem pakïautas struktûras igauòu, latgaïu vai lîbieðu zemçs vai arî, ka ðîs zemes bûtu nonâkuðas krievu kòazistu valdîjumâ. Arheoloìiskâs liecîbas neapliecina slâvu klâtbûtni reìionâ, lai gan savstarpçji kontakti starp baltu, somugru un austrumslâvu 21 Mugurçviès, Ç., Vasks, A., red. Latvijas senâkâ vçsture. 9. g. t. pr. Kr. 12. gs. Rîga, lpp.; Ðvâbe, A. Krievu mesli // A. Ðvâbe. Straumes un avoti. II daïa. Rîga, lpp. 22 Ðvâbe, A. Krievu mesli // A. Ðvâbe. Straumes un avoti. II daïa. Rîga, lpp.; skat. arî IH XXVIII, Moora, H. Pirmatnçjâ kopienas iekârta un agrâ feodâlâ sabiedrîba Latvijas PSR teritorijâ. Rîga, lpp. 24 IH XVI, 2; XXII, 2 5; XXVIII, Andris Ðnç

67 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 67 zemçm risinâjâs pietiekami aktîvi un ieguva visdaþâdâkâs formas. Taèu Austrumbaltijas vadonîbas sabiedrîbas, kurâs tikai 13. gadsimtâ mçs varam rast liecîbas par varas centralizâcijas un koncentrâcijas mçìinâjumiem atseviðíu indivîdu rokâs, bija gan pietiekami elastîgas, gan salîdzinoði nelielas, lai pâr Austrumbaltijas zemçm nedz skandinâviem, nedz slâviem nebûtu objektîvi iespçjams nodibinât politisku virskundzîbu. Lîdzîgi mums jânoraida apgalvojumi par grieíu katoïu baznîcas pârstâvju veiksmîgu darbîbu un kristieðu klâtbûtni latgaïu zemçs. Indriía hronika jau 13. gadsimta sâkumâ kâ austrumu kristietîbas centrus Latvijas teritorijâ min Koknesi un Jersiku, tâpçc arî parasti tiek pieòemts, ka Jersikas, Kokneses un Tâlavas zemju latgaïi jau pirms krusta kariem bija iepazinuðies ar austrumu kristietîbu un daïa no viòiem, îpaði sabiedrîbas politiskâ un sociâlâ elite, bija pârgâjusi ðajâ ticîbâ. Indriía hronika, piemçram, norâda, ka Pleskavas krievi savâ laikâ bija ieraduðies un kristîjuði savus Tolovas latgaïus, kas viòiem arvien maksâja meslus, bet gadâ Tâlibaldis kopâ ar dçliem pârgâja no austrumu kristietîbas uz rietumu katoïu ticîbu. 25 Latvieðu trimdas vçsturnieks Indriíis Ðterns gan izvirzîjis interesantu versiju, ka Tâlivaldis nebija iepriekð pievçrsies austrumu kristietîbai, bet pieòçma jauno katoïu ticîbu kopâ ar citiem zemes iemîtniekiem gadâ. 26 Saskaòâ ar Indriía hronikas ziòâm gan Koknesç, gan Jersikâ bija grieíu katoïu baznîcas pârstâvji gadâ, krustneðiem uzbrûkot Koknesei, hronikas autors stâsta, ka ielauzuðies pilî, viòi kristîgas ticîbas dçï neuzdroðinâjâs krievus nogalinât, bet, piedraudot ar zobeniem, piespieda bçgt, citus saòçma gûstâ un sasaistîja gadâ ieòemot Jersiku, krustneði lîdzîgi rîkojâs ar krieviem, kas devâs tiem pretim, nogalinot tikai nedaudzus un ïâva aizbçgt, tiek arî minçts, ka karaspçks pilsçtâ savâca daudz laupîjuma, bet baznîcâs zvanus, svçtbildes un citus piederumus, naudu un daudz mantu 28. Jau minçtie krievi (rutheni) varçtu bût nevis etnisks, bet baznîctiesisks apzîmçjums, 29 ko apstiprina arî 25 IH XI, 7; XVIII, Ðterns, I. Tâlavas Tâlivalþa ticîba // Latvijas Vçstures Institûta Þurnâls Nr. 2, lp. 27 IH XI, IH XIII, Ðvâbe, A. Krievu mesli // A. Ðvâbe. Straumes un avoti. II daïa. Rîga, lpp. Andris Ðnç 67

68 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 68 pçtîjumi abu pilskalnu kapulaukos, kur apglabâtie ir vietçjie iedzîvotâji (vismaz apbedîðanas tradîcijas neuzrâda to atðíirîbu no Austrumlatvijas iedzîvotâjiem latgaïiem, lîbieðiem un sçïiem). Tomçr jâatzîst, ka arheoloìiskâs liecîbas par baznîcas atraðanos Kokneses pilskalnâ ir apðaubâmas (tur ar 12. gadsimta otro pusi datçtâ slânî atrastas ovâli konturçtas sienas mûrçjuma paliekas, kas pçc arheoloìiskajiem izrakumiem tika saistîtas ar austrumu kristieðu baznîcas apsîdas paliekâm 30 ), savukârt Jersikas pilskalnâ baznîcas vieta vçl aizvien nav atrasta (lai gan viss pilskalns nav arheoloìiski izpçtîts un baznîcai bûtu jâbût apmetnç pilskalna pakâjç) 31. Lîdz ar to iespçjams pieïaut, ka atseviðíi vietçjo iedzîvotâju pârstâvji bija pieòçmuði grieíu katoïu ticîbu, taèu to nelielais skaits neieviesa redzamas pârmaiòas apbedîðanas tradîcijâs (òemot arî vçrâ, ka miruðos apglabâja joprojâm pârsvarâ pagâniskâ kopiena). Savstarpçjie sakari starp Austrumbaltijas un kaimiòu teritorijâm gan austrumu, gan rietumu virzienâ veidojâs pietiekami intensîvi, iegûstot izpausmes importa priekðmetos, ornamentu pârcçlumos, tomçr ðíiet, ka ðie pirmie divi tâ saucamie kristianizâcijas viïòi nebija saistîti ar ticîbas izplatîðanu pagâniskajâs teritorijâs, bet drîzâk bija saistîti ar saimnieciskiem un politiskiem apsvçrumiem. Ticîbas jautâjums gan skandinâvu, gan austrumslâvu darbîbâs Baltijâ bija otrðíirîgs, tâpçc par baltu un somugru kristianizâciju mçs varam runât, tikai sâkot ar krusta karu laikmetu, kad lîdztekus skandinâviem reìionâ parâdîjâs arî ziemeïvâcu zemju pârstâvji. Un 12. gadsimta beigâs, sâkoties ziemeïvâcu un skandinâvu misijai, kristietîba vietçjiem iedzîvotâjiem, ieskaitot arî sociâlo eliti, tomçr bija jauna mâcîba. Tâpçc pârspîlçts bûtu apgalvojums, ka Latvijas teritorijas zemes 12. gadsimta beigâs vairs nevarçja uzskatît par tîri pagâniskâm 32. Varçtu pieòemt, ka kristietîba vietçjâs teritorijâs un sabiedrîbâs bija zinâma, pateicoties to aktîvâko pârstâvju aktîvajai darbîbai ârpus savâm sabiedrîbâm, taèu tâ noteikti netika izprasta kâ reliìija un reliìiskâ plâksnç kristietîba Austrumbaltijas vietçjos iedzîvotâjus bija 30 Mugurçviès, Ç. Kristîgâs ticîbas izplatîba Latvijas teritorijâ gs. un katoïu baznîcas ekspansijas sâkums // Latvijas PSR Zinâtòu Akadçmijas Vçstis Nr. 5, lpp. 31 Vilcâne, A. Senâ Jersika. Rîga, Mugurçviès, Ç. Kristîgâs ticîbas izplatîba Latvijas teritorijâ gs. un katoïu baznîcas ekspansijas sâkums // Latvijas PSR Zinâtòu Akadçmijas Vçstis Nr. 5, 17. lpp. 68 Andris Ðnç

69 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 69 atstâjusi vienaldzîgus. Zinâmâ mçrâ to noteica arî literârâs kultûras un rakstîbas trûkums vietçjâs sabiedrîbâs, tâ liedzot iepazît kristîgo vârdu un teoloìisko domâðanu. Vai Meinarda misija bija vienîgais kristianizâcijas spçks Austrumbaltijâ krusta karu sâkumâ? Pirmie nopietnie kristîgâs misijas soïi Baltijâ, cenðoties pievçrst katoïu kristietîbai vietçjos iedzîvotâjus, ir saistîti ar Ziemeïvâcijas aktivitâtçm. Tad arî mçs vçsturç ieraugâm Ikðíili, kas tika izvçlçta par atbalsta punktu, pateicoties to tuvumâ esoðajâm Daugavas krâcçm, un ar to saistîtos misionârus, kas sludinâja Daugavas lîbieðu kopienâm. Ziemeïvâcijas tirgotâju ieraðanâs Daugavas lejtecç sâkas ar 12. gadsimta 80. gadiem, regulâri kuìojot no Gotlandes un meklçjot tirdznieciskos sakarus ar krievu tirgotâjiem. Vâcu tirgotâji bija arî vieni no galvenajiem Baltijas krusta karu virzîtajiem, un kopâ ar tiem gadâ Daugavas lejtecç ieradâs pirmâ vâcu misija, ievadot jaunu posmu kristietîbas izplatîðanâ Baltijâ. Misijas priekðgalâ bija Meinards, nâkamais Ikðíiles bîskaps, kurð, iespçjams, ðajâ reìionâ bija ieradies jau iepriekð. 33 Arî turpmâkajos gados tirgotâju atbalsts misijai bija ïoti nozîmîgs, piemçram, pirmo piïu celtniecîbâ noteikti savu artavu, arî materiâlo, deva tirgotâji, kuri bija ieinteresçti iegût savâm precçm droðas noliktavas un spçcîgus, nocietinâtus atbalsta punktus. Tomçr jau pirms Meinarda ieraðanâs, 12. gadsimta gados, notika pirmâ dokumentçtâ kristieðu misionâra nosûtîðana uz Livoniju trimdâ esoðais dâòu arhibîskaps Eskils ( ) par Igaunijas bîskapu iecçla cistercieðu mûku Fulko no Francijas. Tas gan notika Romas pâvesta Aleksandra III ( ), pareizâk sakot, Eskila un dâòu karaïa Valdemâra I ( ) savstarpçjas konkurences apstâkïos, kas atrisinâjâs 12. gadsimta 60. gadu vidû. Fulko atbalstîja trimdâ esoðais pâvests Aleksandrs III, vai gadâ izdodams trîs vçstules par igauòu kristîðanu, aicinot dâòus atbalstît viòa misiju finansiâli un lûdzot Norvçìijas arhibîskapu atïaut Stavangeras Svçtâ Ûlafa klostera mûkam 33 Mugurçviès, Ç. Komentâri // Heinrici Chronicon. Indriía hronika / Red. Ç. Mugurçviès. Rîga, lpp. Andris Ðnç 69

70 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 70 Nikolasam pavadît Fulko viòa misijâ. 34 Taèu avotos nav atrodamas ziòas, ka Fulko vispâr bûtu sasniedzis Igauniju. 35 Tâpçc arî ðî misija bûtu drîzâk jâpieskaita pie nesekmîgajâm 12. gadsimta otrâs puses Austrumbaltijas kristîðanas mçìinâjumiem. Atðíirîbâ no iepriekðçjiem misijas mçìinâjumiem, Meinards vismaz sasniedza sava brauciena galamçríi un izcçlâs krastâ Daugavas lîbieðu zemç. Zçgebergas klostera augustînieðu mûks Meinards, dodoties braucienâ uz Austrumbaltiju, jau bija vîrs pâri pusmûþam jeb, kâ to min Indriía hronika: cienîjamas dzîves un godâjama sirmuma vîrs 36. Lai gan Indriía hronika uzstâjîgi norâda, ka Meinards Baltijâ bija ieradies tikai Kristus dçï, vienîgi lai sludinâtu 37, mums tomçr jâòem vçrâ gan tirdznieciskâs, gan politiskâs intereses, kas virzîja ðo misijas braucienu. Turklât Meinards, lai gan raksturâ noteikti bûdams ar kâdu avantûrisma iezîmi, ðâdu misijas braucienu neveica kâ atseviðís indivîds. Tas nav viòa personiskais plâns un pasâkums, lai gan, iespçjams, tas sakrita ar viòa vçlmi doties sludinât Dieva vârdu kâdâ neticîgo pagânu zemç. Drîzâk misijas brauciens uz lîdz tam tikai tirgotâju apgûto Austrumbaltiju un Daugavas grîvu tika izlolots Brçmenes arhibîskapijâ un, domâjams, saskaòots arî ar Romu. 38 Lîdz ar Meinarda ieraðanos un krusta kariem Baltija kïuva par vienu no katoliskâs Eiropas pierobeþas reìioniem, kur saskârâs vietçjâs pagâniskâs, Romas katoïu un grieíu katoïu vçsturiskâs kultûras telpas. Uz varu Baltijas jûras austrumu reìionâ lîdztekus ziemeïvâcieðiem ðajâ laikâ pretendçja arî citi spçki dâòi, kuri drîz iebruka igauòu un sâmsalieðu zemçs, zviedri, kuru intereðu sfçrâ bija somugru teritorijas, un krievi, par kuru sludinâtâjiem parâdîsies atseviðías norâdes arî pçc krusta karu sâkuma gadâ Romas pâvesta legâts Guljelmo (literatûrâ bieþâk saukts 34 Fonnesberg, Schmidt I. Pope Alexander III ( ) and the Baltic Crusades // T. M. S. Lehtonen and K. V. Jensen, eds. Medieval History Writing and Crusading Ideology. Helsinki, P Andersons, E. Dânijas sakari ar Baltijas zemçm no IX lîdz XIII gadsimtam vçstures avotu gaismâ // Latvijas PSR Zinâtòu Akadçmijas Vçstis Nr. 2, lpp. 36 IH I, Turpat. 38 Sk. arî: Matuzova, V. I., Nazarova, J. L. Krestonosci i Rusj: konec XII v g. Teksti, perevod, kommentarii. Moskva, S Andris Ðnç

71 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 71 par Vilhelmu) nenoðíîra grieíu un latîòu ticîbu Kokneses apkârtnç, kur arî pçc kristîðanas dzîvoja grieíu kristietîbas piekritçji vai krievi. 39 Tiesa, nedaudz agrâk Romas pâvesta Honorija III ( ) vçstîjums Livonijas soìiem gada 8. februâri minçja grieíu katoïus, kuru darbîbas jâierobeþo, kad tie veic rituâlus, kas nesaskan ar katoïu mâcîbu. 40 Tomçr avotu liecîbas nesniedz liecîbas par jebkâdâm vajâðanâm, kas bûtu tikuðas vçrstas pret grieíu katoïiem. Tâpçc gribçtos piekrist igauòu vçsturnieka Anti Selarta apgalvojumam, ka politiska sadarbîba Baltijâ starp katoïiem, grieíu katoïiem un pagâniem bija drîzâk normâla parâdîba nekâ izòçmums. 41 Dâòi, kuru interesi piesaistîja Sâmsala, Baltijas jûras reìiona austrumu daïâ, lai gan nesekmîgi, mçìinâja nostiprinâties, sâkot ar gadu. 42 Dâòu cîòa par Livoniju bija aktîva Valdemâra II Uzvarçtâja ( ) laikâ lîdz gadam, kad viòð tika sagûstîts un nogâja no politiskâs skatuves gadâ dâòi arî mçìinâja iespiesties Baltijas iekðzemç, 43 un turpmâkajos gados norisinâjâs sîva konkurence starp dâòu un vâcu misijâm, abâm cînoties par pagânu dvçselçm un zemçm. Savukârt gadâ Igaunijas kristîðanâ laimi izmçìinâja arî zviedri, taèu sâmsalieði viòus sagrâva. 44 Tomçr, lai gan 13. gadsimta 20. gadu beigâs skandinâvu konkurence acîmredzot bija novçrsta, pâvesta legâts Alnas Balduins, vçl gadâ slçdzot lîgumu ar Lamekinu, vienu no kurðu vadoòiem Kurzemes ziemeïrietumu daïâ, ietvçra tajâ noteikumu, ka viòa zemes kurði nepakïausies nedz Dânijas, nedz Zviedrijas karalistei. Tâdçjâdi vietçjâm sabiedrîbâm krusta karu laikmeta sâkumâ pastâvçja izvçles iespçja, kurai pusei pievçrsties. To labi raksturo kâdas latgaïu daïas kristîðanas attçlojums Indriía hronikâ gadâ priesteris Alebrands devâs pie Imeras latgaïiem, lai sludinâtu un pievçrstu, taèu vispirms viòi 39 IH XXIX, Senâs Latvijas vçstures avoti / Red. A. Ðvâbe. 1. Sçjums. Rîga, lpp., Nr Selart, A. Confessional Conflict and Poltical Co-operation: Livonia and Russia in the Thirteenth Century // A. V. Murray, ed. Crusade and Conversion on the Baltic Frontier, Aldershot, P IH X, IH XXII, 1; Christiansen, E. The Northern Crusades: The Baltic and the Catholic Frontier, London, P IH XXI, 3. Andris Ðnç 71

72 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 72 meta lozes, lai uzzinâtu savu dievu prâtu, vai viòiem kopâ ar citiem Tolovas latgaïiem pakïauties Pleskavas krievu vai latîòu kristîbai.. Un loze krita par labu latîòiem, un tâ viòi lîdz ar Lîvzemes baznîcu tika pieskaitîti rîdziniekiem. 45 Krievu kòazistu lomu Baltijas kristianizâcijâ bieþi mçdz saistît arî ar to politisko ietekmi reìionâ, par kuras regulâru pastâvçðanu izteicâm ðaubas jau iepriekð. Ðâ jautâjuma kontekstâ atzîmçjama Indriía hronikâ minçtâ, taèu joprojâm neskaidrâ Meinarda doðanâs uz Polocku pie kòaza Vladimira, lai izprasîtu un saòemtu atïauju sludinât un celt baznîcu lîbieðu zemç. Iespçjams, ka tâ bija Brçmenes arhibîskapijas politiska sûtniecîba, uzskatot, ka lîbieði bija pakïauti Polockai. Arî Romas pâvesta Klementa III gada 1. oktobra vçstîjumâ Brçmenes arhibîskapam Ikðíiles bîskapija minçta Rutçnijâ 46, ar to acîmredzot saprotot Polockas zemes, taèu jâòem vçrâ, ka tas ir politisks, nevis ìeogrâfisks vçstîjums. Tiesa, pçc hronikas informâcijas nav noprotams, par kâdu kòazu Vladimiru ir runa, jo krievu avotos attiecîgajâ laikâ ðâds kòazs Polockâ netiek minçts, savukârt Indriía hronikâ viòð tiek pieminçts 32 gadu garumâ. Tâpçc pieïaujams, ka hronists ir sapludinâjis vienâ tçlâ divas personas 12. gadsimta beigu kòazu Veslavu un 13. gadsimta sâkuma kòazu Vladimiru. 47 Acîmredzot hronikas autoram bija svarîgi uzsvçrt brçmenieðu misijas leìitîmo raksturu, nerçíinoties ar ìeopolitiskajâm reâlijâm Austrumbaltijâ. Mums nav pamata domât, ka Polockas kòaza vara un ietekme Daugavas lîbieðu zemçs bija tik nozîmîga, ka tieði Polockâ tika dota izðíiroðâ atïauja sludinât Romas katoïu mâcîbu pagâniskajâs lîbieðu zemçs (pieòemot, ka Meinards tieðâm bija aizceïojis lîdz paðai Polockai un ticies ar tâs toreizçjo kòazu). Piekriðanu misionâru darbîbai drîzâk deva paði Ikðíiles un Mârtiòsalas (jeb Holmes) kopienu lîbieði, savukârt hronikas autoram izdevîgâk (un arî paðam saprotamâk) bija norâdît uz kòaza Vladimira it kâ bûtisko lomu. Meinarda darbîba nenoliedzami bija svarîgs un nozîmîgs, lai gan bûtîbâ no kristîgâs baznîcas perspektîvas bezrezultatîvs, posms Livonijas kristianizâcijas gaitâ. Tomçr vçsturnieku domas dalâs arî pirmâ bîskapa 45 IH XI, Senâs Latvijas vçstures avoti. 1. sçjums. Red. A. Ðvâbe. Rîga, lpp., Nr Matuzova, V. I., Nazarova, J. L. Krestonosci i Rusj: konec XII v g. Teksti, perevod kommentarii., Moskva, S Andris Ðnç

73 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 73 Meinarda darbîbas vçrtçjumâ. Tradicionâli dominç viedoklis par viòa miermîlîgajiem nolûkiem un misijas raksturu lîdz pat darbîbas beigâm. Tomçr eksistç arî uzskats, ka Meinards domâjis par militâra spçka lietoðanu. Tiesa, jâòem vçrâ, ka Meinardam, gadu sâkumâ sâkot meklçt atbalstu misijas turpinâðanai un acîmredzot pieïaujot arî militâra spçka lietoðanu, nebija pie kâ vçrsties pçc palîdzîbas. Svçtâs Romas impçrijâ ðajâ laikâ risinâjâs savstarpçjâs cîòas par troni, tajâs iesaistîjâs arî Brçmenes arhibîskaps un Dânijas karalis Knuts VI ( ), turklât vçl nebija beidzies uz Tuvajiem Austrumiem vçrstais Treðais krusta karð ( ) un tâ krusta karotâji vçl nebija atgriezuðies Eiropâ. Arî kopumâ viduslaiku Eiropâ kristîgâ misija un krusta karð netika uztverti un izprasti kâ atseviðíi un noðíirti fenomeni 48. Misijas jeb kristîgas ticîbas izplatîðanas izpratne nebija saistîta ar toleranci (lîdz 13. gadsimta beigâm), tâdçjâdi nebûtu korekti pretstatît abas miermîlîgo un militâro metodes, jo tâs netika izðíirtas. Arî Livonijâ visu laiku militârâ un pârliecinâðanas misija iet roku rokâ, kristieði karo par jaunkristîtajiem un aicina pagânus pievçrsties ticîbai, un nevar nodalît atseviðíi zobena un vârda misijas, arî paði misionâri un krustneði tâs nenodala. 49 Ja kristietîbu negribçja pieòemt, tad bija jâpiespieþ ar varu pieòemt ticîbu un doties baznîcâ. 50 Tâpat jâatceras, ka raksturîga iezîme, Meinardam kristîjot, bija prasîba dot íîlniekus, kas acîmredzot it kâ garantçja vai vismaz deva droðîbas izjûtu, ka vietçjie izpildîs uzliktâs saistîbas. Tâpçc nav pamata runât par mierîgu misiju Livonijas kristianizâcijas sâkumposmâ bîskapa Meinarda laikâ, jo bûtiskâkâ pârmaiòa krustneðu organizçðanâ saistâma ar krustneðu uzturçðanâs ilgumu Livonijâ, un tikai ar Alberta ieraðanos gadâ krustneðu darbîba Livonijâ bija paredzçta ilgâka nekâ iepriekð gadâ lîdz ar Rîgas dibinâðanu krusta karotâji ieguva patstâvîgu apmetni, kas arî prasîja militâra spçka nodroðinâðanu visu gadu, 48 Par ðo jautâjumu skat. Kedar, B. Z. Crusade and Mission: European Approaches toward the Muslims. Princeton, Jensen, C. S. The Early Stage of Christianisation in Livonia in Modern Historical Writings and Contemporary Chronicles // T. M. S. Lehtonen and K. V. Jensen, eds. Medieval History Writing and Crusading Ideology. Helsinki, P Skat., piemçram, IH VII, 2, kur attçlots, kâ krustneði pie Visbijas uzbruka pirâtiem no Sâmsalas. Andris Ðnç 73

74 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 74 nevis tikai kâdu sezonu, kâ bija bijis Meinarda laikâ. 51 Tomçr arî vçlâk krustneðu spçki, kas bija lokalizçti Livonijâ, palika salîdzinoði nelieli. Tâ Kristus bruòinieku brâïu jeb Zobenbrâïu ordenî lîdz gadam nebija vairâk par 10 bruòiniekiem, bet ðâ ordeòa ziedu laikos to skaits jau sasniedza cilvçkus, turklât lîdz ar ordeòbrâïiem, kas veidoja tikai apmçram desmito daïu, ordenî darbojâs ieroènesçji, loka ðâvçji, îpaði brâïi-garîdznieki u.c. 52 Lai gan atseviðíos reìionos vietçjo iedzîvotâju kristîðana bija norisinâjusies pat masveidâ (piemçram, igauòu zemçs 53 ), tomçr laikam jau misijai nebija panâkumu, un vietçjâs kopienas jauno mâcîbu uzòçma vçsi. Tâpçc misionâri, piemçram, mçìinâja ieinteresçt Daugavas lejteces lîbieðus un vienlaikus nodroðinât paði sevi, kâ atlîdzîbu par kristîgâs ticîbas pieòemðanu lîbieðiem uzceïot mûra pilis Ikðíilç un Salâ (Mârtiòsalâ jeb Holmç). Taèu arî pçc darbu pabeigðanas ticîba tika noskalota Daugavas ûdeòos 54. Hrestomâtisks tagad jau ir kïuvis stâsts par divu jaunkristîto ikðíilieðu Kirjâna un Lajâna bçdîgo dzîves galu:.. un tâ notika, ka, viòiem pçc lîvu kopîga lçmuma ap kâjâm apsienot virves, abus pârplçsa vidû puðu. Viòus mocîja visbriesmîgâkajâm mocîbâm, izrâva iekðas un saplosîja kâjas un rokas 55. Tiesa, ðis sods netika piespriests par to, ka viòi bija pieòçmuði jauno ticîbu, bet par spiegoðanu, mçìinot izzinât lîbieðu vecâko nodomus pret krustneðiem. Kâ rakstîja hronists Indriíis, tad jau gadâ lîbieðu zemes esot kristîtas, baznîcas uzceltas un priesteri apstiprinâti. Turpmâkajos gados ar jauno mâcîbu iepazinâs un jaunajai zemes virsvarai tika pakïauti latgaïi un sçïi, no kuriem daïa ticîbu pieòçma pçc jau minçtâs izlozes (Imerâ), daþi, kâ Kokneses Vietseke (Vjaèko), devâs uz Krievzemi 56, bet citi kïuva par vasaïiem, tâ notika ar Jersikas vadoni Visvaldi pçc krustneðu uzbrukuma Jersikas pilsçtai (tiesa, avotos nekur nav minçta tâs pârkristîðana vai 51 Jensen, C. S. The Early Stage of Christianisation in Livonia in Modern Historical Writings and Contemporary Chronicles // T. M. S. Lehtonen and K. V. Jensen, eds. Medieval History Writing and Crusading Ideology. Helsinki, P Benninghoven, F. Der Order der Schwertbrüder. Köln; Graz, S IH XXIV, IH II, IH X, IH XI, Andris Ðnç

75 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 75 kristîðana) 57, savukârt Autines vecâkais Varidotis gadâ kïuva par krustneðu sabiedroto 58. Lîdzîgi arî zemgaïi sâkotnçji krustneðus uzskatîja par iespçjamajiem sabiedrotajiem cîòâs pret kaimiòiem gadâ rietumzemgaïu vadonis Viestarts ieradâs Rîgâ, lai kopîgi ar krustneðiem cînîtos pret lietuvieðiem. Turklât zemgaïi saglabâja savu pagânisko ticîbu ðo kopîgo cîòu laikâ pret lîbieðiem un lietuvieðiem, un tikai gadâ bîskaps Alberts pirmo reizi pieprasîja Meþotnes zemgaïu kristîðanos, kad tie lûdza palîdzîbu pret lietuvieðiem. Indriíis stâsta, ka kristîti 300 zemgaïu vîrieðu, neskaitot sievietes un bçrnus, bet paðâ Meþotnes pilî apmetâs krustneði. 59 Taèu pçc Tçrvetes Viestarta uzbrukuma un krustneðu padzîðanas no Meþotnes kristîtie zemgaïi, aizmirsuði saòemtos sakramentus, atkrita un apvienojâs ar pârçjiem zemgaïiem. 60 Viestartu gadâ vçl nesekmîgi mçìinâja pierunât pâriet pareizajâ ticîbâ pâvesta legâts Livonijâ, Modenas Guljelmo. Vienîgais viòa panâkums bija kâds nezinâms katoïu priesteris, kuru Viestarts paòçma lîdzi uz Tçrveti 61, tomçr par ðâ priestera darbîbas rezultâtiem ziòu nav. Jâatzîst gan, ka arî kopumâ ziòu par zemgaïu kristîðanu 13. gadsimta pirmajâ pusç ir maz, un tikai hipotçtiski varam pieòemt zinâmas krustneðu virsvaras nodibinâðanu ðajâs zemçs. Ar lîgumu palîdzîbu, ko papildinâja militâras virsvaras veidoðana, krustneði centâs iegût kontroli arî kurðu zemçs. Tâ gadâ kurði noslçdza mieru ar rîdziniekiem un solîjâs kristîties 62, taèu pieïaujams, ka kurðus drîzâk interesçja iespçjas tirgoties ar Rîgu. Un tikai Vanemanes un Rietumventavas kurði gadâ noslçdza lîgumu par kristîðanos, apòemoties maksât nodevas un cînîties pret Kristus ienaidniekiem. Krustneðu ieraðanâs Baltijâ sekmçja vietçjo sabiedrîbu politiskâs attîstîbas centralizâcijas tendences, Lietuvas teritorijâ tâm pat izveidojot savu valsti (vçstures literatûrâ pazîstama kâ Mindauga Lietuva). Citâs zemçs valstis sabiedrîbas krusta karu sâkumâ netika izveidotas, krustneðu mçrítiecîgâ un straujâ ekspansija, piesaistot savâ pusç atseviðíus aktîvos 57 Ðvâbe, A. Jersikas karaïvalsts // Senatne un Mâksla Nr. 1, lpp.; Senâs Latvijas vçstures avoti. 1. Sçjums / Red. A. Ðvâbe. Rîga, lpp., Nr. 51; IH XIII, IH XII, IH XXIII, IH XXIII, IH XXIX, IH V, 12. Andris Ðnç 75

76 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 76 indivîdus vadoòus, kuri savukârt cerçja izmantot krustneðus savâs interesçs, neïâva sabiedrîbâm konsolidçties un apjaust notiekoðâs pârmaiòas. Tâpçc, piemçram, sâkoties krusta kariem, kâ jaunu lîdzekli savâs interesçs atseviðíi aktîvie indivîdi mçìinâja, lai gan nesekmîgi, izmantot kristietîbu, ar tâs ideoloìisko palîdzîbu (kâ arî ar tâs sludinâtâju militâro atbalstu) cenðoties nostiprinât paði savu ietekmi. Jau minçtais zemgaïu vadonis Viestarts pçc sâkotnçjâs izvçles sadarboties ar krustneðiem vçlâk nonâca lîdz atklâtai konfrontâcijai. Taèu viens no Indriía hronikâ populârâkajiem un plaðâk aprakstîtajiem tçliem no vietçjo vadoòu vidus bija Kaupo, kurð arî acîmredzot centâs izmantot krustneðu palîdzîbu savu politisko intereðu realizçðanâ. 63 Pieïaujams, ka Kaupo ir bijis viens no pirmajiem Turaidas lîbieðiem, kas kristîjâs, taèu gan Kaupo attieksmç pret kristietîbu, gan krustneðu attieksmç pret Kaupo nozîmîgs bija gads, kad kopâ ar Daugavgrîvas klostera abatu, bijuðo Turaidas priesteri Teodorihu Kaupo devâs jau minçtajâ svçtceïojumâ uz Romu, apmeklçjot arî Romas baznîcas galvu pâvestu Innocentu III. 64 Pçc atgrieðanâs no Romas Kaupo iemantoja krustneðu uzticîbu, taèu tajâ brîdî viòð zaudçja savu ïauþu uzticîbu Kaupo, kurð, domâjams, aktîvi centâs uzspiest jauno ticîbu un savu varu pâr ïaudîm, tika padzîts no lîbieðu zemçm un pçc tam uzturçjâs Rîgâ un Cçsîs. Tâdçjâdi viens no nozîmîgâkajiem iemesliem, kâpçc norisinâs pievçrðanâs jaunajai ticîbai, vismaz oficiâlajâ lîmenî, ir politisko spçku samçrs un politiskâs intereses. Lai gan sava loma bija arî ekonomiskajiem apsvçrumiem, kad, piemçram, sanâca no Daugavas, Turaidas un no visiem Lîvzemes apgabaliem un lûdzâs bîskapus, lai viòiem atvieglina kristieðu pienâkumus, îpaði desmito tiesu, un apsolîja mûþîgu uzticîbu kâ cîòâs pret pagâniem, tâ visâs kristietîbas jomâs. 65 Krusta karu laikmetâ 13. gadsimtâ tâ drîzâk bija abpusçjâ ieinteresçtîba militârajâs, politiskajâs 63 Par Kaupo un viòa darbîbas vçrtçjumiem skat. Ðnç, A. Vara, kristietîba un cilvçks lîbieðu sabiedrîbâs gs. sâkumâ // L. Beitiòa, sast. Kristietîbas ienâkðana Lîvzemç. Zinâtniska konference, veltîta Krimuldas baznîcas astoòsimtgadei gada 9 jûnijâ. Turaida, lpp.; Ðterns, I. Kaupo Senlatvijas trimdinieks // Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis Nr. 3., lpp.; Zemîtis, G. Kaupo nodevçjs vai laikmeta pretrunu upuris? // Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis. 1995, Nr , lpp. 64 IH VII, IH XV, Andris Ðnç

77 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 77 un tirdznieciskajâs attiecîbâs, nevis reliìiskajâs atklâsmçs, kas noteica vietçjo sabiedrîbu attieksmi pret krustneðiem un lîdz ar to arî pret kristietîbu, izvçloties tâs pieòemðanu vai noraidîðanu. Vai kristietîbas izplatîðana guva panâkumus Austrumbaltijas vietçjâs tautîbâs? Kopð 13. gadsimta sâkuma Rîgas bîskaps Alberts apmçram 30 gadu laikâ nostiprinâja bîskapijas ietekmi Austrumbaltijâ. Par Livonijas centru kïuva Rîga, kas lîdz ar vâcu pilsçtas dibinâðanu kalpoja gan kâ atbalsta punkts militârâm aktivitâtçm, gan aktîvi iesaistîjâs tirdzniecîbâ ar austrumiem. Lîdztekus Rîgas bîskapijai 13. gadsimta vidû izvirzîjâs otrs lielâkais militârais un politiskais spçks Livonijâ Vâcu ordeòa atzars Livonijâ, kas plaðâk pazîstams kâ Livonijas ordenis. Tâdçjâdi Livonijâ, jau kopð paðiem pirmsâkumiem, bûtîbâ izveidojâs daudzvaldîba. Tomçr atðíirîbâ no Baltijas jûras dienvidu piekrastes vendu un prûðu zemçm, no Vâcijas uz Baltijas jûras reìiona ziemeïdaïu nekad netika vçrsta agrârâ kolonizâcija, lîdz ar to ienâcçju sociâlâs un kultûras dzîves formas netika ieviestas lauku kopienâs. Ienâcçju dzîves centri bija pilis un pilsçtas, viòu kontrolç bija to apkârtnes telpa, kas nesasniedza daudzus Livonijas novadus. Savukârt Livonijas vietçjie iedzîvotâji, lai gan bija kristîgajai mâcîbai jaunpievçrsti, tomçr vienlaikus palika no tâs attâlinâti viòi runâja savâ valodâ un saglabâja lielu daïu savu tradîciju (tiesa, pilsçtâs vietçjâs izcelsmes iedzîvotâju situâcija bija atðíirîga). Jau 13. gadsimta vidû kïuva skaidrs, ka kristianizâcijas rezultâti nav apmierinoði, un, piemçram, gadâ Vâcu ordeòa vicemestrs rakstîja Lîbekas pilsçtas domei: Daudzi no tiem, kas bija atmetuði pagânisma kïûdas un pieòçmuði Dieva vârdu, ir atkal pievçrsuðies elku kultam. 66 Arî vçl gadsimta dokumenti apliecina, ka vietçjo iedzîvotâju paraþas daudzviet joprojâm bijuðas izteikti pagâniskas gadâ franèu bruòinieks Þilbçrs de Lanuâ rakstîja, ka daïa kurðu miruðos sadedzina apìçrbtus un ar labâkajâm rotâm meþâ vai tuvâkajâ birzî, 67 vâcu ìeogrâfs 66 Kala, T. The Incorporation of the Northern Baltic Lands into the Western Christian World // A. V. Murray, ed. Crusade and Conversion on the Baltic Frontier, Aldershot, P Spekke, A. Latvieði un Livonija 16. gs. Rîga, 1995 (1935.). 95. lpp. Andris Ðnç 77

78 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 78 Sebastians Minsters gadâ atzîmçja, ka vietçjie iedzîvotâji pielûdz sauli, mçnesi, zvaigznes, kokus un putnus. Viòiem ir kristieðu vârds, bet viòi nezina nekâ teikt par Kristu 68, bet gadâ Solomons Hennings norâdîja, ka kurði vçl aizvien paslepus pielûdz elku dievîbas. 69 Tradîciju saglabâðanâs vçrojama arî arheoloìiskajâ materiâlâ, îpaði apbedîðanas tradîcijâs. Tomçr arî daudzi Daugavas lîbieðu kapulauki 13. gadsimtâ vairs netika izmantoti, savukârt to zemçs izvietoto baznîcu tuvumâ parâdîjâs pirmâs kristîgâs kapsçtas (senâkie, jau 12. gadsimta beigâs veiktie apbedîjumi, konstatçti Mârtiòsalas un Ikðíiles kapsçtâs). Kapulaukos, kas izmantoti vçl gadsimtâ, arî vçrojama kristîgâs mâcîbas ietekme apbedîjumos samazinâjâs piedevu skaits, sarûkot rotu skaitam, bet ieroèiem parâdoties reti, ugunskapi un vairâkas rotu formas (kaklariòíi, krûðu rotas) izzuda. Kapsçtu teritorijas jau tika ieþogotas, miruðos apbedîja cieðâs rindâs ar galvâm rietumu virzienâ, vietâm pat vairâkâs kârtâs (ðî iezîme gan vairâk raksturîga pilsçtu kapsçtâm) un bez lîdzi dotajâm piedevâm. Taèu kurði (piemçram, Roòu kapulaukâ) vçl 15. gadsimtâ miruðos sadedzinâja, ugunskapi konstatçti arî atseviðíâs latgaïu kapsçtâs (sievietes 15. gadsimta ugunskaps Krâslavas Augustiniðíu kapsçtâ). Latgaïiem vçl 17. gadsimtâ kapos lika piedevas, lai gan 13. gadsimta ieroèi izzuda tajos latgaïu zemju rietumu daïas pieminekïos, kas atradâs nozîmîgâko krustneðu centru tuvumâ, bet austrumu daïas kapulaukos tie sastopami arî pçc 14. gadsimta. 70 Vîrieðu gadsimta apbedîjumi ar ieroèiem un sievieðu kapi ar bagâtîgâm rotu piedevâm sastopami visâs plaðâk pçtîtajâs kapsçtâs (piemçram, Dobelç, Sçlpilî). Viens no pçdçjo gadu plaðâk pçtîtajiem viduslaiku kapulaukiem, kas izmantots no 13./14. gadsimta mijas lîdz 17. gadsimta sâkumam, ir Lejaskroga kapulauks. Apbedîjumos lîdzi dotas senlietas atrastas 84% jeb 124 kapos, to skaitâ ieroèi iegûti astoòos vîrieðu kapos. Unikâls atradums ir 53. kapâ atklâtâ bronzas vâles galva, kas varçtu bût saistîta ar lçòa vîra (leimaòa) vai ciema vecâka apbedîjumu. 71 Lietuvas arheologi pçdçjos gados norâda, ka monçtu likðana apbedîjumos, kas Lietuvâ zinâma kopð 14. gadsimta, nav pagâniskâs tradîcijas 68 Spekke, A. Latvieði un Livonija 16. gs. Rîga, 1995 (1935.) lpp. 69 Turpat, 229. lpp. 70 Radiòð, A gadsimta senkapi latgaïu apdzîvotajâ teritorijâ un Austrumlatvijas etniskâs, sociâlâs un politiskâs vçstures jautâjumi. Rîga, lpp. 71 Muiþnieks, V. Arheoloìiskie pçtîjumi Puzes Lejaskroga kapsçtâ un viduslaiku apbedîðanas tradîcijas Ziemeïkurzemç // Ventspils muzeja raksti, III lpp. 78 Andris Ðnç

79 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 79 relikts, bet gan izteikti kristîga tradîcija. Tiek uzskatîts, ka Livonijas gadsimta avotus, kas min ðo paraþu, ir sarakstîjuði protestantisma pârstâvji, kas meklçja pagâniskâs tradîcijas katolicismâ. Bet ðîs tradîcijas ienâkðana sakrît ar Lietuvas kristianizâciju, tâpçc Lietuvâ tâ îpaði izplatâs kontrreformâcijas laikâ. 72 Livonijas dienviddaïai (mûsdienu Latvijas teritorijai) lîdzîga situâcija veidojâs Livonijas ziemeïdaïâ, Igaunijas teritorijâ, kur aizvçsturiskâs apbedîðanas tradîcijas saglabâjâs laukos, lîdztekus baznîcu kapulaukiem, lîdz pat 17. gadsimta beigâm 18. gadsimta sâkumam. Jâpiekrît igauòu arheologam Heiki Valkam, ka apbedîðana vietçjâs kapsçtâs, nevis baznîcu kapsçtâs, var tikt uzskatîta gan par Livonijas kultûras îpatnîbu, gan arî no viduslaiku Eiropas ïoti atðíirîgas mentalitâtes manifestâciju. Pat baznîcas, kas lîdzâs muiþâm bija eiropeizâcijas centri laukos, nespçja mainît domâðanu; lauku neiesvçtîtas kapsçtas ir konstants fenomens, ko neskâra Eiropas ietekmes. 73 Secinâjumi Jau kopð krusta karu laikmeta sâkuma Baltijâ saskârâs virkne militâru, politisku, ekonomisku un reliìisku spçku. Jaunizveidotajâ Livonijâ 13. gadsimta gaitâ politiski nostiprinâjâs Romas kristietîba un katoïu baznîca, iekïaujot Austrumbaltiju Eiropas kultûras zonâ. Tomçr vçl vairâkus gadsimtus pçc kristianizâcijas sâkðanâs liela daïa vietçjo iedzîvotâju palika pagâni (vai neofîti), ko apliecina gan arheoloìiskâs liecîbas, gan vçlâkie rakstîtie avoti. Kristieðu ekspansija jau krusta karu laikmetâ arî telpiski iezîmçja ðo sociâlo un kultûras noðíirtîbu, veidojoties jaunajiem eiropeiskajiem centriem, kuru ietekme sâkotnçji neskâra plaðas vietçjo iedzîvotâju grupas. 72 Jarockis, R. Christian Coins in Pagan Graves? Artefacts, Texts and Research Traditions // V. Lang, ed. Culture and Material Culture. Papers from the first theoretical seminar of the Baltic archaeologists (BASE) held at the University of Tartu, Estonia, October 17th 19th, 2003 (Interarchaeologia 1). Tartu, Riga, Vilnius, P ; Svetikas E. Alytaus kapinynas: christianizacijos ðaltiniai. Vilnius, P Valk, H. The Distribution of Medieval/Post-Medieval Burial Grounds of Western and Eastern Estonia: Association with Villages, Manors and Parish Centre // N. Blomkvist and S. O. Lundkvist, eds. Europeans or Not? Local Level Strategies on the Baltic Rim AD (CCC Papers: 1). Visby, Kalmar, P Andris Ðnç 79

80 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 80 Tâdçjâdi krusta karu laikmetâ, kas uzskatâms par kristianizâcijas aizsâkumu reìionâ, Baltijas vietçjâs sabiedrîbas saskârâs ar jauniem politiskiem, sociâliem un kultûras izaicinâjumiem, no kuriem viens bija arî kristietîba. Taèu lielâkâ daïa ðo jauno iezîmju vietçjos iedzîvotâjus neskâra, viòi Livonijas laikmetâ veidoja savu atðíirîgu sociâlo un kultûras telpu un saglabâja savas kopienas, kurâs tos vienoja kopîga sociâla identitâte, kas balstîta uz agrâro saimniecîbu un sinkrçtiskiem reliìiskiem priekðstatiem. Pat krusta karu laikâ viòu interese par kristietîbu bija drîzâk praktiska vai nu tâs bija bailes un centieni izvairîties no agresijas, vai cerîbas un centieni iegût jaunajâ mâcîbâ sev politisko sabiedroto cîòâ par varu. 74 Ticîbas jautâjums, lîdzîgi kâ iepriekð un arî vçlâkos gadsimtos, palika otrâ plânâ, un, lîdzîgi kâ ienâcçjus, arî vietçjos iedzîvotâjus vairâk interesçja tirdznieciskâ un militârâ sadarbîba. Taèu lîdz ar personisko brîvîbu saglabâjâs arî ticîbas neatkarîba, kas ietvçra daudzus pagâniskus elementus. Lai gan tie varçja slçpties zem kristietîbas formas, eksistenciâli svarîgos brîþos tie rada izpausmes, piemçram, apbedîðanas tradîcijâs, ziedojumos, dzîvnieku upurçðanâ, senlietu simbolikâ. Lielâ mçrâ ðî inertâ attieksme (turklât abpusçja) pret reliìiskajiem jautâjumiem noteica vçlâkâs Livonijas duâlo raksturu, tâs sociâlâs organizâcijas un kultûras dzîves divdabîbu, lîdztekus pastâvot ienâcçju un to pçcteèu apdzîvotajâm kristîgajâm pilsçtâm un pilîm ar rakstîto kultûru un pagâniskajiem vietçjo iedzîvotâju apdzîvotajiem lauku rajoniem ar mutvârdu tradîciju. Tâdçjâdi krusta karu laikmetâ, saskaroties atðíirîgâm kultûrâm, noformçjâs vçlâkajai Livonijas telpai raksturîgâ duâlâ reliìiskâ un sociâlâ organizâcija. Pastâvot lîdzâs, savstarpçji gan sadarbojoties, gan konfrontçjot, Livoniju strukturçja divas kopienas, katrai no tâm bija savas saknes un vçsturiskâ pieredze, sava kultûra un sociâlâ identitâte. Lai gan Livonijas sakrâlâ ainava bija kristîta, pagâniskâs kulta vietas iesvçtîtas un zeme sadalîta starp jaunajiem zemes kungiem, vietçjo lauku iedzîvotâju kultûras un sociâlâ telpa vçl vairâkus gadsimtus pçc krusta kariem slçpa virkni pagânisku domâðanas un darbîbas formu, bûtiski veidojot ðo iedzîvotâju identitâti. 74 Ðnç, A. Ticîba, vara un tirdzniecîba: kristietîbas loma vietçjo iedzîvotâju sabiedrîbâs Latvijas teritorijâ gadsimtâ // A. Ðnç (atb. red.). Latvijas Universitâtes Raksti, 725. sçjums. Vçsture: Zeme, vara un reliìija viduslaikos un jaunajos laikos Baltijas jûras reìionâ. Rîga, lpp. 80 Andris Ðnç

81 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 81 Konference Ikðíilei 825 Guntis Zemîtis Ikðíiles vieta un loma 12. un 13. gadsimta Baltijas notikumu kontekstâ Ikðíilei bija lemts kïût par centru, no kura aizsâkâs Rietumu kristîgâs baznîcas misija Baltijâ. Kâdçï tieði ðim lîbieðu ciemam vajadzçja kïût par tik nozîmîgu vietu, kas iezîmçja Rietumu civilizâcijas robeþu un neatgriezeniski ietekmçja Baltijas tautu vçsturiskos likteòus? Rakstîtie vçstures avoti, pirmâm kârtâm jau Indriía Livonijas hronika 1, kâ arî arheoloìiskâs liecîbas ïauj mums ar lielu ticamîbas pakâpi restaurçt vidi un situâciju mûsdienu Latvijas teritorijâ laikâ, kad ðeit ieradâs priesteris Meinards. Politiskâ un reliìiskâ situâcija Latvijâ 12. gadsimta vidû Kâda tad bija tâ pasaule, kurâ, visticamâk 12. gadsimta astoòdesmito gadu sâkumâ 2, ieradâs priesteris Meinards? Politiskâ un reliìiskâ situâcija Latvijas teritorijâ, bet jo îpaði jau gar Daugavas ceïu, bija visai komplicçta un nebût nebija tik vienkârða, kâ to raksturoja Vartberges Hermanis Livonijas hronikâ 14. gadsimtâ: Vispirms ir jâzina, ka tai laikâ, kad Lîvzemç vçl valdîja pagâniskâ kulta paraþas vai Atskaòu hronikas 3 : Tur pie upes Daugavas (Dune), kas ðurpu tek no Krievijas mita ïaudis bezdievîgi, kaujâ varen droðsirdîgi: 1 Indriía hronika / No latîòu valodas tulkojis Â. Feldhûns, Ç. Mugurçvièa priekðvârds un komentâri. Rîga: Zinâtne, lpp. 2 Mugurçviès, Ç. Komentâri // Indriía hronika / No latîòu valodas tulkojis Â. Feldhûns, Ç. Mugurçvièa priekðvârds un komentâri. Rîga: Zinâtne, lpp. 3 Atskaòu hronika / No augðvâcu val. atdzejojis V. Bisenieks; Ç. Mugurçvièa priekðvârds; Ç. Mugurçvièa un K. Kïaviòa komentâri. Rîga: Zinâtne, lpp. Guntis Zemîtis 81

82 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 82 lîvi (Liwen) tie tâ sauca tos 4. Lîdzîgi par pagâniem tiek apzîmçti sçïi 5, zemgaïi 6, bet kurðiem tiek veltîti ïoti skaudri vârdi: Kristieðus tur nikni sit Ðie pagâni, kad iemaldâs tie kurðu zemes robeþâs. 7 Îstenîbâ Latvijas kristianizâcija bija aizsâkusies jau 11. gadsimtâ, vispirms dâòiem veicot kristîgo misiju Kurzemç. Brçmenes Âdams savâ Hamburgas baznîcas vçsturç, kas sarakstîta laikâ no gada lîdz gadam, raksta: Tur [Kurzemç] tagad ar kâda tirgotâja centîbu iekârtota baznîca, uz ko viòu iekârdinâja dâòu karaïa daudzâs dâvanas 8. Tomçr nekâdas citas liecîbas par kristianizâciju, vien tas, ka Kurzemes ziemeïdaïâ dzîvojuðie Baltijas jûras somi gadsimtâ no miruðo sadedzinâðanas pârgâjuði uz apglabâðanu skeletkapos, nav konstatçtas. Kâ jau minçts, gan kurði, gan no Kurzemes nâkuðie vendi, 13. gadsimta avotos raksturoti kâ pagâni, kristietîbu pieòem tikai vâcu misijas rezultâtâ. Vendi kristîjâs labprâtîgi 9, bet jau pçc padzîðanas no Kurzemes Cçsu apkârtnç, savukârt kurði pat 15. gadsimta sâkumâ vçl raksturoti kâ pagâni, kuri miruðos sadedzina svçtbirzîs gadsimtâ, kad latgaïu un sçïu zemju tuvumâ esoðajâs krievu kòazistçs Polockâ, Novgorodâ un Smoïenskâ izveidojâs pareizticîgo bîskapijas, daïai Austrumlatvijas lîdz ar meslu kundzîbu tika uzspiesta pareizticîba 11. Iespçjams, tâdçï latgaïu reliìiskâ piederîba Atskaòu hronikâ tiek delikâti apieta, raksturojot tikai to savrupo dzîvesveidu un sievu 4 Turpat, rinda. 5 Turpat, rinda. 6 Turpat, rinda. 7 Turpat, rinda. 8 Magistri Adam Bremensis. Gesta Hammaburgensia ecclesiae pontificum. Editio tertia, ed. B. Schmeidler. SRG in usum scholarum ex MGH separatim editi. Hannoverae, Lisiae, Unveränderter Nachdruck S. 244; Senâs Latvijas vçstures avoti. 1. burtnîca. Rîga, lpp. 9 Indriía hronika, X: Gilbert von Lonnoy's. Reise durch Livland in den Herbst und Winter und 1414 // Archiv für die Geschichte Liv, Esth und Curlands / Herausgaben von Dr. F. G. v. Bunge, V/I. Dorpat, Mugurçviès, Ç. Priekðvârds // Indriía hronika / No latîòu valodas tulkojis Â. Feldhûns, Ç. Mugurçvièa priekðvârds un komentâri. Rîga: Zinâtne, lpp. 82 Guntis Zemîtis

83 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 83 daiïos tçrpus, kâ arî paradumu sievietçm jât, kâ tçvi jâj 12. Kâ Indriía 13, tâ Atskaòu hronika atzîmç, ka lîbieði, latgaïi un sçïi maksâja meslus krieviem: Pirms aris bija brâïu lemess, Bij sçïu, lîvu, letu zemes Krieviem rokâs nâkuðas. 14 Nav ziòu, ka Daugavas lîbieði bûtu kristîti pareizticîbâ, tomçr viòi maksâja Polockas kòazam meslus un acîmredzot tika mudinâti pieòemt pareizticîbu. Dabûjis atïauju no Polockas kòaza Vladimira, kam lîvi, kuri vçl bija pagâni, maksâja meslus,.. minçtais priesteris drosmîgi stâjâs pie Dievam tîkamâ darba Uz zinâmu pareizticîbas ietekmi norâda tas, ka ðajâ laikâ Latvijas teritorijâ sâka nçsât krustiòus, senâkie no tiem uzskatâmi par importu no Krievzemes 16. Pareizticîbas robeþa atradâs tuvu pie Daugavas lîbieðu robeþâm latgaïu zemju valdnieki bija pieòçmuði pareizticîbu, bet Koknesç un Jersikâ bija izveidojuðies pareizticîbas centri. Koknese Indriía Livonijas hronikâ minçta kâ valstiskâs organizâcijas pârvaldîta zeme, kuras priekðgalâ stâvçja íçniòð jeb kòazs Vetseke 17. Lai gan Koknese tiek saukta par krievu pili 18, pret to jâizturas kritiski. Vetseke kâ valdnieks bija saistîts ar Krievzemi (krievu avotos Vjaèko), bet iedzîvotâji par krieviem saukti tâpçc, ka tie bija kristîti pareizticîbâ 19. Jersikas valsts centrs bijis Jersikas pilskalnâ ar plaðu senpilsçtu. Jersikâ valdîja pareizticîgais karalis Visvaldis (rex Wiscewalde de Gercike), tur atradâs baznîca, zvani un svçtbildes Atskaòu hronika, rinda. 13 Indriía hronika, I: 3; VII: 4; XII: 1 u.c. 14 Atskaòu hronika, rinda. 15 Indriía hronika, I: Mugurçviès Ç. Krustiòveida piekariòi Latvijâ laikâ no 11. lîdz 15. gs. // Arheoloìija un etnogrâfija. Rîga: Zinâtne, laid lpp. 17 Indriía hronika, IX: 10; XI: 8, Turpat, X: Mugurçviès, Ç. Latvijas zemju robeþas 1000 gados. Rîga: Latvijas vçstures institûta apgâds, lpp. 20 Indriía hronika, XIII: 4. Guntis Zemîtis 83

84 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 84 Reliìiskâ un politiskâ situâcija Latvijas teritorijâ un dzîvesvietu izvietojums Piedaugavâ 12. gadsimta otrajâ pusç. Zemju robeþas pçc Çvalda Mugurçvièa. Dzintras Zemîtes zîmçjums. Formâli pareizticîbu bija pieòçmis arî Tâlavas valdnieks Tâlibaldis un viòa dçli. Indriía hronikas konteksts liek domât, ka latgaïi, vismaz Tâlavas latgaïi, netika uztverti kâ îsti pareizticîgie. Uz to, ka ðî kristîðanâs pareizticîbâ nebija notikusi pârliecîbas dçï, norâda kaut vai tas, ka gadâ Turaidâ Tâlibalda dçli Râmeíis, Varibuls un Drivinalds.. pakïâvâs bîskapa varai, apsolîdami no krieviem saòemto kristîgo ticîbu apmainît pret latîòu rituâlu Ðî ir pirmâ Latvijas pamatiedzîvotâju vçsturiskâ izvçle par labu Rietumiem. To, ka Tâlavas un, jâdomâ, arî citu latgaïu kristîðana pareizticîbâ bija formâla, liecina arî tas, ka nav nekâdu liecîbu, ka ietekmîgais Tâlavas zemes Satekles vecâkais Rûsiòð pirms kristîðanâs bijis pareizticîgais Turpat, XVIII: Biïíins, V. Rûsiòð un viòa laikmeta cîòas // Senatne un Mâksla Nr lpp. 84 Guntis Zemîtis

85 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 85 Krievu mçìinâjumi pakïaut meslu kundzîbai zemgaïus jau 12. gadsimta sâkumâ bija beiguðies ar neveiksmi. Nestora hronika stâsta, ka [Polockas valdnieki] brâïi Vseslavièi gadâ iebrukuði Zemgalç, bet tikuði sakauti un zaudçjuði 9000 krituðo. 23 Saprotams, ka krievu ietekme neaizsniedza Kurzemi. Daugavas lejtece Meinarda ieraðanâs laikâ Raugoties no mûsdienu skatupunkta, ir grûti pateikt, kâpçc Meinards izvçlçjâs tieði Ikðíili. Pçc Indriía Livonijas hronikas ziòâm, Daugavas lejteci 12. gadsimtâ apdzîvojuði lîbieði 24. To apliecina arî arheoloìiskie pçtîjumi. Lîbieðu ciemi bija izvietojuðies galvenokârt gar Daugavas labo krastu 25. Meinardam, ja viòð vçlçjâs sâkt savu sludinâtâja darbu pie lîbieðiem, bija iespçja apmesties vairâkos no tiem. Braucot no Daugavas grîvas, Meinards pabrauca garâm Rîgas ciemiem. Pçc Indriía Livonijas hronikas ziòâm, jau pirms gada Senajâ kalnâ dzîvojuði vendi, kuri vçlâk, kurðu padzîti, pârcçlâs uz Cçsîm 26, gadâ ðeit apmeties bîskaps Bertolds 27, gadâ bîskaps Alberts ðeit kâdâ namâ ieslodzîja uz dzîrçm uzaicinâtos lîbieðu vecâkos 28. Arheoloìiskie pçtîjumi apliecina, ka 12. gadsimtâ apmçram 30 ha lielajâ pussalâ, ko no trim pusçm apskaloja Daugava un Rîgas upîte, atradâs divi ciemi: viens pie dabiskâs ostas, Rîgas upes grîvas paplaðinâjumâ, otrs Daugavas krastmalâ. Pussalas vidû, tagadçjâs Doma baznîcas austrumu pusç, paaugstinâjumâ atradies kapulauks 29. Nav tieðu ziòu, ka kâds ciems atradâs Rumbulâ pie krâcçm, kur gadâ bîskaps uzcçla Vecdoles pili, bet ðai vietai ir senas 23 Senâs Latvijas vçstures avoti, 1. burtnîca, 13. lpp. 24 Indriía hronika, I: Latvijas PSR arheoloìija. Rîga: Zinâtne, lpp. 26 Indriía hronika, X: Turpat, II: Turpat, IV: 3, 4 29 Caune, A. Pçtîjumi Rîgas arheoloìijâ: Rakstu izlase. Rîga: Latvijas vçstures institûta apgâds, , 84. lpp. Guntis Zemîtis 85

86 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 86 apdzîvotîbas tradîcijas, kas iesniedzas bronzas laikmetâ. 13. gadsimta sâkumâ ðeit notika vairâki uzbrukumi krustneðiem 30. Doles salâ atradâs Rauðu ciems, kas aizòçma 2,5 ha lielu platîbu. Ciemam lîdzâs atradâs kapulauks, kur miruðie apbedîti no 10. gadsimta lîdz 14. gadsimtam. Ciema vietâ konstatçts vairâk nekâ 50 celtòu. Ciemâ bez tradicionâlajâm lîbieðu saimniecîbas nozarçm zemkopîbas, lopkopîbas, zvejniecîbas îpaði attîstîta bijusi melnâ un krâsainâ metâla apstrâde 31. Uz senâm amatniecîbas tradîcijâm norâda Rauðu ciemâ atklâtais 11. gadsimta kalçja depozîts, kura sastâvâ bija tâdi kalçja instrumenti kâ 6,5 kg smaga lata, divas kalçja lûkðas, trîs veseri, caurumsitis, veserveida caurumsitis, cirtnis un vesercçrte 32. Kâdâ no Rauðu ciema rotkaïu darbnîcâm atrastas 18 kg un 7 kg smagas vara plâksnes 33, kas apliecina krâsainâ metâla apstrâdes vçrienîgumu ðajâ lîbieðu ciemâ. Kultûrslânis, kas attiecinâms uz 12. gadsimtu, konstatçts arî 0,5 km uz ZR no Rauðu ciema pie Âbrantu mâjâm 34. Vai ðî apmetne kaut kâdi saistâma ar Vampenieðu kapulaukiem, vai arî tur apbedîti Rauðu ciema iedzîvotâji, nav droði nosakâms. 35 Salaspils ciema apdzîvotîbas pirmsâkumi meklçjami 12. gadsimtâ, bet apdzîvotîba seviðíi intensîva bijusi gadsimtâ. Salaspils mûra pils celta pilskalna vietâ, par tâ eksistenci liecinâja aizsarggrâvis, stabu rindas un ïoti blîva apbûve, kuras pirmais periods attiecas uz 12. gadsimtu un 13. gadsimta pirmo pusi Indriía hronika, IV: 3; V: Ðnore, E. Rauðu ciems Doles salas augðgalâ // Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis Nr lpp. 32 Latvijas PSR arheoloìija, 253, 72. tab. 33 Ðnore, E. Daugavas lîbieði Doles salâ // Arheoloìija un etnogrâfija. Rîga: Latvijas vçstures institûta apgâds, laid lpp. 34 Ðnore, E. Doles Vampenieðu gada arheoloìiskâs ekspedîcijas guvumi // Zinâtniskâs atskaites sesijas materiâli par arheologu, antropologu un etnogrâfu pçtîjumu rezultâtiem gadâ. Rîga: Zinâtne, lpp. 35 Mugurçviès, Ç. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadâ. Rîga: Latvijas vçstures institûta apgâds, lpp. 36 Stubavs, A. Arheoloìiskie izrakumi Salaspils pilî gadâ // Zinâtniskâs atskaites sesijas materiâli par arheologu un etnogrâfu pçtîjumu rezultâtiem gadâ. Rîga: Zinâtne, lpp. 86 Guntis Zemîtis

87 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page /11. un 12./13. gadsimta apbedîjumi konstatçti arî Daugavas labajâ krastâ Salaspils Vçjstûros. Ðeit konstatçta arî daþâdu laikmetu apmetne. 37 Domâjams, ka ðî vieta bijusi apdzîvota arî Meinarda laikâ. Iepretî Salaspilij Daugavas vidû uz 20 ha lielâs Mârtiòsalas atradâs ap 4 ha lielais Holmes ciems. Pastâvîga apdzîvotîba Mârtiòsalâ bija sâkusies 11. gadsimtâ, bet nepârtraukta tâ bijusi tikai kopð 12. gadsimta 38. Arheoloìiskajos izrakumos konstatçtas 40 seno celtòu vietas, no kurâm puse attiecas uz gadsimtu, pârçjâs uz gadsimtu 39. Ciemâ varçja dzîvot vairâk nekâ 100 iedzîvotâju gadâ Salâ vienâ dienâ tika nokristîti ap piecdesmit cilvçku 41. Pretî Mârtriòsalai uz Doles salas atradâs Rauðu ciems 42. Doles salas augðgala lîbieðu ciemu Salaspils, Holmes un Rauðu loma îpaði bija pieaugusi îsi pirms Meinarda ieraðanâs 12. gadsimtâ 43. Indriía hronikâ visi lîbieði starp Ikðíili un Rîgu dçvçti par Salas lîbieðiem, un kâ vienîgais Daugavas lejteces iedzîvotâju vadonis minçts Salas lîbietis Ako. Tas norâda, ka Mârtiòsalâ ðajâ laikâ varçtu bût atradies novada administratîvais centrs 44. Tiesa, par Ako zinâms tikai tas, ka viòð gadâ organizç plaðu koalîciju pret vâcieðiem, un kaujâ ar tiem arî krît 45. Vai jau ap gadu, kad Ikðíilç ieradâs Meinards, Ako bija tik ievçrojams vadonis, vai lîdzîga ietekme piederçja viòa priekðtecim, varam tikai minçt. Domâjams, ka Meinarda laikâ tâda vadoòa tomçr nebija. Katrâ ziòâ Livonijas hronika par to neliecina. Arheologs Jânis Graudonis uzskata, ka Daugavas lîbieði Meinarda ieraðanâs laikâ nebija organizatoriski savstarpçji saistîti Zariòa, A gada arheoloìiskie izrakumi Salaspils Vçjstûros // Referâtu tçzes zinâtniskai sesijai, veltîtai gada arheoloìiskajiem izrakumiem un etnogrâfiskai ekspedîcijai. Rîga: Zinâtne, lpp. 38 Mugurçviès, Ç. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadâ, 53. lpp. 39 Turpat, 63. lpp. 40 Latvijas PSR arheoloìija, 193. lpp. 41 Indriía hronika, III: Ðnore, E. Rauðu ciems Doles salas augðgalâ // Latvijas Zinâtòu Akadçmijas Vçstis Nr lpp. 43 Caune, A. Pçtîjumi Rîgas arheoloìijâ: Rakstu izlase, 44. lpp. 44 Turpat, 46. lpp. 45 Indriía hronika, X: Graudonis, J. Ieskats Ikðíiles vçsturç // Daugavas raksti. No Aizkraukles lîdz Rîgai. Rîga: Zinâtne, lpp. Guntis Zemîtis 87

88 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 88 Salspils Laukskolas apmetni veido divi ap 4 ha lieli ciemi, starp kuriem atradies kapulauks, kurâ pavisam izpçtîti 610 kapi, kas attiecas uz gadsimtu. 47 Abus ciemus ðíir ap 200 m plata kapulauka teritorija. Pirmâ ciema vieta atradusies kapulauka augðgala austrumu pusç. 1. gadu tûkstoða pirmajâ pusç ðeit dzîvojuðas baltu ciltis, bet gadsimtâ agrâkâs baltu apmetnes teritorijâ izveidojies lîbieðu ciems, kas apdzîvots daudz intensîvâk. Izrakumu laukumos vçrojamas atseviðías çku grupas ar 8 12 m attâlumu starp tâm. Celtnes 2 4x3 5 m lielas. Ciema daïa veidojâs gadsimtâ, kad apbûve pakâpeniski pavirzîjusies uz austrumiem 48. Lîdz pat 13. gadsimta sâkumam apdzîvotîba turpinâjusies tikai vienâ Laukskolas ciemâ, un ðai apdzîvotajai vietai vadoðâ loma novada dzîvç jau bija zudusi 49, lai gan apdzîvotîba te turpinâjusies lîdz 17. gadsimtam. Nav ðaubu, ka gadsimtâ Salaspils Laukskola un pretçjâ krastâ esoðâ Daugmale bija ievçrojamâkais ekonomiskais centrs Daugavas krastos. Daugavas kreisajâ krastâ atrodas Daugmales pilskalns, kas aizòem 3800 kvadrâtmetru lielu laukumu, ko no trim pusçm norobeþo 10 m dziïa upîtes grava un stâvs Daugavas krasts. Daugmales pilskalns augstâko uzplaukumu piedzîvoja 11. gadsimtâ un 12. gadsimta sâkumâ, kad to var uzskatît par vienu no agrajâm pilsçtâm vîkiem, kâdas vikingu laikmetâ izveidojâs Ziemeïeiropâ 50. Uzskata, ka kâdâ uzbrukumâ 12. gadsimta vidû vai treðajâ ceturksnî Daugmale un Salaspils Laukskola tika nopostîtas 51. Tomçr Daugmale tiek uzskatîta arî par Zemgales ostu, ko, pçc bîskapa Alberta ierosinâjuma, pâvests ap gadu, piedraudot ar baznîcas 47 Zariòa, A. Salaspils Laukskolas lîbieðu ciems // Zinâtniskâs atskaites sesijas materiâli par arheologu un etnogrâfu pçtîjumu rezultâtiem gadâ. Rîga: Zinâtne, lpp.; Zariòa, A. Salaspils Laukskolas kapulauks gadsimts. Rîga: Latvijas vçstures institûta apgâds, lpp.: il. 48 Zariòa, A. Izrakumi Salaspils Laukskolâ gadâ // Zinâtniskâ atskaites sesijas materiâli par arheologu un etnogrâfu pçtîjumu rezultâtiem gadâ. Rîga: Zinâtne, lpp. 49 Caune, A. Pçtîjumi Rîgas arheoloìijâ: Rakstu izlase, 44. lpp. 50 Turpat, 44. lpp.; Zemîtis, G. 10th 12th Century Daugmale the Erarliest Urban Settlement along the Lower Daugava and Forerunner of Riga // Cultural interaction between east and west. Archaeology, artefacts and contacts in Northern Europe. Stockholm, pp Caune, A. Pçtîjumi Rîgas arheoloìijâ: Rakstu izlase, 44. lpp. 88 Guntis Zemîtis

89 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 89 lâstu, tirgotâjiem aizliedza apmeklçt 52. Nav ðaubu, ka 12. gadsimta otrajâ pusç, kad Meinards uzsâka savu misionâra darbîbu, Daugmales loma bija mazinâjusies, tomçr nevar izslçgt, ka tâ joprojâm kalpoja kâ Zemgales osta. Tas, ka Daugmales iedzîvotâji nebija zemgaïi, bet lîbieði, neko nenozîmç. Daugmalei bija senas tirdzniecîbas tradîcijas. Daugmalç, tâpat kâ tai pretî situçtajâ Salaspils Laukskolâ, dominçja tirgotâji, bet Doles salas ciemi bija vairâk amatnieku apmetnes 53. Zemgaïi varçja saglabât kontroli pâr to vçl jo vairâk tâdçï, ka Daugmales varenîbas laiks bija pagâjis. Varam pieòemt, ka tieði cîòas ar zemgaïiem bija viens no iemesliem Daugmales pagrimumam. Otrs iemesls bija tirdzniecîbas rakstura maiòa pçc vikingu laika. Vikingu vieglie, mobilie kuìi bija aizgâjuði pagâtnç. Tirdzniecîba, kas gâja roku rokâ ar sirojumiem, arî. Parâdîjâs lielâkas iegrimes kuìi, un loìiskas sekas tam bija tirdzniecîbas centru pârvietoðanâs tuvâk upju grîvâm. Zemgaïu klâtbûtne starp Rîgas ciemu iedzîvotâjiem arheoloìiski ir konstatçta 54. Tomçr zemgaïu ieinteresçtîba Daugmales ostâ acîmredzot saglabâjâs. Uz to, ka zemgaïiem Daugmales apkârtnç notiekoðais nebija vienaldzîgs, norâda arî tas, ka viòi gada vasarâ pirmie mçìinâja izpostît jauncelto Ikðíiles pili 55. Ir saprotams arî, kâpçc Meinards neizvçlçjâs Daugmali par apmeðanâs vietu. Tâ bija zaudçjusi savu lomu, turklât atraðanâs ðajâ vietâ noteikti izraisîtu konfliktu ar zemgaïiem. Teorçtiski atïauja sâkt misionâra darbîbu Daugmalç bûtu jâprasa zemgaïiem, ne Polockas kòazam. Divus kilometrus uz austrumiem no Laukskolas atradies Lipðu ciems, kas apdzîvots gadsimtâ, bet mazâkâ apjomâ pat lîdz 18. gadsimtam. Ðeit dzîvojuðie lîbieði galvenokârt nodarbojuðies ar zemkopîbu, bet ciema dienvidrietumu daïâ bijusi amatniecîbas zona te atradusies dzelzs ieguves krâsns un konstatçta krâsaino metâlu un kaulu apstrâde Indriía hronika, IV: Ðterns, I. Latvijas vçsture : Krustakari. Rîga: Latvijas vçstures institûta apgâds, lpp. 54 Caune, A. Rîga zem Rîgas: Arheologa stâsts par senâs Rîgas zuduðajâm celtnçm. Rîga: Zinâtne, lpp.; Mugurçviès, Ç. Komentâri // Indriía hronika, 361. lpp.; Ciglis, J. Ceïð uz latvieðu tautas veidoðanos // Latvieðu saknes. Rîga: Latvijas Nacionâlais vçstures muzejs, lpp. 55 Indriía hronika, I: Daiga, J. Izrakumi Lipðu ciemâ un kapulaukâ // Zinâtniskâs atskaites sesijas materiâli par arheologu, antropologu un etnogrâfu pçtîjumu rezultâtiem gadâ. Rîga: Zinâtne, lpp. Guntis Zemîtis 89

90 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 90 Lîdzâs Ikðíilei atradâs Ikðíiles Kâbeles 5 6 ha liels ciems, kas apdzîvots gadsimtâ. un, kaut mazâkâ apjomâ, arî 17. gadsimtâ. Ciems raksturojams kâ amatniecîbas un tirdzniecîbas vieta, par to visskaidrâk liecina 25 kg smagais dzintara depozîts 57. Lîdzâs ciemam atradies plaðs kapulauks, kur gadâ konstatçts un uzmçrîts 81 kapu uzkalniòð 58. Pçc pagâniskâm tradîcijâm, uzberot kapu uzkalniòu, miruðie ðeit apbedîti arî 13. gadsimta sâkumâ, kad tikai pâris kilometrus attâlie ikðíilieði jau bija kristîti. Pabraucot garâm minçtajiem ciemiem, Meinards nonâca Ikðíiles ciemâ. Ðîs apdzîvotâs vietas pirmsâkumi meklçjami 11. gadsimta beigâs vai 11./12. gadsimtu mijâ, tomçr visintensîvâk tas apdzîvots gadsimtâ gadâ, nâkamajâ dienâ pçc tam, kad Salâ tika kristîti piecdesmit cilvçki, Ikðíilç nokristîja ap simtu gadsimta apbûvei pâri sedzas 15. gadsimta apbûve ar tai raksturîgajâm hipokausta tipa siltumkrâsnîm 60. Ikðíiles ciems atradâs vietâ, kur Daugavas ceïu ðíçrsoja sauszemes ceïð, kas no ziemeïiem veda uz Lietuvu 61. Indriía hronika stâsta, ka lietuvieði ðajâ vietâ ðíçrsojuði Daugavu 62, tomçr diezin vai tam bija kâda nozîme, Meinardam izvçloties vietu misijas uzsâkðanai. Hronikas teksts liecina, ka Meinards ieradâs sludinât lîbieðiem un negrasîjâs sludinât citâm Baltijas tautâm. Ceïð, ko saviem karagâjieniem izmantoja lietuvieði, padarîja ðo vietu par bîstamu. To apliecina arî tas, ka lietuvieði Ikðíili izsiroja un Meinards, lîdzîgi lîbieðiem, meklçja patvçrumu meþâ. Neaizsargâtîba pret lietuvieðu sirotâjiem deva ieganstu Meinardam organizçt mûra pils bûvi 63. Pilnîgi neiedomâjami, ka Meinards no ðejienes bûtu gribçjis doties arî pie lietuvieðiem, lai veiktu tur misiju. Meinardam bija iespçja doties arî augstâk pa Daugavu un apmesties kâdâ no turienes dzîvesvietâm. 57 Daiga, J. Kâbeïu apmetne // Zinâtniskâs atskaites sesijas materiâli par arheologu, antropologu un etnogrâfu pçtîjumu rezultâtiem gadâ. Rîga: Zinâtne, lpp. 58 Spirìis, R. Pçtîjumi Ikðíiles Kâbeïu kapulaukâ un Ogres Sarmuïu kapulauka atklâðana// Arheologu pçtîjumi Latvijâ un gadâ. Rîga: Latvijas vçstures institûta apgâds, lpp. 59 Indriía hronika, III: Graudonis, J. Ieskats Ikðíiles vçsturç, 72., 73. lpp. 61 Turpat, 70. lpp. 62 Indriía hronika, IX: 2, Indriía hronika, I: Guntis Zemîtis

91 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 91 Augðpus Ikðíilei pie Daugavas atradâs Ogresgala Èabu apmetne, kas atklâta gadâ, bet plaðâk pçtîta gadâ Roberta Spirìa vadîbâ. Apmetne un tai pieguloðais kapulauks pastâvçjusi gadsimtâ 64. Iespçjams, ka starp Ikðíili un Èabâm bijis vçl viens ciems pie Ogres Sarmuïiem, kur gadâ iegûtas vairâkas gadsimta senlietas 65, kas gan nâk no postîtiem apbedîjumiem, bet Daugavas lîbieðu kapulauki parasti atraduðies ciemu tuvumâ. Tâlâk sekoja Lielvârdes novads, kas Indriía hronikâ saukts par provinci (provincia) un pçc platîbas bija lielâks par Ikðíili. Novada centru veidoja pilskalns ar vairâku hektâru lielu senpilsçtu 66. Savukârt Aizkraukle gadsimtâ bija viens no lielâkajiem Daugavas lîbieðu centriem un ietvçra pilskalnu, priekðpili, 3 ha lielu senpilsçtu un divus kapulaukus 67. Pamatoti izvirzâs jautâjums kâpçc Ikðíile kïuva par vietu, kur apmetâs Meinards? Kâpçc tieði ðai vietai bija lemts kïût par to centru, no kura aizsâkâs Baltijas zemju iekïauðana, kaut vardarbîga, Rietumu pasaulç? Viena no atbildçm varçtu bût:.. jo vâcu tirgotâji, ko ar lîviem saistîja draudzîbas saites, mçdza bieþi, braukdami kuìos pa Daugavas upi, apmeklçt Lîvzemi 68. Lîdzîgas ziòas atrodam arî Vartberges Hermaòa Livonijas hronikâ, kas apliecina Meinarda ieraðanos pie lîbieðiem kopâ ar tirgotâjiem: Vispirms ir jâzina, ka tai laikâ, kad Lîvzemç vçl valdîja pagâniskâ kulta paraþas, ar Dieva labvçlîbu apveltîti Daugavas ostâ pa jûrasceïu ar precçm nonâca daþi tirgotâji, kuriem lîdzi bija kâds cienîjama vecuma priesteris, vârdâ Meinards. Viòð nodevâs sprediíoðanai... Pçc tam laika gaitâ ðie tirgotâji Ikðíiles ciemâ, saskaòojuði ar lîviem, lika pamatus paðai pirmajai baznîcai. Tad viòi pçc minçto (lîvu) lûguma turpat uzcçla pili 69. Tam, ka Meinards ar Lîbekas tirgotâjiem jau pirms pastâvîgas 64 Spirìis, R. Arheoloìiskie pçtîjumi Ogresgala Èabâs // Arheologu pçtîjumi Latvijâ un gadâ. Rîga: Zinâtne, lpp. 65 Spirìis, R. Pçtîjumi Ikðíiles Kâbeïu kapulaukâ un Ogres Sarmuïu kapulauka atklâðana, 140. lpp. 66 Mugurçviès, Ç. Latvijas zemju robeþas 1000 gados, 70. lpp. 67 Turpat. 68 Indriía hronika, I: Vartberges Hermaòa Livonijas hronika = Hermanni de Wartberge Chronicon Livonia / No latîòu val. tulk., priekðvârdu un komentârus sarakst. Ç. Mugurçviès. Rîga: Latvijas vçstures institûta apgâds, lpp. Guntis Zemîtis 91

92 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 92 misijas sâkðanas ir apmeklçjis Lîvzemi, iepazinis vietçjâs tradîcijas un kultûru, piekrît vairâkums vçsturnieku 70. Subjektîvi iemesli varçja bût izðíiroði, izvçloties vietu, no kurienes sâkt misiju. Jâòem vçrâ, ka misionâri bieþi tika uztverti naidîgi un to liktenis nereti karâjâs mata galâ. Prûði 997. gadâ bija nocirtuði galvu savam misionâram Prâgas Adalbertam, kurð, neskatoties uz to, ka prûði to bija lûguði doties prom un nekad neatgriezties, tomçr bija atgriezies Prûsijâ. Lîdzîgi arî lîbieði, igauòi un citas Baltijas tautas pret citas ticîbas sludinâtâjiem izturçjâs ar aizdomâm. Tâ cistercieðu ordeòa brâïa Teodoriha likteni tikai daþus gadus pçc Meinarda ieraðanâs, ap gadu Turaidâ izðíîra ar likteòa zirga palîdzîbu 71. Lîdzîgi gadâ igauòi pakïâva dieva tiesai priestera Hartviga likteni, lozçjot, ko nokaut priesteri vai vçrsi 72. Otro bîskapu Bertoldu, par kuru lîbieði, smçjâs, ka viòa ieraðanâs iemesls esot nabadzîba, vieni gribçja baznîcâ sadedzinât, citi nosist 73. Arî Meinardam nâcâs paciest ne vienu vien pazemojumu, kad lîvi, pakâpeniski izlaupîjuði viòa mantu un piekâvuði viòa saimi, nolçma paðu padzît no savas zemes 74, reizçm viòam draudçja arî nâves briesmas 75. Vietçjo attieksme pret sludinâtâjiem bija daþâda un bieþi mainîjâs ne tikai atkarîgi no politiskâs situâcijas, bet arî no klimatiskajiem apstâkïiem, neraþas, slimîbâm utt. Varam pieòemt, ka Meinardam kâdâ reizç, kad viòð kopâ ar tirgotâjiem apmeklçja Lîvzemi, bija izveidojuðâs draudzîgas attiecîbas ar ikðíilieðiem. Savukârt Bertolds, ðíiet, droðâk jutâs Rîgâ un Mârtiòsalâ, païaujoties uz to nocietinâjumiem 76. Arî treðajam bîskapam Albertam jau bija problemâtiski nokïût lîdz Ikðíilei. Kad viòð ar saviem pavadoòiem kuìî devâs uz Salu un tikai no turienes tâlâk uz savu bîskapa sçdekli Ikðíilç, viòa kuìim uzbruka lîbieði un nonâvçja vairâkus bîskapa pavadoòus 77. Tomçr Ikðíilç Alberts laikam nejutâs droðs, tâpçc atgriezâs 70 Grentrup, T. Die Anfänge des Christentums in Livland // Sankt Gabrieler Studien Bd. 8. S. 2931; Graudonis, J. Ieskats Ikðíiles vçsturç, 69. lpp.; Mugurçviès, Ç. Komentâri, 333. lpp. 71 Indriía hronika, I: Turpat, XXVI: 7 73 Turpat, II: Turpat, I: Turpat, I: Turpat, II: 3, Turpat, IV: Guntis Zemîtis

93 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 93 Salâ. Uz turieni divi no Daugavgrîvâ atstâtajiem kuìiem veda Alberta bîskapa regâlijas un troni. Pie Rumbulas ðiem kuìiem atkal uzbruka lîbieði: viens kuìis paguva aizbçgt, otru lîbieði sagûstîja, nogalinâja tâ ïaudis un tad aplenca Salas pilî 78. Iespçjams, ka vietas izvçli noteica arî tas, ka Meinards nevçlçjâs apmesties tieði pie pareizticîgo robeþâm, tuvu to lielâkajiem centriem pie Daugavas Koknesei un Jersikai, lai pçdçjie to neuztvertu kâ apdraudçjumu. Jâpiekrît tam, ka lîdz 13. gadsimta sâkumam Austrumu (krievu) un Rietumu baznîcu starpâ valdîja mierîga koeksistence, kas izpaudâs valdnieku namu savstarpçjâs laulîbâs. Gotlandç un Novgorodâ darbojâs jauktas tirgotâju kopienas, kurâs ietilpa abu baznîcu pârstâvji 79. Meinarda ieraðanâs Ikðíilç iezîmçja konfrontâcijas sâkumu starp pareizticîgo un Rietumu baznîcu Eiropas ziemeïaustrumos, kas noslçdzâs ar Livonijas izveidoðanos un mûsdienu Latvijas un Igaunijas iekïauðanos Rietumu civilizâcijâ. Tas iezîmçja to robeþu, ko 20. gadsimta izskaòâ Semjuçls Hantingtons 80 apzîmçs par robeþu starp Rietumu un pareizticîgo civilizâciju. 78 Turpat, IV: 2., 3; Ðterns, I. Latvijas vçsture, 159. lpp. 79 Christiansen, E. The Northern Crusades: The Baltic and the Catholic Frontier London, p Huntington, S. P. The Clash of Civilization and the Remaking of World order. New York, pp. Guntis Zemîtis 93

94 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 94 Ikðíiles 800 gadu piemiòas zîmes atklâðana. R. Jansona foto 94

95 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 95 Valdis Villeruðs Pirms gadsimta ceturkðòa Pirms gadsimta ceturkðòa, gada 7. jûlijâ, Ikðíile atzîmçja 800. gadadienu, kopð tâs vârds pirmo reizi minçts rakstîtajâs vçstures liecîbâs. Nekad par godu ðim faktam plaðas sabiedriskas svinîbas nebija rîkotas. Ciemata izpildkomitejas vadîba jubilejai gatavojâs nopietni uzklausîja vietçjo uzòçmumu, iestâþu un sabiedrîbas pârstâvju viedokïus par svçtku programmu. Tika sasauktas vairâkas apspriedes, kurâs, starp citu, nolçma vçsturiskajam notikumam veltît akmens piemiòas zîmi ar uzrakstu: 1185 Ikðíile, kuru akmenî iekala tçlnieks Jânis Karlovs. Turkalnç piemiòas zîmei atrada lielu pelçka granîta akmeni. Tâ nogâdâðana uz tçlnieka darbnîcu apstrâdei un pçc tam uz plaðâs diskusijâs izvçlçto uzstâdîðanas vietu parkâ starp Birzes un Lîbieðu ielu un Daugavas prospektu sagâdâja ne mazums rûpju. Akmens izrâdîjâs tik smags, ka tehnika tikai ar lielâm pûlçm spçja veikt uzdevumu. Dienu pirms svinîbâm Ogres rajona laikrakstâ Padomju Ceïð (Nr. 81 (5926)) bija lasâms Ikðíiles ciemata izpildkomitejas priekðsçdçtâjas Laimdotas Puhartes stâstîjums par Ikðíili jaunâkajos laikos: par lielâkâ uzòçmuma Daugavas lejasgala meliorâcijas sistçmu pârvaldes izveidoðanos Ikðíilç, daudzstâvu dzîvojamo namu celtniecîbu, par ciema infrastruktûras veidoðanos, kultûras dzîvi un paredzamajiem darbiem ciemata attîstîbâ. Rakstâ atzinîgi vârdi veltîti ciemata kultûras dzîves vadîtâjai Silvijai Íezei, kolhoza un ciemata apvienotâ kora diriìentam Jurim Kïaviòam, deputâtiem Rasmai Jansonei, Çvaldam Salmanim, Antonam Íikustam, Marijai Stelmakai, Janînai Saratovai, kolhoza veterânam Miíelim Ðmitam, sakaru nodaïas vadîtâjai Anastasijai Priedîtei, bijuðai izpildkomitejas priekðsçdçtâjai Lûcijai Turciòai, Daugavas lejasgala meliorâcijas sistçmu pârvaldes bijuðajam priekðniekam Osvaldam Eipuram, kas daudz palîdzçjis ciemata labiekârtoðanâ. Ikðíile nevar lepoties ar izvçrstu rûpniecîbu un lauksaimniecîbu, bet mçs lepojamies ar saviem cilvçkiem, kas ir îsti sava ciemata patrioti, tâ labklâjîbas veidotâji. Mçs lepojamies ar saviem slavenajiem novadniekiem. Valdis Villeruðs 95

96 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 96 Ikðíiles 800 gadu jubileja. J. Graudoòa priekðlasîjums Ikðíiles kultûras nama zâlç. R. Jansona foto Svçtku dienas norise sâkâs ar vçsturnieka un arheologa Jâòa Graudoòa organizçto izstâdi un lekciju par Ikðíiles senâko laiku vçsturi. Jânis Graudonis vairâkus gadus pils un baznîcas vietâs vadîja arheoloìiskos izrakumus pirms Rîgas HES celtniecîbas un Daugavas uzplûdinâðanas. Viòa priekðlasîjums pulcçja daudzus klausîtâjus kultûras nams, kur tas notika, bija stâvgrûdâm pilns. Graudonis Ikðíilç bija autoritâte vçstures jautâjumos, labi pazîstams un cienîts. Vecâkâ paaudze viòu pazina jau no pirmskara laikiem kâ Elkðòu skolas skolotâju. Vçlâk daþiem ikðíilieðiem viòð bija mâcîjis vçsturi Rîgas 1. vidusskolâ, bet arheoloìiskâs izpçtes darbos daþâdâs vietâs Ikðíilç par racçjiem labprât pieteicâs vietçjie jaunieði. Ðî personiskâ saskare, Graudoòa plaðâs vçstures zinâðanas un spçja vienkârði, bet interesanti stâstît par atklâjumiem Ikðíiles vecâs baznîcas un pils teritorijâ bija pamats cilvçku lielajai interesei par priekðlasîjumu. Novadniekiem savas daudzu gadu arheoloìiskajâ darbâ gûtâs atziòas Jânis Graudonis izklâstîja arî laikrakstâ Padomju Ceïð. Vçlâk ðî raksta fragmentus viòð iekïâva atmiòu kopojumâ Mana dzîve atmiòu gaismâ 1, 1 Graudonis, J. Mana dzîve atmiòu gaismâ. Zinâtne, 2008, 95. lpp. 96 Valdis Villeruðs

97 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 97 no kurienes pârpublicçjam daþas rindkopas teksta, kas atspoguïo Graudoòa viedokli par 12. gadsimta notikumiem Ikðíilç: Meklçjot ceïu uz Krievzemes bagâtajiem tirgiem, 12. gadsimta vidû Daugavâ sâkuði kuìot arî vâcu tirgotâji. Ar to mûsu zeme tika iesaistîta plaðâku Eiropas notikumu straumç. Indriía Livonijas hronika vçsta, ka vâcu tirgotâjiem kâdreiz lîdzi atbraucis cistercieðu mûks Meinards. Viòð apmeties Ikðíiles ciemâ un sâcis katolicisma sludinâðanu. Viltîgais mûks ierosinâjis celt mûra pili, un Gotlandes dzirkaïi gadâ to uzbûvçja. Èetras piektdaïas pils celðanas izdevumu seguði vietçjie Ikðíiles ciema lîbieði, cerçdami iegût stipru cietoksni aizsardzîbai pret daþâdiem iebrucçjiem. Krustneði lîbieðus îstos pils saimniekus jau drîz no pils izdzina. Un droðîbai celtâ pils kïuva par neieòemamu atbalsta punktu iekarotâjiem. Blakus pilij uzcçla baznîcu. Tâ kïuva par kristîgâs ideoloìijas centru, no kura sâkâs cîòa pret senâm tautas tradîcijâm. Mûka Meinarda darbîbas sâkums bija pamats tam, ka Ikðíile kâ pirmâ Latvijas teritorijas apdzîvotâ vieta tika pieminçta rakstîtos avotos. Ikðíiles 800 gadu piemiòas zîmes atklâðana. Centrâ no kreisâs: J. Âboliòa, L. Puharte, A. Trapiòð. R. Jansona foto 2 Dzirkalis novec. akmeòkalis, dzirnakmeòu uzasinâtâjs. Valdis Villeruðs 97

98 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 98 Un, lûk, visu ðo faktu kopums, kam sâkumu varam saskatît ar gadu, iezîmçja radikâlu lûzumu mûsu tautas vçsturç. Beidzâs laiki, kad vietçjie iedzîvotâji dzîvoja savu saimniecisko dzîvi, brîvi radîja savu kultûru gadsimtos izveidojuðos tradîciju garâ. Sâkâs jauns vçstures posms, kad viòus savai varai ar viltu, uguni un zobenu pakïâva katoïu baznîca un vâcu feodâïi, kad viòiem uzspieda sveðu ideoloìiju. Pçc lekcijas Ikðíiles centra parkâ (tagad to sauc par Astoòsimtgades parku) atklâja piemiòas akmeni. Uzrunas vârdus teica Laimdota Puharte, partijas Ogres rajona komitejas sekretâre Janîna Âboliòa un kolhoza Juglas zieds priekðsçdçtâjs Ansis Trapiòð. Koris skandçja daþas dziesmas. Pçc tam svçtku dalîbnieki devâs gâjienâ pa Ozolu ielu lîdz Daugavmalai, kur notika improvizçts koncerts. No turienes gâjiens turpinâjâs lîdz nesen uzceltajai brîvdabas estrâdei. Tur savus darbus bija izstâdîjuði Ikðíilç dzîvojoðie mâkslinieki. Ikðíiles jubilejas svinîbas noslçdzâs estrâdç ar plaðu koncertu, kurâ piedalîjâs tautas deju ansamblis Lâèplçsis un rajona kori diriìenta Jura Kïaviòa vadîbâ. Kâ jubilejas atbalss un turpinâjums bija lîbieðu ciema vietai un pirmajâm mûra celtnçm Baltijâ veltîtâ piemiòas zîmes uzstâdîðana, ko gada rudenî svinîgi atklâja vecâ muiþas ceïa galâ pie Daugavas. To ikðíilieðiem par ieguldîjumu Kultûras fonda rosinâtajâ kultûrvides kopðanâ dâvinâja akmeòkalis Jânis Rasiòð no Daugavas pretçjâ krasta Baloþiem. Piemiòas zîmes tekstu sastâdîja dâvanas saòçmçji. Iecere Ikðíiles vârdu iemûþinât arî vietçjâ lîbiskajâ skançjumâ nebija izpildâma, jo kâ valodnieki, tâ vçsturnieki atzina, ka tas jau ir sen zudis lîdz ar Daugavas lîbieðiem. 98 Valdis Villeruðs

99 Ikskiles almanahs3.qxd :54 Page 99 Latvieðu strçlnieku pulkiem 95 Pirmâ pasaules kara laikâ Ikðíile atradâs latvieðu strçlnieku cîòu centrâ. Mums mûþîgi mûþos jâbût pateicîgiem par ðo vîru varonîbu un Latvijas labâ ziedotajâm dzîvîbâm. Ikðíiles almanahu veidotâji uzskata par pienâkumu saviem lasîtâjiem vçsturisku liecîbu veidâ aizvien to atgâdinât. Pârpublicçjam neilgi pçc Pirmâ pasaules kara beigâm Latvieðu jaunatnes savienîbas izdotâs reklâmlapas Nâves salâ krituðo dzimtenes sargu piemiòas svçtki 12. VI g. tekstu. Tajâ îsi un kodolîgi stâstîts par asinîm laistîto cîòu vietu, vairâkkârt pieminot arî Ikðíili. Nelielais raksts ir emocionâls papildinâjums Jâòa Hartmaòa dokumentâlajam stâstîjumam par ðo paðu tçmu Ikðíiles almanaha pirmajâ laidienâ. Svçtku programmâ bija iekïauts kopîgs gâjiens ar mûziku no Ikðíiles stacijas lîdz brâïu kapiem Ikðíiles kapsçtâ un piemiòas brîdis. Publicçjam arî daþus attçlus vçsturiskas fotoliecîbas par Nâves salu. Ar atseviðíu rakstu pieminam latvieðu strçlnieku pulku dibinâðanas iniciatoru un arî aizsâcçju Jâni Goldmani. Viòð ilgstoði bija Ikðíiles sabiedriskâs dzîves dalîbnieks. Materiâlus apkopoja J. Hartmanis, V. Villeruðs Nâves salâ krituðo dzimtenes sargu piemiòas svçtki 12. VI g. Tas bija drûms, nesaudzîgs un baigs kara negaiss, kas ar neatturamu postu, slâpdams pçc neskaitâmiem upuriem, gada rudenî nâca no vakariem pâr Kurzemi uz Vidzemi un Latgali. Ienaidnieka dzelþainie kara pulki tuvojâs Daugavai. Visa toreizçjâ Krievijas armija Rîgas Daugavpils frontç bija spiesta atkâpties, pametot gandrîz visu Daugavas kreiso krastu. Gara, nezinâma ceïa malâs nîka un krita latvju Par strçlniekiem 99

100 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 100 Latvieðu jaunatnes savienîbas izdotâs reklâmlapas fragments 100 Par strçlniekiem

101 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 101 bçgïu tauta. Samelnçjusi Daugava saltâ mierâ ðûpoja tautu viòas bçdâs no kreisâ uz labo krastu. Kara uguns bija iznîcinâjusi tiltu pâr Daugavu pie Ikðíiles un ienaidnieka krastâ bija aizkavçjuðâs vçl tikai divas krievu rotas, kurâm pavçlçja pagaidâm nocietinâties Lîves muiþiòâ, mçìinot atturçt ienaidnieku no Daugavas forsçðanas, lai tik drîz netiktu pâri ðajâ, vçsturiskâ vietâ, kur daþâdas ienaidnieka armijas savâ mûþâ aizvien pâri gâjuðas. Arî Krievijas armijas vadonîba it labi zinâja, ka pârlaiþot ienaidnieku pie Ikðíiles pâr Daugavu ir jâzaudç visa Rîgas Daugavpils fronte. Turpmâkâs dienâs, kad rotas bija laimîgi noturçjuðâs bîstamâ krastâ un ienaidnieks, palîga spçku trûkuma dçï, virsû strauji neuzmâcâs, Krievijas armijas priekðniecîba nolçma abas rotas atstât viòâ krastâ. Aizsûtîja uzturu, munîciju un 2 rotas palîgspçku. Daugava aizsala. Stâvoklis kïuva droðâks. Ziema pagâja paklusa, pavasara cîòu gaidâs. 8. un 22. martâ mûsu latvju strçlnieku bataljoni, sîvâs cîòâs ap Íekavu mçìinâja stâvokli frontç uzlabot, kas arî mazliet izdevâs. Un tas pats notika pie Ikðíiles. Tuvojâs ledus ieðanas laiks Daugavâ. Bija jâizðíiras vai riskçt daþu tûkstoðu karavîru dzîvîbas palikt uz laimi viòâ krastâ, kas stratçìiski bija vajadzîgs, jeb atstât, pârnâkt ðai pusç visiem un ïaut, lai ienaidnieks ieòem grûti paturçto krastu. Aiz muguras Daugava ar saviem dziïajiem, platajiem ûdeòiem, bet priekðâ, visapkârt puslokâ ienaidnieka nâvçjoða uguns un smacçjoðo gâzu viïòi. Ðâdâ stâvoklî ðî Daugavas pusriòíî apjoztâ piekraste bija kïuvusi par Nâves salu. Bija sagaidâms, ka Nâves salâ bûs jâizturas sîvas cîòas. Tâdçï no svara bija lai ðeit atrastos varonîgs, uzticîgs karaspçks, kas spçj uzvarçt vai mirt, bet nepadoties. Par tâdiem izraudzîja latvju strçlnieku 2. Rîgas un 3. Kurzemes bataljonu, viòu varonîgo komandieru pulkveþu Francis 1 un Kalniòa 2 vadîbâ. Latvju strçlnieki ieradâs Nâves salâ g[ada] aprîïa pirmâs dienâs un ieòçma pret ienaidnieku visgrûtâkâs pozîcijas salas labâ pusç un centrâ, kamçr kreisâ pusç atradâs krievu rezerves, nodotas minçto latvju pulkveþu rîcîbâ. Viss karaspçks Nâves salâ bija apmçram 3000, no kuriem lîdz jûlijam 1000 bija strâdniekos ieskaitîti un aktîvu cînîtâju bija tikai Cauru vasaru, lîdz vçlam rudenim, latvju strçlnieki dienu un nakti atradâs pastâvîgâs cîòâs. Un tikai tad, kad Nâves sala bija ârkârtîgi nocietinâta, Daugava aizsalusi un stâvoklis droðs, latvju bataljonus pârcçla no Nâves salas uz citu 1 Jânis Francis ( ). 2 Jânis Kalniòð ( ). Par strçlniekiem 101

102 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 102 fronti, kur gatavojâs uz Loþmetçju kalna cîòâm, kuras notika g[ada] beigâs un g[ada] sâkumâ. Atrazdamies Nâves salâ latvju strçlnieki pastâvîgi centâs uzbrukt ienaidniekam, kurð bija ârkârtîgi nocietinâjies augstâkâs un labâkâs vietâs, kâdçï cîòas bija mums seviðíi grûtas. Tomçr nepagâja gandrîz ne diena, kad mûsu strçlnieki nesaòemtu gûstâ ienaidniekus. Abi latvju bataljoni kopâ zaudçjuði Nâves salas cîòâs 400 krituðu un lîdz 2000 ievainotu strçlnieku. Kad g[ada] rudenî dezorganizçtâ krievu armija atstâja ienaidniekam Nâves salu, tad kara negaiss trakoja pâr visu Latviju... Tagad Latvijas varoòi ir uzvarçjuði ðo negaisu. Cîòas ir devuðas lielâkos ieguvumus, ko tâs kâdai ilgi cietuðai, sveðâ jûgâ kalpinâtai, beztiesîgai tautai var dot brîvîbu un taisnîbu savâ valstî. Tâdçï dziïâ cienîbâ un klusâs sçrâs lai mûþîgâ piemiòâ lolojam savus uzvarâs krituðos varoòus. Latvieðu Jaunatnes Savienîba kopâ ar visu nedalâmu tautu savus varoòus pirmâ ir pieminçjusi pagâjuðâ gada 23. maijâ Loþmetçju kalnâ un ðodien gads, kad svinçjâm pirmos krituðo dzimtenes sargu piemiòas svçtkus Nâves salâ. Lai ðîs dienas svinîbâs mçs skatîdami brâïu kapus un viòu asinîm laistîtâs cîòu vietas smeïamies atkal jaunu spçku sev, ticîbu ðim paðu spçkam un neizsîkstoðu mîlestîbu nest un panest kâ uzvarçtâjiem visus upurus tautas brîvîbas un dzimtenes saulainâs nâkotnes labâ. Latvieðu jaunatnes savienîba 102 Par strçlniekiem

103 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 103 Nâves salas piemineklis gadu nogale Par strçlniekiem 103

104 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 104 Vâcu indîgo gâzu uzbrukumâ Nâves salâ bojâ gâjuðie 240 krievu karavîri no 173. Kameòeckas kâjnieku pulka îsu brîdi pirms apbedîðanas pie Kaparâmura pusmuiþas gada septembris Krievu karavîri Nâves salas kreisajâ aizsardzîbas sektorâ gada novembris 104 Par strçlniekiem

105 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 105 Ikðíilietis Arnolds Andersons, 2. Rîgas latvieðu strçlnieku bataljona karavîrs, Nâves salas aizstâvis gads. Dzîvojis Ikðíiles pagasta Priekðkâjâs Nâves salas gâjçju tilts vâcu artilçrijas apðaudes laikâ gada vasara Par strçlniekiem 105

106 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 106 Jânis Goldmanis 106

107 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 107 Çriks Jçkabsons Jânis Goldmanis: 135 gadi kopð dzimðanas un vieta Latvijas vçsturç Jânis Goldmanis dzimis gada 11. septembrî Lîves pagasta Vçveru mâju saimnieka Jura Goldmaòa un viòa sievas Trînes ìimenç. 1 Skolas gaitas Jânis sâka Ikðíiles draudzes skolâ, pçc Rîgas apriòía skolas beigðanas kâdu laiku strâdâja par mâjskolotâju, lîdztekus nodarbodamies ar lauksaimniecîbu vecâku mâjâs gada jûlijâ literâta Lîgotòu Jçkaba sastâdîtajâ latvieðu strçlnieku vienîbu izveidoðanas gadadienai veltîtajâ krâjumâ rakstîts, ka latvieðu strçlnieku bataljonu garîgais tçvs Jânis Goldmanis ar visu savu lîdzðinçjo darbîbu pieder pie latvieðu zemniecîbas sirsnîgâkiem, ideâlâkiem un neatlaidîgâkiem darbiniekiem. Ðeit atzîmçts, ka Goldmanis piedalîjies sava pagasta un apkârtnes sabiedriskajâ dzîvç, vispirms bûdams Lîves pagasta vecâkâ vietnieks un pagasta skolas vecâkais. Viòð aktîvi darbojâs arî Ikðíiles Krâjaizdevu sabiedrîbâ (priekðnieks jeb priekðsçdçtâjs), Baldones Lauksaimniecîbas biedrîbâ (revidents), Jelgavas Savstarpçjâ kredîtbiedrîbâ gadâ viòu ievçlçja par Kurzemes guberòas zemniecîbas pârstâvi Baltijas reformu jautâjumu Seviðíajâ padomç pie Baltijas ìenerâlgubernatora Rîgâ. 2 No gada janvâra lîdz gada augustam Goldmanis strâdâja par Baldones pagasta tiesas locekli (tiesnesi). Minçtajâ periodâ tâ neapðaubâmi bija viòa pamatnodarboðanâs, to uz Tautas labklâjîbas ministrijas pieprasîjumu gadâ apstiprinâja arî Baldones pagasta padome: (..) amats pçc pienâkumu rakstura un apjoma, kâ arî pçc algas normas uzskatâms vispâr par viòa toreizçjo galveno nodarboðanos gada vasarâ izvçrsâs Krievijas IV Valsts domes priekðvçlçðanu kampaòa (vçlçðanas nebija vispârîgas, tajâs piedalîjâs tikai t.s. vçlçtâji, ko 1 Latvijas Valsts vçstures arhîvs (turpmâk: LVVA), 235. f., 2. apr., 118. l., 9. lp. 2 Jânis Goldmanis // Latvieðu strçlnieku bataljoni 19. jûlijâ jûlijâ Skices un epizodes / Sast. Lîgotòu Jçkabs. Pçterpils, lpp. 3 LVVA, f., 16. apr., l. (J. Goldmaòa pensijas dokumenti), 10., 11. lp. (Baldones pagasta valdes gada 24. jûl. apliecinâjums). Çriks Jçkabsons 107

108 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 108 izvirzîja daþâdu kûriju struktûras, t.sk. biedrîbas) un tajâ aktîvi kandidçja arî Goldmanis. Toreizçjais Vecmuiþas Lauksaimniecîbas biedrîbas valdes loceklis Âdolfs Klîve atcerçjâs, ka kâdâ Vecmuiþâ notikuðâ uzstâðanâs reizç Goldmanis paudis neapmierinâtîbu ar to, ka lîdz ðim latvieðu domnieki jaucoties visos [domç pârrunâjamajos] Krievijas lielâs politikas jautâjumos, kas latvieðiem tikai kaitçjot. Viòð uzskatîja, ka jâizmanto savs stâvoklis daþâdâs valdîbas iestâdçs, lai praktiski palîdzçtu latvieðiem. Bûdams jau domes loceklis, viòð centâs sekot ðiem uzstâdîjumiem, tâpçc tos ir vçrts uzskaitît: lielâku lîdzekïu pieðíirðana lauksaimniecîbas un zvejniecîbas attîstîbai, pabalsti latvieðu privâtskolâm, aizdevumi lauku krâjaizdevu kasçm, pabalsti meliorâcijai un purvu nosusinâðanai, lauksaimniecîbas maðînu koplietoðanas staciju iekârtoðanai utt. 4 Programma guva vçlçtâju atbalstu, un gada 26. oktobrî prese izziòoja, ka Valsts Domes Kurzemes guberòas vçlçðanu apgabalâ par Zemnieku kûrijas deputâtu ievçlçts arî Bauskas apriòía Lîves pagasta saimnieks Jânis Goldmanis. 5 Vispâr ðajâ domç, atðíirîbâ no iepriekðçjâm, latvieðu intereses pârstâvçja tikai divi deputâti viòð un Jânis Zâlîtis. Domç viòi darbojâs lîdz pat lielinieku apvçrsumam gada 7. novembrî, un ðajâ laikâ notika patiesi nozîmîgi procesi un notikumi visas Krievijas impçrijas un latvieðu tautas dzîvç, turklât Goldmanis kopâ ar Zâlîti aktîvi tajos piedalîjâs, bûdami Progresîvâ bloka dalîbnieki. Viòi iesniedza arî projektus par ceïu uzturçðanas kârtîbas izmaiòâm, bçrnu apmâcîbu latvieðu un igauòu valodâ tirdzniecîbas un zemkopîbas skolâs u.c. Goldmanis uzstâjâs ar runâm par kvotes zemju nodoðanu bezzemniekiem u.c. jautâjumiem. Viòam izdevâs atvieglot vairâku uz Sibîriju izsûtîto latvieðu likteni, paða izstrâdâtajam likumprojektam par Baltijas muiþniecîbas privilçìiju atcelðanu iegût vairâk nekâ 200 deputâtu parakstu utt. 6 Goldmanis Pçterburgâ (karam sâkoties, pârdçvçta par Petrogradu) darbojâs arî sabiedriskajâ laukâ, piemçram, gadâ viòð bija divas reizes nedçïâ iznâkoðâs latvieðu politiski literârâs avîzes Òevas Viïòi faktiskais redaktors. 4 Klîve, Â. Brîvâ Latvija. Latvijas tapðana. Atmiòas, vçrojumi un atzinumi. B. v., , 126. lpp. 5 Valsts Domes vçlçðanas // Dzimtenes Vçstnesis okt.; IV Valsts Domes atklâðanas dienâ // Dzimtenes Vçstnesis nov. 6 Ðvâbe, A. Latvijas vçsture Stockholm, lpp.; Ðilde Â. Latvijas vçsture Stockholm, lpp. 108 Çriks Jçkabsons

109 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 109 Pasta atklâtne ar J. Goldmaòa portretu un runu gads Sakarâ ar kara sâkðanos sasauktajâ gada 26. jûlija Valsts domes sçdç runâja arî Goldmanis. Lûk, kâ viòa runu atreferçja prese: Atbildçdami uz vâcieðu ðâvieniem Liepâjâ, latvieði un igauòi vçl stiprâk lika nodimdçt saucienam Lai dzîvo Krievija! (Aplausi, saucieni bravo.) Tâ bûs arî tâlâk, pat visgrûtâkos pârbaudîjumu brîþos. Starp latvieðiem nav neviena cilvçka, kurð neatzîtu, ka mçs visu esam sasnieguði zem Krievijas çrgïa (trokðòaini aplausi), ka viss, ko latvieðiem vçl vajaga sasniegt, bûs iespçjams vienîgi tad, ja Baltija arî nâkotnç bûs neðíirama lielâs Krievijas daïa. (Aukaini aplausi.) Ðîs lielâs dienas pierâda, ka ne tautîba, ne valoda, ne ticîba nekavç latvieðiem un igauòiem bût par karstiem Krievijas patriotiem un stâties pie savas tçvijas aizstâvçðanas plecu pie pleca ar lielo krievu tautu, pret pârdroðo ienaidnieku. Asiòu jûrâ, kurâ iegribçjies izpeldçties Berlînç sçdoðam Eiropas tirânam (Vispârçja kustîba. Saucieni: Pareizi, pareizi! ), ðajâ jûrâ latvieði un igauòi ielies arî savas asinis, lai tas pasaulei arvien draudoðais cilvçks, kurð pastâvîgi èukstçjis saviem kaimiòiem visïaunâkos padomus (Aplausi. Saucieni: Pareizi, pareizi! ), lai ðis cilvçks ne tikai izpeldçtos ðajâ asiòu jûrâ, bet arî noslîktu viòâ. (Vispârçji trokðòaini aplausi.) Nerçíinâsimies tagad ar Baltijas vâcieðiem. Latvieði un igauòi Çriks Jçkabsons 109

110 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 110 ðajâ svçtajâ un taisnajâ cîòâ ies lîdz galam kopâ ar krievu tautu. Ne tikai mûsu dçli, brâïi un tçvi ies cînîties armijas rindâs, bet arî pie mums mâjâ, katrâ bûdiòâ, uz katra soïa pretinieks atradîs visniknâko ienaidnieku, no kura pat nâves agonijâ viòð dzirdçs tikai vârdus: Lai dzîvo Krievija! Jâatzîst, ka pçc viòa runâjuðais lietuvieðu pârstâvis Martins Iès, lai gan arî uzsvçra savas tautas vienotîbu ar slâviem un kopîgo likteni, kâ arî gatavîbu iet uz karu kâ uz svçtu varoòdarbu, tomçr nebija vârdos tik dedzîgs un pat pieminçja to, ka lietuvieði aizmirsîs visas pieredzçtâs pârestîbas, lai cînîtos par visu savu zemju apvienoðanu zem Krievijas karoga. 7 Goldmanis vçlâk rakstîja, ka, sâkoties karam, bija nepiecieðams skaidri pateikt, kurâ pusç latvieði stâv, lai mûs galîgi nesaberztu putekïos, un, ka visa Krievija un tâs sabiedrotie par tâdu latvieðu tautas nostâju gavilçja. Tas gan, ðíiet, ir acîmredzams pârspîlçjums, taèu tâlâkais Goldmaòa teiktais, saskaòâ ar ko tâdçjâdi valsts augðienç mçs bijâm ieguvuði tik lielu iespaidu, par ko agrâk nevarçja pat sapòot, 8 bija zinâmâ mçrâ pamatots (kara apstâkïos Krievijas, tâpat kâ citu impçriju valdnieki, bija vienkârði spiesti nedaudz vairâk rçíinâties ar pakïauto tautu un sabiedrîbas sociâlo grupu interesçm) gada pavasarî un vasarâ ar savu iespaidîgo draugu atbalstu domniekam Goldmanim izdevâs panâkt latvieðiem nelabvçlîgo Kurzemes gubernatora Sergeja Nabokova un Vidzemes gubernatora Pâvela Kurlova atcelðanu no amata. Latvieðu trimdas vçsturnieks Edgars Andersons novçrtç to kâ Goldmaòa uzvaru visas Krievijas mçrogâ. Protams, vietçjie baltvâcieði, îpaði gada beigâs, kad sâkâs varasiestâþu represijas pret viòiem, vainîgo saskatîja tieði Goldmanî, un Andersons uzskata, ka ne bez J. Goldmaòa ziòas [1915. gada] 1. decembrî no amata atlaida arî Igaunijas gubernatoru Izmailu Korostovecu. 9 Pats Goldmanis jau pçc Otrâ pasaules kara, atrazdamies trimdâ, atcerçjâs, ka gada pavasarî pçc Krievijas armijas spçku sakâves Austrumprûsijâ, kurâ gâja bojâ vai krita gûstâ arî ïoti daudzi kara sâkumâ mobilizçtie latvieðu tautîbas rezerves karavîri (un skaidri iezîmçjâs neiespçjamîba pabeigt karu âtri, kâ to vçl gadâ bija plânojuði visu 7 Vçsturiskâ Valsts Domes sçde 26. jûlijâ // Jaunâkâs Ziòas jûl. 8 Goldmanis, J. Tâ radâs un cînîjâs latvieðu strçlnieku bataljoni // Latvieðu strçlnieki mûþîbas gaismâ / Sast. J. Goldmanis, E. Mednis. B. v., lpp. 9 Andersons, E. Latvijas vçsture Stockholm, , 139. lpp. 110 Çriks Jçkabsons

111 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 111 Dienesta vçstule par brîvprâtîgo latvieðu strçlnieku druþînu (pulku) dibinâðanu gada 7. jûlijs (24. jûnijs). Krievijas Valsts kara vçstures arhîvs (Maskava) Çriks Jçkabsons 111

112 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 112 Telegramma J. Goldmanim, sûtîta uz Ikðíili: "Virspavçlnieks lûdz jûs ierasties Sedïecâ uz personîgâm pârrunâm." gada 12. jûlijs (29. jûnijs). Krievijas Valsts kara vçstures arhîvs (Maskava) karojoðo lielvalstu militârâ vadîba Ç. J.), un divu Daugavgrîvas cietokðòa zemessargu bataljonu sekmîgâs kaujas darbîbas Zemgales aizstâvçðanâ, viòi sarunâs ar otru Domes deputâtu Zâlîti nonâkuði pie secinâjuma, ka vislabâkais bûtu, ja mçs dabûtu atïauju noorganizçt Krievijas armijas sastâvâ nacionâlas latvieðu vienîbas. Vienîgi Zâlîtis uzskatîjis, ka ðajâ jautâjumâ vajadzçtu izdarît tautas nobalsoðanu, bet Goldmanis (jâatzîst, ka pilnîgi pamatoti) ka toreizçjos haotiskos apstâkïos tas pilnîgi neiespçjami, turklât varçtu darît tikai uzmanîgus un sacelt kâjâs mûsu pretiniekus. Viòð rakstîja: Un arî paðiem mûsu tautieðiem bûtu grûti iedomâties, kâ ar tâdu prasîbu var nâkt, ja pat pagasta vecâkajam bij grûti dabût atïauju revolvera turçðanai. Un nu uzreiz no tâda, var teikt, beztiesîga stâvokïa taisît lçcienu uz to, ka mums paðiem bûtu savas 112 Çriks Jçkabsons

113 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 113 nacionâlas karaspçka daïas krievu armijas sastâvâ, kuras vada latvieðu virsnieki, ka komandas valoda lîdzâs krievu bûtu arî latvieðu, ka mums ir karogi ne tikai ar uzrakstiem krievu valodâ, bet arî latvieðu, ja pat uz ceïu stabiòiem bij jâbût tikai krieviskiem uzrakstiem. Tâdçï neatliek nekas cits, kâ likt ausi pie tautas krûts, dzirdçt un saprast, ko teic tautas sirds. Ðie sirds pukstieni bij tagad vai nekad. Abi ieradâs Rîgâ, kur 19. maijâ notâra Jâòa Purgaïa namâ (Tçrbatas ielâ 1/3) notika apmçram 30 sabiedrisko pârstâvju sanâksme, kura jautâjumu izlçma pozitîvi (bija nolemts veidot arî latvieðu vienîbu organizâcijas komiteju) un Goldmanim uzticçja doties uz armijas virspavçlnieka mîtni iesniegt attiecîgu lûgumrakstu un apspriest ðo jautâjumu. 28. maijâ Goldmanis parakstîja lûgumrakstu virspavçlniekam, Ìenerâlðtâba priekðniekam un Ziemeïrietumu frontes pavçlniekam par brîvprâtîgo latvieðu druþînu izveidi, ko bija koriìçjis Jelgavas aizstâvçðanas vadîtâjs latvieðiem labvçlîgais ìenerâlis Aleksejs Potapovs. Pats Goldmanis personîgi devâs uz virspavçlnieka mîtni Baranovièos (Rîgâ viòð atgriezâs 30. maijâ) un vçlâk atcerçjâs, ka tur [Baranovièos] varçja just, ka Baltijas vâcu muiþniecîbas intrigas bij mçìinâjuðas izdarît pretdarbîbu, bet ïoti patstâvîgo virspavçlnieku [lielkòazu] Nikolaju Nikolajevièu tâs nebij varçjuðas iespaidot. Sarunâ pçdçjais ar atzinîbu atcerçjies arî kara sâkumâ Goldmaòa domç teikto runu un deva savu piekriðanu. Tâpat Goldmanis pçc tam atcerçjâs, ka sarunâs ar augstajâm amatpersonâm pârliecinâjies, ka ïoti lielu uzticîbu latvieði ieguvuði ar to, kad tie jau no paðas pirmâs kara dienas ieòçmuði tâdu stâvokli, ka Vâcija nevar pat viena latvieða atrast, kas stâvçtu viòas pusç, bet gan itin pie visiem sastopams dziïð naids pret to. 10 Pçc ilgâkâm diskusijâm un ðaubâm Krievijas varasiestâdes izlçma jautâjumu pozitîvi, un jûnija beigâs Goldmanis tika uzaicinâts uz Ziemeïrietumu frontes ðtâbu Sedïecâ (Rîgâ atgriezâs 4. jûlijâ), kur viòu informçja par Ìenerâlðtâba atïauju veidot latvieðu brîvprâtîgo druþînas (uzreiz pçc tam tika noformulçts arî precîzais vienîbu statuss strçlnieku bataljoni), bet 19. jûlijâ virspavçlnieks apstiprinâja attiecîgo Ìenerâlðtâba rîkojumu gada 1. augustâ (19. jûlijâ pçc vecâ stila) tika izlaists Goldmaòa un Zâlîða uzsaukums Pulcçjaties zem latvieðu karogiem, kurâ bija vârdi: Latvju dçli, mums atïauts dibinât latvieðu karapulkus. Par pamatu ðiem 10 Goldmanis, J. Strçlnieku bataljoni // Latvijas Kareivis janv. Çriks Jçkabsons 113

114 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 114 pulkiem likti tie 2 varonîgie bataljoni, kas 19. un 20. aprîlî atsita vâcu uzbrukumu Jelgavai. Ienaidnieks samin mûsu druvas; pârvçrð mûsu mâjas par pelniem un mûsu pilsçtas par gruveðiem. Pçc 700 gadiem no jauna veidojas mûsu tautas liktenis. Pçc ðiem 700 cieðanu un gaidîðanas gadiem ir jâpiepildâs tautas kulturâlâs atdzimðanas sapnim. Paliksim uzticîgi savai tçvu zemei un kalsim paði viòas likteni! Lûk, kâ pçc pieciem gadiem, jau neatkarîgâ Latvijâ, Goldmaòa tâlâko lomu novçrtçja publicists Jânis Porietis: Mûsu tautas labâkie sabiedrîbas slâòi atmeta katru ðíiroðanos un apvienojâs ap valsts domnieku J. Goldmani. Pie J. Goldmaòa Pçterpilî saplûda viss, kas bija saistîts ar Latviju. Tur bija latvju strçlnieku organizâcijas komitejas centrs, latvju bçgïu centrâlkomiteja utt. Caur J. Goldmani nodibinâjâs sakari ar visâm Krievijas ministrijâm, valsts domi, valdîbas vîriem un daþâdâm valdîbas iestâdçm. Uzturçja sakarus ar Angliju, Franciju un latvieðu kolonijâm ârzemçs. Ar vârdu sakot, tur bija visas latvju tautas intereses, prieki un bçdas, nâkotnes ilgas un cerîbas. Uz J. Goldmaòa vârdu no visâm Krievijas un Latvijas malâm plûda tûkstoðiem vçstuïu, kuras griezâs pie viòa ar daþdaþâdiem lûgumiem. Rakstîja vairumâ kareivji, kuri vçlçjâs pârcelties uz latvju strçlnieku bataljoniem un karsti dedzîgos vârdos izteica ilgas cînîties savu brâïu rindâs. Tâdçjâdi gluþi dabîgi ap J. Goldmani radâs ðis visu apvienojoðais centrs. 11 Lîdzîgas strçlnieku vienîbas pasaules karâ netika izveidotas ne igauòiem, ne lietuvieðiem, kaut arî igauòu sabiedrisko darbinieku aprindâs ðâds nodoms pastâvçja. Gan vieni, gan otri tomçr nelielâ skaitâ centâs iestâties vai tika iedalîti latvieðu strçlnieku vienîbâs un par to, cik nozîmîga tolaik ðíita ðâdu vienîbu pastâvçðana igauòu un lietuvieðu darbiniekiem, liecina paða Goldmaòa atmiòas par kâdu zîmîgu gadîjumu Valsts domç: Reiz ar Zâlîti vçrojâm Taurijas pils bibliotçkâ, Iès [domes lietuvieðu deputâts Ç. J.] ar labpatiku tur lasîja kâdâ franèu laikrakstâ, ka Rîgas frontç cînoties lietuvieðu strçlnieki. Kad lûdzâm viòu, lai ðo ziòu atsauc, tas tomçr to nedarîja un tas bija ar Zâlîti jâdara mums. 12 No paða izveidoðanas sâkuma J. Goldmanis kïuva par Latvieðu strçlnieku bataljonu organizâcijas komitejas priekðsçdçtâju. Lîgotòu Jçkabs gadâ rakstîja: Bataljonu ârçjâ gaita, viòu panâkumi kaujas laukâ vispârîbai vairâk 11 Porietis, J. Atskats uz latvju strçlnieku bataljoniem // Jaunâkâs Ziòas , 3. aug. 12 Goldmanis, J. Tâ radâs un cînîjâs latvieðu strçlnieku bataljoni lpp. 114 Çriks Jçkabsons

115 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 115 J. Golmaòa rokraksts. Krievijas Valsts domç gada novembrî teiktâs runas fragments vai mazâk zinâmi, bet viss iekðçjais sareþìîtais organizçðanas un administrâcijas darbs paliek apslçpts tâlâkstâvoðiem, un J. Goldmaòa nopelni ðinî darbâ nav mazâk vçrtçjami kâ tie, ko mçs redzam uz ârieni. Kur bijis jâaizstâv latvieðu tautas gods, latvieðu plaðâkas sabiedrîbas intereses un vajadzîbas, ne tikai teorijâs, bet arî darbos, tur J. Goldmanis arvien bijis Çriks Jçkabsons 115

116 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 116 Latvieðu strçlnieku apbalvoðana gada 1. maijs (18. aprîlis). Priekðplânâ no kreisâs: J. Goldmanis, ðtâbkapteinis F. Briedis, kapteinis R. Bangerskis viens no paðiem pirmajiem un kâ patiess tautas priekðstâvis izpildîjis savu uzdevumu. Vienkârðs, visiem arvien pieietams, pret visu vajadzîbâm un bçdâm uzmanîgs un atsaucîgs, J. Goldmanis arî kâ cilvçks ieguvis plaðu popularitâti un tautas mîlestîbu. 13 Tâpat gada vasarâ gan Goldmanis, gan Zâlîtis piedalîjâs Latvieðu bçgïu apgâdâðanas centrâlkomitejas izveidoðanâ, kurâ Goldmanis darbojâs kâ valdes loceklis lîdz pat gadam. 14 Turpinoties karam, abi latvieðu domnieki turpinâja samçrâ aktîvu darbîbu Petrogradâ. Piemçram, gada jûnijâ Goldmanim bija plaða saruna ar valdîbas vadîtâju Borisu Ðtirmeru, kas atzina, ka situâcija Baltijas guberòâs joprojâm ir necieðama muiþniecîbas augsto privilçìiju dçï, un deva solîjumu, ka valdîba apsvçrs 13 Jânis Goldmanis // Latvieðu strçlnieku bataljoni 19. jûlijâ jûlijâ Skices un epizodes. 4. lpp. 14 Sk.: Zemîtis, K. Latvieðu strçlnieku bataljonu organizâcijas komiteja: izveidoðana un darbîba, gads. Maìistra darbs LU Vçstures un filozofijas fakultâtç (vadîtâjs Ç. Jçkabsons). Rîga, lpp. 116 Çriks Jçkabsons

117 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 117 to atcelðanas iespçju, zemnieku lietoðanâ esoðo zemju pârdoðanas atvieglojumus, kâ arî zemstu (visâ pârçjâ Krievijâ pastâvoðo paðvaldîbu iekârtu) ievieðanu. Rezultâtâ 12. jûlijâ valdîba patiesi likvidçja feodâlisma paliekas Baltijas guberòâs. Saasinoties iekðçjai krîzei Krievijas impçrijâ, gada rudenî Goldmanis savâ dzîvoklî Petrogradâ sasauca paplaðinâtu latvieðu laikrakstu un sabiedrîbas pârstâvju sapulci, kurâ tika apspriests jautâjums par Latvijas autonomiju (sapulcç minçto jautâjumu atklâti izvirzîja filozofs Pçteris Zâlîte). Sapulce nolçma lûgt abus latvieðu domniekus ierosinât Latvijas autonomijas prasîbu Krievijas valdîbai gada 4. decembrî (pçc jaunâ stila) Goldmanis bçgïu centrâlkomitejas vârdâ sasauca plaðâku apspriedi, kurâ jau atklâti atskançja doma par to, ko darît, ja Krievijas impçrija sabrûk un tâs drupâs sâk veidoties jaunas valstis. Atkal tika runâts par autonomiju gada februârî, îsi pirms revolûcijas, par autonomijas prasîbu atklâti sâka rakstît arî latvieðu prese, piemçram, Petrogradâ iznâkoðajâ laikrakstâ Baltija tika publicçta intervija ar Goldmani par Latvijas paðvaldîbu jautâjumu (autonomiju Ç. J.), kurâ viòð sacîja: Stâvoklis paðlaik ir tâds, ka mûs nevar apmierinât kaut kâda aprobeþota zemste. Mums jâuzstâjas par apvienotas Latvijas paðvaldîbas satversmi ar nacionâlâm, kulturâlâm un saimnieciskâm paðnoteikðanâs tiesîbâm. Pçc gada Februâra revolûcijas Krievijâ ideja par Latvijas autonomiju strauji attîstîjâs, un viens no aktîvâkajiem tâs propagandçtâjiem, lielâ mçrâ pateicoties savam sabiedriskajam stâvoklim, bija Goldmanis. Marta sâkumâ Goldmanis un Zâlîtis Petrogradâ vçrsâs pie latvieðu tautas ar uzsaukumu strâdât, organizçties biedrîbâs, jo Pagaidu valdîba turpinâs karu un atgûs arî Kurzemi, bet tautas nâkotne noskaidrosies, sâkot darbu Krievijas Satversmes sapulcei. 24. martâ viòi piedalîjâs latvieðu strçlnieku pulku zvçresta nodoðanas ceremonijâ Krievijas Pagaidu valdîbai Esplanâdç, Rîgâ, uzstâjoties arî ar runâm (tajâs izskançja arî aicinâjums cînîties par brîvu Latviju brîvâ Krievijâ ), bet ceremonijas beigâs kopîgi tika nodziedâta gan Marseljçze, gan tautas lûgðana Dievs, svçtî Latviju. 25. un 26. martâ Valmierâ notika Vidzemes zemes sapulce, kurâ pirmo reizi parâdîjâs arî nâkamais Latvijas valsts karogs. Kongresâ Goldmanis un Zâlîtis paziòoja, ka par savu mçríi uzskata latvieðu apdzîvoto zemju apvienoðanu uz plaðas autonomijas pamatiem. Savukârt 6. un 7. aprîlî abi domes deputâti Tçrbatâ organizçja kurzemnieku latvieðu kongresu, lai izstrâdâtu Kurzemes pârvaldîbas Çriks Jçkabsons 117

118 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 118 projektu pçc tâs atgûðanas, bet aprîlî turpat notika t.s. Kurzemes zemes saeima, kuras rezolûciju par nepiecieðamîbu turpinât cîòu par Kurzemes atbrîvoðanu no teitoòu varas Goldmanis iesniedza Krievijas Pagaidu valdîbas iekðlietu ministram. Starplaikâ 18. aprîlî abi Valsts domes latvieðu deputâti Latvieðu strçlnieku pulku izpildkomitejas sapulcç lûdza strçlnieku atbalstu Latvijas autonomijas idejas realizâcijâ un, atsaucoties uz to, aprîlî strçlnieku pulku komitejas patiesi pieòçma rezolûciju par pilnîgu valsts rakstura autonomiju iekðçjâs darîðanâs suverçnai Latvijai, sastâvoðai no Kurzemes, èetriem Vidzemes un trim Vitebskas guberòas apriòíiem (Latgale), pievienojot vçl citus latvieðu apdzîvotus apgabalus. Savukârt jûnijâ, pçc lielinieku iespaida pastiprinâðanâs latvieðu strçlnieku pulkos to apvienotâs padomes 2. kongresâ maija beigâs, Goldmanis kopâ ar Zâlîti presç publicçja arî savu protestu pret lieliniecisko kongresa rezolûciju, raksturojot to par nodevîbu pret tautu un krituðajiem strçlniekiem. Viòi arî pauda uzskatu, ka strçlnieku daïâs joprojâm valda augsta morâle un mîlestîba pret dzimteni, taèu strçlnieku vârdâ lçmumus pieòem nepareizi cilvçki, tâpçc pieïaujot pat pulku izformçðanas iespçju. Ðajâ situâcijâ gan ðis priekðlikums, tâpat kâ mçìinâjums ietekmçt strçlnieku politisko nostâju, bija stipri novçlots. 15. jûnijâ, pçc tam, kad strçlnieku pulku komitejas bija atteikuðâs piedalîties uzbrukumâ Kurzemç, Goldmanis un Zâlîtis nosauca to par smagu noziegumu pret latvieðu tautu, seviðíi Kurzemes bçgïiem, bet brâïoðanos ar vâcieðiem frontç par Jûdasa darbu. 15 Situâcija bija patiesi sareþìîta, un rokas varçja nolaisties. Viens no toreizçjiem Latvieðu zemnieku savienîbas vadîtâjiem Âdolfs Klîve atcerçjâs, ka gada vasarâ, strçlnieku daïâs arvien lielâku iespaidu gûstot lieliniekiem, Goldmanis bârâs par krievu nodevîbu un acîmredzot, nezinâdams nekâdas izejas, vaimanâja, bezspçcîgi plâtîdams rokas Lîgotnis, J. Latvijas valsts dibinâðana (Latvieðu Pagaidu nacionâlâ padome). Latvijas valsts tapðanas pirmais posms (lîdz 18. novembrim 1918.). Rîga, lpp.; Tomaðevskis J. Latvieðu strçlnieki gada martâ novembrî: nacionâlais faktors. Maìistra darbs LU Vçstures un filozofijas fakultâtç (vadîtâjs Ç. Jçkabsons). Rîga, , 52. lpp. 16 Klîve, Â. Brîvâ Latvija. Latvijas tapðana. Atmiòas, vçrojumi un atzinumi. B. v., lpp. Ðajâ darbâ autors arî norâda (216. lpp.) uz Jâòa Seska atmiòâs ieviesuðos kïûdu, latvieðu delegâcijas sastâvâ pie Pagaidu valdîbas vadîtâja A. Kerenska gada 19. septembrî iekïaujot arî J. Goldmani, viòð tajâ nepiedalîjâs. 118 Çriks Jçkabsons

119 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page gada novembrî Valkâ tika izveidota Latvieðu Pagaidu nacionâlâ padome, un ðajâ sapulcç aktîvi piedalîjâs arî Goldmanis. Tieði viòð kâ organizâcijas biroja priekðsçdçtâjs pilsçtas valdes telpâs 16. novembra vakarâ atklâja ðo vçsturisko pasâkumu, îsâ uzrunâ atspoguïojot padomes galveno mçríi: Asiem nagiem dzelzs putns plosa Latviju. Tâ asiòo un cînâs pret pârspçku, bet sveði ïaudis grib izlietot ðo grûto stâvokli sev par labu, bet neredz vai negrib redzçt to tautu, kas ðajâ zemç drîkst un var bût noteicçja pâr sevi un savu teritoriju un ar savu labklâjîbu un dzîvîbâm dârgi aizmaksâjusi par savu brîvîbu un patstâvîbu. Sveðie ienâcçji it kâ neredz latvieðu tautu un nerçíinâs ar viòas gribu, tie nepazîst arî latvieðu tautas postu, lai gan karð velkas jau ceturto gadu (..) Ðî sapulce Latvieðu Pagaidu nacionâlâs padomes organizçðanai sasaukta tanî nolûkâ, lai par Latvijas glâbðanu un laimi mçs apvienotos kopçjâ sirþu saskaòâ. Nacionâlâs padomes dibinâðanâ visâm latvieðu grupâm un ðíirâm ir iespçja òemt dalîbu (..), varbût tikai pçc gadu simteòiem ienâks Latvijai tik svarîgs un nopietns brîdis kâ tagad. Mums jâapzinâs momenta svarîgums un sakarâ ar to jârîkojas, vienprâtîgi jâsadodas rokâs kopçjâ darbâ par Latvijas laimi un nâkotni. Tâlâkajâs diskusijâs Goldmanis uzstâjâs arî ar ziòojumu par Latvijas aktuâlo stâvokli un piedalîjâs deklarâcijas izstrâdç. Viòu ievçlçja par padomes galvenâs valdes locekli un Ârlietu nodaïas priekðsçdçtâju, un kâ tâds viòð gadâ, savu iespçju robeþâs, koordinçja uz Rietumvalstîm nosûtîto pârstâvju darbîbu, kâ arî pats personiski uzturçja sakarus ar Rietumvalstu pârstâvjiem Petrogradâ. Padomes otrâ sesija notika jau gada janvârî, un arî tâs darbu ar uzrunu ievadîja Goldmanis, bet treðâ jau pilnîgi nelegâli, gada jûnijâ paða Goldmaòa dzîvoklî. 17 Interesantu liecîbu par Goldmani gada nogalç atstâjis arî viens no sociâldemokrâtu mazinieku vadoðajiem darbiniekiem Fçlikss Cielçns, ar kuru Goldmanis un citi padomes vadîtâji pârrunâja ðî politiskâ grupçjuma pievienoðanâs iespçju padomei. Cielçns gan to noraidîja, pamatojot to ar savu vçl nenoteikto nostâju pret Krievijas valsti un nevçlçðanos vçl kategoriski nostâties pret jebkâdu federatîvu saiðu iespçju ar to. Viòð raksta: Jânis Goldmanis patçtiskâ runâ gan mçìinâja mani aizraut tûlît un galîgi prom no Krievijas valsts, bet tomçr es nepadevos 17 Lîgotnis, J. Latvijas valsts dibinâðana. Rîga, lpp.; Klîve Â. Brîvâ Latvija. Latvijas tapðana. Atmiòas, vçrojumi un atzinumi lpp. Çriks Jçkabsons 119

120 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 120 viòa skarbajam pretkrievismam, kas savâ izteiksmç pilnîgi lîdzinâjâs tam prokrievismam, par kâdu viòð trîs gadus bija kaislîgi uzstâjies gan Valsts domç, gan ârpus tâs. Cielçns arî raksta, ka Goldmanis ðajâ laikâ izskatîjies kâ dzîvs, kustîgs lauku tautskolotâjs, kam jâstâjas uz skatuves, lai spçlçtu ïoti svarîgu, pat centrâlu lomu kâdâ jaunâ lugâ gada 18. oktobrî Goldmanis, izmantojot viòa rîcîbâ esoðâ latvieðu strçlnieku fonda lîdzekïus, Petrogradâ organizçja Latvieðu informâcijas biroju Jâòa Seska vadîbâ, kuram vçlâk bija ievçrojama nozîme jau Latvieðu Pagaidu nacionâlâs padomes darbîbâ. Jau pçc 7. novembra lielinieku apvçrsuma 25. novembrî Goldmanis kandidçja Krievijas Satversmes sapulces vçlçðanâs, kurâs latvieðu apdzîvotajâs teritorijâs diezgan noteiktu uzvaru guva lielinieki. Parlamentâ ievçlçja trîs lieliniekus un nesen izveidotâs Latvieðu zemnieku savienîbas pârstâvi Jâni Goldmani. Tomçr gada 18. janvârî Petrogradâ, ne bez 6. Tukuma latvieðu strçlnieku pulka lîdzdalîbas, Satversmes sapulce tika padzîta un darbu turpinât nevarçja. Pirmajâ un pçdçjâ sçdç paspçja uzstâties arî Goldmanis, runâjot paredzçtâs miera noslçgðanas jautâjumâ, faktiski izteikdams zinâmâ mçrâ latvieðu tautas gribas deklarâciju: Latvju tauta ne mazâk krasi vçlas mieru, kâ kura katra cita tauta, bet mçs, latvieði, ieskatâm par negodîgu, ja Krievija Brestïitovskâ slçdz separâtu mieru ar Vâciju, atstâdama savus sabiedrotos Ameriku, Angliju un Franciju vienas paðas cîòu laukâ ar Vâciju. Latvju tauta nevçlas tâdu miroòu mieru, kur to saplosîtu gabalos, iesviestu kapâ. Mçs sagaidâm taèu mieru, kas bûs taisnîgs visâm tautâm un arî mums, tik no Amerikas, Anglijas un Francijas uzvaras ðai karâ Latvijas jautâjums ir tapis starptautisks. To nevar izðíirt ðe Taurijas pilî. Par Latvijas iekðçjo iekârtu un attiecîbâm uz ârieni lems latvju tauta savâ Satversmes sapulcç gada pavasarî Goldmanis Petrogradâ tika apcietinâts un kâdu laiku pavadîja ieslodzîjumâ èekâ. 20 Vçl gadâ, atrazdamies Petrogradâ, Goldmanis uzturçja samçrâ pastâvîgus sakarus ar netâlu no pilsçtas izvietotâ 7. Bauskas latvieðu strçlnieku pulka komandieri Gustavu Manguli, apgâdâjot viòu ar Nacionâlâs padomes izdevumiem, kurus 18 Cielçns, F. Laikmetu maiòâ. Atmiòas un atziòas. 2. grâmata. Rîga, , 149. lpp. 19 Ðilde, Â. Latvijas vçsture , 173. lpp. 20 Andersons, E. Latvijas vçsture , 254., 313., 315., 318., 319. lpp. 120 Çriks Jçkabsons

121 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 121 pçdçjais no Petrogradas nogâdâjis savâ pulkâ izplatîðanai gada jûlijâ Goldmanis un Seskis Petrogradâ sastâdîja protestu pret Brestïitovskas miera lîguma noteikumiem un iesniedza to ârvalstu pârstâvjiem. Ðajâ paðâ laikâ viòð arî aktîvi piedalîjâs un pat vadîja nesekmîgos mçìinâjumus izglâbt no apcietinâjuma un nâvessoda lielinieku apcietinâto pulkvedi Frîdrihu Briedi. 22 Neatkarîgajâ Latvijâ Neatkarîgajâ Latvijas valstî Goldmanis atgriezâs uzreiz pçc gada 18. novembra. Latvijâ viòð ieòçma vairâkus atbildîgus amatus: no gada 2. decembra lîdz gada 1. maijam priekðparlamenta Tautas Padomes loceklis no Latvieðu zemnieku savienîbas, no gada 20. decembra lîdz gada 13. jûlijam Kârïa Ulmaòa vadîtâs Pagaidu vadîbas zemkopîbas ministrs, no gada 1. maija lîdz gada 7. novembrim Satversmes sapulces deputâts no Zemnieku savienîbas, no gada 18. decembra lîdz gada 18. jûnijam apsardzîbas ministrs Ulmaòa valdîbâ, no gada 7. novembra lîdz gada 6. novembrim 1. un 2. Saeimas deputâts no Zemnieku savienîbas un Izpostîto apgabala kongresa kandidâtu saraksta (kâ vienîgais tâ deputâts), no gada 24. decembra lîdz gada 6. maijam kara ministrs Ulmaòa valdîbâ. 23 Par pirmo apsardzîbas ministru gada nogalç tika ievçlçts Zâlîtis, kaut arî sâkotnçji atbildîgajam amatam bija izvirzîta tieði Goldmaòa kandidatûra, taèu tâ neesot apmierinâjusi nacionâlo minoritâðu pârstâvjus, òemot vçrâ viòa pret Baltijas vâcieðiem vçrsto darbîbu Krievijas Valsts domç. Pats Ministru prezidents gan teicis, ka Goldmanis nav vçlçjies uzòemties apsardzîbas ministra amatu, labprâtâk kïûstot par zemkopîbas ministru. Arî tam varçja bût zinâms pamats, òemot vçrâ Rîgâ pastâvoðo situâciju. Tomçr ticamâka ðíiet versija, saskaòâ ar kuru to nav gribçjis arî Ulmanis, jo vçlçjies valdîbu, kura neizraisîtu asu vâcieðu 21 Goldmanis, J. Iz strçlnieku laikiem // Latvijas Kareivis janv. 22 Klîve, Â. Brîvâ Latvija. Latvijas tapðana. Atmiòas, vçrojumi un atzinumi. 270., 271., lpp. 23 LVVA, f., 16. apr., l., 2. lp. (J. Goldmaòa gada 11. janv. lûgums Tautas labklâjîbas ministrijai). Çriks Jçkabsons 121

122 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 122 nepatiku. Viens no tolaik aktîvâkajiem virsniekiem Pagaidu valdîbas bruòoto spçku izveidç Aleksandrs Plensners atcerçjâs, ka 19. novembra Tautas Padomes sçdç Ministru prezidents Ulmanis sacîja, ka pagaidâm vçl brîva apsardzîbas ministra vieta, tâpçc nâkamajâ dienâ Latvju Kareivju nacionâlâ savienîba pârrunâjusi kandidâtu jautâjumu uz ðo atbildîgo posteni. Tika nolemts izvirzît Goldmaòa kandidatûru, balstoties uz argumentu, ka principâ tagadçjos apstâkïos ðai postenî izvirzâma ne militâra, bet civila plaði pazîstama persona, un tâds bijis Goldmanis. Tâlâk Plensners rakstîja, bûtîbâ îsi un precîzi novçrtçjot ðâ cilvçka tçlu ievçrojamas tautas daïas acîs tajâ laikâ: Goldmanim ir vislielâkâ popularitâte, seviðíi kas attiecas uz latvieðu karaspçka dibinâðanu. Ar viòu saistâs latvieðu strçlnieku pozitîvâ slava. Viòu ir saukuði par strçlnieku tçvu arî paði strçlnieki savâ laikâ. Pie viòa griezuðies un saòçmuði atbalstu ïoti daudzi. Viòam var bût sava uzticîba arî strçlniekos, kas atrodas otrâ pusç, t.i., viòi vismazâk baidîsies pârnâkt ðai pusç. Viòam, kas bijis galvenais aicinâtâjs pulcçties zem latvieðu karogiem, vislabâk piekrît tagad aicinâjums pulcçties zem Latvijas karoga. 24 Savukârt gada decembra beigâs, kad militârâ un politiskâ situâcija Rîgâ kïuva patiesi draudoða, kâ arî vçlâk, darbîbas sâkuma posmâ Liepâjâ, no Pagaidu valdîbas locekïiem optimismu neesot zaudçjuði vienîgi Ulmanis un Goldmanis. Pçc tam Liepâjâ tieði Ulmanis, Zâlîtis un Goldmanis visvairâk nepatika vâcu militârajai vadîbai sakarâ ar viòu izteikto orientçðanos uz Antantes lielvalstîm (militârais gubernators Ridigers fon der Golcs pat apzîmçja viòus par pusboïðevikiem ). Ðî iemesla dçï vâcieði pçc 16. aprîïa apvçrsuma apvainoja Zâlîti un Goldmani komunistiskâ darbîbâ. Viens no ðâdas attieksmes iemesliem pret Goldmani (pçc atgrieðanâs Liepâjâ no îsa ârzemju ceïojuma Dânijâ un Zviedrijâ kopâ ar Ulmani) no vâcieðu puses neapðaubâmi bija arî viòa izdotais uzsaukums latvieðu bezzemniekiem, kurâ tika solîts sadalît muiþas 25 (27. februârî viòð pat iesniedza valdîbai likumprojektu par bezzemnieku apgâdi ar valsts muiþu un agrârbanku zemçm, nododot tâs nomas kârtîbâ lietoðanâ lîdz laikam, kad jautâjumu galîgi izðíirs Satversmes sapulce). 24 Plensners, A. Divdesmitâ gadsimta pârvçrtîbas. B. v., , 173. lpp. 25 Andersons, E. Latvijas vçsture , 363., 398., 430. lp.; Dunsdorfs E. Kârïa Ulmaòa dzîve. Ceïinieks, politiíis, diktators, moceklis. Rîga, lpp. 122 Çriks Jçkabsons

123 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 123 Tûlît pçc izðíiroðajâm Cçsu kaujâm gada vasarâ, kuras deva iespçju Pagaidu valdîbai beidzot iegût vçrâ òemamu kontroli pâr no lielinieku spçkiem atbrîvoto valsts teritorijas daïu, Goldmanis sniedza presç plaðu interviju par aktuâlo situâciju, aplûkojot arî 16. aprîlî Liepâjâ notikuðâ vâcu apvçrsuma sekas. Saruna notika 9. jûlijâ, un tajâ Goldmanis cita starpâ apstiprinâja, ka uzreiz pçc apvçrsuma vâcieði pasludinâjuði viòu un Zâlîti par lieliniekiem: Ka taisni mçs abi tikâm no lieliniekiem pastâvîgi vajâti, ka viens bij no lieliniekiem iesçdinâts Pçterpilî namâ uz Gorohovajas ielas nr. 2, otrs izsludinâts ârpus likuma par to, zinâms, viòiem nebij daïa. Tie nojauta to brîdi pienâkuðu, kur reiz tie varçtu atdarît par manu uzstâðanos pret Vâciju un pret reakcionâro muiþniecîbu Valsts domç, Krievijas Satversmes sapulcç un par protestu publicçðanu ârzemju presç Nacionâlpadomes vârdâ, no manis, kâ Nacionâlpadomes Ârlietu nodaïas vadîtâja parakstîtus attiecîbâ uz Brestïitovskas miera lîgumu un Hindenburga kolonizâcijas projektiem. Protams, ka tie nevarçja palikt neatdarîjuði tiklab par Sabiedroto orientâcijas sludinâðanu jau no pirmâs kara dienas, kâ arî par strçlnieku pulku dibinâðanu, caur kuriem latvieðu tauta var tagad teikt, ka arî viòas dçli izðíiroðâ brîdî nav dîkâ stâvçjuði, bet ir metuði savus ðíçpus tanî uzvaras kausâ, kurð lai svçrtos par labu Sabiedrotiem. Tâlâk Goldmanis kategoriski noraidîja jebkâdas kompromisa iespçjas ar vâcu muiþniecîbas reakcionârâko daïu 26 (ðajâ laikâ Ulmanis apsvçra iespçju vienoties ar vâcieðiem par jaunas valdîbas izveidi, kas arî tika realizçts, neskatoties uz Goldmaòa un vçl daþu ministru protestiem). Vçl bûdams vienîgi Satversmes sapulces Kara lietu komisijas loceklis, Goldmanis nevairîjâs izteikties par valsts iekðçjâm un ârçjâm militârajâm un politiskajâm problçmâm, kuru ðajâ laikâ bija patiesi daudz. Piemçram, gada oktobra beigâs viòð presei klâstîja par pretlieliniecisko krievu organizâciju darbîbu Latvijâ (t.s. Vrangeliâde ), kâ arî poïu ìenerâïa L. Þeïigovska komandçto spçku realizçto Viïòas ieòemðanu, kas tâpat kâ pirmais jautâjums sagâdâja Latvijas valdîbai nopietnas rûpes gada decembrî Goldmanis stâjâs apsardzîbas ministra amatâ. Apsardzîbas ministrs ðajâ laikâ bija spiests risinât arî politiska rakstura sareþìîjumus. Vçl pirms armijas pârieðanas uz miera laika ðtatiem (tâ notika gada aprîlî, tâdçjâdi 26 Saruna ar zemkopîbas ministri J. Goldmani // Jaunâkâs Ziòas jûl. 27 J. Goldmanis par tagadçjo stâvokli // Jaunâkâs Ziòas okt. Çriks Jçkabsons 123

124 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 124 veidojot vienu no galvenajiem ministra darba uzdevumiem ðajâ laikâ), atrodoties apsardzîbas ministra amatâ, Goldmaòa pienâkumos ietilpa arî sniegt paskaidrojumus parlamentâ par parâdîbâm, kuras bija saistîtas ar politisko spçku attiecîbâm sabiedrîbâ kopumâ, kas bija ârkârtîgi sareþìîtas. Tâpçc daþkârt tas bija visai grûts uzdevums. Piemçram, gada februâra sâkumâ viòð Satversmes sapulcç bija spiests sniegt paskaidrojumus uz kârtçjo sociâldemokrâtu interpelâciju, ðoreiz par daþu virsnieku iebrukumu sociâldemokrâtu kongresâ. Vairâki iereibuði virsnieki bija it kâ vienkârði vçlâ vakarâ braukuði pa Romanovu (Lâcplçða) ielu un ieraudzîjuði apgaismotus logus: Gâjuði iekðâ, domâdami, ka tur kâds izrîkojums ar pilnu bufeti. Bruno Kalniòð stâjies viòiem ceïâ, izskaidrojis, ka tur ir sociâldemokrâtu kongress, un pieprasîjis ieejas kartes. Uz to virsnieki, kuri bijuði iereibuðâ stâvoklî, atbildçjuði, ka viòi gribot iestâties partijâ par biedriem. Bruno Kalniòð paskaidrojis, ka tik vçlâ naktî nekâda uzòemðana partijâ nevar notikt. Pçc tam virsnieki sacçluði skandâlu, mçìinâdami aiznest sarkano karogu. Ðajâ reizç pçc garâkâm diskusijâm deputâtu vairâkums izlçma, ka virsnieku saòemtais sods 30 diennaktis virssardzç ir bijis pietiekams, tomçr izteica stingru nosodîjumu notikuðajam, kas ir gabals no veciem absolûtisma laikiem un demokrâtiskâ Latvijâ tâdas lietas nav pielaiþamas. Neiecietîba pret legâlas partijas karogu un ðîs partijas himnu nav pielaiþamas. 28 Savukârt aprîlî ministrs parlamentâ, pçc sociâldemokrâtu pieprasîjuma, bija spiests skaidrot situâciju Rîgas virssardzç, kur pârsvarâ par kriminâla rakstura nodarîjumiem ieslodzîto karavîru caur logiem veiktâs òirgâðanâs un daþâdu priekðmetu (izsmçíi u.c.) meðanas stundinieks (sargkareivis) pçc trîskârtçja brîdinâjuma bija izðâvis no ðautenes (informâcija par to bija parâdîjusies pat Ðveices laikrakstos) 29 utt gada 18. jûnijâ, atstâjot apsardzîbas ministra amatu, Goldmanis pavçlç rakstîja: Ðodien atstâju apsardzîbas resora vadîbu. Viòa priekðgalâ man nâcâs stâvçt vienâ no sareþìîtâkajiem armijas dzîves momentiem, proti pârejas laikâ no kara uz miera iekârtu. Ðai intensîvâkâ darba laikmetâ man nâcâs redzçt un iepazîties ar personâm, kuras resora darbîbu savstarpçjâ padotîbâ vada un veido: nâcâs tuvi iepazîties arî ar valsts droðîbas sargu kareivju dzîvi, domâm un interesçm. Visu manu novçrojumu kopiespaids 28 Satversmes Sapulce // Jaunâkâs Ziòas febr. 29 Satversmes Sapulce. Par ðauðanu virssardzç // Jaunâkâs Ziòas apr. 124 Çriks Jçkabsons

125 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 125 nedalîti viens: visi karavîri savâ darbîbâ ir dziïi apgaroti no tçvijas mîlestîbas, gribas radît stipru valsti, stipru armiju. (..) Ðíiroties no Jums, karavîri, aiznesu sevim lîdzi vislabâkâs atmiòas, vislabâkâs domas par Jums. Katram no Jums tâlâkâ darbîbâ novçlu labâkâs sekmes kâ dienestâ, tâ arî dzîvç. Seviðíi bûtu laimîgs, ja iestâjuðais miera stâvoklis tiktu no Jums izmantots kara zinîbu un zinâðanu iegûðanai, turot vçrâ, ka nâkamâs uzvaras kaujas laukâ galvenâ kârtâ tiek iegûtas intensîva karaspçka apmâcîðanâ miera laikâ. Dienesta vârdâ izsaku dziïu atzinîbu par paðaizliedzîgo darbu maniem lîdzdarbiniekiem manam biedram [vietniekam] pulkvedim Laimiòam, karaspçka inspektora v.i. ìenerâlim Peniíim, pârvalþu priekðniekiem, divîziju un pulku komandieriem; vienmçr viòos atradu krietnus padomdevçjus un darbiniekus. 30 Satversmes sapulcç gadâ un pirmajâ Saeimâ gadâ Goldmani ievçlçja no Latvieðu zemnieku savienîbas saraksta, bet otrajâ no Izpostîto apgabala kongresa kandidâtu saraksta. Sociâldemokrâtu partijas darbinieks Felikss Cielçns raksturo Goldmani Satversmes sapulces darbîbas atklâðanas dienâ gada 1. maijâ: Kluss nu bija Jânis Goldmanis, kurð nu îsti nezinâja, vai priecâties par Latvijas Satversmes sapulci, par kuru viòð bija droði uzstâjies gada janvârî Krievijas Satversmes sapulcç, vai skumt par to, ka citi nu atspieduði sânis viòu, lielo nacionâlo varoni un strçlnieku tçvu. 31 Parlamentâ, atbilstoði tâ laika tradîcijâm, Goldmanis aktîvi iesaistîjâs arî retoriskajâ cîòâ, kâdas diezgan bieþi notika sçþu zâlç. Piemçram, gada 26. maijâ par atlîdzîbas jautâjumu muiþniekiem runâja sociâldemokrâtu pârstâvis Cielçns un stenogrammâ tas fiksçts sekojoði: Ja mçs atminamies pasaules karu, kas bija tie, kas veda latvju strçlnieku pulkus cîòâ, kas kurinâja naidu pret muiþniecîbu, kas baroniem solîja atmaksu, bet strçlniekiem taisnîbu? (J. Goldmanis no vietas: Rainis tas bija, kas apsveica tos! ) Tie, kas toreiz krita, tie, Goldmaòa kungs, brçc tagad uz Jums! (J. Goldmanis no vietas: Jûs vedât strçlniekus brâïoties, lai vâcieði iekarotu Latviju. ) Satversmes sapulcç un Saeimâ viòð darbojâs vienâ no Satversmes izstrâdes apakðkomisijâm, Kara lietu un citâs komisijâs. No gada Goldmanis bija Lâèplçða Kara ordeòa domes loceklis, bet gada 16. novembrî Triju zvaigþòu ordeòa dome apbalvoja viòu ar ordeòa 30 LVVA, f., 3. apr., 34. l. (J. Goldmaòa Valsts kancelejas lieta). 31 Cielçns, F. Laikmetu maiòâ. Atmiòas un atziòas. 3. grâmata. Rîga, lpp. Çriks Jçkabsons 125

126 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 126 II ðíiru. Iespçju robeþâs viòð turpinâja arî savu sabiedrisko darbîbu. Piemçram, gada septembrî pastâvçðanas 25 gadu jubileju atzîmçja Baldones Bezmaksas tautas bibliotçkas biedrîba, un svinîbâs piedalîjâs arî tâs pirmais priekðsçdçtâjs Goldmanis (pasâkuma laikâ viòam tika pieðíirts arî organizâcijas biedra tituls). 32 Darbîbas laikâ pirmajâ Saeimâ Goldmanis nonâca konfliktâ ar partijas priekðsçdçtâju Ulmani un ðî iemesla dçï pat izstâjâs no Zemnieku savienîbas (abu attiecîbas vçl vairâk sareþìîja Goldmaòa kandidçðana otrâs Saeimas vçlçðanâs konkurçjoðajâ sarakstâ). Tiesa, ka gadâ Goldmanis ieòçma kara ministra amatu kârtçjâ Ulmaòa valdîbâ, taèu tas drîzâk izskaidrojams ar taktiska rakstura apsvçrumiem (Goldmanis ieguva ðo amatu kâ vienîgais sava saraksta pârstâvis Saeimâ apmaiòâ pret atbalstu valdîbai). Pçc tam Ulmaòa kontrolçtâ Zemnieku banka pieprasîja no Goldmaòa atmaksât viòa òemto aizòçmumu, kuru viòð bija ieguldîjis daþâdos Zemnieku savienîbas uzòçmumos un savas karâ izpostîtâs, pretî Ikðíilei esoðâs lauku saimniecîbas atjaunoðanai. Goldmaòa vekseïi tika noprotestçti, kâ rezultâtâ darîjumos ar viòu vairs neiesaistîjâs arî citas bankas. Tâpçc, lai segtu otrâs Saeimas vçlçðanu izdevumus, viòð bija spiests meklçt lîdzekïus pie spekulantiem par ârkârtîgi augstiem procentiem. Nelikumîgo finanðu operâciju dçï gada 10. maijâ Goldmanis tika apcietinâts, taèu drîz pçc tam, kâ Saeimas deputâts, atbrîvots. Saeimâ izraisîjâs debates ðajâ jautâjumâ, kas beidzâs ar lçmumu izdot deputâtu tiesâðanai, un 17. decembrî viòð tika atkal apcietinâts. Turklât tika pievienota arî apsûdzîba par to, ka 20. gadu sâkumâ, atrazdamies apsardzîbas ministra amatâ, viòð savâm vajadzîbâm iztçrçjis latvieðu strçlnieku daïu atgûðanai no Padomju Krievijas valsts pieðíirtos latu gada 5. septembrî tiesa piesprieda Goldmanis vienu gadu cietumâ, un vçsturnieks Edgars Dunsdorfs daïçjus iemeslus notikuðajam saskata tieði viòa strîdâ ar Ulmani. 33 Tiesâðanas process bija garð un sareþìîts. Piemçram, gada 25. martâ Rîgas apgabaltiesa skatîja apsûdzîbu par divu obligâciju piesavinâðanos ( bija saplûdis tik daudz publikas, ka daïa nevarçja tiesas zâlç ietikt ). Apsûdzçtais skaidroja, ka gribçjis obligâciju lietas nokârtot, bet to nav varçjis aiz tehniskiem apstâkïiem. Tiesa pasludinâja 32 Baldone. Jubilejas svinîbas // Latvijas Kareivis sept. 33 Dunsdorfs, E. Kârïa Ulmaòa dzîve lpp. 126 Çriks Jçkabsons

127 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 127 spriedumu 1 gads cietuma, kâ arî ievçrojamu naudas summu atdoðana cietuðajiem. No apsûdzçtâ tika pieprasîta latu droðîbas naudas lîdz brîdim, kad spriedums stâsies spçkâ. Tâdas summas Goldmanim nebija, un neatradâs arî persona, kas bûtu gatava sniegt par viòu galvojumu. Sakarâ ar to Goldmanis tika paturçts apcietinâjumâ. Kopumâ apgabaltiesa izskatîja 10 apsûdzîbas pret Goldmani (kopumâ piesprieþot 1 gadu cietumâ un 1,5 gadus pârmâcîbas namâ), bet 24. maijâ Tiesu palâta, izskatot Goldmaòa iesniegto apelâciju, atrada par iespçjamu sodu cietumâ mîkstinât lîdz 9 mçneðiem ieslodzîjumâ, bet sodu pârmâcîbas namâ uz 1 gadu. Septembrî Tiesu palâta piespriestos sodus vairâkâs lietâs apvienoja, lîdz ar to augstâkais sods bija 1 gads, kas dzçsa mazâkos ieslodzîjuma termiòus. Rezultâtâ spçkâ palika minçtais 1 gada ieslodzîjuma sods. 34 Goldmanis, pçc Rîgas patrimonâlbiedrîbas locekïa mâcîtâja Viïa Roznieka ierosinâjuma, tika atbrîvots no Rîgas Centrâlcietuma mçnesi pirms soda termiòa beigâm gada novembrî, valsts svçtku priekðvakarâ. Ðíiet, ðî arî bija pçdçjâ reize, kad Goldmanis sniedza plaðâku informâciju presei. Viòð sacîja: Kaut arî man tikai vçl nâktos sçdçt cietumâ vienu mçnesi, tomçr par atsvabinâðanu esmu pateicîgs, jo jûtu vismaz mazu morâlisku gandarîjumu. Esmu uzrakstîjis savus Centrâlcietuma memuârus, kuru nosaukums Starp dzîvajiem miroòiem. 35 Tajâ paðâ gadâ tie tika izdoti grâmatâ ar tieði tâdu nosaukumu un literâta Lîgotòu Jçkaba ievadu. Pçc tam Goldmanis vçl turpinâja diezgan aktîvu darbîbu Veco strçlnieku biedrîbas valdç, taèu kopumâ dzîvoja samçrâ neuzkrîtoði. Tomçr gadâ Veco latvieðu strçlnieku biedrîba izdeva Goldmaòa grâmatu Latvieðu strçlnieki vçstures svaru kausos un deklarâcija Taurijas pilî par atdalîðanos no Krievijas (ar rakstnieka Kârïa Skalbes ievadu). No gada 11. aprîïa lîdz 10. septembrim viòð strâdâja vçl par Iekðlietu ministrijas Administratîvâ departamenta brîva lîguma papildu darbinieku, apstrâdâjot daþus Valsts kara zaudçjumu komisijas sakopotos materiâlus, bet no gada 4. augusta lîdz 31. decembrim par Tautas labklâjîbas ministrijas Sabiedrisko meþu darbu nozares Rîgas krautuves pârziòa palîgu (pçc tam atbrîvots sakarâ ar amata likvidâciju) Latvijas Kareivis marts, 25. maijs, 5. sept. 35 Goldmanis // Latvijas Kareivis nov. 36 LVVA, f., 16. apr., l., 2., 7., lp. Çriks Jçkabsons 127

128 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page gada sâkumâ Goldmanim tika pieðíirta izdienas pensija (42 % apjomâ no vidçjâs 740 latu algas triju gadu laikâ 310,80 latu mçnesî), un viòð kopâ ar gadâ Baldones pagastâ dzimuðo kundzi Annu (dzimusi Ose, pçc profesijas kantoriste, 30. gados atradâs vîra apgâdîbâ) un meitu Martu (dzimusi gadâ, pçc precîbâm gadâ Klarka) turpinâja dzîvot daþâdos îrçtos dzîvokïos Rîgâ (Raiòa bulvârî 15 2A u.c.), kaut arî viòa îpaðumâ joprojâm bija arî dzimtâs mâjas Daugmales pagasta Vçveri (ðajâ mâjâ viòð ilgâku laiku bija dzîvojis arî gados). 37 Vâcu okupâcijas laikâ, gadâ, arî Goldmanis parakstîja latvieðu inteliìences aicinâjumu Leìiona ìenerâlinspekcijai adresçto, nodoðanai vâcu iestâdçm domâto, aicinâjumu atjaunot Latvijas neatkarîbu un valdîbu. 38 Tas gan nekâdu rezultâtu toreizçjâ situâcijâ nevarçja dot gada rudenî Goldmanis, lîdzîgi desmitiem tûkstoðu citu latvieðu, devâs bçgïu gaitâs uz Vâciju, tur darbojâs centrâlajâs trimdas organizâcijâs (Latvieðu Centrâlajâ Padomç, Latvijas Nacionâlajâ Padomç un gadâ bija Latvieðu Karavîru palîdzîbas pârvaldes priekðsçdçtâjs) gadâ Nirnbergâ tika izdots Goldmaòa sastâdîtais un pulkveþa-leitnanta Edvîna Medòa rediìçtais, latvieðu strçlniekiem veltîtais rakstu krâjums Zvaigþòu pulka atmirdza gadâ Goldmanis izceïoja no Vâcijas uz ASV. Arî ðeit viòð aktîvi darbojâs trimdas sabiedriskajâ un politiskajâ dzîvç, bûdams Amerikas Latvieðu apvienîbas Revîzijas komisijas loceklis (atrazdamies ðajâ amatâ, viòð lielas pûles veltîja tieði veco latvieðu strçlnieku apzinâðanâ ASV un iesaistîja apvienîbâ vairâk par 100 tâdus bijuðos karavîrus) gada novembrî Goldmanis kopâ ar Medni sastâdîja un izdeva rakstu krâjumu Latvieðu strçlnieki mûþîbas gaismâ, kurâ, cita starpâ, tika publicçti arî Goldmaòa apkopotie dati par strçlniekiem Savienotajâs Valstîs. Jânis Goldmanis miris gada 18. novembrî. 37 Turpat, 16., 17., 21. lp. 38 Cielçns F. Laikmetu maiòâ. Atmiòas un atziòas. 5. grâmata. Rîga, lpp. 128 Çriks Jçkabsons

129 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 129 * * * Jânis Goldmanis neapðaubâmi ieòem paliekoðu, neatòemamu vietu Latvijas vçsturç. Paða uzòçmîba un liktenis viòam bija lçmis kïût par vienu no latvieðu tautas garîgajiem un faktiskajiem lîderiem samçrâ neilgâ, bet daudzâm Eiropas tautâm ârkârtîgi bûtiskâ laika posmâ Pirmâ pasaules kara gados. Pamati ðai ievçrojamajai lomai bija likti agrâk, taèu sabiedriskâ un politiskâ darbinieka Jâòa Goldmaòa zvaigþòu stunda neapðaubâmi saistîta ar strçlnieku bataljonu izveidoðanu un darbîbu gadâ. Goldmanis ieòçma noteiktu, pat ievçrojamu lomu arî vçlâk gan latvieðu Pagaidu nacionâlajâ padomç, gan Latvijas Republikas valdîbâ un parlamentâ, taèu tâ vairs nebija tik izcila kâ pirms tam. Strçlnieku zvaigþòu gaisma pavada Goldmaòa darbîbu lîdz pat nâvei gadâ trimdâ. Tieði saistîbâ ar strçlniekiem viòa uzvârds nemainîgi tiek minçts arî visu politisko reþîmu mâcîbu grâmatâs (tiesa, ar atðíirîgu novçrtçjumu). Pilnîgi skaidrs, ka ðim vîram, tâpat kâ daudzâm ievçrojamâm personîbâm, piemita trûkumi. 20. gadu beigâs tie pat noveda viòu uz laiku cietumâ, taèu arî tolaik sabiedrîba viennozîmîgi viòa vainu nesaskatîja nevar izslçgt, ka tâ drîzâk bija neveiksmîgu apstâkïu sakritîba kopâ ar darbîbas pieredzes trûkumu demokrâtijas apstâkïos, kas piemita un piemît ïoti daudziem Latvijas politiíiem. Katrâ ziòâ J. Goldmaòa patriotisms ir neapðaubâms, tas izpaudâs pirmâmkârtâm mîlestîbâ pret strçlniekiem. Ðî mîlestîba vadîja vidzemnieku Jâni Goldmani visu mûþu. Çriks Jçkabsons 129

130 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 130 Ikðíiles Kultûras biedrîbas teâtra trupas dalîbnieki. Ap gadu 130

131 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 131 Dagmâra Villeruða Kultûras biedrîba un Labierîcîbas biedrîba Pirmais pasaules karð nesaudzçja arî Ikðíili. Kad bçgïi atgriezâs mâjâs, viòi atrada tikai gruveðus. Sagrauta bija vecâ luterâòu baznîca Daugavas krastâ, pareizticîgo baznîca, visas èetras ciema skolas, pagasta nams, Berkavas un Ikðíiles muiþa, pastorâts, sabiedrisku pasâkumu organizçðanai paredzçtais biedrîbas nams... Visâ ciema teritorijâ kaut cik lietojamas bija tikai nedaudzas çkas. Ikðíilieði vairâkus gadus bija spiesti mitinâties no ierakumu un blindâþu materiâliem primitîvi saslietâs bûdâs un zemnîcâs. Tomçr pçc daþiem smagiem saimnieciskâs atjaunotnes darba gadiem Ikðíilç sâkâs sabiedriska rosîba. Darbs, sports un kultûra gâja roku rokâ. Kara un pçckara dzîves grûtîbu nogurdinâtie jaunieði un arî vecâki ïaudis alka pçc jautrîbas, romantikas un estçtiskiem pârdzîvojumiem. Vieglâk to bija sasniegt draugu un domubiedru pulkâ. Telpas saviesîgai dzîvei meklçja kaimiòos Tînûþos, Kaparâmurâ, Ogresgrîvas muiþâ. Pagasta aktîvâkie ïaudis apvienojâs daþâdâs nozaru biedrîbâs. Vairâkas no tâm darbîbu vçrsa arî uz kultûras pasâkumiem gadâ izveidojâs Latvijas Nacionâlâs jaunatnes savienîbas Ikðíiles organizâcija, gadâ Ikðíiles Turkalnes izglîtîbas biedrîba Lîdumnieks. Pçc gada darbîbu uzsâka Nacionâlâs latvieðu atvaïinâto karavîru biedrîbas Ikðíiles nodaïa ar sporta sekciju un dramatisko trupu. Plaðâko darbîbu kultûras dzîves organizçðanâ veica gadâ dibinâtâ Latvieðu jaunatnes savienîbas Ikðíiles organizâcija 1, kurâ darbojâs dejotâju kopa, aktieru trupa, koris, literârâ sekcija, sporta sekcija un lauksaimniecîbas 1 Latvieðu jaunatnes savienîba dibinâta gadâ ar mçríi audzinât jaunieðus par apzinîgiem Latvijas pilsoòiem, veicinât izglîtîbu, kultûru gadâ savienîbâ bija apmçram 7500 biedru un 185 reìionâlâs organizâcijas. Latvieðu jaunatnes savienîba nodibinâja Latvijas Tautas universitâti (1920), aizsâka un veicinâja skautu un gaidu kustîbu Latvijâ, rîkoja koncertus, jaunatnes dziesmu svçtkus, teâtra izrâdes, lekcijas, organizçja bibliotçkas, izdeva jaunatnes literatûru, cçla tautas namus gados savienîbas darbîba apsîka. Tâ pastâvçja lîdz gadam. Dagmâra Villeruða 131

132 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 132 Vecozolu ìimene pie sava pagaidu mitekïa, kas sasliets no blindâþu plankâm. No labâs pirmais stâv Volrats, otrâ Anna. Abi aktîvi sabiedrisko pasâkumu dalîbnieki. 20. gadsimta 20. gadu sâkums. V. Zâlîða foto sekcija 2. Biedrîba rîkoja grâmatu nedçïas, zinâtniskus priekðlasîjumus, koncertus un teâtra izrâdes. Divdesmit divi koristi diriìenta Alfrçda Egles vadîbâ piedalîjâs VI Latvju Vispârçjos dziesmu un mûzikas svçtkos gadâ. Ar seviðíu prieku tika spçlçts teâtris. Fotogrâfijas, kurâs savulaik fiksçtas ainas no biedrîbas dzîves, liecina galvenokârt par aktieru trupu. Nopietni un pârdomâti darbojuðies arî dejotâji fotoattçlos kopas staltie dalîbnieki redzami tautiskos, priekðnesumiem speciâli ðûdinâtos tçrpos. Vairâkiem paðdarbniekiem alkas pçc mâkslinieciskâm izpausmçm bija tik lielas, ka viòi kâri tvçra visas izdevîbas. Piemçram, Volrats Vecozols dziedâja, dejoja, spçlçja teâtri un neatteicâs arî no sportoðanas. Lîdzîgi rîkojâs daudzi citi paðdarbnieki pulks taèu nebija pârâk liels, tâdçï talan- 2 Aktîvâkie kultûras dzîves organizatori un dalîbnieki bija Kârlis Grunte (seniors), Vilma un Arnolds Dalbiòi, Valija Volmare, Marija Krauze, Elza Bramane, Volrats Vecozols, Voldemârs Muròikovs, Emma Liepkalna, Bernhards Jirgens. 132 Dagmâra Villeruða

133 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 133 tîgâkajiem pavçrâs iespçja demonstrçt visas savas mâkas. Viens no redzamâkajiem kultûras un saviesîgâ gara uzturçtâjiem Ikðíilç jau no pirmskara gadiem bija Kârlis Grunte (seniors) gadsimta sâkumâ viòð dziedâja Tînûþu Ikðíiles dziedâðanas biedrîbas korî, kâdu laiku viòð bija arî ðîs biedrîbas bibliotekârs, bûdams Latvijas Jaunatnes savienîbas Ikðíiles organizâcijas biedru rindâs, viòð spçlçja teâtri un dziedâja korî. Diemþçl plaðâkas ziòas par Kârïa Gruntes (seniora) darbîbu pirms Pirmâ pasaules kara, izòemot to, ka viòð bija sabiedriski aktîvs, nav saglabâjuðâs gada 30. novembrî Rîgas Apgabaltiesas sçdç 4 Latvieðu jaunatnes savienîbas Ikðíiles organizâcija tika pârreìistrçta par bezpeïòas biedrîbu Ikðíiles Kultûras biedrîba ar sçdekli Ikðíiles pagasta Tînûþu ciema Vecbrektos. Nav ziòu par statusa un nosaukuma maiòas iemeslu. Iespçjams, ka ikðíilieði vçlçjâs bût patstâvîgâki, nevis darboties kâdas Ikðíiles Jaunatnes organizâcijas deju kopa gada 24. jûnijs 3 Tçvs un dçls Kârïi Gruntes (vçlâk Pamati) seniors un juniors. 4 LVVA, f., 1. apr., l., 29. lpp. Ðâ fonda un apraksta 5499., 5500., lietas dati rakstâ izmantoti vairâkkârt. Dagmâra Villeruða 133

134 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 134 organizâcijas pârraudzîbâ. Jaunajâ variantâ biedrîbas nosaukums bija îsâks un precîzi norâdîja tâs intereðu loku kultûru. Jâievçro, ka biedrîbâ dalîbu òçma ne tikai jaunieði, bet arî vecâka gada gâjuma cilvçki, piemçram, jau minçtais Kârlis Grunte (seniors). Biedrîbas statûtu pirmâ paragrâfa teksts: Biedrîbas mçríis ir sekmçt savu biedru un vietçjo iedzîvotâju garîgo attîstîbu, vispusîgu izglîtîbu un materiâlo labklâjîbu. Zîmîgi, ka vârds kultûra biedrîbas mçríu uzskaitîjumâ nav minçts. Tâtad biedrîbas plânotie kultûras pasâkumi nebija paðmçríis. Paragrâfa tekstâ ietvertais vçstîjums ïoti skaidri iezîmç tâ rakstîtâju izpratni par kultûru kâ pamatnosacîjumu sabiedrîbas garîgai un materiâlai izaugsmei. Arî mûsdienâs ðo patiesîbu nâkas jo bieþi atgâdinât. Statûtos nostiprinâja biedrîbas tiesîbas daþâdu darbîbu veikðanai: dibinât, uzturçt un pabalstît izglîtîbas, mâkslas, sporta un citas viòas mçríiem noderîgas iestâdes; ierîkot un uzturçt pastâvîgas un ceïojoðas bibliotçkas, lasîtavas, arhîvus, muzejus, kinematogrâfus, sporta laukumus un klubus; sarîkot priekðlasîjumus, kursus, jautâjumu un literârus vakarus, koncertus, teâtra izrâdes, sporta sacîkstes, ekskursijas, bazârus (gadatirgus), loterijas u.c. izrîkojumus; izdot un izplatît derîgas grâmatas, rakstu krâjumus, þurnâlus, laikrakstus, mûzikas un citu literatûru; organizçt dziedâðanas korus, oríestrus, teâtra trupas, sekcijas un komisijas. Statûtos uzskaitîtas vçl daudzas citas iespçjamâs darbîbas izsniegt biedriem pabalstus, dibinât fondus kultûras pasâkumu pabalstîðanai, iegût îpaðumus utt. Par Ikðíiles Kultûras biedrîbas darbîbu starp abiem kariem mûsu rîcîbâ esoðâ informâcija ir fragmentâra. Plaðâkâs ziòas rodamas no preses galvenokârt no Ogres avîþu publikâcijâm un no nedaudzajiem arhîvâ saglabâtajiem dokumentiem, kas kopumâ tomçr iezîmç diezgan skaidru priekðstatu par biedrîbas statûtos formulçto mçríu un ieceru pildîðanu. Biedrîbâ dalîbu bija pieteikuði ap seðdesmit biedru. Darbîbas pirmajos gados pasâkumu rîkoðanai izmantoja gan Elkðòu skolu, gan Tînûþu muiþas kungu mâju. Vasarâs izrâdes, koncerti un zaïumballes notika Tînûþu muiþas parkâ un Ozoliòa parkâ Ikðíilç. 134 Dagmâra Villeruða

135 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 135 Ikðíiles Kultûras biedrîbas dramatiskâ kolektîva dalîbnieki. No kreisâs 1. rindâ: pirmais Arnolds Kalniòð, treðais Voldemârs Muròikovs. 2. rindâ: otrais Kârlis Grunte (seniors), ceturtâ Alma Vecozola, sestais Kârlis Grunte (juniors). 20. gadsimta 30. gadi Ar saviem visai pieticîgajiem cilvçku un finanðu resursiem biedrîba ne tuvu nespçja realizçt sâkotnçjos nodomus, taèu tâs nopelni vietçjâs mâkslinieciskâs paðdarbîbas organizçðanâ ir nenoliedzami. Biedrîbas ar lielâm pûlçm uzceltais tautas nams joprojâm ir vienîgâ tieði kultûras norisçm projektçtâ çka Ikðíiles pilsçtâ, bet par ðîs bûves tapðanu nedaudz vçlâk. Ðíiet, ka Kultûras biedrîbâ visraþîgâkais bija dramatiskais kolektîvs, kas savas darbîbas sâkumposmâ diezgan raiti iestudçja lugu pçc lugas. Pçc pârreìistrçðanâs gada augustâ trupa izrâdîja E. Vulfa komçdiju Pielûdzçji, bet jau novembrî tâ skatîtâjus priecçja ar somu rakstnieka A. Jarviluoma drâmu Ziemeïnieki, kurâ piedalîjâs visai kupls aktieru skaits 14 vîrieðu un 4 sievieðu lomu tçlotâji un vçl statisti. Starp trupas uzvestajâm lugâm bija arî R. Blaumaòa Zagïi, A. Alunâna Seði mazi bundzenieki u.c. Vairâku lugu reþisors un daudzu lomu tçlotâjs bija Dagmâra Villeruða 135

136 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 136 Ikðíiles Kultûras biedrîbas teâtra izrâde Ozoliòa parkâ. 20. gadsimta 30. gadi Zeltmata Latvju dramatisko kursu audzçknis, vçlâk Jaunatnes teâtra aktieris, ikðíilietis Arnolds Kalniòð. Komentçjot viòa iestudçto M. Diðleres lugu Ozolnieka meita, avîze Ogres Straume rakstîja: Ikðíiles Kultûras biedrîba ar savâm teâtra izrâdçm vienmçr stâvçjusi apkârtçjo pagastu kultûras centrâ. Ar izrâdçm un koncertiem paðdarbnieki brauca viesizrâdçs uz Ogri, Koknesi, Baldoni u.c. Vasarâs notika sarîkojumi ar uguòoðanu, lîgoðanu, dziesmâm un dejâm ar lielu (400 cilvçku) apmeklçtâju skaitu un labdarîbas ienâkumiem, sporta sekcija rîkoja plaðus sporta svçtkus un sacensîbas ar Ogres un Lielvârdes sportistu piedalîðanos, literârâ sekcija daþâdus priekðlasîjumus, grâmatu nedçïas un tirgus. Darbojâs arî lauksaimnieciskâ sekcija. Lai izraisîtu domu apmaiòu un izveidotu cieðâku sadarbîbu starp biedrîbas biedriem, bija paredzçts izdot savu hektografçtu (poligrâfiska ierîce) literâru þurnâlu Kârïa Gruntes (seniora) redakcijâ. 136 Dagmâra Villeruða

137 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 137 Par daudzo izrâþu, sarîkojumu, loteriju, tirgu (bazâru) un koncertu ienâkumiem, kâ arî ziedojumiem (Kultûras fonds, Aizsargu organizâcijas, pagasta iedzîvotâji) Kultûras biedrîba iegâdâjâs Ikðíiles mâcîtâja muiþas teritorijas zemi 8000 m² platîbâ sava nama celtniecîbai. Uz izpirkðanas lîguma pamata îpaðuma tiesîbas apstiprinâja gada 20. martâ 5. Par bûvdarbu gaitu mçs nelielu ieskatu gûstam Ogres Ziòâs gada 18. septembrî publicçtajâ rakstâ Ikðíiles tautas nams nâks gatavs ðinî gadâ, ko ðeit publicçjam gandrîz pilnîbâ. Viena no spçcîgâkâm un aktîvâkâm Ikðíiles pagasta organizâcijâm ir Ikðíiles Kultûras biedrîba. Biedrîba dibinâta gadâ un lîdz ðim pulcinâjusi sevî 130 biedrus... Valde.. patreiz enerìiski strâdâ pie biedrîbas nama bûves darbu izveðanas. Biedrîba tautas namu sâkusi celt gadâ pçc bûvtehniía Brutana izstrâdâta projekta un tautas nama izbûvç lîdz ðim jau ieguldîti ap latu. Atzîmçjams tas, ka biedri nama bûves darbu izveðanai paði labprâtîgi aplikuði sevi ar klauðâm. Tâpat arî, lai iznâktu lçtâks bûvmateriâls, biedri uz vietas paði dedzinâja kaïíus bûvdarbu izveðanai. Seviðíi atzîmçjama valdes locekïa K.[ârïa] Ducena darbîba pie nama bûves klauðu neðanas, kurð daþreiz pat veselâm nedçïâm devis zirgus pie materiâlu saveðanas. Daþas nedçïas atpakaï biedrîba saòçma no Hipotçku bankas aizdevumu 4000 latu apmçrâ, kas dos iespçju pasteidzinât nama bûves izveðanu. Tautas nams nâks pilnîgi gatavs un to iesvçtîs ðâ gada beigâs. Biedrîba namu sâka lietot gan krietni agrâk tiklîdz tam bija uzklâts jumts, ielikti logi un durvis, uzbûvçta skatuve. Nama atklâðana notika gada 29. septembrî, un lîdz ar to visa biedrîbas darbîba no Tînûþiem pârcçlâs uz Ikðíili. Taèu bûvdarbi un telpu iekârtoðana vçl turpinâjâs. Ðíiet, tâ nebija pabeigta arî gada oktobrî, kad Rîgas apriòía priekðnieks kâdâ ziòojumâ rakstîja, ka ðim nolûkam nepiecieðami 5000 lati. Biedrîbas darbîbu un tautas nama celtniecîbu traucçja nesaskaòas, kuras provocçja daþi vietçjie aizsargi. Tûlît pçc gada 15. maija apvçrsuma viòi paziòoja, ka Kultûras biedrîba ir kreisi noskaòota, kas gan îsti neatbilda patiesîbai. Taèu varas institûcijas uzsâka izmeklçðanu. Lasot Ikðíiles pagasta vecâkâ kârtîbnieka rakstîtos pratinâðanas protokolus, 5 LVVA, f., 1.apr.,509. l., 569., 570. lp. Dagmâra Villeruða 137

138 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 138 nâkas secinât, ka sûdzîbu iemesls bija sadzîviska rakstura nesaskaòas un divu biedru Elkðòu skolas skolotâju Adolfa Jirgena un Jûlija Pakalna sociâldemokrâtiskâ orientâcija. Apsûdzîbu aizsâcçjs aizsargs Gotfrîds Osis gada 25. jûlijâ liecinâja, ka kâdâ no Kultûras biedrîbas disputu vakariem Jirgens..debates novirzîja uz politiku un sâka nopelt kapitâlistisko valstu iekârtu, ka visâs valstîs esot miljoniem bezdarbnieku, gatavojoties tikai uz karu, un vispâr cilvçce ejot uz postu, pie kam norâdîja, ka Padomju Krievijâ, lûk, neesot bezdarbnieku. Tas arî bija vienîgais aizsargu izvirzîtais politiskais apvainojums, ja neskaita vairâku liecinieku nekonkrçtâs frâzes par kreiso noskaòojumu biedrîbâ. Konkrçtâkas bija nepolitiskâs apsûdzîbas, piemçram, aizsargs Arnolds Jâkobsons þçlojâs, ka Pakalns un Jirgens iebilduði pret pabalstu pieðíirðanu aizsargiem vajadzîgo sedlu iegâdei. Arî Ikðíiles Aizsargu nodaïas priekðnieks Adolfa Âna galvenie pârmetumi Jirgenam bija par lîdzîgu rîcîbu citâ gadîjumâ. Mârtiòð Markitans liecinâjis, ka Kultûras biedrîbas.. naidîgais noskaòojums biedrîbas darbîbâ pret aizsargiem izpaudies iekð tam, ka vadoðâs personas vienmçr ir noraidîjuðas katru lûgumu dçï pabalsta aizsargiem.. Savukârt Jâkobsons un Lilija Arnis ziòoja par biedrîbas priekðsçdçtâja Jûlija Pakalna noraidoðo attieksmi pret reliìiju. No Voldemâra Muròikova liecîbas varam uzzinât arî par biedrîbas darbîbu. Kultûras biedrîba vienmçr ir bijusi darbîgâka par citâm un darbojusies ar panâkumiem, kâ, piemçram, iesâkusi celt biedrîbas mâju. Sakarâ ar minçto, biedrîbai jau agrâki radâs skauìi, bet beidzamâ laikâ sâkuðâs pat intrigas, kurâm nav nekâda pamata, izmantojot ðim nolûkam 15. maija pârgrozîbas valstî, lai izrçíinâtos. Biedrîba no savas puses vienmçr ir centusies sadarboties arî ar pârçjâm biedrîbâm un organizâcijâm, seviðíi ar aizsargu nodaïu, jo no aizsargu nodaïas ir piedalîjuðies pârstâvji apspriedçs par saskaòotu darbîbu. Biedrîbâ par biedriem sastâv arî vairâki aizsargi un aizsardzes. Ka biedrîba nedarbojas kreisâ virzienâ, to pierâda ðîs biedrîbas kora piedalîðanâs sarîkojumos valsts svçtkos 18. novembrî, vietçjos kapu svçtkos, jaunceltâs baznîcas iesvçtîðanâ, vairâkos garîgos koncertos, pat uz citpagastiem, tâpat arî Nâves salâ pie pieminekïa atklâðanas un daudz citos valstiskos sarîkojumos. Vçl kâ raksturîgu gadîjienu piezîmçju, ka apmçram 2 gadus atpakaï vietçjâ Sociâldemokrâtu organizâcija sarîkoja pieminekïa atklâðanu gadâ krituðiem uz Ogres Tînûþu ceïa, pie kam 138 Dagmâra Villeruða

139 Ikskiles almanahs3.qxd :55 Page 139 Gotfrîda Oða pratinâðanas protokols ar rezolûciju: Skolotâjs bûtu atlaiþams Dagmâra Villeruða 139

140 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 140 Elkðòu skolas skolotâju un skolçnu grupa. Pirmajâ rindâ vidû skolotâjs Jûlijs Pakalns, otrais no labâs Adolfs Jirgens. 20. gadsimta 30. gadu pirmâ puse Sociâldemokrâti uzaicinâja ðajâs svinîbâs òemt arî dalîbu Kultûras biedrîbas korim, bet tâ kâ ðî sarîkoðana bija partejiska, tad Kultûras biedrîba no piedalîðanâs izvairîjâs. Pçc iepazîðanâs ar abu puðu liecîbâm Rîgas apriòía policijas priekðnieks ierosinâja Iekðlietu ministrijas Preses un biedrîbu nodaïai Kultûras biedrîbu likvidçt, jo neuzticîbas sçkla bija iesçta... Tomçr Iekðlietu ministrija lika vien nomainît valdes sastâvu. Lai nekaitçtu biedrîbas darbîbai, Jûlijs Pakalns izstâjâs no biedrîbas. Socialdemokrâtisko uzskatu dçï viòð un skolotâjs Jirgens bija spiesti pamest darbu skolâ. Drîz pçc biedrîbas jaunâs valdes apstiprinâðanas politiskâs kaislîbas norima, tomçr, ðíiet, zinâma neuzticîba saglabâjâs gada decembra sâkumâ Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrîbu departaments ierosinâja Kultûras biedrîbai apvienoties ar Labierîcîbas biedrîbu, savu ieteikumu pamatojot ar Kultûras biedrîbas darbîbas apsîkumu un to, ka kultûras funkcijas pilda arî citas biedrîbas. Kultûras biedrîba priekðlikumam piekrita, tomçr apvienoðanâs nenotika. 140 Dagmâra Villeruða

141 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 141 Vçl divus gadus biedrîbas namâ turpinâjâs sabiedriska rosîba, rîkojot muzikâlus vakarus, teâtra izrâdes gadâ biedrîbas bilancç bija lati, no kuriem nekustamais îpaðums bija lati, kâ arî aizòçmums Hipotçku bankâ lati. Bibliotçkâ atradâs 867 grâmatu sçjumi. Sâkoties Latvijas okupâcijai, biedrîbu darbîba tika pârtraukta gada 17. martâ Tautas Komisâru padome un Biedrîbu likvidâcijas komiteja izsûtîja apkârtrakstu Visiem provinces biedrîbu likvidatoriem, kurâ pavçlçja likvidçjamo biedrîbu mantîbu, bûves ieskaitot, nodot attiecîgâs administratîvâs teritorijas izpildu komitejâm. Tad arî Ikðíiles Kultûras biedrîba tika likvidçta. * * * 20. gadsimta 30. gados Kultûras biedrîbas cieða sadarbîbas partnere bija Ikðíiles Labierîcîbas biedrîba. To gada 25. septembrî 6 dibinâja grupa vasarnîcu rajona 7 iedzîvotâju rûpnieka Eduarda Rozîtes 8 un mâkslinieka Jâòa Kugas vadîbâ. Viòus vienoja vçlçðanâs veidot draudzîgas kaimiòu attiecîbas, kopt un labiekârtot savas dzîvesvietas apkârtni. Organizâcijas statûtos nosaukti pieci darbîbas mçríi trîs no tiem bija vçrsti uz biedru savstarpçjo sadarbîbu, proti, tuvinât un apvienot Ikðíiles vasarnîcu rajona zemes lietotâjus.., sniegt viòiem morâliskus un neatmaksâjamus materiâlus pabalstus un tamlîdzîgi, bet divi punkti attiecâs uz saimniecisko darbîbu un tâs organizçðanu: veicinât Ikðíiles vasarnîcu rajonâ labierîcîbas izkopðanu un veikt kopîgus pasâkumus. Starp mçríu sasniegðanai paredzçtajâm darbîbâm bija minçts: gâdât savâ darbîbas rajonâ par apgaismoðanu, ceïu un parku izbûvi, kopîgu apsargâðanu un aptîrîðanu, aku ierîkoðanu ugunsgrçku gadîjumiem u.t.t.; kopîgi iepirkt bûv- un citus materiâlus vajadzîgus vasarnîcâm, ceïiem, laukumiem u.t.t. Precîzs biedru skaits nav zinâms. Daþi fakti vedina domât, ka to bija apmçram piecdesmit, bet kâdi divdesmit no viòiem rîkojâs aktîvi. Biedrîbâ iekïâvâs sabiedrîbâ labi zinâmi cilvçki ar lielu organizatorisku pieredzi. 6 LVVA, f., 1. apr., l. Ðîs lietas dati rakstâ izmantoti vairâkkârt. 7 Ikðíiles vasarnîcu rajons aizòçma lielu daïu no Daugavas senkrasta Ikðíiles apdzîvotâs vietas centrâ un teritoriju lîdz Daugavai. 8 Par Eduardu Rozîti sîkâk sk. Biogrâfiska izziòa par Eduardu Rozîti raksta beigâs. Dagmâra Villeruða 141

142 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 142 Tur bija rûpnieki, bankas ierçdòi, kultûras un sabiedriskie darbinieki pa lielâkai daïai turîgi ïaudis. Ikðíilieðiem pievienojâs Jânis Goldmanis no Daugavas otra krasta Vçveru mâjâm. Pazîstamâkais bija Kuga, viòð arî biedrîbas valdes priekðsçdçtâjs. Darbîga gara uzturçðanai daudz pûïu veltîja Rozîte. Par to, ka ar nodomu realizâciju veicâs labi, liecina Kugas ziòojums biedrîbas pilnsapulcç gada 11. augustâ par nepiecieðamîbu palielinât valdi, jo biedrîbas darbîbai paplaðinâjoties un biedrîbas mantai vairojoties, lîdzðinçjais valdes locekïu skaits izrâdâs par nepietiekoðu. Un.. ievçrojot to, ka tagadçjos jaunajos apstâkïos.. tiek uzsvçrts iepazît savu dzimto zemi un tieði Ikðíile ievçrojama ar savâm atmiòâm no visvecâkâs un visjaunâkâs vçstures laikmetiem, arî biedrîba varçtu òemt dalîbu tûrisma veicinâðanâ. Tâdçï statûtos izdarîja grozîjumus pie punkta par tiesîbâm atvçrt un uzturçt ziòu birojus, bibliotçkas un lasîtavas kâ pirmo ierakstîja tiesîbas veicinât tûrismu, kâ arî atvçrt klubus un bufetes. Ðim nolûkam bija ieceres izbûvçt uz Daugavas krasta kûrmâju ar tûristu mîtni, restorânu, koncerta zâli, organizçt motorlaivu satiksmi pa Daugavu lîdz Ogrei un Salaspilij. Par nodomu atjaunot veco baznîcu un ierîkot tajâ muzeju gada sâkumâ biedrîba pat iesniedza LELB bîskapam Kârlim Irbem ziòojumu. Lai gûtu lîdzekïus vietas sakopðanai un kûrorta labiekârtoðanas veicinâðanai, Labierîcîbas biedrîba ik gadu jûlija pirmajâ svçtdienâ rîkoja Daugavas svçtkus, kuros deviòus gadus aicinâja uzstâties ievçrojamus latvieðu mâksliniekus, mûziíus, literâtus un aktierus. Daugavas svçtku izrîkojumos piedalîjâs rakstnieks Antons Austriòð, Kârlis Kraujiòð, dzejnieks un sabiedrisks darbinieks Atis Íeniòð, Nacionâlâ teâtra aktieris Jânis Osis, brînummâkslinieki Mirdza Bajâre un Haralds Berino, aktrise Elga Kraviòa u.c. Koncertos uzstâjâs pazîstami Nacionâlâs operas solisti mecosoprâni Herta Lûse un Anna Ludiòa, koloratûrsoprâns Elfrîda Pakule, tenors Rihards Pelle, baritons Viktors Stots, bass Jânis Niedra. Svçtku koncertus kuplinâja Liepâjas operas soliste Erna Kukaine, konservatorijas profesors, èellists Alfreds Ozoliòð, dziedâtâjs un reþisors Tâlis Matîss. Svçtkos parasti piedalîjâs Ikðíiles Kultûras biedrîbas koris diriìenta Jâòa Druïïa vadîbâ. Daudzos Ikðíiles apkârtçjâs vides sakopðanas pasâkumos Labierîcîbas biedrîba cieði sadarbojâs ar Kultûras biedrîbu, Latvijas Aerokluba (LAK) Ikðíiles nodaïu u.c. biedrîbâm. Meþu dienâs strçlnieku brâïu kapiem apstâdîja dzîvþogu, Jânis Kuga uzdâvinâja 150 augu stâdus, Ikðíiles stacijas priekðnieks Eduards Zuika atraitnîtes. Labierîcîbas biedrîba kopâ ar 142 Dagmâra Villeruða

143 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 143 Meþa dienas Ikðíilç gads LAK Ikðíiles nodaïu vairâkus gadus stâdîja ciema alejas. Stâdâmo materiâlu iegâdâjâs Labierîcîbas biedrîba, bet darbus parasti vadîja Jânis Kuga un Eduards Rozîte gada pavasarî Rîgas pilsçtas valde uz seðiem gadiem Labierîcîbas biedrîbai Ikðíiles parkâ iznomâja zemi astoòu pûrvietu (2,96 ha) platîbâ ar noteikumu, ka tâ izmantojama vienîgi sporta laukuma izveidoðanai un apstâdîjumu ierîkoðanai gadâ Daugavas svçtku sakarâ Jânis Kuga par paveikto rakstîja Ogres Ziòâm. Katru gadu Meþu dienâs tiek iestâdîti ap 1500 kociòu, gan gar ielu un ceïu malâm, gan arî atseviðíâs birzçs. Ir ierîkota peldçtava Daugavâ ar cementa trotuâru gar ûdens malu un ieejai ûdenî, lai smalkie akmeòi nespiestu kâjâs. Ierîkoti sçdekïi pludmalç uz Daugavas krasta un arî gar daþâm alejâm. Biedrîba ieguvusi savâ îpaðumâ uz paða Daugavas krasta zemes îpaðumu, kur nâkotnç cels kûrmâju; ðis zemes gabals tiek plânveidîgi apstâdîts ar kokiem un krâðòuma krûmiem. Biedrîbas rîcîbâ ir pârgâjis arî Daugavas parks (agrâk tâ sauktais Ozoliòa parks), ðeit atrodoðâs drupas ir nojauktas un ðo parku biedrîba izveidos lieliem vasaras izrîkojumiem. Tâpat biedrîbas rîcîbâ ir nodots plaðais laukums starp lielceïu un Daugavas apstâdîjumiem publikas pastaigai. Arî ðe jau ir iesâkta plânveidîga apstâdîðana. Biedrîba rîko katru gadu jûlija mçneða pirmâ svçtdienâ Daugavas svçtkus, dekorçtâ Daugavas parkâ, ðie svçtki top gadu no gada Dagmâra Villeruða 143

144 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 144 Jânis Kuga runâ Daugavas svçtku atklâðanâ gads populârâki un iecienîti sava mâkslinieciskâ satura un savas lîksmâs noskaòas dçï. Bez tam tiek rîkoti ðaurâki biedru vakari ar muzikâlu programmu, kâ arî noorganizçtas speciâlas teâtra izrâdes Nacionâlâ un Dailes teâtros. Biedrîbas rîkotos Daugavas svçtkus ar katru gadu apmeklçja arvien vairâk skatîtâju un dalîbnieku. Viesu pieplûdums no apkârtnes un Rîgas bijis tik liels, ka bijuði pat gadîjumi, ka loterijas biïeðu pietrûcis jau ap pusdienlaiku un pievakarç bijuðas iztukðotas arî daudzâs teltis, kurâs èakli darbojâs dâmu komitejas dalîbnieces gada pavasarî Labierîcîbas biedrîba, sagâdâjot vajadzîgos materiâlus, kopîgi ar Ikðíiles Aizsargu nodaïu, kas palîdzçja ar pajûgiem, un LAK Ikðíiles nodaïu, kas piedalîjâs ar amatniekiem un strâdniekiem, Daugavas parkâ uzbûvçja pastâvîgu, mûrçtu skatuves paaugstinâjumu ar zemes pildîjumu. Kopîgâs sadarbîbas rezultâtâ gada tradicionâlie VIII Daugavas svçtki vçriena un organizâcijas ziòâ pârspçja visus iepriekðçjos. Parks Daugavas malâ bija uzposts un iekârtots svçtku 144 Dagmâra Villeruða

145 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 145 vajadzîbâm. Apkârt deju laukumam bija izvietoti atseviðíi segti paviljoni bufetçm, krodziòam un laimes akâm. Laukums bija dekorçts meijâm un nacionâliem karogiem. Svçtku uzrunu teica biedrîbas priekðsçdçtâjs profesors Jânis Kuga. Viòð uzsvçra kopçjas sadraudzîbas un sadarbîbas lielo lomu sabiedriskâ un valsts dzîvç. Mâkslinieciskos priekðnesumus ievadîja Kultûras biedrîbas vîru koris Jâòa Druïïa vadîbâ, dziedâja operas solisti Herta Lûse un Viktors Stots pianistes Mollijas Reiznieces klavieru pavadîjumâ. Svçtkos bija redzama visa Ikðíiles inteliìence. Ogres Ziòas vçstîja, ka svçtkos bija ieradies arî Ogres pilsçtas galva Jûlijs Marsons, kûrorta biedrîbas priekðsçdçtâjs, aizsargu priekðnieks, pastmeistars, operdziedonis Jânis Niedra, tirgotâjs Miíelsons un daudzi citi sabiedriski darbinieki. Svçtku ienâkumi deva rîkotâjiem prâvu atlikumu, kuru atkal paredzçja izlietot Ikðíiles labiekârtoðanai. Par IX Daugavas svçtku norisi un panâkumiem daiïrunîgi liecina raksts gada 8. jûlija Ogres Ziòâs. Pagâjuðâ svçtdienâ Ikðíiles Labierîcîbas biedrîba sazinâja 9. gadskârtçjos Daugavas svçtkus. Svçtku sarîkoðanas organizâcija, reti lielais apmeklçtâju Laimes aka Daugavas svçtkos gads Dagmâra Villeruða 145

146 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 146 skaits liecinâja par to, ka uz tiem tûkstoði jau sen gatavojuðies un gatavosies turpmâk vçl vairâk. Tas nozîmç, ka biedrîbai ir kontakts ar tautu un tautai patîk vienotâ garâ kopâ pulcçties uz Daugavas mâmuïas sirmajiem krastiem un svinçt savus tradicionâlos svçtkus. Ikðíiles Labierîcîbas biedrîba ar profesoru Kugu priekðgalâ savâ darbîbâ ir tieðâm pierâdîjusi sevi kâ disciplinçtu un saskaòotu organizâciju, kura ar saviem sasniegumiem var visai kaimiòu apkârtnei bût par paraugu. Un, galvenais, ka taisni inteliìence atrodas visas darbîbas priekðgalâ gan kâ ierosinâtâja, kâ arî vienkârðâ darba darîtâja. Daugavas parks sarîkojumu vajadzîbâm vasaras laikâ atrodas tieði Rîgas Ogres lielceïa malâ, apaudzis ar krûmu puduriem un lapotiem kokiem. Parka vidû laukums, kuram rîkotâji visapkârt uzcçluði miniatûrâ patîkamas un mâjîgas celtnes ar uzrakstiem: Pie zaïâs krûzes, Katlabedre (bufetes telpas patçrçtâjiem), Pie Spraòèu skanstîm (bufete), Dzidrâ krâsa (nojume ar galdiòiem un soliem), Cerîbas rags, Laimes smaids (izlozes, laimes akas) utt. Arî par mazajiem svçtku apmeklçtâjiem bija gâdâts: laukuma vienâ galâ atradâs nodaïa krâsu noteikðanai, smilðu kalns, tâpat mîklu, pasaku un deklamâciju telts, leïïu stûrîtis visur zçni un meitenes zinâðanâm un spçjâm jautrâ sacensîbâ ieguva attiecîgas dâvanas. Svçtku faktiskâ programma sâkâs pulksten 7 vakarâ. Atklâðanas uzrunâ profesors Kuga atzîmçja vienotâs Latvijas kultûras un saimniecîbas sasniegumus, kâ arî Daugavas svçtku nozîmi vietçjâs sabiedrîbas mçrogâ. Uzruna noslçdzâs ar kopîgi nodziedâto valsts himnu oríestra pavadîjumâ. Pçc svçtku atklâðanas dzejnieks Atis Íeniòð speciâli Daugavas svçtkiem sacerçtâ prologâ astoòpçdu rindâs jûsmîgos vârdos tçloja latvju tautas vçsturiskos brîþus pie Daugavas. Prologam sekoja koncerts, kuru iesâka Ikðíiles Kultûras biedrîbas jaukts koris nelielâ sastâvâ (visas dâmas tautiskos tçrpos) skolotâja Druïïa vadîbâ. Dziedâja Mediòa, Graubiòa, Melngaiïa dziesmas. Solo un duetus izpildîja pazîstamie operdziedoòi Anna Ludiòa un Tâlis Matîss. Publikai patikâs patriotiskâs dziesmas, bet jo seviðíi liela piekriðana bija duetiem Daugaviòa puto balti un Sijâ auzas, tautumeita, kuru vajadzçja pâris reizes atkârtot. Starp citu, mazâ estrâde programmas izpildîðanai gan liekas neizdevîgâ vietâ uzcelta: vasaras laikâ pa lielâkai daïai pûð tikai vakaru un dienvidvakaru vçji un tâdâ kârtâ arî ðoreiz programmas izpildîtâjiem vçjð mutç pûta grûti ne tikai runât, dziedât un spçlçt, bet arî klausîtâju tâlâkâs rindâs grûti sadzirdçt. Estrâdes pareiza novietoðana nopietni prasa pareizu atrisinâjumu. Koncertu 146 Dagmâra Villeruða

147 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 147 kuplinâja dzelzceïu aizsargu pulka oríestris Lipa-Ðteina vadîbâ. Spçlçja patîkamus gabalus tîri, saskanîgi un disciplinçti. Koncertam sekoja saviesîga dzîve ar tautiskâm un modernâm dejâm lîdz vçlai rîta stundai. Saimnieciskajâ daïâ bufetes lietâ rîkotâjiem ir íçriens : viss tik pamatîgi iekârtots, ka tieðâm var tikai noskatîties un nopriecâties par to, kâ vajag izrîkojumu bufetes noorganizçt: paði pçrk un paði pârdod un beigâs visa nauda paðu makâ. Tas taèu ideâli paðu spçkiem krât priekð visiem. Biedrîbas vadîba var bût simtprocentîgi apmierinâta ar Daugavas svçtku laimîgo izdoðanos! J. P. [Jânis Plaudis?] Savas darbîbas 10 gadu jubilejas svinîbas Labierîcîbas biedrîba sarîkoja gada 19. augustâ. Koncertâ piedalîjâs operdziedâtâja Elfrîda Pakule, pianiste Benita Kaugere un èellists Alfreds Ozoliòð. Svçtkus atklâja Sabiedrisko lietu ministrijas sabiedriski kulturâlâ departamenta direktors, bet tâlumâ jau jautâs jau Otrâ pasaules kara blâzmas. Kad Latviju okupçja padomju karaspçks, Ikðíiles Labierîcîbas biedrîba tika likvidçta. * * * Ikðíiles Kultûras biedrîbas celto namu padomju laikâ turpinâja izmantot publiskai kultûras darbîbai. Tagad to sauca par kultûras namu. Ap gadu mâkslinieks Alfrçds Lesiòð kultûras nama zâli izgreznoja ar lielformâta gleznojumu (nav saglabâjies). Darbojâs paðdarbîbas koris un dramatiskais ansamblis, tomçr rajona presç bija lasâmi pârmetumi, ka kultûras namâ pârâk reti notiekot sarîkojumi ar mâkslinieciski augstvçrtîgu programmu. Aktîva paðdarbîbas kolektîvu darbîba sâkâs tikai 60. gados, kad par Ikðíiles amatierteâtra reþisori kïuva Marga Tetere. Savas darbîbas laikâ viòa iestudçja daudzas koncertizrâdes, teatralizçtus uzvedumus un dzejas izrâdes, iesaistot tajos visus paðdarbîbas kolektîvus. Sâkumâ iestudçjumus vasarâs izrâdîja bijuðajâ Ozoliòa parkâ Daugavas krastâ, pçc tam gada 23. jûnijâ atklâtajâ brîvdabas estrâdç, kuras bûvçðanas iniciatore un rosinâtâja bija pati reþisore, bet viòas dzîvesbiedrs aktieris Kârlis Valdmanis (arî daudzu uzvedumu reþisors un dalîbnieks) bija viens no tâs sabiedriskajiem cçlçjiem. Vasarâs regulâri notika koru, deju kolektîvu un pûtçju oríestru koncerti, lauku kapelu un folkloras ansambïu salidojumi. Kultûras nama (vadîtâja Silvija Íeze) rîkotajos pasâkumos Dagmâra Villeruða 147

148 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 148 ikðíilieðiem bija iespçja tikties ar izciliem latvieðu aktieriem, reþisoriem, komponistiem, mûziíiem, dzejniekiem, rakstniekiem, mâksliniekiem. Kultûras namâ darbojâs arî kinoteâtris Spîdola, lîdz tam filmas izrâdîja ceïojoðais kino gada 3. decembrî domubiedru grupa 22 cilvçku sastâvâ nolçma atjaunot pirmskara Kultûras biedrîbu gada 28. februârî kopsapulce apstiprinâja biedrîbas statûtus un izstrâdâja turpmâko darbîbas programmu gada 2. aprîlî Ikðíiles Kultûras biedrîba no LR Tieslietu ministrijas saòçma reìistrâcijas apliecîbu, bet gada 26. augustâ Ogres rajona tiesa atjaunoja biedrîbas îpaðuma tiesîbas uz çku un zemi gada 23. septembrî biedrîbu uzòçma Latvieðu biedrîbu savienîbâ. Stâsts par atjaunotâs Ikðíiles Kultûras biedrîbas darbîbu cerams, nâkamajâ almanaha laidienâ. Biogrâfiska izziòa par Eduardu Rozîti Eduards Rozîte (arî Rozîts; ) 20. gadsimta 20. un 30. gados bija pazîstams krâsu rûpnieks, tirgotâjs, sabiedrisks darbinieks un mâkslas mecenâts. Jaunîbâ vçlçjâs kïût par gleznotâju. Mâcîjâs Ðtiglica Centrâlajâ tehniskâs zîmçðanas skolâ, kur sadraudzçjâs ar Jâni Kugu. Skolu nepabeidza, mâkslas izglîtîbu turpinâja Berlînç, taèu ieceri kïût par mâkslinieku nerealizçja. Pirms Pirmâ pasaules kara Eduards Rîgâ iegâdâjâs nekustamos îpaðumus un uzsâka krâsu raþoðanu. Frontei tuvojoties, rûpnîcas iekârtu evakuçja uz Krieviju, un tur tâ arî palika gadâ Rozîte raþoðanu sâka no jauna. Viòa uzòçmuma a/s Baltijas krâsu fabrika produkcija bija kvalitatîva, mâkslinieku pieprasîta. Kâdâ reklâmâ 9 bija pat apgalvots, ka mûsu teâtru un operas dekorâcijas visas ir gleznotas ar Ed. Rozîða fabrikâ pagatavotâm krâsâm gadâ Eduards Rozîte vasarnîcas celðanai iegâdâjâs zemes gabalu Ikðíilç Daugavas senkrasta nogâzç. Tur pçc Pirmâ pasaules kara uzcçla sev vasarnîcu (tagad Kalna iela 4). Pçc tam bûvçja mâjas (tagad Jâòa Kugas ielâ 5 un Rîgas ielâ 33) diviem no saviem trim bçrniem (Rûsiòam un 9 Latvijas republika desmit pastâvçðanas gados. Rîga, 1928, 168. lpp. 148 Dagmâra Villeruða

149 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 149 E. Rozîtes mâja Ikðíilç gadu nogale Livijai) un 30. gados viòð bija viens no darbîgâkajiem Ikðíiles sabiedriskâs dzîves organizatoriem. Darbojâs Labierîcîbas biedrîbâ, vadîja Latvijas Aerokluba Ikðíiles nodaïu. Rozîte uzturçja cieðus kontaktus ar kultûras aprindu cilvçkiem. Viòa namos Rîgâ Lâèplçða ielâ 52/54 dzîvoja Jçkabs Kazaks, Otto un Uga Skulmes, Jânis Liepiòð, Voldemârs Tone, Ìederts Eliass un citi mâkslinieki, arî Jâòa Kugas ìimene. Çku kompleksâ bija iekârtots kinoteâtris, tur atradâs Daiïamatniecîbas skola. Eduards atbalstîja mâksliniekus, ar nelielâm naudas prçmijâm apbalvoja studentus labâko darbu autorus Mâkslas akadçmijâ, bija Daiïkrâsotâju biedrîbas vakara skolas (no gada Rîgas Daiïkrâsotâju skola) aizbildnis. Rozîte veica plaðu sabiedrisko darbîbu. Padomju okupâcijas laikâ gada 14. jûnijâ tika apcietinâts, izsûtîts uz Usoïlagu Soïikamskâ un apsûdzçts par to, ka gadâ bija faðistiskâs Latvijas Amatniecîbas kameras organizators, no lîdz gadam bija ðîs kameras priekðsçdçtâjs, no lîdz gadam bija Latvija Bankas padomes loceklis, no lîdz gadam bija Rîgas namîpaðnieku biedrîbas priekðsçdçtâjs, veica pret Latvijas revolucionâro 10 Eduarda Rozîtes bçrni: meita Livija (Otrâ pasaules kara laikâ emigrçja) un divi dçli Rûsiòð (kopâ ar tçvu un mâti represçts, miris izsûtîjumâ) un Videvuds ( ) dzîvoja Latvijâ. Dagmâra Villeruða 149

150 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 150 kustîbu vçrstâs faðistiskâs iekârtas intereðu aizstâvîbas politiku. Apsûdzîbas slçdziens parakstîts gada 5. martâ 11, t.i., pçc Eduarda nâves viòð nomira 19. februârî. Eduarda Rozîtes dçls Videvuds bija arhitekts, bet mazdçls Rûsiòð Rozîte ( ) daudzpusîgs mâkslinieks (grafiíis, gleznotâjs, scenogrâfs). Viòð dzîvoja Rîgâ, bet uzskatîja sevi zinâmâ mçrâ arî par ikðíilieti. Mîlçja tur uzturçties, bieþi gâja apraudzît vectçva celto mâju ar lielajâm baltajâm kolonnâm. Gleznotâjs Indulis Zariòð (LMA Glezniecîbas katedras pasniedzçjs, vçlâk rektors) kâdreiz atstâstîja epizodi par Rûsiòa uzòemðanu Mâkslas akadçmijâ gadâ. Iestâjeksâmenu laikâ rektors Leo Svemps ar savai runai raksturîgo humora pieskaòu par Rûsiòu sacîjis: Akadçmijâ viena burþuâ atvase derçtu. Bûs jâuzòem. Tajos laikos tas nebût nebija nevainîgs joks, ðajâ gadîjumâ tas drîzâk jâuzskata par netieðu cieòas apliecinâjumu Eduardam Rozîtem, ar kura firmâ raþotâm krâsâm Svemps droði vien kâdreiz gleznoja. 11 LVA, f., 2. apr., P l., 18., 19. lp. 150 Dagmâra Villeruða

151 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 151 Valdis Villeruðs Jânis Kuga Ikðíilç Gleznotâjs Jânis Kuga mâkslas vçsturç viòu godina kâ latvieðu scenogrâfijas pamatlicçju dzimis gada 12. decembrî Ikðíiles pagasta Puriòos. Tolaik Ikðíiles pagasts pletâs tâlu aiz Ogres un robeþojâs ar Lielvârdes pagastu. Puriòu saimniecîba bija iekârtota blakus Rîgas Daugavpils dzelzceïam apmçram pusceïâ starp tagadçjâm Ciemupes un Íeguma stacijâm Sprçstiòu muiþas apvidû, pavisam netâlu no Daugavas. Trîs ziemas Jânis mâcîjâs tuvçjâ Íçía pagastskolâ, par kuru ziòas rodamas Ikðíiles almanaha otrajâ laidienâ /1890. mâcîbu gadu viòð aizvadîja Ikðíiles draudzes skolâ gadâ ìimene pârcçlâs uz dzîvi Rîgâ. No kreisâs: Jânis Kuga, Alberts Prande, Videvuds Rozîte, Eduards Rozîte Ikðíilç uz ceïa pie Kugas mâjas gads Valdis Villeruðs 151

152 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 152 Ikðíilç Jânis Kuga atgriezâs pçc trîs gadu desmitiem jau kâ daudz pieredzçjis mâkslinieks. Starplaikâ viòð bija baudîjis labu izglîtîbu Ðtiglica Centrâlajâ tehniskâs zîmçðanas skolâ Pçterburgâ. Ðajâ mâcîbu iestâdç profesionâlâs iemaòas guva daudzi latvieðu mâkslinieki, kuru daiïrade veidoja mûsu nacionâlâs mâkslas pamatus. Skolu beidzot, Jânis Kuga par izcilâm sekmçm saòçma stipendiju, pateicoties tai, pâris gadus varçja papildinâties ârzemçs Parîzç. Viòð pabija arî Vâcijâ, Beïìijâ, Itâlijâ. Pçc atgrieðanâs dzimtenç strâdâja par zîmçðanas skolotâju un paralçli veica skatuves gleznotâja pienâkumus Jaunajâ Rîgas teâtrî. Pirms Pirmâ pasaules kara Kuga vçlreiz devâs papildinâties uz Parîzi. Kara gadus viòð pavadîja Petrogradâ darinâja dekorâcijas latvieðu teâtrim, skolâ mâcîja zîmçðanu, apgleznoja interjerus. Latvijâ Kuga atgriezâs gada augustâ. 18. novembrî viòð dekorçja bijuðâ krievu teâtra (tagad Nacionâlâ teâtra) skatuvi Latvijas neatkarîbas pasludinâðanai. Mâkslinieks iesaistîjâs jaunâs valsts kultûras dzîves celtniecîbâ: bija raþîgs scenogrâfs, kâdu laiku viòð pârzinâja mâkslas muzeja fondu komplektçðanu gadâ darbîbu sâka Mâkslas akadçmija, tajâ Kugam uzticçja vadît Dekoratîvâs glezniecîbas meistardarbnîcu un pieðíîra docenta akadçmisko nosaukumu. Jânis Kuga pie Eduarda Rozîtes vasarnîcas Ikðíilç. Ap gadu 152 Valdis Villeruðs

153 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 153 J. Kugas zîmçtais saimniecîbas çkas projekts un situâcijas plâns Atgriezties Ikðíilç Kugu aicinâja jaunîbas draugs Eduards Rozîte. Tas notika gadu paðâ sâkumâ. Rozîte pirms Pirmâ pasaules kara Ikðíiles vasarnîcu rajonâ (tagad Kalna ielâ) bija iegâdâjies zemi mâjas bûvçðanai. Drauga izvçlçtâ vieta bija skaista. No Daugavas senkrasta pavçrâs skats uz upi un Baldones meþu tâlçm tâs otrajâ krastâ. Vecu koku pudurî bija manâmas Ikðíiles vçsturiskâ lepnuma baznîcas un muiþas drupas. Ðeit varçja justies kâ noskaòu teâtrî. Par to bez mitas gâdâja Daugava, piedâvâjot gan liriski romantiskas, gan dramatiskas ainas. Vasaras dzidrajâs rîtausmas stundâs no upes, atgâdinot tâlas putnu klaigas, atbalsojâs plostnieku sasaukðanâs. Reizçm ainava iegrima milzîgos, teiksmainos upes Valdis Villeruðs 153

154 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 154 miglas vâlos. Veïu naktîs tie aizvien uzdeva noslçpumainas, nekad neatminamas mîklas. Ja iegriezâs stipri jûras puses vçji, Daugavas ûdeòi sakûlâs baltâs putâs. Gandrîz katrs pavasaris atnesa milzu rosîðanos piekrastes kârklus locîja palu ûdeòi un ledus ðïûdoòi, kas ik pa gabalam sastûmâs lielos blâíos. Krâðòi svinîga aina pavçrâs vakaros, reizçs, kad debesis pâr Nâves salu dâsni lçja pasakainas rieta ugunis un to atblâzma upes virsmu iekrâsoja asinssârtâ tonî, atgâdinot, ka Daugava ir mûsu tautas likteòupe. Noskaòu ainas mijâs cita aiz citas. Ðâda romantiska vide (tagad pçc Rîgas HES ûdenskrâtuves uzplûdinâðanas tâ savu pirmatnçjo skaistumu ir zaudçjusi) bija kâ radîta Kugam mâksliniekam, kura daiïrade sabalsojâs ar Raiòa tçlu pasauli un kura glezniecîbâ Daugava atradâs goda vietâ. Drauga aicinâjumu iekârtot Ikðíilç sev apmeðanâs vietu Kuga pieòçma bez lielas vilcinâðanâs. Droði vien to sekmçja arî atmiòas par Daugavas tuvumâ pavadîto bçrnîbu. Kuga savu 0,73 pûrvietas (apmçram 0,27 ha) lielo apbûves gabalu izvçlçjâs gandrîz blakus Rozîtes îpaðumam, arî senkrasta nogâzç. Arhîvâ atrodama ziòa 1, ka pirkums par rubïu noticis gada 9. februârî. Apbûves projektu zîmçja pats mâkslinieks. Viòð plânoja celt dzîvojamo un saimniecîbas çku, nogâzç izveidot terases, iekârtot dârzu ar strûklaku. Tâ kâ dzîvojamai çkai gadâ pieðíîra vietçjas nozîmes kultûras pieminekïa statusu, raksturosim to sîkâk. Kuga esot teicis, ka mâjas formu viòam rosinâjusi itâïu vçlâs renesanses arhitektûra, tomçr nâkas konstatçt, ka bûvç drîzâk var saskatît lîdzîbu ar 20. gadsimta postmodernistu darbiem. Mâkslinieks Jçkabs Strazdiòð, aprakstot viesoðanos pie Kugas, bilst, ka vieta atgâdina Monte Pinèio [Monte Pincio] Româ. Ðâdu salîdzinâjumu viòam, iespçjams, minçja pats namatçvs un tas droði vien attiecas uz panorâmas skatu, kas paveras no senkrasta. Asociâcijas par Itâliju varçja rosinât çkas iesaiste ainavâ, nevis celtnes stilistiskais veidols. Dienvidnieciskâs noskaòas radîðanâ zinâma loma bija arî apkârtnç vietvietâm augoðajâm vientuïajâm priedçm, no kurâm daudzas bija sasnieguðas cienîjamu vecumu un lîdz ar to kïuvuðas diezgan lîdzîgas savâm Itâlijas mâsâm pînijâm. Starp citu, lielo prieþu izteiksmîgie silueti ir Ikðíiles centra ainavas raksturîgs elements. Diemþçl ðo îpatòu skaits aizvien samazinâs. 1 Rakstâ izmantoti LVVA fonda 8. apraksta 358. lietas dati. 154 Valdis Villeruðs

155 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 155 J. Kugas zîmçtais dzîvojamâs mâjas fasâdes projekts Projektçðanâ Kuga izmantoja scenogrâfu bieþi praktizçto paòçmienu improvizâciju, kas realizçjâs gan bûvapjomu visai kaprîzajâ kombinâcijâ, gan daþâdas stilistikas elementu apvienojumâ. Viòð, piemçram, jumta loga ailu dekoratîvajai apdarei paredzçja izmantot vçderainas puskolonniòas (nav realizçtas). Ðâda ideja, ðíiet, bija aizgûta no krievu pasaku ilustrâcijâm. Pagraba durvju diagonâlais dçïu apðuvums savukârt atbilda vietçjâm etnogrâfiskâm tradîcijâm; verandas (tâ netika uzbûvçta) logiem tika iezîmçts spraiðïojums, kâds bija modç 19. un 20. gadsimta mijâ. Kuga projektçja arî tâdu scçnisku elementu kâ nelielu tiltiòu un daþus pakâpienus, kas no otrâ stâva vidustelpas izejas veda uz nogâzç iekârtoto pagalmu. Sâkotnçji, kâ tas redzams projektâ, çkas korpusu (skatâ uz galveno fasâdi) bija iecerçts veidot no piecu apjomu salikuma, to kârtojumâ ievçrojot simetrijas principu. Divu lielâko, savstarpçji simetriski izvietoto daïu izmçru atðíirîba çkas fasâdei tomçr pieðíir jûtami asimetrisku raksturu. Mâja iebûvçta nogâzç. Pagraba siena nogâzes zemâkajâ, fasâdes daïâ ir no ârpuses pilnîgi atklâta. Rezultâtâ veidojas çkas Valdis Villeruðs 155

156 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 156 J. Kugas mâjas fasâde gads vienas daïas vertikâls pagarinâjums, kas akcentç asimetriju. Kugas izstrâdâtais çkas plânojums bija funkcionâls. Divstâvu bûvç vajadzçja tapt seðâm istabâm, mâkslinieka darbnîcai un vairâkâm palîgtelpâm. Apbûves sâkumposmâ darbi ritçja raiti gada novembrî Hipotçku bankas izdarîtajâ taksâcijâ, ko veica Kugas pieprasîtâ aizdevuma sakarâ, konstatçts, ka gan dzîvojamai, gan saimniecîbas çkai ir uzbûvçtas sienas un uzlikts jumts un ka tas kopumâ sastâda 50% no visu darbu apjoma. No taksatora piezîmçm mçs uzzinâm, ka dzîvojamâs çkas pirmâ stâva sienas veido 18 collu biezs plieòakmeòa mûris, kas oderçts ar 3 collu plankâm, ka otrais stâvs bûvçts no plankâm un no ârpuses apmûrçts ar 1/2 íieìeïa sienu, bet saimniecîbas çka celta no koka. Kugam aizdevumâ pieðíîra latu, taèu celtniecîba pçc tam kïuva krietni gausâka. To bûtiski nepaâtrinâja arî divi jauni bankas aizdevumi: gadâ 3000 latu un gadâ 2000 latu. 30. gadu sâkumâ Kuga paplaðinâja dârza teritoriju, iegâdâjoties vçl vienu, apmçram tikpat lielu, blakus esoðu zemes gabalu. 156 Valdis Villeruðs

157 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page un 30. gadu mijâ Latvijâ sâkâs ekonomiskâ krîze, kas pasliktinâja Mâkslas akadçmijas finansiâlo stâvokli tâs budþetu samazinâja par 50%. Saruka pasniedzçju algas. Tas, protams, skâra arî Kugu. Tâ kâ viòa ìimenç auga trîs bçrni (dçls Jânis un meitas Ieva un Ilze), lielâkâ daïa nopelnîtâs naudas tika tçrçta sadzîvei un celtniecîbai atlika pavisam maz. Bûvdarbi noritçja Kugas tieðâ uzraudzîbâ. Viòð pârplânoja vairâku telpu (virtuves, vannas istabas, tualetes) izvietojumu, projektçja iekðtelpu apdari. Arî vienkârðâkus celtnieka darbus mâkslinieks veica pats. Taèu saimniekoðanai Ikðíilç neatlika daudz laika. Akadçmijâ Kuga vadîja meistardarbnîcu (1928. gadâ viòam pieðíîra profesora nosaukumu) un rosîjâs saimnieciskajâ komisijâ, kurai seviðíi svarîga nozîme bija krîzes laikâ; turpinâjâs mâkslinieka radoðâ sadarbîba ar teâtriem un ne mazums pûïu prasîja sabiedriskâs aktivitâtes Ikðíilç, galvenokârt organizçjot daþâdus pasâkumus Labierîcîbas biedrîbâ. Visur mâkslinieks savus pienâkumus veica ar lielu pietâti. Laika deficîtu palielinâja arî braucieni ar vilcienu uz Rîgu un atpakaï, kam dienâ bija jâtçrç vismaz divas stundas. Jau 20. gados, tiklîdz jaunbûvç varçja sâkt mitinâties, Kugas ìimene no Rîgas bija pârcçlusies uz Ikðíili, kaut gan no dzîvokïa Rîgâ Eduarda Rozîtes namâ atteicâs tikai gadâ. Bankas gada 4. februârî veiktâs revîzijas aktâ dots pârskats par celtniecîbas stâvokli jaunbûvç: pirmajâ stâvâ iekðçjâ apdare pabeigta vienâ istabâ un virtuvç, otrajâ stâvâ tas izdarîts pilnîbâ divâs istabâs, mâkslinieka darbnîcâ un tâs palîgtelpâ. Otro stâvu apdzîvoja. Darbnîca bija ap 55 m 2 plaða, gandrîz 10 metrus gara telpa. Tajâ tika uzbûvçta neliela skatuve inscençjumu ideju pârbaudîðanai, un no tâs mâkslinieks varçja labâk apskatît un vçrtçt kvalitâti saviem lielformâta gleznojumiem, kuri to radîðanas gaitâ bieþi bija izklâti uz grîdas. Ikðíiles darbnîcâ tapa teâtra skatuves dekorâciju elementi un meti, uz audekla gleznoti panno Prezidenta pilij, kâ arî seðus metrus augstâ Ikðíiles baznîcas altârglezna. Par gleznoðanai paredzçtajâm telpâm Kuga Hipotçku bankai adresçtâ lûgumâ kredîta atmaksas atlikðanai gadâ rakstîja:..darbnîcai ir vajadzîgas daþas mazâkas blakus telpas, kur, paralçli paðam izpildâmam darbam, tiek izdarîti sagatavoðanas darbi, kâ darba skices, maketi, saistvielu (lîmes, tempera), audekla gruntes utt. pagatavoðana. Ðâda telpa blakus darbnîcai ir ierîkota otrâ stâvâ, ar plîti. Turpat blakus koridorâ un jau minçtâ telpâ tiek uzglabâts darba inventârs, seviðíi ja darbnîcas grîda aizòemta gleznoðanai (teâtra dekorâcijas). Valdis Villeruðs 157

158 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 158 J. Kugas zîmçtais dzîvojamâs mâjas pirmâ stâva plânojuma sâkotnçjais projekts Pa darbnîcas logu un no blakus esoðâ âra balkona pavçrâs panorâmas skats uz Daugavu. Kâ liecina gadâ bankai sniegtâ informâcija, Kugam bija nodoms mâju no ârpuses apðût ar collu bieziem dçïiem. Ðî vçlçðanâs ðíiet visai dîvaina, jo revîzijas aktâ atzîmçts, ka ârsienas tajâ laikâ bija jau apmestas gadâ Kugu ievçlçja par Mâkslas akadçmijas rektoru, lîdz ar to viòa pienâkumu un atbildîbas nasta pieauga. Bet bûvdarbu nobeigums Ikðíilç kavçjâs. Lîdz Kugas ìimenes emigrâcijai gada rudenî tâ arî palika daþi nepabeigti darbi. Iekavçta bija apdare istabai pirmajâ stâvâ pa kreisi no galvenâs ieejas. Savu namu mâkslinieks bija iecerçjis rotât ar gleznojumu. Ðim nolûkam ârsienâ pret Âbolu ielu lîdzâs jumta paspârnei celtniecîbas gaitâ tika izveidota apmçram 8 metrus gara horizontâla niða. Tâs augstums ir metrs vai nedaudz vairâk, bet dziïums kâdi 5 centimetri. Niða joprojâm gaida gleznotâju, kas to tçrps krâsâs. 158 Valdis Villeruðs

159 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 159 J. Kugas gadâ zîmçtie dzîvojamâs mâjas abu stâvu un saimniecîbas çkas plâni. Pirmâ stâva plânâ redzamas celtniecîbas gaitâ ieviestâs izmaiòas Valdis Villeruðs 159

160 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 160 J. Kugas iesniegums Hipotçku bankai 160 Valdis Villeruðs

161 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 161 J. Kugas ìimene dârzâ pie savas mâjas gads Valdis Villeruðs 161

162 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 162 Skats no Monte Pincio Româ gads Skats no Kugas dârza gads Mâkslinieka meita Ilze Pakalna atceras, ka pçc aizbraukðanas no Latvijas tçvs jutis lielu gandarîjumu par laikus veikto parâdu atmaksu. Pçdçjie divi ieraksti, kas apstiprina kredîtu dzçðanu Hipotçku bankas Kugas kredîtu Lietâ izdarîti vâcu okupâcijas laikâ gada 5. decembrî un gada 10. martâ. Celtniecîbai pa lielâkai daïai tika izmantota aizòçmumu nauda, tâdçï ìimenç un draugu pulkâ mâju dçvçja par Villu Uzparâda. Kuga projektçja un cçla arî saimniecîbas çku. Tâs veidols, atðíirîbâ no dzîvojamâs mâjas, bija tradicionâls un atbilda 20. gadsimta sâkumâ Latvijas laukos iecienîtam koka bûvju tipam gada 27. oktobrî Hipotçku bankai adresçtajâ lûgumâ pieðíirt moratoriju kredîtu atmaksâðanai un pazeminât aizòçmuma procentus Kuga rakstîja: Saimniecîbas çku bija paredzçts izbûvçt par dzîvoklîti [ar divâm istabâm], bet tagad tâ doma ir galîgi atmesta, un çka tiek izmantota kâ lopu kûts un malkas, un daþâdu saimniecîbas rîku noliktava. Bûve atradâs senkrasta nogâzç pie ceïa (tagad Âbolu iela). Tas iepretî namam Âbolu ielâ 9 senâk meta asu lîkumu, blîvi piekïaujoties Kugas zemes gabalam. Pirms gadiem èetrdesmit padomju varas laikâ lîkumu noapaïoja, rezultâtâ starp ielu un saimniecîbas çku izveidojâs neliels trîsstûrveida skvçrs. Apmçram tajâ laikâ çku nojauca. Par tâs atraðanâs vietu tagad liecina vien tikko jauðami pamati. Aka, kas atradâs blakus, ir aizbçrta. Dârza stûrî pie tagadçjâ Jâòa Kugas un Âbolu ielas krustojuma kâdreiz bija neliela siltumnîca, bet zemes gabalam pa diagonâli pretçjâ stûrî pagrabs (nav saglabâjies). Tam 162 Valdis Villeruðs

163 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 163 blakus nogâzes augðçjo, lçzenâko daïu izmantoja nelielam sakòu un augïu koku dârzam. Ilze vçstulç stâsta: Tçvam Rîgas darbu dçï, un arî drusciò piestrâdâjot ikðíilieðiem, patiesîbâ atlika maz laika rûpçties par savu iemîïoto mâju, kaut gan viòð atzina, ka mâksliniekam, seviðíi skatuves darbiniekam, bûtu jâpazîst liela daïa amatu un kâ tos pielietot. Tâ nu viòam pietika ar roþu potçðanu, dzîvþogu cirpðanu un zâles pïauðanu. Citur bija jâsauc kâds palîgâ. Un patieðâm ainavas kopðanai mâkslinieks, liekas, neþçloja ne laika, ne pûïu. Dârza daïa dzîvojamâs mâjas priekðâ, senkrasta pakâjç joprojâm glabâ piemiòu par savu veidotâju tie ir regularitâtç izkârtoti celiòi un dzîvþoga stâdîjumi to malâs, nelieli zâlâji. Laukuma centrâ Kuga bija iecerçjis uzbûvçt strûklaku, tâ, lai viss, kâ ðíiet, lîdzinâtos senas villas parteram 2, tikai pavisam miniatûrâ mçrogâ. Nogâzç, kura vietâm ir visai stâva, tika izveidotas daþas terases, kâpnes un taciòas, bet senkrasta augðçjâ malâ ierîkota skatu terase ar pusaplî izkârtotu akmens mûra barjeru. Ainava, kas ðeit paveras, patieðâm nedaudz atgâdina panorâmu, kas Româ skatâma no Monte Pincio. Dekoratora tçlaino telpisko domâðanu Kuga lika lietâ ne tikai sava dârza iekârtoðanâ. Vairâk nekâ desmit gadus viòð vadîja Ikðíiles Labierîcîbas biedrîbu, kurai lielâ mçrâ mçs varam pateikties par pilsçtas centrâlâs daïas ainavisko pievilcîbu. Vasarnîcu rajona iedzîvotâjus, un ne tikai viòus, Kuga iesaistîja apstâdîjumu kopðanâ un apzaïumoðanâ. Tika rîkotas meþa dienas, kas kïuva par tradîciju. Labierîcîbas biedrîbas un tâs sastâvâ arî Kugas veikumu Ikðíilç sîkâk aplûko D. Villeruða rakstâ Kultûras biedrîba un Labierîcîbas biedrîba, kas publicçts ðajâ almanahâ. * * * Ikðíiles tçma, galvenokârt Daugavas tçls, caurvij daudzus Kugas mâkslas darbus. Ikðíiles baznîcas altârgleznâ Dod mums savu svçtîbu, Jçzu! tçlotâ notikuma vieta atrodas Daugavas labajâ krastâ, no kura paveras skats uz Nâves salu. Darbâ atainots brîdis, kad debesîs kâ vîzija gaismas 2 Parters dârza daïa ar puíu dobçm, zâlâjiem, dzîvþodziòiem, strûklakâm u.tml. pils priekðâ. Valdis Villeruðs 163

164 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 164 J. Kuga. Altârgezna "Dod mums savu svçtîbu, Jçzu!" gads lokâ parâdâs Kristus, svçtot latvieðu tautu, kas no bçgïu gaitâm atgrieþas dzimtenç. Laukus un pakalnus klâj ïauþu pulki. Tie pa Ikðíiles Bçgïu ceïu nu dodas mâjup. Ir pârdomu brîdis, un cilvçku skatieni vçrsti uz mûsu likteòupi Daugavu tâ tâlumâ vîd kâ gaiðs cerîbu simbols. Gleznas priekðplânâ attçlota ìimene, kas piestâjusi nelielai atelpai. Jauna mâte ar mazu bçrnu klçpî un vecâmâte, atðíirîbâ no citiem ceïiniekiem, pavçrsusies pret 164 Valdis Villeruðs

165 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 165 Dieva lûdzçjiem baznîcâ mâkslinieks vedina skatîtâjus domâs pievienoties ïaudîm altârgleznâ. Kugas darbs draudzç raisîja plaðas diskusijas. Par to saturu mâkslas vçsturniece Skaidrîte Cielava skaidro: Vieniem ðíita, ka tâ [altârglezna] ir pârâk laicîga. Daþam labam atkal pagalam nepatika, ka viens no bçgïiem profilâ izskatîjâs gluþi kâ vietçjais skolotâjs Tîtmanis, ka Kristus likâs pârlieku lîdzîgs mâkslinieka dçlam, ka kâdas bçgïu mâtes sejâ jauðami profesora dzîvesbiedres vaibsti. Tas bçrns viòai klçpî noteikti ir Kugu paðu mazâ Ilze! stâstîja zinâtâji. 3 Altârgleznâm par modeïiem izvçlçties paziòas un radiniekus bija visai ierasta mâkslinieku prakse. Tâ, piemçram, darîja Janis Rozentâls Rîgas Jaunâs Sv. Ìertrûdes baznîcas altârgleznai pozçja gan viòa bçrni, gan sieva. Ikðíilieðu neapmierinâtîbai par pamatu droði vien bija nezinâðana un provinciâla nenovîdîba. Pagâjuðâ gadsimta 60. gadu vidû Ikðíiles evaòìçliski luteriskâ draudze pârtrauca darbîbu un sava dievnama inventâru, arî altârgleznu, pameta likteòa ziòâ, atstâjot vaïâ pat baznîcas durvis. Tajâ varçja saimniekot katrs, kas to iedomâjâs. Ðâ raksta autors par raduðos situâciju informçja Imantu Lancmani, kurð kopâ ar ikðíilieti Leopoldu Kïaviòu (diriìenta Jura Kïaviòa brâlis) bija sâkuði no iznîcinâðanas glâbt pamesto baznîcu mâkslinieciskâs vçrtîbas. Kaut arî Kugas glezna neatbilda Rundâles pilî veidotâs kolekcijas specifikai, tâ tur tika pasargâta no bojâejas lîdz laikam, kad atjaunojâs Ikðíiles draudze. Ðis darbs tagad glabâjas Ikðíiles baznîcâ, un tam ir nepiecieðama restaurâcija. Gleznâ Antons Austriòð Daugavas krastâ (ap 1937) rakstnieks visâ augumâ portretçts Ikðíilç. Viòð ðeit viesojâs Kugas iedibinâtajos Daugavas svçtkos. Mâkslinieks J. Bîne par gleznu rakstîja: Zemâ acu augstuma [horizonta] lînija izceï Austriòa augumu un dod tam teiksmaina milþa izskatu. Rokas kustîba un galvas pagrieziens pasvîtro autora nodomu izcelt dziïo saderîbu, kâda valda starp Austriòa dzeju, mûsu zemi un viòas raksturîgâko vietu Daugavu. Liekas, ka dzejnieks paðlaik skandçtu dzejoli: Latvijas skaistumu brîniðío iegaumçt!..reâli redzçtâ ìîmetne pârslîd simbolu pasaulç, tâpat kâ Daugava te atmodina viòas veco vârdu dvçseïu Daugava, kas liktenîgi saistîjâs arî ar visiem mûsu tautas pârdzîvojumiem. 4 3 Cielava, S. Jânis Kuga. Rîga: Zinâtne, 1992, 127. lpp. 4 Bîne, J. Prof. Jâòa Kugas glezna Antons Austriòð Daugavas krastâ. Daugava, 1937, Nr. 8, 896. lpp. Valdis Villeruðs 165

166 Ikskiles almanahs3.qxd :56 Page 166 J. Kuga. Mets gleznai "Antons Austriòð Daugavas krastâ". Ap gadu 166 Valdis Villeruðs

167 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 167 J. Kuga. Ikðíiles baznîca Daugavas krastâ. Lasâmgrâmatas ilustrâcija. Ap gadu * * * Pçc kara Kugas mâja kâ bezsaimnieka manta nonâca valsts îpaðumâ. Par tâs pârzini iecçla mâkslinieku Alfrçdu Lesiòu bijuðo Kugas audzçkni Dekoratîvâs glezniecîbas meistardarbnîcâ. Viòam dzîvoðanai tika ierâdîtas divas istabas pirmajâ stâvâ. 40. un 50. gadu mijâ vairâkas vasaras plençra studiju laikâ mâjâ tika izmitinâti Mâkslas akadçmijas studenti. Kopâ ar viòiem ðeit uzturçjâs arî pasniedzçji. Daþi ikðíilieði vçl ilgi atcerçjâs Kârli Miesnieku viòa tçlainâs runas un piebaldzçna dialekta dçï. Kugas darbnîcu mâkslinieki reizçm izmantoja lielâku radoðo darbu veikðanai, piemçram, Reinholds Kasparsons vienu vasaru 50. gadu pirmajâ pusç ðeit gleznoja Ikðíiles ainavas. Tajâ paðâ laikâ pirmâ stâva nepabeigtajâ istabâ lîdz tâs izbûvçðanai saimniekoja UÐOSDOR 5 tur lçja betona stabiòus kilometru zîmju piestiprinâðanai. Neiedziïinoties Kugas mâjas turpmâkâs 5 No krievu valodas ÓØÎCÄÎÐ (óïðàâëåíèe øîññåéíûõ äîðîã ðosejas ceïu pârvalde) Valdis Villeruðs 167

168 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 168 ekspluatâcijas hronoloìijâ un detaïâs, var teikt, ka tâs liktenis bija visai raibs. Kâdu laiku vairâkas telpas bija nodotas Ogres rûpkombinâtam, kas tajâs ierîkoja krûðturu ðûðanas cehu. Pâris gadus kâdâ no istabâm mitinâjâs vietçjâ kolhoza priekðsçdçtâjs, pçc viòa fotogrâfs. 50. gadu otrajâ pusç uz ðejieni pârnâca ciema izpildkomiteja. Daþas telpas tika atvçlçtas kara komisariâtam, mâkslinieka darbnîcu pârvçrta par sçþu un laulîbas ceremoniju zâli. 60. gados çkas pirmâ un otrâ stâva vidçjâs telpas pârbûvçja tajâs ierîkoja kâpnes un likvidçja izeju no otrâ stâva uz pagalmu. Pirmajâ stâvâ zem darbnîcas atvçra pârtikas preèu veikalu, kas tur darbojâs vairâkus gadus. 80. un 90. gadu mijâ Kultûras fonda Ikðíiles kopa Kugas bijuðajâ darbnîcâ vairâkkârt rîkoja mâkslas izstâdes gada janvârî ar nelielu ekspozîciju un priekðlasîjumu te tika atzîmçta mâkslinieka, mâjas cçlâja, 110. dzimðanas diena. Nedaudz vçlâk martâ vietçjâ Tautas frontes atbalsta grupa ierosinâja, godinot sava novadnieka piemiòu, Padomju ielu pârsaukt par Kugas ielu. Pçc daþiem mçneðiem tas tika izdarîts. Kopð tâ laika Kugas mâjas adrese ir: Jâòa Kugas iela 10. Tâ paða gada 2. augustâ, Daugavas svçtku dienâ, Mâkslas akadçmijas rektors Valdis Diðlers atklâja pie nama sienas studentu darinâtu piemiòas plâksni gadâ Ikðíiles îpaðumu atguva Jâòa Kugas mantinieki (Ieva Ðtupa Kuga, Ilze Pakalns, Jânis Kuga juniors), kuri to gadâ uzdâvinâja Mâkslas akadçmijai. Lîdz ar to mâkslai celtâ mâja atkal varçja sâkt kalpot savam mçríim. Ikðíiles paðvaldîba çkâ darbojâs lîdz gada septembrim. 168 Valdis Villeruðs

169 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 169 * * * Ikðíile bija dzîves vieta vairâkiem mâksliniekiem Kugas audzçkòiem Mâkslas akadçmijâ. Îss ieskats viòu biogrâfijâs. Jânis Kuga juniors ( ). No lîdz gadam ar pârtraukumiem mâcîjâs sava tçva Jâòa Kugas Dekoratîvâs glezniecîbas meistardarbnîcâ LMA gadâ devâs uz Vâciju, kur neilgi mâcîjâs Drçzdenes mâkslas akadçmijâ. Bija radoða interese par arhitektûru. Vâcijâ pievienojâs savai ìimenei, kas gadâ emigrçja no Latvijas. No gada dzîvoja Kanâdâ (Toronto). Specializçjâs kapu pieminekïu izgatavoðanâ. Gleznoja ainavas, epizodiski arî portretus. Autors vecâku kapu piemineklim Toronto kapos. Alfrçds Eduards Lesiòð ( ) dekorators. Studijas LMA Jâòa Kugas Dekoratîvâs glezniecîbas meistardarbnîcâ uzsâka gadâ un ar pârtraukumiem mâcîjâs lîdz gadam. Strâdâja Operas un Nacionâlâ teâtra dekorâciju darbnîcâ. Darinâja skatuves ietçrpu paðdarbîbas teâtra trupu izrâdçm. Darbojâs kâ reklâmas mâkslinieks zîmçja plakâtus, etiíetes, dekorçja skatlogus. 50. gados strâdâja kombinâtâ Mâksla. Eïïas tehnikâ gleznoja portretus. Autors lielam tematiskam sienas gleznojumam Ikðíiles tautas nama zâlç (ap gadu, nav saglabâjies). Valija Emma Liepiòa ( ). Mâcîjusies LMA Jâòa Kugas Dekoratîvâs glezniecîbas meistardarbnîcâ ( ). Akadçmiju pabeidza gadâ. Strâdâja Rîgas kinostudijâ Operas un baleta teâtrî, Drâmas teâtrî. Veidoja skatuves ietçrpu un kostîmus lugâm. Gleznoja aktieru portretus, monumentâlo gleznojumu metus, un monumentalizçtas stâjgleznas par etnogrâfijas, senvçstures un sporta tçmâm. Strâdâja galvenokârt temperas tehnikâ. Izstâdçs piedalîjâs kopð gada. Sîkâk par Valiju Emmu Liepiòu skatît Ikðíiles almanaha 2. laidienâ. Valdis Villeruðs 169

170 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 170 Antons Megnis ( ) gleznotâjs. Beidzis LMA Jâòa Kugas Dekoratîvâs glezniecîbas meistardarbnîcu ( ). Strâdâja par pedagogu Kuldîgas un Rîgas Lietiðíâs mâkslas vidusskolâ. Izstâdçs piedalîjâs no gada. Sâkumâ strâdâja eïïas tehnikâ, gleznojums ekspresionistisks, tçlojumam simboliska ievirze. Pievçrsâs lauku ikdienas atainojumam. Darbu forma smagnçja, ekspresîvi robusta. Sâkot ar gadu, mâkslinieks kâdu laiku iesaistîjâs monumentâlâs glezniecîbas darbos gados pievçrsâs akvarelim. Ðajâ tehnikâ gleznoja galvenokârt koði krâsainas ainavas. Kârlis Miezîtis ( ) scenogrâfs. Beidzis LMA Jâòa Kugas Dekoratîvâs glezniecîbas meistardarbnîcu ( ). Teâtrî sâka strâdât gadâ. Sadarbojâs ar Nacionâlo operu, Liepâjas operu, Jelgavas teâtri, Drâmas teâtri, veicot daþâdus darbus bijis dekorâciju gleznotâjs, inscençtâjs, scenogrâfa asistents, scenogrâfs. No lîdz gadam bija Drâmas teâtra galvenais mâkslinieks. Darbojâs arî stâjglezniecîbâ, galvenokârt ainavas un klusâs dabas þanrâ, temperas tehnikâ. Gleznojums atraisîti viegls, tradicionâls. Izstâdçs piedalîjâs kopð gada. LPSR Nopelniem bagâtais mâkslas darbinieks (1954). Kârlis Pçtersons ( ) dekorators. Studijas LMA Jâòa Kugas Dekoratîvâs glezniecîbas meistardarbnîcâ sâka gadâ. Akadçmiju pabeidza pçc Otrâ pasaules kara gadâ. Ilgstoði strâdâja kombinâtâ Mâksla. Iekârtoja ekspozîcijas daþâdâs vietâs Padomju Savienîbâ, Latvijâ Dabas muzejâ, Tautsaimniecîbas izstâdç Meþaparkâ, Strçlnieku muzejâ u.c. Zîmçja metus dekoratîviem sienas gleznojumiem. Lielu dekoratîvu panno realizçja Ogres trikotâþas kombinâtâ. Nedaudz darbojâs stâjglezniecîbâ eïïas un akvareïa tehnikâ. 170 Valdis Villeruðs

171 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 171 Artis Çrglis Desmit gadi Ikðíiles attîstîbâ Arhitekte Zenta Çrgle 1 un Ikðíiles vasarnîcu ciemata attîstîba 20. gadsimta 50. gados Lai gals top sâkums savâ ìeniâlajâ dzejoïu krâjumâ Gals un sâkums teicis Rainis. Tâ arî mûsu zeme un Latvijas tauta, 20 gadus sabijusi brîva, no vienas sveðvaras izpestîta, tika mûþîgi mûþos iekïauta citâ. Taèu cilvçki nav putni, kas visi kopâ var pacelties un lidot prom. Ir jâdzîvo. Tâ arî Latvijas iedzîvotâji pçc visâm Otrâ pasaules kara un pçckara notikumu ðausmâm meklçja dzîves iespçjas sev neierastajâ situâcijâ. Ikðíile kâ turîgu pilsçtnieku vasarnîcu rajons sâka attîstîties jau tajâ laikâ, kad Latvija atradâs cariskâs Krievijas sastâvâ gadâ Rîgas pilsçta toreiz Ikðíiles pagastâ ietilpstoðo Ogres parku sadalîja gruntsgabalos vasarnîcu celðanai. 2 To var uzskatît par Ogres pilsçtas sâkumu. Iespçjams, tas bija viens no iemesliem, kas sâka piesaistît atpûtniekus arî netâlu esoðajai Ikðíiles pagasta centrâlajai daïai. Viòi varçja iegâdâties zemi un bûvçt savai rocîbai atbilstoðas çkas. Ðî tendence turpinâjâs arî Latvijas pirmâs neatkarîbas laikâ 20. gadsimta 30. gados, kad blakus zemnieku saimniecîbâm attîstîjâs arî vasaras mâjas. Bûtiskâkais ierobeþojoðais faktors bija finanðu lîdzekïi. Kâ râda gada Ikðíiles apdzîvotâs vietas sadalîðanas projekts 3, Daugavas pusç iepirka lielâkus zemes gabalus un cçla lielâkas vasarnîcas, bet, piemçram, tagadçjâs Lejas ielas rajonâ vasarnîcu platîbas bija mazâkas. Zemes gabalus dalîja arî pirmajos pçckara gados, lîdz gadâ pârtrauca. Visvairâk apbûves gabalu sadalîja un vasarnîcas sâka bûvçt 20. gadsimta 50. gadu vidû un otrâ pusç, tad pamatos izveidojâs tas Ikðíiles veidols, kâdu to redzam arî mûsdienâs. 1 Daudziem varbût mazâk zinâms ir fakts, ka populârâ latvieðu bçrnu grâmatu rakstniece Zenta Çrgle pçc izglîtîbas bija profesionâla arhitekte. Z. Çrgle dzimusi gadâ un ðogad pieminam rakstnieces un arhitektes 90 gadu jubileju. No Ikðíiles projektçðanas sâkðanas gadâ rakstnieces 43 dzîves gadi bija cieði saistîti ar Ikðíili. 2 Rîgas apriòíis. Dzîve un darbs. Rîga: Latvijas Lauksaimniecîbas kamera, lpp. 3 Latvijas Valsts vçstures arhîvs, LVVA, lp. (fonds apraksts lieta lapa). Artis Çrglis 171

172 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 172 Jaunais sâkums Latvijas PSR Ministru padome gada 4. jûlijâ pieòçma lçmumu Nr un gada 11. oktobrî lçmumu Nr , saskaòâ ar tiem Ikðíilei paredzçts vasarnîcu ciemata statuss. Ðiem diviem krievu valodâ uzrakstîtajiem un LPSR Ministru padomes priekðsçdçtâja Viïa Lâèa parakstîtajiem lçmumiem ir interesanta priekðvçsture. Visi ðajâs LPSR Ministru padomes lietâs skatîtie dokumenti ir rakstîti krieviski, kas apliecina tâ laika Latvijas pakïauðanas tendences. Jau 30. maijâ Ministru padome pieòçma lçmumu Nr , kurâ, lai attîstîtu strâdâjoðo atpûtas vietu bâzi, virknei Latvijas apdzîvoto vietu noteica vasarnîcu rajonu statusu. Ðajâ lçmumâ arî noteikts, ka atseviðíu zemes gabalu lielums individuâlo vasarnîcu celtniecîbai nevar pârsniegt 1200 kvadrâtmetrus (Komunâlâs saimniecîbas ministrijas lçmuma projektos bija paredzçts 2000 m²). Sâkotnçji Ikðíile bija iekïauta ðâ lçmuma projektâ 7 ar 100 ha platîbu, 240 vasarnîcâm (60 ha platîbâ) un paredzamo vidçjo atpûtnieku skaitu 1440 cilvçki, tomçr no lçmuma tâ svîtrota, lçmuma Nr. 636 astotajâ punktâ tikai nosakot, ka attiecîgajâm atbildîgajâm institûcijâm nedçïas laikâ jâdod priekðlikumi par vasarnîcu teritorijas lietderîbu un lielumu Ikðíilç un par Staïina v.n. [vârdâ nosauktâ] kolhoza centra celtniecîbas teritoriju. Lai lçmumu Nr. 636 sagatavotu, gada 28. februârî bija izveidota starpresoru komisija, kas izbraukumos apskatîja iespçjamos vasarnîcu ciematus. 8 Komisijas atzinumâ ir raksturota arî tâ laika Ikðíile, ko ðeit atïauðos citçt apraksta veidâ. Ciemata kopçjâ platîba administratîvajâs robeþâs 168,89 ha, tajâ skaitâ: valsts un sabiedrisko organizâciju izmantoðanâ 23 zemes gabali (16,28 ha); kolhoza pârziòâ esoðâs zemes nav; 132 valsts zemes fonda gabali 84,48 ha platîbâ; 93 individuâlâs apbûves gabali 67,13 ha platîbâ; 4 Latvijas Valsts arhîvs, LVA, lp. Lçmuma apsprieðanas protokols Nr. 27 un saistîtie dokumenti, LVA, , 105., 116., 194. un 196. lp. 5 LVA, lp. Lçmums zaudçjis spçku ar LPSR MP VII lçmumu Nr. 357 (LVA, lp., lp.), kad izveidoja vienotu Latvijas kûrortu un vasarnîcu apvidu sarakstu. 6 LVA, lp. 7 LVA, lp. 8 Komisijas darba apkopojums atrodams LVA, lp., Ikðíilei veltîtâ atzinuma daïa lp. 172 Artis Çrglis

173 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 173 sabiedriskâs izmantoðanas zemes (ceïi, trotuâri) 5,75 ha. Ciemata teritorijâ ir 156 dzîvojamâs mâjas, tajâ skaitâ kolhozniekiem pieder 3. Pastâvîgo iedzîvotâju skaits ciematâ 812, tajâ skaitâ: strâdnieki un kalpotâji 243; kolhozu biedri 3; ìimenes locekïi 538; pensionâri 28. Piezîme pçc ciema padomes datiem, ik gadu vasarâ no Rîgas atbrauc lîdz 300 vasarnieku. Ciemata teritorijâ atrodas UÐOSDOR (no krievu val. ðosejas ceïu pârvalde) bâze ar 30 strâdâjoðo; Ogres rajona IK rûpniecîbas kombinâts (auðanas, adîðanas, zâbaku raþoðanas iecirkòi) 25 cilvçki; galvenâs meliorâcijas pârvaldes nodaïa 3 cilvçki; Mâkslas akadçmijas bâze, kâ arî ciema un kolhoza robeþâm pieslçdzas sovhoza Budeskalni nodaïa. Atzinumâ minçts Staïina v. n. kolhoza kopsapulces lçmums par kolhoza centra pârneðanu uz Ikðíiles ciematu, turp pârvietojot lîdz 220 kolhoznieku dzîvojamo mâju, bet vasarnîcu ciematam paredzçt ha prieþu meþa zemes dzelzceïa stacijas tuvumâ. Minçts, ka ciemata teritorija iedalîta kvartâlos, bet tie apbûves gabalos, no kuriem aptuveni 40 % apbûvçti. Ciemata plânâ iezîmçtas ielas, lielâkâ to daïa izveidota dabâ. Ciemata teritorija ir pauguraina, daïçji klâta ar prieþu meþu. No iedzîvotâju puses ir liels pieprasîjums pçc zemes gabaliem, taèu kopð gada to izdalîðana pârtraukta, jo paredzams Ikðíiles ciematu nodot apvienotâ Staïina v. n. kolhoza centra izveides vajadzîbâm. Taèu beigâs konstatçts, ka paugurainîbas, meþa un çrtâs satiksmes ar Rîgu dçï Ikðíile ir tipisks vasarnîcu ciemats. Slçdziens: ciemata teritoriju no dzelzceïa stacijas lîdz kalna krautnei (gar kapiem) vajadzçtu izdalît un nostiprinât vasarnîcu ciematam un nodot Rîgas strâdâjoðajiem paðu individuâlo vasarnîcu bûvniecîbai. Nepiecieðamîbas gadîjumâ daïu ðîs teritorijas var nodot kolhoznieku individuâlajai dzîvojamajai bûvniecîbai un kolhoza kultûras iestâþu (klubs, sporta laukums, mazbçrnu novietne, bçrnu dârzs u.c.) bûvniecîbai. Ciemata teritoriju, kas atrodas uz dienvidiem no kalna kraujas lîdz Daugavai, nodot Staïina v.n. kolhozam tâ centra bûvniecîbai. Kâ noprotams no dokumentiem, gada pavasarî un vasarâ notika cîòa par Ikðíili kâ vasarnîcu ciematu vai kâ Staïina v.n. kolhoza centru. Par pirmo variantu bija LPSR Komunâlâs saimniecîbas un Veselîbas aizsardzîbas ministrija. Par otro variantu iestâjâs pats kolhozs, Ogres rajona IK un Lauksaimniecîbas ministrija. Izskatâs, ka toreiz cîòa bijusi visai asa. Artis Çrglis 173

174 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 174 Lai sagatavotu jaunus priekðlikumus par Ikðíiles iespçjamo statusu, Komunâlâs saimniecîbas ministrija pçc vçlreizçjas iepazîðanâs uz vietas gada 20. jûnijâ atzîst 9, ka iepriekðçjâs komisijas slçdziens par ciemata ierîkoðanu nav pamatots un ir pretrunâ ar tehniskajiem un ekonomiskajiem projektçðanas apstâkïiem vasarnîcu ciematu un kolhoza centru izbûvei. Nav pareizi bûvçt vasarnîcu ciematu ziemeïu daïâ pie dzelzceïa stacijas, bet kolhoza centram iedalît zemes gabalu Ikðíiles dienvidos no kalna kores lîdz Daugavai. Visi dabas un ekonomiskie faktori diktç vasarnîcu ciemata vietu Ikðíiles dienvidu daïâ no Daugavas lîdz kapiem (neiekïaujot), bet iekïaujot profesora Sudraba vasarnîcu un ciema padomes çku. Staïina kolhoza centru ar ciematu projektçt Ikðíiles ziemeïu daïâ gar ceïu no kapiem uz staciju, baznîcas, kluba un piena rûpnîcas rajonâ. Ievçrojot ciemata dabas apstâkïus, tâ atraðanos 27 km no Rîgas un labus ceïus, Komunâlâs saimniecîbas ministrija uzskata, ka Ikðíiles izveide par vasarnîcu ciematu bûtu vçlama un nepiecieðama, lai attîstîtu to kâ atpûtas vietu Rîgâ strâdâjoðajiem, paredzot, ka kopçjâ vasarnîcu ciemata teritorija bûtu ap 100 ha (40 ha no tagadçjâ ciemata, 40 ha no valsts zemju fonda Ogres virzienâ un ap 30 ha piegriezt no kolhoza zemçm). Ievçrojot valsts iestâþu pretrunîgos secinâjumus un uzskatus, 25. jûnijâ vçl viena komisija izbrauc izskatît Ikðíiles vasarnîcu ciemata jautâjumu. 10 Ðoreiz tâ atkal konstatç, ka Ikðíiles teritorija ap 160 ha ir pauguraina un apaugusi ar prieþu meþu. Zeme lauksaimniecîbas vajadzîbâm maz piemçrota. Salîdzinoði plakana un maz apbûvçta ir teritorija dzelzceïa stacijas rajonâ. Tâlâk pârstâstîts komisijas iepriekðçjais Ikðíiles apraksts. Papildus minçts, lîdz ar 350 vasaras atpûtniekiem citi brauc tikai uz brîvdienâm. Piemçram, saskaòâ ar dzelzceïa stacijas priekðnieka ziòojumu 24. jûnijâ Ikðíiles stacijâ pârdots 500 biïeðu, lai cilvçki atgrieztos Rîgâ [lîgotâji autora piez.]. Atpûtnieku skaits gadu no gada augot. Ievçrojot to, ziòojuma autors A. Sarma uzskata, ka Ikðíilei ir vasarnîcu ciemata raksturs un tâ to vajag saglabât. Kolhoza centra bûvniecîbu rekomendçts realizçt uz valsts zemes fonda zemes pie dzelzceïa stacijas, kur teritorija ir 9 LVA, lp. 10 Komunâlâs saimniecîbas grupas priekðnieka A. Sarmas VI slçdziens LPSR MP priekðsçdçtâjam V. Lâcim vasarnîcu ciemata Ikðíile teritorijas tâlâkâs izmantoðanas jautâjumâ, LVA, lp. 174 Artis Çrglis

175 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 175 Ikðíiles apkârtnes zemes iedalîjums gadâ vasarnîcu ciemata noteikðanas ministriju komisijas materiâlos (LVA, 270. f., 2. apr., l., 120. lp.) plakana, sausa un piemçrota kolhoza centru bûvniecîbai, savukârt maz piemçrota vasarnîcâm. Ðî slçdziena otrâ pusç ar A. Sarmas roku pierakstîtas papildu ziòas par Ikðíili. Kolhozs 181 [mâjas?]. 670 cilvçki, strâdâjoðie 151 (18 50 gadi), zeme 1421 ha, max 678 [cilvçki?]. Ikðíile [ðie dati atðíiras no iepriekð minçtajiem] 606 cilvçki, strâdâ 288 kalpotâji un strâdnieki (49 uz vietas), bçrni un veci 292, nekur nestrâdâ 55. Mâjas privâtas 71 (17,7 ha), kolhoznieku mâjas 8 (4,8 ha), valsts fonda 32+18=50 mâjas ap 20 ha, nesadalîts 120 ha (168,8 ha). Kâ redzams, vienprâtîbas un precizitâtes augstâkajâm instancçm par Ikðíili nav bijis, tomçr gala rezultâtâ, pieòemot LPSR Ministru padomes gada 4. jûlija lçmumu Nr. 796, uzvarçja Komunâlâs saimniecîbas ministrijas viedoklis. Ministru padome nolçma Ikðíilei dot vasarnîcu ciemata statusu, savukârt Staïina v.n. kolhoza centra celtniecîbai pieðíirt ha zemes dzelzceïa stacijas tuvumâ. Ðâds Ministru padomes lçmums radîja neapmierinâtîbu kolhozâ, un gada 21. septembrî kolhozs nosûtîja garu ierakstîtu vçstuli LPSR Artis Çrglis 175

176 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 176 Ministru padomei, personîgi Ministru padomes priekðsçdçtâjam b. Lâcim. 11 Vispirms vçstulç aprakstîta kolhozu veidoðanâs gada jûlijâ abi kolhozi [Staïina v.n. un Pareizais ceïð ] nolçma apvienoties, un kolhozs vçrsâs pie rajona vadîbas ar lûgumu iekïaut tajâ blîvi apdzîvoto Ikðíiles ciema kolhoza teritoriju, kâ arî sovhoza Budeskalni teritoriju (191 ha). Bez tâ kolhozâ nevar organizçt pareizas augu sekas, izmantot un ieviest pareizu lauksaimniecîbas maðînu izmantoðanu, nevar izveidot kultûras, dzîvoðanas un saimniecisko kolhoza centru. Minçts, ka ikðíilieði nestâjas kolhozâ un Ikðíiles teritorija kâ íîlis sadala kolhoza zemes. Rajons ir atbalstîjis kolhoza lûgumu, un kolhozs cerçja, ka tâpat darîs arî LPSR Ministru padome. Bet par mûsu lielu izbrînu, iznâca ne tâ, kâ mçs cerçjâm. Uzzinot par 4. jûlija lçmumu, mûsu arteïa kolhoznieki 25. jûlija kopçjâ sapulcç nolçma LPSR Ministru padomei pârsûdzçt ðo lçmumu, lai tâ pârskata savu 4. jûlija lçmumu un atceï to kâ kïûdainu. Mums liekas, ka daþas organizâcijas un personas maldinâja LPSR MP tajâ, ka Ikðíile ir çrts punkts vasarnîcu ciematam un ka tâ izdalîðana par vasarnîcu ciematu netraucçs kolhoza darbam. Tas ïoti traucçs kolhozam. Kolhozs raksta, ka padomju varas gados Ikðíilç ienâca tikai trîs vasarnîcu òçmçji un ka labâk vasarnîcu ciematu taisît 6 km attâlajâ Jaunogrç. Savukârt Ikðíilç ir 13 saimniecîbas, kas ir kolhoza biedri, un blîvi apdzîvotâs Ikðíiles pievienoðana kolhozam radîs priekðnoteikumus, lai pârçjâs saimniecîbas iestâtos kolhozâ. Mçs uzstâjîgi prasâm òemt to visu vçrâ un atcelt gada 4. jûlija LPSR MP lçmumu kâ kïûdainu un pieòemt lçmumu par blîvi apdzîvota Ikðíiles ciemata teritorijas pievienoðanu kolhozam 168 ha platîbâ un nodot kolhozam sovhoza Budeskalni fermu ar zemes platîbu 191 ha. Ogres rajona Staïina v.n. kolhoza priekðsçdçtâjs Vaïikovs. Tajâ laikâ vajadzçja lielu drosmi iebilst augstâkajâm instancçm, bet laikam jau kolhozs ar Staïina vârdu to varçja atïauties. Nereaìçt uz tâdu vçstuli nevarçja, un Vilis Lâcis uzlika rezolûciju b. Ozoliòam un Novikovam lûdzu vçlreiz izpçtît ðo jautâjumu un saskaòot papildus ar Latvijas KP(b) CK lçmumiem. Tika izveidota kârtçjâ komisija (ðoreiz 6 cilvçku sastâvâ), kas septembra beigâs un oktobra sâkumâ, klâtesot kolhoza priekðsçdçtâjam Vaïikovam, atkal pievçrsâs Ikðíilei. 12 Pçc viedokïu 11 LVA, lp. 12 LVA, lp. 176 Artis Çrglis

177 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 177 apmaiòas komisija nonâca pie slçdziena lai savienotu Staïina v.n. kolhoza zemes, lietderîgi palielinât zemes gabalu kolhoza centra celtniecîbai no ha lîdz ha. Palielinâðanu veikt Ikðíiles ziemeïu daïâ gar dzelzceïu. Budeskalnu nodoðana nebûtu lietderîga gada 11. oktobrî LPSR Ministru padome pieòçma lçmumu Nr. 1267, ievieðot labojumus 4. jûlija lçmumâ, atïaujot nepiecieðamîbas gadîjumâ Ikðíiles vasarnîcu ciemata ziemeïu daïâ (gar dzelzceïu) kolhoza centra celtniecîbai izdalît ha zemes kolhoza centra administratîvo un dzîvojamo mâju izbûvei. Lîdz ar to jautâjums tika izlemts un kolhozs dabûja pavisam nedaudz no prasîtâ, savukârt strâdâjoðie ieguva vasarnîcu izbûves iespçjas un Ikðíile varçja turpinât jau 20. gadsimta sâkumâ iesâkto attîstîbas gaitu. Projektçðanas darbu sâkums Jau nâkamajos gados pçc LPSR Ministru padomes lçmumiem ïoti lçnâm atjaunojâs vasarnîcu apbûves gabalu pieðíirðana, tomçr ðis process aktîvâk pieauga tikai un nâkamajos gados. Apbûves gabalu pieprasîjumu kïuva arvien vairâk, bet nebija veikti pat ciema zemes ierîcîbas darbi un nospraustas tâ robeþas, tâpçc bija nepiecieðams steidzami ðos darbus sâkt. Diezin vai vairs noskaidrojams, kâ sâkâs Ikðíiles ciema darbaïauþu deputâtu padomes izpildkomitejas un arhitektes Zentas Çrgles sadarbîba ðâ uzdevuma veikðanâ. Iespçjams, ka tâ bija kâda Ikðíiles izpildkomitejas vçstule Latvijas PSR Lauksaimniecîbas ministrijas Zemes ierîcîbas un augu seku pârvaldei (vçlâkais Latvijas valsts projektçðanas institûts Latgiprozem ), kurâ Zenta Çrgle tajâ laikâ strâdâja par inþenieri zemes ierîkotâju kolhozu ciematu plânoðanâ. Iespçjams, ka tie bija kâdi citu ciematu vadîbas ieteikumi, jo arhitekte jau bija piedalîjusies vairâku ciematu projektçðanâ tâ bija viòas specializâcija. 50. gadu sâkumâ Z. Çrgle piedalîjâs Ogres rajona Kalnezeres ciema kolhoza Parîzes komûna izbûvç, par to tapa raksts Ogres rajona laikraksta Padomju Ceïð gada 7. janvârî, kâ arî virkne citu publikâciju par ciematu projektçðanu. Arhitektûras studijas Z. Çrgle sâka gadâ jau vâcu laikâ. Mâcîbas bija jâatsâk pçc padomju varas atjaunoðanas gadâ gadâ Artis Çrglis 177

178 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 178 Arhitekte un rakstniece Zenta Çrgle 20. gs. 50. gadu otrajâ pusç absolvçta Latvijas Valsts universitâtes Arhitektûras fakultâte. Diplomdarba tçma Juglas manufaktûras strâdnieku ciemats atbilda ciematu plânoðanas specializâcijai. Tagad ðâdu speciâlistu sauktu par teritorijplânotâju. Ðâ paða gada 10. decembra numurâ laikraksts Padomju Jaunatne publicç jaunâs arhitektes rakstu Bûvçsim daiïus un praktiskus kolhozu ciematus. Tas ir laiks, kad sarakstîts un þurnâlâ Bçrnîba turpinâjumos publicçts rakstnieces pirmais pusaudþu garstâsts Mûsu sçtas bçrni gadâ tas iznâk grâmatâ gada 2. oktobrî Ikðíiles ciema DDP izpildkomitejas priekðsçdçtâjs Èerkovskis, Viktors Lavrentija dçls, un arhitekte Çrgle, Zenta Ernesta meita, noslçdza lîgumu uz vienas lapas, kurâ deputâtu padome uzdod, bet arhitekte apòemas izstrâdât Ikðíiles ciema plânojuma shçmu mçrogâ 1:2000, kur parâdîts ielu tîkls, atseviðíie apbûves gabali, sabiedriskâs çkas u.c., un apstiprinât to attiecîgajâs instancçs. Arhitekte darbu apòemas veikt divu mçneðu laikâ pçc plânoðanai nepiecieðamo materiâlu saòemðanas. Atalgojums par plânojuma shçmu tiek nolîgts 2500 rubïu. 13 Kopçjâ ciemata projektçjamâ platîba nav norâdîta, bet ðâ 13 Z. Çrgles mantinieku privâtais arhîvs. 178 Artis Çrglis

179 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 179 Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçmas izstrâdes darba lîgums. Rakstîts ar Z. Çrgles roku gada 2. oktobris Artis Çrglis 179

180 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 180 Ikðíiles vasarnîcu ciemata zemes robeþu skice. Zîmçjis K. Brâíis lîguma gada 2. februâra papildinâjums liecina, ka, slçdzot pamatlîgumu 2. oktobrî, Ikðíiles ciema padomes priekðsçdçtâjs b. Èerkovskis V. L. apgalvoja, ka Ikðíiles vasarnîcu ciemata zemes platîba esot 65 hektâri pçc viòa rîcîbâ esoðiem datiem. No tâ arî ticis aprçíinâts atalgojuma lielums. To gadu padomju birokrâtijas apstâkïos dîvains liekas fakts, ka lîgumu slçdza nevis divas iestâdes, bet gan izpildu komiteja ar privâtpersonu gada rudenî izpildkomiteja slçdza lîgumu par Ikðíiles ciema ârçjo robeþu un situâcijas uzmçrîðanu vai nu ar paðu darba veicçju mçrnieku Kârli Brâíi, vai ar iestâdi, kurâ viòð strâdâja. Kâ liecina Jçkabpils 180 Artis Çrglis

181 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 181 zonâlâ valsts arhîva (JZVA) materiâli, uzmçrîðanas darbi sâkti gada 4. oktobrî un pabeigti gada 2. decembrî, 14 daïa darbu gan turpinâjâs vçl gadâ. Tâlâk veikti kamerâlie darbi, un Jçkabpils zonâlajâ valsts arhîvâ atrodams to galarezultâts Ogres rajona Ikðíiles ciema padomes Ikðíiles vasarnîcu ciemata zemes robeþu skice mçrogâ 1: Uzraksts uz tâs liecina: Pçc gada uzmçrîjuma Ikðíiles vasarnîcu ciemata zemes kopplatîba ir 120,14 ha, ieskaitot visus ceïus. Ciemats izrâdîjâs gandrîz divas reizes lielâks, nekâ vietçjâ vara uzskatîja. Skice nav datçta, bet, sprieþot pçc visa, tâ tapusi gada paðâ sâkumâ gada 2. februârî ar arhitekti parakstîts 2. oktobra darba lîguma papildinâjums, kas paredz:.. lai atlîdzinâtu ievçrojami pavairojuðos darbu, kas cçlies sakarâ ar Ikðíiles vasarnîcu ciemata lielâku zemes platîbu,.. samaksât papildu atlîdzîbu 1200 rubïu apmçrâ. Tâtad kopçjâ projektçðanas atlîdzîba bija 3700 rubïu. Jâdomâ, ka papildu vienoðanâs bijuðas arî vçlâkos gados, jo ik pa brîdim bija nepiecieðamas izmaiòas vai arî Ikðíiles vasarnîcu ciematam pievienoja zemi, kam arî bija jâizstrâdâ plânojums. Izpildkomitejas sçdçs vairâkkârt apspriesti ar plânoðanu saistîti jautâjumi gada 18. decembrî (protokols Nr. 16) un gada 10. janvârî (protokols Nr. 1) 16 skatîts jautâjums par Ikðíiles kapsçtâm. 18. decembra sçdç klausîjâs ciema padomes priekðsçdçtâja Èerkovska ziòojumu par Ikðíiles ciemâ atrodoðos kapsçtu slçgðanu un jaunas kapsçtas atklâðanu, sakarâ ar Ikðíiles ciemata straujo individuâlo ìimeòu mâju bûvniecîbu ir radusies nepiecieðamîba slçgt Ikðíiles ciemâ atrodoðâs divas vecas kapsçtas. Lîdz ðai sçdei bija jau pieðíirti 63 apbûves gabali. Ðeit arî parâdâs pirmâ ziòa par plânoðanas darbiem Ikðíilç: No architekta un zemes mçrnieka patreiz tiek izdarîta Ikðíiles vasarnîcu ciemata uzmçrîðana un izbûves ìenerâlplânu sastâdîðana. Pçc tâ laika noteikumiem, apbûves gabalus nevarçja iedalît tuvâk par 300 metriem no kapsçtas. Tas radîja situâciju, ka lielâkajâ daïâ ciema teritorijas nevarçja projektçt apbûves gabalus. Kâ kuriozu varçtu atzîmçt protokolâ minçto faktu par kapu vecumu: Par Ikðíiles kapiem piebilstams, ka viòi ir ïoti veci, pastâv no XII gadsimteòa, ir saglabâjuðies kapu 14 Mçrîðanas þurnâls. JZVA, lp. 15 JZVA, lp. 16 JZVA, lp. Artis Çrglis 181

182 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 182 uzraksti no XII gadsimta. Tâdçï Ikðíiles ciema padomes izpildkomiteja nolemj ierosinât Ikðíiles kapsçtas (luterâòu un pareizticîgo) slçgt un atklât jaunu kapsçtu Ogres rajona Ikðíiles ciema Staïina vârdâ nosauktâ lauksaimniecîbas arteïa teritorijâ ciemata ziemeïrietumu pierobeþâ. Tiek lûgts Ogres rajona darbaïauþu deputâtu padomei apstiprinât ðo lçmumu. Atkârtoti izskatot ðo jautâjumu 10. janvârî, minçts, ka Ikðíiles ciema darbaïaudis un atbraucçji pieprasa apbûves gabalus individuâlai bûvniecîbai, bet bûvçties nedrîkst 300 metru zonâ no kapiem. Ðoreiz Ikðíiles izpildkomiteja lûdz Ogres rajona izpildkomiteju ierosinât jautâjumu LPSR Ministru padomç, lai atïautu izmantot kapsçtas vajadzîbâm Staïina kolhoza zemes gabalu ap 4 ha platîbâ. Norâdîts, ka smilðu zemes gabals ar sîkâm priedçm nav izmantojams lauksaimniecîbai, bet ir derîgs jaunai kapsçtai. Saskaòojot protokolu ar plânu, paredzçtâ vieta laikam atradusies tagadçjâ meþiòâ Lejas ielas galâ aiz Îsâs ielas, aptuveni 400 metru no Ikðíiles vasarnîcu ciemata toreizçjâs robeþas. Varbût tâpçc viena no turienes ielâm nosaukta par Miera ielu, lîdzîgi kâ Klusâ iela pie vecajiem kapiem. Kapsçtu likvidçðanas lçmumi gan palika tikai vçlmju lîmenî. Arî tagad, 55 gadus vçlâk, vecie kapi vçl arvien tiek izmantoti, savukârt jaunos Ikðíiles kapus ierîkoja nevis Lejas ielas galâ, bet patâlâk aiz dzelzceïa pie Tînûþu ceïa. Iespçjams, kâdâ brîdî tika atcelts vai citâdi apiets augstâko instanèu noteiktais 300 metru robeþjoslas ierobeþojums, jo tas ne 1955., ne gada shçmâ nav ievçrots. Arî pati arhitekte Zenta Çrgle apbûves gabalu izvçlçjâs tieðâ kapu tuvumâ. Ja nu ðo ierobeþojumu nâktos ievçrot, tad lielu Ikðíiles daïu (pusi no toreizçjâ vasarnîcu ciemata teritorijas), ko aptuveni ierobeþo Ozolu, Birzes, Skolas iela, lînija no Ozoliòiem cauri parkam lîdz Íirðu ielai, nedrîkstçtu iedalît individuâlajai apbûvei. Vçlreiz likvidçt vçsturiskos, vecâkos darbojoðos kapus Latvijâ tika rosinâts, projektçjot un bûvçjot Rîgas HES 20. gadsimta 70. gadu sâkumâ gada 26. maijâ 17 Ikðíiles ciema izpildkomiteja, sçdç piedaloties arî arhitektei Zentai Çrglei, cita starpâ izskatîja divus jautâjumus, kas attiecas uz raksta tematiku: pirmkârt, Ikðíiles vasarnîcu ciemata (plânojuma) ielu nosaukumu apstiprinâðana; otrkârt, Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçmas caurskatîðana un apstiprinâðana. 17 Protokols Nr. 7, JZVA, lp. 182 Artis Çrglis

183 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 183 Ikðíiles vasarnîcu ciemata kvartâla pie Daugavas apbûves shçma gada variants ar apbûves laukumiem (JZVA, 259. f., 1. apr., 265. l., 99. lp.) Par pirmo jautâjumu ziòoja izpildkomitejas priekðsçdçtâjs V. Zakss. Nolçma 1. Apstiprinât ielu nosaukumus Ikðíiles v/c [vasarnîcu ciemata] pçc zemâkminçtâ nosaukuma un izgatavot ielu uzrakstus un numurus lîdz 30.VII Uzdot visu privâto mâju îpaðniekiem pçc izp. kom. lçmuma izgatavot mâju numurus pçc dotâ parauga. Laikam vietçjai padomei lielas varas nebija, jo lçmuma 3. punktâ lûgts Ogres rajona izpildkomiteju apstiprinât ðo lçmumu. Kopumâ tika apstiprinâti 33 ielu nosaukumi un adresâcija: Krasta, Parka, Kraujas, Raudu iela, Daugavas prospekts, Sporta, Robeþu, Vimbas, Asaru iela, Liepu aleja, Padomju, Rîgas, Klusâ, Âbolu, Íirðu, Lejas, Skolas, Kalna, Pïavu, Ziedu, Bçrzu, Komjaunatnes, Strçlnieku, Dârzu, Mçrnieku, Lîkâ, Pionieru, Miera, Vârpu, Roþu, Puíu, Lapu un Prieþu iela. Artis Çrglis 183

184 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 184 Otrajâ jautâjumâ par plânojuma shçmas apstiprinâðanu referçja autore, arhitekte Z. Çrgle. Tika ziòots, ka par pamatu òemti mçrnieka Brâía situâcijas uzmçrîjumi. Shçmu sastâdot, ietvertas pastâvoðâs çkas, apstâdîjumi, ielas. Nedaudzas ielas iztaisnotas vai likvidçtas, paredzot to vietâ jaunas. Galvenais sabiedriskais centrs paredzçts paðreizçjâ Tautas nama teritorijâ. Tur iecerçts uzcelt skolu, çdnîcu, veikalu, frizçtavu u.c. çkas. Ceïu tîkls izveidots tâ, lai centrs bûtu çrti sasniedzams. Apbûves gabalu lielums 1200 m². Cik noprotams, arhitekte ar pietâti izturçjusies pret vecajiem gruntsgabaliem, pagaidâm atstâjot tos esoðajâ lielumâ, gan saprotot, ka tas nebûs mûþîgi: Pastâvoðos apbûves gabalus, kas lielâki par augðminçto normu, paredzçts ar laiku sadalît. Noklausoties ðo ziòojumu un debatçs izteikto (tâtad tomçr bija diskusija), izpildkomitejas locekïi atzina, ka gada plâns ir pieòemams. Sçdç nolçma apstiprinât plânojuma shçmu ar ðâdu grozîjumu daïu apbûves gabalu gar ðoseju Rîga Daugavpils [toreiz un tagad Rîgas iela] Daugavas pusç likvidçjami (9 gabali) un to vietâ paredzams parks, estrâde utt. kâ papildinâjums pie tur projektçtâ stadiona. Ðo rîkojumu var redzçt gadâ apstiprinâtajâ plânâ, kur gar Rîgas ielu starp Sporta un Peldu ielu ieprojektçts parks ar estrâdi pie Peldu ielas un stadionu centrâ. Ðî zaïâ zona neapbûvçta eksistçja apmçram 30 gadus, pçc tam palçnâm situâcija mainîjâs, un paðreiz jau gandrîz visa ðî teritorija (izòemot paðu galu pie Peldu ielas) ir aizbûvçta, kâ arhitekte to bija paredzçjusi gadâ. Izpildkomiteja treðo reizi atkârto savu lçmumu par luterâòu un pareizticîgo kapsçtu slçgðanu un jaunas kapsçtas ierîkoðanu, ierosinot Staïina kolhoza kopsapulci izdalît tai zemes gabalu. Òemot vçrâ lielo apbûves gabalu pieprasîjumu skaitu, Ikðíiles izpildkomiteja ierosina kolhoza kopsapulci pieðíirt Ikðíiles vasarnîcu ciematam zemes gabalu, ko robeþo dzelzceïð, Ikðíiles vasarnîcu ciemats un ceïð, kas ved uz ðoseju. Atzîmçts, ka minçtajâ teritorijâ atrodas ap 40 individuâlo ìimeòu, kas nesastâv kolhozâ, kâ arî nelietojams zemes gabals kalns. Protokolâ arî minçtas Zvirgzdi, Aizvçji, Melleni, Danèi, Asari mâjas, kurâs nav strâdâjoðo kolhoznieku, tajâs mît invalîdi, gados veci ïaudis. Ar laiku tâ arî notika, un gada plânojuma shçmâ abas ðîs teritorijas jau ir iekïautas vasarnîcu ciematâ. Tâ ir teritorija, ko paðreiz ieskauj Ikðíiles robeþa Egïu ielas galâ, dzelzceïð, Pârbrauktuves, Stacijas iela un tagadçjâ 184 Artis Çrglis

185 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 185 Rîgas Daugavpils ðoseja un teritorija Ozolu un Rîgas ielas stûrî (bijusî Mellçnu mâju zeme un Danèu krogs) gada plânojuma shçmâ teritorija uz ZR no Birzes ielas lîdz dzelzceïam atzîmçta kâ Rezerves teritorija. Vçlâkos gados izpildkomiteja panâk, ka to apmaiòas kârtîbâ atsavina kolhozam, un gada plânâ te jau ieplânotas individuâlâs vasarnîcas un lielâkais daudzdzîvokïu namu kvartâls. Tâpat pieguloðo zemes gabalu îpaðniekiem atïâva izmantot ielu paplaðinâjuma un sanitârâs aizsardzîbas joslas, kas daudziem palielinâja izmantojamâs zemes platîbu virs pieðíirtajiem 1200 kvadrâtmetriem. Zemes privatizâcijas procesâ 20. gadsimta 90. gados ðîs ielu paplaðinâjuma joslas lielâkoties arî tika privatizçtas. Tika arî noteikts, ka vispirms apbûvçjami sektori gar veco Rîgas Daugavpils ðoseju, ciema padomes apkârtne un teritorija ap parku. Sudrablapsu audzçtâjiem ieteica pârvietot audzçðanas vietas atbilstoði sanitârajiem noteikumiem. Tâ kâ plâns bija apstiprinâts, pilsonim Brâíim uzdots nekavçjoties sâkt kupicu nosprauðanu dabâ. Pçdçjais lçmuma punkts plânojuma shçmas sakarâ: Caur Ogres r. i. k. lûgt LPSR Augstâko Padomi apstiprinât LPSR Ministru Padomes 1951.g.11.X lçmumu Nr. 1267, kur Ikðíile paredzçta kâ vasarnîcu ciemats gada 9. augustâ 18 Ogres rajona Darbalauþu deputâtu padomes izpildu komiteja sçdç uzklausîja Ogres rajona DDP IK Komunâlâs saimniecîbas nodaïas vadîtâju b. Smislovu par Ikðíiles vasasrnîcu ciemata plânojuma shçmas apstiprinâðanu. Tika pieòemts lçmums Nr Konstatçjoðâ daïâ Ogres IK lçmums atkârtoja arhitektes ziòojumu Ikðíiles ciema izpildkomitejâ 26. maijâ. Lçmumu daïâ apstiprinâta Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçma. Ogres rajona Komunâlâs saimniecîbas nodaïai uzdots lîdz gada 1. oktobrim nospraust dabâ ciemata plânojuma shçmu, savukârt Ikðíiles ciema padomes priekðsçdçtâjam b. Zaksam uzlikts par pienâkumu vasarnîcu ciematu izbûvçt saskaòâ ar plânojuma shçmu, kâ arî nodroðinât shçmâ paredzçto ciemata labierîcîbu izbûvi, ielu un apstâdîjumu ierîkoðanu. 18 JZVA, , 2., 34. un 35. lp. Artis Çrglis 185

186 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 186 Tâpat Ogres rajona DDP IK lûdz Latvijas PSR Ministru padomi atïaut slçgt pastâvoðâs kapsçtas un iekârtot jaunas, kâ arî paredzçt turpmâkos gados valsts celtniecîbas plânâ Ikðíiles vasarnîcu ciematâ jaunu sabiedrisku çku celtniecîbu vidusskolas un tirgus laukuma izbûvi. Savukârt LPSR Augstâkajâ padomç tiek piedâvâts rosinât jautâjumu par LPSR Ministru padomes gada 4. jûlija lçmuma Nr. 796 un gada 11. oktobra lçmuma Nr par Ikðíiles ciema apdzîvotas vietas ieskaitîðanu par vasarnîcu ciematu apstiprinâðanu. Ar to nu Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma izstrâdes pirmâ stadija bija pabeigta. Tâ ir teritorija, ko ietver Ozolu iela, Birzes, Prieþu, Îsâ, Lejas, Neïíu, Ganu, Peldu, Krasta, Robeþu un Rîgas iela lîdz krustojumam ar Ozolu ielu. Tika likts pamats tai ielu un apbûves struktûrai, kas ar nâkamo desmitgaþu uzslâòojumiem un izmaiòâm eksistç vçl joprojâm. Ar to viss nebeidzâs gada 25. jûnijâ 19 Ikðíiles ciema padomes izpildkomiteja apsprieda jautâjumu par vasarnîcu ciemata apstiprinâtâs plânojuma shçmas dabâ nosprauðanu. Par ðo jautâjumu ziòoja mçrnieks zemes ierîkotâjs Kârlis Brâíis un ciema padomes priekðsçdçtâjs Augusts Rozenbergs gada 30. maijâ tika sastâdîts pârbaudes akts par ciemata robeþu dabâ nosprauðanu. Izpildkomiteja lçma apstiprinât ðo pârbaudes aktu un nosûtît to Ogres rajona izpildkomitejas komunâlai daïai. Vienlaikus lemts, ka robeþas, ielas nokârtot, praktiski izvedot nepiecieðamos darbus uz vietas. Laikam tomçr iezîmçðanas darbi dabâ tik âtri nav veikuðies, kâ to paredzçja Ogres DDP izpildkomitejas lçmums pabeigt lîdz gada 1. oktobrim. Uz papîra viss tika pabeigts ar 8 mçneðu kavçðanos, bet piezîme par praktisko darbu gaitu liecina, ka dabâ darbs vçl kâdu laiku turpinâjâs. Nâkamreiz ar plânojumu un apbûvi saistîtie jautâjumi apspriesti gada 26. februârî. 20 Skatîts jautâjums par tirgus laukuma pârskaitîðanu apbûves gabalos. Padomes priekðsçdçtâjs A. Rozenbergs ziòoja, ka tirgus laukumu atvçrs kolhoza teritorijâ, tâpçc domâtâs teritorijas ciemâ lietderîgi iedalît apbûves gabalos. Tâ arî nolçma gada shçmâ tirgus laukums paredzçts Dîíu un Mçrnieku ielu stûrî pie kapiem gada plânojuma shçmâ tas vairs nav redzams, tâ vietâ ieplânoti astoòi jauni apbûves laukumi. 19 JZVA, lp. 20 Protokols Nr. 3, JZVA, lp. 186 Artis Çrglis

187 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 187 Zemes gabalu pieprasîjumu skaits nemazinâjâs, un gada 13. augustâ 21 Ikðíiles izpildkomiteja nolçma: Òemot vçrâ lielo daudzumu iesniegumu dçï zemes individuâlai bûvniecîbai, lûgt Ogres r. darbaïauþu deputâtu izp. komiteju piekrist un lûgt Architektûras pârvaldi atïaut zaïo zonu, Rîgas ðosejas Daugavas bijuðu sakòu dârzi meliorâcijas kantorim un pludinâðanas kantorim, kurð tagad pârvests uz Íegumu (atïaut) pârskaitît apbûves gabalos. [Protokola stils saglabâts.] gada 18. novembrî priekðsçdçtâjs A. Rozenbergs ziòo, ka sakarâ ar apbûves gabalu lielo pieprasîjumu skaitu un fonda zemes trûkumu Ikðíiles ciemam lietderîgi bûtu apmaiòas ceïâ iegût zemi no Staïina v.n. kolhoza, kas ir mazvçrtîga, pieðíirot kâ pretdevu kolhozam Ogres salu un Tînûþu ciemâ atrodoðâs fonda pïavas. Tâ arî nolemj lûgt Ogres r. izp. komitejas piekriðanu L/a Staïina v.n. lietoðanâ esoðo zemi Rîgas 27. klm. pârbrauktuve lîdz maziem vârtiem 29. dz. kilometram pieðíirt Ikðíiles ciemam kâ fonda zemi apbûves gabalu iemçrîðanai. Kalna Zvirgzdi, Aizvçji, Melleni, Danèi, Asari. Pusotra gada laikâ nekas nav noticis, jo tas ir atkârtots pieprasîjums gada 26. maija lçmumam. Pârfrâzçjot slaveno teicienu, varam teikt, ka priekðnieku dzirnas maï lçni, bet labi. Ðoreiz gan jautâjums izlemts operatîvi, jo gada plânojuma shçmâ ðîs teritorijas jau iekïautas. Sakarâ ar lielâkâs daïas zemes gabalu izdalîðanu un gaidot gada plânojumu, gadâ pieðíir tikai 41 apbûves gabalu, treðo daïu no iepriekðçjâ gadâ pieðíirtajiem. Taèu gadâ pçc papildu teritoriju pieðíirðanas to skaits atkal bûtiski pieaug. Ikðíiles izpildkomitejas lçmumiem un nemitîgajiem lûgumiem laikam ir bijis rezultâts gada 16. augustâ 22 noslçdzâs arhitektes Zentas Çrgles darbu otrais posms. Ðajâ dienâ Ikðíiles vietçjâ vara lçma par pârstrâdâtâ un papildinâtâ Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçmas apstiprinâðanu. Noklausîjâs Lauksaimniecîbas ministrijas Zemes ierîcîbas pârvaldes arhitektes Z. Çrgles ziòojumu par gadâ sastâdîtâs un apstiprinâtâs Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçmas papildinâðanu ar gadâ no Staïina v.n. lauksaimniecîbas arteïa pievienotiem un ieprojektçtiem apbûves gabaliem 29,9 ha platîbâ. Izpildkomiteja nolçma pârstrâdâto un papildinâto shçmu apstiprinât kâ atbilstoðu ciemata izbûves vajadzîbâm 21 Protokols Nr. 10, JZVA, lp. 22 Protokols Nr. 9, JZVA, lp. Artis Çrglis 187

188 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 188 (tas atzîmçts arî uz plânojuma shçmas), kâ arî lûgt Ogres rajona DDP IK izdarît to paðu gada 26. augustâ plâns saskaòots Ogres rajona Komunâlajâ nodaïâ, 27. augustâ Ogres rajona sanitâri epidemioloìiskajâ stacijâ un Brîvprâtîgo ugunsdzçsçju biedrîbâ. Uz plâna ir atzîme, ka gada 26. augustâ shçma caurskatîta un saskaòota Ogres rajona DDP Izpildu komitejas sçdç. Taèu, caurskatot ðîs sçdes protokolu 23, nekas tâds netika konstatçts. Arî citos protokolos ne. Iespçjams, birokrâtiskas kïûdas dçï jaunâ plânojuma shçma augstâkajâ instancç tâ arî palika nesaskaòota, kaut gan Ogres rajonu vadîtâju paraksti uz plâna ir gada 30. septembrî plânojumu saskaòoja jau LPSR Ministru padomes Valsts celtniecîbas un arhitektûras padomes priekðsçdçtâja vietnieks Ç. Kiðç. Noklausoties priekðsçdçtâja A. Rozenberga ziòojumu, fonda zemes trûkuma dçï nolçma vecajâm saimniecîbâm zemes platîbu samazinât uz likumîgo zemes platîbu 0,12 0,15 ha. Pârçjo ieskaitît valsts fondâ apbûves gabalu pieðíirðanai. Arhitektes gada 26. maijâ aizstâvçtais viedoklis pçc trîs gadiem vairs nebija òemts vçrâ. Cik man zinâms, laikam vienîgie nesamazinâtie zemes gabali palika tikai LLA profesora Jâòa Sudraba un komponista Anatola Liepiòa rîcîbâ. Pârçjiem vienîgais mierinâjums bija izpildkomitejas lçmums nocenot uz apbûves gabaliem atrodoðâs vçrtîbas, augïu dârzus, pamatus, saimniecîbas çkas, þogus. Tam tika izveidota speciâla komisija. Bet vai tas tâ arî notika pçc tiesas un taisnîbas, liecîbu paðreiz nav gada 22. jûlija sçdes protokolâ Nr. 7 sakarâ ar sadzîves pakalpojumu uzlaboðanu republikâ izpildkomitejas sekretâres A. Audariòas ziòojumâ konstatçts, ka Ikðíiles iedzîvotâju skaits ir pavairojies gandrîz lîdz 3000, ieskaitot pagaidu iedzîvotâjus, tâtad aug arî iedzîvotâju prasîbas, bûtu vajadzîga frizçtava, pirts, gaïas veikals, vajadzçtu paplaðinât medpunktu ar telpâm stacionârai ârstçðanai. Nolçma atvçrt medpunktu jaunâs telpâs Frelihu mâjâs [çka, ko daudzi ikðíilieði atceras kâ Lejas veikalu un grâmatnîcu padomju laikos Liepu alejas galâ], nodroðinot stacionâro ârstçðanu piecâs gultâs. Lai Frçlihu mâju atbrîvotu, nolemts uzteikt telpas Ogres rûpkombinâtam, kas tur bija izvietojis trikotâþas cehu. Savu pirti nolçma nebûvçt, bet paplaðinât padomju saimniecîbas Budeskalni 23 JZVA, lieta. 188 Artis Çrglis

189 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 189 Ikðíiles fermas pirti, darot to pieejamu visiem Ikðíiles iedzîvotâjiem. Uzdots sekmçt frizçtavas atvçrðanu un izdarît to gadâ. Par loìisku noslçgumu 50. gadu otras puses Ikðíiles plânojumam var kalpot gada 25. septembra Ikðíiles ciema izpildkomitejas sçdes 9. protokols 24. Klausîjâs Ivana Akimova dçla Baranova iesniegumu par apbûves gabala pieðíirðanu standarta mâjiòas izbûvçðanai Ikðíiles ciemâ. Nolçma: Sakarâ ar to, ka Ikðíiles ciemâ brîvu apbûves gabalu nav, ja radîsies brîvs apbûves gabals, kas nebûvçsies, pieðíirams agrâk iesnieguðiem. Baranovam I. A. atteikt. Savs kaktiòð, savs stûrîtis zemes Uzdroðinâðos apgalvot, ka Ikðíiles vasarnîcu ciemata izveidei un cilvçku lielajai vçlmei pçc apbûves gabaliem ir dziïâka, ne tikai utilitâra jçga gadâ viens no padomju varas pirmajiem aktiem bija zemes nacionalizâcija un tâs pasludinâðana par visas tautas îpaðumu. Darba zemniekiem lietoðanai tika nodoti lîdz 30 hektâru zemes, viss, kas piederçja virs tâ, tika ieskaitîts valsts zemes fondâ. Tajâ tika ieskaitîta arî baznîcai, lielsaimniecîbâm, tautas ienaidniekiem atòemtâ zeme seviðíi pçc daudzo latvieðu doðanâs klaidu gaitâs Otrâ pasaules kara beigâs un pçc izsûtîðanâm. 20. gadsimta 40. gadu beigâs un 50. gadu sâkumâ notika nâkamais atòemtâs zemes atòemðanas vilnis, veicot piespiedu kolektivizâciju. Ðim liktenim neizbçga arî Ikðíile. Ïoti labi ðos procesus ir aprakstîjis Arvis Pope rakstâ Kolektivizâcija Ikðíiles pagastâ 25. Tâdâ veidâ arî Ikðíilç izveidojâs daudz brîvas zemes. Taèu, kâ zinâms, svçta vieta tukða nestâv. Ilgas pçc zemes ir dziïi ierakstîtas latvieðu sirdîs. Gan tiem, kam tâ tikko bija atòemta, gan tiem, kas, pârceïoties uz pilsçtu, tieðo saikni ar laukiem bija zaudçjuði lielâkoties ne vairâk kâ pirms vienas vai divâm paaudzçm. Iespçjams, ðîs ilgas un vçlme pçc kaut neliela, bet sava zemes pleíîða kalpoja par pamatu attiecîgajiem valsts un partijas lçmumiem. Lai arî oficiâli visa zeme turpinâja piederçt valstij, tomçr beztermiòa nomâ nodotais bija jau kaut kas vairâk savs. Zinâms pamatojums tam ir tieði ðajâ 24 JZVA, lp. 25 Pope, A. Kolektivizâcija Ikðíiles pagastâ. Lauksaimniecîbas arteïi, to dibinâðana un darbîba // Ikðíiles almanahs. 2. laidiens. Ikðíile : 2007, lpp. Artis Çrglis 189

190 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 190 laikâ tapuðais Z. Çrgles raksts Bûvçsim vasaras mâjiòas, kas publicçts laikrakstâ Literatûra un Mâksla gada 8. maija numurâ, tâtad tieði laikâ, kad tiek projektçta Ikðíile un arî pati arhitekte sâk bûvçt savu mâju. Protams, jâòem vçrâ arî utilitârais aspekts. Zemes tradicionâlâs apsaimniekoðanas struktûras iznîcinâðana un jaunie lauksaimniecîbas arteïi nepietiekami nodroðinâja Latvijas iedzîvotâjus ar pârtiku. Ar vasarnîcu palîdzîbu daïu problçmas varçja uzvelt atpakaï iedzîvotâju plecos. Un iedzîvotâji paði sâka aktîvi to risinât. Tagadçjâs vasarnîcâs bieþi vien ir plaði zâlâji. Toreiz katrs no 1200 kvadrâtmetriem tika rûpîgi apsaimniekots. Piemçram, ieraksti arhitektes un rakstnieces, principâ pilsçtnieces otrajâ paaudzç, Zentas Çrgles dârza grâmatâ, kurâ kopð gada tiek veikti dârza darbu un laika apstâkïu pieraksti, gadâ: Maijs, jûnijs: iestâdîti kartupeïi, guríi, 70 tomâti, salâti, redîsi, rutki, íiploki, sîpoli, burkâni, pçtersîïi, bietes, puíes. Jûlijs, augusts, septembris bagâtu raþu dod tomâti un guríi, seviðíi Salaspils (lîdz 2 kg no 1 stâda), apmierinoða raþa salâtiem, neapmierinoða raþa kartupeïiem... Stâdîtâs puíes zied krâðòi, sçtâs vçlu rudenî. Precîzi saskaitîta pirmâ zemeòu raþa kopâ bija 600 ogas. Septembrî iestâdîtas citronliânas, bet 11. oktobrî 7 âbelîtes, 2 bumbieres, 9 plûmes, 30 aveòu stâdi, 6 upenes un 6 jâòogas. Ðâdâ veidâ vasarnîcu apbûves gabalu iegûðana palîdzçja Latvijas tautai gan vismaz daïçji saglabât tradicionâlo saikni ar zemi un pagâtni, gan risinât pârtikas sagâdi. Ðî tçma atspoguïojâs arî Zentas Çrgles literârajos darbos. Aprakstot dçla atsveðinâðanos no vecâkiem, grâmatas Starp mums, meitençm, runâjot varoòa Daumanta mutç rakstniece liek vârdus: Senèi ieslçdzas mâjâs kâ kurmji alâs, ziemâ augus vakarus notup pie televizora vai iet pie kaimiòiem sist trumpas. Vasarâ atkal pçc darba lîdz pat tumsai ruðinâs pa savu dârzu. Nomirt var aiz garlaicîbas Ludmila Azarova intervijâ atzîst: Sâkumâ, 50. gados nevienam nebija viegli. Visa Rîga bija vienâs dobçs. Te visapkârt Toròakalnâ bija dobes, cilvçki vâca savus kartupeïus. Bomþu tikpat kâ nebija. Tagad dod viòiem kartupeïus, bet viòi nestâdîs. Negrib. Visu grib par brîvu. Kaut kas briesmîgs ir noticis ar 26 Çrgle, Z. Starp mums, meitençm, runâjot R. : Liesma, 1976, 40. lpp. 190 Artis Çrglis

191 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 191 Pieðíirtâ apbûves gabala saskaòotais plâns mûsu cilvçkiem, ka viòi negrib paði savu dzîvi noteikt. Viòi grib saòemt pakas Lai arî pa kâdam apbûves gabalam Ikðíiles izpildkomiteja daþâdos veidos pieðíîra jau agrâk, tomçr, iepazîstoties ar Ikðíiles ciema padomes izpildkomitejas sçþu protokoliem un veicot pieðíirto zemes gabalu analîzi, redzam, ka plaðâka apbûves gabalu dalîðana sâkusies gada vidû gada 31. maijâ 28 izpildkomiteja lemj Caurskatot iesniegumus pieðíirt zemes gabalus ìimenes mâjiòas apbûvei, nolçma pieðíirt 0,12 ha apbûves gabalus Ogres r. Ikðíiles teritorijâ ìimenes mâjiòas celðanai sekojoðâm personâm:... Seko saraksts ar 18 personâm. Norâdîts, ka çkas jâuzceï divu gadu laikâ gada 27. septembrî jau 27 Azarova, L. Pretestîbas enerìija. Ir, V, 38. lpp. 28 Protokols Nr. 7, JZVA, lp. Artis Çrglis 191

192 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 192 Dzîvojamâs mâjas projekta fragments. Autore Z. Çrgle gads parakstîtajam protokolam Nr pierakstîts klât Caurskatot individ. bûvçtâju iesniegumus, pieðíirt beztermiòa lietoðanâ zemi 0,12 ha ìimenes mâjiòas bûvei un pievienots saraksts ar 20 cilvçkiem, tostarp zemes gabals pieðíirts arî arhitektei Z. Çrglei, aptuveni tajâ paðâ laikâ, kad sâkti ciemata projektçðanas darbi. Jâatzîst, ka, caurskatot daþâdus dokumentus, rodas iespaids, ka zinâðanu, kâ jâpieðíir vasarnîcu apbûves gabali, vismaz sâkumposmâ, izpildkomitejas darbiniekiem nebija un lîdz ar to kârtîbas arî ne. Par pierakstu pie protokola jau minçju. Cik noprotams, vispirms gribçtâjs vçrsâs Ikðíiles izpildkomitejâ ar lûgumrakstu par apbûves gabala pieðíirðanu. Kâ redzams no lietâm Jçkabpils arhîvâ, vienlaikus vajadzçja iesniegt arî autobiogrâfiju, izziòas no darba vietas un dzîves vietas, taèu konsekvence dokumentu pieprasîjumos nav redzama. Tad uz iesnieguma 29 JZVA, lp. 192 Artis Çrglis

193 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 193 Zenta Çrgle dârza darbos vaïas brîdî 20. gs. 50. gadu otrâ pusç pamata Ikðíiles DDP IK lçma par apbûves gabala pieðíirðanu un laimîgais lietotâjs varçja izvçlçties, kurâ tieði vietâ viòð vçlçtos saòemt cerçtos 1200 m². Kad izvçle bija saskaòota, izpildkomiteja sastâdîja un bûvçtâjs parakstîja aktu par zemes pieðíirðanu beztermiòa lietoðanâ individuâlâ nama celðanai uz personîgâ îpaðuma tiesîbu pamata. Aktâ bija norâdîta pieðíirtâ vieta, apbûves noteikumi un termiòi. Cik precîzi vai pareizi tas notika, râda realitâte. Teiksim, Zentai Çrglei apbûves gabals pieðíirts saskaòâ ar gada 27. septembra IK sçdes lçmumu (protokols Nr. 12), bet akts sastâdîts agrâk 8. septembrî, kur norâdîts, ka zeme ierâdîta saskaòâ ar gada 31. augusta IK lçmumu (protokols Nr. 7). Taèu, kâ liecina Jçkabpils zonâlâ arhîvâ atrodoðâs Ikðíiles DDP IK protokolu grâmata, tâdas sçdes nav bijis. Visdrîzâk lçmums bijis noformçts ar atpakaïejoðu datumu, un tas nav bijis vienîgais ðâds gadîjums. Ikðíiles akts rakstîts latviski, bet nâkamais augstâkâs instances Ogres rajona DDP IK Artis Çrglis 193

194 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 194 Pieðíirto zemes gabalu sadalîjums pa gadiem Komunâlâs saimniecîbas nodaïas tipveida akts par zemes gabala pieðíirðanu ir krieviski, un to paraksta gandrîz pçc gada gada 20. jûlijâ. Aktâ norâdîts, ka mâja jâuzbûvç trîs gadu laikâ. Ar to jau laimîgâ lietotâja birokrâtiskâs mokas nav beiguðâs gan uz apbûves gabala, gan dzîvojamâs mâjas projekta plâna jâsavâc daudz un daþâdi saskaòojumi, un, sprieþot pçc datumiem, ðis process paralçli sâktajai mâjas bûvniecîbai ievelkas lîdz gada sâkumam. Mâju, kurai bija divi projekti (pirmais gadâ, pârstrâdâtais gadu vçlâk), sâka bûvçt gadâ, bet pabeidza tikai gadâ, par to 14. jûnijâ sastâdîts akts par vasarnîcas çkas nodoðanu ekspluatâcijâ. 30 Dzîvot tajâ sâkuði gan agrâk. Tâds bija standarta ceïð, lai tiktu pie sava stûrîða, sava kaktiòa zemes gadâ Ikðíiles izpildu komiteja pieðíîra 63 apbûves apgabalus, , gadâ pieðíirts tikai 41 apbûves gabals, toties gadâ visvairâk 171. Daþâs izpildkomitejas sçdçs vienlaikus pieðíîra apbûves gabalus. Visvairâk zemes gabalu vienâ reizç pieðíîra pçc Ikðíiles vasarnîcu ciemata papildinâtâs plânojuma shçmas apstiprinâðanas gada augustâ. 9. oktobrî pieðíîra 71 un nâkamajâ, 22. oktobra sçdç 46. Savukârt gadâ praktiski viss bija izdalîts. Ðajâ gadâ trîs sçdçs pieðíirti tikai 14 apbûves gabali, lîdz biedram Baranovam atteikts, par to minçts iepriekð. Kopumâ laikâ no 30 Visi minçtie dokumenti Z. Çrgles mantinieku privâtais arhîvs. 194 Artis Çrglis

195 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page gada lîdz gadam pieðíirti 538 apbûves gabali gada plânâ numurçts 401 zemes gabals, gada plânojumâ shçmâ to skaits ir 580. Starpîbu (aptuveni 50 60) veido sabiedriskâs lietoðanas un daudzdzîvokïu çku zemes gabali un gada plânojuma shçmu salîdzinâjums Plâni izstrâdâti rûpîgi, atbilstoði tajâ laikâ pieòemtajai praksei un augstskolâ vçl pie vecajiem pasniedzçjiem apgûtajâm tradîcijâm. Lai arî plânojuma shçmai ir tikvien kâ utilitâra nozîme, tomçr, lai darbu izdaiïotu, autore gaumîgi plânos ieviesusi latviskâs tradîcijâs balstîtas viòjetes, izgreznojusi debespuðu apzîmçjuma rozeti, izmantojusi skaidri salasâmu ðriftu ar dekoratîviem elementiem, kas rada papildu greznuma efektu. Apskatot plânojumu, redzams, ka jaunâ arhitekte pievçrsusi lielu uzmanîbu ainaviskajam faktoram, skatu punktiem, kâ iespçjamâs çkas sçdçtu vidç. Bûtisks faktors bija arî iedzîvotâju çrtîbas gan centra vietas izvçlç ap Tautas namu, gan ielu tîkla projektçðanâ, gan, piemçram, stâvâko nogâþu iekïauðana zaïajâs zonâs nevis apbûves gabalos. Vçrojamas tautas celtniecîbas tradîcijâs sakòotâ proporcijas izjûta. Kâ jau minçju, nâkamais zemes lietotâjs varçja izvçlçties sava apbûves gabala vietu. Par izvçles noteikumiem gan dokumenti klusç, izòemot izpildkomitejas lçmumu vispirms apbûvçt teritoriju gar Rîgas ielu un parku. Taèu, jo vairâk cilvçku ienâca Ikðíilç, jo mazâkas izvçles iespçjas palika un gada plânâ atzîmçtas pastâvoðâs dzîvojamâs çkas (ieskaitot bûvniecîbas stadijâ esoðâs) un jaunceïamâs. 31 Var redzçt, ka brîvo apbûves gabalu sadalîjums nav vienmçrîgs. Apbûves intensitâte Ikðíiles daïâs un kopumâ raksturota tabulâ. Taèu bija atseviðíi kvartâli, kuru apbûves gabali bija izdalîti un izbûvçti gandrîz visi jau lîdz gadam. Piemçram, Daugavmalâ (lîdz Rîgas ielai) gadâ jau pastâv 12 mâjas un vçl 13 ir ieplânotas gadâ praktiski viss sadalîts (eksistç 22 çkas), un, tikai pateicoties gada Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçma Ikðíiles bûvvaldes arhîvs; gada Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçma Z. Çrgles mantinieku privâtais arhîvs. Artis Çrglis 195

196 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 196 Ikðíiles apbûves intensitâte 20. gs. 50. gados Individuâlâs dzîvojamâs çkas apbûves gabalos Ikðíiles dienvidu daïa (no Daugavas lîdz kapiem) Ikðíiles ZA daïa (no kapiem lîdz Birzes ielai un Îsai ielai) (iekavâs norâdîti procenti no kopçjâ skaita) Pastâvoðas 57 (40 %) 127 (73 %) 50 (23 %) 170 (75 %) Jaunceïamas 86 (60 %) 47 (27 %) 162 (77 %) 58 (25 %) Kopâ gadâ pievienotâs teritorijas Pastâvoðas individ. dzîv. çkas Skaits nav zinâms 36 (27 %) Jaunceïamas individ. dzîv. çkas 96 (73 %) Kopâ 132 Ikðíile kopâ gadâ Ikðíiles ciema kopplatîba ir 168,89 ha ar 93 individuâlâs apbûves zemes gabaliem un 156 dzîvojamâm mâjâm (1951. gada ministriju komisijas slçdziens) gada shçma gada shçma Ikðíiles vasarnîcu ciemata platîba 120 ha 150 ha Pastâvoðas individ. dzîv. çkas 107 (30 %) 333 (62 %) Jaunceïamas individ. dzîv. çkas 248(70 %) 201 (38 %) Kopâ tam, ka gada plânâ izveidoti vçl 19 jauni apbûves gabali (gk. kvartâlâ starp Sporta un Robeþu ielu), te var iegût zemi lietoðanâ. Daudz brîvu gruntsgabalu Daugavas tuvumâ gadâ bija vairs tikai pievienotajâ teritorijâ Ozolu ielas galâ pie Rîgas ielas, kur 5 mâjas bija jau uzbûvçtas vai tika celtas, bet 26 apbûves gabali bija pieejami (16 : 84 %), kâ arî bija paredzçts daudzdzîvokïu namu kvartâls. Kâ râda plâni, laikâ starp un gadu ïoti populâri bija kvartâli senâ Daugavas stâvkrasta augðdaïâ uz stacijas pusi no kapiem gar Birzes un Dîíu ielu, Lejas ielu posmâ lîdz Stacijas ielai un ap Tautas namu, kas atradâs Ikðíiles sabiedriskâ centra tieðâ tuvumâ gadâ ðis zemes gabals pârsvarâ bija tikai sadalîts apbûves gabalos, bet gada plânâ redzams, ka 115 dzîvojamâs çkas jau uzbûvçtas vai tiek bûvçtas (89 %), bet brîvi ir vairs tikai 14 apbûves gabali, kas ieplânoti uz iepriekð paredzçtâ tirgus laukuma vai apkârt dîíim esoðâ parka rçíina. 196 Artis Çrglis

197 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 197 Pieprasîta bija arî teritorija starp Rîgas, Peldu, Kluso un Âbolu Padomju (J. Kugas) ielas lîniju. Ðeit gadâ jau bija apbûvçti 79 %, bet pieejami jauniem vasarniekiem 21 %. Lai arî ðeit gandrîz viss bija sadalîts jau gadâ, tomçr izpildkomiteja meklçja iespçju piegriezt pa kâdam zemes gabalam, piemçram, vçl vienam apbûves gabalam vietu atrada blakus pareizticîgo kapiem. Secinâms, ka Ikðíiles centrâlâ daïa sâkotnçji bija populârâkâ jauno apbûves gabalu izvçles vieta, ko netraucçja pat kapu tuvuma apbûves aprobeþojums, un tikai pieejamu apbûves gabalu trûkums stacijas Daugavas lînijas tuvumâ gribçtâju izvçlei lika novirzîties uz Ikðíiles malçjiem nogabaliem. Kopumâ gada vidû 62 % no Ikðíiles vasarnîcu ciemata bija sadalîti, bet 38 % gaidîja savus nâkamos lietotâjus un pçc 90. gadu privatizâcijas îpaðniekus. (Ja gadâ aplûkotu Ikðíiles vasarnîcu ciematu gada robeþâs bez pievienotajâm teritorijâm, tad pastâvoðâ apbûve aizòemtu jau 74 %, bet jaunâm individuâlâm vasarnîcâm bûtu pieejami vairs tikai 26 % apbûves gabalu.) Pçc gada bija sadalîta jau gandrîz visa tâ laika Ikðíile. Daïa no zemesgabaliem daþâdu iemeslu dçï (nesaskaòoti projekti, kavçðanâs ar celtniecîbu, atteikðanâs u.c.) tika atteikti, piemçram, gada 19. septembrî 32 zemes gabals par laikâ nenoformçtiem dokumentiem anulçts pilsonim Lazovskim. Taèu to skaits salîdzinoði ar pieðíirtajiem nav samçrojams. Daþi bija vienlîdzîgâki par citiem. Piemçram, gada 25. jûlijâ 33 izpildkomitejas sçdç apsprieda jautâjumu [Latvijas PSR] Augstâkâs Padomes Prezidija pr ja Ozoliòa raksts Nr /19 5[8]. g. 14.VII komponista Liepiòa piemâjas zemes lietâ. Visaugstâkâs varas vçstulç ieteikts atstât komponistam Liepiòam 34 lîdzðinçjo zemes platîbu lietoðanâ Ikðíiles Liepiòos (tagad Lakstîgalu ielâ 3). Tâ arî nolçma atstât. Zemes platîba lçmumâ gan nav minçta varbût, lai nemusinâtu iedzîvotâjus, taèu, uzmçrot ðo gruntsgabalu, plânâ redzams, ka piemâjas 32 Protokols Nr. 11, JZVA, lp. 33 Protokols Nr. 8, JZVA, lp. 34 Domâts komponists Anatols Liepiòð ( ), gada LPSR Valsts himnas un pirmâ latvieðu padomju baleta Laima autors. Dzimis Maskavâ, Latvijâ dzîvoja no lîdz gadam, kad pârcçlies atpakaï uz Maskavu, kur arî miris. Iespçjams, komponista dzimtas saknes saistîtas ar Ikðíili. Ir atseviðías ziòas, ka komponists ðeit pavadîjis vasaras. Artis Çrglis 197

198 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 198 Ikðíiles vasarnîcu ciemata gadu teritoriju salîdzinâjums ar mûsdienu Ikðíiles teritoriju 198 Artis Çrglis

199 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 199 zeme ir 1,1 ha liela, lai arî tâs lielâkâ daïa plânâ atzîmçta kâ savrups augïu dârzs. Ðim lçmumam bijis ilgs mûþs, jo, pamests un aizaudzis, ðis gruntsgabals savu bijuðo godîbu Lakstîgalu un Ceriòu ielas stûrî apliecina vçl joprojâm. Lîdzîgi, pamatojoties uz CR[?] gada 21. jûnija lçmumu Nr. 1406, gada 29. jûlijâ biedriem Skaèalovam un Þiþòakovam pieðíirti katram 0,24 ha, tas ir, divas reizes vairâk, nekâ pieòemts gadâ Ikðíiles vasarnîcu ciemats bija paredzçts 60 ha platîbâ, tajâ izbûvçjot 240 vasarnîcas gadâ, kad apbûves gabalu sadalîðana bija gandrîz pabeigta, individuâlo vasarnîcu bija 2,2 reizes (534 apbûves gabali) vairâk nekâ plânots pirms 7 gadiem. Sâkot projektçðanu, gadâ Ikðíiles platîba bija 120,14 ha (54,6 % no tagadçjâs pilsçtas teritorijas), pçc kolhozu zemes pievienoðanas gadâ Ikðíiles vasarnîcu ciemata teritorija pieauga lîdz 150 ha (68 % no tagadçjâs teritorijas). Pârçjo tagadçjâs Ikðíiles pilsçtas teritorijas daïu apsaimniekoja Staïina v.n. lauksaimniecîbas artelis un padomju saimniecîba Budeskalni, kas no visâm pusçm iekïâva vasarnîcu ciematu gada augustâ Ikðíilei pievienoja kvartâlus aiz Ozolu ielas 44,2 hektâru kopplatîbâ 35. Paðreizçjâ Ikðíiles pilsçtas teritorija, ko mçs varçtu uzskatît par Ikðíiles vasarnîcu ciemata tâlâko attîstîbas fâzi, saskaòâ ar paðvaldîbas mâjas lapas datiem ir 2,2 km² jeb 220 ha 36. Kas tad nâcis klât? Saskaòâ ar tagadçjo plânu toreizçjai gada teritorijai klât nâkusi Jaunikðíile, kvartâli starp Skolas ielu, Daugavas prospektu, ðoseju un dzelzceïu, teritorija uz austrumiem no Ozolu ielas. Taèu mûsdienâs Ikðíiles pilsçta ir mazâka, jo, kâ liecina gadâ izdotais plâns, tâs platîba ir 3,8 km², iekïaujot arî Âdamlauku, Daugavmalu Ozolu ielas galâ un kvadrantu starp Peldu, Ganu ielu un Daugavu. Vietumis ðâds sadalîjums ðíiet dîvains, jo, piemçram, Kârklu ielas viena puse ir Ikðíiles pilsçta, bet otra ir Ikðíiles lauku teritorija. Teritoriâlâ reforma ir, bet konsekvence nav saskatâma. Iedzîvotâju skaits no gada dokumentos minçtajiem 812 cilvçkiem, gadâ konstatçtajiem 3000, pieaudzis lîdz , kas minçts paðvaldîbas mâjas lapâ gadâ. 35 Projekts Ikðíiles bûvvaldç. 36 Ikðíiles novada paðvaldîbas mâjas lapa [tieðsaiste]. 2010, sâkums [skatîts VI]. Pieejams: 37 Turpat. Pieejams: Artis Çrglis 199

200 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 200 Kâpçc mçs to saucam tâ, kâ saucam? Jau pirmajâ nodaïâ rakstîju par Ikðíiles izpildkomitejas ielas nosaukumu apstiprinâðanu gada 26. maijâ. Bet kâ tâs veidojâs? Galvenâs ielu trases, kas savienoja daþâdas Ikðíiles daïas, veidojâs vçsturiski daudzu gadsimtu un gadu gaitâ. Kâ vecâkâ noteikti jâmin Rîgas iela, kas ir senâ Rîgas Polockas trakta sastâvdaïa, tâ pirmsâkumi meklçjami 12. gadsimtâ, kartçs iezîmçts kopð gada. Tieði Ikðíilç ir saglabâjies tâ garâkais fragments ap 6 kilometri. Vairâk par to var lasît mûsu novadnieces, ârstes un tautvçsturnieces Vaidas Villeruðas ârkârtîgi interesantajâ grâmatâ Gâjums gadsimta 50. gados tâ ir Rîgas Daugavpils ðoseja. Sens ceïð ir arî trase, ko tagad veido Daugavas prospekts un Ozolu iela, kas tâlâk stiepâs lîdz pat baznîcas drupâm uz tagadçjâs salas un pçc pârceltuves vçl tâlâk lîdz Baldonei. 39 Ðis ceïð slavens ar savu zirgu tramvaju jeb trulîti, kas darbojâs lîdz pat gadam. Daþas jau eksistçjoðâs, bet neapbûvçtâs ceïu trases tika mainîtas. Tas gan vairâk attiecas uz Ikðíiles ziemeïrietumu daïu. Teiksim, kâds senâks ceïð gâjis ieslîpi pâri vçlâkiem dârziòiem starp Bçrzu un Prieþu ielu. Pâri ðim ceïam ieplânoja apbûves gabalus, radot jaunas ielas, taèu laika rats pçc desmit gadiem darîjis savu. Ðajâ vietâ apbûves gabalu vairs nav, bet pâri stiepjas ðoseja. Lîdzîgi vçl pâris citâs vietâs, taèu kopumâ arhitekte ievçroja un iekïâva plânojuma shçmâ jau eksistçjoðâs, laika gaitâ dabîgi veidojuðâs ielu trases, nevis visu nolîdzinâja taisnstûros un taisnos leòíos. Pagaidâm nav izdevies precîzi noskaidrot, kuru ielu vai ceïu nosaukumi eksistçjuði senâk un kâdi tie bijuði laika gaitâ (tâdu gan nevarçja bût îpaði daudz). Arî adresâcija lîdz gadam veikta pçc mâjvârdiem. Absolûtais Ikðíiles ielu vairâkums vârdus ieguva tieði no lîdz gadam, kad, projektçjot ciematu, nosaukumus tâm pieðíîra arhitekte un vçlâk izpildkomiteja tos apstiprinâja. Kâ redzams no izpildkomitejas protokola un plânojuma shçmâm, lielâkâ daïa ielu ieguva tradicionâlus, latviskai kultûrvidei raksturîgus nosaukumus, un lîdzâs Staïina vârdâ nosauktajam kolhozam Ikðíiles ciematâ tikai trim ielâm bija 38 Villeruða, V. Gâjums. Rîga : Kabata; Latvijas Kultûras fonds, 1994, 256. lpp. 39 Turpat, lpp.; Eihenbaums, V. Ikðíiles stacija. Ikðíiles almanahs. Veltîjums Ikðíiles 820. gadadienai. Ikðíile : 2005, lpp. 200 Artis Çrglis

201 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 201 padomju tradîcijâs doti nosaukumi. Ielai, kur atradâs ciema padome, tika dots Padomju ielas (tag. J. Kugas iela) nosaukums, kâ arî Komjaunatnes (tag. Lîbieðu) un Pionieru (tag. Strçlnieku) iela. Interesants jautâjums ir par Strçlnieku ielas atraðanâs vietu toreiz. Protokolâ tâds nosaukums ir apstiprinâts, taèu plânos ðâda iela nav atrodama. Var apgalvot, ka tâ noteikti nav paðreizçjâ Strçlnieku iela gadâ izpildkomiteja apstiprinâja 33 ielu nosaukumus, savukârt ðajâ paðâ datumâ apstiprinâtajâ shçmâ atzîmçta 41 iela papildus apstiprinâtajâm redzamas vçl Peldu, Íîðu, Plûmju, Ievu, Birzes, Neïíu, Îsâ, Krûmu un Pakalnu iela. Savukârt apstiprinâtajâ sarakstâ iekïautas, bet tâ laika plânâ nav atrodama Pïavu, Dârza un Strçlnieku iela gada plânâ atzîmçtas 57 ielas. Kad apstiprinâti to nosaukumi, pagaidâm nav izpçtîts. Pârsvarâ tâs bija ielas pievienotajâ Ikðíiles daïâ starp Birzes ielu un dzelzceïu (Egïu, Paegïu, Madaru, Jasmînu, Ceriòu, Lakstîgalu, Cîruïu, Strazdu, Dainu, Dzelzceïa, Skanuïu, Lîkâ (vairs neeksistç), Pârbrauktuves), Budeskalnu galâ (Papeïu, Alkðòu iela). Vecajâ daïâ gadâ parâdîjâs Bumbieru un Oðu iela, kuru gada plânâ vçl nebija, savukârt izzuda gadâ ieplânotâ Kïavu un Lapu iela gadâ Lapu iela pârtapa par Pionieru ielas lejas daïu (aiz lîkuma), bet iepriekðçjâ Pionieru ielas gala vietâ paredzçja uzcelt daudzdzîvokïu mâju, bet neuzbûvçja. Jâpiebilst, ka apstiprinâti tika ielu nosaukumi, liela daïa ielu un ceïu traðu eksistçja jau iepriekð. Arhitekte vietâm tâs tikai pielaboja. Savukârt adresâcija ar numuriem Ikðíilç parâdîjâs tikai gadâ (zemes gabalu un mâju numerâciju ar roku gada plânâ veica arhitekte). Lîdz tam adresâciju noteica mâju vârdi. Kâ zinâma vçsturiska liecîba ir Skanuïu iela, kas ieguvusi tajâ vietâ atrodoðos Skanuïu mâju vârdu. Zinot tâ laika prasîbas, izbrînu raisa arî fakts, ka vismaz daþas ielas nav nosauktas vairâk vai mazâk diþu cilvçku un komunistisko darboòu vârdos. Ja kâdam tâda vçlme bijusi, tad no tâs veiksmîgi izvairîjâs, taèu rakstîtas liecîbas par to pagaidâm nav atrastas. Vispâr ilgu laiku Ikðíilç bija tikai viena cilvçka vârdâ nosaukta iela Ausekïa iela, tas gan ir vçlâks nosaukums un neatradâs Ikðíiles vasarnîcu ciemata, bet gan kolhoza teritorijâ. Otrs tâds ielas nosaukums parâdîjâs 20. gadsimta 90. gados, kad Padomju ielu loìiski pârdçvçja par izcilâ ikðíilieða gleznotâja Jâòa Kugas ielu. Tâ ir Ikðíiles tradîcija un savdabîba nesaukt ielas cilvçku un politiskos vârdos. Ðo tradîciju derçtu saglabât. Artis Çrglis 201

202 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 202 Nenoliedzot Jura Mazura nopelnus, tomçr pçkðòa viòa vârdâ nosauktas ielas parâdîðanâs Ikðíiles plânâ pçdçjos gados ðíiet neizprotama. Tâ arî atrodas patâlu no Mazûru un Jaunmazûru mâju vietâm, tâtad bez saiknes ar vçsturisko vietu. Cik zinâms no arhitektes Z. Çrgles stâstîtâ, ielu nosaukumi doti saistîbâ ar tuvâkâs apkârtnes pazîmçm. Ðâda ielu nosaukumu izvçle ir arî dzîvotspçjîga, jo, ja salîdzina tâ laika plânu ar tagadçjo Ikðíiles shçmu, visi pârçjie nosaukumi ir saglabâjuðies nemainîti. Protams, teritorijai pieaugot, Ikðíilei attîstoties, nâkuði klât jauni nosaukumi. Arî mûsdienâs vçlams, lai ielu vârdu doðanâ bûtu vçrojama konsekvence un sistçma. Tas arî palîdz labâk orientçties. Piemçram, ievçrojot Daugavas tuvumu un kâdreizçjos zivju lomus, ielâm pie Daugavas doti zivju nosaukumi: Raudu, Íîðu, Asaru, Vimbu. Ðo tradîciju turpina Zvejnieku, Zuðu un Laivinieku iela Zuðugalâ. Kraujas iela ir pirms HES pagâtnes lieciniece, kad skatu uz upi sedza nevis dambis, bet krasts bija kraujð. Arî Sporta un Stadiona iela ir tagad apbûvçtâ sporta laukuma un hipodroma liecinieces. Robeþu iela norâda uz kâdreizçjo Ikðíiles vasarnîcu ciemata un padomju saimniecîbas Budeskalni robeþu. Laikâ, kad tika projektçta Ikðíile un ielâm doti vârdi, kvartâlos aiz Rîgas ielas bija daudz augïu koku, tâdçï te atrodamas Âbolu, Plûmju, Bumbieru, Íirðu iela. Birzes iela un tâs turpinâjums Bçrzu iela gâja cauri bçrzu birztalai. Dîíu iela vçl arvien liecas apkârt dîíim, kas slçpjas starp dârziem, Parka iela iet gar parku, Klusâ iela gar kapiem. Loìiski, ka Skolas iela iet gar skolu, bet Dzelzceïa iela gar paðu dzelzceïa malu. Puíu, Ziedu, Vârpu, Roþu, Neïíu ielas grupçjas pie Lejas ielas, kas arî iet Daugavas senkrasta lejasdaïâ. Mçrnieku iela, iespçjams, nosaukta par godu mçrniekam Brâíim un 20. gadsimta 50. gadu Ikðíiles mçrniecîbas darbiem. Daugavas prospekts ir galvenais tas savieno dzelzceïa staciju ar Daugavu, tâdçï arî nosaukums cçlâks. Vairâkas ielas ar putnu vârdiem Strazdu, Cîruïu, Lakstîgalu atrodas starp tagadçjo ðoseju un dzelzceïu, iespçjams, projektçðanas laikâ gada pavasarî te îpaði skaòi bûs vîterojuði putni. Interesants nosaukums ir turpat esoðajai mazajai Skanuïu ielai, kas liecina par seno mâjvârdu. Nedaudz tâlâk ir koku un krûmu ielas Bçrzu, Prieþu, Ceriòu, Jasmînu, Krûmu, Egïu, Paegïu. Tâ mçs arî aptuveni varam nojaust, par kuru no Ikðíiles pusçm ir runa. 202 Artis Çrglis

203 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 203 Lîdzîga, bet mûsdienâs ne lîdz galam izturçta tradîcija ir Jaunikðíilç. Tur ir Lîgo, Jâòu, Paparþu iela, taèu citi nosaukumi nav saistîti ar tautas svçtkiem. Kaut gan, teiksim, Ugunskura iela, Lîgas iela, Vaiòaga, Papardes zieda iela te tîri labi iederçtos un Ikðíile bûtu vienîgâ vieta Latvijâ ar veselu kvartâlu, kas veltîts lielâkajiem tautas svçtkiem. Pçrkona iela atrodas vienâ no divâm (!) Daugmalçm, bet Varavîksnes iela Jaunikðíilç, kaut gan kopâ ar iespçjamâm Mâkoòu, Lietus, Ausmas un citu dabas parâdîbu ielâm tas atkal varçtu veidot interesantu kopu. Arî divas teritoriâli atdalîtas Daugmales rada neskaidrîbu, it seviðíi, ja ziemeïrietumu Daugmale jau izsenis saukta par Zuðugalu. Uzdroðinos uzskatît, ka ielu vârdu un teritoriju nosaukumu doðanâ bûtu jâòem vçrâ Ikðíiles tradîcijas, jâsaglabâ senie, vçsturiskie vietvârdi, kas nâkamâm paaudzçm nodos pagâtnes mantojumu. Katram savs, bet kas ir kopîgs? Pçdçjos gados Ikðíiles sabiedrîbâ regulâri manâma dzîva interese par daþâdu sabiedriski nozîmîgu objektu celtniecîbu. Lasîtâjam varbût bûs interesanti uzzinât, kas kopîgâm vajadzîbâm bija iecerçts toreiz, gadâ. Izmaiòas vçrojamas ne tikai vçlâko gadu izbûvç, bet jau ðo gadu projektçðanas plânos. Kâ jau minçts, Ikðíiles sabiedriskais centrs bija paredzçts pie Tautas nama. Tâ organizâcijai kâdreizçjâs Komjaunatnes, tagadçjâs Lîbieðu, ielas galâ iepretim Tautas namam bûtu apïveida laukums. Taèu tagadçjâs estrâdes skatuves daïas vietâ bija paredzçts daudzdzîvokïu nams. Pâri laukumam zâlâjâ starp tagadçjâm Lîbieðu un Birzes ielâm gadâ bija domâta vieta çdnîcas, veikala un komunâlo pakalpojuma kombinâta (1955. gadâ frizçtavas, kurpnieku un drçbnieku darbnîcas) izbûvei. Tas nav realizçts. Toties skola ir uzbûvçta turpat, kur redzama projektâ, tikai laika gaitâ tâ kïuvusi daudz plaðâka. Sporta laukums arî atrodas paredzçtajâ vietâ. Blakus skolai bija jâbût daudzdzîvokïu namam, vietâ, kur tagad slejas skolas jaunâkais korpuss. Vairâku apbûves gabalu ieskauti daudzdzîvokïu nami bija iecerçti astoòâs Ikðíiles vietâs, lielâkais no tiem ar 14 namiem teritorijâ, kur arî tagad slejas daudzdzîvokïu nami, tikai toreiz tas bija ieplânots daudz mazâkâ platîbâ. Vçl viens neliels rajons ar Artis Çrglis 203

204 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page gada Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçmas fragments. Sabiedriskais centrs. Ar cipariem atzîmçti: 1 Tautas nams, 2 skola, 3 çdnîca, 4 veikals, 5 komunâlo pakalpojumu kombinâts, 11 sporta laukums, 13 ûdenstornis, 15 daudzîvokïu çkas èetriem daudzdzîvokïu namiem, kas sagrupçti ap apzaïumotu pagalmu, bija paredzçts starp Rîgas, Ievu un Papeïu ielu. Te gan jâmin, ka 20. gadsimta 50. gadu daudzdzîvokïu nami bija plânoti daudz mazâki nekâ tie, ko Ikðíilç redzam tagad. Ja tie bûtu uzbûvçti, tad visdrîzâk lîdzinâtos 20. gadsimta 50. gadu divstâvu mâjâm, kâdas, iebraucot Rîgâ ar vilcienu, redzam pie Daugmales stacijas. Ûdenstornim bija vieta bçrzu birzs vidû aptuveni tur, kur tagad ir bçrnu rotaïu laukums. Ambulance gada plânâ ir Birzes un Skolas ielas stûrî, bet gadâ tâ, saskaòâ ar Ikðíiles izpildkomitejas lçmumiem, ieplânota Frçlihu namâ Liepu alejas galâ. Kâdu laiku atradusies 204 Artis Çrglis

205 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 205 ðeit, vçlâkos gados ambulance pârcelta Padomju (tag. J. Kugas) un Ievu ielas stûrî, kur to atceras vairâkums ikðíilieðu gada plânâ bija paredzçti trîs bçrnudârzi: viens Pionieru ielâ, otrs parkâ Padomju ielas galâ, bet treðais Pakalnu ielâ. Mazbçrnu novietne ieplânota Lejas ielâ starp Puíu un Ziedu ielu gada plânâ vairs palicis tikai viens kopîgs bçrnudârzs un mazbçrnu novietne nedaudz tâlâk vietâ, kur Pionieru (tag. Strçlnieku) iela met lîkumu uz leju. Mazbçrnu novietnes zemes gabals sadalîts divos apbûves gabalos, parka un Pakalnu ielas bçrnu dârzu vietâ atstâta zaïâ zona, Pionieru ielas bçrnu dârza vietâ ieplânots daudzdzîvokïu nams. Gala rezultâtâ gadâ bçrnu dârzu tomçr uzcçla iepriekð plânotajâ vietâ Pionieru ielâ. Tagad ðajâ namâ atrodas Ikðíiles paðvaldîba. Ikðíiles ciema darbaïauþu deputâtu padomes izpildkomiteja toreiz jau bija ierîkojusies Kugas mâjâ. Apmçram tajâ vietâ, kur paðreiz atrodas veikals Birztaliòa, gadâ bija zaïâ zona, bet gadâ tur bija plânots uzbûvçt ugunsdzçsçju depo. Tam iepretim, birztaliòâ starp Ozolu ielu un Daugavas prospektu, jau no gada bija iecerçts skvçrs ar kinoteâtri. Kinoteâtri neuzbûvçja, kino râdîja Tautas namâ, un tâ Ikðíile pie kinoteâtra nav tikusi lîdz pat ðai dienai, kad moderno tehnoloìiju izmantoðana atseviðías kino çkas ideju ir norakstîjusi pagâtnç. Lejas un Peldu ielas stûrî gribçja bûvçt pirti un veïas mazgâtavu. Arî to neuzcçla, bet zemi vçlâkos gados sadalîja apbûves gabaliem gada plânâ pie Lejas ielas bija domâts kiosks, gada plânâ tâ vairs nav. Estrâde bija ieplânota un arî realizçta Peldu ielas galâ (bij. Ozoliòa parks) aiz Rîgas ielas. Tâ bija populâra to laiku Ikðíiles izklaides vieta. Vairâkâs vietâs Ikðíilç bija paredzçti parki. Lielâkais no tiem starp Parka, Kluso, Peldu un Rîgas ielu, lai arî ne pienâcîgi izkopts, vçl arvien ir publiski pieejams un jâcer, ka tâds arî paliks. Protams, gadâ domâtais celiòu tîkls gadâ tika pârplânots un vai nu netika realizçts, vai arî jau sen aizaudzis, arî apbûves gabalu ðajâ kvartâlâ nu ir vairâk, nekâ tajâ brîdî plânotie trîs. Dabâ pilnîgi pazudis bijuðais stadions un hipodroms ar parku abos virzienos no tâ. Par kâdreizçjo sportoðanu liecina tikai Sporta un Stadiona ielas nosaukums. Te jau labu laiku slejas individuâlâs mâjas. Brîva palikusi tikai pati rietumu mala ar vecâs estrâdes paliekâm pie Peldu ielas (bij. Ozoliòa parks). Palicis un Ikðíiles astoòsimtgades piemiòas akmeni ieguvis parks starp Birzes un Lîbieðu (toreiz Artis Çrglis 205

206 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 206 Komjaunatnes) ielu, bet Komjaunatnes un Mçrnieku ielas stûrî paredzçtais daudzdzîvokïu nams nav uzcelts. Saglabâjusies arî zaïâ zona starp Ozolu un Mçrnieku ielu, ko Latvijas Kultûras fonda Ikðíiles kopa sakopa Atmodas laikos. Jau 50. gados izzuda gadâ paredzçtâ atpûtas zona ap dîíîti Dîíu ielâ. Laikam apbûves gabalu trûkuma dçï gada plânâ ap dîíi ir papildus trîs zemes gabali. Pagaidâm neskarta, un jâcer, ka arî turpmâk tâda paliks bçrzu birzs aiz skolas un pilsçtas paðvaldîbas nama, kas nelîdzenâ stâvkrasta dçï turpinâs ar tâlâko meþiòu lîdz pat Miera ielai. Tâda ðî teritorija bija atstâta arî gadâ, tâpat kâ neliela zaïâ zona meþiòð Lejas ielas galâ. Lielâkâ daïa no ieplânotâ parciòa starp Egïu un Prieþu ielu izzuda ðosejas bûves laikâ. Izzuduði un integrçjuðies apbûves gabalos vçl 50. gados ður un tur Ikðíiles vasarnîcu ciematâ eksistçjoðie augïu dârzi. Îpaði þçl Ikðíilç dzîvojuðâ Latvijas augïkopîbas pamatlicçja profesora Jâòa Sudraba dârza, kuram toreiz bija ieplânota visa kvartâla lejasdaïa starp Daugavas prospektu, Íirðu un Padomju (tag. J. Kugas) ielu. Lai arî ðis kvartâls plânâ bija sadalîts, tomçr reâli dabâ palika vienots. Tagad tas jau pasen sadalîts atseviðíos apbûves gabalos atbilstoði gada shçmai. Pirms pâris gadiem pamanîju, ka izzudusi pie profesora mâjas augusî Latvijâ introducçtâ ciedru priede. Tagadçjo gruntsgabalu îpaðnieki varçtu apzinât, kas vçl viòu dârzos palicis no profesora augïkopîbas kolekcijas. Visiem pieejams palicis tikai lazdâjs Daugavas prospekta pagriezienâ pie pareizticîgo kapiem, ko kopj blakus mâju saimnieki. Te profesors kâdreiz bija sastâdîjis daþâdu ðíiròu lazdas un eksperimentçjis ar tâm gada plânojuma shçmâ iecerçti èetru veidu ielu profili. Rîgas ielai bija paredzçts lielâkais profils 48 metru platâ joslâ ar abpusçjâm koku alejâm, Daugavas prospektam un Ozolu ielai otrs ielu veids ar 7 metru platu brauktuvi, 2,5 metru platu zaïo zonu un 2 metru platu ietvi katrâ pusç (kopâ 20 m). Nedaudz zemâkas kategorijas ielas bija ar 6 metru platu brauktuves daïu, 2 metru platu stâdîjumu zonu un 1,5 metru platu ietvi (kopâ 16 metri). Ðâdas ir Skolas, Birzes, Stacijas, Padomju (J. Kugas), Komjaunatnes (Lîbieðu), Lejas, Pakalnu, Peldu un vçl daþas 206 Artis Çrglis

207 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page gada Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçma. Fragments. Ielu profili. Apakðçjais atbilst Rîgas ielai, vidçjais Daugavas prospektam un Ozolu ielai, augðçjais Skolas, Birzes, Padomju u.c. ielâm. Nav redzams mazo ielu profils citas ielas. Mazâkâs ielas bija paredzçtas 12 metru platumâ bez apstâdîjumu joslas starp brauktuvi un ietvi (Plûmju, Neïíu, Miera, Sporta, Raudu u.c. ielas). Individuâlâs vasarnîcas nedrîkstçja atrasties tuvâk par 5 metriem no ielas zonas. Ðie ielu profili saglabâjuðies un ietekmç Ikðíiles attîstîbu arî mûsdienâs. Bûtiski ielu tîkla attîstîbu tagad ietekmç arî padomju gados pieïautâ zaïo un sanitâro zonu izmantoðana pieðíirto apbûves gabalu vajadzîbâm, tâdçï daudzas no ielu trasçm vairs nevar iegût savâ laikâ paredzçto platumu. Artis Çrglis 207

208 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 208 Nekas nav nemainîgs Nemainîga nav arî Ikðíile. Lai arî pamatlînijâs Ikðíiles veidolu apbûves gabalu jomâ, ielu tîkla, parku veidâ noteica pirmâ gada plânojuma shçma ar gada papildinâjumiem un labojumiem, tomçr laiks un attîstîba ik pa brîdim ienesa korekcijas. Pirmâs izmaiòas ieviesa lîdzekïu trûkums atseviðíu objektu celtniecîbâ. Ikðíilei bûtisks bija gada lçmums bûvçt Rîgas HES. Tas mainîja ne tikai Daugavas krastu un iznîcinâja virkni Ikðíilei tradicionâlo mâju un dârzu, par ko vairâk rakstîts Dâvja Kïaviòa rakstâ ðajâ krâjumâ. Bûvçjot jauno ðoseju, kas Ikðíili tagad sadala divâs daïâs, tika iznîcinâti vai samazinâti apbûves gabali gar Bçrzu (daïa ielas iznîcinâta) un Birzes ielu, daudz lielâks attîstîjâs jauno daudzdzîvokïu mâju centrs. Ikðíile ir viens no pirmajiem lielajiem Zentas Çrgles projektiem. Vçlâkos gados kopumâ izstrâdâti ap 150 ciematu plânojumu vai apzaïumoðanas projektu. Redzamâkie no tiem ir Madliena gadâ, Salaspils (1968), Cçsu rajona Priekuïi (1968), Dviete Daugavpils rajonâ ( ), Ogres rajona Lçdmane (1974). Z. Çrgle turpinâja arhitekta darbu lîdz pat gadam, tomçr arvien vairâk pievçrsâs rakstniecîbai un Ikðíiles vçlâko gadu plânoðanâ nepiedalîjâs. Ikðíilç tapuðas daudzas no viòas tâ laika populârajâm grâmatâm. Tomçr interese par Ikðíiles attîstîbu turpinâjâs. Kâ profesionâla arhitekte un zinâdama, kurâs durvîs ir jâklauvç, 20. gadsimta 60. gadu beigâs un 70. gadu sâkumâ Zenta Çrgle cînîjâs, lai Rîgas HES projektâ tiktu iekïauts Ikðíili aizsargâjoðs dambis. Tajos apstâkïos, kad tauta pret varu neko vçl nevarçja iesâkt, tas bija mazâkais no ïaunumiem. Citâdi Ikðíiles veidols bûtu mainîjies daudz bûtiskâk. Tâpat bija diezgan jâpacînâs, lai topoðâs ðosejas projektâ vairâkâs vietâs tiktu iekïautas gâjçju pazemes pârejas, ko lîdzekïu taupîbas nolûkos toreiz neplânoja. Arî vçlâki laiki nesa daudzas pârmaiòas. Par laimi, savulaik blakus Tautas namam netika uzbûvçts 20. gadsimta 50. gados ieplânotais daudzdzîvokïu nams, jo tad mçs slaveno Ikðíiles estrâdi nekad nepiedzîvotu. Tagad tâ ieòem stabilu vietu Ikðíiles ainavâ, kultûrâ un vçsturç, un jâcer, ka citas intereses to nespçs izkustinât no vietas. Ikðíile, kâdreiz sadalîta un pakïauta vairâkâm struktûrâm, nu ir apvienota vienâ. Taèu tas jau ir jaunâ, 21. gadsimta stâsts. 208 Artis Çrglis

209 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 209 Dâvis Kïaviòð Daugavmalas ainavas biogrâfija: Rîgas HES radîtâs pârmaiòas Ainava ìeogrâfiskâ izpratnç nav tikai skats, tâ nav arî attiecinâma vienîgi uz lauku ainavu vai îpaðâm un plânotâm ainavâm. Ainava ir cilvçku dzîves telpa, vieta, kur mçs visi rodam sev mâjas, veicam savus darbus, izdzîvojam savas dzîves, izsapòojam savus sapòus 1. Tajâ paðâ laikâ ainava katram no mums nozîmç ko citu, ðim priekðstatam izrietot no kolektîvâs un individuâlâs pieredzes. Eiropas Ainavu konvencija ainavu definç kâ teritoriju tâdâ nozîmç, kâ to uztver cilvçki, un kas ir izveidojusies dabas un/vai cilvçku darbîbas un mijiedarbîbas rezultâtâ 2. Lîdz ar to ainava nav statiska, bet nepârtraukti mainâs: vienus ainavas elementus papildina vai aizstâj citi, mainâs arî tas, kâ cilvçki uztver ainavu sev apkârt. Lîdzîgi kâ cilvçka dzîvei, arî ainavâ iespçjams izsekot kâdâ laika periodâ secîgi notikuðajâm pârmaiòâm. Taèu, tâpat kâ skats uz cilvçka dzîvi bûtu virspusçjs, aplûkojot to tikai kâ dzîves gâjumu (CV), tâ ainavas izmaiòas, vien hronoloìiski uzskaitîtas un no zemes lietojuma izmaiòu viedokïa analizçtas, nesniegtu pilnvçrtîgu informâciju par ainavas raksturu, tâ izmaiòâm, neatklâtu sareþìîtâs saiknes starp ainavu veidojoðajiem elementiem, izmaiòas izraisoðajiem procesiem. Lîdzîgi kâ cilvçka dzîves atspoguïojumâ bûtiskas ir paða indivîda un laikabiedru atmiòas, biogrâfisks skatîjums uz ainavu koncentrçjas uz tajâ piedzîvoto, apziòâ tvertajâm parâdîbâm, atklâjot ainavu nevis ar skatîjumu no malas, bet no tâs skatupunkta. 20. gadsimta otrâ puse lîdz ar Rîgas HES celtniecîbu ienesa ievçrojamas pârmaiòas Ikðíiles ainavas raksturâ. Spçkstacijas izveide ir bûtiskâkais pagrieziens, kas tuvinâjis Daugavmalas ainavu tâdai, kâda tâ ir ðobrîd. Vienlaikus tâ ir uzskatâms piemçrs, kad vietçjâs intereses un identitâte tiek pretstatîta reìionâlâm un nacionâlâm vajadzîbâm, konservatîvs respekts 1 Lowenthal, D. Living with and Looking at Landscape. Landscape Research, 32 (5), 2007, pp European Landscape Convention, ETS no. 176 (2000). Dâvis Kïaviòð 209

210 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 210 pret tradîcijâm progresîvâm vîzijâm par labâku nâkotni 3. Notikuðo izmaiòu vçrienîgums ïauj runât ne tikai par izmaiòâm ainavâ, bet par vienas ainavas nomaiòu pret citu, neatgriezeniski ietekmçjot arî tur dzîvojoðo cilvçku dzîves. Raksta pamatâ ir pçtîjums bakalaura darbam Latvijas Universitâtes Ìeogrâfijas un zemes zinâtòu fakultâtç. Tajâ aptverta teritorija tagadçjâ Ikðíiles novada robeþâs starp Daugavu un kâdreizçjo Rîgas Daugavpils ðoseju, ko Rîgas HES izveide skâra visvairâk. Lai atvieglotu tâs identifikâciju, rakstâ lietots apzîmçjums Daugavmala, kas reâli gan ietver plaðâkas teritorijas arî otrpus bijuðajai ðosejai. Vispirms radîts priekðstats par Daugavmalas ainavas raksturu pirms HES celtniecîbas (sâkot no 20. gadsimta 40. gadiem, bet pârsvarâ 50. un 60. gados), to turpina ieskats spçkstacijas izveides radîtajâs ainavas pârmaiòâs. Ievçrojot tâlaika varas attiecîbas, rakstâ izmantots arî dalîjums sîkâkâs teritoriâlâs vienîbâs. Pçtîjums iespçju robeþâs balstîts applûdinâtajâ teritorijâ dzîvojuðo cilvçku dzîvesstâstos. Ainavas raksturs pirms Rîgas HES gadâ, kad pilnâ sparâ noritçja Rîgas HES celtniecîbas darbi, neatgriezeniski izmainot Daugavu augðpus aizsprostam, kâdreizçjais laivinieks Jânis Gremzde vizualizçjis savas atmiòas (1. att.), kurâs atceras Daugavu pirms spçkstacijas izbûves, tâs skarbajam skaistumam îpaði spilgti iespieþoties atmiòâ laikâ, kad viòð gadâ brauca tçvam lîdzi, ar liellaivâm vedot kravas uz Rîgu. Daugava gandrîz desmit kilometru garajâ lîkumotajâ tecçjumâ gar Ikðíili arî pirms Pirmâ pasaules kara lîdzinâjâs tai, kâda tâ bija pirms Rîgas HES celtniecîbas. To ievada Berkavas lîkums, kurâ upe pagrieþas uz dienvidiem. Ieliektajâ krastâ paceïas metrus septiòus augsta stâva dolomîtu krauja, kas lîkuma lejasgalâ pâriet lçzenâ, pârsvarâ krûmiem klâtâ krastmalâ. Daugava ðeit kïûst platâka, straume sadalâs, lai apietu Ikðíiles salu. Laivu ceïð ved gar salas kreiso pusi, kur plûst spçcîgâ Berkavas straume. 3 Cosgrove, D., Roscoe, B., & Rycroft, S. Landscape and Identity at Ladybower Reservoir and Rutland Water. Transactions of the Institute of British Geographers, 21 (3), 1996, pp Dâvis Kïaviòð

211 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page att. Daugava pie Ikðíiles laivinieka redzçjumâ pirms Rîgas HES izveides. Fragments no J. Gremzdes zîmçtâs mentâlâs kartes Dâvis Kïaviòð 211

212 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 212 Savâ ceïâ tâ putodama brâþas pâri salas pusç izkaisîtajiem akmeòiem, kurus laiviniekam jâizmanâs apbraukt. Salas labajâ pusç Daugava sekla, straume râma, nolaidenais krasts ar palieòu pïavâm vienîgi pie Ikðíiles baznîcas drupâm pâriet vertikâlâ dolomîtu kraujâ. Aiz Ikðíiles salas Daugavas straume atkal kïûst mierîga, Ikðíiles pusç stâvais krasts pâriet lçzenâ. Pçc kâda kilometra Daugava atkal sadalâs: tai priekðâ otra Mâcîtâja sala. Galvenâ straume veic asu pagriezienu uz ziemeïiem. Upes gultni ðeit daudzveidîgu padara krâces un sçkïi, kas vasarâs, zâlçm apauguði, ar savu zaïumu atdzîvina ûdens virsmu. Vasaras rîtos, kad saules stari apþilbina acis, laiviniekam ceïâ gar Ikðíiles ciemu jo îpaði jâuzmanâs no diviem lieliem zemûdens akmeòiem, ap kuriem radîto ûdens kustîbu dçï vieta iesaukta par Trako atvaru. Lçzenâ, pïavâm klâtâ krastmala iepretî Ikðíiles ciemam kïûst stâvâka, pret salas lejasdaïu atkal atgûstot iepriekðçjo veidolu. Aiz Mâcîtâja salas, savienojoties ar seklo kreisâ krasta atteku, Daugava turpina plûdumu ziemeïrietumu virzienâ pretim Kâbeïu kalnam, kur tâ piekïaujas upes ielejas pamatkrasta nogâzei. Daugavas ielejai pie Ikðíiles ðíçrsgriezumâ izdalâms divstâvu profils: apakðçjâ stâva ieleja ar stâvajâm dolomîtu kraujâm (kopð Rîgas HES ûdenskrâtuves izveides pilnîbâ applûdinâta) un plaðâkâ augðçjâ stâva ieleja 4, ko veido virspalu terase ar pamatkrasta nogâzi. Izteiksmîgie skati, ko veidoja lîkumotie Daugavas krasti kopâ ar krâèaino upes gultni, devuði iedvesmu arî vairâkiem gleznotâjiem. Kâ stâsta mâkslinieks Valdis Villeruðs, lielâkoties Daugava attçlota lejpus Viïòu mâjâm (acîmredzot pateicîgâs kompozîcijas un saturiskâ piepildîjuma dçï; 2. att.), kur tâ, brâþoties pâri dolomîtu veidotajâm krâcçm, tâlâk met lîkumu gar Ikðíiles ciemu, apejot Mâcîtâja salu kreisajâ pusç. Ar Daugavu vçl padomju laikos saistîjâs arî pirmskara periodam raksturîgais, tradîcijâs bâzçtais dzîvesveids, kas citviet bija zudis notikuðo pârmaiòu galvenokârt kolhozu izveides dçï. Upç slîdçja zçìeïlaivas, to joprojâm izmantoja gan plostnieki, gan zvejnieki lîdz pat Rîgas HES celtniecîbai, lai arî viòu loma pakâpeniski mazinâjâs. Pateicoties Rîgas HES, pçdçjais plosts pa Daugavu aizpeldçja visiem redzami, nevis nedaudz vçlâk klusi un aizmirsti, piekâpjoties autotransporta ekspansijas priekðâ. 4 Eberhards, G. Kâ veidojâs Daugava un tâs sensalas. No: Daugavas raksti: No Aizkraukles lîdz Rîgai. Red. V. Villeruða. Rîga: Zinâtne, 1991, lpp. 212 Dâvis Kïaviòð

213 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page att. Daugava lejpus Viïòu mâjâm. Pa kreisi nezinâma autora fotouzòçmums; pa labi V. Prçdeïa glezna, gads Neatòemama dzîves sastâvdaïa daudziem Daugavas krastos dzîvojoðajiem vîriem bija zveja gan kâ iztikas avots, gan cilvçka paðapliecinâðanâs veids. Zvejoja ne tikai individuâli, ar laivu izbraucot uz zinâmajâm zvejas vietâm, kâda bijusi, piemçram, Cûku sçklis augðpus Kâbeïu kalnam. Lîdz pat Rîgas HES izveidei Daugavâ notika arî aizsprostu zveja. Tradicionâla vieta, kurâ tika izlikti laðu taèi, bija starp Ikðíiles ciemu un Mâcîtâja salu, aizðíçrsojot pret Ikðíili esoðo upes pusi (3. att.). Saikne ar zvejniecîbu atspoguïojâs arî Daugavas krastâ netâlu esoðo mâju Laðu nosaukumâ. Daugavmalas zemes pirms Rîgas HES bija sadalîtas apsaimniekoðanâ starp kolhozu Ikðíile (sâkumâ Staïina vârdâ nosaukto kolhozu), Ikðíiles ciemu un sovhozu Budeskalni (4. att.), ðîm varas attiecîbâm atstâjot tieðu ietekmi uz Daugavmalâ dzîvojoðo cilvçku dzîvi un ainavu kopumâ. Staïina vârdâ nosauktais kolhozs pçc gada apvienoðanâs ar kolhozu Pareizais ceïð apsaimniekoja lielâko daïu Daugavmalas un Mâcîtâja salu, kura, lai arî iekïâvâs kolhoza zemçs, atðíîrâs ar tâs iedzîvotâju lîdzsvarotâku dzîves ritmu. Kopð 40. gadu pirmâs puses tâ bija dzîvesvieta divâm ìimençm Brûveriem un Pundiòiem. Mâju vârdu izvçle bija visai piezemçta: Pundiòi savu mâju tâ arî bija nosaukuði par Pundiòiem, savukârt Brûveri, òemot vçrâ, ka mâja atradâs upes/salas vidû, tai deva nosaukumu Upesvidi. Cilvçki, kas kâdreiz tur dzîvojuði, tagad mît citur, tomçr atmiòas par dzîvi uz salas joprojâm mâjo kopâ ar Dâvis Kïaviòð 213

214 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page att. Laðu taèi Daugavâ starp Mâcîtâja salu un Ikðíiles ciemu gadi. Fonâ redzamâs mâjas (no kreisâs): Zçvaldi, Harvardi, Lîvas un Bensoni. Foto no Ogres Vçstures un mâkslas muzeja (turpmâk OVMM) krâjuma viòiem, lîdz ar savu dzîvesstâstu atklâjot arî tâ laika ainavu, kas no salas pavçrâs citâda nekâ krastâ dzîvojoðajiem. Pçteris Pundiòð, kura tçvs kâ pieredzçjis zvejnieks ieradâs Ikðíilç vâcu okupâcijas laikâ ar tieðo uzdevumu rûpçties par zivju sagâdi pçc okupâcijas varas pieprasîjuma, atceras, ka sâkumâ ìimene apmetâs uz dzîvi kâdâ no mâjâm bijuðajâ Ikðíiles muiþas kompleksâ. Vçlâk radâs iespçja pârcelties dzîvot uz salas. Kopð gada salâ jau dzîvoja Brûveru ìimene, kas apsaimniekoja salas otru pusi un bija pârcçlusies no Tomes Zâìeriem. Brûveriem zemi Mâcîtâja salâ pieðíîra padomju vara. Lîdz tam zeme bija piederçjusi Ikðíiles mâcîtâja muiþai. Ausmas Aizupietes (dz. Brûvere) atmiòâ saglabâjuðies nostâsti par Upesvidu (5. att.) tapðanas procesu, kurâ viss ticis tçva rokâm radîts gan íieìeïi celtniecîbai, gan dzîvojamâ mâja un citas çkas. Ausmas tçvs bija galdnieks, tâpçc savu saimniecîbu nespçja iedomâties bez darbnîcas, kas bija viena no galvenajâm palîgçkâm. Ap mâju kuploja augïu dârzs. Salas auglîgâ augsne nodroðinâja ìimenei iztiku viss tika paðu rokâm stâdîts, sçts un audzçts, lai rudenî novâktu bagâtu raþu. 214 Dâvis Kïaviòð

215 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 215 Iestâðanâs kolhozâ ienesa krasas pârmaiòas Upesvidu saimniecîbâ: zirgus un lauksaimniecîbas tehniku pâròçma kolektîvâ saimniecîba ìimenei palika viena gotiòa uz desmit cilvçkiem, niecîga piemâjas zemes platîba un simboliska samaksa par izstrâdes dienâm kolhozâ... Iztiku gût palîdzçja ienâkumi no piena produktu (Brûveriem) un zivju (Pundiòiem) pârdoðanas tiem Ikðíiles ciema mâju iedzîvotâjiem, kuriem savu piemâjas saimniecîbu nebija. 4. att. Pçtîtâs teritorijas apsaimniekotâji un to rîcîbâ esoðo zemju robeþas gadu vidus Dâvis Kïaviòð 215

216 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page att. Upesvidi gadi Izmaiòas ienesa arî gada plûdi. Kaut arî jau bija uzcelta Íeguma HES, Mâcîtâja salu pâròçma Daugavas ûdeòi. Ausma atceras, ka no rîta piecos Daugavâ sâka celties ûdens, viòas brâlis gâja sekot lîmeòa izmaiòâm. Upesvidos pulksten astoòos ieplûda ûdens, un ìimene pârcçlâs uz mâjas bçniòiem. Uz plûdu pâròemtajâm vietâm iedzîvotâjus evakuçt brauca amfîbijas. Ûdenim atkâpjoties no salas, zemi klâja dubïu kârta un ledus gabali. Paaugstinâts lîmenis Daugavâ turçjâs vçl ilgi. Ja Upesvidi atradâs salas vidû, no kurienes pat Daugavu redzçt nevarçja, turklât mâjas no ledus masâm pasargâja tâlredzîgi stâdîtais egïu dzîvþogs, tad Pundiòiem plûdi bija liktenîgi. Viòu mâja bija uzcelta ðíietami droðâ attâlumâ no kraujas, kas vçrsta pret Daugavas straumi. No mâjas pavçrâs skaists skats uz upi, tâs straumes plûdumu, kas varçja raisît cilvçkâ estçtiskas izjûtas un filozofiskas pârdomas, bet vietas izvçle bija riskanta. Stâvais, smilðainais krasts plûdos par metriem trîsdesmit tika noskalots, un lîdz ar to arî daïa saimniecîbas. Pundiòu saimnieks Kristaps stâvçjis ar Bîbeli rokâs pie ðíûòa stûra un lûdzis Dievu, tomçr cerçtos rezultâtus tas nedeva... Mâjas bija jâatjauno, taèu zeme vairs nepiederçja paðiem, to apsaimniekoja kolhozs. Tâpçc Pundiòi izðíîrâs no guïbaïíiem celto mâju nojaukt lîdz galam, un materiâlus nâkamajâ ziemâ pa ledu pârveda uz Ikðíiles ciemu, kur tagadçjâ Kraujas ielâ 2 no tiem bûvçja jaunu dzîvojamo çku. Tâ tapa lçni, jo trûka finanðu un bûvmateriâlu. Pagasts tik, cik trîs maisiòus cementa iedeva... Pçc lielajiem gada plûdiem, kas cieði iegûla iedzîvotâju atmiòâ, Mâcîtâja sala kalpoja par dzîvesvietu vairs tikai Brûveru ìimenei, to dzîves ritmam turpinot bût pakârtotam upes raksturam. Arî ikgadçjiem pavasara 216 Dâvis Kïaviòð

217 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 217 paliem, kas nesniedzâs augstâk par salas smilðaino, vietumis zâïu un kârklu puduriem apauguðo piekrastes joslu pludmali ne tikai saliniekiem (jo seviðíi bçrniem), bet arî atpûsties gribçtâjiem no Daugavas krasta, jo tur ûdensmala lielâkoties bija akmeòaina un tikai daþviet smilðu sanesâm klâta. Daugava tolaik bija sekla, vietumis, kad zemâks ûdens lîmenis, pat pârbrienama. Ausma atceras, kâ viòas tçvs no rîtiem pâri krâcîtçm devies sçòot uz kreisâ krasta meþiem, kas ar saviem resursiem nodroðinâja arî daudzus labâ krasta iedzîvotâjus. Dodoties pâri Daugavai, lîdz pusdienlaikam bija jâpaspçj atgriezties, jo ûdens lîmenis sâka celties upes hidroloìiskais reþîms bija pakârtots Íeguma HES. Tam savukârt tika pielâgoti arî kolhoza tehnikas pârbraucieni uz salu, kurâ audzçja labîbu un zaïbarîbu. PSRS valdîbas vadîtâja Òikitas Hruðèova laikâ salâ paguva zaïot arî kukurûza. Salinieku ikdienu daþâdoja talcinieku ieraðanâs. Reizçm ûdens lîmeòa svârstîbu dçï radâs saspringtas situâcijas, kâ Ausmas brâlim, kas laikâ, kad sâka jau paaugstinâties ûdens lîmenis, ar kravas auto devâs pâri krâcçm, taèu maðînas ritenis ieslîdçja kâdâ no gultnç esoðajiem padziïinâjumiem. Pateicoties tam, ka uz salas bija traktors, ar to varçja piekïût iestiguðajai maðînai. Tâdçjâdi brâlis un Ausma, kas arî bija braukusi lîdzi, varçja nokïût sauszemç. Kravas auto izdevâs izvilkt tikai nâkamajâ rîtâ. Izmantoja arî laivas, bez kurâm ikdienas dzîve pie upes nebûtu iedomâjama. Augsta ûdens lîmeòa laikâ tas bija vienîgais transporta veids, kas Mâcîtâja salu savienoja ar krastu. Pateicoties Ausmas tçva bûvçtajai konstrukcijai liellaivu balstîtai platformai, uz salu bija iespçjams pârcelt arî kolhoza tehniku. Salâ dzîvojoðajiem bçrniem ikdienas gaitas jûtami paplaðinâjâs lîdz ar skolas sâkumu, kopâ ar pârçjiem Ikðíiles bçrniem pirmâs trîs klases mâcoties tagadçjâ Strçlnieku ielâ 3, pçc tam Elkðòos. Ceïð uz Elkðòu skolu lielâkoties veda pa Rîgas Daugavpils ðoseju, taèu, lai lîdz tai nokïûtu, vispirms vajadzçja tikt pâri upei. Kad Daugava bija brîva no lediem, uz krastu devâs ar laivu. Ikðíiles pusç to pieslçdza iepretî Zariòu mâjâm, uz kurâm augðup pa nogâzi veda slîps akmeòains celiòð. Ziemâ Upesvidu bçrnu ceïð uz skolu pâri Daugavai virzîjâs pa ledu, tumsâ sekojot egïu zariem iezîmçtajai takai. Tuvojoties pavasarim, ieðana kïuva riskantâka, taèu, izjûtot dabas procesus un vadoties no gadu gaitâ gûtâs pieredzes, Dâvis Kïaviòð 217

218 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 218 pieòemtie lçmumi ðíçrsot/neðíçrsot, riskçt/neriskçt palîdzçja izdzîvot un izmantot dabas sniegtâs iespçjas: gan neturpinot ceïu rîta tumsâ, dzirdot priekðâ ðòâkoòu, kas dienasgaismâ izrâdîjusies ledu pârrâvusî upes straume, gan pavasarî skrienot pâri èaganajam ledum vai vizinoties uz lejup pa upi peldoðajiem ledus gabaliem. Atklâjas cieða saikne starp vietu un cilvçku tajâ, jo ikviens bçrns iemanto vietas izjûtu, uztver ìeogrâfisko kontekstu, kurâ viòð dzîvo 5. Atceroties laikus, kad plosti ierasti slîdçja pa Daugavu, Ausma atminas, kâ plostnieki piestâjuði Mâcîtâja salas smilðainajâ krastâ, lûguði naktsmâjas. Naktîs uz plostiem bija obligâti jâdedzina ugunskuri, un to liesmas iespiedâs Daugavmalâ dzîvojoðo cilvçku atmiòâ, tâpat kâ gar Daugavu Jâòos dedzinâtie ugunskuri, kad pat svilstoðâs riepas, kvçlojot pâr pârçjiem ugunskuriem, likuðâs skaistas... Kâdâ Lîgo vakarâ no Mâcîtâja salas saskaitîtas pat septiòdesmit gunis. Kad Ausmas brâlis un mâsa sâka patstâvîgu dzîvi, viòi uzcçla savas mâjas turpat iepretî Mâcîtâja salai, Daugavas krastâ, no kurienes pavçrâs skats uz Daugavu, salu, vecâku mâjâm, vietu, kur pavadîta viòu bçrnîba. Tîkamâ skata dçï uz Daugavu Ausmas brâïa mâjas ieguva Ainavu vârdu, savukârt stâvais Daugavas krasts mâsai deva ierosmi savu mâju nosaukt par Kraujâm. No bçrniem visilgâk Mâcîtâja salâ palika dzîvot Ausma lîdz gadam, kad apprecçjâs un pârcçlâs pie vîra Jâòa. Starp jaunuzceltajâm Ainavu un Krauju mâjâm Iemantos, kur jau ilgstoði dzîvoja Ausmas brâlçni un mâsîcas, atradâs bijuðajâs Mâcîtâja muiþas çkâs iekârtotâs kolhoza mehâniskâs darbnîcas un galdniecîba. Ieguldîjumu kolhoza attîstîbâ deva arî jaunie speciâlisti ar Latvijas PSR lauksaimniecîbas mâcîbu iestâdçs iegûtajâm zinâðanâm. Savu pirmo darba dienu Staïina vârdâ nosauktajâ kolhozâ gada 20. novembri zootehniíe Velta Bindemane atmiòâ glabâ joprojâm. Ierodoties no Ogres kolhoza kantorî, kas no Jakaru, vçlâk Upmaïu, mâjâm bija nu jau iekârtots Pârslâs, viòas skatam pavçrâs telpa ar dzeltenzaïi strîpotâm, eïïas krâsas pârklâtâm sienâm, kurâ atradâs vien pâris tukði galdi: pie viena no tiem grâmatvede, pie otra uzskaitvede. Pirmâ doma, to ieraugot, bijusi: Vienu gadu jau izturçs, tad padomâðu, kur atrast labâku vietu... 5 Bunkðe, E. V. Intîmâ bezgalîba. Rîga: Norden AB, Dâvis Kïaviòð

219 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 219 Kolhoziem raksturîgâ nabadzîba pirmajos pastâvçðanas gados neizpalika arî ðajâ saimniecîbâ, kurâ stâvokli pasliktinâja lauksaimniecîbas zemju trûkums, liedzot sagâdât pietiekami daudz lopbarîbas. Velta atminas, ka tik vien bijis, ko dot çst, kâ govîm pâris kilogrami sapuvuðu salmu, zirgiem sauja siena. Problçmas risinâjumi atspoguïojas kolhoza sapulèu protokolos, kur apspriests jautâjums arî par 75 tonnu siena pârveðanu no vairâk nekâ 30 kilometru attâlajiem Suntaþiem 6. Situâcija uzlabojâs lîdz ar meliorâciju, sâkot no 50. gadu vidus, kad tika nosusinâts Dçïu purvs, vçlâk Kaparâmura ezers. Arî Daugavmalâ, uz austrumiem no sovhoza Budeskalni zemçm, tika veikta melioratîvâs sistçmas atjaunoðana, jo pirms Otrâ pasaules kara veidotie grâvji bija aizauguði krûmiem, un, kâ atminas Vaòíenos dzîvojuðais Edgars Bumbieris, apkârtçji lauki tâ kâ purvs bija palikuði. Grûtîbas sagâdâja arî turienes augsne, jo, bûdama akmeòaina, nebija ar traktoru apstrâdâjama pçc uzarðanas tik vien bija, kâ kaíis noskrâpçjis, vajadzçja tik un tâ ar zirgu pârart. Sena bija arî Daugavmalas austrumu puses viensçtu tipa apbûve. Kâ uzskata novadpçtniece Vaida Villeruða, tâ veidojusies laika gaitâ no pirmajâm lîbieðu apmetnes vietâm. Arî kolhoza apsaimniekotajâ Daugavmalas rietumdaïâ daudzas no sçtâm bija vecsaimniecîbas. Apbûve ðajâ teritorijâ kopumâ bija koncentrçjusies Ikðíiles ciema tuvumâ un Zuðugalâ, atseviðíâm saimniecîbâm atrodoties vçl uz rietumiem no tâ. Sçtas galvenokârt bija izvietotas gar Daugavu un ðoseju, platâkajâs vietâs rodot vietu vçl atseviðíâm saimniecîbâm (piemçram, Ankerðmitçm un Drukâm). Gar ðoseju esoðâ apbûve lielâkoties bija izvietota nedaudz nostâk no tâs un savienota ar pievedceïiem, kas tâpat sniedzâs arî uz Daugavas krastâ esoðajâm mâjâm. Atseviðíi ceïi, kâ uz Rçþâm, Âpeniem un Vaníeniem, bija apstâdîti lapu kokiem, veidojot alejas. Akmeòains zemesceïð stiepâs arî paralçli gar upi: vietumis pa nogâzes lejasdaïu, citviet pakâpjoties augstâk (lîdz virspalu terasei), savienojot tur esoðâs mâjas lielâkajâ daïâ Daugavmalas. Lîdz ar padomju varas îstenoto zemes nacionalizâciju, kâ arî lauksaimniecîbas raþoðanas formas maiòu no individuâlajâm zemnieku saimniecîbâm uz kolektîvajâm un padomju saimniecîbâm, Daugavmalas 6 Jçkabpils zonâlais valsts arhîvs (turpmâk JZVA), 526. f., 1. apr., 28. l., 34. lp. Dâvis Kïaviòð 219

220 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 220 apdzîvojuma pamatu veidojoðâs vecsaimniecîbas un jaunsaimniecîbas pârtapa par palîgsaimniecîbâm. Tâm lietoðanâ nodotâ piemâjas zeme, ietverot dzîvojamâs un saimniecîbas çkas, kas saglabâjâs personiskajâ îpaðumâ, nepârsniedza 0,6 hektârus 7. Izkârtojuma ziòâ palîgsaimniecîbas saglabâja viensçtâm raksturîgo veidolu: ap pagalmu izvietota dzîvojamâ mâja un saimniecîbas çkas, to tieðâ tuvumâ stâdîti koki un krâðòumkrûmi, nostâk parasti bija iekârtoti augïu dârzi. Agrâko tîrumu vietâ, kas pirms kolektivizâcijas tika izmantoti gan labîbas audzçðanai un dârzkopîbai, gan ganîbâm, palîgsaimniecîbu papildinâja vien neliels sakòu dârzs. Atbilstoði nelielajam individuâli turçt atïauto lopu skaitam tika iedalîta arî ganîbu zeme, kas atradâs nostâk no palîgsaimniecîbas. Kâ atceras gan Velta, gan Edgars, Daugavmalâ individuâlâs ganîbas atradâs palieòu pïavâs un citviet, kur nebija iespçjams piekïût ar tehniku. Nelielâs, fragmentçtâs tîrumu platîbas, kas nu bija nonâkuðas kolhoza apsaimniekoðanâ, iespçju robeþâs tika apvienotas, veidojot lielâkus vienlaidu laukus. Tâ kâ personiskâ îpaðumâ atstâtie lopi vairs nespçja aizpildît çkas, kas bija bûvçtas lielâkam kustoòu skaitam, kolhozs tajâs varçja brîvi izvietot kolektîvajâ îpaðumâ pâròemtos lopus. Veltas darba gaitas kâ zootehniíei bija cieði saistîtas ar kolhoza rîcîbâ esoðajâm fermâm, tâdçï viòas atmiòâ saglabâjies to izvietojums Daugavmalâ: Miemençs, Veckrieviòos tika turçtas govis; Âpenos, Daugavieðos, Drukâs, kâ arî Jakaros (sâkotnçji) jaunlopi; Ankerðmitçs, Kâbelçs cûkas (vçlâk Kâbelçs arî buïïi). Arî Pârslâs, bijuðajâ kroga çkâ, tika turçti buïïi, savukârt Iemantos lîdz gadam, kad tajos, pâròemot MTS funkcijas, tika izvietotas kolhoza mehâniskâs darbnîcas, audzçja câïus. Iespçjams, uzskaitîjums ir nepilnîgs, taèu tas ïauj spriest par lielo izkliedçtîbu kolhoza fermu izvietojumâ lîdz jauno lielfermu izveidei. Daïâ kâdreizçjo saimniecîbas çku tika izveidoti dzîvokïi kolhoznieku ìimençm, savukârt tâs kolhoza teritorijâ esoðâs lauku sçtas, kuras bija palikuðas bez saimnieka izsûtîðanu vai citu iemeslu dçï, kolhozs pâròçma savâ bilancç pilnîbâ (tâdas gan Daugavmalâ bija mazâkumâ 8 ). Arî Velta no Upmaïiem pârcçlâs uz dzîvi Kâbelçs (6. att.), kur jau dzîvoja vairâkas kol- 7 JZVA, 526. f., 1. apr., 27. l., lp. 8 JZVA, 180. f., 1. apr., 2. l., 62. lp.; 3. l., 7., 18. lp.; Represçto saraksts: 1949 [Pielikums]. Red. Riekstiòð, J. Latvijas Arhîvi, 1995, 3, 56. lpp. 220 Dâvis Kïaviòð

221 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page att. Kâbeles gadi. V. Bindemanes foto hoza izmitinâtâs ìimenes (pâris dzîvokïi bija ierîkoti arî klçtî). Jaunajâ dzîvesvietâ Velta aizvadîja 22 gadus, ar patiku atminoties tur pavadîtâs vasaras un ziedoðâs pïavas gar upi, kuru dçï bija vçrts pieciest ziemas aukstumu. Dzîvesvietas pievilcîbu noteica mâju atraðanâs Kâbeïu kalna nogâzç. Plaðie skati, kas pavçrâs no paugura virsotnes, izcçla upes plûdumu Daugavas ielejâ, savukârt Kâbeïu kalnu uz apkârtnes fona iezîmçja to sedzoðie koki, jo îpaði izteiksmîgi vasaras zaïumâ un rudens krâsainîbâ. Kolhoza zemes Daugavmalâ pârsvarâ tika izmantotas kâ tîrumi un ganîbas. Lai arî starp Daugavu un ðoseju atradâs vien aptuveni desmitâ daïa kolhoza zemju, to vidû bija kolhozâ auglîgâkâs. Zuðugalâ (arî uz ziemeïiem no ðosejas), kur savulaik atradâs Daugavas gultne, bet vçlâkos laikos skâra palu ûdeòi, koncentrçjâs aluviâlâs augsnes. To piemçrotîba noteica kolhoza dârzniecîbas izveidi Zuðugalâ. Pie Jakaru mâjâm tika uzceltas siltumnîcas, savukârt tâm pieguloðajos laukos, kuros pirmajos kolhoza pastâvçðanas gados audzçja labîbu, tika izvçrsta dârzeòkopîba. Audzçja galvenokârt guríus gadâ par priekðsçdçtâju kïuvuðais Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas Agronomijas fakultâtes neklâtienes students Laimonis Kalniòð savâ diplomdarbâ Ogres rajona Staïina v.n. kolhoza perspektîvais plâns VI piecgadç ( g.) pat atzîmç, ka nav tâdu kolchoznieku, dzîvojoðu starp dzelzceïlîniju Rîga Maskava un Daugavu, kas labi nepârzinâtu daþâdu guríu ðíiròu audzçðanu. Turpat rodamas arî ziòas par pârçjâm tolaik audzçtajâm kultûrâm tomâtiem, Dâvis Kïaviòð 221

222 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page 222 redîsiem, sîpoliem, galda bietçm, burkâniem un zemençm. Kolhoza vajadzîbâm gadâ starp Druku un Daugavieðu mâjâm profesora Jâòa Sudraba vadîbâ tika iestâdîts âbeïdârzs 5,4 hektâru platîbâ, daïçji saglabâjies lîdz pat mûsdienâm. Dârzniecîbas sekmîgu attîstîbu nodroðinâja galvaspilsçtas Rîgas tuvums (kâ noieta tirgus), turklât arî raþas ðeit varçja iegût agras (attiecîgi tâs dârgâk arî realizçjot), jo Daugavas tuvumâ bargas pavasara salnas bija retums. Zeme no dârzniecîbas uz austrumiem (starp Pârslu Upmaïu ceïu un Iemantiem) tika atvçlçta kolhoznieku personîgai lietoðanai (lauciòiem, ganîbâm), jo seklo pamatieþu dçï bija mazâk auglîga. Savukârt Daugavmalas austrumdaïâ esoðâs kolhoza zemes, kâ atceras kolhozâ darba mûþu nostrâdâjusî agronome Dzidra Zariòa, pamatâ bija sadalîtas aplokos un kalpoja ganîbâm Miemeòu un Veckrieviòu fermu govîm, tîrumiem aizòemot vien nelielas platîbas. Pretstatâ auglîgajai Daugavmalai otrpus Rîgas Daugavpils dzelzceïam esoðie pauguri ar mazâk auglîgajâm, uz morçnas nogulumiem veidotajâm augsnçm, sadzîvç bija iesaukti par Badakalniem, atceras tur dzîvojoðâ un kolhozâ strâdâjusî Austra Ðmite. Kâ liecîba par plaðajâm vecsaimniecîbu robeþâm un to dalîðanu atseviðíi Daugavmalas mâju vârdi veido etimoloìiskus pârus ar Badakalnos esoðo mâju nosaukumiem: Kurzemnieki Kalnkurzemnieki, Ankerðmites Kalnankerðmites, Veczuði Jaunzuði (vçlâk pârsaukti par Austrumiem). Arî starp Daugavmalas saimniecîbu iemîtniekiem bija cieðas un sazarotas radniecîbas saites. Vienâ no turîgâkajâm Pirmâs Latvijas Republikas laika saimniecîbâm Jakaros (7. att.) dzimuðâ un tagad Ogres rajona slimnîcâ strâdâjoðâ ârsta Ulda Zîtara pirmâs bçrnîbas gaitas ârpus mâjâm veda gar oïaino Daugavas krastu uz netâlu esoðajiem Zuðiem un Veczuðiem. Tur dzîvoja viòa brâlçni: tçva brâïa un mammas mâsîcas ìimenç bija trîs bçrni, savukârt mammas brâïa ìimenç divi. Daugavas krasts Zuðugalâ bija salîdzinoði lçzens, attâlâk no upes veda arî iebraukts lauku ceïð, ko ar mâjâm savienoja nogâzç izraktas uzbrauktuves. Neiztrûkstoðas bija krastmalâ atstâtâs laivas. Jakariem blakus esoðajâs Jaunjakaru mâjâs mîtoðais Kârlis Jçkobsons, Staïina vârdâ nosauktâ kolhoza pirmais priekðsçdçtâjs, bija Ulda krusttçvs, turpat dzîvoja arî jaunâkâ no vecâsmâtes mâsâm. Attâlâk uz austrumiem no Ikðíiles ciema esoðajos Robeþniekos mâjoja vecâsmâtes brâlis, bet Laðos mammas brâlis 222 Dâvis Kïaviòð

223 Ikskiles almanahs3.qxd :57 Page att. Jakari Valdis Miniòð, kura sieva nâca no senas un plaði sazarotas plostnieku dzimtas Lazdâm. Lîdzîgi kâ daudzas Daugavmalas mâjas, arî Laði sadzîvç tika saukti nevis pçc mâju vârda, bet saimnieka uzvârda par Miniòiem. Kopð trîs gadu vecuma zçns ar vecâkiem dzîvoja jau citviet, tomçr neaizmirsa apciemot radus pie Daugavas. Ulda atmiòâ spilgti iespiedies skats uz pretçjo, kokiem apauguðo, Daugavas krastu, kas Jâòu vakaros, vasaras plaukumâ, apbûra ar savu niansçto zaïumu, kuru papildinâja meitenes, kas upç mazgâja veïu, radot idillisku lauku ainavas noskaòu... Pielâgojoties kolektîvajai saimniekoðanas kârtîbai, ikdienas darbos un gaitâs veidojâs jauns sadzîves modelis. Darbs kolhozâ bija organizçts brigâdçs. 20. gadsimta 50. gadu otrajâ pusç, kad priekðsçdçtâja vietu ieòçma Laimonis Kalniòð, to skaits iepriekðçjo divu vietâ sasniedza septiòas (neskaitot dârzniecîbu). Katra brigâde bija ar savu, kolhoznieku sadzîvç lietotu nosaukumu, no tiem daïa saglabâjuðies Veltas atmiòâ. Piemçram, Kâbeles bija Kungu brigâdes pârziòâ, kas uz darbu sanâca Kalnankerðmitçs, savukârt Budþu brigâde bija atbildîga vismaz par daïu no kolhoza rîcîbâ esoðâs Daugavmalas austrumu daïas un pulcçjâs Medòu mâjâs. Ideoloìija, plânu izpilde, sociâlistiskâ sacensîba daudz vairâk atspoguïojâs tâ laika presç, sapulèu protokolos. Ikdienas darbâ noteicoðâ bija vai nu atbildîbas sajûta par uzticçtajiem darba pienâkumiem, kaut arî raþoðanas lîdzekïi piederçja kolhozam, vai arî pretçji no kopîpaðuma Dâvis Kïaviòð 223

224 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Pie Staïina vârdâ nosauktâ kolhoza kantora çkas Pârslâs pirms ekskursijas uz Igauniju gadu beigas centâs gût personisku labumu un darba rezultâts bija vienaldzîgs. Tas arî noteica vai nu atzinîbu, vai nopçlumu kolhoza valdes sçdçs un kopsapulcçs, kurâs apsprieda ne tikai darba jautâjumus, bet pat kolhoznieku bçrnu sekmes un uzvedîbu skolâ kolhozs bija kâ sociâlâs dzîves centrs. Paveiktais darbs vairâkumam kolhoznieku radîja lepnumu par padarîto, saòemtie apbalvojumi (tie bija neiztrûkstoða sociâlistiskâ darba stimulçðanas sastâvdaïa) sajûtu, ka pûles tikuðas novçrtçtas. Atzinîba par padarîto darbu bija arî kolhoza organizçtâs ekskursijas, tam laikam raksturîgi kravas automaðînâs dodoties uz tuvçjâm padomju republikâm (8. att.) gadâ Staïina vârdâ nosauktais kolhozs tika pârsaukts par kolhozu Ikðíile. Cilvçku rocîba bija uzlabojusies, sâktas celt arî jaunas mâjas. Bez iepriekð minçtajâm Ainavâm un Kraujâm arî paðos Daugavmalas austrumos, abpus Brûveru grâvim, tika uzceltas divas jaunas saimniecîbas. Ikðíiles pusç celtâs mâjas tika nosauktas par Vçsmâm, savukârt Ogres pusç tâ arî palika bez nosaukuma, jo, kâ atceras tur dzîvojusî Kornçlija Dzelme, mâjas nepaspçja nodot ekspluatâcijâ, kad jau bija jânojauc Rîgas HES ûdenskrâtuves izveides dçï. 224 Dâvis Kïaviòð

225 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 225 Piepildîjâs arî kolhoznieku vçlme pçc bçrnudârza, kurâ bçrni bûtu pieskatîti, kamçr vecâki dodas darba gaitâs gadâ Pârslâs kolhoza kantora vietâ darbu sâka diennakts bçrnudârzs Daugaviòa. Kantori bija nepiecieðams pârvietot, un pçc neilgas atraðanâs gan Tautas namâ, gan atkal Upmaïos tas tika ierîkots tagadçjâ Daugavas prospektâ 63. Pateicoties bçrnudârza vadîtâjas Lilijas Fedotovas (dz. Kalniòas) iniciatîvai un paðaizliedzîgajam darbam, lielas rûpes tika veltîtas bçrna personîbas veidoðanai. Nodarbîbas tika organizçtas gan telpâs, gan rotaïu laukumâ otrpus ðosejai. Lomu rotaïâm laukumâ bija iekârtotas vietas veikaliem, benzîna uzpildes stacijai un citiem objektiem, kuros spçlçjoties, bçrni guva pirmâs zinâðanas matemâtikâ, attîstîja loìisko domâðanu, ikdienas saskarsmes kultûru un citas dzîvç noderîgas iemaòas (9. att.). Bçrniem tiek izdalîta arî nauda metâla ripiòas, uz kurâm iegravçta tâs vçrtîba. Preces pârdod pçc svara vai pçc skaita. Audumu veikalâ pârdevçjs meitençm nomçra attiecîgo drçbi, ko vçlâk viòas izmanto kleitu darinâðanai lellçm. Tâ bçrni ðâda veida rotaïâs iemâcâs rçíinât, nostiprina zinâðanas...mûsu bçrnudârzs ir vienîgais republikâ, kam ir ðâda veida uzskate un atribûti bçrnu elementâro matemâtisko priekðstatu nostiprinâðanai, stâsta bçrnudârza audzinâtâja Lîga Valenburga intervijâ laikrakstam 9. att. Topoðie mçrnieki bçrnudârza Daugaviòa rotaïu laukumâ Dâvis Kïaviòð 225

226 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Starptautiskâs bçrnu aizsardzîbas dienas svinîbas bçrnudârzâ Daugaviòa gads Padomju Jaunatne 9. Saskaòâ ar Lilijas Kalniòas teikto bçrnudârzâ sekmîgi aprobçtâs, padziïinâtu loìisko domâðanu veicinoðâs mâcîbu metodes tika augstu novçrtçtas ar sudraba medaïu Vissavienîbas tautsaimniecîbas sasniegumu izstâdçs un gadâ, savukârt bçrnudârzâ îstenotâ mâcîbu programma tika òemta par pamatu, veidojot sâkumskolas izglîtîbas programmu Padomju Savienîbâ. Daþâdas tradîcijas un sarîkojumi sekmçja bçrnu personîbas veidoðanos. Ja pieauguðajiem kolhozâ tika atzîmçti savi svçtki, piemçram, kolhoza jubilejas, tad vieni no mazajiem domâtajiem svçtkiem bija Starptautiskâ bçrnu aizsardzîbas diena (10. att.). Bçrnudârza teritoriju sadaloðâ Rîgas Daugavpils ðoseja (tagadçjâ Lîvciema iela) kâ nozîmîgs transporta ceïð kalpojusi gadsimtiem ilgi, kartçs atzîmçta kopð 17. gadsimta. Asfalta klâjumu, kâ spilgti atminas Edgars Bumbieris, tâ ieguvusi gadâ: To es atceros skaidri un gaiði, pirmo gadu kolhozâ biju. Upes ielas galâ bijâm ar puikâm salasîjuðies, zirìelis arî lîdzi. [Zirgu] piesçja [Sventes] kalna galâ un paði aizgâja uz upi peldçties. Nâkam atpakaï, skatâmies, mançjais [zirgs] norâvies, un tas lai- 9 Abramovièa, H. Kas dod prieku un gandarîjumu? Padomju Jaunatne, 1973, 4. aprîlis, 2. lpp. 226 Dâvis Kïaviòð

227 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 227 dies pa to svaigo asfaltu... Dabûjâm zirgu, jâjâm atpakaï, tie [strâdnieki] tik kulakus râda. Latvijas PSR gada jûnijâ viesojâs PSKP CK pirmais sekretârs, PSRS Ministru Padomes priekðsçdçtâjs Òikita Hruðèovs. Bija plânots, ka brauciena marðruts vedîs arî cauri Ikðíilei, tâdçï notika drudþaina pret ðoseju vçrstâs teritorijas apkopðana, ko, pretçji reâlam atbraukðanas faktam, atceras daudzi no tolaik Ikðíilç dzîvojuðajiem. Lai parâdes puse izskatîtos augstajam viesim râdâma, ðíûòiem jauni jumti uzlikti (pçkðòi atradâs arî materiâli, kas tolaik bijis deficîts), tiesa gan lielâkoties tikai pret ceïu vçrstajâ pusç un pat tâdâm çkâm, no kurâm tik mûri palikuði. Velta atminas, ka likts pie Kâbelçm augoðos mieþus izart, jo slikti bija izauguði, un tâdus jau nevarot râdît... Pa Rîgas Daugavpils ðoseju mçdza braukt arî ârzemju þurnâlistu un citu nozîmîgu viesu delegâcijas, kas bieþi viesojâs kolhozâ Lâèplçsis Lielvârdç. Tâpçc abpus ðosejai skatam pârredzamâ attâlumâ vajadzçja bût sakârtotai videi. Zinâmu atbildîbu par to vajadzçja uzòemties gan kolhozam, gan ciema padomei. Ikðíiles ciems bija izveidojies Daugavas labajâ krastâ, vietâ, kur upe met loku gar Mâcîtâja salu (4. att.). Ciema zemes starp Daugavu un ðoseju padomju laiku sâkumâ bija vçl maz apbûvçtas, lielâkoties tur pletâs ganîbas un tîrumi. Vien paralçli gar upi, kokos ieauguðas, kompakti atradâs astoòas savrupmâjas, to vidû vairâkas kâdreizçjâs baltvâcu vasarnîcas (3. att.), kurâm bija raksturîgi plaði dârzi pret ðoseju vçrstajâ pusç. Divas no mâjâm Lazdas II un Lazdas III piederçja plaði sazarotajai Lazdu dzimtai. Lazdu vecsaimniecîba atradâs ârpus ciema, uz austrumiem no Robeþu ielas. Jau gadâ, laikâ, kad tika izstrâdâta Ikðíiles vasarnîcu ciemata plânojuma shçma (1958. gadâ apstiprinâta labotâ un papildinâtâ versija), bija uzceltas pirmâs padomju laika savrupmâjas. Lîdz ar plânojuma izstrâdi notika arî pâreja uz ielu adresâciju, atsakoties no kâdreiz lietotajiem mâju vârdiem. Ielu nosaukumu izvçle balstîjâs vietçjâs ainavas elementos Peldu iela savu nosaukumu guva no peldçtavas, Kraujas iela stâvâ Daugavas krasta, Stadiona un Sporta ielas blakus esoðâ stadiona, Robeþu iela sakrita ar ciemata robeþu (kas ðajâ vietâ un visâ pçtîtajâ teritorijâ formâli nav mainîjusies lîdz pat mûsdienâm) u.tml. Laikâ lîdz Rîgas HES celtniecîbai apbûves gabalos tika izdalîtas neapbûvçtâs teritorijas starp Stadiona ielu un Daugavu, kâ arî Sporta un Dâvis Kïaviòð 227

228 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 228 Robeþu ielâm, to vidû arî kâdreizçjo vasarnîcu dârzi. Atïauju bûvçties saòçma arî Pçteris Pundiòð, kura iepriekðçjo dzîvesvietu uz Ikðíiles salas daïçji bija noskalojuði gada plûdi. Starp apbûvçto Daugavas krastu un ðoseju atradâs ciema stadions. Kâ atceras Pçteris, sporta sacensîbas Pirmâs Latvijas Republikas laika lidlauka vietâ gan notikuðas retu reizi. Pret stadiona vidu Daugavas pusç atradâs nojume, daïu no tâs aizòçma sporta inventâra novietne. Îsâka ceïa tîkotâji pâri stadiona zâlâjam bija iestaigâjuði takas. Ciema ziemeïaustrumos, Ozoliòa parka koku ieskautas, atradâs estrâdes paliekas. Kaut gan parks un estrâde bija visai noplukuði, pasâkumi tur notika arî padomju laikâ. Svinçtie Jâòi saglabâjuðies daudzu ikðíilieðu atmiòâ. Îstenojot vienmçrîga aptieku tîkla pârklâjuma izveidi Latvijas PSR, ap gadu Krasta ielâ 5 (toreiz Krasta ielâ 2) darbu sâka ciema aptieka ar numuru 111, pakïauta Galvenajai aptieku pârvaldei. Kâ atceras vçlâkâ aptiekas pârvaldniece Inâra Lejniece, tajâ strâdâja trîs cilvçki pârvaldnieks, asistents un sanitârs-fasçtâjs, nodroðinot uz vietas arî zâïu izgatavoðanu. Aptieka atraðanâs vietu nemainîja visu padomju laiku un, bûdama tolaik Ikðíilç vienîgâ un cieði saistîta ar kilometru attâlo doktorâtu Jâòa Kugas ielâ 5, piesaistîja cilvçkus ne tikai no Ikðíiles, bet arî tâs tuvâkâs apkârtnes. Kaugertos nu jau Stadiona ielâ 5 (11. att.) savukârt atradâs Daugavas lejasgala nosusinâðanas sistçmu tehniskâs ekspluatâcijas pârvalde (vçlâk Daugavas lejasgala meliorâcijas sistçmu pârvalde) iestâde ar lielu ietekmi ne tikai Daugavmalas, bet visas Ikðíiles attîstîbâ turpmâkajâ padomju periodâ. Kraujas ielas galâ atradâs peldçtava, uz kuru pa nogâzi veda Pirmâs Latvijas Republikas laikâ dolomîtâ izbûvçtas kâpnîtes. Lai arî upes gultne tur atsedzoðo dolomîtu dçï bija gluda, peldçtâju vidû ciema tuvumâ iecienîtâks bija krasts pretî Viïòu mâjâm ûdensmala mazâk akmeòaina. Krastmala augðpus ciema peldçtavas bija avotaina, metrus trîssimt augðpus tâs atradâs Trakais atvars, kura aukstais ûdens (iespçjams, izplûstoða avota dçï) bija iemesls daudzu peldçtâju bojâejai, jo straujâs temperatûras svârstîbas izraisîja muskuïos krampjus. Varbût tâdçï gâja bojâ arî divi zçni, kurus atrada tikai nâkamajâ dienâ, ûdens lîmenim krîtoties. Ðis gadîjums dziïi iegûlis Ausmas atmiòâ, kura jau noslîkuðos zçnus bija redzçjusi zem 228 Dâvis Kïaviòð

229 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Daugavas lejasgala meliorâcijas sistçmu pârvaldes administratîvâ çka Stadiona ielâ 5. Foto no OVMM krâjuma ûdens rokâs sadevuðos. Daugavas krastos augoðo bçrnu rotaïu vietas bija cieði saistîtas arî ar garâm plûstoðo upi. Bçrnu vidû jau izsenis tika dots zvçrests, spçlçjoties nekad nemaldinât citus ar saucieniem palîgâ un slîkstu. Lejâ uz upi no daudzâm Daugavas krasta mâjâm gan Ikðíiles ciemâ, gan ârpus tâ veda takas katra no tâm citâda, ar savu morfoloìiju, ar cilvçkiem, kas ikdienâ to izmantoja. Raksturîgi, ka pie mâjâm upes pusç bija novietoti soliòi vieta, kur, iespçjams, sakârtot domas pçc pavadîtas darba dienas, vçrojot upes plûdumu, vai arî pârmît ar kaimiòiem ikdienas notikumus. Daugavas krasts kopumâ bija kâ cilvçku satikðanâs, atpûtas un spçku atjaunoðanas vieta. Virzienâ gar Daugavu pret straumi ceïð ieveda sovhoza zemçs, kuras no ciema atdalîja neliela upîte. Sovhoza Budeskalni ferma Ikðíile apsaimniekoja Rîgas pilsçtai savulaik piederçjuðâs zemes, to skaitâ Ikðíiles salu (4. att.). Ikðíilç atradâs viena no Salaspilî bâzçtâ sovhoza fermâm (vçlâk nodaïâm), kas bija izveidota gada beigâs uz kâdreizçjâs Ikðíiles muiþas bâzes, turpinot pastâvçt arî pçc gada otrâs padomju okupâcijas laikâ. Dâvis Kïaviòð 229

230 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Vienâ no bijuðâ Ikðíiles muiþas kompleksa çkâm ierîkotais sovhoza Budeskalni fermas Ikðíile kantoris gadu beigas. Foto no Latvijas Universitâtes Latvijas vçstures institûta (turpmâk LULVI) krâjuma Ikðíiles ferma (ikðíilieðu sadzîvç saukta par Budeskalniem, Budeskalnu fermu) bija orientçta uz ðíirnes piena lopkopîbu, savukârt pçc valdîbas norâdîjumiem par daudzpusîgas saimniekoðanas nodroðinâðanu tika izvçrsta arî cûkkopîba un putnkopîba; turçja arî zirgus. Lielâkâ daïa saimniecîbas un strâdnieku dzîvojamo çku bija kompakti izvietotas Daugavas krastâ kâdreizçjâ Ikðíiles muiþas çku kompleksâ (12. att.), ko papildinâja 20. gadsimta 40./50. gados jaunuzceltâ cûku un putnu kûts, èetru dzîvokïu dzîvojamâ mâja un pirts. Saòemot valsts atbalstu, tika veikta arî çku atjaunoðana, izveidojot tam laikam tehniski labi attîstîtu saimniecîbu (jau 50. gadu sâkumâ slaukðana tika organizçta mehanizçti), kontrastçjot ar tajâ laikâ trûcîgajiem materiâlajiem apstâkïiem kolhozâ. Ikðíiles fermu ar Rîgas Daugavpils ðoseju savienoja lapu koku alejas fragmentâri ieskauts taisns iebraucamais ceïð. Tas jau kopð muiþas laikiem ar lîkumu veda tâlâk uz pârceltuvi Daugavas krastâ, kas savienoja ar upes pretçjo krastu. To iecienîjuði bija ne tikai ikðíilieði, kas, kâ atceras Budeskalnos jaunîbu pavadîjusî Maija Gudrais (dz. Trops), uz 230 Dâvis Kïaviòð

231 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 231 Daugavas kreiso krastu devâs ogot un sçòot, bet arî rîdzinieki, dodoties atpûtas braucienos tuvâk dabai. Ikðíilieði mçdza apmeklçt arî veikalu un pirti Budeskalnos. Iebraucamajam ceïam, kas tâlâk turpinâjâs pa Ozolu ielu uz Ikðíiles staciju, jau izsenis bija arî stratçìiska nozîme, un, kâ atceras V. Villeruðs, tâdu tas saglabâja arî padomju laikos, lai gan praktiski konkrçtajam mçríim izmantots tika vienu vienîgu reizi, veicot tanku pârgrupçðanu. Iepretim iebraucamajam ceïam atradâs muiþas parks ar Pirmajâ pasaules karâ sagrautâ kungu nama krâsmatâm. Fermas komplekss, ja neskaita Rumuïu lauku sçtu (arî ietilpa kâdreizçjâ Ikðíiles muiþas çku ansamblî, to veidoja strâdnieku ìimeòu dzîvojamâ çka, kâ arî kûts), bija izveidots pa labi no parka un koncentrçjâs ap plaðu pagalmu, atseviðíâm çkâm un to grupâm atrodoties arî ârpus tâ. Kopumâ fermas çku kompleksu, ieskaitot padomju laikos jaunuzceltâs bûves, veidoja vairâk nekâ desmit daþâdas çkas. Starp fermu un stâvo Daugavas krastu atradâs Ikðíiles luterâòu baznîcas drupas (13. att.) paliekas no senâkâs zinâmâs mûra celtnes ne tikai Latvijâ, bet visâ Baltijâ. Fermai pieguloðie lauki, kas sâkumâ starp ðoseju un Daugavu sniedzâs no Viïòiem un Robeþniekiem lîdz Miemençm, bija saglabâjuðies neapbûvçti un ar savu plaðumu atðíîrâs no blakus esoðajâm teritorijâm. Tâ kâ tur nebija apbûves, varçja apsaimniekot lielâkas vienlaidus platîbas nekâ pieguloðajâs kolhoza teritorijâs. Lauki bija sadalîti klasiskos taisnstûrveida 13. att. Skats no rietumiem uz Ikðíiles luterâòu baznîcas drupâm (pa labi) un fermas Ikðíile kantori (pa kreisi), priekðplânâ ceïð no pârceltuves gadu beigas. Foto no LULVI krâjuma Dâvis Kïaviòð 231

232 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Nobrauktuve uz sovhoza pârceltuvi iepretî Ikðíiles salai gadu beigas. Foto no LULVI krâjuma laukumos, tos vietumis norobeþoja vien dzeloòdrâðu þogi un lauku apsaimniekoðanai domâtie zemesceïi. Ðîs platîbas izmantoja ganîbâm (ar sçtajiem ilggadîgajiem zâlâjiem uzlabojot arî augsnes struktûru) vai kâ aramzemi galvenokârt lopbarîbas nodroðinâðanai. Liela nozîme bija augu sekas ievçroðanai, lai saglabâtu augsnes auglîbu. Ganîbas atradâs arî neapdzîvotâs Ikðíiles salas pïavâs, kuras austrumu pusç kuploja jauktu koku meþs. Saruna ar Maiju Gudro sniedz ziòas, ka uz salu lopi tika nogâdâti, zemâka ûdens lîmeòa laikâ pârdzenot pâr upi vai izmantojot otru, tikai sovhoza vajadzîbâm domâto, pârceltuvi, kas atradâs augðpus baznîcas drupâm (14. att.). Ap fermas kompleksu bija atvçlçta zeme strâdnieku individuâlajiem lauciòiem, tie atradâs arî gar Daugavas krastu, mijoties ar strâdnieku personiskajiem lopiem paredzçtajâm ganîbâm, kas vietâs, kur stâvkrasts noplaka, atradâs palieòu pïavâs. Pçc gada, kad Ikðíiles pagastu skâra deportâcijas, Viïòu mâjas nonâca sovhoza pârziòâ, tad tur izmitinâja strâdniekus. Vçlâk pie mâjâm ierîkoja arî siltumnîcas, kurâs izvçrsa dârzeòkopîbu, lai apgâdâtu galvaspilsçtu Rîgu. Ne jau no politikas viòa ko zinâja, vien tik, cik ceïu no kûts uz istabu, par izsûtîto Viïòu mâju saimnieci Albertîni atceras Robeþniekos auguðais Andris, kura atmiòâ spilgti saglabâjuðies arî 25. marta notikumi paðu mâjâs. Kad kravas automaðînas ar izsûtâmajiem iegriezâs turpat 232 Dâvis Kïaviòð

233 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 233 ðosejas malâ esoðajos Robeþniekos (15. att.), mâte steidzâs Andri aizslçpt aiz kâpostu mucas, lai vismaz viòu paglâbtu. Neaizveda nevienu, bija iebraukuði tikai maðînâm ûdeni uzpildît. Atceroties Robeþnieku saimniecîbu, Andris atminas plaðo pagalmu. To ieskâva dzîvojamâ mâja, ðíûnis un saimniecîbas çka, kuras vienâ galâ atradâs kûts, otrâ klçts, vidusdaïâ bija stallis, savukârt zem mâjas pagrabs. Klçts grîdu veidoja spundçti dçïi, kas savulaik vesti ziemâ pâr ledu no Daugavas pretçjâ krasta. Labs pamats ìimenes budþetam bija izaudzçto dârzeòu un garðaugu pârdoðana. Uz Jâòiem saraka kartupeïus, uz guríu skâbçðanas laiku sapïâva dilles, sakrâva gazikâ un veda uz Matîsa tirgu Rîgâ. Lîdzîgi papildinâjumu iztikai nodroðinâja vairâkas ìimenes, tâpçc parasti sarûpçto preci uz tirgu nogâdâja ar kopîgu transportu. Turpmâko gadu laikâ sovhoza teritorija paplaðinâjâs lîdz Ikðíiles ciema robeþai, sasniedzot tâs galçjo izplatîbu: tika iekïautas arî citas tuvçjâs lauku sçtas, kas neatradâs ne kolhoza pakïautîbâ, ne Ikðíiles ciema teritorijâ gan Robeþnieki, gan arî Laði, Lazdas un Zemturi, taèu to iedzîvotâji, kâ atceras Maija, sovhozâ nebija nodarbinâti. Ðî teritorija ainavas fragmentâcijas dçï (lauku sçtu, tîrumu un ganîbu mija) vairâk gan lîdzinâjâs pçtîtâs teritorijas robeþâs esoðajâm kolhoza zemçm. 15. att. Robeþnieki gadi Dâvis Kïaviòð 233

234 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 234 Lai apgâdâtu strâdniekus ar dzîvojamo platîbu un uzlabotu sadzîves apstâkïus, 50. gadu otrajâ pusç tika iedalîti apbûves gabali pie pievedceïa krustojuma ar ðoseju. Tur rindâ tika uzbûvçtas seðas dzîvojamâs mâjas. Ikðíiles fermas strâdniekiem apbûves gabali tika pieðíirti arî Ikðíiles ciemâ Rîgas ielas ziemeïu pusç, kur kopð gada dzîvo arî Maija. Ikðíiles fermâ atðíirîbâ no kolhoza bija nodarbinâti tikai algoti speciâlisti un strâdnieki. Atsaucot atmiòâ Budeskalnos nodzîvoto laiku, Maija zina teikt, ka sâkotnçji tie bijuði cilvçki, kas tur dzîvojuði un strâdâjuði jau pirms sovhoza izveides. Vçlâk ienâkuði strâdnieki no Latgales. Lîdz pat 50. gadu otrajai pusei, kad Budeskalnos ieradâs slâvu tautîbu iebraucçji no citâm padomju republikâm, saimniecîba esot bijusi latvieðu mentalitâtei raksturîgi sakopta, svinçti arî Jâòi. Acîmredzot, notikuðâs izmaiòas bijuðas straujas, jo jau gadâ pçc Latvijas PSR Kultûras ministrijas vçstules Ogres rajona Darbaïauþu deputâtu padomes izpildkomitejai Budeskalniem uzdots uzraudzît un kopt tolaik jau valsts aizsargâjamo kultûras pieminekïu sarakstâ iekïautâs baznîcas drupas un to apkârtni 10, kas ir necieðamâ stâvoklî un nav nevienam tûristam râdâma : nekopta, piemçslota, ceïi, kas ved uz baznîcu, ir slikti, Daugavas krastâ ir saraktas bedres, savukârt simtgadîgo koku parks, kas atrodas Daugavas krastâ, netâlu no pilsdrupâm ir piesâròots un piekrauts malkas grçdâm 11, turklât individuâlie bûvçtâji òem par bûvmateriâliem no pils mûra izdrupuðos akmeòus un arî izlauþ tos tieði no mûra 12. Jâatzîst gan, ka pils tolaik varçja bût vairs tikai arheoloìiskas nozîmes piemineklis, lîdz ar to bûvmateriâlu òemðana no tâs ðíiet maz ticama. Iespçjams, domâtas baznîcas drupas, kuras, kâ atceras Maija, par bûvmateriâlu izejvielu avotu kalpoja arî gadâ, ceïot Ikðíiles fermas cûku kûti. Iespçjams, piesaistîtâs uzmanîbas dçï gadâ notika daïçja baznîcas drupu konservâcija arhitekta Gunâra Jansona vadîbâ, tolaik vçl nezinot, ka pçc gadiem desmit ðo mûru saglabâðana kïûs vçl aktuâlâka. 10 JZVA, 259. f., 1. apr., 268. l., 59. lp. 11 JZVA, 259. f., 1. apr., 268. l., 92. lp. 12 Skat. 10. vçri. 234 Dâvis Kïaviòð

235 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 235 Rîgas HES radîtâs ainavas rakstura pârmaiòas Daugavas hidroenerìetiskâ potenciâla izmantoðanas plâni saistâmi jau ar industriâlo revolûciju 19. gadsimtâ. Taèu lîdz pat Íeguma HES celtniecîbai 20. gadsimta 30. gadu beigâs tie realizçjâs vienîgi projektu lîmenî, vairakkârt paredzot arî spçkstacijas celtniecîbu Doles salâ. Pçc Otrâ pasaules kara, Latvijai nonâkot PSRS sastâvâ, arî tâs energosistçma vairs netika plânota tikai republikas mçrogâ, bet kopð gada iekïâvâs PSRS Ziemeïrietumu apvienotajâ energosistçmâ. Republikâ attîstoties lielrûpniecîbai un pieaugot tâs iedzîvotâju skaitam, atkal aktualizçjâs Daugavas hidroenerìçtiskâ potenciâla jautâjums, ðoreiz skarot arî Ikðíili, kas lîdz tam bija palikusi hidrotehnisko projektu tieði neietekmçta gadâ apstiprinâtajâ Daugavas upes kompleksâs izmantoðanas shçmâ uz Daugavas bija paredzçtas septiòas HES Vitebskas, Polockas, Daugavpils, Jçkabpils, Pïaviòu, Íeguma un Rîgas. Par prioritâru tika atzîta Pïaviòu un Rîgas HES celtniecîba, kâ arî Íeguma HES papildu agregâtu izbûve. Rîgas HES tika projektçta kâ bûtisks Latvijas energosistçmas enerìijas un jaudas avots un pamatâ tika paredzçta PSRS Ziemeïrietumu apvienotâs energosistçmas grafika maksimumslodþu un slodþu nevienmçrîbas nosegðanai un sistçmas frekvences rezervei. 13 Lçmumu par Rîgas HES celtniecîbas sâkðanu PSRS Ministru Padomes Prezidijs pieòçma gada 3. februârî. Aizsprosta izbûve tika îstenota 35 kilometrus augðpus Daugavas grîvas Doles salas augðçjâ treðdaïâ, ðíçrsojot abus upes atzarus. Vietas izvçli noteica tâs ìeoloìiskâ uzbûve, upes slîpums un jûras uzstâdîjuma izíîlçðanâs. Spçkstacijas izveides rezultâtâ Daugava augðpus HES aizsprosta pârtapa par 36 kvadrâtkilometrus lielu mâkslîgu ûdenskrâtuvi. Energoapgâdes vârdâ, atbilstoði tâ brîþa kritçrijiem atrisinot arî Rîgas un Olaines ûdensapgâdes problçmu, zem ûdens palika gadsimtiem ilgi apdzîvota un visas Latvijas mçrogâ vçsturiski nozîmîgiem ainavas elementiem bagâta teritorija. Rîgas HES ìenerâlais bûvuzòçmçjs bija Daugavhesbûve, kuras kolektîvs un tehnika uz darbu Rîgas HES pârgrupçjâs pçc gadâ pabeigtajiem Pïaviòu HES galvenajiem celtniecîbas darbiem. Neatðíîrâs 13 Daugavas gaismas pils. Red. N. Kaïinska. Rîga: Ofsets, Dâvis Kïaviòð 235

236 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 236 arî ìenerâlais projektçtâjs S. J. Þuka vârdâ nosauktais zinâtniskâs pçtniecîbas institûts Hidroprojekts Maskavâ vadoðâ PSRS hidroenerìçtikas un ûdenssaimniecîbas bûvju projektçðanas organizâcija, kuras kontâ bija jau tâdi vçrienîgi projekti kâ Volgas un Bratskas HES. Abu HES celtniecîba notika pçc Maskavas norâdîjumiem, citâ savienîbas mçrogâ, kur vietçja mçroga dabas un kultûrvçsturiski jautâjumi nespçja bût noteicoði. Jâatzîst gan, ka vispârçjâs saimnieciskâs attîstîbas dçï Pïaviòu un Rîgas HES celtniecîba, visticamâk, bûtu neizbçgama arî neatkarîgas Latvijas apstâkïos. To pierâda notikusî Daugavas HES kaskâdes projekta virzîba Pirmâs Latvijas Republikas laikâ. Atðíirîba ir detaïâs, taèu detaïas, atseviðíi ainavas elementi, reizçm ir izðíiroði sabiedriskâs domas veidoðanâ. Karstas diskusijas notika par Staburaga aizstâvîbu, lai tas nepazustu zem ûdens Pïaviòu HES celtniecîbas dçï. Toreiz protesti netika ievçroti, bet tie atbalsojâs gadus divdesmit vçlâk, topot Daugavpils HES. Daugavas ieleja lejpus Íeguma nebija tik iespaidîga ìeomorfoloìiskâ ziòâ, taèu tâs bagâtîba bija kultûrvçsturiskais un arheoloìiskais mantojums. Lai to apzinâtu, 60. un 70. gados, kad kïuva skaidrs, ka teritorijas applûdinâs Rîgas HES ûdenskrâtuves ûdeòi, tika rîkoti plaði izrakumi, no tiem daudzi arî Ikðíiles apkârtnç (galvenokârt Jâòa Graudoòa vadîbâ 14 ). Izrakumi apliecinâja Daugavas piekrastes seno apdzîvotîbu, tâs ìeogrâfiskâ stâvokïa stratçìisko nozîmîgumu (jâatzîmç, ka Ikðíiles apkârtne arheoloìiski pçtîta arî senâk). Darbos tika plaði iesaistîti jaunieði ne tikai no Ikðíiles, bet arî galvaspilsçtas, kas tâpat kâ Rîgas HES celtniecîba (tiesa gan, pie Salaspils), dokumentçta Rîgas kinostudijas filmâ Âbols upç, tverot tâ laika dinamiskâs ainavas izmaiòas. Rîgas HES ûdenskrâtuves izveide paredzçja arî jaunas Rîgas Ogres ðosejas izbûvi, jo lîdzðinçjais autoceïð tiktu daïçji applûdinâts. Kâ atceras Daugavas lejasgala meliorâcijas sistçmu pârvaldes meliorâcijas inþenieris Ivars Zirnîtis, pie Ikðíiles autoceïu gan sâkotnçji bija paredzçts bûvçt, 14 Iespçjams, Jâòa Graudoòa devumu Ikðíiles arheoloìiskâ mantojuma apzinâðanâ sekmçjis arî fakts, ka viòa paða dzîve ar Ikðíili bijusi cieði saistîta, jo to izvçlçjies par savu dzîvesvietu, bûdams arî pârzinis Elkðòu pamatskolâ. Kraujas ielâ 1 joprojâm atrodas 60./70. gados celtâ Jâòa Graudoòa savrupmâja ar tâs pagalmâ augoðo ozolu un divâm liepâm. Kâ zina stâstît kaimiòos dzîvojoðais Pçteris Pundiòð, koki simboliski stâdîti bçrniem, tâ glabâjot personîgâs dzîves ierakstus ainavâ. 236 Dâvis Kïaviòð

237 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 237 iztaisnojot un paplaðinot jau esoðo ðoseju. Vietâs, kas atradâs zemâk par paredzçto ûdens uzstâdîjumu 18 metriem virs jûras lîmeòa, to bûtu vajadzçjis paaugstinât, lîdz ar to ðoseja reizç veiktu arî ûdenskrâtuves aizsargdambja funkcijas. Izcçrtot kokus (to skaitâ daïu kolhoza stâdîtâ âbeïdârza pie Drukâm un daïu augïu dârza pie Ankerðmitçm) un veicot zinâmus zemes darbus, jau bija attîrîta jaunbûvçjamâ ðosejas posma trase, kas no Veckurzemniekiem turpinâjâs taisnâ lînijâ lîdz Pârslâm. Tad bûvniecîbu pârtrauca, projektu Daugavas tieðâ tuvuma dçï atzîstot par nedroðu. Ðosejas bûvniecîba tika pârorientçta uz no jauna izvçlçto vietu tuvâk dzelzceïam, ðíçrsojot pamatkrastu. Daugavmalâ palika nospiedumi ainavâ, kas starp pârçjâm notikuðajâm izmaiòâm saskatâmi vçl ðodien. Mainîjâs arî aizsargdambja izbûves projekti. Un ne tikai ðosejas dçï. Plâni nojaukt vairâkus desmitus dzîvojamo çku Ikðíiles ciemâ (no gada pilsçtciematâ) lîdz pat pamatkrastam pieguloðajai Lejas un Klusajai ielai radîja iebildumus vietçjos iedzîvotâjos. Pçteris Pundiòð atceras, ka iedzîvotâju vidû notikusi pat parakstu vâkðana pret paredzçtajiem masveidîgajiem mâju nojaukðanas plâniem. Daudzas no demontçðanai paredzçtajâm mâjâm turklât applûðanai nemaz netiktu pakïautas, bet atrastos ûdenskrâtuvei pieguloðajâ riska zonâ. Tika veikta gan mâju inventarizâcija un kompensâciju izmaksu aprçíini 15, gan pieðíirtas jaunas zemes Ikðíiles ciemam uz kolhoza Ikðíile rçíina 72 hektâru platîbâ (atbilstoði Ikðíiles ciema teritorijai no Daugavas lîdz ielejas pamatkrastam) sakarâ ar Rîgas HES applûdinâmâs zonas saimniecîbu pârvietoðanu un sabiedrisko çku celtniecîbu 16. Sprieþot pçc gadâ Ikðíilei izstrâdâtâ inþenieraizsardzîbas bûvdarbu organizçðanas projekta 17, kas paredzçja dambja un sûkòu stacijas izbûvi, aptverot vienîgi Ikðíiles ciemu, applûðanai tiktu pakïautas kolhoza Ikðíile augstvçrtîgâkâs lauksaimniecîbas zemes lîdz ar pârçjo Zuðugalu. To vairs pat daïçji neaizsargâtu dambis, kâ bûtu bijis sâkotnçjâ ðosejas izbûves iecerç. Vietçjâs varas pârstâvji meklçja dzirdîgas ausis Latvijas PSR augstâkajâs instancçs, no turienes spçja panâkt labvçlîgâku lçmumu pieòemðanu Padomju Savienîbas mçrogâ, lîdz beidzot inþenieraizsardzîbas bûvdarbu orga- 15 Rîgas HES tehniskais arhîvs, situâcijas plâni Nr. O 1334 O 1365, O 1400 O JZVA, 526. f., 1. apr., 109. l., 54. lp. 17 Rîgas HES tehniskais arhîvs, inv. Nr Dâvis Kïaviòð 237

238 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Augðâ Rîgas HES ûdenskrâtuves aizsargdambja celtniecîbas darbi Kâbeïu kalna tuvumâ, gads, foto no LULVI krâjuma; apakðâ aizsargdambis netâlu no Kâbeïu kalna gada aprîlis, autora foto nizçðanas projekts Ikðíilç paredzçja 3,6 kilometrus gara aizsargdambja izbûvi virspalu terasç gar paðu tâs nogâzi no Ikðíiles pilsçtciemata austrumu robeþas (orientçjoði) lîdz Kâbeïu kalnam (16. att.). Elektrisko strâvu Rîgas HES pirmie trîs agregâti sâka dot gadâ, ar pilnu jaudu spçkstacija sâka darboties pçc gada. Ûdenskrâtuves aizsargdambis pie Ikðíiles ekspluatâcijâ nodots seðus gadus pçc celtniecîbas sâkuma gadâ. Ar Latvijas PSR Ministru Padomes gada 10. oktobra rîkojumu Nr. 586 tika izveidota Valsts pieòemðanas komisija 11 cilvçku sastâvâ, kura gada 7. decembrî pieòçma aktu par bûves nodoðanu ekspluatâcijâ, veiktajiem darbiem 238 Dâvis Kïaviòð

239 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 239 dodot vçrtçjumu õîðîøî (tulkojumâ no krievu valodas labi); aktu tâ paða gada 22. decembrî ar rîkojumu Nr. 791 apstiprinâja Latvijas PSR Ministru Padome 18. Galvenie celtniecîbas darbi gan pabeigti âtrâk gadâ, par ko vçsta arî strâdnieku atstâtais datçjums betonâ Kâbeïu kalna tuvumâ 30.VII.74. Òemot vçrâ hipsometriskâs attiecîbas, ûdenskrâtuves ûdens uzstâdîjumam atrodoties lîdz pat seðiem metriem augstâk par dambja aizsargâtajâm zemes platîbâm, un pamatieþu (augðdevona Daugavas un Salaspils svîtas dolomîtu un dolomîtmerìeïu) filtrçjoðâs îpaðîbas, no dambja austrumu robeþas lîdz Kâbeïu kalnam tika izveidots polderis, ûdens pârsûknçðanu Rîgas HES ûdenskrâtuvç nodroðinot ar divu sûkòu staciju un drenâþas tîkla palîdzîbu. Kâ minçts nodoðanas aktâ, Ikðíiles inþenieraizsardzîbas projekts kopumâ izmaksâja vairâk nekâ 3,5 miljonus rubïu. Ûdenskrâtuves izveide mainîja arî gruntsûdens reþîmu. Jau inþenieraizsardzîbas celtniecîbas darbu laikâ daudzâs Ikðíiles pilsçtciemata akâs izzuda ûdens, radot satraukumu iedzîvotâjos 19. Arî mûsdienâs gruntsûdens lîmenis atkarîgs no polderu sistçmas darbîbas. Dambja celtniecîba prasîja ne tikai daudz betona, kas ietçrpa konstrukciju no ârpuses, bet arî daudz smilðu un grants, kas tika òemta no tuvçjâ apkârtnç ðim mçríim veidotiem karjeriem kolhoza atvçlçtajâs zemçs 20. Lîdzîgi kâ jaunâs ðosejas celtniecîbas rezultâtâ gadâ tika norakts un izlîdzinâts trases ceïâ esoðais Vîna kalns, aizsargdambja celtniecîbas dçï zuda daïa no Sventes kalna no Zemturiem uz Ogres pusi vairâk nekâ kilometru garâs pamatkrasta nogâzes ðosejas kreisajâ pusç, iecienîtas slçpoðanas vietas, no kuras pavçrâs plaðs skats uz Daugavas ieleju (17. att.). Betona aizsprosta skaistâ lîklîniju kontûra, kâ to dçvç Rîgas HES projekta galvenais arhitekts V. Vaksmans intervijâ laikrakstam Ýíåðãîñòðîèòåëü 21, pârvçrta lîdz tam ziedoðo palieòu pïavu un 18 Ãîñóäàðñòâåííàÿ ïðèåìî íàÿ êîìèññèÿ. Àêò ïðèåìêè â ýêñïëóàòàöèþ ãîñóäàðñòâåííîé ïðèåìî íîé êîìèññèåé çàêîí åííîãî ñòðîèòåëüñòâîì îáúåêòà Èíæåíåðíàÿ çàùèòà ïîñåëêà Èêøêèëå, âîäîõðàíèëèùå Ðèæñêîé ÃÝÑ Lielrîgas reìionâlâs lauksaimniecîbas pârvaldes arhîvs. 19 JZVA, 259. f., 1. apr., 620. l., lp. 20 JZVA, 526. f., 1. apr., 114. l., 5., 30. lp. 21 Òåð - Îãàíåñîâ, Â. È êðàñîòà, è äîëãîâå íîñòü! Ýíåðãîñòðîèòåëü, 1979, 20 èþëÿ, ñòð. 2. Dâvis Kïaviòð 239

240 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Skats no Sventes kalna uz Daugavas ieleju gads dolomîta krauju ieskauto Daugavas krastu, izmaiòu vçrienîguma dçï veidojot citu, tâ laika estçtiskajiem priekðstatiem atbilstoðu ainavu laikmeta tehnoloìiskâ progresa atainotâju. Aizsargdambja formu vienkârðîba un ûdens klaja radîtais plaðums sasaucâs ar tolaik valdoðajâm progresîvajâm nâkotnes vîzijâm, spçjot radît lîdzîgas izjûtas arî cilvçku iztçlç, taèu ne to iedzîvotâju vidû, kuri Daugavu un tâs krastus to daudzveidîgumâ un nianðu bagâtîbâ bija iepazinuði sâkotnçjâ veidolâ, bija tur uzauguði, pavadîjuði daïu dzîves mâjâs, kuras lîdz ar spçkstacijas bûvniecîbu bija lemtas nojaukðanai. Ûdenskrâtuves applûdinâmajâ zonâ çkas tika nojauktas, koki un krûmi izcirsti, atstâjot pilnîbâ atklâtu ainavu, ko pçc tam vçl vairâk izlîdzinâja ûdens spogulis. Pieguloðajâ riska zonâ pilnîbâ veica tikai çku nojaukðanu, atstâjot pa kâdam kokam, kas lîdz ar atseviðíâm akmeòu kaudzçm un ceïiem lîdz mûsdienâm palikuði vienîgie tieðie liecinieki par kâdreizçjâm mâjâm (18. att.). Kopumâ pçtîtâs teritorijas ietvaros no 40 saimniecîbâm, kas atradâs ârpus Ikðíiles pilsçtciemata, tika nojauktas 29 (19. att.). Pilnîgi tika nojaukts arî sovhoza Budeskalni Ikðíiles nodaïas centrs, kâ arî seðas strâdnieku dzîvojamâs çkas gar Rîgas ielu. Ikðíiles pilsçtciemata teritorijâ dambja celtniecîbas dçï tika nojaukti Mazkaugerti un Lazdas III, savukârt Zçvaldu vietâ uzcçla sûkòu staciju. 240 Dâvis Kïaviòð

241 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 241 Îpaðniekiem, kuru mâjas atradâs applûdinâmajâ un riska zonâ un tâpçc bija paredzçtas nojaukðanai, tika pieðíirta vai nu naudas kompensâcija kâ atbalsts jaunas dzîvojamâs çkas celtniecîbai, vai dzîvoklis kâdâ no jaunuzceltajâm daudzdzîvokïu mâjâm Ogrç, Salaspilî, Rîgâ... Nojaucamo mâju vidû bija arî Vaòíeni, kuros dzîvoja Edgars Bumbieris. Sâkumâ, iespçjams, sagaidâmo çrtîbu motivçta, ìimene apsvçra iespçju pârcelties uz dzîvokli, taèu, kolhoza brigadiera pârliecinâti, izvçlçjâs nezaudçt saikni gan ar zemi, gan Ikðíili, un savas jaunâs mâjas, lîdzîgi kâ daudzi citi, uzcçla turpat Ikðíilç pieðíirtajâ apbûves gabalâ. Neatturçja arî nelielais kompensâcijas apjoms, kas sedza vien çku pamatu izveidei nepiecieðamos izdevumus. Par nojauktajâm mâjâm riska zonâ, kuras Daugavas ûdeòi nebûtu applûdinâjuði, daudzi ikðíilieði uzskata, ka to nojaukðana nebija nepiecieðama. To vçl vairâk apliecina redzçtais pçdçjâ desmitgadç, kad kâdreizçjo mâju vietâ tapuðas jaunas, îpaði jau Zuðugalâ, apliecinot cilvçku tieksmi dzîvot ûdens tuvumâ, tagad gan citu estçtisku apsvçrumu dçï. Taèu jâòem vçrâ, ka padomju gados civilâs droðîbas jautâjumiem tika pievçrsta daudz lielâka uzmanîba nekâ mûsdienâs. Par to liecina ne tikai iespçju robeþâs îstenotâ çku nojaukðana vietâs ar applûðanas risku, bet arî izstrâdâtais rîcîbas plâns dambja pârrauðanas gadîjumâ un materiâlâs rezerves pârrâvuma likvidçðanai, akmeòiem un smiltij glabâjoties grçdâs 18. att. Kâdreizçjo Strîdekðu mâju vietu ainavâ joprojâm iezîmç labîbas laukâ augoðie koki ozols un liepa gada augusts. Autora foto Dâvis Kïaviòð 241

242 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Ûdenskrâtuves izveides tieðâs ietekmes robeþas un nojauktâs saimniecîbas. Autora sastâdîta karte, izmantojot kartogrâfiskos un arhîvu materiâlus, kâ arî intervijâs sniegto informâciju 242 Dâvis Kïaviòð

243 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 243 tieðâ dambja uzbrauktuvju tuvumâ, maisiem ekspluatâcijas dienesta noliktavâ. Katra mçneða pirmajâ pirmdienâ bija jânotiek neaizskaramo rezervju pârbaudei, par to sastâdot aktu. 22 Arî tiem iedzîvotâjiem, kuru mâjas aizsargdambja tuvumâ nenojauca, bûtiski mainîjâs dzîvesvietas saikne ar upi pirms HES Daugavu varçja redzçt no mâjas loga vai pagalma, tagad skatiens atduras zaïojoðajâ dambja nogâzç. Seviðíi spilgti tas izpauþas gar Krasta ielu celtajâs mâjâs, kuras bija plânotas ar skatu uz gleznaino Daugavas plûdumu. Kâdreiz, lai nokïûtu lîdz upei, bija jâdodas lejup pa nogâzi, tagad jâpakâpjas uz dambja, turklât arî tad no ûdensmalas ðíir betonçtâ apmale. Kas tur man bija daudz jâiet lejâ, kamçr lîdz viòai [Daugavai] tiku, un tagad viòð [ûdens] ir uznâcis augðâ, atceras Jânis Aizupietis. Lîdz ar Rîgas HES izveidi beidzâs arî lielie zivju lomi Daugavâ. Caurceïojoðâs zivis, kâ laði, izzuda pilnîbâ, jo nespçja tikt pâri Rîgas HES aizsprostam zivju ceïð netika ierîkots. Kâdreizçjie lomi saglabâjuðies vien cilvçku atmiòâs, savukârt Laðu mâju vietâ tik akmeòu èupiòa izlîdusi no ûdens, stâsta Pçteris Pundiòð, kurð par tagadçjiem zivju lomiem Daugavâ vien pavîpsnâ. Cilvçki tomçr makðíerçt joprojâm dodas, redzamas arî laivas gar Daugavu, kuras, lai gan tagad uz betonçtâs dambja malas, ir kâ apliecinâjums saiknei starp upi un cilvçkiem tâs krastos. Laikâ, kad ûdenskrâtuves izveide pârvçrta Daugavmalu, Zuðugala ziemeïrietumi, pateicoties nenojauktajâm lauku sçtâm, saglabâja daïu no tâs ainavas, kâda tâ bija pirms HES celtniecîbas. Vçl mûsdienâs, nogrieþoties no kâdreizçjâs ðosejas pa zemesceïu, kas nemainîgi ved uz Ankerðmitu un Druku mâjâm, tâpat kâ agrâk skatam paveras abas saimniecîbas ieskaujoðie koku puduri, Ankerðmitu saimniecîbas çkas (Drukas daïçji izpostîjis ugunsgrçks) un priekðplânâ esoðie lauki (20. att.). Ankerðmitçs joprojâm saglabâjuðâs arî lauku sçtai raksturîgâ dzîvesveida iezîmes. Kolhoza Ikðíile rîcîbâ esoðais dzîvojamais fonds bija ïoti ierobeþots, un, vçrðoties plaðumâ HES celtniecîbas darbiem, arvien svarîgâks kïuva 22 Ëàòãèïðîâîäõîç. Ïðîåêò òåõíè åñêîé ýêñïëóàòàöèè ñîîðóæåíèé èíæåíåðíîé çàùèòû òåððèòîðèé ïîäòîïëÿåìûõ âîäîõðàíèëèùåì Ðèæñêîé ÃÝÑ: Òîì I, Õàðàêòåðèñòèêà îáúåêòà, Ñòðóêòóðà è ìàòåðèàëüíî-òåõíè åñêîå îáåñïå åíèå ó àñòêà òåõíè åñêîé ýêñïëóàòàöèè (øèôð 29907). Ðèãà: Àâòîð, Lielrîgas reìionâlâs lauksaimniecîbas pârvaldes arhîvs. Dâvis Kïaviòð 243

244 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Ceïð uz Druku (kreisajâ pusç) un Ankerðmitu (labajâ pusç) mâjâm. Augðâ gads, foto no LULVI krâjuma; apakðâ gada novembris, autora foto jautâjums par iedzîvotâju pârvietoðanu no kolhoza bilancç esoðajâm nojaukðanai paredzçtajâm çkâm; aktuâla bija kïuvusi arî nepiecieðamîba pçc jauna, plaðâka bçrnudârza. Tâ kâ atbilstoði sâkotnçjiem plâniem bçrnudârzs Daugaviòa ietilpa applûdinâmajâ zonâ, gadâ tika nolemts Pârslas bez atlîdzîbas nodot Ikðíiles ciema padomes rîcîbâ, lai jaunu bçrnudârzu varçtu uzcelt par valsts lîdzekïiem gadâ, kad bçrnu èalas atskançja tagadçjâ Strçlnieku ielâ 10 24, Pârslas, kas saskaòâ ar galçjo inþenieraizsardzîbas projektu palika neskartas, tika òemtas atpakaï kolhoza bilancç, lai tajâs izmitinâtu daïu no ìimençm, kas bija jâpârvieto no likvidçjamajâm kolhoza mâjâm 25. Ne visi bija apmierinâti ar ierâdîtajâm dzîvojamajâm platîbâm (jautâjumi risinâti pat ar tiesas palîdzîbu). Kolhoza valdes sçþu protokolos minçtais laiks, lîdz kuram bija jâveic mâju nojaukðana, attâlinâjâs no gada 1. decembra 26 uz gada 15. septembri 27. Taèu arî tad 23 JZVA, 526. f., 1. apr., 105. l., 53. lp. 24 Apsîte, P. Daugaviòas jaunâs mâjas. Padomju Ceïð, 1974, 10. janvâris, 3. lpp. 25 JZVA, 526. f., 1. apr., 136. l., 10. lp. 26 JZVA, 526. f., 1. apr., 130. l., 34. lp. 27 JZVA, 526. f., 1. apr., 136. l., 26. lp. 244 Dâvis Kïaviòð

245 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 245 darbus vçl nebija iespçjams pabeigt. Kâ vçsta 29. augusta protokols: Gandrîz visas çkas jau ir nojauktas, atlicis Vaòíenu ðíûnis, Pâvulu kûts un Strîdekðu dzîvojamâ mâja. Strîdekðu nojaukðanu aizkavç Krastiòð Tâlrîts, kurð neatbrîvo dzîvokli. Par cik Krastiòam dzîvoklis jânodroðina kolhozam un saimniecîbâ ar dzîvokïiem ir ïoti grûti, pagaidâm viòam dzîvoklis tiek ierâdîts Selçkâs, ar ko Krastiòð nav apmierinâts, taèu paðreiz neko labâku nevaram piedâvât. 28 Çku nojaukðanas darbi, kâ vçsta atskaite par aizvadîto gadu, pabeigti vien 20. decembrî 29. Kolhoza bilancç esoðâs mâjas nojauca kolhoza bûvbrigâde, savukârt individuâlo çku noplçðana bija atstâta îpaðnieku ziòâ. Savas mâjas Mâcîtâja salâ bija jâatstâj arî Brûveru ìimenei. Çkâm pielaida uguni, krâsmatas izlîdzinâja, bet jaunâs mâjas, saòemot kompensâciju, uzcçla Âdamlaukâ. Tikai nesen bûvçtâs mâjas nojaukt vajadzçja arî Ausmas mâsas un brâïa ìimençm. Tâs no Kraujâm pârcçlâs uz mâjâm Lupînu ielâ, netâlu no vecâkiem, bet no Ainavâm uz labiekârtotu dzîvokli Ogrç. Uz nojaukto saimniecîbu rçíina ârpus pilsçtciemata plaðumâ izvçrsâs kolhoza ganîbas un tîrumi, lauki kïuva viengabalainâki. Lauksaimniecîbas zemju lietojums pamatâ nemainîjâs: zemes Daugavmalas austrumu pusç turpinâja kalpot ganîbâm, jo Elkðòos 60. gadu otrajâ pusç uzcçla vienu no jaunajâm kolhoza lielfermâm, savukârt Zuðugalâ tîrumiem gada vasarâ no Jakariem, kas bija paredzçti nojaukðanai, uz jaunuzcelto kompleksu otrpus dzelzceïam pârcçlâs kolhoza dârzniecîba 30, Daugavmalâ turpinot audzçt vairs tikai dârzeòus. Dârznieka Pçtera Siliòa vadîbâ raþoðanas apjomi pieauga, un lîdz ar tiem arî darbinieku skaits. Vasarâs un rudeòos, kad darbarokas bija visvairâk vajadzîgas, strâdnieku skaits bija mçrâms simtos. Daudz bija skolçnu. Starp visiem strâdniekiem, kuri gadu gaitâ dârzniecîbas laukos strâdâjuði, nu jau pensionçtais dârznieks visspilgtâk atceras divas baltkrievietes, kuru darba raþîgums bijis paraugs jebkurai strâdniecei. Norma burkânu novâkðanâ bija 12 kastes èetru stundu laikâ, to paveikt spçja tikai latvietes ar darba pieredzi, bet baltkrievietes stundâ piepildîja kastes! Rokas nevarçja viòâm nofiksçt, kâ viòas strâdâja tâ kâ ðujmaðînas. 28 Turpat. 29 JZVA, 526. f., 1. apr., 143. l., 98. lp. 30 JZVA, 526. f., 1. apr., 123. l., 28. lp. Dâvis Kïaviòð 245

246 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page gadâ ekspluatâcijâ tika nodota mehanizçtâ dârzeòu laistîðanas sistçma 72 hektâru platîbâ 31, aptverot teritorijas arî otrpus bijuðajai Rîgas Daugavpils ðosejai. Praksç gan tâ izrâdîjâs nepilnîga zemais ûdens spiediens neïâva vienlaikus darbinât vairâk par divâm trim laistîðanas iekârtâm, vçja laikâ laistîðana nenotika vienmçrîgi, turklât ziemâ nepareizas ekspluatâcijas dçï aizsala daïa laistîðanas uzgaïu. No kopçjâs laistâmo teritoriju platîbas dârzniecîba aizòçma mazâk nekâ pusi, pârçjâ daïâ audzçja graudaugus (ievçrojot augu seku, platîbas savstarpçji mainîja). Jakaru ðíûnî vienîgajâ çkâ, kas bija saglabâjusies no kâdreiz tik turîgâs saimniecîbas bija iekârtota kolhoza noliktava. Galvenokârt tajâ glabâja minerâlmçslus. Lai iegûtu augstas raþas, neþçloja arî íimikâlijas, neslçpj Pçteris Siliòð. Lîdz mûsdienâm ðíûnis nav saglabâjies. Zudusi arî lazdu aleja, kas ilgus gadus bija gan vienîgâ liecîba par Âpenu mâjâm, kuras tâ kâdreiz savienoja ar ðoseju, gan orientieris un pastaigu vieta vietçjiem iedzîvotâjiem ceïâ uz Daugavu. Nekustamo îpaðumu buma laikâ aleja, kurâ vçl bija saglabâjuðies daþi kâdreiz Daugavas krastam raksturîgie augi, tika izcirsta, dodot vietu privâtmâjâm, lai gan lauks tai blakus palika neapbûvçts. Ûdenskrâtuves izveide skâra arî kolhoza mehâniskâs darbnîcas. Tâs sâkumâ bija paredzçtas applûdinâðanai, tâpçc tika pârceltas otrpus dzelzceïam. Iemanti ar pieguloðajâm zemçm 5,2 hektâru platîbâ gadâ nonâca Rîgas HES ûdenskrâtuves inþenieraizsardzîbas celtniecîbas direkcijas rîcîbâ Ogres un Ikðíiles inþenieraizsardzîbas vadîbas centra vajadzîbâm 32. Pçc HES celtniecîbas beigâm par Rîgas HES ûdenskrâtuves inþenieraizsardzîbas celtniecîbas direkcijai lietoðanâ pieðíirto zemju apsaimniekotâju kïuva Daugavas lejasgala meliorâcijas sistçmu pârvalde 33. Jaunâs platîbas, kas vçlâkajos gados tika paplaðinâtas, pavçra iespçjas turpmâkai iestâdes izaugsmei, arî jaunâs administratîvâs çkas celtniecîbai (21. att.). Paplaðinâtajâs zemes platîbâs uz rietumiem no Iemantu iebraucamâ ceïa 80. gados atradâs vçl kâdas ar meliorâciju saistîtas iestâdes 31 JZVA, 503. f., 1. apr., 192. l., lp. 32 JZVA, 526. f., 1. apr., 123. l., lp. 33 Dambja celtniecîbai nepiecieðamâ zeme nonâca Rîgas HES ûdenskrâtuves inþenieraizsardzîbas celtniecîbas direkcijas pârvaldîbâ, bet par applûdinâmo platîbu apsaimniekotâju kïuva Lejasdaugavas HES celtniecîbas direkcija. Pçc Rîgas HES celtniecîbas beigâm tai pieðíirtâs zemes nonâca Daugavas HES kaskâdes rîcîbâ. 246 Dâvis Kïaviòð

247 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Daugavas lejasgala meliorâcijas sistçmu pârvaldes jaunâs administratîvâs çkas celtniecîba. Ap gadu Ûdenssaimniecîbas celtniecîbas organizâcijas un tehnoloìijas projektu izstrâdâðanas tresta Orgtehvodstroj plastmasas drenu cauruïu raþotne. Ikðíiles pilsçtciematâ, Stadiona ielâ 5 ðaurâs administratîvâs telpas Daugavas lejasgala meliorâcijas sistçmu pârvalde bija jau agrâk nomainîjusi pret plaðâkâm (tagadçjâ pasta çkâ Birzes ielâ 33), un 80. gados sekoja kâdreizçjo Kaugertu nojaukðana, dodot vietu tipveida divstâvu daudzdzîvokïu mâjai. Kâ stâsta Latvijas melioratoru biedrîbas vadîtâjs Pçteris Guslens, palielinoties darbinieku skaitam, pârvaldes plânos bija daudzdzîvokïu çku apbûvi izvçrst plaðâku arî Daugavmalâ, kâ lîdzîgi tika darîts Ikðíiles centrâ, taèu pçc Latvijas neatkarîbas atgûðanas bûvdarbi netika îstenoti lîdz galam, paspçja uzcelt vienîgi çku Kraujas ielâ gados, kad spçkstacijas celtniecîbas darbi bija aiz muguras un dzîve sâkusi ritçt jaunajos apstâkïos, plaðumâ atsâka vçrsties savrupmâju apbûve, galvenokârt uz kâdreizçjâ stadiona rçíina, par kuru mûsdienâs liecina vien saglabâjuðies ielu nosaukumi. Dâvis Kïaviòð 247

248 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Sovhoza Budeskalni Ikðíiles nodaïas kantora çka gada aprîlis. Foto no Daugavas muzeja krâjuma Pateicoties uz dambja izveidotajai promenâdei asfaltçtajam, pastaigâm paredzçtajam ceïam, turklât pretî Ikðíiles pilsçtciematam ar apgaismojumu, Daugavas krasts joprojâm turpinâja kalpot kâ satikðanâs un brîvâ laika pavadîðanas vieta. Kâ stâsta Dzidra Zariòa, daþreiz kâzâs jaunajam pârim dota iespçja, automaðînâ braucot pa dambi, izjust upes plaðumu, to, ka neviens pretimbraucçjs netraucç doðanos pretî jaunâs dzîves sâkumam (pârvietoðanâs ar autotransportu bija iespçjama vienîgi ar speciâlu atïauju). Virzoties pa dambi uz Ogres pusi, ceïð noslçdzâs kâdreiz sovhozam piederçjuðajâs zemçs. Sovhoza Budeskalni Ikðíiles nodaïa, zaudçjot saimniecîbas centru un lielâko daïu zemju, darbîbu Ikðíilç izbeidza. Bija jânojauc gan kâdreizçjo Ikðíiles muiþas kompleksu veidojoðâs çkas (22. att.), gan jâizcçrt ap tâm augoðie koki, dodot vietu ûdenskrâtuvei. Tâs nelielâs zemju platîbas gar ðoseju, kas netika applûdinâtas, pârgâja kolhoza Ikðíile apsaimniekoðanâ apmaiòâ pret pïavâm pie Mazâs Juglas, kas vairs nav attçlotas gada kolhoza Juglas zieds plânâ 34 (1975. gadâ kolhozs Ikðíile tika apvienots ar kolhozu Juglas zieds ). 34 OVMM, inv. Nr Dâvis Kïaviòð

249 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 249 Ûdenskrâtuves izveide skâra arî Ikðíiles luterâòu baznîcas drupas, kuras, atbilstoði paredzçtajam ûdens uzstâdîjumam 18 metriem virs jûras lîmeòa, atrastos 0,85 metru dziïumâ, un tâdçjâdi tiktu pakïautas izskaloðanai. Lai to nepieïautu, saskaòâ ar arhitekta G. Jansona gadâ izstrâdâto projektu 35 tika veikta baznîcas un pils mûru konservâcija un mâkslîgâs salas izveide (23. att.), izveidojot smilðu uzbçrumu 19 metrus virs jûras lîmeòa, nogâzes nostiprinot ar akmeòiem. Tâs mûru daïas, kas palika zem uzbçruma lîmeòa, tika simboliski eksponçtas, zâlâjâ izvietojot betona plâtnes atbilstoði sienu atraðanâs vietâm. Lai arî applûdinâts, kâdreizçjais Ikðíiles muiþas komplekss glabâ epizodiski redzamas liecîbas ainavâ. Laikâ, kad Rîgas HES ûdenskrâtuvç tiek pazeminâts ûdens lîmenis lîdz minimâlajam atïautajam uzstâdîjumam 16 metriem virs jûras lîmeòa skatam paveras plaði, ûdens pârskaloti, bûvgruþiem klâti laukumi, vietumis iezîmçjoties çku pamatiem, zinâtâjam ïaujot identificçt kâdreizçjo çku atraðanâs vietas (24. att.). Vçl padomju laiku pirmajos gadu desmitos masîvâs celtnes nu lîdzinâs tâm muiþas çkâm, no kurâm jau tolaik bija saglabâjuðies vien pamati. Ûdens ir apvienojis gadsimtiem ilgi veidojuðos kultûrslâni, un starp 20. gadsimta darbarîku detaïâm un galda piederumu lauskâm zemes virsçjais slânis slçpj sevî arî lodes no pâri gâjuðajiem kariem, monçtas un rotaslietas pat no viduslaikiem. Par muiþas parku mûsdienâs liecina saglabâjuðies celmi, kas vietumis stiepjas arî gar iebraucamo ceïu, iezîmçjot kâdreiz kuplojoðo 23. att. Skats no Daugavas kreisâ krasta uz Ikðíiles luterâòu baznîcas drupâm mâkslîgi izveidotajâ salâ pie pazeminâta ûdens lîmeòa Rîgas HES ûdenskrâtuvç gada pavasaris. G. Bindes foto no Daugavas muzeja krâjuma 35 Daugavas muzejs, inv. Nr Dâvis Kïaviòð 249

250 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Mûsdienâs dabâ rekognoscçtie sovhoza Budeskalni Ikðíiles nodaïas ainavas elementi pirms Rîgas HES ûdenskrâtuves izveides. Autora sastâdîts plâns, izmantojot lauka apsekojumu datus, kartogrâfiskos un arhîvu materiâlus, kâ arî intervijâs sniegto informâciju 250 Dâvis Kïaviòð

251 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Pa kreisi fermas Ikðíile iebraucamais ceïð, gadu beigas, foto no LULVI krâjuma; pa labi tâ pati vieta mûsdienâs, gads, autora foto aleju. No kâdreizçjiem ceïiem lielâkie nav izzuduði arî lîdz mûsdienâm, lielâ mçrâ pateicoties to atjaunoðanai gadu beigâs, izveidojot uzbçrumus. Kad ûdens lîmenis pazeminâts, tie joprojâm kalpo cilvçkiem, kas mçro ceïu no kâdreizçjâs ðosejas lîdz baznîcas drupâm (25. att.). Viòu vidû ir arî Maija Gudrais, kura bçrnîbâ lîdz ar pârçjiem bçrniem bija iepazinusi katru mâju, ceïu, taciòu, taèu notikuðâs izmaiòas ir tik lielas, ka daþu kâdreizçjo çku atraðanâs vietas viòas skatîjumâ vairs nav atpazîstamas. Sâkoties Treðajai atmodai, Daugavas krasti, to skaitâ aizsargdambis, bija viena no tâm vietâm, kur pulcçjâs sabiedriski aktîvâ ikðíilieðu daïa: Daugavas svçtkos (26. att.) tos vienoja latviskâs kultûras izkopðana, vçrðot uzmanîbu uz padomju laikos visnotaï novârtâ atstâtajâm kultûrvçsturiskajâm vçrtîbâm. Starp tâ laika kultûras un sabiedriskâs dzîves aktivitâtçm Ikðíilç noteikti minama arî piemiòas zîmes atklâðana kâdreizçjam lîbieðu ciemam un senâkajai zinâmajai Baltijas mûra celtnes vietai. Zîme uzstâdîta gadâ Daugavas krastâ, vietâ, kur sâkas kâdreizçjais Ikðíiles muiþas ceïð. Kad Rîgas HES ûdenskrâtuvç tiek pazeminâts ûdens lîmenis, skatît tuvumâ pirmo mûra celtni Baltijâ ierodas interesenti ne tikai no tuvâkâs apkârtnes, arî daudzi ikðíilieði aizdodas lîdz Daugavai. Tâs krasti paveras citâdi, nekâ jau pierasts, atsedzot vietas, kas jaunienâcçjiem ir pirmatklâjums, savçjiem atkalredzçðanâs. Atmiòu vadîta, lîdz Daugavai aiziet arî Ausma Aizupiete, cerîbâ skatît vietas, kurâm piederîbas sajûta nav zudusi joprojâm: Varbût salu redzçs, varbût redzçs... Neredz. Dâvis Kïaviòð 251

252 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page att. Koris Ikðíile Daugavas svçtkos gada 2. augusts. Foto no OVMM krâjuma 252 Dâvis Kïaviòð

253 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 253 Literatûra un avoti Gremzde, J. Veca laivinieka atmiòas. No: Daugavas raksti: No Aizkraukles lîdz Rîgai. Red. V. Villeruða. Rîga: Zinâtne, 1991, lpp. LU ÌZZF WMS. TOPO 75K Latvijas laika [Latvijas armijas galvenâ ðtâba topogrâfisko karðu mozaîka mçrogâ 1:75 000]. [ca ]. Ielâdçts no Marnitz, H. Mûsu baltâ Daugava: Stâsts ar attçliem par Daugavu, laivâm un laiviniekiem. Bruklina: Grâmatu Draugs, Pçtersone, P. Ikðíiles muiþa, baznîca un pastorâts. Latvijas Arhîvi, 2, 2003, lpp. Pope, A. Kolektivizâcija Ikðíiles pagastâ. No: Ikðíiles almanahs. 2. laidiens. Red. V. Villeruðs. Ikðíile: Apgâds Mantojums, 2007, lpp. Villeruða, D. Par Latvijas Kultûras fonda ikðíilieðu kopu. No: Ikðíiles almanahs. 2. laidiens. Red. V. Villeruðs. Ikðíile: Apgâds Mantojums, 2007, lpp. Villeruða, V. Gâjums. Rîga: Kabata, Ãåíåðàëüíûé øòàá. Êàðòà òîïîãðàôè åñêàÿ C Ãåíåðàëüíûé øòàá. Êàðòà òîïîãðàôè åñêàÿ C Ãåíåðàëüíûé øòàá. Êàðòà òîïîãðàôè åñêàÿ C Ãåíåðàëüíûé øòàá. Êàðòû òîïîãðàôè åñêèå C , C , C , C , C Ìîíîãðàôèÿ î ðàáîòå ñîâõîçà Áóäåñêàëíè. Påä. C. K. Êðþêîâ. Ìèíèñòåðñòâî ñîâõîçîâ Ëàòâèéñêîé ÑÑÐ, Óïðàâëåíèå ñåëüñêîõîçÿéñòâåííîé ïðîïàãàíäû, Nepublicçtie avoti Ikðíiles novada bûvvaldes arhîvs. Ogres rajona Ikðíiles ciema padomes Staïina v. lauksaimniecîbas arteïa saimniecîbas iekðçjâs zemes ierîcîbas plâns Jçkabpils zonâlais valsts arhîvs, 259. f., 1. apr., 265. l. Latvijas Vides, ìeoloìijas un meteoroloìijas centra arhîvs, inv. Nr Lielrîgas reìionâlâs lauksaimniecîbas pârvaldes arhîvs. Latgiprozem. Rîgas HES ûdenskrâtuves inþenieraizsardzîbas celtniecîbas direkcijai pastâvîgâ lietoðanâ nodoto zemes gabalu plâns Rîgas HES tehniskais arhîvs, inv. Nr. 52. Siguldas zonâlais valsts arhîvs, 298. f., 1. apr., 41., 167. l. Dâvis Kïaviòð 253

254 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 254 Latvijas karoga iesvçtîðana Ikðíiles estrâdç gada 28. maijâ. R. Jansona foto 254 Maija Avota

255 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 255 Maija Avota Ikðíiles brîvdabas estrâde valsts aizsargâjams kultûras piemineklis Pamatojoties uz likumu Par kultûras pieminekïu aizsardzîbu un izvçrtçjot Valsts kultûras pieminekïu aizsardzîbas inspekcijas iesniegto likumprojektu, gada 11. novembrî Latvijas Republikas Kultûras ministrija nolçma iekïaut Valsts aizsargâjamo kultûras pieminekïu sarakstâ Ikðíiles brîvdabas estrâdi kâ vietçjas nozîmes pieminekli vçsturiska notikuma vietu. Vçsturisko notikumu datçjums 20. gadsimta 80. gadi gada augustâ biedrîba Par sakârtotu un laikmetîgu kultûrvidi Ikðíilç Valsts kultûras pieminekïu aizsardzîbas inspekcijâ iesniedza priekðlikumu iekïaut Ikðíiles brîvdabas estrâdi Valsts aizsargâjamo kultûras pieminekïu sarakstâ. Inspekcijâ likumâ noteiktajâ kârtîbâ tika izvçrtçta objekta atbilstîba kultûras pieminekïa statusam un atzîts, ka ir pamatota tâ iekïauðana Valsts aizsargâjamo kultûras pieminekïu sarakstâ. Daugavas vçsturiskais senkrasts ar tam pieguloðo teritoriju Ikðíiles centrâ, Lîbieðu ielâ 4, 20. gadsimta beigâs bijusi Ikðíiles novadam nozîmîgu notikumu vieta. Tâ saistîta ar novadâ un visâ Latvijâ ievçrojamu cilvçku darbîbu. 20. gadsimta 80. gadu sâkumâ Ikðíiles ïaudis sabiedriskâ kârtâ Daugavas senkrasta malâ izveidoja brîvdabas estrâdi. Tâ kïuva svarîga un zinâma ne tikai paðiem ikðíilieðiem. Ikðíiles brîvdabas estrâdes celðanas idejas autore bija latvieðu teâtra reþisore Marga Tetere-Valdmane ( ). Viena no viòas radoðâs darbîbas jomâm saistîjâs ar muzikâli dramatiskiem lieluzvedumiem, kas îpaði aktuâli kïuva 70. un 80. gadu mijâ laikâ, kad mâksla, un it seviðíi dziesma, bija politisko pârmaiòu pirmie vçstneði. Ðajâ laikâ, atsaucoties reþisores emocionâlajiem aicinâjumiem sargât un stiprinât tautiskumu, un, balstoties uz viòas detalizçtiem norâdîjumiem, bûvinþenieris Artûrs Freimanis sabiedriskâ kârtâ, bez atlîdzîbas izstrâdâja estrâdes projektu. Bûvei vieta tika izraudzîta Ikðíiles centrâ, gleznainâ vietâ pie Daugavas senlejas nogâzes, blakus kultûras namam. Maija Avota 255

256 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 256 Gan Marga Tetere-Valdmane, gan projekta autors respektçja ainaviskâs vçrtîbas un saudzîgi izturçjâs pret dabisko vidi, estrâdes amfiteâtri izvietojot mainîga reljefa vietâ. Pamatakmeni brîvdabas estrâdes bûvei ielika gada 23. jûnijâ. Celtniecîba notika talku veidâ. Talkâs jûsmîgi piedalîjâs simtiem ikðíilieðu daþâdu vecumu un profesiju cilvçki. Ar tehniku, bûvmateriâliem un profesionâlu celtnieku palîdzîbu bûvdarbos iesaistîjâs vietçjie uzòçmumi un iestâdes, atceras ikðíilietis, pazîstamais tçlnieks Jânis Karlovs. Par izjûtâm, darbus pabeidzot, lasâms ikðíilieða Roberta Jansona atmiòâs: Skats uz vienotâ, paðaizliedzîgâ darbâ paveikto bija brîniðíîgs. Ikðíilieðu mîlçtâs un cienîtâs Margas Teteres-Valdmanes un visu Ikðíiles kultûras dzîves kuplinâtâju sapnis bija piepildîjies. Brîvdabas estrâdi atklâja gada 23. jûnijâ. Tâ ir lakoniska, funkcionâli pârliecinoða bûve, kas organiski iekïaujas kultûrvçsturiskajâ Daugavas senkrasta vides ainavâ. Amfiteâtris izvietots dabiski mainîgâ reljefa vietâ un tas ir piemçrots skatîtâjiem, bet skatuves daïa ir izliekta izvçrsta puslokam tuvâ formâ. Estrâdes sienas mûrçtas no Ikðíiles vçsturiskajai apbûvei un Daugavas krastiem raksturîgâ kaïíakmens. Skatuve veidota pakâpçs un ar vairâkiem plâniem, ïaujot bez grûtîbâm izvçrst uzveduma vai koncerta norisi. Bûve atbilst 20. gadsimta vidû uzplaukuðâs organiskâs un reìionâlâs arhitektûras labâkajiem paraugiem. Ðo virzienu pamatvçrtîbas funkcionâlâ un telpiski strukturâlâ disciplîna visai tieði izpauþas arî Ikðíiles brîvdabas estrâdç. Organiski attîstîta telpiskâ doma, iekïauðanâs vidç, vietçjo materiâlu palete, funkcionâlas nepiecieðamîbas noteikta telpiskâ iecere, lakoniska formu valoda. Profesionâlo teâtru reþisori un aktieri, diriìenti un deju kolektîvu vadîtâji augstu vçrtç Ikðíiles estrâdes brîvdabas skatuvi. Nacionâlâ teâtra reþisora, Kultûras akadçmijas profesora Edmunda Freiberga atzinums: Ikðíiles estrâde projektçta, ievçrojot reþisoru M. Teteres-Valdmanes un K. Valdmaòa priekðlikumus. Tâdçjâdi radîta unikâla brîvdabas skatuve, kuras arhitektûra daþâdu lîmeòu spçles laukumi, kas apvienoti harmoniskâ ansamblî sniedz visplaðâkâs iespçjas krâðòu brîvdabas uzvedumu veidoðanai, vienlaikus izmantojot vairâkas miniskatuves. Atðíirîbâ no daudzâm Latvijas brîvdabas estrâdçm kârbâm, ðî skatuve spçj radoði rosinât reþisoru gan vçrienîgu muzikâlo pasâkumu, gan plaðu brîvdabas izrâþu iestudçðanai. 256 Maija Avota

257 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 257 Latvijas karoga iesvçtîðana. Manifestâcija Ikðíiles estrâdç gada 28. maijâ. R. Jansona foto Ar brîvdabas estrâdes atklâðanas dienu Ikðíilç aizsâkâs tradîcija desmit gadu garumâ katru vasaru mâkslinieciski organizçtâm Jâòu svinîbâm ar lielu dalîbnieku skaitu, ârzemju viesiem un tûristiem. Estrâdç tika rîkoti lieli un starptautiski koncerti, teatralizçti uzvedumi, teâtru izrâdes, pilsçtas svçtki, tautas svçtki, kuros bez Ikðíiles paðdarbîbas kolektîviem uzstâjâs arî daudzi slaveni profesionâli mâkslinieki. Ðeit norisinâjuðies Ikðíiles novada svarîgâkie nacionâlâs atmodas, dziesmotâs revolûcijas notikumi, kâ arî ar kultûras un sabiedrisko kustîbu attîstîbu saistîti notikumi. Ðî ir ievçrojamu kultûras darbinieku piemiòas vieta. Atmodas kustîba Ikðíilç sâkâs gadâ, kad ikðíilieði pirmie atsaucâs Imanta Ziedoòa aicinâjumam un izveidoja LKF kopu, kas gadu vçlâk iekïâvâs Tautas frontç. Ðî teritorija Daugavas senkrasta malâ ar brîvdabas estrâdi kïuva par tautas neatkarîbas centienu pauðanas un sapulèu vietu, kur pieòçma svarîgus lçmumus un izstrâdâja darbîbas taktiku gada 28. augustâ ðajâ vietâ notika vçsturiska sapulce, kurâ Ikðíiles un Tînûþu ciema sociâli aktîva iedzîvotâju grupa nodibinâja Latvijas Tautas frontes atbalsta grupu. Koncertâ pçc sapulces Ieva Maija Avota 257

258 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 258 Akurâtere pirmo reizi publiski atskaòoja dziesmu Lûgðana, kura kïuva par atmodas himnu. Uz vairâkiem gadiem Ikðíiles estrâde kïuva par dziesmotâs revolûcijas vietçjo placdarmu. Plaðas manifestâcijas laikâ ðeit iesvçtîja Ikðíiles sarkanbaltsarkano karogu. Ir saglabâjuðâs fotogrâfijas, atmiòu pieraksti, dokumenti par notikumiem, kas ðeit risinâjuðies. Regulâri savos gadskârtçjos saietos ðeit pulcçjas politiski represçtie gada 30. augustâ, pieminot Latvijas Tautas frontes Ikðíiles un Tînûþu atbalsta grupas dibinâðanu pirms 20 gadiem, ðeit notika koncerts, tikðanâs un sadziedâðanâs. Ðî vieta liecina par Latvijas valsts jaunâko laiku vçstures notikumiem. Vietai ir ainaviska vçrtîba, kas izceïama kontekstâ ar Daugavas senkrastu. 20. gadsimta 80. gadu sâkumâ uzbûvçtâ brîvdabas estrâde ir Ikðíiles sabiedrîbas radoðâs iniciatîvas un aktîvas darbîbas rezultâts. Estrâdes kâ sabiedriski nozîmîgas bûves radîðanâ izðíiroðâ loma nebija valsts vai vietçjâs pârvaldes iestâdçm, bet gan vietçjiem iedzîvotâjiem, kuru iniciatîvas, kâ sabiedrîbas labas gribas izpausmes realizâcija notika, brîvprâtîgi paðorganizçjoties un veltot laiku, pûles un lîdzekïus. Kopð objekta izveidoðanas un vçsturiskajiem notikumiem teritorija nav mainîjusies. Valsts aizsardzîbas statuss nodroðinâs objekta kultûrvçsturisko vçrtîbu saglabâðanu (no VKPAI atzinuma). 258 Maija Avota

259 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 259 Inese Baranovska Vides mâkslas festivâls Ikðíilç cerîgs sâkums gada vasaras paðâ pilnbriedâ Ikðíiles novadu priecçja jauns un rosinoðs pasâkums Vides mâkslas festivâls. To saviem novadniekiem un viesiem sarûpçja biedrîba Zaïâs salas sadarbîbâ ar Ikðíiles novada paðvaldîbu. Notikums ir pierâdîjums tam, ka latvieði prot ne tikai gausties un runât par to, ka laiki ir tik slikti, ka grûti sadzîvot ar kaimiòiem un viss ir tik dârgs, bet saliedçties un kopâ ar domubiedriem izdarît kaut ko labu ne tikai sev, bet arî sabiedrîbai. Sâkums gada pavasarî Ikðíiles Daugavmalas savrupmâju ciemata Zaïâs salas iedzîvotâji sanâca kopâ un nolçma dibinât biedrîbu Zaïâs salas ar mçríi sakopt vidi, îstenot izglîtîbas un sociâlos projektus, apzinât sava novada kultûrvçsturisko mantojumu, organizçt starptautisku tçlniecîbas un vides simpoziju, mâkslas un kultûras studiju daþâda vecuma interesentiem, rîkot izstâdes u.c. Biedrîbas iniciatori ir ilggadçjais muzeju direktors Ivars Zukulis un mâksliniece Lauma Palmbaha-Zukule kopâ ar domubiedriem tçlnieku Kârli Îli, Mârci Zaneripu, Zani Âboltiòu, Sandru Grabovsku, Diânu Raìeli un Mârtiòu Berlandu. Eiropas kultûras telpâ ðobrîd par vienu no svarîgâkajiem uzdevumiem tiek izvirzîta decentralizâcija, t.i., daþâdu laikmetîgâs kultûras un mâkslas procesu attîstîbu veicinâðana visos reìionos, ne tikai galvaspilsçtâs un citos vçsturiski sen izveidotos centros. Latvijas otrâs brîvvalsts periodâ, kad sabruka padomju varas diktçtâ kultûras un mâkslas centralizçtâ atbalsta politika, Latvijâ ilgu laiku valdîja tendence, ka visi svarîgâkie kultûras un mâkslas notikumi koncentrçjâs metropolç Rîgâ, bet pârçjie reìioni tika pamesti novârtâ. Tikai pateicoties privâtâm iniciatîvâm, sabiedriski aktîvâm un paðaizliedzîgâm personîbâm, daþos reìionos kultûras un mâkslas kustîbas saglabâjas un attîstâs: Talsu mâkslinieku grupa (Guna Millersone), Pedvâles Brîvdabas mâkslas muzejs (Ojârs Feldbergs), Liepâjas Karaosta (Kristîne Briede un Karls Bjoðmarks), Starptautiskais vides mâkslas festivâls Rojas Raku (Mâris Grosbahs), Inese Baranovska 259

260 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 260 apvienîba Serde Aizputç (Signe un Uìis Puceni), Cçsu Mâkslas festivâls (Juris Þagars, Indra Lûkina un Daiga Rudzâte). Pçdçjos gados vçrojams, ka arî citi reìioni sâk aktivizçties un saprast, ka nevajag gaidît rîkojumus no augðas, bet jâòem iniciatîva paðu rokâs. Ðajâ kontekstâ biedrîbas Zaïâs salas uzdrîkstçðanâs ir apsveicama un atbalstâma. Notikums. Savu pirmo Vides mâkslas festivâlu biedrîba Zaïâs salas organizçja vçrienîgi, par spîti finansiâlajai krîzei, tâ apliecinot aksiomu, ka galvenais ir paðu griba un spçja rîkoties, tad daudz var panâkt un izdarît arî ar ierobeþotiem lîdzekïiem. Festivâlam bija vairâki segmenti: starptautisks koktçlniecîbas simpozijs ar brîvdabas izstâdi noslçgumâ; ârtelpas mâkslas darbu izstâde ciemata Zaïâs salas teritorijâ, kurâ piedalîjâs simpozija dalîbnieki, tçlnieki, keramiíi un dizaineri; iekðtelpu izstâdes ciemata Zaïâs salas trîs çkâs, kurâs piedalîjâs Latvijas vadoðie skulptori ar neliela izmçra tçlniecîbas darbiem, keramiíi, ainavu un dârza arhitekti ar savu projektu ideju skicçm un maketiem, vietçjâs mâkslas skolas pasniedzçji un audzçkòi ar vides mâkslas objektiem un instalâcijâm; konference Vides, arhitektûras un mâkslas mijiedarbîba. Jâatzîst, ka ðâdu programmu organizçt un koordinçt nebût nav vienkârði, un, tâ kâ festivâla darba grupa to darîja pirmo reizi, neizbçgamas bija gan veiksmes, gan kïûmes. Ideja aicinât mâksliniekus uz koka skulptûru simpoziju, kura laikâ radîtie darbi vçlâk varçs rotât Ikðíiles pilsçtas teritoriju, ir ïoti apsveicama: mâksliniekiem ir iespçja labvçlîgâ atmosfçrâ un draudzîgâ kopîbas garâ realizçt savas ieceres, saòemot pretî skatîtâju atsaucîbu un ieinteresçtîbu. Par ðo akciju var bût gandarîti arî tâs finansçtâji Ikðíiles novada paðvaldîba, jo gluþi par sviestmaizi tâ savâ îpaðumâ iegûst interesantus, ilglaicîgus mâkslas objektus, kas daudzveidos un bagâtinâs apkârtçjo vidi un nesîs estçtisku labumu visiem Ikðíiles novada iemîtniekiem, kalpos arî par tûristu piesaisti. Tomçr, organizçjot simpozijus, nâkotnç bûtu jâdomâ par nopietnâku finansiâlo atbalstu, jo pirmo gadu entuziasms ar laiku var izplçnçt, bet augstai mâkslinieciskai kvalitâtei ir nepiecieðams adekvâts materiâlais balsts. 260 Inese Baranovska

261 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 261 Kritiskâk bûtu jâvçrtç pârçjo ârzonas un iekðtelpu izstâþu atlase, kur bieþi kvantitâte dominçja pâr kvalitâti. Tâ ir diezgan tipiska nepieredzçjuðu izstâþu organizçtâju kïûda, kad vçlme parâdît visu ko un bailes, ka publikai liksies par maz darbu, aizçno darbu kritisku atlasi. Profesionâli pârliecinoði izskatîjâs Íîpsalas keramiíu sniegums, veiksmîgi un asprâtîgi tika atrisinâts arî darbu eksponçðanas veids uz kravas paletçm. Mâkslas skolas pasniedzçju un audzçkòu ekspozîcija atgâdinâja vienas dienas skates sasteigtîbas iespaidu, nebija pârdomâts ekspozîcijas konceptuâlais risinâjums. Starp mâkslas darbiem, kas eksponçti ciemata Zaïâs salas ârtelpâ, bija augstas kvalitâtes tçlniecîbas objekti, bet lîdzâs tiem varçja sastapt arî amatieru veikumu, kas neatbilda visa festivâla augstu uzstâdîtajiem virsuzdevumiem. Domâju, ka nâkotnç vajadzçtu pieaicinât labu kuratoru un gan ârtelpu, gan iekðtelpu izstâdçm veidot pârdomâtâku un konsekventâku darbu atlasi. Par vienu no kvalitatîvâkajiem festivâla pasâkumiem izvçrtâs konference Vides, arhitektûras un mâkslas mijiedarbîba. Visiem interesentiem bija iespçja uzklausît septiòus kvalitatîvi sagatavotus priekðlasîjumus: Sandra Levâne, arhitekte Vides mâksla. Robeþas? ; Barbara Âbele, dizainere Dizaina pârgâjiens pa Ikðíili ; Inese Baranovska, mâkslas zinâtniece Laikmetîgâ mâksla pilsçtvidç ; Helçna Gûtmane, dârzu arhitekte Dârza simbolika ; Maija Strazdiòa, vides un dârzu arhitekte Èarlzs Dþenks. Kosmisko pârdomu dârzs ; Imants Klîdzçjs, keramiíis Keramika vides organizçtâja? ; Andris Spaile, arborists 1 Koks izteiksmîgs vides elements. Tie bija ïoti daþâdi referâti, bet tieði ðî daudzveidîba un saturîgums padarîja konferenci par ïoti iedvesmojoðu pasâkumu par to liecinâja arî lielais klausîtâju skaits un aktîvas diskusijas. Domâju, ka arî nâkotnç bûtu vçrts turpinât ðo konferences tradîciju, jo arî Ikðíiles novada iedzîvotâji ir pelnîjuði dzirdçt un uzzinât vairâk gan par starptautisko pilsçtvides attîstîbas pieredzi, par to, kâ vçrtçt un saprast laikmetîgo 1 Profesionâlis, kurð ierîko un kopj apstâdîjumus, veido koku un krûmu vainagus, izmantojot stâdîðanâ un kopðanâ nepiecieðamâs tehnoloìijas un agrotehniskos pasâkumus. Inese Baranovska 261

262 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 262 mâkslu, kâ mîlçt kokus, par sava novada vçsturi un kritisku profesionâla dizaina eksperta pârskatu par savu pilsçtvidi. Turpinâjums? Biedrîba Zaïâs salas un Ikðíiles novada paðvaldîba ir uzsâkusi jaunu atbalstâmu projektu, kam ir lielas nâkotnes attîstîbas iespçjas. Vides mâkslas festivâlâ ieguvçji ir visi gan pilsçta, gan paði organizçtâji, gan pasâkuma viesi un uzaicinâtie mâkslinieki. Ðeit veidojas aktîvs dialogs starp mâkslinieku un mâkslas vçrotâju. Tieði pilsçtvide var kalpot par efektîgu platformu laikmetîgajai mâkslai. Tâ piedâvâ daudz plaðâku un negaidîtu skatîtâju loku, citâdu reakciju. Izstâdît mâkslu ârpus muzeja vai izstâþu telpâm tas ir sava veida izaicinâjums mâksliniekam, jo viòam jâkonkurç ar aktîvo pilsçtvidi, kas bieþi vien ir paðpietiekama. Mâksliniekam jâbût kâ jutîgam sensoram, kas aktîvi reaìç uz savu laikabiedru darbîbâm laikâ un telpâ. Viòam ir jâuzjunda mûsu apziòa, liekot paskatîties uz lietâm un parâdîbâm ap sevi citâdâ ðíçrsgriezumâ. Manuprât, gan mâksliniekam ir vajadzîga pilsçta, gan pilsçtai mâkslinieks: notiek mijiedarbîgs process, kurâ iegûst abas puses. Galvenais nebaidîties darît, turçt acis vaïâ un mâcîties ieraudzît mâkslu! 262 Inese Baranovska

263 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 263 Kaspars Ðpçlis Kultûras mantojuma centra izveide Ikðíiles novadâ Strçlnieki, Latvieðu strçlnieki! Apþilbst man prâts No ðiem vârdiem Vairâk Kâ rudens naktî Uz ielas No uguòu ðalts. A. Èaks Mazâs Juglas kaujâ, kas risinâjâs Tînûþu apkârtnç gadâ septembrî, ieòem nozîmîgu vietu ne tikai Latvijas, bet arî visa Pirmâ pasaules kara vçsturç. Ðajâ kaujâ èetri latvieðu strçlnieku pulki, kopumâ ap 6000 vîru, niknâs kaujâs vairâk nekâ diennakti aizturçja desmitkârt lielâkos vâcu armijas spçkus, kas ar ârkârtîgi spçcîgu artilçrijas atbalstu bija forsçjuði Daugavu pie Ikðíiles. Latvieðu strçlnieki deva iespçju Rîgas pozîcijâs esoðai krievu 12. armijai, kuras sastâvâ atradâs arî pârçjie latvieðu strçlnieku pulki, izglâbties no aplenkuma un atkâpties uz Nîtaures un Siguldas pozîcijâm. Mazâs Juglas kauja ir pçdçja operâcija Rîgas frontç Pirmâ pasaules karâ un ir otra lielâkâ latvieðu strçlnieku kauja. Ðî kauja kârtçjo reizi nostiprinâja strçlnieku leìendâro slavu. Par droðsirdîbu un varonîbu kaujâ pie Mazâs Juglas ar augstâko Krievijas militâro apbalvojumu, Sv. Jura krustiem un medaïâm, apbalvoja 5. Zemgales latvieðu strçlnieku pulkâ 642 karavîrus un 22 virsniekus vairâk nekâ treðo daïu pulka sastâva. Tas bija vienreizçjs notikums, kam nebija lîdzîga visâ Krievijas armijas vçsturç un ðî apbalvojuma 300 gadu ilgajâ pastâvçðanas laikâ. Atceroties un pieminot ðos notikumus, kas risinâjuðies Ikðíiles novada teritorijâ, pirms vairâkiem gadiem radâs doma, ka Tînûþos varçtu izveidot latvieðu strçlniekiem un Mazâs Juglas kaujai veltîtu ekspozîciju. Pa ðo Kaspars Ðpçlis 263

264 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 264 Tînûþu muiþas klçts gads. Autora foto laiku tika vâkti priekðmeti, iegûta vçrtîga informâcija Krievijas valsts arhîvos un apzinâtas vçsturisko kauju vietas gadâ ar Ikðíiles paðvaldîbas atbalstu sâkts remonts, lai labiekârtotu telpas izstâdes vajadzîbâm. Mazâs Juglas kaujas ekspozîcija atradîsies Kultûras mantojuma centrâ Tînûþos, pagasta pârvaldei piederoðâ çkâ. Kâdreiz tâ bija Tînûþu muiþas klçts, kas mûsdienâs arî pçc çkas un telpu remonta nav zaudçjusi savu vçsturisko izskatu. Kultûras mantojuma centra pirmajâ stâvâ paredzçts izvietot novadpçtniecisku ekspozîciju, kurâ bûs akcentçti Pirmâ pasaules kara notikumi ðajâ apkârtnç. Otrajâ stâvâ atradîsies prezentâcijas telpa, kurâ Ikðíiles viesus iepazîstinâs ar novada vçsturi un mûsdienâm, noturçs mâcîbu stundas par Latvijas vçsturi, kâ arî iekârtos mainâmu foto izstâdi par latvieðu strçlniekiem un citâm tçmâm. Ekspozîcijâ izmantos Ikðíiles paðvaldîbas izpilddirektora vietnieka Valentîna Ðpçïa, Kaspara Ðpçïa un pulkveþa Jâòa Hartmaòa vçstures materiâlu personîgâs kolekcijas. Bûs iespçja iepazîties ar vçsturiskâm fotogrâfijâm, kauju shçmâm, autentiskiem ieroèiem un citiem priekðmetiem, kâ arî ar kauju vietâs atrastiem priekðmetiem. Ekspozîciju regulâri papildinâs. 264 Kaspars Ðpçlis

265 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 265 Mûsdienâs latvieðu strçlniekiem tiek veltîta pârâk niecîga uzmanîba un to nopelni tiek aizmirsti. Tie, kuri iepazîst kaut nedaudz latvieðu strçlnieku stâstus, saprot, cik mçs cieði esam saistîti ar viòiem un cik liels ir mûsu pienâkums pret ðiem vîriem. Tâpçc kultûras mantojuma centra mçríis veicinât izpratni par ðiem notikumiem, vairot lepnumu un zinâðanas par latvieðu strçlniekiem. Mazâs Juglas kauja ir viens no spilgtâkajiem droðsirdîbas un cildenuma piemçriem. Vieta, kur mçs dzîvojam, uzliek ðo pienâkumu to sakârtot, bagâtinât un parâdît citiem, cik unikâla un daudzpusîga tâ ir. Pie nâkotnes plâniem noteikti jâmin visu piemiòas vietu, karavîru kapu sakopðana un informâcijas stendu izvietoðana pie tiem, skatu toròa bûvniecîba, gâjçju tilta pâr Mazo Juglas upi atjaunoðana un daudz citu darbu, lai interesenti varçtu atpazît cîòu vietas dabâ un saòemt maksimâli bagâtîgu informâciju par ðo leìendâro kauju gada 1. jûnijâ pie Kultûras mantojuma centra atklâja piemiòas plâksni Lâèplçða kara ordeòa kavalieriem. Plâksni ar uzrakstu: Par varonîbu cîòâ pret Vâcijas armiju kaujâ pie Mazâs Juglas upes gada septembrî ar Lâèplçða kara ordeni tika apbalvoti latvieðu strçlnieki, ar strçlnieku vârdiem un devîzi Tçvu zemes mîlestîbu mçs ar darbiem râdîsim darinâja akmeòkalis Modris Stiliòð. Plâksne tapusi, pateicoties VAS Hipotçku un zemes banka finansiâlam atbalstam, kas iegûts, uzvarot bankas izsludinâtajâ konkursâ Mçs paði. Kaspars Ðpçlis 265

266 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 266 In memoriam Ansis Trapiòð ( ) Ansis Augusta dçls Trapiòð dzimis gada 18. jûlijâ Madonas novada Mçdzûlas ciema Vçrmos, rentnieku ìimenç. Mâcîbu gaitas Ansis uzsâka gada rudenî Mçdzûlas pagasta seðgadîgajâ Ozoliòkalna pamatskolâ, pabeidza to gadâ. Tâ paða gada 8. oktobrî ìimene devâs bçgïu gaitâs uz Bçrzciemu Anða mâtes Emmas dzimto pusi Kurzemç pie jûras. Tuvojoties frontei, Trapiòi devâs Kurzemes katlâ, un lîdz gadam visi kopîgi strâdâja daþâdus darbus tçvam pieðíirtajâ jaunsaimniecîbâ. 266

267 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 267 Pçc kara padomju vara ïâva ìimenei atgriezties Bçrzciemâ gada rudenî Ansis Trapiòð uzsâka mâcîbas Laidzes divgadîgajâ lauksaimniecîbas skolâ. Pçc skolas beigðanas gadâ viòð turpinâja mâcîbas Priekuïu lauksaimniecîbas mehanizâcijas tehnikumâ, agronomijas nodaïâ, un to pabeidza gadâ. Tâlâk sekoja studijas Latvijas Lauksaimniecîbas akadçmijas Agronomijas fakultâtç, Ansis absolvçja to gadâ, iegûstot agronoma diplomu. No gada aprîïa lîdz gada janvârim Ansis Trapiòð strâdâja Viïíenes MTS (Maðînu un traktoru stacija) par galveno agronomu. Pçc MTS likvidçðanas lîdz gada janvârim bija Viïíenes padomju saimniecîbas galvenais agronoms gada 6. novembrî Ansis apprecçjâs ar MTS galveno zootehniíi Zinaidu Martinovu. No gada janvâra lîdz gada martam A. Trapiòð vadîja padomju saimniecîbu Vitrupe. Vitrupç gadâ piedzima meita Ingrîda, gadâ dçls Indulis gada pavasarî ìimene pârcçlâs uz dzîvi Ogrç, jo Ansis darba gaitas turpinâja Ogres Lauksaimnieciskâs raþoðanas pârvaldç kâ lauksaimniecîbas inspektors organizators gada 1. februârî viòu ievçlçja par kolhoza Ikðíile valdes priekðsçdçtâju, gadâ tika pabeigta ìimenes mâja Ikðíilç, Saules ielâ. Apvienojot kolhozu Ikðíile ar kolhozu Juglas zieds gadâ, Ansi Trapiòu ievçlçja par apvienotâ kolhoza Juglas zieds valdes priekðsçdçtâju, kur viòð ar ievçrojamiem panâkumiem strâdâja lîdz gada 31. jûlijam, kad Juglas zieda pilnsapulcei bija jâlemj par sava ilggadçjâ saimniecîbas vadîtâja atlûgumu. Ansis Trapiòð kâ saprâtîgs vadîtâjs un pietiekami labs diplomâts visus 26 gadus sekmîgi vadîja lielsaimniecîbu, veicinâja tâs palîgraþoðanas nozaru attîstîbu, tîrðíirnes zirgu audzçðanu un jâðanas sekcijas izveidoðanu, modernas cûku fermas ierîkoðanu, roþu stâdu audzçðanu; ar darbarokâm, materiâliem un tehniku atbalstîja Ikðíiles brîvdabas estrâdes bûvniecîbu, paðdarbnieku kopsaimniecîbas kora, deju kolektîva, pûtçju oríestra darbîbu. Pateicoties viòam, tika saòemta atïauja Ikðíiles astoògadîgâs skolas çkas bûvniecîbas sâkðanai (çka pabeigta gadâ), viòð iestâjâs par Ikðíiles baznîcas çkas saglabâðanu kâ kultûras celtni (1967). Intervijâ laikrakstam Padomju Ceïð, Nr. 45 (6355) kolhoza 40 gadu jubilejas sakarâ Ansis uz þurnâlista jautâjumu, par ko sâp sirds kolhoza priekðsçdçtâjam, atbildçja: Sâp sirds, ka postâ iet vecâs çkas, jo nav jumta 267

268 Ikskiles almanahs3.qxd :58 Page 268 seguma, nepietiek celtniecîbas materiâlu, îpaði cementa, ðîfera. Kas dzîvç visvairâk nepatîk? Pielîdçji, liðíîba. Kas savukârt sniedz prieku? Kârtîgi darba darîtâji, mana ìimene. Un kâpçc kïuvât par lauksaimnieku? Neviena diena neatkârtojas, neviens pavasaris nav tâds kâ iepriekðçjais, vienmçr kas jauns. Lauksaimniekiem, manuprât, vistîrâkâ dvçsele, viòi tâdi neviltoti. Par ieguldîjumu un nopelniem darbâ Ansis Trapiòð saòçmis gan Vissavienîbas apbalvojumus medaïu Par darba varonîbu, atzîmçjot V. I. Ïeòina 100. dzimðanas dienu (1970); Darba Sarkanâ Karoga ordeni (1971); ordeni Goda zîme (1973); Darba Sarkanâ Karoga ordeni (1976); gan Latvijas apbalvojumus Goda zîmi gada sociâlistiskâs sacensîbas uzvarçtâjs (1974); goda nosaukumu Latvijas PSR Nopelniem bagâtais lauksaimniecîbas darbinieks (1979); krûðu nozîmi Latvijas PSR BUB teicamnieks (1979); Darba veterâna medaïu (1983). Apbalvots ar gada barikâþu dalîbnieka piemiòas zîmi par piedalîðanos Latvijas neatkarîbas aizstâvçðanâ (2008). Miris gada 12. novembrî, apglabâts Ikðíiles kapos. 268

269 Ikskiles almanahs3.qxd :59 Page 269 In memoriam Vaida Villeruða ( ) Pçc grûtas slimîbas gada 28. jûlijâ pie saviem senèiem devâs mediíe un novadpçtniece Vaida Villeruða. Viòa dzimusi gada 6. martâ Daugavpilî, kur tçvs Jçkabs Voldemârs diençja Latvijas armijâ par sakaru instruktoru, bet mâte Alma Paulîne, dzimusi Podniece, no Ikðíiles bija devusies strâdât Latgales apgabaltiesâ par sekretâri. Pçc mâcîbâm Elkðòu pamatskolâ Ikðíilç Vaida pabeidza Rîgas pilsçtas 6. vidusskolu (1949). Pçc Rîgas Medicînas institûta absolvçðanas (1956) viòa apguva íirurga specialitâti klîniskajâ ordinatûrâ Rîgas Paula Stradiòa 269