AS LATVIJAS PASTA BANKA Bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2011. gada 31.decembrī
SATURS Lapa Vadības ziņojums 3-4 Padomes un valdes locekļi 5 Paziņojums par vadības atbildību 6 Revidentu ziņojums 7-8 Bankas finanšu pārskati: Bankas apvienotais ienākumu pārskats 9 Bankas finanšu stāvokļa pārskats 10 Bankas kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 11 Bankas naudas plūsmas pārskats 12 Bankas finanšu pārskatu pielikumi 13 68 2
VADĪBAS ZIŅOJUMS Cienījamie klienti, sadarbības partneri, godājamie akcionāri! AS Latvijas pasta banka vadības vārdā piedāvājam jūsu vērtējumam AS Latvijas pasta banka (turpmāk arī - Banka) pārskatu par 2011. gada darbības finanšu rezultātiem. 2011. gads Latvijas ekonomikā un finanšu sektorā, neskatoties uz negaidītajiem satricinājumiem gada nogalē, pagāja salīdzinoši pozitīvā noskaņā novērojams iekšzemes kopprodukta pieaugums, bezdarba līmeņa samazināšanās, pakāpeniski, bet stabili atjaunojās kreditēšanas tirgus. Pašreizējās prognozes neparedz gandrīz nekādu ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā un eiro zonā 2012. gada sākumā. Saskaņā ar prognozēm Eiropas finanšu tirgos krīze pakāpeniski izzudīs līdz 2012. gada beigām, atjaunosies biznesa un patērētāju uzticēšanos un Eiropas Savienības ekonomika atgriezīsies uz sākotnēji samērā vāja atveseļošanās ceļa. Eiropas Centrālās bankas procentu likme galvenajām refinansēšanas operācijām tika palielināta 2011. gada aprīlī un jūlijā kopumā par 50 bāzes punktiem līdz 1,5%. Tomēr turpmāka procentu likmes palielināšana tuvākos divus gadus netiek plānota. Tikmēr ASV Federālās rezerves ir apņēmušās uzturēt procentu likmes pašreizējā līmenī vismaz līdz 2014. gadam. Ņemot vērā ekonomisko situāciju un tās attīstības prognozes, Bankas pamatvērtības nav mainījušās, bet gan papildinājušās ar drošību, proti, tās tagad ir godīgums godīga un taisnīga attieksme pret visiem Bankas klientiem, profesionalitāte profesionāla komanda, atbildība augsts atbildības līmenis pret pieņemtiem lēmumiem, lojalitāte vienlīdzīga attieksme pret visiem Bankas klientiem un kolēģiem, kvalitāte ērta un kvalitatīva Bankas pakalpojumu sniegšana klientiem un Bankas pakalpojumu konkurētspēja, elastība spēja pielāgoties klientu vajadzībām, drošība Bankas klienti var būt droši par saviem noguldījumiem un informāciju, ko snieguši Bankai sadarbības ietvaros. Drošības garantēšanas ietvaros, 2011. gadā Bankas akcionāri par 1,2 milj.latu palielināja Bankas pamatkapitālu, kā arī papildus veica subordinēto ieguldījumu 1,054 milj.latu apmērā. Bankas pakalpojumu klāsts tiek pastāvīgi paplašināts, saglabājot kvalitāti, par ko liecina pastāvīgi un organiski pieaugošais klientu skaits. Gada laikā, neskatoties uz sarežģīto situāciju valsts ekonomikā, Bankas aktīvi ir palielinājušies gandrīz divas reizes un sasnieguši 45 milj. latu. Bankas kā salīdzinoši jauna vietējā finanšu tirgus dalībnieka darbības rezultāti neapšaubāmi vērtējami pozitīvi un apstiprina Bankas spēju sekmīgi risināt problēmas un darboties jebkuros apstākļos. Neskatoties uz to, ka Latvijas ekonomikai atgūstoties, pieprasījums pēc jauniem aizdevumiem ir sācis pakāpeniski pieaugt un konkurence šajā ziņā ir kļuvusi sīvāka, 2011. gadā Banka ir nopietni strādājusi, lai palielinātu aizdevumu portfeli, papildinot tās piedāvāto produktu sarakstu un pētot jaunas jomas kreditēšanā, tajā skaitā sekmīgi attīstot sadarbību un sniedzot atbalstu vietējiem rezidentiem Eiropas fondu piešķirto līdzekļu apguvē. Banka pilnībā izpilda visas normatīvās prasības. Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 23.32%, un tas pārsniedz Finanšu un kapitala tirgus komisijas noteiktās minimālās prasības. 3
Likviditātes rādītājs ir 129.10%, kas arī vairākkārtīgi pārsniedz Finanšu un kapitala tirgus komisijas noteiktos 30%. Pamatojoties uz augstāk minēto, jāsecina, ka Bankai ir visas iespējas sekmīgi turpināt savas darbības stratēģijas īstenošanu. Arī tupmāk svarīga loma Bankas stratēģijā ir paredzēta turīgu klientu līdzekļu pārvaldīšanai un produktiem, kas atbilst mūsu klientu individuālajām vajadzībām. Kā prioritārs Bankas turpmākās darbības stratēģiskais virziens minams arī maksājumu karšu izsniegšana un pieņemšana POS terminālos un Internetā, sadarbojoties ar tādām pazīstamām organizācijām kā MasterCard, Visa, Tieto, First Data, Global Payment. Bankas vadība pastāvīgi seko strauji mainīgajiem finanšu tirgus apstākļiem, labi apzinoties gan savu atbildību klientu priekšā, gan iespējamos riskus, kas tiek detalizēti izvērtēti un pārvaldīti pēc saprātīgas piesardzības principiem, saglabājot mērenu vispārējo risku līmeni. Banka spēj būt drošs partneris gan klientu saimnieciskajā, gan personiskajā darbībā, saglabājot mierīgu un profesionālu pieeju, lai kopīgi strādātu tālākās izaugsmes vārdā. Ņemot vērā reģiona un Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes, mēs tomēr ar optimismu un pārliecību raugāmies uz 2012. gadu un turpmākajiem gadiem, kad Banka ieņems vēl stabilāku vietu Latvijas banku sektorā. Pateicamies AS Latvijas pasta banka klientiem par izrādīto uzticību un ceram uz turpmāku kopēju un savstarpēji veiksmīgu biznesu nākotnē! Ar cieņu, Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2012. gada 27. martā 4
PADOMES UN VALDES LOCEKĻI Bankas Padome Bankas Padomes sastāvs uz 2011. gada 31. decembri Vārds, uzvārds Amats Iecelšanas datums Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs 13/10/2008 Jūlija Kozlova Padomes locekle 13/10/2008 Guntars Grīnvalds Padomes loceklis 13/10/2008 Bankas valde Bankas Valdes sastāvs uz 2011. gada 31. decembri Vārds, uzvārds Amats Iecelšanas datums Atbrīvošanas datums Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs 05/09/2008 Arnis Kalveršs Valdes loceklis 05/09/2008 Einārs Vaivods Valdes loceklis 05/09/2008 21/12/2011 Bankas vadības vārdā: Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2012. gada 27. martā 5
PAZIŅOJUMS PAR VADĪBAS ATBILDĪBU (turpmāk tekstā Banka) vadība ir atbildīga par Bankas finanšu pārskatu sagatavošanu katram finanšu gadam. Sagatavojot finanšu pārskatus, kas ietverti no 9. līdz 68. lapai, par gadu, kas noslēdzas 2011. gada 31.decembrī, vadība ir pielietojusi atbilstošus grāmatvedības principus, kas pamatojas uz saprātīgiem spriedumiem un aprēķiniem. Visi, pēc mūsu domām, pielietojamie grāmatvedības standarti, ir ievēroti (tajā skaitā Eiropas Savienībā pieņemtie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti un Finanšu kapitāla un tirgus komisijas noteikumi). Bankas vadība ir atbildīga par grāmatvedības uzskaites ierakstu pareizību, un tā nodrošina finanšu pārskatu atbilstību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem par kredītiestāžu gada pārskatiem. Vadības uzdevums ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu Bankas aktīvus, novērstu krāpšanu un citas negodīgas darbības. Vadības lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi. Bankas vadības vārdā: Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2012. gada 27. martā 6
REVIDENTU ZIŅOJUMS 7
8
BANKAS APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS Pielikumi 2011 2010 Procentu ienākumi 4 1 757 1 363 Procentu izdevumi 4 (535) (562) Neto procentu ienākumi 4 1 222 801 Komisijas naudas un līdzīgi ienākumi 5 1 688 267 Komisijas naudas un līdzīgi izdevumi 5 (792) (140) Neto komisijas naudas ienākumi 5 896 127 Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības darījumiem 7 52 30 Pamatdarbības ienākumi 2 170 958 Administratīvie izdevumi 8 (855) (616) Nolietojums 15 (87) (73) Pārējie ienākumi 6 97 - Pārējie izdevumi 6 (306) (174) Kopējie pamatdarbības izdevumi (1 151) (863) Uzkrājumu veidošanas rezultāts 9 (2 161) - (Zaudējumi)/peļņa pirms nodokļa aprēķināšanas (1 142) 95 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 10 168 (14) Pārskata gada (zaudējumi)/peļņa (974) 81 Uz Bankas akcionāriem attiecināmā pārskata gada (zaudējumi)/peļņa (974) 81 Neto pārvērtēšanas rezerves izmaiņa 14 (40) (23) Kopējais kumulatīvais ienākums/(izdevumi) (1 014) 58 Uz Bankas akcionāriem attiecināmais kopējais kumulatīvais ienākums/(izdevumi) (1 014) 58 (Zaudējumi)/peļņa uz vienu akciju (LVL) 25 (0.157) 0.016 Pielikumi no 13. līdz 68. lapai ir neatņemama šo Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa. Bankas finanšu pārskatus no 9. līdz 68. lapai 2012. gada 27. martā apstiprināja Bankas Valde un Bankas Padome. Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2012. gada 27. martā 9
BANKAS PĀRSKATS PAR FINANŠU POSTEŅIEM Pielikumi 31.12.2011 31.12.2010 AKTĪVI Kase un prasības pret Latvijas Banku 11 2 658 2 396 Prasības pret kredītiestādēm 12 14 944 5 815 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 14 3 506 3 432 Atvasinātie finanšu instrumenti 15 95 8 Kredīti un debitoru parādi 13 7 095 5 825 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 14 16 056 7 597 Tekošie nodokļu aktīvi 1 1 Atliktā nodokļa aktīvi 10 136 - Pamatlīdzekļi 16 44 66 Nemateriālie aktīvi 16 405 442 Pārējie aktīvi 17 324 196 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 40 14 Kopā aktīvi 45 304 25 792 PASĪVI Saistības pret kredītiestādēm 19 1 633 3 017 Amortizētajā iegādes vērtībā turētas saistības 38 209 17 478 Noguldījumi 20 37 155 17 478 Pakārtotās saistības 21 1 054 - Atvasinātie finanšu instrumenti 15 73 - Atlikto nodokļu saistības 10-32 Pārējās saistības 22 97 51 Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi 23 129 58 Kopā pasīvi 40 141 20 636 UZ BANKAS AKCIONĀRIEM ATTIECINĀMAIS KAPITĀLS Apmaksātais pamatkapitāls 24 6 200 5 000 Aktīvu pārvērtēšanas rezerves (63) (23) Nesadalītā peļņa/(zaudējumi) (974) 179 Kopā uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls 5 163 5 156 Kopā kapitāls 5 163 5 156 Kopā pasīvi un kapitāls 45 304 25 792 Pielikumi no 13. līdz 68. lapai ir neatņemama šo Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa. Bankas finanšu pārskatus no 9. līdz 68. lapai 2012. gada 27. martā apstiprināja Bankas Valde un Bankas Padome. Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Rīgā, 2012. gada 27. martā Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs 10
BANKAS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS Apmaksātais pamatkapitāls Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves Nesadalītā peļņa/ (uzkrātie zaudējumi) Kopā 2009. gada 31. decembrī 5 000-98 5 098 Pārskata gada (zaudējumi)/peļņa - - 81 81 Kumulatīvais ienākums/ (izdevumi) - (23) - (23) Kopējais kumulatīvais ienākums - (23) 81 58 2010.gada 31. decembrī 5 000 (23) 179 5 156 Pārskata gada (zaudējumi)/peļņa - - (974) (974) Kumulatīvais ienākums/ (izdevumi) - (40) - (40) Kopējais kumulatīvais ienākums - (40) (974) (1 014) Izmaksātas dividendes - - (179) (179) Akciju emisija 1 200 - - 1 200 2011.gada 31.decembrī 6 200 (63) (974) (5 163) Pielikumi no 13. līdz 68. lapai ir neatņemama šo Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa. Bankas finanšu pārskatus no 9. līdz 68. lapai 2012. gada 27. martā apstiprināja Bankas Valde un Bankas Padome. Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2012. gada 27. martā 11
BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 2011 2010 NAUDAS PLŪSMA PAMATDARBĪBAS REZULTĀTĀ (Zaudējumi)/peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa (1 142) 95 Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/ nolietojums 87 73 Uzkrājumu finanšu aktīvu vērtības samazināšanai pieaugums 2 161 - Ārvalstu valūtas nerealizētā (pelņa)/zaudējumi 127 (94) Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās 1 233 74 Prasību pret bankām (pieaugums)/samazinājums 2 058 (1 322) Kredītu un citu parādu (pieaugums)/samazinājums (1 334) (4 540) Pārējo aktīvu samazinājums /(pieaugums) (241) (132) Saistību pret kredītiestādēm pieaugums/(samazinājums) 563 1 070 Saistību pret klientiem noguldījumu pieaugums/(samazinājums) 19 677 9 020 Pārējo saistību pieaugums /(samazinājums) 179 65 Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības rezultātā 22 135 4 235 NAUDAS PLŪSMA INVESTĪCIJU DARBĪBAS REZULTĀTĀ Pamatlīdzekļu iegāde (28) (194) Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu iegāde (5 287) (8 406) Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu dzēšana 4 216 6 239 Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu iegāde (13 481) (3 869) Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārdošana/dzēšana 3 893 437 Naudas un tās ekvivalentu pieaugums investīciju darbības rezultātā (10 687) (5 793) NAUDAS PLŪSMA FINANSĒŠANAS DARBĪBAS REZULTĀTĀ Akciju emisija 1 200 - Dividenžu izmaksa (179) - Pakārtoto saistību pieaugums 1 054 - Nauda un tās ekvivalentu pieaugums finansēšanas darbības rezultātā 2 075 - Neto naudas plūsma par periodu 13 523 (1 558) Nauda un tās ekvivalenti perioda sākumā 1 831 3 333 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi) (127) 56 Nauda un tās ekvivalenti perioda beigās 15 227 1 831 Naudas un tās ekvivalentu atšifrējums atspoguļots 26.pielikumā. Pamatdarbības naudas plūsma, kas rodas procentu maksājumu rezultātā 2011 2010 Samaksātie procenti 550 390 Saņemtie procenti 1 593 875 12
1.PIELIKUMS VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA AS Latvijas pasta banka (Banka) ir Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas 2008. gada 12.septembrī izsniegto licenci. AS Latvijas pasta banka juridiskā adrese: Katlakalna iela 1, Rīga, LV-1073, Latvija. Bankai ir centrālais birojs, 2 norēķinu grupas. Bankas galvenie darbības virzieni ir vietējo un starptautisko pārskaitījumu veikšana, noguldījumu piesaistīšana,maksājumu karšu izsniegšana un apkalpošana, kredītu izsniegšana, operācijas ar vērtspapīriem un valūtas operācijas. Saskaņā ar Latvijas Republikas Komerclikumu akcionāru sapulcei ir tiesības un pienākums pieņemt lēmumus par gada pārskata apstiprināšanu. 2. PIELIKUMS FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS PAMATS (a) Atbilstības paziņojums Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Sagatavošanas Standartiem ( IFRS ). (b) Darbības turpināšana Finanšu pārskati sastādīti balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. Bankas vadība ir apsvērusi Bankas finanšu stāvokli, finansu resursu piejamību un veikusi finanšu krīzes ietekmes uz Bankas nākotnes darbību analīzi. Banka darbojas saskaņā ar attīstības stratēģiju, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka sākotnējais Pasta Bankas projekts netiek atbalstīts un sākotnēji izstrādāto attīstības stratēģiju nav iespējams realizēt. Šī stratēģija tiks piemērota līdz brīdim, kamēr sākotnējās attīstības stratēģijas realizācijas iespējamība būs pilnībā juridiski apstiprināta vai izslēgta. Bankas darbības stratēģijas pamatā ir turpināt tādas bankas izveidi, kas strādā ar noteiktu klientu loku un attīsta šiem klientiem interesantus un nepieciešamus produktus un atbilstošas pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas. Bankas kapitāla pietiekamības monitorings tiek veikts: - analizējot saskaņā ar Bankas Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas procedūrā noteikto sagatavoto pārskatu ne retāk kā reizi mēnesī; - novērtējot Bankai būtisko risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un pieejamā kapitāla apmēru 3 gadu plānošanas periodam vismaz reizi gadā un katru mēnesi, salīdzinot faktiskos Bankas finanšu rādītājus ar plānotajiem; - veicot aktīvu kvalitātes vērtēšanu un nepieciešamo uzkrājumu aprēķinus ne retāk kā reizi ceturksnī. Bankas Kapitāla krīzes pārvarēšanas plāns paredz, ka ilgtermiņa kapitāla krīzes gadījumā Banka izmantos tās kapitāla rezervi, piesaistīs subordinētos noguldījumus vai lūgs akcionāriem paaugstināt Bankas kapitālu. Tā kā joprojām turpinās zināma nenoteiktība finanšu tirgos, kas rada paaugstinātu valdību vērtspapīru vērtības zamazinājuma risku un iespējamību, ka varētu rasties nepieciešamība pēc papildu kapitāla, 2012. gada 23. martā Banka ir saņēmusi Bankas 13
akcionāru un saistīto personu atbalsta apliecinājumus (letters of support), kas apliecina, ka Bankas akcionāri un saistītās personas nodrošinās nepieciešamības gadījumā papildus kapitālu. Bankas attīstības stratēģijas virzienus kopumā neietekmē 2011. gada rezultāti. Izsverot pašreizējās un potenciālās ekonomiskās situācijas priekšrocības riskus, banku nozares attīstību, kā arī Bankas esošos un potenciālos cilvēku un finanšu resursus, Banka īsteno šādu stratēģiju: - Prioritāri piedāvā pakalpojumus juridiskām personām, veidojot uz personalizētu pakalpojumu sniegšanu balstītu klientu portfeli; - Līdzvērtīgi juridiskām personām piedāvā personalizētus pakalpojumus fiziskām personām ar augstiem un ultra-augstiem ienākumiem; - Darbības reģioni Latvija, Krievija, Ukraina; - Prioritārie darbības virzieni ir: maksājumu karšu izsniegšana un pieņemšana POS terminālos un Internetā, sadarbojoties ar tādām pazīstamām organizācijām kā MasterCard, Visa, Tieto, First Data, Global Payment, piesaistīto līdzekļu izvietošana finanšu instrumentos, maksājumu kartēm piesaistītu kredītlīniju piešķiršana fiziskām personām, juridisko personu kreditēšana ar mēreni konservatīvu riska pieeju, īpaši - apgrozāmo līdzekļu kreditēšana un transportēšanas plūsmu kreditēšana; - Noteikt kapitāla pietiekamības minimālo mērķi 20 procentu apmērā. Banka ņem vērā, ka Bankas kapitāla pietiekamības mērķi 20 procentu apmērā ir noteikusi FKTK ar 2010. gada 12. jūlija FKTK padomes lēmumu, pamatojoties uz Bankas stratēģijā no 2010. līdz 2012. gadam ietverto informāciju. (c) Funkcionālā un finanšu pārskata valūta Finanšu pārskati uzrādīti tūkstošos latu (), ja vien nav noteikts citādi. Bankas funkcionālā valūta ir Latvijas lati (LVL). (d) Pārskata sagatavošanas principi Finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz sākotnējas vērtības uzskaites pamatprincipu, izņemot šādus aktīvus un saistības, kas uzrādīti to patiesajā vērtībā: - atvasinātie finanšu instrumenti; - pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi. Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējais ieskaits tiek veikts un neto summa atspoguļota finanšu stāvokļa pārskatā tikai tādā gadījumā, ja ir juridiskas tiesības veikt atzīto summu ieskaitu un, ja pastāv nodoms norēķināties par šiem aktīviem neto vai realizēt šos aktīvus un nokārtot saistības vienlaicīgi. Finanšu pārskatos ienākumi un izdevumi netiek savstarpēji ieskaitīti, ja vien to neprasa vai neatļauj kāds grāmatvedības standarts vai interpretācija, kas īpaši norādīts Bankas grāmatvedības politikā. 14
3.PIELIKUMS NOZĪMĪGĀKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS (a) Jaunu un/vai mainītu SGS,SFPS in SFPIK interpretāciju pieņemšana. Pieņemtie grāmatvedības uzskaites principi atbilst iepriekšējā finanšu gadā pieņemtajām politikām, izņemot: Sākot ar 2011. gada 1. janvāri, Banka pieņēmusi šādus jaunus un grozītus SFPS un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) interpretācijas: Grozījumi SFPIK 14. interpretācijā Minimālā finansējuma iemaksu priekšapmaksa Grozījumi novērš neparedzētas sekas, ja uzņēmumam ir jāpilda minimālā finansējuma prasība un tas veic minimālo iemaksu priekšapmaksu, lai ievērotu iepriekš minēto prasību. Grozījumi ļauj uzņēmumam atzīt uzņēmuma nākotnes izdienas izmaksu priekšapmaksu kā pensiju plāna aktīvu. Šie grozījumi neietekmē finanšu pārskatus, jo Bankai nav fiksēto pabalstu aktīvu. SFPIK 19. interpretācija Finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem Interpretācija paskaidro, ka Uzņēmuma pašu kapitāla instrumenti, kas emitēti kreditoram, lai dzēstu finanšu saistības, tiek kvalificēta kā samaksātā atlīdzība. Emitētie pašu kapitāla instrumenti tiek novērtēti to patiesajā vērtībā. Ja emitēto pašu kapitāla instrumentu patieso vērtību nevar ticami novērtēt, tie tiek novērtēti dzēsto finanšu saistību patiesajā vērtībā. Peļņa vai zaudējumi tiek nekavējoties atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. SFPIK 19. interpretācija neietekmē finanšu pārskatu, jo Bankai nav šādu darījumu. Grozījumi SGS Nr. 24 Informācijas atklāšana par saistītām personām SGSP izdevusi grozījumus SGS Nr. 24, kas precizē saistītās personas definīciju. Jaunajās definīcijās uzsvērts saistīto personu attiecību simetriskums un paskaidroti apstākļi, kuros privātpersonas un augstākās vadības pārstāvji ietekmē uzņēmuma saistīto personu attiecības. Bez tam grozījumi ievieš izņēmumu, paredzot, ka uzņēmums var nepiemērot vispārējās prasības par informācijas atklāšanu attiecībā uz darījumiem ar valsti (valsti, valsts aģentūrām un tamlīdzīgām vietēja, valsts vai starptautiska mēroga iestādēm un uzņēmumiem) un uzņēmumiem, kurus kontrolē, kopīgi kontrolē vai būtiski ietekmē tā pati valsts, kas attiecīgo uzņēmumu. Grozījumi piemērojami retrospektīvi. Šo grozījumu ieviešana neietekmē Bankas finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus un finanšu pārskatā sniegto informāciju par darījumiem ar saistītām personām. Grozījumi SGS Nr. 32 Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana SGSP izdevusi grozījumus, kas maina SGS Nr. 32 sniegto finanšu saistību definīciju, ļaujot uzņēmumiem klasificēt tiesību emisijas un atsevišķas opcijas (iespēju līgumus) vai garantijas kā pašu kapitāla instrumentus. Grozījumi piemērojami, ja tiesības iegādāties noteiktu skaitu uzņēmuma pašu kapitāla instrumentu par noteiktu summu jebkurā valūtā piešķirtas proporcionāli visiem esošajiem uzņēmumam piederošo vienas klases neatvasināto pašu kapitāla instrumentu īpašniekiem. Grozījumi piemērojami retrospektīvi. Šo grozījumu ieviešana neietekmē Bankas finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, jo Bankai nav šādu instrumentu. 15
SFPS uzlabojumi 2010. gada maijā SGSP izdeva standartu grozījumu apkopojumu. Šie grozījumi galvenokārt novērš neatbilstības un precizē formulējumus. Katram standartam ir atsevišķi pārejas noteikumi. Tālāk tekstā minēto grozījumu rezultātā mainītas grāmatvedības politikas, taču tie nav ietekmējuši Bankas finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus: - SFPS Nr. 7 Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana. Grozījumu mērķis ir vienkāršot informācijas atklāšanu, proti, samazināt par turēto nodrošinājumu sniedzamās informācijas apjomu un uzlabot informācijas sniegšanu, nodrošinot kvalitatīvas informācijas atklāšanu kvantitatīvas informācijas atklāšanas kontekstā. Banka atspoguļo nepieciešamo papildu informāciju finanšu pārskata pielikuma 29. piezīmē. Tālāk minēto standartu un interpretāciju grozījumiem, kas izriet no SFPS uzlabojumiem, nav bijusi nekāda ietekme uz Bankas grāmatvedības politiku, finansiālo stāvokli vai darbības rezultātiem: - SFPS Nr. 3 Uzņēmējdarbības apvienošana ; - SGS Nr. 1 Finanšu pārskatu sniegšana ; - SGS Nr. 27 Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati ; - SGS Nr. 34 Starpposma finanšu pārskati ; - SFPIK 13. interpretācija Klientu lojalitātes programmas. (b) Standarti, kas izdoti, bet vēl nav stājušies spēkā un nav pieņemti agrāk. SGS. Nr.1 Finanšu pārskatu sniegšana (grozījumi) Citu ienākumu posteņu, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrādīšana Grozījumi spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Grozījumi SGS. Nr.1 maina citu ienākumu posteņu, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, grupēšanas principus. Posteņi, kas nākotnē varētu tikt pārklasificēti, iekļaujot tos peļņas vai zaudējumu aprēķinā (piemēram, pārtraucot to atzīšanu vai veicot norēķinus), jāuzrāda atsevišķi no posteņiem, kas nekad netiks pārklasificēti. Šie grozījumi ietekmē tikai finanšu pārskatu sniegšanu, proti, Bankas finanšu stāvokli vai darbības rezultātus tie neietekmē. Šos grozījumus ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šo grozījumu ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SGS Nr. 12 Ienākuma nodokļi (grozījumi) Pamatā esošo aktīvu atgūšana Grozījumi spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk. Grozījumi precizē atliktā nodokļa aprēķināšanas kārtību attiecībā uz ieguldījuma īpašumiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā. Grozījumi ievieš atspēkojamu pieņēmumu, ka atliktais nodoklis, kas piemērots ieguldījuma īpašumam, kas novērtēts, izmantojot SGS Nr. 40 minēto patiesās vērtības modeli, jāaprēķina, pieņemot, ka tā uzskaites vērtība tiks atgūta, attiecīgo īpašumu pārdodot. Bez tam ieviesta prasība, kas nosaka, ka atliktais nodoklis, kas piemērots, nolietojumam nepakļautiem aktīviem, kas novērtēti, izmantojot SGS Nr. 16 norādīto pārvērtēšanas modeli, vienmēr jāaprēķina, pamatojoties uz attiecīgā aktīva pārdošanas vērtību. Šos grozījumus ES vēl nav apstiprinājusi. Šo grozījumu ieviešana 16
neietekmē Bankas finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus, jo Bankai nav ieguldījuma īpašumu. SGS Nr. 19 Darbinieku pabalsti (grozījumi) Grozījumi spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. SGSP izdevusi vairākus SFS Nr. 19 grozījumus, sākot no būtiskām izmaiņām, piemēram, koridora (jeb diapazona) principa un plāna aktīvu sagaidāmās atdeves koncepcijas izslēgšana, līdz vienkāršiem paskaidrojumiem un redakcionāliem labojumiem. Atļauta agrāka piemērošana. Šos grozījumus ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šo grozījumu ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SGS 27 Atsevišķie finanšu pārskati (pārstrādāta redakcija) Standarta jaunā redakcija spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Pēc jauno SFPS Nr. 10 un Nr. 12 ieviešanas SGS Nr. 27 darbības joma aprobežojas tikai ar meitas uzņēmumu, kopīgi kontrolētu uzņēmumu un asociēto uzņēmumu uzskaiti atsevišķos finanšu pārskatos. Atļauta agrāka piemērošana. Šos grozījumus ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šo grozījumu ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SGS Nr. 28 Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos (pārstrādāta redakcija) Standarta jaunā redakcija spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Pēc jauno SFPS Nr. 10 un Nr. 12 ieviešanas SGS Nr. 28 nosaukums ir Ieguldījumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, un tajā tiek aplūkota pašu kapitāla metodes piemērošana ne tikai ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, bet arī kopuzņēmumos. Atļauta agrāka piemērošana. Šos grozījumus ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šo grozījumu ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SGS Nr. 32 Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana (grozījumi) Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējs ieskaits Grozījumi spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk. Grozījumi paskaidro formulējumu šobrīd ir juridiskas tiesības veikt ieskaitu, kā arī paskaidro SGS Nr. 32 sniegto savstarpējā ieskaita kritēriju piemērošanu norēķinu sistēmām (piemēram, centrālās ieskaita iestādes sistēmām), kas izmanto bruto norēķinu mehānismus, kas netiek veikti vienlaicīgi. SGS Nr. 32 grozījumi jāpiemēro retrospektīvi. Atļauta agrāka piemērošana. Tomēr, ja uzņēmums nolemj šos grozījumus piemērot agrāk, tam šis fakts jāatspoguļo finanšu pārskatā, kā arī jāsniedz informācija, kas atspoguļojama saskaņā ar SFPS Nr. 7 grozījumiem attiecībā uz finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu. Šos grozījumus ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šo grozījumu ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SFPS Nr. 7 Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana (grozījumi) Papildu informācijas sniegšana par atzīšanas pārtraukšanu Grozījumi spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk. Grozījumi prasa sniegt papildu informāciju par visiem nodotajiem finanšu aktīviem, kuru atzīšana nav pārtraukta, lai finanšu pārskatu lietotājs varētu izprast saistību starp aktīviem, 17
kuru atzīšana nav pārtraukta, un attiecīgajām saistībām. Bez tam grozījumi prasa atklāt informāciju par uzņēmuma turpmāku iesaistīšanos saistībā ar aktīviem, kuru atzīšana ir pārtraukta, lai lietotājs varētu izvērtēt uzņēmuma šādas turpmākas iesaistīšanās raksturu ar to saistītos riskus. Grozījumi attiecas tikai uz informācijas atspoguļošanu. Šo grozījumu ieviešana neietekmē Bankas finansiālo stāvokli vai darbības rezultātus. SFPS Nr. 7 Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana (grozījumi) Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējais ieskaits Grozījumi spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Grozījumi ievieš kopīgas informācijas sniegšanas prasības. Tādējādi finanšu pārskatu lietotājiem tiktu sniegta noderīga informācija, lai varētu novērtēt ieskaita vienošanās ietekmi vai iespējamo ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli. SFPS Nr. 7 grozījumi jāpiemēro retrospektīvi. Šos grozījumus ES vēl nav apstiprinājusi. Bank šobrīd izvērtē šo grozījumu ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SFPS Nr. 9 Finanšu instrumenti Klasifikācija un novērtēšana Jaunais standarts spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk. Izdotais SFPS Nr. 9 atspoguļo SGSP darba pirmā posma rezultātus saistībā ar SGS Nr. 39 aizstāšanu un piemērojams finanšu aktīvu un finanšu saistību klasifikācijai un novērtēšanai. SFPS Nr. 9 pirmā daļa būtiski ietekmēs (i) finanšu aktīvu klasifikāciju un novērtēšanu un (ii) to uzņēmumu finanšu pārskatu sagatavošanu, kas noteikuši finanšu saistības, izmantojot patieso vērtību. Nākamajos darba posmos SGSP aplūkos risku ierobežošanas uzskaiti un finanšu aktīvu vērtības samazināšanos. Projektu paredzēts pabeigt 2012. gada pirmajā pusē. Atļauta agrāka piemērošana. Šo standartu ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šī standarta ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SFPS Nr. 10 Konsolidētie finanšu pārskati Jaunais standarts spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. SFPS Nr. 10 aizstāj to SGS Nr. 27 Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati daļu, kas attiecas uz konsolidēto finanšu pārskatu uzskaiti. Tajā aplūkoti arī jautājumi, kas minēti PIK Nr. 12 Konsolidācija īpašam nolūkam dibināti uzņēmumi. SFPS Nr. 10 nosaka vienotu kontroles modeli, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem, tajā skaitā arī uz īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem. Salīdzinājumā ar prasībām, kas noteiktas SGS Nr. 27, SFPS Nr. 10 ieviestās izmaiņas liks vadībai veikt būtisku izvērtējumu, lai noteiktu, kuri uzņēmumi tiek kontrolēti, un līdz ar to, lai pieņemtu lēmumu par to, kuri uzņēmumi mātes uzņēmumam jākonsolidē. Šo standartu ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šī standarta ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SFPS Nr. 11 Kopīgi kontrolēti uzņēmumi Jaunais standarts spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. SFPS Nr. 11 aizstāj SGS Nr. 31 Līdzdalība kopuzņēmumos un PIK Nr. 13 Kopīgi kontrolēti uzņēmumi kopuzņēmuma dalībnieku nemonetārie ieguldījumi. SFPS Nr. 11 izslēdz iespēju kopīgi kontrolētu uzņēmumu uzskaitē izmantot proporcionālo konsolidāciju. Tā vietā kopīgi kontrolēti uzņēmumi, kas atbilst kopuzņēmuma definīcijai, jāuzskaita, 18
izmantojot pašu kapitāla metodi. Šo standartu ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šī standarta ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SFPS Nr. 12 Informācijas sniegšana par līdzdalību citos uzņēmumos Jaunais standarts spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. SFPS Nr. 12 iekļauj visas informācijas atklāšanas prasības, kas iepriekš saistībā ar konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu bija noteiktas SGS Nr.27, kā arī visas informācijas atklāšanas prasības, kas iepriekš noteiktas SGS Nr. 31 un SGS Nr. 28. Šīs prasības attiecas uz informācijas atklāšanu par uzņēmuma līdzdalību meitas uzņēmumos, kopīgi kontrolētos uzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un īpašam nolūkam dibinātos uzņēmumos. Noteiktas arī vairākas jaunas informācijas sniegšanas prasības. Šo standartu ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šī standarta ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SFPS Nr. 13 Patiesās vērtības novērtēšana Jaunais standarts spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. SFPS Nr. 13 ievieš vienotu pieeju patiesās vērtības noteikšanai situācijās, kad patiesā vērtība piemērojama saskaņā ar SFPS prasībām. SFPS Nr. 13 nemaina patiesās vērtības izmantošanas prasības, bet sniedz pamatnostādnes, kā tā nosakāma saskaņā ar SFPS gadījumos, kad patiesās vērtības izmantošana tiek prasīta vai ir atļauta. Šis standarts jāpiemēro, sākot ar tā spēkā stāšanās datumu, taču atļauta arī tā agrāka piemērošana. Šo standartu ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šī standarta ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. SFPIK 20. interpretācija 20 Izstrādes izmaksas karjera ražošanas procesa posmā Interpretācija spēkā attiecībā uz pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk. Šī interpretācija attiecas tikai uz tām izstrādes izmaksām, kas radušās karjera ražošanas procesa posmā ( ražošanas izstrādes izmaksas ). Tiek uzskatīts, ka izmaksas, kas radušās, izstrādājot karjeru, rada divus iespējamos labumus: a) krājumu ražošanu pārskata periodā un/vai b) uzlabotu piekļuvi rūdai, kas tiks iegūta nākamajā periodā (izstrādes darbības aktīvs). Ja izmaksas nevar precīzi sadalīt starp pārskata periodā saražotajiem krājumiem un izstrādes darbības aktīvu, saskaņā ar SFPIK Nr. 20 uzņēmumam jāizmanto izmaksu sadalīšanas princips, kura pamatā ir attiecīgs ražošanas mērs. Atļauta agrāka piemērošana. SFPIK Nr. 20 ES vēl nav apstiprinājusi. Banka šobrīd izvērtē šīs jaunās interpretācijas ietekmi uz tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem. (c) Nozīmīgi grāmatvedības pieņēmumi un aplēses Piemērojot Bankas grāmatvedības politikas, vadība finanšu pārskatos uzrādītās summas aprēķinājusi, pamatojoties uz zināmiem pieņēmumiem un aplēsēm. Galvenie izmantotie pieņēmumi un aplēses ir šādas: Darbības turpināšana Bankas vadība ir izvērtējusi Bankas spēju turpināt savu darbību un ir pārliecinājusies, ka Bankai ir pietiekami resursi turpināt savu darbību pārskatāmā nākotnē. Bez tam vadībai nav zināmas 19
nekādas neskaidrības, kas varētu likt apšaubīt Bankas spēju turpināt darbību. Līdz ar to finanšu pārskati joprojām ir sagatavoti, pieņemot, ka Banka savu darbību turpinās arī nākotnē. Finanšu instrumentu patiesā vērtība Ja finanšu stāvokļa pārskatā atspoguļoto finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz tirgus datiem, tās noteikšanā tiek izmantotas citas vērtēšanas metodes, tajā skaitā matemātiskie modeļi. Šajos modeļos tiek izmantoti novērojami tirgus dati, ja tādi ir pieejami. Ja šādi dati nav pieejami, patiesās vērtības noteikšanā jāizmanto pieņēmumi, tajā skaitā apsvērumi saistībā ar likviditāti un modelī izmantojamajiem datiem. Zaudējumi no vērtības samazināšanās Uzkrājumi iespējamam kredītu vērtības samazinājumam tiek izveidoti, atsevišķi izvērtējot katru kredītu, ņemot vērā aizņēmēja finansiālo stāvokli, kredīta nodrošinājuma vērtību un kredītlīguma nosacījumu ievērošanu. Uzkrājumu apjoms tiek noteikts atbilstoši nākotnes naudas plūsmas tagadnes vērtībai, ņemot vērā būtiskus faktorus, kas varētu ietekmēt aizņēmēju spēju atmaksāt to parādus, ķīlas vērtību un esošos ekonomiskos apstākļus. Faktiskie kredītu zaudējumi var atšķirties no to pašreizējām aplēsēm. Kredīta nodrošinājumam pieņemtās ķīlas vērtība tiek noteikta, balstoties uz tās iespējamo ātrās realizācijas vērtību. Šī vērtība tiek ņemta vērā, nosakot paredzamo naudas plūsmu un attiecīgi nepieciešamo kredītu uzkrājumu lielumu. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi tiek novērtēti individuāli, ja tiek saņemta informācija par iespējamu vērtības samazinājumu. Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtība ir neatgriezeniski samazinājusies, zaudējumi no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības vērtības samazināšanās tiek izņemti no pārvērtēšanas rezervēm un uzrādīti Bankas apvienotajā ienākumu pārskatā. Kā objektīvs pierādījums kalpo arī nozīmīga vai ilgstoša vērtības samazināšanās ieguldījumam kapitāla instrumentos līdz līmenim, kas zemāks par izmaksām. Banka par nozīmīgu uzskata 20%, bet ilgstošu parasti laika periodu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem. (d) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana Darījumi un atlikumi ārvalstu valūtās Darījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Monetārie aktīvi un pasīvi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc pārskata perioda beigās spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa. Visi realizētie ienākumi un zaudējumi tiek uzskaitīti apvienotajā ienākumu pārskatā periodā, kurā tie radušies. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no prasību un saistību pārvērtēšanas tiek uzrādīta apvienotajā ienākumu pārskatā, izmantojot valūtas kursus uz bilances sastādīšanas datumu. 20
Pielietotie ārvalstu valūtu kursi nozīmīgākajām valūtām pārskata perioda beigās bija sekojoši (lati pret vienu valūtas vienību): Latvijas Bankas valūtas kurss 2011.gada 31.decembrī 2010. gada 31. decembrī EUR 0.702804 0.702804 USD 0.544000 0.535000 (e) Finanšu aktīvi un saistības Finanšu aktīvu atzīšana un atzīšanas pārtraukšana Finanšu aktīvi tiek atzīti bilancē tikai un vienīgi brīdī, kad Banka kļūst kā līgumslēdzēja puse saskaņā ar instrumenta līguma nosacījumiem. Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta tikai tad, ja ir beigušās līgumā noteiktās tiesības saņemt naudas plūsmu no attiecīgā aktīva vai arī Banka pilnībā nodod finanšu aktīvu un visus ar finanšu aktīvu saistītos riskus un labumus darījuma partnerim. Finanšu aktīvu, izņemot kredītu nebankām, pirkšanas un pārdošanas darījumu atzīšana un atzīšanas pārtraukšana bilancē tiek atspoguļota norēķinu dienā. Kredītus nebankām bilancē atspoguļo brīdī, kad naudas līdzekļi tiek pārskaitīti uz klienta norēķinu kontu. Atvasinātie instrumenti uzskaitīti pēc to patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Banka nodarbojas ar tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem kā valūtas nākotnes darījumi (forward), valūtas mijmaiņas darījumi (swap).visi atvasinātie instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, bet, ja to patiesā vērtība ir negatīva, tie tiek uzskaitīti kā pasīvi. Atvasināto instrumentu patiesā vērtība tiek atspoguļota bilancē kā Atvasinātie finanšu instrumenti. Izmaiņas šo atvasināto instrumentu patiesajā vērtībā katru dienu tiek atspoguļotas apvienotajā ienākumu pārskatā Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības darījumiem. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Pārdošanai pieejamos vērtspapīrus Banka iegādājas, lai turētu nenoteiktu laiku un gūtu procentu ienākumus un/vai peļņu no vērtspapīru cenas pieauguma. Pārdošanai pieejamajā portfelī tiek iekļauti parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Pārdošanai pieejamie vērtspapīri sākotnēji tiek uzskaitīti pēc to patiesās vērtības, ieskaitot tiešās darījuma izmaksas un arī turpmāk tiek pārvērtēti patiesajā vērtībā. Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezultāts tiek atspoguļots kapitālā un rezervēs kā pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve. Pārdošanai pieejamiem vērtspapīriem, kuri ir iegādāti ar diskontu (prēmiju), pakāpeniski amortizē diskonta (prēmijas) summu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Amortizētās summas tiek iekļautas apvienotajā ienākumu pārskatā kā procentu ienākumi no parāda vērtspapīriem. Peļņa vai zaudējumi, kas radušies no pārdošanai pieejamo vērtspapīru atsavināšanas, un līdz atsavināšanas brīdim uzkrātā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve tiek iekļauti apvienotajā 21
ienākumu pārskata postenī "Neto realizētā peļņa/(zaudējumi) no finanšu instrument tirdzniecības darījumiem". Līdz termiņa beigam turētie finanšu aktīvi Līdz termiņa beigām turētajos ieguldījumu vērtspapīros tiek iekļauti neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētiem dzēšanas termiņiem, kurus Bankai ir nolūks un spēja turēt līdz termiņa beigām un kuri pēc definīcijas nav kredīti un debitoru parādi. Līdz termiņa beigam turētajos finanšu aktīvos ietilpst parāda finanšu instrumenti. Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi tiek uzskaitīti pēc amortizētas vērtības, pielietojot efektīvās procentu likmes metodi, ņemot vērā vērtības samazināšanas izmaksas. Kredīti un debitoru parādi Kredīti un debitoru parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū. Kredīti tiek uzrādīti bilancē pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Kredīta amortizētā vērtība ir vērtība, kas tiek noteikta pie kredīta izsniegšanas, atskaitot kredīta atmaksātās pamatsummas, plus vai mīnus sākotnēji aprēķinātā amortizācija par starpību starp sākotnējo vērtību un vērtību termiņa beigās (izmantojot efektīvās procentu likmes metodi), mīnus daļēja norakstīšana sakarā ar vērtības samazināšanos vai bezcerīga parāda dēļ. Finanšu noma (Banka kā iznomātājs) Finanšu pārskatu vajadzībām no finanšu nomas tiesībam izrietošās prasības ir iekļautas bilances postenī Kredīti un debitoru parādi. Finanšu nomas prasības tiek uzrādītas nomas stāšanas spēkā brīdī kā aktīvi, kuru apjoms nomas stāšanās spēkā brīdī ir vienāds ar neto nomas ieguldījumu. Finanšu ienākumi tiek atzīti visa nomas perioda līguma garumā, nodrošinot pastāvīgu un regulāru atdevi no neatmaksātajiem neto ieguldījumiem. Finanšu saistības Finanšu instrumenti, kuri tiek iekļauti bilancē kā Noguldījumi un Pakārtotās saistības, tiek klasificēti kā pēc amortizētās vērtības novērtētas finanšu saistības. Pēc sākotnējās novērtēšanas, finanšu saistības turpmāk tiek novērtētas pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Amortizētā vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā jebkuru izlaišanas diskontu un izdevumus, kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama daļa. Amortizācija tiek iekļauta apvienotajā ienākumu pārskatā zem nosaukuma Procentu un līdzīgie izdevumi. Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, kad šīs saistības ir izpildītas vai atceltas, vai tām beidzies termiņš. Gadījumos, kad esošās finanšu saistības tiek aizvietotas ar citām saistībām pret to pašu aizdevēju uz būtiski citiem nosacījumiem, vai ja esošo saistību nosacījumi tiek būtiski mainīti, šāda aizvietošana vai nosacījumu maiņa tiek uzskatīta par sākotnējo saistību atzīšanas pārtraukšanu un jaunu saistību atzīšanu. Starpība starp sākotnējās uzskaites finanšu saistību vērtību un samaksātā atlīdzība tiek atzīta peļņā vai zaudējumos. 22
Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās Banka pārskata gada bilances datumā izvērtē iespējamās objektīvās pazīmes, kas liecinātu par kāda finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtības samazināšanos. Sākotnēji Banka novērtē objektīvo pazīmju esamību individuāli katram ievērojamam finanšu aktīvam, kā arī visiem kavētiem kredītiem neatkarīgi no kredīta atlikušās bilances vērtības. Finanšu aktīvi, kas tiek individuāli novērtēti, lai konstatētu vērtības samazināšanos vai kuriem vērtības samazināšanās jau tika konstatēta, tiek izslēgti no kopējiem Bankas finanšu aktīviem, ko pārbauda, lai identificētu vērtības samazināšanās risku. Gadījumā, ja pastāv objektīvas pazīmes par finanšu aktīvu amortizētās vērtības samazināšanos, zaudējumu summa ir vienāda ar starpību starp aktīvu bilances vērtību un nākotnē gaidāmās naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas diskontēta pēc finanšu instrumenta sākotnējās efektīvās procentu likmes. Pārbaudot kopējo iespējamo aktīvu grupas vērtības samazināšanos, Banka pieņem, ka visi naudas līdzekļi noslēgto līgumu rezultātā tiks saņemti, un vērtības samazināšanās zaudējumi tiek novērtēti, balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi, ko saskaņo ar esošiem datiem. Aktīvu bilances vērtība tiek samazināta, izmantojot speciālos uzkrājumus, un uzkrājumu summas samazinājums vai palielinājums tiek atspoguļots pārskata gada apvienotajā ienākumu parskatā. Gadījumā, ja kredīts vai parādi nevar tikt atgūti, tie tiek norakstīti no bilances posteņiem kopā ar attiecīgajiem uzkrājumiem, kā arī tiek realizēts kredīta nodrošinājums vai arī tas tiek pārnests uz Bankas bilanci. Ja turpmākajos periodos vērtības zudums pieaug vai samazinās tādu apstākļu dēļ, kas radušies pēc sākotnējās vērtības zuduma atzīšanas, iepriekšējais vērtības zudums tiek palielināts vai samazināts, koriģējot uzkrājumu kontu. Ja nākotnes norakstīšana tiek vēlāk atgūta, tad par atgūto summu tiek kreditēts konts Kredītu norakstīšanas izdevumi. Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība Patiesā vērtība atspoguļo vērtību, kādā aktīvs var tikt pārdots vai saistība nokārtota kompetentu, labprātīgu pušu starpā normālos tirgus apstākļos. Finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanai Banka izmanto kotētas tirgus cenas, neatkarīgu reitinga aģentūru piešķirtus reitingus vai piemērotus novērtēšanas modeļus. Gadījumos, kad finanšu aktīvam vai saistībām nav pieejama kotētā tirgus cena, patiesās vērtības noteikšanai Banka izmanto ticami novērtējamās alternatīvās metodes, ņemot vērā to, ka patiesā vērtība nav summa, kuru Banka saņemtu vai maksātu piespiedu darījumā, nelabprātīgas likvidācijas gadījumā vai, veicot piespiedu pārdošanu. Šādu modeļu pamatā ir diskontēto naudas plūsmu metode, kurā saistītās naudas plūsmas no attiecīgajiem finanšu aktīviem tiek novērtētas un diskontētas pēc procentu likmes, kuras pamatā ir diskontētās likmes, kas piemērojamas noteiktajam aktīvu veidam. 23
(f) Pamatlīdzekļi Pārskatā pamatlīdzekļi ir atspoguļoti iegādes cenās, atskaitot nolietojumu. Nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes, izvēloties par pamatu šādas nolietojuma normas: Pamatlīdzekļi: Datori un iekārtas 33 % Pārējie pamatlīdzekļi 10-20 % Pamatlīdzekļu atzīšana tiek pārtraukta, kad tos atsavina, vai kad objektu vairs neizmanto, vai, izmantojot pamatlīdzekļu objektu, nākotnē nav gaidāmi ekonomiskie labumi. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanas rezultātā, nosaka kā starpību starp atsavināšanas ienākumu un objekta uzskaites vērtību atsavināšanas datumā un atzīst apvienotajā ienākumu pārskatā. Nolietojuma aprēķina lietderīgās izmantošanas laiki un atlikušās vērtības tiek izvērtētas katru gadu. (g) Nemateriālie aktīvi Nemateriālie aktīvi ir tādi identificējami aktīvi, kas nav monetāri aktīvi un kas nav pieejami fiziskā veidā (licences, programmatūra, kuru ir iespējams nošķirt no elektroniskajām iekārtām un tml.), kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem un ja ir paredzams, ka šie aktīvi nesīs Bankai ekonomisku labumu. Nemateriālie aktīvi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju, kuru uzskaita apvienotajā ienākumu pārskatā, sadalot vienādās summās visā nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laikā, kā arī ir novērtēts nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums, ja vien ir bijušas pazīmes, ka nemateriālā aktīva vērtība varētu būt samazinājusies. Katra nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laiks tiek novērtēts individuāli, ņemot vērā attiecīgo līgumu noteikumus, vai/un pamatojoties uz noteikto termiņu, kura laikā plānots iegūt ekonomisko labumu no attiecīgā aktīva. Amortizācijas periods un amortizācijas metode nemateriālajam aktīvam ar noteiktu derīgās lietošanas laiku tiek pārskatīts vismaz katra pārskata perioda beigās. Izmaiņas paredzamajā lietošanas laikā vai izmaiņas plānotajā nākotnes ekonomisko labumu gūšanas modelī tiek ņemtas vērā, mainot attiecīgi amortizācijas periodu vai metodi, uzskatot tās par izmaiņām grāmatvedības aplēsēs. Amortizācijas likmes dalījumā pa nemateriālo aktīvu veidiem ir šādas: Nemateriālie ieguldījumi: Licences 10 % Programmnodrošinājums 10 % (h) Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums Katrā finanšu pārskatu datumā Banka novērtē, vai nepastāv pazīmes, kuras liecinātu, ka nefinanšu aktīviem, izņemot atliktā nodokļa aktīvu, varētu būt samazinājusies vērtība. Ja tiek 24
konstatēts, ka šādas pazīmes pastāv, tiek aplēsta aktīva atgūstamā summa. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva uzskaites summa pārsniedz tās atgūstamo summu. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst apvienotajā ienākumu pārskatā. (i) Ienākumu un izdevumu uzskaite Visiem finanšu instrumentiem, kas tiek novērtēti amortizētajā vērtībā, finanšu aktīviem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejamie, kā arī finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu un zaudējumus, procentu ienākumi un izdevumi tiek atzīti apvienotajā ieņēmumu pārskatā saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvas procentu likmes metodi, kur tiek pielietota likme, kas diskontē visas nākotnes naudas plūsmas finanšu aktīva kopējā lietošanas periodā. Aprēķinot procentu likmi, Banka aplēš naudas plūsmu, ņemot vērā visas finanšu instrumenta līgumsaistības (piemēram, priekšapmaksas nosacījumus, dzēšanas un tamlīdzīgas iespējas), taču netiek ņemti vērā nākotnes kredītu zaudējumi. Procentu ienākumos un izdevumos ir iekļauta jebkura starpība starp procentu ienākumus nesošā finanšu aktīva vai pasīva sākotnējo uzskaites vērtību un to noteiktajā termiņā maksājamo summu, kas aprēķināta pēc efektīvās procentu likmes metodes, amortizācija (diskonts, prēmija vai cits). Procentu ienākums ietver kuponus, kas tika nopelnīti no Bankas portfelī esošajiem parāda vērtspapīriem. Uzkrātais procentu ienākums tiek atzīts apvienotajā ienākumu pārskatā, ja Bankai nav objektīvu pierādījumu, ka šie maksājumi netiks saņemti norādītajā termiņā. Finanšu aktīviem ar samazinātu vērtību uzkrātais procentu ienākums tiek atzīts, izmantojot procentu likmi, kas izmantota nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, lai noteiktu vērtības samazinājumu. No klientiem saņemtā komisijas nauda parasti tiek atzīta uz uzkrāšanas principa pamata, jo pakalpojums ir sniegts, vai pēc būtisku darbību veikšanas, vadoties pēc konkrētās situācijas. Komisijas nauda par pakalpojumiem, kas tiek sniegti par ilgāku laika periodu (komisija par kontu apkalpošanu, komisijas par naudas līdzekļu pārvaldīšanu, komisijas par operācijām ar norēķinu kartēm utml.) tiek uzkrāta par attiecīgo periodu un atspoguļota ieņēmumos. Komisijas, kas saistītas ar kredītu izsniegšanu, tiek atzītas ieņēmumos pakāpeniski visa kredīta līguma darbības laikā. Kredītu komisijas izsniegtajiem kredītiem tiek uzkrātas (kopā ar jebkādām papildus izmaksām) un atzītas kā korekcija kredīta efektīvajai likmei. Ja kredīta izsniegšana ir maz ticama, kredīta komisijas tiek atzītas saistību termiņa laikā pēc lineārās metodes. Komisijas naudas, kas saņemamas par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu tiek atzītas ieņēmumos līdz ar pakalpojuma izpildi. Ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguļoti apvienotajā ienākumu pārskatā neatkarīgi no to saņemšanas vai maksājuma datuma. (j) Nauda un tās ekvivalenti Saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem SGS 7 Naudas plūsmas pārskats, naudu un tās ekvivalentus veido naudas līdzekļi un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām un citām kredītiestādēm, ar sākotnējo atmaksas termiņu 3 mēneši vai mazāk. Naudas 25