ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS aduguns VPiektdiena 2014. gada 21. marts Îsziòas Spraiga nedçïa ìimnâzistiem Nâkamnedçïu Balvu Valsts ìimnâzijas skolçni un pedagogi pavadîs globâlâs izglîtîbas zîmç. Pirmdien 7.-9.klaðu skolçni spriedîs, kâpçc bçrni neiet skolâ; otrdien plânota mainîðanâs akciju diena (bûs iespçja mainît grâmatas, drçbes, rotaïlietas, emocijas); treðdien tiksies ar starpnovadu skolu skolçniem un skolotâjiem (aktivitâtes darba stacijâs), kâ arî skolotâji diskutçs par mediju lomu sabiedrîbâ; ceturtdien paredzçts filmu vakars (skolçnu izvçlçta filma par globâlâs izglîtîbas tematiku); piektdien - pieredzes stâstu diena 10., 11.klaðu skolçniem; bet sestdien - Zemes stunda. Vai atbalstâm NATO klâtbûtni? Kâ liecina pçtîjumu kompânijas TNS sadarbîbâ ar telekompâniju LNT, raidîjumu 900 sekundes, veiktais pçtîjums, tad ½ jeb 50% Latvijas ekonomiski aktîvo iedzîvotâju vecumâ no 18 lîdz 55 gadiem uzskata, ka NATO bûtu jâpastiprina sava militârâ klâtbûtne Baltijas valstîs. CENA abonentiem 0,47EUR - Ls0,33 tirdzniecîbâ 0,60EUR - Ls0,42 Grafiti meistari 13. Pieteikts velna ducis Centrâlâ vçlçðanu komisija (CVK) Eiropas Parlamenta (EP) vçlçðanâm reìistrçjusi jau septiòus deputâtu kandidâtu sarakstus. EP vçlçðanâm reìistrçti partijas Suverenitâte, Nacionâlâs apvienîbas Visu Latvijai! - Tçvzemei un Brîvîbai/ LNNK, Saskaòas sociâldemokrâtiskâs partijas, Latvijas Atdzimðanas partijas, Latvijas Sociâldemokrâtiskâs strâdnieku partijas, Latvijas Krievu savienîbas un partijas Vienotîba deputâtu kandidâtu saraksti. Ðonedçï CVK pieòçma vçl 6 sarakstus: politisko partiju Alternative, Zaïo un Zemnieku savienîba, Par prezidentâlu republiku, Latvijas Reìinu Apvienîba, Latvijas Sociâlistiskâ partija, Latvijas attîstîbai deputâtu kandidâtu sarakstus. Tâdçjâdi pavisam kopâ EP vçlçðanâm pieteikti jau 13 saraksti. No 165 pieteiktajiem deputâtu kandidâtiem neviens nedzîvo Ziemeïlatgalç. Nâkamajâ Vadugunî Procedûras visam íermenim Sievietes pârvçrtîbas Radoðuma diena Mçs savam novadam. Kad ziema satiekas ar pavasari... Vakar, 20.martâ pulksten 18.57 sâkâs astroloìiskais pavasaris, par ko gan neliecina ðajâs dienâs neierasti ziemîgais skats aiz loga. Klât ir laiks, kad daba sâk mosties no ziemas miega un koki sâk jaunu augðanas periodu. Mçs ðo laiku varam izmantot savâ labâ, tecinot daþâdu koku sulas, kas tradicionâli ir bçrzu un kïavu sulas. Piemçram, lazdukalnietes Ivetas Usenieces ìimene ðo pavasara sulîgo sveicienu ðogad paguvusi nobaudît krietni agrâk kâ citus gadus - jau februâra beigâs. Iveta stâsta, ka viòas ìimenç jaunâkais dçls Didzis ir tas, kurð seko lîdzi sulu tecçðanas procesam, no koka gatavo silîtes un allaþ parûpçjas, lai pçc sezonas beigâm urbums tiktu cieði aiztapots. Mûsmâjâs bçrza sulas baudâm jau treðo nedçïu, kas patieðâm ir neierasti agri. Dçls mâjâs no Rîgas pârrodas tikai nedçïas nogalç, tâdçï mans uzdevums viòa prombûtnes laikâ bija uzraudzît ðo procesu. Kâdu rîtu, atnâkot pakaï spirdzinoðajam pavasara dzçrienam, ieraudzîju ðo neparasto skatu - sulas, kas pârvçrtuðâs lielâs ledus lâstekâs. Un tâ tapa ðî bilde, stâsta lazdukalniete. Viòa ir pârliecinâta, ka tik ïoti mainîgie ðî gada laika apstâkïi ir globâlâs sasilðanas sekas. Kâdreiz bçrni 8.martâ uz ledus vçl hokeju spçlçja, bet ðogad to bija iespçjams izdarît vien pâris reizes. Tâda ir mûsu Latvijas daba - skaista un neprogozçjama, secina lazdukalniete. Ar velosipçdiem pâri Indijai. Foto -I.Useniece Jaunas mâjas pavasara vçstneðiem Skolçni darina putnu bûrîðus 4. lpp. 6. lpp. 9 771407 984057 1 2 ISSN 1407-9844 Laikraksts iznâk kopð 1950. gada 5. marta Nr. 23 (8621)
2.V Piektdiena 2014. gada 21. marts Lasîtâju lapa Nedçïas jautâjums Kâ vçrtçjat iespçjamâs starpvalstu ekonomiskâs sankcijas? VALÇRIJS VIÐÒAKOVS no Balviem:- Slikti, ka mûsu valdîba nedomâ par savu tautu. Rîgas domes priekðnieks Nils Uðakovs televîzijâ izteicâs pietiekami skaidri,- ja Eiropas Savienîba pret Krieviju pielietos ekonomiskâs sankcijas un Krievija atbildçs ar to paðu, tad Latvijas Republikas Satiksmes ministriju varçs slçgt. Tranzîts taèu ir mûsu valsts eksportprece, mûsu nodokïi un nauda. Jau tâ dzîvojam nabadzîgi, pensijas ir mazas, bet cenas visu laiku tikai ceï. INESE no Balviem:- Televizoru vispâr negribas skatîties. Tâs ir ðausmas, kas notiek Ukrainâ. Ja konfliktâ iesaistîtâs valstis viena pret otru piemçros ekonomiskâs sankcijas, tad mums ir beigas. Jau tâ Latvijai nav ko eksportçt uz ârvalstîm. Bet, ja nâksies slçgt vçl pçdçjâs raþotnes, tad vispâr nekâ nebûs. Cilvçkiem novilks pçdçjâs bikses! Ja dzîvo viens, vçl vari kaut kâ iztikt, bet, ja ir ìimene, ar nopelnîto ïoti nâkas rçíinâties. RITA PENNERE no Balviem:- Sankcijas - tas ir slikti! Bet ceru, ka mûs, pensionârus, tas tik ïoti neskars. Lai gan, ja sadârdzinâs enerìijas nesçji, tas skar visus. Bet vispâr jautâjumâ par Krimu man nav îstas skaidrîbas. Mans vîrs dzimis 1941.gadâ Krasnodaras apgabalâ un viòa dzimðanas apliecîbâ bija rakstîts, ka tâ ir Ukraina, bet tagad stâsta, ka Krima pieder Krievijai. Nesen pie mums ciemojâs paziòa, kura dzîvo Maskavâ, bet viòas radi - Krimâ. Radi saka, ka nekas tik traks tur nenotiek. Kam ticçt?! kâda iztikðana bûs. INGA SMOÏENKOVA no Bçrzkalnes:- Uztrauc, protams, jo konfliktçjoðâs valstis atrodas netâlu no Latvijas. Îsto iemeslu mçs, protams, nezinâm, kâpçc tâ notiek. Vîrs vairâk skatâs televizoru un ir vairâk lietas kursâ par notiekoðo. Viòð teica, ka bûs vçl viena liela krîze. Pati esmu bezdarbniece, ìimenç mums aug trîs bçrni, un tas biedç. Tâ kâ dzîvojam laukos, mums ir mâjdzîvnieki, dârziòð, kaut VLADIMIRS PETROVS no Lazdulejas:- Izdzîvosim. Mums ir sava saimniecîba, audzçjam truðus, putnus un plânojam tos iegâdâties vçl. Ir kaza. Arî elektrîbu tçrçjam taupîgi, bet elektrîbas cenu celðanâs, protams, nav patîkama. Laukos taèu vajag gan malku pazâìçt ar elektrîbu, gan kâdu darbgaldu padarbinât. Turklât lielâ elektrîbas lînija, manuprât, nâk no Krievijas. Slikti, ja elektrîbu piegriezîs. Varçtu izmantot elektroìeneratoru, bet tâ darbinâðanai nepiecieðama degviela. Grozies, kâ gribi, dzîve vieglâka nepaliek. I.Zinkovska MANA NEDÇÏA Ðonedçï esmu paguvusi izbaudît daþâdu emociju gammu - gan satraukumu, gan prieku un sajûsmu, gan pârdzîvojumus. Pirmdien jutu lîdzi meitai Artai un pârdzîvoju, kâ viòai veiksies angïu valodas eksâmenâ. Piedalîjos radoðuma dienâ Mçs savam novadam noslçgumâ. Biju lepna par mûsu skolçnu un skolotâju radoðo izdomu un aizrautîbu! Vçl ðajâ dienâ saòçmu daudz sveicienu gan mutiskus, gan rakstiskus, gan îsziòu veidâ, jo tâ bija mana vârdadiena. Ziedi vâzçs vçl ðodien atgâdina, cik jauki cilvçki ir man apkârt, un liek domât, ka arî es pati tâda esmu. Apbrînoju skolçnu radîtâs vides izziòas spçles, ko dalîbnieki izspçlçja konkursâ Iepazîsti vidi. Bija diena, kad prieks mijâs ar uztraukumiem par mammas veselîbu, jo viòai Rîgâ veica acu operâciju. Zvanîju, uztraucos un jutu lîdzi. Ïoti ceru un ticu, ka viss bûs kârtîbâ un jau piektdien viòa bûs mâjâs. Nedçïas nogalç ar savâm pirts prieku draudzençm esam iecerçjuðas sevi palutinât ar ierastajâm pirts procedûrâm un lçkðanu dîíi, lai uzturçtu labu veselîbu un moþu garu. Svçtdien, kâ parasti - dievkalpojums baznîcâ. No vçstulçm Garîgâ Atmoda Zinâtne nevar aptvert visu realitâtes izzinâðanu, jo aiz redzamâs un jûtamâs pasaules eksistç cita dimensijas realitâte, kura liecina par dziïâku mûsu pieredzi - tâ ir garîgâ pasaule, morâles un garîguma vçrtîbu pasaule. (Fragments no Jâòa Pâvila II uzrunas Pâvesta Zinâtnes Akadçmijas locekïiem 01.11.1988.gadâ) Cienu un apbrînoju ðo garîgâs morâles un sirdsapziòas cilvçku un viòa cîòu pret netaisnîbu. Pirmajâ ceïojumâ Çìiptç gidam uzdevu jautâjumu: Kâ jûs uzskatât, ar kâdu metodi tika bûvçtas piramîdas, jo versijas ir daþâdas? Atbilde bija lakoniska un pârsteidzoða: Faraons mîlçja savu tautu, un tauta mîlçja Faraonu. Tâdâ veidâ piramîdas tapa. Pusnaktî kâpjot Sinajas pussalas Mozus kalnâ, iepazinos ar ticîgu sievieti no luterâòu draudzes Latvijâ. Viòa man paskaidroja: Ir versija, ka Mozus no Dieva ðajâ kalnâ saòçma akmens plâksnes ar Patiesîbas izskaidrojumu. Nokâpjot lejâ no kalna un redzot, kâ tauta pielûdz zelta teïu, viòð dusmâs sadauzîja plâksnes un atgriezâs pie Dieva. Dievs viòam iedeva citas plâksnes un teica: Redzu, ka tauta nav gatava Patiesîbai, dosim tai 10 bauðïus, lai kaut ievçro tos. Ðie 10 bauðïi ir visu reliìiju morâles pamats, un bailçs no Dieva soda cenðas tos ievçrot. Mûsdienu sabiedrîbâ tie nav vçrâ òemami un tos var pârkâpt, ja likums to akceptç. Zinot Universa likumsakarîbu darbîbas principus un to, ka labâ vai ïaunâ bumerangs atgrieþas pie paða, daudzi cilvçki sabiedrîbâ cenðas tos ievçrot. Tomçr tâ nav viòu sirdsapziòas izpausme, bet tikai izpratne un rîcîba. Tikai Vârds jeb Patiesîba var mainît attieksmi, atziòu un veidot cilvçkâ jaunu garîgu apziòu. Lûk, ðî apziòa ir sirdsapziòa ar morâles kodeksu tajâ, kuru cilvçks nepârkâpj nekâdos apstâkïos, arî briesmu un nâves priekðâ. Latvieðu tauta ir piedzîvojusi daudzas atmodas. Pçdçjâ atmodâ aktîvi piedalîjâmies paði, ar cerîbu par gaiðu un laimîgu nâkotni. Nâkotnç esam, bet vai tâ ir tâda, kâdu vçlçjâmies, dziedot dziesmas, bûvçjot barikâdes, aizsargâjot valdîbu? Vai ðodienas esoðâ vara Latvijâ un citur pasaulç mîl tautu un tauta mîl varu? Zinu, ka nç! Kapitâlisma tirgus ekonomikâ valda citi likumi. Tie ir vairâk dzîvnieciski, nekâ cilvçciski. Tâ ir mantas, naudas alkatîba jeb izkropïota morâle bez garîgâs dimensijas sirdsapziòas. Ðî bezsirdsapziòas morâle kâ ïaunuma vçzis ir visâs sabiedrîbas varas struktûrâs - politikâ, ekonomikâ, reliìijâ. Politiskie procesi pasaulç no lielvaru puses tiek plânoti un kontrolçta to darbîba. Arî pçdçjâ atmoda Latvijâ norisinâjâs ar KGB, CIP atbalstu un kontroli, jo par Baltijas valstu brîvîbu un PSRS sabrukumu bija noslçgts attiecîgs lîgums starp lielvarâm, lîdzîgs Ribentropa un Molotova paktam. Zinu, ka Garîgâ Atmoda nav iespçjama bez akcepta no citas realitâtes dimensijas. Kapitâlisma sistçma ir izsmçlusi savus resursus, un pçdçjais likums jeb direktîva no Briseles par citâdi seksuâli orientçtu cilvçku aizsardzîbu, kurus Bîbeles pravieði dçvç par izvirtuðâm un neprâtîgâm bûtnçm, parâda tâs degradâciju. Vai mçs, Latvijas iedzîvotâji, dziedot himnu, Dievs, svçtî Latviju, vçlamies Garîgu Atmodu mûsu mazajâ, bet skaistajâ zemîtç? Domâju, vairâkums pilsoòu referendumâ balsotu par jaunu pârvaldes formu, balstîtu uz garîgâm morâles vçrtîbâm. Zinu, ka esoðâ vara to nepieïaus, tâpat Sûtiet mums vçstules arî elektroniski: vaduguns@apollo.lv ILONA NAÏIVAIKO, Balvu novada Izglîtîbas, kultûras sporta pârvaldes intereðu izglîtîbas darba speciâliste VLasîtâji! Kïûstiet arî par rakstîtâjiem, jo visas jûsu vçstules katra mçneða beigâs tiks izvçrtçtas un mûsuprât labâkâ saòems redakcijas pârsteiguma balvu. Ielâgojiet, ka balvas saòemt varçs tikai tie rakstîtâji, kuru vârdus mçs zinâsim - tâpçc nerakstiet anonîmas vçstules. kâ Saeima neakceptç jaunu likumu Par tautas vçlçta Prezidenta statusu, aizsedzoties ar visatïautîbas demokrâtijas lozungiem. Cilvçki un varas ir bezspçcîgi dabas stihiju izpausmçs. Universa saprâts ar dzîvîbas spçku ir visâs matçrijas formâs, arî cilvçkos, plançtâs, zvaigznçs, un dabas, Visuma procesi ir viòa kontrolç. Jçzus Kristus saviem mâcekïiem izskaidroja lîdzîbu par garîgo sçklu ceïmalâ, uz klinðainas virsmas, usnçs, dadþos un labvçlîgâ augsnç, kas dod raþu simtkârtîgi un tûkstoðkârtîgi. Kâda augsne mçs vçlamies bût, jo ðodienas materiâlâs rûpes un raizes nomâc mûsos garîgo stâdu, un tas nîkuïo. Izravçt usnes, dadþus no dvçseles taèu varam un veidot augsni jeb vidi sevî un apkârt sev arî varam. Dievs gaida no mums ticîbu ar darbîbu, jo ticîba bez darbiem ir nedzîva, tâpat kâ miesa bez gara. Viena pagale nedeg, bet daudzas veido ugunskuru ar liesmu. Ticu, ka ðî liesma bûs pretspçks ïaunuma netaisnîbas darbîbai un kâ pretuguns noslâpçs to. AIVARS ÛLANDS Francijâ Automâtiskais atbildçtâjs 64520961 Hallo! Piezvanot uz Vaduguns automâtisko atbildçtâju, kâda sieviete vçlçjâs noskaidrot, kâpçc bçrnudârza Pîlâdzîtis jaunâ vadîtâja Antra Eizâne ir iecelta amatâ bez konkursa rîkoðanas uz ðo amatu. Balvu novada paðvaldîbas izpilddirektore INTA KAÏVA paskaidroja: Spçkâ esoðie normatîvie akti neparedz kâ obligâtu prasîbu organizçt konkursu uz vakantâm amata vienîbâm. Katras paðvaldîbas kompetencç ir izvçrtçt, vai esoðâs institûcijas ietvaros iespçjams atrast konkrçtajâm amata prasîbâm atbilstoðu darbinieku bez konkursa rîkoðanas, vai nepiecieðams organizçt konkursu. Lai nodroðinâtu nepârtrauktu un pilnvçrtîgu iestâdes darbîbu, notika amata kandidâtu atlase bez atklâta konkursa, izvçrtçjot Balvu novada paðvaldîbâ nodarbinâto cilvçkresursu atbilstîbu iepriekð minçtajam amatam. Laikraksta lasîtâjs Çriks Purviòð vçlas precizçt Vaduguns 2014.gada 4.marta 14. lappusç publicçto rakstu Cielavu gudrîbu spçle Meþs. Proti, vârpstus nepielieto koku vecuma noteikðanai. To veic ar svârpstu palîdzîbu. Katram no ðiem vârdiem ir sava nozîme, ko derçtu iepazît tuvâk, lai nemaldinâtu lasîtâjus un meþa nozares speciâlistus ar jauniem instrumentiem, raksta Ç.Purviòð. Kâda sieviete pauda gandarîjumu, ka beidzot nofrizçti ietves malâ augoðie krûmi Tirgus ielâ. Labi, ka ðogad nebija dziïa sniega un ledus, tâdçï saauguðos un sakuplojuðos krûmus varçja apiet, ejot pa ietvi, lai gan gar paðu maliòu. Bûtu krûmi ieputinâti sniegâ, gâjçjiem nâktos nokâpt no ietves uz ielas. Krûmi varçja aizíerties drçbçs, lietus laikâ samçrcçt tâs, bet bîstamâkais, ka gâjçji riskçja pakïût zem automaðînas riteòiem, teica sieviete.
Vietçjâs ziòas V Piektdiena 2014. gada 21. marts 3. Konflikts Þîguru bçrnudârzâ Ejiet jûs visi d., teica jaunâ sieviete, pametot bçrnudârza telpas. Jautâjums, kura dçï pagâjuðajâ ceturtdienâ Viïakas novada Þîguros sapulcçjâs teju divdesmit cilvçki, izraisîjis plaðu rezonansi un cerîbu, ka viss nokârtosies. Pirms vairâk nekâ nedçïas laikraksta Vaduguns redakcija saòçma Þîguru pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Lâcîtis jaunâkâs grupas vecâku iesniegumu, kurâ viòi lûdza masu medija pârstâvi piedalîties kopsapulcç, kurâ bija paredzçts skatît þîgurieðiem svarîgu jautâjumu. Nesaskaòâm par pamatu kïuvuðas nesapraðanâs grupas vecâku starpâ. Kâ izrâdâs, kopð februâra Lâcîða jaunâko grupu apmeklç Susâju pagasta iedzîvotâju ANDREJA MIERIÒA un LINDAS BISENIECES-MIERIÒAS trîsgadîgais puika, kuram bija grûtîbas adaptçties jaunajos apstâkïos un iejusties kolektîvâ. Lai situâciju kaut nedaudz uzlabotu un palîdzçtu bçrnam, zçna vecâki nolçma izmantot savas tiesîbas (tâs ierakstîtas bçrnudârza iekðçjâs kârtîbas noteikumos, kurus Mieriòu ìimene neparakstîja), adaptâcijas periodâ bût kopâ ar viòu un katru rîta cçlienu lîdz pat pusdienlaikam ar dçlu uzturçjâs bçrnudârza telpâs. Tieði ðis fakts ðíita nepieòemams pârçjo bçrnu vecâkiem, kuri uzskata, ka Mieriòu ìimenes atraðanâs bçrnudârzâ traucçja mâcîbu procesu un dienaskârtîbu, tâdçjâdi radot problçmas. Vecâku klâtbûtni sâka pieprasît arî citi Viena no mâmiòâm, kura aktîvi iesaistîjâs konflikta risinâðanâ, ir þîguriete KARÎNA KRÛKLE, kuras divi bçrni apmeklç minçto bçrnudârza grupu. Redzot, kas notiek laikâ, kad Mieriòu puikam bçrnudârzâ blakus atrodas tçtis vai mamma, sapratâm, ka tas ietekmç mûsu bçrnu uzvedîbu, sagâdâ diskomfortu un apjukumu. Sâkâm rîkoties, sazinâjâmies ar Bçrnu aizsardzîbas dienestu un Izglîtîbas kvalitâtes valsts dienestu, kur mums paskaidroja, ka vecâki drîkst piedalîties bçrna adaptâcijas periodâ lîdz pat pusgadam, bet netraucçjot citu bçrnu mâcîbu procesam. Turklât vecâki ar bçrnu drîkst atrasties îsu periodu (aptuveni stundu). Uzrakstîjâm iesniegumu bçrnudârza vadîtâjai (to ar saviem parakstiem apliecinâja arî citi grupas vecâki) un Mieriòu ìimenei. Taèu tas viss nerada dzirdîgas ausis, bçrnudârza vadîtâja izrâdîjâs bezspçcîga, tâdçï, lai rastu risinâjumu, saucâm pagasta pârvaldnieku, novada pârstâvjus un vecâkus uz sapulci, stâsta K.Krûkle. Viòa apliecina, ka sapulce noritçja augstos toòos, jo katra konfliktâ iesaistîtâ puse mçìinâja pierâdît savu taisnîbu: Lai arî Mieriòu ìimene sapulcç uzstâja, ka mçs pârkâpjam viòu bçrna tiesîbas, viòi piemirsa, ka, diendienâ esot kopâ ar savu dçlu bçrnudârza grupâ, viòi pârkâpa pârçjo mûsu bçrnu vienlîdzîbas tiesîbas. Turklât tas notika vairâkkârt. Vienâdas tiesîbas un pienâkumi nevar bût vienpusçji, jo bçrnudârzs ir valsts iestâde ar saviem noteikumiem un darbiniekiem, kuri, pirmkârt, mîl bçrnus, otrkârt, labi dara savu darbu. Situâcijas bija daþâdas. Vienâ no gadîjumiem Mieriòu ìimenes puika tâ vietâ, lai apgûtu nodarbîbâ paredzçto vielu, labâk izvçlçjâs kopâ ar tçti spçlçties ar mantâm. Loìiski, ka arî pârçjie bçrni sagribçja to paðu. Lîdz ar to radâs problçmas ar disciplînu, stâsta K.Krûkle. Jaunâs mâmiòas teikto apliecina arî Lâcîða jaunâkâs grupas skolotâja NATAÏJA DMITRIJEVA, kura uzskata, ka nesaskaòu pamatâ bija saskarsmes problçmas. No Mieriòu ìimenes puses nebija kontakta ne ar mums, skolotâjâm, ne ar skolotâjas palîdzi. Viòi savu puiku praktiski visu laiku turçja cieðos apskâvienos, neïaujot kontaktçties ar pârçjiem bçrniem. Lielâ vçlme pasargât savu bçrnu ðoreiz izvçrsâs konfliktsituâcijâ, apliecina N.Dmitrijeva. Turklât arî tas nebija viss. Izveidojuðos situâciju sâka izmantot pârçjie grupas bçrni, kuri viens pçc otra pieprasîja savu vecâku klâtbûtni. Kur ir mûsu tçtis? Mçs arî gribam, lai viòð nâk uz bçrnudârzu! Bet mani bçrni aug bez tçva, jo viòð ir miris! Vai man kâds var paskaidrot, ko vajadzçja atbildçt ðâdâ gadîjumâ? jautâ K.Krûkle. Savukârt kâda cita ðîs grupas meitenîte, redzot, ka ar jauno grupas biedru katru dienu dzîvojas mamma vai tçtis, no rîtiem sâkusi niíoties un vienmçr ar asarâm acîs negribîgi ðíîrusies no mammas. Tâ tas vairs nevarçja turpinâties,- uzskata daïa grupas bçrnu vecâku. Kâ punkts uz i bija puisçna mammas Lindas Bisenieces-Mieriòas rupjâ frâze, kuru viòa pateica, pametot ðo sapulci. Ja tâ var atïauties izteikties vecâku konsultatîvâs padomes priekðsçdçtâja, kurai jâsadarbojas ar vecâku padomi un jârâda piemçrs it visâ, man trûkst vârdu. Ar ðâdu rîcîbu viòa parâda savu nostâju pret vecâkiem un visâm instancçm, kas iesaistîtas ðajâ konfliktâ, uzskata K.Krûkle. Katrs palika pie savas taisnîbas To, ka Mieriòu ìimenes vecâku uzturçðanâs bçrnudârza grupâ patieðâm izraisîjusi nesaskaòas, apliecina arî bçrnudârza Lâcîtis vadîtâja ANITA AGEJEVA. Viòa uzskata, ka bez sapulces minçtajâ gadîjumâ iztikt nebija iespçjams, jo iesniegumu parakstîja vairâk nekâ puse grupas vecâku. Lielâ vecâku vienprâtîba ðajâ jautâjumâ pierâdîja, ka problçmas patieðâm ir. Un, kâ liecinâja grupas skolotâju teiktais, tâs ir pamatotas. Skolotâjas atzina, ka Andreja Mieriòa un Lindas Bisenieces- Mieriòas klâtbûtne bçrnudârza telpâs nereti apgrûtinâja mâcîbu darbu un radîja problçmas ar disciplînu. Sapulcç bçrna tçvam piedâvâju konkrçtu risinâjumu - sadarbîbâ ar psihologu un grupas skolotâju izstrâdât individuâlu adaptâcijas plânu, taèu velti. Konflikts beidzâs ar to, ka jau nâkamajâ dienâ puisçna vecâki bçrnu izòçma no bçrnudârza, skaidro A.Agejeva. Vadîtâja atzîst, ka ilgâs darba prakses laikâ ðis ir pirmais gadîjums, kad nesaskaòas starp vecâkiem izvçrðas tik lielos apmçros un beidzas ar bçrna izòemðanu no pirmsskolas izglîtîbas iestâdes. Jâpiebilst, ka redakcijas rîcîbâ nonâca informâcija, ka, pirms ierasties Þîguru Lâcîtî, Mieriòu ìimenes trîsgadîgais puika bija uzsâcis bçrnudârznieka gaitas Viïakas bçrnudârzâ. To, ka ðî informâcija atbilst patiesîbai, apliecinâja arî minçtâs iestâdes vadîtâja LILITA ÐNE- PERE. Viòa konkrçto gadîjumu komentçt nevçlçjâs piebilstot, ka Mieriòu ìimeni nepazîst, vien apstiprinâja faktu, ka viòu bçrns Viïakas bçrnudârzâ pavadîja trîs dienas. Pçc tam vecâki viòu no iestâdes izòçma. Viòi izvçlçjâs aiziet, nevis meklçt risinâjumu Saprotot, ka iejusties jaunajâ kolektîvâ trîsgadîgajam puisçnam ir grûtâk nekâ citiem, Þîguru bçrnudârza vadîtâja Anita Agejeva palîgâ aicinâja Viïakas novada psiholoìi SKAIDRÎTI KRAKOPI, kuras praksç jau bijis lîdzîgs gadîjums. Toreiz viss beidzâs laimîgi, jo vecâki darîja maksimâli daudz, lai adaptâcijas periods paietu pçc iespçjas âtrâk un veiksmîgâk. Arî ðoreiz biju gatava sniegt palîdzîbu, pavçrot bçrnu bçrnudârzâ un palîdzçt viòam justies labi. Diemþçl mûsu sadarbîba nenotika, jo nâkamajâ dienâ pçc sapulces Mieriòi izòçma dokumentus no bçrnudârza, skaidro S.Krakope. Viòa stâsta, ka adaptâcijas periodi bçrniem ir daþâdi no mçneða lîdz pat pusgadam - atkarîbâ no bçrna psiholoìiskâ un emocionâlâ stâvokïa. Turklât nereti adaptâcijas periodâ bçrnam lielâkâs problçmas sagâdâ lomu maiòa. Mâjâs viòð ir pasaules naba, ap kuru viss grieþas, savukârt, nonâkot bçrnudârzâ, bçrns lîderpozîcijas zaudç un vairs nav uzmanîbas centrâ, kas daþreiz liek justies atstumtam un nesaprastam. Turklât, kâ uzskata psiholoìe, bieþi vien vecâku klâtbûtne bçrna adaptâcijas periodu nevis veicina, bet pat bremzç. Adaptâcijas perioda grûtîbas jâcenðas pârvarçt, neietekmçjot bçrna emocionâlo un fizisko stâvokli. Un bieþi vien paði vecâki nav gatavi pârraut emocionâlo saiti ar bçrnu, tâdçï viòu loma ðâdâs situâcijâs ir jo îpaði svarîga, skaidro S.Krakope. Viòasprât, konkrçtajâ gadîjumâ vecâki, izòemot bçrnu no izglîtîbas iestâdes, padevâs grûtîbu priekðâ. Viòi neuzskatîja par vajadzîgu vai arî nevçlçjâs pieòemt psihologa palîdzîbu un risinât sasâpçjuðo jautâjumu tâ vietâ pagriezâs un aizgâja. Taèu no tâ problçma nemazinâsies. Zinâtniski pierâdîts, ka reti kuram bçrnam adaptâcijas periods bçrnudârzâ paiet bez traumâm. Taèu, neskatoties uz to, vairumâ gadîjumu bçrni jaunajâ vidç iejûtas optimâlajâ laikâ trîs mçneðos. Un tieði vecâku uzdevums ir gâdât, lai ðis process atstâtu pçc iespçjas mazâk seku bçrna emocionâlajai veselîbai. Pçc tâ, ko redzçju un dzirdçju vecâku sapulcç, secinâjums man ir viens: problçmas risinâðanai pietrûka abpusçjas empâtijas un komunikâcijas, teic novada psiholoìe....ja gribam audzinât vergus, tad ðâda attieksme droði vien ir pieòemama... Ja bçrns paliktu, viòu noçstu bez sâls Izveidojuðos situâciju bçrna tçvs Andrejs Mieriòð komentçt nevçlçjâs, deleìçjot ðo jautâjumu savai mammai, Viïakas novada sociâlajai darbiniecei VÇSMAI MIERIÒAI, kura arî piedalîjâs sapulcç. Viòas viedoklis bija strikts un kategorisks: Tas, kas sapulcç notika, bija emocionâlâ vardarbîba pret bçrnu un mûsu ìimeni. Diemþçl neko vairâk komentçt nevarçðu, jo tas viss skar nepilngadîga, mazgadîga bçrna tiesîbas un intereses, un ðî informâcija ir konfidenciâla. Sarunas gaitâ V.Mieriòa gan atklâja, ka lîdz pat sapulces dienai dçls Andrejs ar sievu pat nenojauta, ka grupas vecâki ir neapmierinâti ar viòu klâtbûtni bçrnudârzâ. Pçc bçrna slimoðanas dçls, kâ ierasts, aizveda bçrnu uz bçrnudârzu un saòçma iesniegumu Sauciens pçc palîdzîbas. Ðâdu iesniegumu saòçma laikraksta Vaduguns redakcija. no pârçjiem vecâkiem, kuri ïoti agresîvi un demonstratîvi paziòoja, ka viòiem nepatîk Andreja un viòa sievas dalîba bçrna adaptâcijas procesâ. Piebildîðu, ka lîdz tam brîdim ne audzinâtâjas, ne vadîtâja nevienâ brîdî nebija pat bilduðas, ka pastâv problçmas, atklâja bçrna vecmamma. Viòasprât, audzinâtâjâm bija jârunâ ar puisçna vecâkiem, jâaiziet pie vadîtâjas un visiem kopâ jâsçþas pie galda, lai rastu risinâjumu. Taèu tâ vietâ uz publisku tikðanos saaicinâja visus grupas bçrnu vecâkus, novada domes un pagasta pârvaldes vadîbu un sâka spriest, kâ Mieriòu bçrns uzvedas, nâkot uz grupiòu. Sapulcç izskançja, ka puikam nepatîk, kad pienâk skolotâja palîdze. Protams, nepatîk, jo viòð ir lauku bçrns, kurð visu laiku dzîvo ar vecâkiem. Un, ja auklîte nezina robeþas un nesaprot, ka bçrnam, kurð nav pieradis pie sveðiem cilvçkiem, jâpieiet pamazâm, nav brînums, ka viòð pretojas, teic V.Mieriòa. Viòa apstiprinâja faktu, ka mazdçla vecâki izòçmuði dokumentus no bçrnudârza, piebilstot, ka gadîjumâ, ja puika turpinâtu bçrnudârznieka gaitas, viòu tur noçstu bez sâls. V.Mieriòa ir pârliecinâta,- lai sadarbîba bûtu veiksmîga, cilvçkiem jâsarunâjas, nevis klusiòâm jâsaèukstas pa kaktiem un jâvçrpj intrigas. Parasti notiek tâ, ka iemetam bçrnu grupiòâ, un tad nu sanâk, kâ sanâk. Bet mums tomçr jâdomâ, ko audzinâm - pakïâvîgos, râmîðos ieliktos bçrnus, vai brîvas un radoðas personîbas, kurâm tâlâk dzîvç paðâm bûs jâpastâv, jâlemj un jâparûpçjas par sevi? Ja gribam audzinât vergus, tad ðâda attieksme droði vien ir pieòemama. Taèu ðie cilvçki nebûs tie, kuri paði spçs sevi nodroðinât ar ienâkumiem, darbu un rûpçties par sevi. Mums ðis autoritârais audzinâðanas reþîms ir ïoti izplatîts, un tâpçc te visi manipulç viens ar otru un acîs skaidri neko pateikt nevar. Sapulcç pateicu, ka redzu tikai to, ka saruna nav bijusi. Jebkurâ gadîjumâ pagaidâm ðî lieta Vadugunî nav rakstâma, ir pârliecinâta Vçsma Mieriòa. Iekðçjâ komunikâcija nenotika Bez konfliktâ iesaistîtajâm pusçm, novada psiholoìes un citiem novada pârstâvjiem minçto sapulci Þîguros apmeklçja arî novada Izglîtîbas, kultûras un sporta pârvaldes vadîtâja SAR- MÎTE ÐAICÂNE. Viòa uzskata, ka minçtâ situâcija, kas novedusi pie tik plaðas rezonanses, vçrtçjama neviennozîmîgi: No vienas puses Þîguru pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Lâcîtis iekðçjâs kârtîbas noteikumos pie sadaïas par vecâku pienâkumiem ir rakstîts, ka vecâku pienâkums ir piedalîties bçrna adaptâcijas periodâ iestâdç. No tâ izriet, ka vecâkiem ir ne tikai tiesîbas, bet arî pienâkums sekot lîdzi savam mazulim adaptâcijas periodâ. No otras, protams, rodas jautâjums par to, cik ilgstoðs ir adaptâcijas periods un kâdâ veidâ tas notiek. Viòasprât, lai arî turpmâk nerastos ðâdas konfliktsituâcijas, adaptâcijas perioda plânojumu pirmsskolas izglîtîbas iestâdç bûtu ieteicams izstrâdât kopîgi ar iestâdes pedagogiem, kâ arî psihologu un pârrunât to ar vecâkiem. Katra bçrna adaptâcijas periods ir individuâls, tâpçc ïoti bûtiska ir katras iestâdes iekðçjâ komunikâcija, uzskata izglîtîbas, kultûras un sporta pârvaldes vadîtâja. S.Karavoièika
4. V Piektdiena 2014. gada 21. marts Izglîtîba Izstâdes darbi Foto - Z.Logina Pasâkums Zinâðanas pilnveido pedagogi 18.martâ, skolçnu pavasara brîvdienâs, Balvu novada Izglîtîbas, kultûras un sporta pârvalde Balvu pamatskolâ rîkoja Radoðuma dienu Mçs savam novadam. Tajâ piedalîjâs arî Rugâju novada vidusskola. Speciâlbalva - Edgara Poïa Balvu ûdensrozei. Metâlkalumu veidojis pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Sienâzîtis audzçkòa Iïjas Poïa tçtis Edgars, bet, lai ûdensroze patieðâm atbilstu Balvu skvçrâ redzamajai, Vita Tutiòa ar kolçìçm parûpçjâs, lai tâs vidû bûtu îsta mirgojoða un krâsaina svecîte. Lepojas ar savu novadu un gûst atzinîbu. Rugâju novada vidusskolçnu darbs pie novada suvenîra izveides iepriecinâja þûriju. Grâmatu vâkus veidoja Eva Spriòìe, grâmatzîmi - Megija Lazdiòa, bet piekariòu - Gatis Kukurâns. Viòi atzinuði, ka lepojas ar savu novadu, tâpçc izstrâdâjuði tieði ðâdu suvenîru komplektu, kur simbolos atspoguïota novada latviskâ identitâte - grâmata, lins, ìerbonis. Katram ir sava simboliskâ nozîme, piemçram, grâmata simbolizç zinâðanu pielietoðanu jaunâs paaudzes izglîtoðanâ. Neparasts Balvu vilks. Tas tapis Tilþas internâtpamatskolâ, koka nozîmîtes darinâtas vizuâlâs un mâjturîbas pulciòa nodarbîbâs, kuras vada Ç r i k s Kanaviòð. Savukârt krâsojumu un noformçjumu veidojusi vizuâlâs mâkslas intereðu izglîtîbas skolotâja Larisa Berne ar saviem audzçkòiem. Lîmlapiòu ietvari. Tos darinâjuði Balvu Amatniecîbas vidusskolas tekstiltehnikas sintçzes pulciòa dalîbnieki, ko vada Skaidrîte Veina. Viòa stâsta, ka skolçniem ðîs prasmes padodas - ietvariòu izgatavoðana nav laikietilpîgs darbs, jo palîgâ nâk programmçjamâ ðujmaðîna, tie top no sintçtiskâ filca. Katrs darbs ir atðíirîgs un oriìinâls. Foto - Z.Logina Diena sâkâs ar radoðajâm darbnîcâm. Kvîlinga darbnîcai Balvu ûdensroze îpaði gatavojâs tâs vadîtâja Iveta Loèmele. Darbam vajadzçja krâsainas papîra un kartona lapas, papîra nazi, zîmuïus, koka iesmiòus, lîmi un citus materiâlus. Darba gaitâ tapa neparasta izskata un pielietojuma apsveikuma kartîtes vai glezniòas, ko ievietot râmîti. Jâpiebilst, ka kvîlinga stilâ radîti darbi iemanto arvien lielâku popularitâti. Balvu Valsts ìimnâzijas skolotâja Biruta Vizule vadîja darbnîcu Lai ko tu domâ, âmod idâtic (lasît no otra gala!). Kâ stâsta B.Vizule, nodarbîbas mçríis bija motivçt dzîvot aktîvâk, radoðâk un kvalitatîvâk, celt paðapziòu, mîlçt sevi, apkârtçjos un bût atvçrtam apgût jaunas prasmes. Mçs izrunâjâm, kas ir radoðums, kur ir radoðâ gara telpa, kâ to kopt un kur ir radoðâ gara virtuve. Apgleznojâm stikla plâksnîtes ar stikla vitrâþas krâsâm par tçmu Pavasaris. Daudzas dalîbnieces atzina, ka kaut ko tâdu dara pirmo reizi, bet visiem bija prieks, ka stikla glezniòas izskatîjâs tik skaisti. Tas viòâm bija jauns izaicinâjums, stâsta darbnîcu vadîtâja. Vai esat redzçjuði neparastu veïas knaìu pielietojumu? Dekorus no saimniecîbas precçm gatavot mâcîja Tilþas internâtpamatskolas skolotâjas Iluta Bçrziða un Ilona Dzene. Kad darbi bija gatavi, varçja tikai brînîties - stikla burciòa, aplîmçta ar plastmasas karotçm, izskatîjâs kâ grezns suvenîrs ûdensrozes formâ. Parasta kastîte, kuras malas klâja veïas knaìu rotâjums, ieguva jaunu izskatu. Darbam gan vajadzçja ne tikai lîmpistoli, koka veïas knaìus un citus materiâlus, bet arî paðu galveno - pacietîbu. Bçrzpilietes Lîga Krauèa un Irîda Maderniece iemâcîja izgatavot îpaðas grâmatzîmes, bet kriðjânietes Gunta Riþâ un Vija Loèmele mâcîja, kur izmantot Kriðjâòu Staburaga un citus akmentiòus, kâ arî râdîja sveèu marmorizçðanu. Balvu Valsts ìimnâzijas skolotâja Irçna Ðaicâne interesentiem stâstîja, kâ skolotâjâ veiksmîgi var apvienoties pasniedzçjs, audzinâtâjs, pçtnieks, eksperimentçtâjs, jaunu ceïu gâjçjs, faktu apkopotâjs un analizçtâjs, tad atkal tâlâkdevçjs citiem. Balvu Mâkslas skolâ bija sapulcçjuðies tie skolotâji, kuriem interesçja ziepju lieðana. Elita Teilâne vispirms iepazîstinâja ar jau gataviem darbiem, nepiecieðamo inventâru un tikai tad visi íçrâs pie paðgatavota ziepju gabaliòa izveides. Te nu varçja izpausties îsts radoðs gars! Izrâdâs, ziepçs var ievietot dabas materiâlus, pat mantiòas, tâm var pievienot sev tîkamu smarþu. Darbnîcu vadîtâji un dalîbnieki prezentçja savus darbus, bet visi radoðâs dienas dalîbnieki pârrunâja lektores Ilgas Stikutes lekcijâ Skolçns kâ pozitîvâs vides veidotâjs skolâ dzirdçto. Radoðuma dienai Mçs savam novadam skolotâji un skolçni gatavojâs krietnu laiku pirms tam. Tapa darbi kopçjai izstâdei. Daþâdo aktivitâðu dalîbniekus noslçgumâ gaidîja balvas un Atzinîbas Râda prasmes. Balvu Amatniecîbas vidusskolas skolotâja Skaidrîte Veina râdîja, kâ ar modernas ðujmaðînas palîdzîbu izgatavot neparastas un oriìinâlas grâmatzîmes. Apglezno stiklu. Rita Pipure un Inga Eisaka atzina, ka darboties ar stikla apgleznoðanu ir interesanti. raksti. Video siþetu vai fotostâstu Sveiciens no manas dzimtâs vietas veidotâji bija ïoti centuðies. Ðeit 1.vietu þûrijas vçrtçjumâ ieguva darbs Ko stâsta Rugâju novada vidusskolas freska, par 2.vietas ieguvçjiem kïuva video sveiciens no Kubulu pagasta, 3.vieta - Bçrzpils vidusskolas Kriðjâòu filiâles skolçnu darbam, atzinîba - Vectilþas filiâles veidotajam plakâtam, bet par oriìinâlâko atzîts Tilþas vidusskolas skolçna Agòa Bombâna videoklips par Tilþu. Intervija ar ievçrojamu, interesantu, radoðu laikabiedru vislabâk padevâs Balvu pamatskolas skolçnam Egîlam Kaïânam, 2.vietu ieguva Brieþuciema pamatskolas 6.klases intervija ar Silviju Loèmeli un Balvu Amatniecîbas vidusskolas audzçkòu intervija ar Nikolaju Gorkinu, 3.vietu - Rugâju novada vidusskolas 11.klases intervija ar Margitu Ðtâli-Krçmeri, bet kâ oriìinâlâkâ novçrtçta Rugâju novada vidusskolas 9.klases intervija ar Mârîti Orniòu. Aktivitâtç pasaka, dzejolis,teika vai stâsts dzimtajai vietai, novadam 1.vietu izpelnîjâs teika Tâ radies Vectilþas nosaukums un ezeram pçdas forma, kuru iesniedza 8.klases skolçns Jânis Avotiòð. 2.vietu ieguva Dana Kuropatkina no Vîksnas filiâles 2.klases ar darbu Sprogu ezers, bet 3.vietu - Balvu pamatskolas 2.c klases audzçkne Evelîna Bule ar darbu Manam dzimtajam novadam. Atzinîbu saòçma Kriðjâòu filiâles 8.klases audzçkne Samanta Leitâne par teiku Kriðjâòu vçjð un Brieþuciema pamatskolas 7.klases teika par Brieþuciemu, bet darbu Nikur nau tik labi kuo muojas, kuru iesniedza Samanta Ðubrovska no Brieþuciema pamatskolas 6.klases, novçrtçja kâ oriìinâlâko. Apbalvoja arî pirmsskolas izglîtîbas iestâþu iesniegtos darbus. Teika Kubuls ceïa malâ, ko iesniedza Ieviòas grupa Bitîtes, ieguva 1.vietu, 2.vieta - Tilþas pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Zaíçnu grupas darbam Mûsu novadam, bet 3.vieta - Sienâzîða 5-6-gadîgo bçrnu grupas veikumam Mana grâmatiòa Balvu pilsçtai. Grûti bija izvçrtçt novadam raksturîgos suvenîrus, jo darbu bija daudz, turklât katrs - ar savu odziòu. Par labâko þûrija atzina lîmlapiòu ietvaru komplektu Visas dzîves krâsas Balvos, ko izgatavojuði Balvu Amatniecîbas vidusskolas tekstiltehnikas sintçzes pulciòa dalîbnieki, 2.vieta - Bçrzpils vidusskolas 7.klases skolnieces Brigitas Birkovas darbam Balvi Latvijâ un Vectilþas filiâles 9.klases skolnieces Maritas Jermacânes grâmatzîmei Balvu novads, 3.vieta - Tilþas internâtpamatskolas vizuâlâs un mâjturîbas pulciòa bçrnu kopdarbam Balvu vilks un Stacijas pamatskolas pulkstenim. Atzinîbu izpelnîjâs Rugâju novada vidusskolas 7.-9.klaðu audzçkòu suvenîru komplekts un Brieþuciema 9.klases suvenîrs - sveèturis Plaukstoðâ ûdensroze. Kâ oriìinâlâko novçrtçja Valsts tehnikuma audzçkòu kopdarbu Manai pilsçtai, bet speciâlbalvu saòçma Edgara Poïa Balvu ûdensroze. Kopvçrtçjumâ par labâko un aktîvâko visâs nominâcijâs þûrija atzina Vectilþas filiâles kolektîvu. Balvu novada Izglîtîbas, kultûras un sporta pârvaldes vadîtâja Nora Apine pauda cerîbu, ka ðâds pasâkums, kas ir paðu izlolots un notika pirmo reizi, varçtu kïût par jaunu tradîciju. Lappusi sagatavoja Z.Logina Foto - Z.Logina Foto - Z.Logina
Vietçjâs ziòas V Piektdiena 2014. gada 21. marts 5. Atsaucoties publicçtajam Kaislîbas, dzîvojot zem viena jumta Vaduguns 4.marta publikâcijâs stâstîjâm par Balvu novada domes ârkârtas sçdç deputâtu pieòemto lçmumu reorganizçt Balvu Amatniecîbas vidusskolu, pieðíirot tai nosaukumu Balvu profesionâlâ un vispârizglîtojoðâ vidusskola. Cik pamatota ir reorganizâcija, ko tâ dos par ðiem un tamlîdzîgiem jautâjumiem laikrakstâ izteicâs deputâti, novada paðvaldîbas Izglîtîbas, kultûras un sporta pârvaldes vadîtâja Nora Apîne, savus viedokïus pauda arî Balvu Tâlâkizglîtîbas un cilvçkresursu attîstîbas centra direktore Maruta Castrova, Balvu Amatniecîbas vidusskolas direktore Sarmîte Cunska. Turpmâk nâkamâ direktora pârziòâ, kurð vadîs ðo iestâdi, bûs piecas struktûrvienîbas. Savu viedokli minçtâs tçmas sakarâ vçlçjâs izteikt arî izglîtîbas centra Rîgas Valsts tehnikums Balvu teritoriâlâs struktûrvienîbas vadîtâja ANTRA EIZÂNE. Ðobrîd viòa jau ievçlçta gan jaunâ vadoðâ amatâ - ar 1.aprîli strâdâs par pirmsskolas izglîtîbas iestâdes Pîlâdzîtis vadîtâju. Antrai Eizânei ir savi vçrojumi un atziòas, kas krâjuðies, vadot tehnikuma filiâli kopð 2011.gada un dzîvojot vienâ mâjâ ar Balvu Amatniecîbas vidusskolu. Varbût pietiek ziedojumu! A.Eizâne teic, ka viòa nepiekrît Balvu Amatniecîbas vidusskolas direktores Sarmîtes Cunskas teiktajam ( Vaduguns Nr.18., 4.marta publikâcija):...ïoti þçl, ka cilvçkus vçrtç nevis pçc viòu darbiem, bet acîmredzot pçc partiju piederîbas... A.Eizânei rodas jautâjums, vai, piemçram, paðreizçjâ Balvu Valsts ìimnâzijas direktore Inese Paidere patieðâm pieder pie valdoðâs partijas, kas ir Balvu novada paðvaldîbas vadîbâ? (Domâta centriskâ partija Latvijas Zemnieku savienîba.) Zinâms gan, ka ìimnâzijas direktore nesastâv nevienâ partijâ. A.Eizâne rosina atcerçties arî pirms èetriem gadiem notikuðo vakarskolas reorganizâciju. Toreiz nebija konkursa uz jauno direktora vakanci, bet amatniecîbas vidusskolas direktore, vienlaikus bûdama arî deputâte, Antrasprât, varçja bût ieinteresçta ðajâ reorganizâcijâ, jo skolas direktora atalgojuma lielums atkarîgs no skolçnu skaita. Un S.Cunska taèu balsoja par vakarskolas pievienoðanu Balvu Amatniecîbas vidusskolai. Toreiz nebût neòçma vçrâ mûsu rakstiskos un mutiskos iesniegumus, ar kâdiem griezâmies novada domç, nostâjoties pret vakarskolas reorganizâciju. Bet tagad S.Cunska, saskaroties ar Balvu Amatniecîbas vidusskolas reorganizâciju, izsakâs, ka ðis lçmums ir sasteigts, nepârdomâts un neprofesionâls, vçrtç A.Eizâne. Viòasprât, lçmums par amatnieku reorganizâciju tomçr tapis zinâmâ procesâ. Jau pçrngad interneta vietnç bijusi aptauja par profesionâlâs izglîtîbas skolas nepiecieðamîbu Balvos. 82% iedzîvotâju nobalsojuði par jaunas mâcîbu iestâdes profesionâlâs skolas izveidi. Notikusi arî konference ar Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas pârstâvja, uzòçmçju piedalîðanos. Tomçr pçc tam ðis jautâjums it kâ apstâjies. A.Eizâne uzskata, ka, beidzot Balvu Amatniecîbas vidusskolu, jaunieðiem lîdz ar vidusskolas atestâtu vajadzçtu saòemt arî zeïïa diplomu. Augstâkstâvoðas personas uz ðo viòas jautâjumu atbildçjuðas, ka viss atkarîgs no skolas nolikuma prasîbâm. Vai ir pareizi saukties par amatniecîbas vidusskolu, ja gadâ ar zeïïa diplomu skolu beidz tikai lîdz 30% audzçkòu? Vajadzçtu papçtît pçdçjo desmit gadu statistiku, kâdus dokumentus skolçni saòem, beidzot mâcîbu iestâdi. Manuprât, ðo skolu sen jau vajadzçja pârdçvçt par Balvu Vispârçjâs vidçjâs un amatniecîbas vidusskolu, uzskata A.Eizâne. Tâ, viòasprât, reizç bûtu gan vispârçjâs vidçjâs, gan amatu izglîtîbas realizçðana, un tas atbilstu realitâtei. Procentuâli visvairâk - aptuveni 70% skolçnu - beidzot skolu, taèu saòem atestâtus par vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas ieguvi. Savulaik amatnieku pastâvçðanai ziedoja vakarskolu, varbût nevajadzçtu tagad noziedot vçl arî Balvu Tâlâkizglîtîbas un cilvçkresursu attîstîbas centru, ko vada darbîga un radoða direktore? ir Antras Eizânes uzskats. Latvietis latvietim... Antrai Eizânei ir vçlme izteikt arî vçrojumus par pedagogu savstarpçjo sadarbîbu un attiecîbâm, kâdas valdîjuðas, kopð viòa kïuva par tehnikuma filiâles vadîtâju. Konkrçti, par direktores Sarmîtes Cunskas gâjieniem. A.Eizâne treðo gadu vada Rîgas Valsts tehnikuma struktûrvienîbu Balvos, kas Vadîtâja. Antra Eizâne, strâdâjot Rîgas Valsts tehnikuma Balvu struktûrvienîbâ, ir izbrînîta un sarûgtinâta par situâcijâm, kas bijuðas saskarsmç ar Balvu Amatniecîbas vidusskolas vadîbu. atrodas Vidzemes 28, turpat kur amatnieku vidusskola. Nebijâm vçl ienâkuði ðajâ namâ, kad dzirdçju direktores izteikumus par sevi,- viòa celðot koridorâ starpsienu, ja par vadîtâju strâdâs Eizâne, atceras Antra. Tâpat viòa atceras daþâdas situâcijas, ko darbdienu steigâ norijusi, bet kas neaizmirstas. To, ka 2012.gada jûnijâ atslçdza internetu nepainteresçjoties, kâ strâdâs tehnikuma audzçkòi lîdz mâcîbu gada beigâm. Bijuðas arî sadzîviska rakstura nesaskaòas. Bet visvairâk aizskâra S.Cunskas runas audzçkòu vidû, ka viòiem nav vçrts te nâkt un mâcîties, jo struktûrvienîba tikpat vairs ilgi nepastâvçs, ka labâk mâcîties pusgadu ilgos bezdarbnieku grâmatveþu kursos, nevis Rîgas Valsts tehnikuma programmâ. Tas ïaunums un nepatika pret mani acîmredzot ir no vakarskolas reorganizâcijas laika. Izlietu ûdeni nesasmelsim. Bet kâpçc tam vajadzçja turpinâties arî pçc mûsu ienâkðanas Vidzemes ielâ 28? jautâ Antra Eizâne. Tâ, lûk, 2012.gada augustâ skolas pieòemðanâ Izglîtîbas pârvaldes vadîtâja Iveta Tiltiòa informçjusi, ka Rîgas Valsts tehnikums varçs izmantot BAV mâcîbu bâzi. Taèu ðî paða mâcîbu gada laikâ maijâ un jûnijâ mums vairs neizsniedza sporta inventâru. Kad atkârtoti uzrakstîjâm iesniegumu jau Norai Apînei, sporta stundas norit normâli, stâsta tehnikuma struktûrvienîbas vadîtâja. Bija rakstîta vçstule un vâkti paraksti no BAV pedagogiem, tehniskâ personâla ar sûdzîbu pret Antru Eizâni, ka viòa neatbilst ieòemamajam amatam, ko iesniedza Rîgas Valsts tehnikuma vadîbai Rîgâ. No kolçìiem uzzinâju, kâdâ veidâ ðî sûdzîba bija rakstîta un kâ tai vâkti paraksti. Bija kolçìi, kuri zvanîja un atvainojâs, citi stâstîja, ka paraksti vâkti stundu laikâ un nav varçjuði iedziïinâties rakstîtajâ, vçl kâds parakstîjis, jo tâ likusi direktore, stâsta Antra. Viòas atbilde uz ðo procesu ir: Jâ, arî 1949.gadâ latvietis latvieti uz Sibîriju aizsûtîja. Direktore Cunska ir pedagoìe ar lielâku pieredzi, ar vadîtâjas stâþu. Gaidîju no viòas pretimnâkðanu un izpratni problçmsituâcijâs, kad nepareizi (neizskatîgi) pielikâm tehnikuma nosaukuma plâksni pie sienas. Bet to risinâja, pârliekot nosaukumu un piestiprinot ar lîmlentu. Neaprunâjoties, nesniedzot padomu, atzîst A.Eizâne. Vçl viòa stâsta, ka svçtâ miera labad no tehnikuma vadîbas puses nav celti iebildumi par angïu valodas skolotâjas nedçïu ilgu prombûtni braucienâ uz Nîderlandi COMENYS projektâ, kuru organizçja BAV, lai gan tehnikuma audzçkòiem bija jâgatavojas centralizçtajam eksâmenam angïu valodâ. Ðâdas situâcijas viòa varçtu uzskaitît vçl un vçl. Sava pedagoìiskâ darba laikâ esmu strâdâjusi vienâ mâcîbu çkâ ar Ilonu Naïivaiko, Òinu Leli, Terçzi Èudarkinu. Bet situâciju, kâda veidojâs Balvu Amatniecîbas vidusskolâ, piedzîvoju pirmo reizi. Nekad neesmu strîdçjusies ar amatniecîbas vidusskolas direktori. Vecâki man mâcîja bût iecietîgai un pacietîgai pret gados vecâku cilvçku. Manas galvenâs rûpes vienmçr bijuðas, lai normâli ritçtu mâcîbu darbs skolâ, ir Antras Eizânes atziòa. No redakcijas. Gatavojot ðo publikâciju, redakcija vçlçjâs ar to iepazîstinât Balvu Amatniecîbas vidusskolas direktori Sarmîti Cunsku. Diemþçl viòa nevçlçjâs uzklausît þurnâlisti un pârtrauca telefonsarunu. Meklçjam atbildi Kur meklçt licencçtus veterinârârstus? Rugâju novada iedzîvotâja lûdz nosaukt privâtpraktizçjoðus veterinârârstus. Gribçtu zinât konkrçtus veterinârârstus, pie kuriem var droði griezties, lai saòemtu palîdzîbu. Kopumâ esmu apmierinâta ar ðiem pakalpojumiem, taèu vienmçr var vçlçties ko labâku, viòa teica telefonsarunâ redakcijai. PVD Ziemeïlatgales pârvaldes vadîtâja MÂRÎTE ÒUKÐA atzîst, ka sen beidzies laiks, kad veterinârârsts ir piesaistîts un darbojas tikai kâdâ noteiktâ lauku teritorijâ. Laukos iedzîvotâji var sadarboties ar jebkuru sev tîkamu speciâlistu un, ja ir vçlçðanâs, veterinârârstu var arî mainît. M.Òukða ganâmpulku îpaðniekiem iesaka noskaidrot, vai dakterim ir atïauja darboties - oficiâla licence ðim darbam. To var noskaidrot Pârtikas un veterinârajâ dienestâ. Nav izslçgts, pieïauj pârvaldes vadîtâja, ka laukos strâdâ un ðos pakalpojumus sniedz arî speciâlisti bez oficiâlas licences. Veterinârârstiem ir jâmâcâs, jâpaaugstina kvalifikâcija un noteikti jâizòem licence, lai viòi drîkstçtu strâdât oficiâli, uzsver M.Òukða. Publicçjam privâtpraktizçjoðu veterinârârstu sarakstu un tâlruòus. Ðo informâciju sniedz PVD Ziemeïlatgales pârvaldes vecâkâ referente Zaiga Zute. Rugâju novadâ: Raitis Blaums - 26043028, Ârija Freimane - 26441302, Inese Griestiòa - 29365740, Astrîda Tûmiòa - 28653641, Maija Vidomska - 28337843. Baltinavas novadâ: Emerita Graudumniece - 29121506. Viïakas novadâ: Rita Keiða - 26562803, Benedikta Motresku - 28694808, Inese Prava - 26422752, Silvija Strupka - 29419102. Kas strâdâ Samarieðu apvienîbâ Balvos? Lasîjâm laikrakstâ par neredzçtâm automaðînâm, kas brauks pie cilvçkiem uz laukiem. Gribçtos zinât arî darbiniekus, kuri strâdâs Samarieðu apvienîbâ Balvos un brauks pie iedzîvotâjiem, lai sniegtu aprûpes pakalpojumus. Samarieðu mçríis - nodroðinât lauku cilvçkiem iespçju dzîvot vecumdienâs savâs mâjâs un saòemt pilnvçrtîgu aprûpi arî tad, ja ðiem cilvçkiem nav iespçju izmantot ûdensvadu, nav sadzîves çrtîbu vai arî spçju sevi pienâcîgi aprûpçt. Samarieðu apvienîbas Balvu nodaïu vada Karîna Vecâ. Uz laukiem pie iedzîvotâjiem brauks un aprûpes pakalpojumus sniegs aprûpçtâja tehniíe Solvita Supe, aprûpçtâji ðoferi Dmitrijs Haluss un Aleksejs Krastiòð, aprûpçtâjas mediíes Dzintra Miðka un Iveta Pasiènika. Oficiâli aprûpes pakalpojumi sâksies ar aprîli. Tagad, martâ, Samarieðu apvienîbas Balvu nodaïas darbinieki apciemo Balvu novada lauku iedzîvotâjus ar mçríi iepazîties. Pçc Sociâlâ dienesta iesniegtajâm ziòâm mâjas aprûpes pakalpojumi bûs vajadzîgi aptuveni 40 pagastu iedzîvotâjiem. Vadîtâja K.Vecâ stâsta, ka vairums cilvçku, ar kuriem viòi tikuðies, samarieðu ieraðanos uzòem ar izpratni un par jauno pakalpojumu ir dzirdçjuði. Viòi arî uzdod jautâjumus, pastâsta par sevi un savâm vajadzîbâm. Vairums veco cilvçku izsaka prieku, ka viòiem bûs iespçja laukos nomazgâties. Vadîtâja uzskata, ka ðâda iepazîðanâs, pirms lielâ samarieðu maðîna ierodas lauku sçtâs pie cilvçkiem, dod iespçju izvairîties no pârpratumiem, nevajadzîgiem pârsteigumiem vai uztraukuma. Balvu nodaïas darbinieces. Latvijas Samarieðu apvienîbas prezentâcijâ Balvos varçja apskatît automaðînas un tur uzstâdîtâs iekârtas, kâ arî iepazît darbiniekus. Attçlâ: Balvu nodaïas vadîtâja Karîna Vecâ un aprûpçtâja tehniíe Solvita Supe (priekðplânâ). Foto - M.Sprudzâne Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne
6. V Piektdiena 2014. gada 21. marts Brîvbrîdis Ekspresintervija Obligâtais iknedçïas rituâls pirts un baznîcas apmeklçjums Ar velosipçdiem Vai jûs bûtu gatavi pârdot visu savu laika gaitâ sarûpçto iedzîvi, atteikties no stabila un labi apmaksâta darba, lai ar velosipçdiem dotos neprâtîgâ, piecus mçneðus ilgâ ceïojumâ uz Indiju? Paredzu, ka lielâkâ daïa, atbildot uz ðo jautâjumu, teiktu: nç. Taèu balvenieði KASPARS un VIESTURS MISIÒI un Kaspara draudzene UNA BAUFALA, daudz neprâtojot, piepildîja savu sapni, metoties galvu reibinoðâ un emocijâm pârbagâtâ piedzîvojumâ. Tagad viòu kontâ vairâk nekâ 5300 ar velosipçdu mçrotu kilometru pâri plaðajai Indijai un gatavs plâniòð jaunam ceïojumam. JANA KOMANE, Pansionâta Balvi direktore Kâ un cikos sâkas Tavs darbdienas rîts? -Parasti rîts sâkas pulksten 7 ar brokastîm un pârçjâm rîta stundai piederoðajâm procedûrâm. Taèu divreiz nedçïâ, kad meitai skolâ ir nultâ stunda, mums ir tâ sauktais agrais rîts. No mâjâm, kâ ierasts, izbraucam ap pulksten 8.00 (lîdz Balviem jâmçro 25 kilometri, turklât vienmçr jâòem vçrâ laika apstâkïi), bet darbdiena sâkas pulksten 8.30 no rîta. Cik daudz laika rîta cçlienâ vajag, lai sapostos uz darbu? -Man kâ armijniekam - priekð sevis 5 minûtes! Kâds ir Tavs sapòu braucamrîks? -Tâ ir jauna automaðîna, labâk kaut kas no BMW 6. vai 7. sçrijas. Kaut gan, ja jâsaka godîgi, tikpat labi tas varçtu bût jebkuras markas auto ka tikai vismaz kâdu laiku nevajadzçtu domât par tâ remontu. Kâ izskatîtos Tava sapòu mâja? -Man jau ir sava sapòu mâja, tikai gribçtos to uzfriðinât, paremontçt un uzlabot ar skaistiem apstâdîjumiem! Kurâ diennakts laikâ jûties vislabâk? -Pçc dabas esmu pûce, tâpçc labi jûtos vakaros, bet slikti - no rîtiem, kad jâceïas. Katrs rîts man ir liels izaicinâjums. Piekrîti uzskatam, ka ceïð uz vîrieðu sirdi iet caur vçderu? -Varbût kâds nebûs ar mani vienisprât, taèu ðíiet, ka jebkurð cilvçks paçdis ir mîïâks. Vîrieði - izteikti! Tava pavasara veselîbas recepte? -Vairâk svaiga gaisa un saules! Arî kâds komplekso vitamînu kurss noteikti noderçtu visiem. Ko mçs çdam? Viena íîmija! Ko parasti dari, pârnâkot mâjâs no darba? -Nokrîtu uz gultas pie televizora. Bet, ja runâjam nopietni, gatavoju vakariòas ìimenei, lai visi kopâ pie galda varam pârrunât, kâ kuram pagâjusi diena. Ja atliek laiks, cenðos apciemot draudzenes. Nevaru nepieminçt, ka jâvelta uzmanîba maniem uzticamajiem trijiem franèu buldogiem, kuri cîtîgi sagaida katru dienu. Ja loterijâ vinnçtu iespaidîgu naudas summu, kâds bûtu Tavs pirmais pirkums? -Droði vien tas bûtu ceïojums visai ìimenei. Kauns atzîties, bet nekur îpaði tâlâk par Latviju neesmu bijusi (skolas laikâ - Maskavâ, Ïeòingradâ, pirms gada - ar kolçìiem Baltkrievijâ), tâpçc brauktu, vienalga kur. Protams, gribçtu apceïot un ieraudzît dzîvç kâdu no siltajâm zemçm, piemçram, Indiju. No kâda çdiena vai dzçriena nespçtu atteikties pat pusnakts stundâ? -Man ïoti garðo bietes visâs variâcijâs - vârîtas, marinçtas, arî salâtos. Izòçmums ir bieðu sula, par kuru neesmu sajûsmâ. Kâds bija Tavs mîïâkais un nîstâkais priekðmets skolas laikâ? -Patika un padevâs gandrîz visi priekðmeti, îpaði matemâtika, fizika, latvieðu valoda, vçsture, rasçðana un, protams, sports. Priekðmetu, kas negâja pie sirds, var teikt, nebija ja nu vienîgi darbmâcîba, kad kaut kas bija jâðuj. Esi viegli aizkaitinâma? -Tâ varçtu teikt, taèu savâ vecumâ esmu iemâcîjusies sevi savaldît. Cenðos smaidît pat tad, kad esmu dusmîga. Ko labprâtâk izvçlies iet ciemos vai uzòemt ciemiòus? -Ja jâatbild, protams, teikðu, ka iet ciemos, taèu tikpat ïoti man patîk uzòemt ciemiòus gan darbâ, gan mâjâs. Ar kuriem Latvijâ pazîstamiem cilvçkiem labprât satiktos un parunâtos? -Man dzîvç paveicies, jo ïoti bieþi tiekos ar gudriem un pieredzes bagâtiem cilvçkiem daþâdâs jomâs. Taèu labprât izmantotu izdevîbu parunâties ar Lembergu, Sudrabas kundzi, arî Raimondu Paulu. Tavi iknedçïas svarîgâkie rituâli? -Darba dienâs tas noteikti ir darbs, bet brîvdienâs obligâts pasâkums ir pirts un baznîcas apmeklçjums. Bez tiem nekâ! Daudzi jautâs, kâpçc par ceïoðanas transporta lîdzekli izvçlçts tieði velosipçds. Izrâdâs, Kaspars ar Unu ðo ideju noskatîja Spânijâ, kur tâdâ veidâ ceïo daudzi, un viòiem tâ iepatikâs. Bet par to, kâ tas viss notika, uzzinâsim, nedaudz ieskatoties Kaspara Misiòa rakstîtajâ blogâ. Lai iegûtu ko jaunu, jâatsakâs no vecâ Ðodien ir 1. septembris. Un ir tieði 30 dienas lîdz manai pçdçjai darba dienai Bitç. 11. oktobrî mçs es un divi man tuvi cilvçki - dosimies uz lidostu, lai pçc diviem lidojumiem vçl nakts melnumâ nonâktu Indijas galvaspilsçtâ Deli. Mûsu mçríis ir, neko daudz neplânojot un bez steigas, vairâku mçneðu laikâ ar velosipçdiem apceïot ðo tâlo, noteikti interesanto un pavisam savâdâko valsti. Pa taisno no ziemeïiem lîdz dienvidiem tie ir aptuveni 4000 kilometri, taèu cik taisns bûs ceïð pa kalniem un tuksnesi? Aizbrauksim un uzzinâsim. Uz visu dzîvi Indijâ nepaliksim (mammas mierîgi nopûðas), tûristu vîza Latvijas pilsoòiem ir uz 6 mçneðiem. Pçc tam vismaz uz 2 mçneðiem ir jâatstâj valsts. Ko tâlâk? Tas bûs atkarîgs tikai no mums, jo, ja kaut ko gribas un par to cînâs, tad viss ir iespçjams. Pirms pusotra gada ar Unu izdomâjâm, ka nâkamâ gada (2013. g.) vasarâ vai rudenî brauksim prom uz ilgâku laiku. Nevis tâpçc, ka kaut kas bûtu slikti, bet lai padzîvotu citur un redzçtu, kâda ir dzîve citur. Konkrçta galamçría nebija, tikai pârliecîba, ka vajadzçtu to izdarît. Pagâja vasara. Rudenî noskrçju savu pirmo maratonu. Gribçju un izdarîju to. Jauno gadu gribçjâm pavadît citâdâk. Izdomâjâm un aizbraucâm uz Stambulu. Janvâra sâkumâ, atmetot ai, vai vispâr vajag domas, nopirkâm biïetes uz Madridi un pavasarî kopâ vçl ar manu mammu, brâli un draugu devâmies Santjago ceïâ. Paralçli tam visu ðo laiku mazâk un vairâk nopietni lasîjâm par darba iespçjâm ârzemçs. Un tad ðîs vasaras sâkumâ, daþas nedçïas pçc Spânijâ pieveiktâ Santjago ceïa, es teicu Unai: Braucam ar riteòiem pa Indiju? Atliekam naudu tik, cik tagad sanâks, un braucam? Atbilde bija: OK. To paðu jûlijâ jautâju brâlim. Atbilde pçc neilgâm pârdomâm bija: OK. Nu OK! Tâ pçc pâris nedçïâm tika nopirktas avio biïetes, sarunâts darbâ par aizieðanu un uzsâkta vakcinçðanâs. Kaspars atklâj,- kad ceïojums bija saplânots un visi sapratuði, ka tas patieðâm notiks, pâròçma sajûta, it kâ bûtu laimçts miljons. Lîdz ðim gan jaunietim vçl nav gadîjies to laimçt, bet viòð ir pârliecinâts, ka vçl ir laiks. Tas ir brîdis, kad zini, ka tas nav nekâds spama e-pasts, bet viss ir pa îstam un drîz to varçsi saòemt. Tâ ir sajûsma par jauno pieredzi, kas gaidâma. Vçl? Vçl, protams, pâròem bailes no nezinâmâ, uztraukums, þçl pamest visu ierasto. Tomçr, lai iegûtu ko jaunu, ir jâatsakâs no vecâ, un tas ir tikai normâli. Mçs nekur nepazûdam, tikai nolçmâm aizbraukt paskatîties, kâ ir tur, stâsta jaunietis. Latvijâ atstâja desmito daïu mantas Jautâti, vai lîdz Indijas braucienam kâdam no visiem trim jau bija lîdzîga pieredze tik ilgâ ceïojumâ, jaunieði teic nç. Arî finansiâlu iekrâjumu nebija, vien ideja un vçlme to îstenot. Kaspars stâsta, ka galvenais bija pârkâpt pâri savâm bailçm, uztraukumiem un darît. Ar ceïoðanu saslimâm gadu pirms ðîs idejas raðanâs. Tad pirmo reizi ar Unu devâmies uz ârzemçm, uz Itâliju un Portugâli. 12 dienu ceïojumu noorganizçjâm paði. Svarîgâkais, ko ieguvâm no ðî brauciena, bija pârliecîba par to, ka tas ir izdarâms paðu spçkiem. Paði varam rezervçt biïetes, paði varam atrast naktsmâjas ârzemçs, izplânot aktivitâtes un apskates objektus, paði varam bût sev gan tûrisma aìentûra, gan arî gids. Ilgâkais laiks, ko pavadîjâm prom no Latvijas, bija divas nedçïas, teic Kaspars. Arî gatavojoties tâlajam Indijas ceïojumam, nebija laika baidîties. Vajadzçja pirkt biïetes, domât par to, ko òemt lîdzi, vakcinçties (tam visam vajadzçja 2,5 mçneðus), pabeigt visas lietas Latvijâ (atteikties no dzîvokïa, sarunât darbâ par aizieðanu un saplânot visu mantu pârdoðanu). Kaspars smaidot saka: Ja, ievâcoties Rîgas dzîvoklî, mantas uz to atvedâm ar busiòu, tad aizbraucot, Latvijâ atstâjâm labi ja desmito daïu no visa. Nolçmâm izmantot ðo iespçju kâ restartu, jo nav ko pieíerties mantâm! Vienîgais, ko jaunieði pârbaudîja pirms doðanâs uz Indiju un pirms galçjâ lçmuma pieòemðanas, bija tas, vai ðî ir droða valsts. Viòi teic,- televîzijâ var dzirdçt daudz ko, tikpat daudz var izlasît interneta ziòu portâlos, taèu ðoreiz vairâk interesçja cilvçku pieredze. Lasîjâm par citu velosipçdistu un citu mums lîdzîgo ceïotâju pieredzi, un tâ atðíîrâs pilnîbâ, kaut gan gandrîz vienmçr tâ bija pozitîva, pieredzç dalâs Kaspars. Uz kurieni? Uz netîro Indiju? Kaspars, Viesturs un Una atminas, ka pagâjuðajâ vasarâ, kad visiem teica, ka oktobrî lidos uz Indiju, reakcija par viòu plânu bija daþâda. Turklât gandrîz visi bija pârsteigti par galamçría izvçli. Indija?! Tur ir netîrs. Tur ir bîstami. Tur nebrauktu pat uz nedçïu. Zinât, ka Indijâ viòi met upçs cilvçku lîíus? Ok, uz Indiju, bet nu ar velosipçdiem? Uzskaitîjumu varçtu turpinât vçl un vçl. Taèu no idejas realizçðanas tas Kasparu, Unu un Viesturu neatturçja. Viòi aizbrauca, jo Indija piesaistîja ar savu izmçru. Milzîga un ïoti daþâda valsts. Daudz cilvçku, ïoti atðíirîga un daþâda daba Himalaji ziemeïos, tuksnesis rietumos, Indijas okeâns apkârt krietnai valsts daïai. Visi trîs esam jaunieði, kuriem interesç daba, nevis pilsçtas (muzeji, tempïi, iepirkðanâs). Mums patîk skaisti skati, bûðana pie dabas. Lîdz ar to Indijas plaðums likâs tieði laikâ, atklâj Kaspars. Lûk, ko par Indiju Kaspars raksta savâ interneta dienasgrâmatâ: Indija ir ïoti liela valsts. 3214 kilometri pa taisno no ziemeïiem lîdz dienvidiem un 2933 kilometri no austrumiem lîdz rietumiem. Tomçr, neskatoties uz to, prom no civilizâcijas (cilvçkiem, veikaliem, benzîntankiem) un ârâ no mobilo sakaru zonas tikt samçrâ grûti. Ja arî bûs kâda diena, kad 10 vai 20 kilometrus tu neredzçsi nevienu benzîntanku vai veikaliòu, tas nenozîmç, ka tur, kaut kur 100 metrus tâlâk no ceïa, nav cilvçku. Indijâ tomçr ir vairâk nekâ 1,2 miljardi iedzîvotâju. Lîdz ar to ne mçs palikâm bez dzeramâ ûdens, ne bez çdamâ, ne nakðòoðanas iespçjâm. Ûdenim mums bija arî speciâlas attîrîðanas tabletes ekstremâliem gadîjumiem, realitâtç ûdeni bez maksas uzpildîjâm benzîntankos vai pirkâm veikalos. Vismaz cepumi un augïi ir visâs bodîtçs. Viesnîcu atrast arî var. Mums bez iepriekðçjâs rezervâcijas to izdevâs izdarît vairâk nekâ 100 vietâs, bieþi vien ïoti âtri. Indija ir ïoti daþâda valsts. Valsts ir sadalîta 28 ðtatos un 7 teritorijâs, tajâ ir divas oficiâlâs valodas - angïu un hindi, un vairâk nekâ 20 reìionâlâs. Turklât reìionâlajâs valodâs runâ daudzi miljoni valsts iedzîvotâju, nevis piecas tantes kâdâ pagastâ. Kâ sarunâjas divi indieði no daþâdâm valsts daïâm? Ïoti iespçjams, ka angliski, jo ðî valoda viòiem ir vienojoðâ. Ïoti izplatîta ir angïu valodas un savas vietçjâs valodas jaukðana kopâ. Arî televîzijâ reklâmas mçdz bût pa pusei angliski, pa pusei hindi. Ja mçs bûtu bijuði vien Deli un daþu simtu kilometru attâlumâ, teiktu, ka Indija ir ïoti, ïoti netîra. Ja tikai kalnos domâtu, ka pçrtiíi Indijâ skraida apkârt vçl vairâk, nekâ govis. Ja tikai rietumu ðtatos Punjab un Haryana Indija mums liktos samçrâ maz apdzîvota. Ja tikai Rajasthan ðtatâ Indija mûsu domâs bûtu veìetârieðu valsts. Savukârt esot tikai Goa vai kâdâ no Keralas ðtata tûristu iecienîtajâm vietâm, mçs domâtu, ka uz Indiju brauc tikai krievu tûristi un te viss pielâgots viòiem (viss rakstîts arî krievu valodâ). Apmeklçjot vien Èenaju un tâs apkârtni, stâstîtu visiem, cik Indijâ viss ir smirdîgs. Tur, stundu pastaigâjoties, saskaitîsi vismaz 10 vîrieðus, kuri èurâ uz ielas, bet upes un pludmale ir briesmîgâkâ vieta, kur atrasties. Indija tieðâm ir ïoti daþâda. Ar atðíirîgu valodu daþâdâs vietâs, atðíirîgiem çdieniem, atðíirîgiem cilvçkiem, atðíirîgiem likumiem un tikumiem. Te netrûkst vietu, kur aizmirsîsi, ka vispâr esi Âzijâ. Un ir daudz vietu, kur lîdz jebkam rietumnieciskam tev bûs jâbrauc kilometru kilometri. Vienojoðais viss attîstâs, kïûst tîrâks un rietumnieciskâks. Tradicionâlais tiek saglabâts. Indija ir droða valsts. Salîdzinâjumam: man tâ liekas tikpat droða kâ Vecrîga. Vienîgi Vecrîgâ, atstâjot ârâ velosipçdu uz vairâkâm diennaktîm, to varçtu arî vairs neieraudzît. Indijâ mûsu velosipçdi 95% no visâm naktîm stâvçja ârâ, daþas reizes, kad nakðòojâm teltî, arî ar visâm somâm. Bilance: pazuduðas 2 íiveres un 3 aizmugurçjâs lampiòas. Ejot pa ielu, sajûtas ir lîdzîgas kâ Rîgâ. Viss ir mierîgi, lîdz ieraugi tos pâris, tavuprât, aizdomîgos cilvçkus. Tu paej tiem garâm, un atkal viss ir mierîgi. Sâkotnçji diskomfortu var radît nemainîgi lielais cilvçku daudzums visapkârt, bet pie tâ pierod.
8. Svçtdiena, 30.marts Vârdadienu svin: Nanija, Ilgmârs LTV 1 6.02 Vides fakti. 6.35 LV jaunatklâðanas raidîjums TE!. 7.30 Es un skola. 8.00 Animâcijas filmas. 9.05 Kas te? Es te! 9.35 Animâcijas filma. 10.00 Mârvijs Hemmers. Nacionâlâs ìeogrâfijas pasaule. 10.25 Lanþevçna burvju triki 3. 2.sçrija. 10.55 Montija Dona franèu dârzi. Dok. daudzsçriju 12.00 Dievkalpojums. 13.00 Vertikâle. 13.30 Daudz laimes! 14.30 Latvijas ðlâgeraptauja 2014. 15.30 Kas var bût labâks par ðo? 16.00 Íepa uz sirds. 16.30 Mîla savvaïâ. Dok. 17.30 Dzintara puse. 18.00 Dienas ziòas. 18.20 Province. 18.50 Mîlestîbas dârgâ cena. 20.30 Panorâma. 21.40 Agata Kristi. Erkils Puaro 13. 23.20 Liels, lielâks, lielâkais. Dok. daudzsçriju 0.15 XXV Vispârçjie latvieðu dziesmu svçtki un XV Deju svçtki. Koncerts Jâzepam Vîtolam - 150. 3.00 Jâzepam Vîtolam - 150. Ar noðu lapu un makðíeri. Dok. 3.55 Grupas Pçrkons koncerts Sapumpurots zars. LTV 7 6.05 Mikrofona dziesmas. 7.35 Animâcijas filma. 7.50 Rûpes par tevi. 8.10 Komercdarbîba ðodien. 8.30 Reìionâlâ attîstîba Latvijâ. Agro 2014. 8.50 Skatpunkti. Televeikala skatlogs. 9.10 Nedçïas apskats. 9.30 Darbs. Izglîtîba. Karjera. 9.50 Aktualitâtes. Televeikala skatlogs. 10.10 Vârds uzòçmçjiem. 10.30 Tavs auto. 11.00 Uz meþa takas. 11.30 Autosporta programma nr. 1. 12.00 Zebra. 12.15 Amazone ar Brûsu Periju. Dok. daudzsçriju 13.15 Eiropa koncertos. 4.sçrija. 14.10 Sapòu viesnîca. Taizeme. 15.45 Mana virtuâlâ sirds. Dok. 16.00 Lielais cirks 11. 17.00 Latvijas meistarsacîkstes volejbolâ. Tieðr. 19.05 Nozagtâ identitâte. Trilleris. 20.45 Lilîhammera 2. 21.40 Dikte. 22.35 Jaguâra kakts. Dok. 23.55 Kad iejaucas mîlestîba. Romantiska komçdija. 1.35 Pasaules stâsti. Deutsche Welle þurnâls. 2.05 Kamerûna. Dok. 2.35 Labâkâs latvieðu mûzikas izlase. Mikrofona dziesmas. 4.05 Animâcijas filma. 4.10 VTB vienotâs lîgas spçle. VEF Rîga - Astana. LNT 5.00 Likums un kârtîba 8. 5.45 Animâcijas filmas. 6.20 Dzimuði policisti. 7.10 Nedçïa novados. Kopsavilkums. 7.40 Animâcijas seriâls. 8.25 Raþots Eiropâ 2. 9.00 LNT brokastis. 11.00 Fiðeres kundzes izmeklçðanas noslçpumi. 12.05 Herijas likums. 13.00 Atpakaï pie ìimenes. Romantiska drâma. 14.50 Es nezinâju, ka esmu stâvoklî 3. Dok. 15.40 Dzintara dziesmas 2. 16.40 Dauntonas abatija. 17.50 Ziòas seðos. 18.00 Greizais spogulis. 20.00 LNT ziòas. Top 10. 21.00 Dâmu paradîze. 22.10 Dzelzs lçdija. Drâma. 0.15 Atpakaï pie ìimenes. Romantiska drâma. 1.50 Dauntonas abatija 2. 2.45 LNT brokastis. 4.15 Animâcijas seriâli. TV 3 5.00 Kobra 6. 5.45 Sazvçrestîba. 6.40 Animâcijas seriâli. 8.15 Kinomânija 5. 8.50 Mâmiòu klubs. 9.25 Smieklîgâkie videokuriozi 20. 10.00 Superbingo. TV spçle. 11.00 Valstî viss ir kârtîbâ! 11.35 Iepirkðanâs pavçlnieces. 13.40 Dzîvâs lelles 3. 14.50 Pçdçjais îstais vîrs. Komçdij 15.20 Kâ pieradinât pûíi. Animâcijas 17.10 Dika un Dþeinas draiskulîbas. Kriminâlkomçdija. 19.00 Nekâ personîga. 20.00 Izklausies redzçts. TV ðovs. 22.35 Koriolâns. Kara drâma. 1.05 Baiïu skaòa. Trilleris. 2.45 Kobra 6. 3.35 Dzîvâs lelles 2. 4.30 Mitjaja stâstiòi. PBK 5.55, 9.00, 11.00 Ziòas. 6.05 Spçlçjiet, harmonikas! 6.40 Laiks pusdienot! 7.15 Kalpoju tçvijai! 7.45 Animâcijas filmu seriâli. 7.55 Veselîba. 9.20 Dmitrija Krilova piezîmes. 9.35 Kamçr visi ir mâjâs. 10.20 Fazenda. 11.30 Dzîve nav pasaka. 12.40 Astoòi pirmie randiòi. Komiska melodrâma. 14.30 X faktors. Realitâtes ðovs. 20.00 Laiks. 21.10 Mats matâ! Ðovs. 0.20 Medîbu nacionâlâs îpatnîbas ziemas sezonâ. Komçdija. 1.50 Nosvçrti un laimîgi 2. 4.20 Divpadsmit krçslu. Komçdija. 5.35 Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. RTR ROSSIJA 4.40 Ja tu neesi kopâ ar mani. 7.55 Pats esmu reþisors. 8.40 Rîta pasts. 9.20 Vietçjais laiks. Vçstis no Maskavas. Nedçïas notikumi pilsçtâ. 10.00, 13.00 Vçstis. 10.15 Jevgeòija Petrosjana Smieklu panorâma. 10.45 Dzîvnieku pasaulç. 11.20 Viòð, viòa un bçrni. 13.20 Mosfiïm. 90 soïu. Veltîjums kinostudijas jubilejai. 13.40 Viesis no kamîna. 15.30 Pieci gadi un viena diena. 17.35, 2.40 Atïauts smieties! 19.00 Nedçïas vçstis. 20.30 Tu bûsi mana. 22.30 Svçtdienas vakars kopâ ar Vladimiru Solovjovu. 0.20 Gaidot pavasari. 2.15 Ceïð mâjup. 3.50 Smieklu istaba. TV 5 5.00 Nakts mûzika TV5. 7.30 Dþoisa Meijere. Prieka pilna dzîve. 8.00 Kino detaïâs. 9.00 9.15 Mâjas restorâns. Kulinârijas ðovs. 10.15 Svîtrainâ laime. 11.20 Veselîbas âbece. 11.50 Gribu mâjâs! 12.20 Dzîves îstenîba. Dok. 12.55 Personîgas lietas. 13.50 14.05 Universâls skatuves mâkslinieks. Muzikâls ðovs. 16.05 Es, laimîgâ. 18.00 Glâbiet mûsu ìimeni! 20.00 Septiòpadsmit pavasara mirkïu. 21.05 Atïauts smieties! 23.15 Prohindiâde jeb Skrçjiens uz vietas. Komçdija. 1.00 Mâjas restorâns. Kulinârijas ðovs. 1.55 Svîtrainâ laime. 2.50 Kino detaïâs. 3.40 Nakts mûzika TV5. Balvos 25.martâ plkst. 11.00 atceres pasâkums komunistisko represiju upuru piemiòai pie Abrenes apriòía komunistiskâ genocîda upuru pieminekïa Balvos un pie piemiòas akmens represçtajiem Balvu Stacijâ. Balvu Kultûras un atpûtas centrâ Izstâdes: gleznoðanas studijas Olîves dalîbnieku darbu izstâde. 21.martâ plkst. 11.00 6.starpnovadu konference Latvieða pçdas Sibîrijâ un Tâlajos Austrumos. 22.martâ plkst. 20.00 No smieklu kules - VI Starpnovadu spçïu programmu vadîtâju saspçle - konkurss. Muzicç grupa BRUÌIS (Madona), viesmâkslinieks Kristaps Rasims -Jezups no seriâla UgunsGrçks. Iespçjams rezervçt galdiòus. 26.martâ plkst. 19.00 Gada balvas kultûrâ Mûsu lepnums apbalvoðanas pasâkums. Nominanti publicçti Vaduguns 14.lpp. 29.martâ plkst. 18.00 Agra Daòiïevièa 50 gadu jubilejas koncerts - grupas Dzirnas dejas izrâde Barèiks. Biïeðu cenas EUR 5 un EUR 7. Kâ atzîst pats horeogrâfs: Izrâde ir jautra, asprâtîga. Esmu pârsteigts par saviem dejotâjiem un to humora dzirksti, ko viòos atklâju, ðo izrâdi veidojot. Man ir liels prieks, ka, strâdâjot pie ðîs izrâdes, izdevâs savienot pilnîgi dullas un ðíietami neapvienojamas lietas. Barèikâ apvienotas daþâdas deju tehnikas un þanri rokenrols, nopietni un ne tik nopietni tango, tautas deju un baleta elementi, kâ arî baroka laika vçsmas. Jâsaka, ka Barèika kokteili veido ârkârtîgi daþâdas komponentes, kas kopâ veido aizraujoðu un asprâtîgu dejas izrâdi. Tieði pateicoties ðiem kontrastiem, izrâde ir ieguvusi savu gaisotni un vienreizîbu. 30.martâ plkst. 15.00 cirka ðovs 3D. Ar jaunu programmu Planet of neon krâðòais Eiropas cirka ðovs ar mûsdienîgu lâzeru, neona, PRK gaismu un citu specefektu ðovu. Biïetes iepriekðpârdoðanâ. 11.aprîlî plkst. 19.00 Daiòa Skuteïa solo koncerts. Biïeðu iepriekðpârdoðana. Ieejas maksa - EUR 5, 6, 7. Koncertâ skançs latvieðu populârâs mûzikas pçrles no senâkiem laikiem, kâ arî aktuâlâ mûzika jaunos aranþçjumos, R.Paula skaistâkâs dziesmas un lîdz ðim nedzirdçti Maestro skaòdarbi. Speciâli Daiòa Skuteïa pirmajiem solo koncertiem tika radîta jauna J.Strazda dziesma, kas bûs dzirdama arî Latvijas radiostacijâs. Vçl koncertâ bûs dzirdamas populâras dziesmas itâïu, spâòu un portugâïu valodâs. Koncertos piedalîsies brîniðíîgais BELCANTO ORÍESTRIS. Balvu Novada muzejâ o Jâòa Ûdra darbu izstâde no muzeja krâjuma kolekcijas. o Gleznoðanas studijas Olîves 5 gadu jubilejas izstâde. o Izstâde, veltîta novadniekam Valdim Matîsam. o Izstâde Mans LÂCÎ- TIS vçsturei. Mums jau vairâk nekâ 100 lâcîði. Papildini lâcîðu pulciòu ar savçjo. Piedalies! o Tautastçrpu izstâde Pçrle mâsu pulciòâ. o Fotoizstâde Balvi senajâs fotogrâfijâs. o Izstâde Kârïa Ozoliòa mantojums. o Izstâde Latgales partizânu pulks. AFIÐA Kubulos 25.martâ plkst. 11.30 Balvu Stacijâ pasâkums komunistiskâ genocîda upuru piemiòai Ir daudzi gadi pagâjuði, bet sirdis sâpçt nenorimst.... Kursçs autobuss uz Kubuliem un atpakaï no laukuma pie novada domes plkst. 11.15. 29.martâ Balvu un Rugâju novadu dramatisko kolektîvu saspçle. Piedalâs Balvu, Bçrzkalnes, Bçrzpils, Brieþuciema, Lazdukalna, Tilþas pagastu kolektîvi. Tilþâ 21.martâ plkst. 13.00 Marijas Raèkovskas fotogrâfiju izstâdes Notverts mirklis atklâðana. Tikðanâs ar autori, aicinâti visi interesenti. Viïakâ Novada muzejâ skatâmas pamatekspozîcijas: o Viïakas novada vçsture. o Viïakas reliìisko draudþu garîdznieki jeb Baltâ istaba. o Bîskapu viïacçnu K.Duïbinska un V.Zondaka piemiòas istaba. o Senie darbarîki un sadzîves priekðmeti. o Jâòa Laicâna filumçnijas kolekcija. o Jâòa Laicâna un Annas Laicânes gleznu izstâde. o Fotoizstâde Viïakas hronika fotogrâfijâs. 29.martâ plkst. 18.00 kultûras namâ SADANCIS VIÏAKÂ Kurmis Aldonis aicina. Dejos: Dçka, Bitît matos, Tirzas vidçjâs paaudzes un jaunieðu deju kolektîvi, Viïakas un Rekavas lînijdejotâjas, Baltinavas dâmu deju kopa Gaspaþas, eksotisko deju grupa. Dziedâs un spçlçs Puiði no Rekavas Dzintara. Ieeja brîva. Ðíilbçnos 28.martâ plkst. 11.00 Upîtes tautas namâ bçrnu un jaunieðu folkloras svçtki Pulkâ eimu, pulkâ teku. Rugâjos 21.martâ no plkst. 19.00 pavasara svinîbu pasâkumi tautas namâ Baltinavas dramatiskâ kolektîva Palâdas izrâde Gostu gosts, ieejas maksa - EUR 2,50. 21.martâ plkst. 22.00 balle kopâ ar grupu Galaktika, var òemt lîdzi groziòus, ieejas maksa -EUR 3,50. 25.martâ plkst. 10.00 aicinâm uz svinîgu atceres brîdi un ziedu nolikðanu Komunistiskâ genocîda upuru piemiòai Rugâju skvçrâ. 4.aprîlî plkst. 19.00 Rugâju tautas namâ DAÞÂDO TALANTU PASÂKUMS. Aicinâti piedalîties daþâdu vecumu dalîbnieki, kuri uzskata, ka viòiem ir talants: dziedât, runât, spçlçt, dejot, parâdît citiem ko tâdu, kas ne katram izdodas. Iepriekðçja pieteikðanâs lîdz 1.aprîlim. 5.aprîlî plkst. 20.00 tautas namâ grupa 3 Stenori ar pavasarîgu joku koncertprogrammu Par, ap un zem.... Ieejas maksa EUR 1,20 (Ls 1,05). 17.aprîlî no plkst. 9.00 Jaunieðu iniciatîvu centrâ Tirdziòð-izstâde pirms Lieldienâm. Baltinavâ Novada muzejâ skatâmas Lucijas Loèmeles krâðòâs un daudzveidîgâs kolekcionçtâs puzles. TV PROGRAMMAS no 24. lîdz 30.martam Pârpublicçðanas gadîjumâ Vaduguns atsauce obligâta 7.
2. Pirmdiena, 24.marts Vârdadienu svin: Kazimirs, Izidors LTV 1 6.02 Province. 6.30 Rîta Panorâma. 8.35 Mîlas viesulis 8. 9.30 Patiesîbas vasara. 11.10 Top-Shop piedâvâ... 11.25 Dzintara puse. 11.55 Kinotçka. 12.25 Mîla savvaïâ. Dok. 13.25 Top-Shop piedâvâ... 13.40 Ar sirsnîgiem sveicieniem... Anna Augustovna. Dok. 14.15 Performances Kara daba tapðana. Dok. 15.15 Top-Shop piedâvâ... 15.30 Mîlas viesulis 8. 16.30 Animâcijas seriâls. 17.00 Lanþevçna burvju triki 3. 1.sçrija. 17.30 Skats no malas. 18.00 Dienas ziòas. 18.45 Èetras istabas. 19.25 Mana ìimene 7. 20.00 Eòìeïu iela 9. Pelnruðíîtes mantojums. 20.30 Panorâma. 21.15 V.I.P. - Veiksme. Intuîcija. Prâts. TV spçle. 22.00 Viss notiek! 22.30 Latvija var! 23.00 Nakts ziòas. 23.15 Laikmeta formula. Dok. 23.40 De facto. 0.25 Èetras istabas. 1.00 Agata Kristi. Erkils Puaro 13. LTV 7 6.02 1000 jûdzes Transilvânijâ. 6.30 Tieði sirdî. 7.10 Rîts ar Natâliju Âbolu. 7.55 Jûrâ un krastâ. Televeikala skatlogs. 8.15 Skats rîtdienâ. 8.35 Pie rîta kafijas. 8.55 Automoto raidîjums nr. 2. 9.15 Vienmçr formâ! Deutsche Welle þurnâls. 9.50 Ìimenes detektîvs. 10.40 Kalle nâk 3. 11.30 Zaglîgie pçrtiíçni 2. Dok. 12.30 Tieði sirdî. 13.15 Labâkais no Euromaxx. Þurnâls Deutsche Welle. 13.45 Parandþas un augsti papçþi. Dok. 14.15 Pasaules kausa izcîòas posms biatlonâ. 16.15 Kalle nâk 3. 17.05 Zaglîgie pçrtiíçni 2. Dok. 18.05 Ìimenes detektîvs 2. 19.00 Ðodien. Ziòas. 19.15 VTB vienotâs lîgas spçle. VEF Rîga - Astana. Tieðr. 21.30 Sporta studija. 22.15 Íepa uz sirds. 22.45 Midsomeras slepkavîbas 4. Detektîv 0.30 Pasaules glâbçji. Katastrofu 2.35 Dikte. LNT 5.00 Likums un kârtîba 8. 5.45 Ticîgo uzvaras balss. 6.15 Animâcijas seriâls. 6.30 Nedçïa novados. Kopsavilkums. 7.00 900 sekundes. 9.00 Dzîvîte 2. 9.35 9.50 Animâcijas filma. 10.00 Èetras sezonas. Rudens. 12.00 Manas lielâs èigânu kâzas. 13.00 1001 nakts. 14.00 LNT dienas ziòas. 14.20 14.35 Rafteru ìimene 4. 15.40 Kâdas slimîbas vçsture. 16.50 Meþonîgâ sirds. 17.50 Ziòas seðos. 18.00 Meþonîgâ sirds. 19.00 1001 nakts. 20.00 LNT ziòas. 20.30 Sporta un laika ziòas. 20.35 1/5 - tranzîta aktualitâtes. 20.40 Degpunktâ. 21.15 Vientuïiem cilvçkiem tiek piedâvâta kopmîtne. 23.10 Dzimuði policisti 3. 0.05 Dzîvîte 2. 0.25 LNT ziòu TOP 10. 1.15 Dârgâ, mçs nogalinâm bçrnus! TV ðovs. 2.00 900 sekundes. 3.30 Degpunktâ. 3.55 Nedçïa novados. Kopsavilkums. 4.20 Multfilmas. TV 3 5.00 Kobra 5. 5.45 Slepkavîba 2. 6.35 Animâcijas filmas. 7.50 Tçtuka meitiòas 8. 8.55 Kobra 9. 9.55 Mitjaja stâstiòi. 10.30 Mâmiòu klubs. 10.55 Slepenie sakari 2. 11.55 Mana mîïâ aukle 3. 13.05 Animâcijas filmas. 15.00 Viòas melo labâk. 15.35 UgunsGrçks 11. 16.55 Tçtuka meitiòas 8. 18.00 Iepirkðanâs pavçlnieces. 19.00 TV3 ziòas. 19.30 Bez tabu. 20.20 UgunsGrçks 11. 21.00 Îpaðo uzdevumu vienîba Hawaii 5-0 3. 22.00 CSI Lasvegasa 13. 23.00 Radîti skatuvei 4. 24.00 Nekâ personîga. 1.00 Kobra. 2.50 Viòas melo labâk. 3.15 UgunsGrçks 11. 3.45 TV3 ziòas. 4.15 Bez tabu. PBK 6.00 Labrît! 9.00, 11.00, 14.00 Ziòas. 9.30 Esi vesels! 10.40 Patiesîba ir tepat lîdzâs. 11.30 Mûsu laikâ. 12.35 Kâzu jampadracis. 13.40 Citas ziòas. 14.20, 4.15 Saprast. Piedot. 14.55, 3.20 Skûpsts. 15.55, 4.40 Moderns spriedums. 17.00 Vakara ziòas. 17.50 Precamies! Realitâtes ðovs. 18.55 Lai runâ! 20.00 Laiks. 20.40 Laiks laiks; Laika ziòas. 21.15 Dzîves lînija. 21.20 Majora Sokolova hetçras. 23.30 Vakars kopâ ar Ivanu Urgantu. 0.10 Nakts ziòas. 0.25 Pozners. 1.35 Cîkstonis un klauns. Drâma. 5.35 Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. RTR ROSSIJA 4.00 Krievijas rîts. 8.05, 3.10 Mana likteòa pavçlniece. 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 Vçstis. 9.30, 12.30, 15.15, 17.40 Vietçjais laiks. Vçstis no Maskavas. 9.50 Uzmanîgi - viltojumi! 10.50 Par paðu svarîgâko. Sarunu ðovs. 12.50 Vçstis. Deþûrnodaïa. 13.00 Kamçr ciems dus. 14.00 Maldu ceïu bçrni. 15.35, 2.20 Îpaðs gadîjums. 16.30 Bezdelîgas ligzda. 18.50 Tieðraide. 19.55 Es vairs nebaidos. 22.40 Uguni! Sevastopoles nezinâmâ drâma. 23.40 Meièas. 0.15 Zonnentava. 1.10 Glâze ûdens. Vçsturiska melodrâma. TV 5 5.00 Nakts mûzika TV5. 6.45 Pats esmu reþisors. 7.35 Personîgas lietas. 8.25 Mûsu tçma. 9.20 9.35 Deþûreòìelis. 10.35 Seði kadri. Skeèu ðovs. 11.10 Gribu mâjâs. 11.40 Kriminâlinformâcija+. 12.10 12.25 Gâbiet mûsu ìimeni! 14.20 Tautu tçva dçls. 16.30 Deþûreòìelis. 17.30 Maskava. Trîs staciju laukums 2. 18.30 Mûsu tçma. 19.30 Ziòu vakars. 19.40 Tautu tçva dçls. 21.50 Mûsu tçma 10 minûtçs. 22.00 Vakars@22. 22.20 Laika ziòas. 22.25 Kriminâlinformâcija+. 23.00 Latvijas faili. Vaira Vîíe- Freiberga. Dok. 24.00 Objekts 11. 0.55 Mûsu tçma. 1.45 Kriminâlinformâcija+. 2.10 Nakts mûzika TV5. Dzîve ir kâ klavieres - balts taustiòð, melns taustiòð... vâks. 8. Sestdiena, 29.marts Vârdadienu svin: Aldonis, Agija 7. LTV 1 4.40 Ar sirsnîgiem sveicieniem... Anna Augustovna. Dok. 5.15 Aizliegtais paòçmiens. 6.02 Vides fakti. 6.30 Dabas formas. Dok. 7.00 Pienene. Raid. bçrniem. 7.30 Animâcijas filmas. 9.05 Kas te? Es te! 9.35 Animâcijas filma. 10.00 Íepa uz sirds. 10.30 Kas var bût labâks par ðo? 11.00 LV jaunatklâðanas raidîjums TE!. 12.00 Jetijs Joko un draugi. Filma bçrniem. 13.40 Dziïâ Amerikâ. Dok. 14.10 Èikâgas piecîði. Par mani, draudziò, nebçdâ! Dok. 15.15 Es un skola. 15.45 Gudrs, vçl gudrâks. 17.00 Liels, lielâks, lielâkais. Dok. daudzsçriju 18.00 Dienas ziòas. 18.20 Aculiecinieks. 18.35 Ielas garumâ. 19.05 Vides fakti. 19.35 Latvijas ðlâgeraptauja 2014. 20.30 Panorâma. 21.13 Latloto. Eurojackpot. 21.25 Teâtris.zip. 21.45 F.Ðillers. Marija Stjuarte. Teâtra izrâde. 0.05 Inspektors Lûiss 4. 1.45 Un dþess. Dok. 2.45 Vai Rîga jau gatava? LTV 7 5.00 Makðíerçðanas noslçpumi. 5.30 Autosporta programma nr.1. 6.05 Mikrofona dziesmas. 7.35 Animâcijas filma. 7.50 Skats rîtdienâ. Televeikala skatlogs. 8.10 Pie rîta kafijas. 8.30 Biznesa klase. Televeikala skatlogs. 8.50 Automoto raidîjums nr. 2. 9.10 Vide. Veselîba un mçs. 9.30 Brîvdienu ceïvedis. 9.50 Tâdas lietas. Televeikala skatlogs. 10.10 Attîstîbas kods. 10.30 Âtruma cilts. 11.00 Makðíerçðanas noslçpumi. 11.30 Sporta studija. 12.15 Pasaules stâsti. Deutsche Welle þurnâls. 12.45 Kad iejaucas mîlestîba. Romantiska komçdija. 14.25 Jaguâra kakts. Dok. 15.45 Spilgtie ekrâni. Dok. 16.00 Gads mâkoòos. Dok. 17.00 Latvijas meistarsacîkstes hokejâ. Tieðr. 19.30 Labâkais no Euromaxx. Deutsche Welle þurnâls. 20.00 Izdzîvotâji 5. Dok. 21.00 Midsomeras slepkavîbas 5. Detektîv 22.50 Tilts. Detektîv 24.00 SOKO Vismâra. 0.50 Eiropa koncertos. 4.sçrija. 1.40 1000 jûdzes Transilvânijâ. 2.35 Latvieðu skvoteri. Dok. LNT 5.00 Kâdas slimîbas vçsture 2. 5.50 Animâcijas filma. 6.15 Dzimuði policisti. 7.10 Degpunktâ. 7.40 Animâcijas seriâls. 8.25 Glâbðanas misija 112. 9.00 LNT brokastis. 11.00 Zem plîvura. TV ðovs. 11.30 Latvijas faili. Latvieða humors. Dok. 12.40 Policists no pagâtnes. 13.40 Velniðíîgâs karsçjmeitenes. 15.35 Svçtâs liekules. 16.35 Dauntonas abatija 2. 17.50 Ziòas seðos. 18.00 Èetras sezonas. Ziema. 20.00 LNT ziòas. 20.30 Sporta un laika ziòas. 20.35 Dzintara dziesmas 2. 21.35 Fiðeres kundzes izmeklçðanas noslçpumi. 22.50 Greizais spogulis. 0.45 Ieklausoties sirdsbalsî. 2.15 LNT brokastis. 3.45 Dauntonas abatija 2. 4.40 Animâcijas seriâls. TV 3 5.00 Kobra 6. 5.45 Slepkavîba 2. 6.35 Tçtuka meitiòas. 7.00 Animâcijas seriâli. 10.00 Autoziòas. 10.30 Ievas pârvçrtîbas 5. 11.15 Iepirkðanâs pavçlnieces. 13.25 Kinomânija 5. 14.00 Dzîvâs lelles 2. 15.05 Naèo. Komçdija. 16.55 Hçrbijs: pilnâ aprîkojumâ. Komçdija. 19.00 TV3 ziòas. 19.30 Kâ pieradinât pûíi. Animâcijas 21.30 Dika un Dþeinas draiskulîbas. Kriminâlkomçdija. 23.25 12 raundi. Trilleris. 1.30 Izklausies redzçts. TV ðovs. 3.45 Kobra 6. 4.30 TV3 ziòas. PBK 6.10 Saprast. Piedot. 6.35, 5.35 Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. 7.00, 9.00, 11.00 Ziòas. 7.10 Kontrolpirkums. 7.35 Animâcijas filmas. 8.15 Gudrinieces un gudrinieki. TV viktorîna. 9.20 Mâcîtâja vârds. 9.35 Laiks pusdienot! 10.15 Padomi kulinârijâ. 11.30 Ideâls remonts. 12.30 Laima Vaikule... Vçl nav vakars. Dok. 13.35 Jautro un atjautîgo klubs. 16.00 Vakara ziòas. 16.25 Uz âía! Komçdija. 18.15 Mûzikas festivâls Dziedoðais KiVins. 20.00 Laiks. 20.25 Nosvçrti un laimîgi 2. 23.25 Kas? Kur? Kad? TV viktorîna. 0.35 Ðovakar. 2.25 Zviedru sçrkociòð. Komçdija. 3.25 Mîlestîbas formula. Komçdija. 4.15 Divpadsmit krçslu. Komçdija. RTR ROSSIJA 4.05 Pareìojums. 5.35, 6.15 Augstâs modes kleita. 6.00, 9.00, 12.00 Vçstis. 7.25 Animâcijas filmas. 7.45 Suòu plançta. 8.15 Sestdien. 9.10, 12.20 Vietçjais laiks. Vçstis no Maskavas. 9.25 Ceïð mâjup. 9.55 Animâcijas filma. 10.15 Franèu valodas stundas. 12.30 Godîgais detektîvs. 13.00 Pilsçtiòa. 13.25 Sestdienas vakars. 15.40 Greizais spogulis. Jevgeòija Petrosjana teâtris. 18.00 Sestdienas vçstis. 18.45 Ja tu neesi kopâ ar mani. 22.40 Viesis no kamîna. 0.25 Cilvçks, kurð zinâja visu. Drâma. 2.25 Smieklu istaba. TV 5 5.00 Nakts mûzika TV5. 7.50 Kino detaïâs. 8.50 9.05 Mâjas restorâns. Kulinârijas ðovs. 10.05 Svîtrainâ laime. 11.10 Veselîbas âbece. 11.40 Tâlu un vçl tâlâk. Dok. 12.40 Latvijas faili. Vaira Vîíe- Freiberga. Dok. 13.40 13.55 Jalta 45. Daudzsçriju vçsturiska 18.00 Greizais spogulis. 20.00 Universâls skatuves mâkslinieks. Muzikâls ðovs. 21.55 Es, laimîgâ. 23.45 Profesors likuma valgos. Kriminâlkomçdija. 2.00 Svîtrainâ laime. 2.50 Mûsu tçma. 3.40 Kriminâlinformâcija+. 4.05 Nakts mûzika TV5. -Guntim drîz bûs dzimðanas diena. Ko dâvinâsim? -Kâdu ipad vai varbût labâk iphone? -Gunti, varbût tu uz mirklîti iziesi? Mçs bez tevis izlemsim.
Vârdadienu svin: Gunta, Ginta, Gunda Vârdadienu svin: Mâra, Mârîte, Marita 6. Piektdiena, 28.marts Otrdiena, 25.marts 3. LTV 1 4.55 Vertikâle. 5.25 Èetras istabas. 6.02 Province. 6.30 Rîta Panorâma. 8.35 Alpu dakteris 3. 9.30 Eòìeïu iela 9. Pelnruðíîtes mantojums. 10.00 Èetras istabas. 10.40 Tâlâ zeme - Sibîrija. Dok. 11.15 Top-Shop piedâvâ.... 11.30 Izsauciet vecmâti! 12.30 1:1. Aktuâlâ intervija. 13.20 Top-Shop piedâvâ.... 13.35 100 g kultûras. Diskusija. 14.20 100 g kultûras. Personîba. 15.05 100 g kultûras. Nacionâlie dârgumi. 15.50 Vides fakti. 16.20 Top-Shop piedâvâ.... 16.40 Animâcijas seriâls. 17.10 Alpu dakteris 3. 18.00 Dienas ziòas. 18.50 Vai Rîga jau gatava? 19.10 Gudrs, vçl gudrâks. 20.30 Panorâma. 21.15 Aizliegtais paòçmiens. 22.00 Inspektors Lûiss 4. 23.00 Nakts ziòas. 23.13 Inspektors Lûiss 4. 23.55 Zvçrinâtie. Daudzsçriju 0.45 Laikmeta formula. Dok. 1.15 Latvijas ðlâgeraptauja 2014. 2.10 Izsauciet vecmâti! Daudzsçriju 3.10 Vakars. Pietura. Jasmîns. Fonda Viegli koncerts. LTV 7 5.00 Âtruma cilts. 5.30 Tavs auto. 6.05 1000 jûdzes Transilvânijâ. 6.35 Tieði sirdî. 7.15 Nedçïas apskats. 7.35 Rûpes par tevi. Televeikala skatlogs. 7.55 Aktualitâtes. Televeikala skatlogs. 8.15 Biznesa klase. Televeikala skatlogs. 8.35 Tâdas lietas. Televeikala skatlogs. 8.55 Attîstîbas kods. Televeikala skatlogs. 9.15 Labâkais no Euromaxx. Deutsche Welle þurnâls. 9.50 Ìimenes detektîvs. 10.40 Kalle nâk 3. 11.30 Zaglîgie pçrtiíçni 3. Dok. 12.30 Tieði sirdî. 13.15 Pie stûres. Deutsche Welle þurnâls. 13.45 Aktuâlais jautâjums. 14.15 Pasaules kausa izcîòas posms biatlonâ. 16.15 Kalle nâk 3. 17.05 Zaglîgie pçrtiíçni 3. Dok. 18.05 Ìimenes detektîvs 2. 19.00 Ðodien. Ziòas. 19.30 Pasaules stâsti. Deutsche Welle þurnâls. 20.00 Pie stûres. Deutsche Welle þurnâls. 20.30 Lielais cirks 11. 21.30 Eiropa koncerts. 4.sçrija. 22.25 Izdzîvotâji 5. Dok. 23.20 Âtruma cilts. 23.50 Makðíerçðanas noslçpumi. 0.20 1000 jûdzes Transilvânijâ. 1.45 Norvçìijas dabâ. Dok. 2.35 Sporta studija. 3.15 Pasaules kausa izcîòas posms biatlonâ. LNT 5.00 Kâdas slimîbas vçsture 2. 5.50 Ticîgo uzvaras balss. 6.20 Nelabojamais Dþims. Komçdij 6.45 Ðodien novados. 7.00 900 sekundes. 9.00 Dzîvîte 2. 9.30 Basketbols TV. 9.35 9.55 Rezerves plâns. Romantiska komçdija. 12.05 Svçtâs liekules. 13.00 1001 nakts. 14.00 LNT dienas ziòas. 14.20 14.35 Rafteru ìimene 5. 15.40 Kâdas slimîbas vçsture 2. 16.50 Meþonîgâ sirds. 17.50 Ziòas seðos. 18.00 Meþonîgâ sirds. 19.00 1001 nakts. 20.00 LNT ziòas. 20.30 Sporta un laika ziòas. 20.35 Degpunktâ. 21.05 Dârgâ, mçs nogalinâm bçrnus! TV ðovs. 22.50 Drudzis. Trilleris. 2.00 Dzîvîte 2. 2.20 900 sekundes. 3.50 Degpunktâ. 4.10 Ðodien novados. 4.20 Nelabojamais Dþims. Komçdij 4.45 Animâcijas filma. TV 3 5.00 Kobra 6. 5.45 Slepkavîba 2. 6.35 Animâcijas seriâli. 7.50 Tçtuka meitiòas 8. 8.55 Kobra 9. 9.55 Kâsla metode 4. 10.55 Slepenie sakari 3. 11.55 Mana mîïâ aukle 3. 13.05 Animâcijas seriâli. 15.00 Viòas melo labâk. 15.30 Pçdçjais îstais vîrs. Komçdij 16.55 Tçtuka meitiòas 8. Komçdij 18.25 Runâ Rîga! 2. 19.00 TV 3 ziòas. 19.30 Bez tabu. 20.15 Valstî viss ir kârtîbâ! 20.50 Naèo. Komçdija. 22.45 Vampîra asistents. Fantastikas trilleris. 0.45 Kobra. 2.40 Mana mîïâ aukle. 3.30 Viòas melo labâk. 3.55 TV3 ziòas. 4.25 Bez tabu. PBK 6.00 Labrît! 9.00, 11.00, 14.00 Ziòas. 9.30 Esi vesels! 10.45 Patiesîba ir tepat lîdzâs. 11.30 Mûsu laikâ. 12.35 Divatâ ar visiem. Raidîjums - intervija ar sabiedrîbâ populâriem cilvçkiem. 13.40 Citas ziòas. 14.20 Saprast. Piedot. 14.55, 4.25 Skûpsts. 15.55, 5.20 Moderns spriedums. 17.00 Vakara ziòas. 17.50 Gaidi mani! 18.50 Brînumu lauks. TV spçle. 20.00 Laiks. 20.40 Latvijas Laiks; Laika ziòas. 21.20 Balss. Mûzikas konkurss bçrniem. 23.55 Vakars kopâ ar Ivanu Urgantu. 0.50 Brâïi Grimmi. Fantâzijas piedz. 2.45 Pçdçjais upuris. Drâma. RTR ROSSIJA 4.00 Krievijas rîts. 8.05, 3.10 Mana likteòa pavçlniece. 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 Vçstis. 9.30, 12.30, 15.15, 17.40 Vietçjais laiks. Vçstis no Maskavas. 9.50 Visa Krievija. 10.00 Anastasijas Vertinskas citi krasti. Dok. 11.00 Par paðu svarîgâko. Sarunu ðovs. 12.50 Vçstis. Deþûrnodaïa. 13.00 Kamçr ciems dus. 14.00 Maldu ceïu bçrni. 15.35 Îpaðs gadîjums. 16.30 Bezdelîgas ligzda. 19.00 Tieðraide. 20.10 Divcîòa. 22.05 Dzîvâ skaòa. 23.50 Augstâs modes kleita. 1.25 Sarkanais lotoss. Kriminâldrâma. TV 5 5.00 Nakts mûzika TV5. 6.35 Pats esmu reþisors. 7.25 Kremïa kursanti. 8.25 Mûsu tçma. 9.20 9.35 Deþûreòìelis. 10.35 Maskava. Trîs staciju laukums 2. 11.40 Kriminâlinformâcija +. 12.10 12.25 Kremïa kursanti. 13.25 Pats esmu reþisors. 14.20 Tautu tçva dçls. 16.30 Deþûreòìelis. 17.30 Maskava. Trîs staciju laukums 3. 18.30 Mûsu tçma. 19.30 Ziòu vakars. 19.40 Greizais spogulis. 21.50 Mûsu tçma 10 minûtçs. 22.00 Vakars@22. 22.20 Laika ziòas. 22.25 Kriminâlinformâcija +. 23.00 Astoòi pirmie randiòi. 0.45 Nakts mûzika TV5. LTV 1 4.55 Kinotçka. 5.25 Èetras istabas. 6.02 Province. 6.30 Rîta Panorâma. 8.35 Mîlas viesulis 8. 9.30 Eòìeïu iela 9. Pelnruðíîtes mantojums. 10.00 Èetras istabas. 10.40 Mana ìimene 7. 11.15 Top-Shop piedâvâ... 11.30 Sapòu viesnîca. Ðrilanka. 13.10 Top-Shop piedâvâ... 13.25 Montija Dona franèu dârzi. Dok. daudzsçriju 14.30 Viss notiek! 15.05 Top-Shop piedâvâ... 15.20 Mîlas viesulis 8. 16.20 Multfilma. 16.45 Mârvijs Hemmers. Nacionâlâs ìeogrâfijas pasaule. 17.15 100 kultûras. Nacionâlie dârgumi. 18.00 Dienas ziòas. 18.45 Èetras istabas. 19.25 Mana ìimene 7. 20.00 Eòìeïu iela 9. Pelnruðíîtes mantojums. 20.30 Panorâma. 21.15 1:1. Aktuâlâ intervija. 22.00 Tâlâ zeme - Sibîrija. Dok. 23.00 Nakts ziòas. 23.15 100 g kultûras. Nacionâlie dârgumi. 24.00 Èetras istabas. 0.35 V.I.P. - Veiksme. Intuîcija. Prâts. 1.20 Aizliegtais paòçmiens. LTV 7 5.00 Sporta studija. 5.45 Vai Rîga jau gatava? 1914. - 2014. 6.05 1000 jûdzes Transilvânijâ. 6.35 Tieði sirdî. 7.15 Animâcijas filma. 7.30 Rîts ar Natâliju Âbolu. 8.15 Nedçïas apskats. 8.35 Aktualitâtes. 8.55 Skatpunkti. 9.15 Globalizâcija 3000. Deutsche Welle þurnâls. 9.50 Ìimenes detektîvs. 10.40 Kalle nâk 3. 11.30 Zaglîgie pçrtiíçni 2. Dok. 12.30 Tieði sirdî. 13.15 Vienmçr formâ! Deutsche Welle þurnâls. 13.45 Parandþas un augsti papçþi. Dok. 14.15 Pasaules kausa izcîòas posms biatlonâ. 15.15 Sporta studija. 16.15 Kalle nâk 3. 17.05 Zaglîgie pçrtiíçni 3. Dok. 18.05 Ìimenes detektîvs 2. 19.00 Ðodien. Ziòas. 19.30 Latvijas meistarsacîkstes hokejâ. Tieðr. 21.50 Aktuâlais jautâjums. 22.20 Tavs auto. 22.50 Autosporta programma nr. 1. 23.20 Sporta studija. 0.05 Lilîhammera 2. 0.55 Uz Medþugorji. Dok. 1.25 Vienmçr formâ! Deutsche Welle þurnâls. LNT 5.00 Kâdas slimîbas vçsture 2. 5.50 Ticîgo uzvaras balss. 6.20 Vilfreds 2. Komçdij 6.45 Ðodien novados. 7.00 900 sekundes. 9.00 Dzîvîte 2. 9.35 9.50 Animâcijas filma. 10.00 Ilgas pçc Paradîzes salas. 12.00 Dzimuði policisti 3. 13.00 1001 nakts. 14.00 LNT dienas ziòas. 14.20 14.35 Rafteru ìimene 4. 15.40 Kâdas slimîbas vçsture 2. 16.50 Meþonîgâ sirds. 17.50 Ziòas seðos. 18.00 Meþonîgâ sirds. 19.00 1001 nakts. 20.00 LNT ziòas. 20.30 Sporta un laika ziòas. 20.35 Degpunktâ. 21.10 Mammas kopija. Komçdija. 23.10 Nikita 2. 0.05 Dzîvîte 2. 0.25 Vientuïiem cilvçkiem tiek piedâvâta kopmîtne. 2.00 900 sekudnes. 3.30 Degpunktâ. 3.55 Ðodien novados. 4.05 Rafteru ìimene 4. 4.50 Animâcijas seriâls. TV 3 5.00 Kobra 5. 5.45 Slepkavîba 2. 6.35 Animâcijas seriâli. 7.50 Tçtuka meitiòas 8. 8.55 Kobra 9. 9.55 Îpaðo uzdevumu vienîba Hawaii 5-0. 10.55 Slepenie sakari 2. 11.55 Mana mîïâ aukle 3. 13.05 Animâcijas seriâli. 15.00 Viòas melo labâk. 15.35 UgunsGrçks. 16.55 Tçtuka meitiòas. 18.00 Iepirkðanâs pavçlnieces. 19.00 TV3 ziòas. 19.30 Bez tabu. 20.20 UgunsGrçks. 21.00 Elementâri, Vatson! 22.00 CSI Òujorka 9. 23.00 Atriebîba 2. 24.00 Grçcîgâ Kalifornija 5. 0.35 Kobra. 2.30 Mana mîïâ aukle 3. 3.00 Viòas melo labâk. 3.25 UgunsGrçks. 3.55 TV3 ziòas. 4.25 Bez tabu. PBK 6.00 Labrît! 9.00, 11.00, 14.00 Ziòas. 9.30 Esi vesels! 10.40 Patiesîba ir tepat lîdzâs. 11.30 Mûsu laikâ. 12.35 Divatâ ar visiem. Raidîjums - intervija ar sabiedrîbâ populâriem cilvçkiem. 13.40 Citas ziòas. 14.25, 3.55 Saprast. Piedot. 15.00, 3.00 Skûpsts. 15.55, 4.50 Moderns spriedums. 17.00 Vakara ziòas. 17.50 Precamies! Realitâtes ðovs. 18.55 Lai runâ! 20.00 Laiks. 20.40 Latvijas Laiks; Laika ziòas. 21.20 Majora Sokolova hetçras. 23.35 Vakars kopâ ar Ivanu Urgantu. 0.10 Nakts ziòas. 0.25 Nâvçjoðie putekïi. 1.30 Cilvçks ne no kurienes. Komçdija. 5.40 Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. RTR ROSSIJA 4.00 Krievijas rîts. 8.05, 3.10 Mana likteòa pavçlniece. 9.00, 12.00, 15.00, 18.00 Vçstis. 9.30, 12.30, 15.15, 17.40 Vietçjais laiks. Vçstis no Maskavas. 9.50 Veikals Berjozka. Kapitâlisms zem letes. 10.50 Par paðu svarîgâko. Sarunu ðovs. 12.50 Vçstis. Deþûrnodaïa. 13.00 Kamçr ciems dus. 14.00 Maldu ceïu bçrni. 15.35 Îpaðs gadîjums. 16.30 Bezdelîgas ligzda. 18.50 Tieðraide. 19.55 Es vairs nebaidos. 22.40 Speciâlais korespondents. 23.45 Galîcijas krievu traìçdija. 0.40 Zonnentava. 1.25 Glâze ûdens. Vçsturiska melodrâma. 2.40 Piparkûku namiòð. TV 5 5.00 Nakts mûzika TV5. 6.35 Pats sev reþisors. 7.25 Kremïa kursanti. 8.25 Mûsu tçma. 9.20 9.35 Deþûreòìelis. 10.35 Latvijas faili. Vaira Vîíe- Freiberga. Dok. 11.40 Kriminâlinformâcija +. 12.10 12.25 Kremïa kursanti. 13.25 Pats sev reþisors. 14.20 Tautu tçva dçls. 16.30 Deþûreòìelis. 17.30 Maskava. Trîs staciju laukums. 18.30 Mûsu tçma. 19.30 Ziòu vakars. 19.40 Tautu tçva dçls. 21.50 Mûsu tçma 10 minûtçs. 22.00 Vakars@22. Informatîva vakara programma. 22.20 Laika ziòas. 22.25 Kriminâlinformâcija +. 23.00 Objekts 11. 24.00 Mûsu tçma. 0.55 Kriminâlinformâcija +. 1.20 Nakts mûzika TV5. 9.
10. 4. Treðdiena, 4.jûlijs Vârdadienu svin: Uldis, Ulvis, Sandis, Sandijs Ceturtdiena, 5.jûlijs Vârdadienu svin: Andþs, Andþejs, Edîte, Esmeralda 5. LTV 1 7.00 Labrît, Latvija! 8.00 Dzîvoklis. 8.30 Mîlas viesulis 7. 9.25 Piecas mâsas. 9.55 Smalkais stils. 11.00 Top-Shop piedâvâ... 11.20 Mâja Îtonpleisâ 2. 12.15 Krâsainâs pasaules. Dok. 12.30 Laimîgai Latvijai. 13.00 Labrît, Latvija! 14.00 Latvji, brauciet jûriòâ! 14.30 Top-Shop piedâvâ... 14.50 Mans zaïais dârzs. 15.20 Kas te? Es te! 15.50 Suòu zvaigzne 2. Anim. filmu 16.15 Top-Shop piedâvâ... 16.35 Neprâta cena. 17.05 Mîlas viesulis 7. 18.00 Ðodien Latvijâ un pasaulç. 18.29 Naudas zîmes. Ekonomikas ABC. 18.30 Eòìeïu mâja. 19.30 Smalkais stils. 20.30 Panorâma. 21.08 Latloto. Viking Lotto. 21.13 Naudas zîmes. Ekonomikas ABC. 21.15 Filmas atjaunotâ versija. Ezera sonâte. 22.45 Zebra. 23.00 Nakts ziòas. 23.15 Grejas anatomija 5. 24.00 Vides fakti. 0.30 Vertikâle. LTV 7 7.35 Automoto raidîjums nr.2. 7.55 Skatpunkti. Televeikala skatlogs. 8.15 Veiksmîgas idejas. 8.35 Pie rîta kafijas. Televeikala skatlogs. 8.55 Brîvdienu ceïvedis. 9.15 Projekts Nâkotne. Deutsche Welle þurnâls. 9.45 Muhtars atgrieþas 2. 10.40 Meþonîgâs sirdis 3. 11.30 Noíert kadrâ. Dok. 12.30 Latvijas stâsti. Vai Reìionâlo TV programma virszemes apraidç. 13.15 Globalizâcija 3000. Deutsche Welle þurnâls. 13.45 Pasaules kausa izcîòas posms jâðanas sportâ. 15.15 Eiropas meistarsacîkðu futbolâ spçïu apskats. 15.45 Meþonîgâs sirdis 3. 16.35 Noíert kadrâ. Dok. 17.35 Autosporta programma nr.1. 18.05 Muhtars atgrieþas 2. 19.00 Ðodien. Ziòas. 19.30 Atlases spçle basketbolâ sievietçm. Latvija - Luksemburga. Tieðr. 21.35 Misija Londonâ. 22.10 Latvijas stâsti. Vai Reìionâlo TV programma virszemes apraidç. 22.55 Ðodien. Ziòas îsumâ. 23.10 Makðíerçðanas noslçpumi. 23.40 Âtruma cilts. 0.10 Mafijas klans. LNT 6.05 Ticîgo uzvaras balss. 6.35 Detektîvmeitenes. Animâcijas 6.50 Ðodien novados. 7.00 900 sekundes. 9.00 Universitâte. 10.05 Lapsa un meitene. Filma ìimenei. 12.00 Mâjokïa jautâjums 3. 12.50 Detektîvmeitenes; Billijs un Mendija; Skubijs Dû un pinkainais. Anim. seriâli. 14.00 LNT dienas ziòas. 14.20 Cînîtâjs. 15.00 Intrigante 2. 15.55 Istabene Manhetenâ. 17.55 Mâtes mîlestîbas spçks. 18.55 Tautas balss. 20.00 LNT ziòas. 20.25 Sporta un laika ziòas. 20.35 Neizskaidrojamâs mistçrijas. Dok. 21.40 Netieðs bojâjums. Trilleris. 23.50 Atmaskoðana mazajâ Tokijâ. Trilleris. 1.15 Aìents Èaks 2. 2.00 Ekstrçms tuvplânâ. 2.55 Istabene Manhetenâ. 4.30 Universitâte. 5.20 Mâtes mîlestîbas spçks. TV 3 5.00 Ekstrçmâs pârvçrtîbas 2. 5.45 Alises sirdsbalss. 6.45 Èagingtona: jautrie vilcieniòi; Sarkanais suns Klifords; Amuleta mednieki 2; Simpsoni 15. Anim. seriâli. 9.00 K-9. Privâtdetektîvs. Kriminâlkomçdija. 11.00 11.15 Laimîgi kopâ 4. 12.25 Sava likteòa noteicçja. 13.30 13.45 Skunksa kungfu. Anim. 14.00 UgunsGrçks 5. 15.50 Lçna, mana mûþa mîlestîba. 16.50 Sirds kaislîbas. 17.50 Gandrîz ideâlas vakariòas. 19.00 Bez tabu. 19.50 TV3 ziòas. 20.20 Ievas pârvçrtîbas 2. 21.05 Radu bûðana 5. 22.15 Brînumu paralçles. Dok. filmu cikls. 22.55 Izmeklçðanas noslçpumi 10. 0.55 Likums un kârtîba 4. 2.45 Ekstrçmâs pârvçrtîbas 2. 3.25 Alises sirdsbalss. 4.10 Simpsoni 15. Anim. 4.30 Nakts joki. PBK 6.00 Labrît! 9.00 Ziòas. 9.20 Starp mums, meitençm. 10.05 Gribu zinât! 11.00 Ziòas. 11.20 Bût veselam. 12.25 Padomi kulinârijâ. 13.15 Zoja. Daudzsçriju detektîv 14.15 Melu detektors. 15.25 Saprast. Piedot. 16.00 Moderns spriedums. Ðovs. 17.05 Sievieðu ârsts. Daudzsçriju melodrâma. 18.00 Precamies! Ðovs. 19.00 Lai runâ! 20.00 Laiks. 20.45 Latvijas Laiks; Laika ziòas. 21.10 Zoja. Daudzsçriju detektîv 22.15 Cilvçks un likums. 23.20 Viòu Itâlija. 0.10 Dzîvokïu komunâlâ saimniecîba. 1.20 Sievieðu ârsts. 2.15 Saprast. Piedot. 3.25 Ardievu, Zamoskvoreèjes paðpuikas! Drâma. 5.05 Pirmais Baltijas muzikâlais kanâls. 7.00 Krievijas rîts. 11.00 Olga Sergejevna. 12.10 Animâcijas filma. 12.20 Ivana Tolstaja vçsturiski piedzîvojumi. Dok. 12.45 Sporta vçstis. 13.00 Vçstis. 13.30 Sveicam ar jaunu mâjokli! Sarunu ðovs. 14.05 Par paðu svarîgâko. Sarunu ðovs. 15.10 Cik ïoti mîlu! 16.00 Vçstis. 16.25 Jefrosiòja. Turpinâjums. 17.10 Augstdzimuðo jaunavu institûts. 17.55 Academia. Gaïina Ðiðkina. Japânas kultûra kâ estçtiskâs un garîgâs pilnveidoðanâs ceïð. 18.40 Vietçjais laiks. Vçstis no Maskavas. 19.00 Vçstis. 19.25 Spoku medîbas. 20.15 Tieðraide. 20.55 Elpo kopâ ar mani. Laime uz parâda. 22.30 Ceïð uz Lieldienu salu. 23.15 Impçrijas kareivis. 24.00 Kultûras jaunumi. 0.20 Traìçdija trîs cçlienos ar prologu un epilogu. Aleksejs Popovs. 1.05 Vçstis +. 1.20 Kamenska. 2.05 Vçstis.ru. 2.20 Profilakse. Nakts ðovs. 3.15 Jefrosiòja. Turpinâjums. 4.00 Augstdzimuðo jaunavu institûts. 4.45 Olga Sergejevna. 5.55 Visa Krievija. 6.10 Impçrijas kareivis. 3. TV 5 7.00 Animâcijas filma. 7.30 Tu tam neticçsi! 8.25 8.40 Izmeklçðanas noslçpumi. 9.40 9.55 Mçness slepenâ zona. Dok. 10.55 Likuma sargs. 11.55 12.10 Izmeklçtâju superkomanda. 14.05 Izmeklçðanas noslçpumi. 15.05 Tu tam neticçsi! 16.00 Izmeklçtâju superkomanda. 17.00 Mçness slepenâ zona. Dok. 18.00 Sasisto lukturu ielas. 19.00 Valsts droðîbas aìents. 20.00 Kamenska. 21.00 Jûras velni. 22.00 Vakars@22. 22.20 Mçness slepenâ zona. Dok. 23.15 Tu tam neticçsi! 0.05 Kriminâlâ Krievija. 1.05 Likuma sargs. LTV 1 7.00 Labrît, Latvija! 8.00 Dzîvoklis. 8.30 Mîlas viesulis 7. 9.25 Piecas mâsas. 9.55 Smalkais stils. 11.00 Top-Shop piedâvâ... 11.15 Tiksimies Peipusa krastâ. 11.45 Kas var bût labâks par ðo? 12.15 Zebra. 12.30 Laimîgai Latvijai. 13.00 Labrît, Latvija! 14.00 Laiks vîriem? 14.30 Top-Shop piedâvâ... 14.50 Vertikâle. 15.20 Kas te? Es te! 15.50 Dinozauru vilciens. Anim. filmu 16.20 Top-Shop piedâvâ... 16.35 Neprâta cena. 17.05 Mîlas viesulis 7. 18.00 Ðodien Latvijâ un pasaulç. 18.29 Naudas zîmes. Ekonomikas ABC. 18.30 Eòìeïu mâja. 19.30 Smalkais stils. 20.30 Panorâma. 21.08 Naudas zîmes. Ekonomikas ABC. 21.10 Lauku sçta. 22.10 Valdîba. 23.15 Nakts ziòas. 23.30 Grejas anatomija 5. 0.15 Stacijas. Dok. LTV 7 7.35 Rîta intervija. Televeikala skatlogs. 7.55 Komercdarbîba ðodien. 8.15 TV mozaîka. Televeikala skatlogs. 8.35 Darbs. Izglîtîba. Karjera. 8.55 Vârds uzòçmçjiem. 9.15 Pie stûres. Deutsche Welle þurnâls. 9.45 Muhtars atgrieþas 2. 10.40 Meþonîgâs sirdis 3. 11.30 Noíert kadrâ. Dok. daudzsçriju 12.30 Latvijas stâsti. Vai Reìionâlo TV programma virszemes apraidç. 13.15 Projekts Nâkotne. Deutsche Welle þurnâls. 13.45 Atlases spçle basketbolâ sievietçm. 15.45 Meþonîgâs sirdis 3. 16.35 Noíert kadrâ. Dok. 17.35 Âtruma cilts. 18.05 Muhtars atgrieþas 2. 19.00 Ðodien. Ziòas. 19.30 Zaïâ paradîze. Daudzsçriju dok. 20.00 Makðíerç ar Olti! 20.30 Ievçrojot distanci. Dok. 21.40 Papîrfabrikas stâsti. Lîgatne. 21.45 Enerìija - pilnîga kontrole. Dok. 21.55 Ðodien. Ziòas. 22.10 Latvijas stâsti. Vai Reìionâlo TV programma virszemes apraidç. 22.55 Pilnîgs motokross. 23.25 Kuba: nejauðâ paradîze. Dok. 0.20 Zaïâ paradîze. Daudzsçriju dok. LNT 6.05 Ticîgo uzvaras balss. 6.35 Detektîvmeitenes. Animâcijas 6.50 Ðodien novados. 7.00 900 sekundes. 9.00 Universitâte. 10.05 Trîs laupîtâji. Anim. 12.00 Mâjokïa jautâjums 3. 12.50 Detektîvmeitenes; Billijs un Mendija; Skubijs Dû un pinkainais. Animâcijas seriâli. 14.00 LNT dienas ziòas. 14.20 Cînîtâjs. 15.00 Intrigante 2. 15.55 Istabene Manhetenâ. 17.55 Mâtes mîlestîbas spçks. 18.55 Tautas balss. 20.00 LNT ziòas. 20.25 Sporta un laika ziòas. 20.35 Degpunktâ. Slepenâs lietas. 21.15 Mentâlists 3 (Cilvçks, kurð redz vairâk nekâ citi). 22.10 Viòpus. 23.15 11.stunda. 0.10 Dzîvais mçríis. 1.05 Netieðs bojâjums. Trilleris. 2.55 Istabene Manhetenâ. 4.30 Universitâte. 5.20 Mâtes mîlestîbas spçks. 5.00 Ekstrçmâs pârvçrtîbas 2. 5.45 Alises sirdsbalss. 6.45 Èagingtona: jautrie vilcieniòi; Sarkanais suns Klifords; Amuleta mednieki 2; Simpsoni 15. Anim. seriâli. 9.00 Holivudas safari. Ìimenes komçdija. 11.00 11.15 Laimîgi kopâ 4. 12.25 Sava likteòa noteicçja. 13.30 13.45 Skunksa kungfu. Anim. 14.00 UgunsGrçks 5. 15.50 Lçna, mana mûþa mîlestîba. 16.50 Sirds kaislîbas. 17.50 Gandrîz ideâlas vakariòas 2. 19.00 Bez tabu. 19.50 TV3 ziòas. 20.20 Ievas pârvçrtîbas 2. 21.05 Atradçjs. 22.10 Terminators. Fantastikas spraiga siþeta 0.15 Visu uzvarai 2. 1.15 Ekstrçmâs pârvçrtîbas 2. 2.05 Alises sirdsbalss. 2.55 Lçna, mana mûþa mîlestîba. 3.25 Sirds kaislîbas. 4.20 Simpsoni 15. 4.40 Nakts joki. PBK 6.00 Labrît! 9.00 Ziòas. 9.20 Starp mums, meitençm. 10.05 Gribu zinât! 11.00 Ziòas. 11.20 Bût veselam. 12.25 Padomi kulinârijâ. 13.15 Zoja. Daudzsçriju detektîv 14.20 Melu detektors. 15.25 Saprast. Piedot. 16.00 Moderns spriedums. Ðovs. 17.05 Sievieðu ârsts. Daudzsçriju melodrâma. 18.00 Precamies! Ðovs. 19.00 Lai runâ! 20.00 Laiks. 20.40 Latvijas Laiks; Laika ziòas. 21.05 Zoja. Daudzsçriju detektîv 22.15 Zojas Fjodorovas briljantu lieta. Dok. 23.15 Viòu Itâlija. 0.10 Dzîvokïu komunâlâ saimniecîba. 1.00 Zvaigþòu parâde. 1.25 Sievieðu ârsts. Daudzsçriju melodrâma. 2.05 Saprast. Piedot. 2.40 Lielâs lamatas jeb Solo kaíim pilnmçness laikâ. 4.20 Nepabeigts skaòdarbs mehâniskajâm klavierçm. Drâma. TV 3 RTR PLANÇTA BALTIJAS VERSIJA RTR PLANÇTA BALTIJAS VERSIJA 7.00 Krievijas rîts. 11.00 Olga Sergejevna. 12.20 Ivana Tolstoja vçsturiski piedzîvojumi. Dok. 12.45 Sporta vçstis. 13.00 Vçstis. 13.30 Sveicam ar jaunu mâjokli! Ðovs. 14.05 Par paðu svarîgâko. Sarunu ðovs. 15.10 Cik ïoti mîlu! 16.00 Vçstis. 16.25 Jefrosiòja. Turpinâjums. 17.10 Augstdzimuðo jaunavu institûts. 17.55 Academia. Gaïina Ðiðkina. Japânas kultûra kâ estçtiskâs un garîgâs pilnveidoðanâs ceïð. 18.40 Vietçjais laiks. Vçstis no Maskavas. 19.00 Vçstis. 19.25 Gçnu slepenâ vara. 20.15 Tieðraide. 20.55 Vareòka. 22.30 Ceïð uz Lieldienu salu. 23.15 Impçrijas kareivis. 24.00 Kultûras jaunumi. 0.20 Sati. Interesantâ klasika. 1.05 Vçstis +. 1.20 Kamenska. 2.05 Vçstis.ru. 2.20 Profilakse. Nakts ðovs. 3.15 Jefrosiòja. Turpinâjums. 4.00 Augstdzimuðo jaunavu institûts. 4.45 Olga Sergejevna. 6.10 Impçrijas kareivis. TV 5 7.00 Animâcijas filma. 7.30 Tu tam neticçsi! 8.25 8.40 Izmeklçðanas noslçpumi. 9.40 9.55 Çìiptes piramîdu noslçpumi. Dok. 10.55 Likuma sargs. 11.55 12.10 Izmeklçtâju superkomanda. 14.05 Izmeklçðanas noslçpumi. 15.05 Tu tam neticçsi! 16.00 Izmeklçtâju superkomanda. 17.00 Çìiptes piramîdu noslçpumi. Dok. 18.00 Sasisto lukturu ielas. 19.00 Valsts droðîbas aìents. 20.00 Kamenska. 21.00 Jûras velni. 22.00 Vakars@22. 22.20 Çìiptes piramîdu noslçpumi. Dok. 23.15 Tu tam neticçsi! 0.05 Kriminâlâ Krievija. 1.05 Likuma sargs.
V Piektdiena 2014. gada 21. marts 11. pâri visai Indijai CILVÇK ZIÒAS Brînâs un grib arî sev Drosmîgie ceïotâji. Dodoties tâlajâ ceïojumâ, jaunieðu mçríis bija viens - bez steigas apceïot valsti un iekïauties vîzas termiòa piecos mçneðos. Konkrçta marðruta viòiem nebija lîdz pat pçdçjai ceïojuma dienai. Arî mûsu ikdiena bija tikpat daþâda kâ pati Indija. Dzîvojâm gan modernâ dzîvoklî ar baseinu, gan skudru un odu apdzîvotos viesnîcu numuros. Gulçjâm teltî valsts aktîvâkâs ðosejas malâ, bailçs atceroties tai pat vakarâ no vietçjiem dzirdçtos stâstus par tur dzîvojoðajâm kobrâm, un tâpat arî parkâ uz soliòa. Kopumâ ceïojuma laikâ iepriekðçjo rezervâciju izmantojâm tikai divas reizes, tâdçjâdi païaujoties uz veiksmi, nejauðîbâm un izbaudot iegûto brîvîbu. Taèu jebkurâ gadîjumâ tas noteikti bija tâ vçrts! saka Kaspars, Una un Viesturs. Jâbût gataviem uz visu Tagad, kad teju piecu mçneðu ilgais ceïojums aiz muguras, jaunieði atzîst, ka, iesaistoties tâdâ avantûrâ, daudz svarîgâka par fizisko sagatavotîbu ir psiholoìiskâ noturîba. Ir jâbût gataviem, ka var nâkties gulçt ârâ parkâ. Viòi gulçja un atzîst, ka tas bija interesanti. Jâbût gataviem, ka cilvçki Indijâ ir daudz tieðâki (îpaði atrodoties kâdâ attâlâ ciematâ, kur baltos cilvçkus redz labi ja reizi gadâ). Jârçíinâs, ka pâris sekunþu laikâ var ielenkt desmiti ieinteresçto. Neko sliktu gan viòi nedara, taèu papildus stress, protams, ir. Reizçs, kad jaunieði nakðòoja teltî, nakts melnumâ pie viòiem nâca vietçjie un sauca ârâ. Pabïâvâm, lai iet prom, un gulçjâm. Nekâdu apdraudçjumu nebija, taèu stress gan reizçm pâròçma, stâsta Kaspars. Jâbût gatavam, ka jâbrauc arî tad, kad nogurums lielâks par visu. Jaunieði garâkajâ ceïojuma dienâ lîdz ar saulrietu nonâca tikai lîdz paðai kalna augðai. Stumjot un velkot viens otru, viòi ceïoja +35 grâdu karstumâ. Un tad jau bija tumðs, bet vçl bija jâtiek lejâ. Nogurumâ un karstumâ, bez iespçjâm paslçpties no saules, viòiem nâcâs labot savus 100 latu vçrtos velosipçdus. Viòiem bija jâbût gataviem, ka nebûs nekâ (normâla) çdama. Vairâkas dienas pçc kârtas jaunie ceïotâji pârtika tikai no cepumiem un ûdens. Vairâku mçneðu garajâ braucienâ Kaspars, Una un Viesturs piedzîvoja daudz un daþâdus notikumus. Decembrî viòi uz mçnesi piestâja Indijas ðtatâ Goa, Ziemassvçtkos çda zivis, bet Jaungada salûtu skatîjâs, peldot okeânâ. Kaspars saka: Pârsvarâ dzîvojâm ïoti vienkârði un pieticîgi, viesnîcâm tçrçjot lîdz 3 eiro par cilvçku dienâ. Tikpat sanâca iztçrçt arî çdienam. Mçneða atpûtu Goa gan ieplânojâm nedaudz âtrâk, lai tas bûtu kârtîgs atvaïinâjums. Beigu beigâs nobraucâm nedaudz vairâk nekâ 5300 kilometrus un Indijâ kopumâ bijâm nepilnus 5 mçneðus. 11.oktobrî ar reisu Rîga Maskava Deli izlidojâm no Rîgas, bet februâra vidû nonâcâm Indijas pilsçtâ Èenajâ. Ar savu piemçru jaunie pasaules apceïotâji ikvienu rosina nebaidîties piepildît savus sapòus, jo tas ir pavisam vienkârði - vajag tikai vçlçties. Kaspars retoriski jautâ: Vai atceries par plânu nakðòot pie jûras, ko gribçji izdarît ðovasar, bet tâ arî nesanâca? Varbût gribçji izmçìinât vindsçrfingu, bet tâ arî nepamçìinâji? Tâ notiek visiem, tâ notiek visu laiku un ar daþâdâm lietâm. Tomçr tev noteikti arî netrûkst piemçru ar lietâm, kuras vienkârði òçmi un darîji, un sanâca ïoti labi. Vai ne? Secinâjums ir vienkârðs dari, ja gribas, un dari to tagad! Turklât nevajag gaidît îsto dienu, îsto laiku vai apstâkïus. Viss, ko tu vari iedomâties, ir iespçjams! Nebaidies riskçt! Jaunieði savu pirmo lielâko sapni jau realizçjuði. Nu viòiem âíis lûpâ un vçlme izzinât vçl vairâk - pçc Indijas viòi ar velosipçdiem devuðies vçl tâlâk - nu jau uz Malaiziju! Par uzmanîbas deficîtu nesûdzçjâs. Pietika ar pâris sekundçm, lai visur, kur vien piestâja mûsu ceïotâji, tûlît pat sapulcçtos vesels bars ziòkârîgu indieðu. Kâds gan tur brînums, jo daþâ attâlâkâ nostûrî baltos cilvçkus tur redz labi ja reizi gadâ. Ainiòa iz lielpilsçtas dzîves. Mûsu jaunieði pârliecinâjâs, ka Indijâ iespçjams viss - arî kamielis kâ transportlîdzeklis vienâ no Indijas rietumu lielpilsçtâm. Luksoforu ar zaïo gaismu gâjçjiem tur arî nav, tâpçc pietiekami dzîvajâ satiksmç katrs ielas ðíçrso, kâ grib un var. Uzziòai (izdevumi vienai personai): Vienvirziena biïete uz Indiju maksâja 400 eiro. Vakcinâcijai iztçrçja 140 eiro, vîzai - nepilnus 70 eiro. Ceïâ piecu mçneðu laikâ iztçrçja aptuveni 1200 eiro. P.s. Vairâk par balvenieðu interesanto ceïojumu varat lasît Kaspara blogâ (mâjaslapâ) www.kasparsmisins.lv. Lappusi sagatavoja S.Karavoièika Balvu pamatskolâ notika Radoðuma diena Mçs savam novadam, kuras laikâ izstâdes apmeklçtâji varçja skatît interesantus Balvu Amatniecîbas vidusskolas meiteòu darinâjumus. Parastâs lîmlapiòas, kuras lietojam ik dienu, bija ieguvuðas noslçpumainu ietvaru un paslçpuðâs ciku caku izðûtos sintçtiskâ filca vâciòos. Balvu pamatskolas direktore Mâra Pimanova, ieraugot darinâjumus, pulciòa vadîtâjai Albînai Veinai stingi piekodinâja, ka ïoti, ïoti tâdu gribçtu redzçt arî uz sava rakstâmgalda. Lîdzîgâs domâs bija arî Nora Apine. Lîmlapiòu ietvari saòçma arî citu skatîtâju sajûsmas saucienus. Jâzeps svin vârdadienu Medòevâ Treðdien, 19.martâ, vârdadienas svinçja Jâzepi, tostarp arî Jâzeps Jermacâns no Brieþuciema, ko daudzi pazîst kâ populârâ amatierteâtra Palâdas lomu atveidotâju. Jâzeps visbieþâk iejûtas galvenâ varoòa Ontana kaimiòa lomâ. Jautâts, kâ pagâja vârdadiena, Jâzeps atbildçja: Pavisam labi! Vârdadienâ viòð saòçmis buèas gan no sieviòas, gan no medòevietçm, kur Jâzepa dienâ teâtris viesojâs ar izrâdi. Jâzepa diena ir vienîgâ diena gavçnî, kad drîkst lîksmoties, dejot, smieties un draiskoties. Tâ iegâjies, ka tieði Jâzepa dienâ aicinâm pie sevis Baltinavas amatierteâtri, uz kura izrâdi pulcçjas daudz cilvçku arî no citiem novadiem. Jâzeps ir viens no tiem izrâdes dalîbniekiem, kas prot paòemt publiku. Viòa balss izrâdçs vienmçr ir viena no spçcîgâkajâm, secinâja Medòevas tautas nama vadîtâja Skaidrîte Ðaicâne. NEDÇÏAS CITÂTS Kas ir komunikâcijas zinâtne? Tas ir tad, kad tie suòi - þurnâlisti - Tev dzenas pakaï! (No sarunas uz ielas) Redakcija atvainojas visiem, kurus Cilvçkziòas aizvainojuðas vai aizvainos Foto - no personîgâ arhîva Foto - Z.Logina
12. V Piektdiena 2014. gada 21. marts Tçma Sekas bûs, bet kâdas? Sarunas tçma: notikumi Ukrainâ un Krimâ Notikumi Ukrainâ, referendums Krimâ par pievienoðanos Krievijas Federâcijai, Eiropas Savienîbas un ASV sankcijas attiecîbâ uz Krieviju un jautâjums, kâ tâs ietekmçs katru no mums, ðobrîd satrauc ikviena Latvijas iedzîvotâja prâtu. Nenoliedzami - sekas bûs, bet kâdas? Sarunas dalîbnieki: ÌIRTS TEILÂNS, Balvu novada Uzòçmçjdarbîbas konsultatîvâs padomes priekðsçdçtâjs JURIS BOLDÂNS, Balvu novada domes priekðsçdçtâja vietnieks LUDMILA ÍERÌE, pensionâre Kâ vçrtçjat Krimâ notikuðâ referenduma rezultâtus un likumîbu? ÌIRTS: -Vçrtçjums atkarîgs no tâ, kuros informâcijas lîdzekïos gûstam informâciju par ðiem notikumiem un cik lielâ mçrâ tiem uzticamies. Cenðos pârskatît ne tikai latvieðu portâlus tvnet, delfi vai krievu portâlus, bet arî ârzemju kanâlus BBC un CNN, salîdzinât gûto informâciju. Nebûdams jurists, nevaru spriest par referenduma likumîbu, bet domâju, ka tas ir Krievijas lîdzeklis, kâdâ veidâ iedzîvotâju acîs ðîs Ukrainas daïas okupâciju padarît pieòemamu vai likumîgu. Rietumu pasaulç pastâv vienots viedoklis, ka tas nav likumîgi. Taèu Krima Krievijai visos laikos bijusi stratçìiski svarîga teritorija. JURIS: -Krimas notikumi sâkâs ar notikumiem Maidanâ. Tâ kâ Krimâ pârsvarâ dzîvo krievi, notikumi Kijevâ radîja izdevîbu ðiem iedzîvotâjiem griezties pie Krievijas ar lûgumu òemt viòus savâ paspârnç. Gan Rietumu pasaule, gan Krievija vçlas uzspiest savu viedokli Krimas jautâjumâ. Runâjot par ðâda referenduma likumîbu, pasaulç notiek daudz lîdzîgu notikumu. Piemçram, Skotija vçlas atdalîties no Lielbritânijas, Vençcija no Itâlijas. Ja, dzîvojot demokrâtijas gaisotnç, nospiedoðajam vairâkumam iedzîvotâju, kas Krimâ ir krievi, pasaka, ka krievu valodas nebûs nekâdâ lîmenî - ne skolâs, ne citur, ir saprotami, ka viòi ar referenduma palîdzîbu mçìina pievienoties Krievijai. Pirms daþâm dienâm kâdâ jautâjumâ pie manis uz pieòemðanu bija atnâcis cilvçks, kurð pastâstîja, ka viòa draugi Ukrainâ pensijas, daþi - arî algas nav saòçmuði vçl kopð novembra. Domâju, lai kâ arî neapgalvotu, ka Maidanâ bija iesûtîti provokatori, kas izraisîja ðos asiòainos notikumus, tik lielas cilvçku masas viòi nespçtu iesaistît. Tâtad cilvçki bija neapmierinâti ar Janukovièa vadîbas stilu. LUDMILA: -Notikumiem Ukrainâ sekoju no paða sâkuma, jo mans hobijs ir skatîties ziòas daþâdos televîzijas kanâlos Krievijas, Latvijas, arî CNN. Tolaik nevarçju pat iedomâties, ka notikumi Ukrainâ tâ izvçrtîsies. Ka Maidanâ sâks cilvçkus likt uz ceïiem, visu dedzinât, graut çkas... Ja par Krimas atdalîðanos nobalsoja aptuveni 95 % iedzîvotâju un referendumâ piedalîjâs 83% iedzîvotâju, tâtad neapmierinâtîba bija sakrâjusies. Negaidîju, ka Krimâ cilvçki spçs noorganizçt referendumu un tik kuplâ skaitâ to apmeklçt, bet viòi noorganizçja. ÌIRTS: -Domâju, visa pasaule ir ðokâ, kâdâ veidâ cilvçkiem var izskalot prâtus ar Krievijas pielietotajiem propagandas paòçmieniem. Pie mums referendumu, kurâ pieïauti tik daudzi pârkâpumi, nekad neatzîtu par likumîgu. Masu informâcijas lîdzekïi sniedza aculiecinieku informâciju, ka vçlçðanu saraksti bija nepilnîgi, cilvçkus varçja pierakstît vçlçtâju sarakstos turpat Kâds bûs Ukrainas - Krievijas konflikta iznâkums? uz vietas, ïâva balsot arî Krievijas pilsoòiem. Ðâda referenduma rezultâtu uzticamîba ir apðaubâma. JURIS: -Nedomâju, ka varçja safabricçt kaut vai pusi no rezultâtiem. Protams, vismaz 50% nobalsoja par pievienoðanos Krievijai, varbût pat vçl vairâk, bet 95% tie, protams, nebija. Taèu proporcionâli vienalga lielâkâ daïa nobalsoja par pievienoðanos. Kâ vçrtçjat informatîvo karu, kas izvçrsts ap notikumiem Ukrainâ? Kur paði gûstat informâciju? LUDMILA: -Skatos Ukrainas televîzijas kanâlu Inter, Ukrainas 5. kanâlu, kurâ tieðâm iedzîvotâjus piesauca gâzt Janukovièa valdîbu. Skatos Krievijas kanâlus, arî Latvijas televîziju. JURIS: - Paskatoties vienas un otras puses viedokli, izvelku vidçjo. Protams, abu puðu masu informâcijas lîdzekïi cenðas iestâstît savu viedokli. Îsto patiesîbu nepauþ neviena no tâm. Gan vienai, gan otrai pusei var ticçt aptuveni par 50%. Pirms kâda laika izskançja viedoklis, ka vajadzçtu ierobeþot Krievijas televîzijas kanâlu retranslçðanu Latvijâ, jo it kâ daudziem Latgales iedzîvotâjiem tas ir vienîgais informâcijas avots un Krievijas propaganda ietekmç viòu domâðanu. Vai atbalstât ðâdu ideju? ÌIRTS: -Pirms sâkt kaut ko ierobeþot, jâsaprot, kas notiek. Latgalç tieðâm pastâv pieejamâs informâcijas disproporcija. Lielai daïai cilvçku, îpaði vecâkajai paaudzei, nav angïu valodas zinâðanu, tâdçï viòiem atliek skatîties tikai ziòas krievu vai latvieðu valodâ. Turklât pârsvarâ tie ir Krievijas kanâli. Tas nav pareizi. Vai aizliegt? Domâju, aizliegt skatîties kâdu kanâlu mûsdienu pasaulç nav pareizi. Taèu, piemçram, Lattelecom bezmaksas pakas veidotâji varçtu izvçrtçt - vai tieðâm ir nepiecieðami tik daudzi Krievijas televîzijas kanâli, vai tas atbilst Latvijas valsts interesçm un droðîbai? Otrkârt, jâstiprina sava informatîvâ vide. JURIS: -Latgalç ir cilvçku daïa, kuri uzskata - ir tikai viena patiesîba, citas nav. Bet neskatoties uz to, arî krievvalodîgie ðeit sprieþ vairâk vai mazâk reâli. Piekrîtu Ìirtam, ka ierçdòiem, kuri atbild par ðîm lietâm, iespçjams, vajadzçtu kaut kâdâ viedâ pakoriìçt informâcijas plûsmu. LUDMILA: -Raidîjumâ 900 sekundes kultûras ministrei uzdeva jautâjumu par televîziju Latgalç. Viòa neko nevarçja atbildçt. Pierobeþâ cilvçki tieðâm skatâs Krievijas televîziju, jo Latvijas televîzija viòiem nav pieejama. Labi, ka te pilsçtâ varu skatîties kabeïtelevîziju, Lattelecom optisko televîziju, internetu. Daudziem cilvçkiem Latgalç nav ðâdu iespçju. Tomçr uzskatu, ka cenzûrai nav jâbût. Pirms vairâkâm dienâm sociâlajâ tîklâ Facebook bija ievietots aicinâjums piedalîties parakstu vâkðanâ par Latvijas pievienoðanu Krievijai. Ja Latgalç ðobrîd sarîkotu referendumu, vai izdotos savâkt pietiekami daudz balsu par pievienoðanos Krievijai? JURIS: -Uzreiz varu teikt nç. LUDMILA: -Noteikti nç. Cilvçki nepiekritîs, jo Latvijâ dzîve ir laba un mierîga. JURIS: -Protams, ir viens otrs, kurð to vçlçtos, bet tâdu ir ïoti maz. To pierâda kaut vai fakts, ka 90.gadu sâkumâ daïa aizbrauca meklçt laimi uz savu etnisko dzimteni Krieviju. Ðodien viòi raud krokodila asaras, jo labprât brauktu atpakaï. To saku ar pilnu atbildîbu. Kûdîtâji, protams, ir un bûs, bet cilvçki viòiem nesekos. ÌIRTS: -Uzskatu, ka pat apspriest, kâdi varçtu bût ðâda referenduma rezultâti, ir amorâli. Facebook ievietotajam aicinâjumam bija klât pierakstîts, ka tas ir joks. Taèu katrâ jokâ ir daïa patiesîbas. Ar tâdâm lietâm jokot nevajag. Eiropas Savienîba un ASV draud ieviest stingras sankcijas pret Krieviju, tomçr pagaidâm nosaukuði tikai nelielu skaitu Krievijas un Krimas amatpersonu, kurâm neïaus iebraukt ES un ASV teritorijâ, iesaldçs tur esoðos bankas kontus un îpaðumus. Kâ skaidrojat tik gïçvu Rietumu pasaules reakciju? JURIS: -Pasaule mûsdienâs ir stipri savijusies visdaþâdâkajos aspektos. Pielietojot sankcijas pret kâdu valsti, cieð pats sankciju pielietotâjs. Domâju, tâpçc Eiropa rîkojas ïoti piesardzîgi. Protams, viens no iemesliem ir Krievijas gâze, ko tâ piegâdâ Eiropai. Taèu tas nav viennozîmîgi. Tâpçc cilvçki, pret kuriem ðîs sankcijas vçrstas, ne Krievijai, ne Ukrainai nav nozîmîgi. Domâju, augstâkajâ lîmenî jau ir par daudz ko vienojuðies. ÌIRTS: -Ekonomiskâs sankcijas jau nav paðmçríis. Tâs uzliek ne jau tâpçc, lai vienkârði uzliktu. Mçríis ir mainît ðîs valsts rîcîbu. Tâ ir tâda kâ biedçðana. Taèu jau runas vien par sankcijâm ietekmçjuðas Krievijas rubïa vçrtîbas kriðanos birþâs. Nesen Krievijas kolçìi, kuri darbojas lîdzîgâ sfçrâ, pastâstîja, ka stâvoklis ir katastrofâls, jo lîdz ar rubïa vçrtîbas kriðanos skatuves tehnoloìiju iepirkðana ârzemçs viòiem izmaksâ dârgâk. Taèu, pat darbojoties ar zaudçjumiem, viòi nevar neizpildît noslçgtâs lîgumsaistîbas ar tiem, kuriem piegâdâ ðîs iekârtas. Mçs arî izjutîsim to, ka Krievijas uzòçmçji nebûs pirktspçjîgi. Krievijas uzòçmu vçrtîbas jau ðobrîd ir dramatiski krituðâs. LUDMILA: -Sankcijas var pielietot, tas neko neietekmçs. Ekonomika visâ pasaulç ir pârâk saistîta, tâdçï Eiropas Savienîba reaìç ïoti uzmanîgi. Kâdu mâcîbu Eiropa guvusi no ðiem notikumiem? ÌIRTS: - Pasaule guvusi mâcîbu, kâdas ir Krievijas patiesâs intereses un cik ðî valsts ir prognozçjama vai neprognozçjama. No militârâs droðîbas viedokïa mçs jau varam domât, ka neesam apdraudçti, jo esam NATO. Domâju, arî Gruzija 2008.gadâ, tâpat kâ Ukraina tagad nedomâja, ka kaut kas tâds var notikt. Arî mûsu priekðstats par to var stipri izmainîties, kad vienâ rîtâ uzzinâsim nepatîkamus jaunumus. Mâcîba ir lîdzîga, kâ to iesaka uzòçmçjiem: Nelieciet visas olas vienâ grozâ. Sadarbojoties ar Krieviju, sadarbojieties vçl ar kâdu, lai jums nav jâcieð bankrots, ja Krievijâ notiek ðâda veida notikumi. JURIS: - Fokusçjoties uz to, kâ izdevîgâk, otrajâ plânâ atstâjam domu, kas notiks sliktâkajâ gadîjumâ. Jau pirms ðiem notikumiem Eiropas politiíi sprieda, ka vajadzçtu domât par jauna gâzes vadu izbûvi. LUDMILA: -Paldies Dievam, Krimâ nenotika militârs konflikts, nebija asins izlieðanas. ÌIRTS: -Vçl jau nekas nav beidzies. Nesen no cilvçka, kuram Ukrainas Rietumu daïâ dzîvo draugi, uzzinâju par tur valdoðo noskaòojumu. Pastâv uzskats - tâ kâ Krima 1954.gadâ, var teikt, tika viòiem uzdâvinâta un ukraiòu tur nav daudz, lai jau Krievija to òem. Protams, valsts negribçs iekrist ar seju dubïos un pretosies. Taèu, ja krievu karaspçks uzsâks reâlu karadarbîbu Ukrainas pamatteritorijâ, cilvçki gatavi iet nâvç par savas valsts brîvîbu. LUDMILA: -Jau konflikta sâkumâ, domâju, Ukraina Krimu atdos Krievijai, lai tikai saglabâtu Austrumukrainas teritoriju, kur atrodas valsts droðîbai stratçìiski svarîgas rûpnîcas. ÌIRTS: -Oficiâli, protams, Ukraina no Krimas neatteiksies, jo tauta to nesapratîs. Tur var izvçrsties iesaldçts konflikts. Kâ konflikts Ukrainâ ietekmçs katru no mums? ÌIRTS: -Ar laiku mçs noteikti sajutîsim pret Krieviju vçrsto sankciju ietekmi. Nedod Dievs, ja tur sâksies kaut kas nopietnâks! Tas var beigties ïoti slikti. Ceru, tas nekad nenotiks. Taèu noteikti sajutîsim rubïa kursa svârstîbu radîtâs sekas. JURIS: -Atkarîgs no tâ, cik lielâ mçrâ Krievija noslçgsies. Ja sâksies karð, neviens nevar paredzçt, kâ tas mûs ietekmçs. LUDMILA: - Domâju, paspçlçsies, un viss beigsies. Agrâk visu laiku runâja par Sîriju. Kopð sâkâs Ukrainas notikumi, par Sîriju vairs nedzird neviena vârda. Sâksies kâds cits konflikts, un par Ukrainu aizmirsîs. Nedomâju, ka Ukrainâ varçtu sâkties karð. Ðâdos konfliktos visvairâk cieð vienkârðie iedzîvotâji. JURIS: - Domâju, Krima iekïausies Krievijâ, bet Austrumukraina un pârçjâs teritorijas paliks Ukrainas sastâvâ. Runâjot par militâra konflikta iespçjamîbu, gribu teikt, ka tas jau ir izraisîjies, tikai ne tik lielâ pakâpç. Jo cilvçki iet bojâ. Mçs nemaz nezinâm îstos ciparus, cik patiesîbâ ir ðî konflikta upuru. Uzskatu, ka visa ðî konflikta galvenais vaininieks ir Viktors Janukoviès, kurð gribçja izpatikt gan Rietumiem, gan Krievijai. ÌIRTS: - Ïoti ceru, ka ðis konflikts tâlâk neattîstîsies. Taèu domâju, ka Krimas jautâjums paliks iesaldçts uz ilgiem gadiem, lîdzîgi kâ Gruzijâ. Domâju, paðreiz risinâs maigâkais notikumu scenârijs. Svarîgâkais ir neaizmirst ðo mâcîbu stundu, ko Krievija mums pasniegusi. Krievijas impçriskie plâni nav gâjuði mazumâ. Informatîvais karð turpinâsies, tâdçï jâizdara secinâjumi, lai kâdreiz paði nenonâkam tâdâ situâcijâ, kâ paðlaik Ukraina. Lappusi sagatavoja I.Tuðinska
Trîspadsmitâ V Piektdiena 2014. gada 21. marts 13. Problçma Sîkie huligâni grafiti meistari Foto - A.Kirsanovs Informç policija Meklç Benediktu Kozlovski Valsts policijas Balvu iecirknis meklç 1974.gadâ dzimuðo notiesâto Benediktu Kozlovski, kurð izvairâs n o piespriestâ brîvîbas atòemðanas soda izcieðanas. Ja kâdam zinâma minçtâs personas atraðanâs vieta, policija lûdz ziòot pa tâlr. 646-03500, 645-01600, 110 vai vçrsties tuvâkajâ policijas iestâdç. Meistardarbi. Apzîmçtas, arî piemçslotas autobusu pieturvietas ar nolupuðâm sienâm, zem kuru jumtiem stâvçt un gaidît sabiedrisko transportu nav nekâda prieka, nav tikai mûspuses problçma. AS Latvijas autoceïu uzturçtâjs Rçzeknes ceïu rajona Balvu nodaïas vadîtâjs Staòislavs Adamoviès atzîst, ka pieturvietâm salîdzinoði maza uzmanîba pievçrsta naudas trûkuma dçï. Savukârt attçlâ redzamo íçpâjumu uz pieturvietas stikla Balvu pilsçtâ citâdâk nekâ par pubertâtes mocîta pusaudþa rîcîbu nosaukt nevar. Paðvaldîbas vai Valsts policijas darbiniekiem sveða îpaðuma apzîmçtâjus pieíerot pie rokas, nâksies atbildçt likumâ paredzçtajâ kârtîbâ. Grafiti ielu kultûras þanrs, kura slavenâko pârstâvju darbi ir pat pieprasîti, bet vairuma publisko çku apzîmçtâju paveiktais liek uzdot jautâjumu tâ ir mâksla vai huligânisms? Vçrojot krâsu íçpâjumus uz svaigi krâsotas mâjas sienas, ceïa zîmes vai autobusu pieturvietas mûspusç, runa noteikti nav par ðíietami vçrtîgu mâkslas darbu, bet gan bezjçdzîgu huligânismu un sveða îpaðuma bojâðanu, kas ir administratîvi sodâma rîcîba. Viens no pçdçjâ laika augstvçrtîgâkajiem zîmçjumiem nesen tapa autobusu pieturvietâ Balvu pilsçtâ, Steíentavâ, kur uz stikla radîts mâkslas darbs, kas lîdzinâs dzimumloceklim. Sastaptie garâmgâjçji, domâjams, kâda padsmitnieka paveikto ironiski novçrtçja visnotaï atzinîgi, dçvçjot to kâ lielisku sava stulbuma un personîgo problçmu izpausmi. AS Latvijas autoceïu uzturçtâjs Rçzeknes ceïu rajona Balvu nodaïas vadîtâjs STAÒISLAVS ADAMOVIÈS, vçrtçjot autobusu pieturvietu apzîmçtâju un mçslotâju paveiktâs cûcîbas, ir skarbs un skaidro, ka ðâdi cilvçki jâaudzina ìimençs un skolâs. Mçs nepârtraukti tîrâm autobusu pieturvietas, bet tâs atkal piemçslo. Piemçram, no stâvlaukuma, kas atrodas Viïakas novadâ, aiz Stompakiem, netâlu no tâ dçvçtâ Velna tilta, atkritumus vedam prom ar pilnâm automaðînu kravâm. Kâ ar to cînîties, tieðâm vairs nezinu, saðutis par cilvçku rîcîbu ir S.Adamoviès. Jâteic, ka autobusu pieturvietu apzîmçtâji saasina jau tâ salîdzinoði vizuâli nepievilcîgo pieturvietu problçmu mûspusç. S.Adamoviès atzîst, ka naudas trûkuma dçï pieturvietâm pievçrsta ïoti maza uzmanîba. Runâjot par pieturvietâm, Latvijas autoceïu uzturçtâjs pienâkumos ietilpst atkritumu urnu un sniega notîrîðana, ja nepiecieðams, arî soliòu nokrâsoðana vai apmaïu un salûzuðo solu latu nomaiòa. Pieturvietas, kuras bija uz sabrukðanas robeþas, savulaik pârbûvçja vai arî demontçja, piemçram, veco íieìeïu pieturvietu Balvu novada Kubulos. Izmaksas nebija mazas. Turklât, ja, piemçram, pieturvietu nepiecieðams demontçt vai uzbûvçt no jauna, ðâdâs reizçs, tâpat kâ pieturvietas bûvniecîbas gadîjumâ Kubulos, rîko konkursu. Tas jau ir Latvijas Valsts ceïu kompetencç. Mçs esam autoceïu uzturçtâji un ðâdâs reizçs nevaram paði vienkârði sâkt rîkoties uz savu roku, skaidro S.Adamoviès. Situâcijas, kad veco, no íieìeïiem bûvçto pieturvietu jumti draudîgi ðûpotos virs cilvçku galvâm, pagaidâm, par laimi, nav novçrotas. Arî V/as Latvijas Valsts ceïi pârstâvji skaidro, ka Balvu daïas darbinieki pieturvietas regulâri apseko. Savukârt SIA Balvu autotransports valdes priekðsçdçtâjs VALDIS ANÈS atzîst, ka uzòçmums ir tikai un vienîgi ieinteresçts, lai autobusu pieturvietas iespçju robeþâs bûtu atjaunotas un sabiedriskâ transporta gaidîtâjiem vizuâli pievilcîgas. Tiesa, kâ piebilst arî V.Anès, iespçjamie pieturvietu atjaunoðanas darbi atduras pret tradicionâlo problçmu - ierobeþotajiem naudas lîdzekïiem. Foto - A.Loèmelis Lasîtâjs jautâ Kur var pieteikties Zemessardzç? Balvenietis JÂNIS ÈAKÂNS jautâ, kur var pieteikties Zemessardzç un noskaidrot atbildes uz sev interesçjoðiem jautâjumiem? Informçjam, ka jâsazinâs ar Zemessardzes 31.Aizsardzîbas no masveida iznîcinâðanas ieroèiem (AMII) bataljona 1.Kâjnieku rotas komandieri Guntaru Meþalu, zvanot uz mobilâ telefona numuru 29228719. Tâpat var vçrsties Zemessardzes 31.AMII bataljonâ Alûksnç, Lâèplçða ielâ 1. Atgâdinâm, ka plaðâk par Zemessardzes 31.AMII bataljona 1.Kâjnieku rotas aktualitâtçm, kurâ dienç zemessargi no visiem èetriem Balvu, Viïakas, Rugâju un Baltinavas mûspuses novadiem, kâ arî iespçjâm kïût par zemessargu, rakstîjâm laikraksta Vaduguns ðî gada 17.janvâra numurâ. Informç VUGD Gâzes noplûde dzîvoklî 19.marta vakarâ ugunsdzçsçji saòçma izsaukumu uz daudzdzîvokïu nama dzîvokli Balvos, Daugavpils ielâ 41, kur notika gâzes noplûde. Iemesls pie plîts pievienotâ gâzes vada bojâjums. Atgrieþoties pie publicçtâ Lûdz atsaukties iespçjamo zâdzîbu upurus Laikraksta Vaduguns 11.marta numurâ rakstîjâm par Valsts policijas Balvu iecirknî 7.martâ saòemto iesniegumu, ka daudzdzîvokïu nama dzîvoklî Balvos, Stacijas ielâ, nenoskaidrotos apstâkïos pazuda mobilais telefons. Policija par notikuðo uzsâka pârbaudi. Redakcijâ pçc palîdzîbas vçrsâs kâda Balvu novada iedzîvotâja Meklçjam atbildi Pârbaude bûs, bet mâjâs nebûðu. Ko darît? Laikraksta Vaduguns redakcijai piezvanîja daudzdzîvokïu nama Balvos, Dârza ielâ 10, iedzîvotâja. Sieviete pastâstîja par paðvaldîbas aìentûras SAN - TEX administrâcijas uz mâjas ârdurvîm piesprausto lapiòu ar lûgumu nodroðinât piekïuvi ûdens skaitîtâjiem, jo vakar, 20.martâ, no pulksten 9 rîtâ bija paredzçta dzîvokïu apsekoðana, lai salîdzinâtu ûdens skaitîtâju râdîjumus. Darba dienâs vairumam cilvçku, tostarp man, no rîta jâbût darbâ. Turklât ðâdas informçjoðas lapiòas, kas vçsta par dzîvokïu apsekoðanu rîta pusç, nav pirmo reizi. Ko darît mâjas iedzîvotâjam, kurð objektîvu iemeslu dçï ðajâ laikâ nevar atrasties savâ dzîvoklî? jautâ sieviete. Paðvaldîbas aìentûras SAN - TEX komunâlinþenieris AIVARS PUGEJS skaidro, ka mâjas pârvaldniekam vai tâ pilnvarotai personai ir tiesîbas pârbaudît atseviðíâ îpaðumâ (droðîbas apsvçrumu dçï savu vârdu minçt nevçlçjâs), kuras dçlu, kâ viòa pastâstîja, minçtajâ dzîvoklî apzog regulâri. Dçlu daudzdzîvokïu nama dzîvoklî Balvos, Stacijas ielâ 15, apzaga 4.martâ. Viòam nozaga mobilo telefonu 200 latu vçrtîbâ. Vçl kâdu cilvçku apzaga nâkamajâ dienâ 5.martâ. Dçls par notikuðo Valsts policijas Balvu iecirknî uzrakstîjis arî iesniegumu. uzstâdîto ûdens patçriòa skaitîtâju râdîjumus, darbîbu un plombu tehnisko stâvokli. Pârbaudes veikðanas laikus saskaòojam ar mâjas pârvaldnieku, kurð par pârbaudes veikðanu uz dzîvokïa îpaðumu, kurâ plânota skaitîtâju pârbaude, nosûta paziòojumu. Ja dzîvokïa îpaðniekam nav iespçjas attiecîgajâ dienâ bût mâjâs, viòam jâsazinâs ar mâjas pârvaldnieku un jâvienojas par citu laiku. Jâpiebilst, ka, nosakot dzîvokïu apsekoðanas datumu, aìentûras darbiniekam nav obligâti jâierodas, piemçram, pulksten 9 vai 10 no rîta. Ja mâjas iedzîvotâjs dienâ strâdâ un mâjâs ir seðos vakarâ, viòa dzîvokli darbinieki arî apsekos seðos vakarâ, skaidro A.Pugejs. SAN - TEX komunâlinþenieris piebilst, ka konkrçti daudzdzîvokïu namam Dârza ielâ 10 atkârtota uzstâdîto ûdens patçriòa skaitîtâju râdîjumu pârbaude nepiecieðama, jo mâjai uzstâdîti C klases ûdens skaitîtâji ar Aicinu atsaukties un doties uz policiju arî citus cilvçkus, kuri, iespçjams, bijuði ðajâ dzîvoklî un ir apzagti! aicina sieviete. Jâpiebilst, ka sieviete nosauca arî dzîvokïa numuru un cilvçka vârdu un uzvârdu, kurð, kâ viòa apgalvo, acîmredzot vainojams zâdzîbâs. Kundze arî piebilda, ka cilvçki, kuriem, iespçjams, bijusi darîðana ar minçto vîrieti, zinâs, par ko ir runa. papildierîci, kas ïauj skaitîtâju râdîjumus nolasît arî attâlinâti un vienâ laikâ. Paðreiz tiek veiktas nepiecieðamâs korekcijas, kas ïaus samazinât starpîbu starp çkas ievada skaitîtâju un dzîvokïu skaitîtâjiem. Kopumâ pârbaude ilgst daþas minûtes, tâpçc dzîvokïu îpaðniekiem lûgums bût pretimnâkoðiem. Lappusi sagatavoja A.Loèmelis Foto - A.Kirsanovs
14. V Piektdiena 2014. gada 21. marts Projekti Informatîvie seminâri par LEADER 7.kârtas projektu konkursu 24.martâ plkst.10.00-11.30 Viïakâ, Abrenes ielâ 26, Viïakas novada domes zâlç. 25.martâ plkst.10.00-11.30 Rugâjos, Kurmenes ielâ 87, tautas nama mazajâ zâlç. 26.martâ plkst.10.00-11.30 Balvos, Balvu novada paðvaldîbas aìentûrâ Ziemeïlatgales biznesa centrs, Vidzemes ielâ 2B. Seminâru vadîs biedrîbas Balvu rajona partnerîba stratçìijas administratîvâ vadîtâja Svetlana Tomsone. Informatîvais seminârs par Lauku attîstîbas programmas 2007.-2013.gadam 4. ass 413. pasâkuma Lauku ekonomikas daþâdoðana un dzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbu stratçìiju îstenoðanas teritorijâ ietvaros: 6.1.aktivitâtç - Iekârtu, tehnikas, aprîkojuma, informâcijas tehnoloìiju un programmu nodroðinâjuma iegâde un uzstâdîðana un infrastruktûras izveide pakalpojumu pieejamîbai, kvalitâtei un sasniedzamîbai pakalpojumu sniegðanas vietâ vietçjiem iedzîvotâjiem ; 2.rîcîbâ - uzòçmçjdarbîbas daþâdoðana, pieejamais finansçjums - EUR 50 157,92. Darba kârtîbâ: 1.Ministru kabineta noteikumi Nr.764 Kârtîba, kâdâ pieðíir valsts un Eiropas Savienîbas atbalstu lauku attîstîbai pasâkumâ Konkurçtspçjas veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ un pasâkumâ Lauku ekonomikas daþâdoðana un dzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ : -atbalstâmâs aktivitâtes; atbalsta pretendents; publiskâ finansçjuma saòemðanas nosacîjumi; atbalsta apmçrs un intensitâte; attiecinâmâs un neattiecinâmâs izmaksas. 2. Balvu rajona attîstîbas stratçìija 2009.-2013.gadam : -atbalstâmâs aktivitâtes; vçrtçðanas kritçriji; projektu iesniegumu pieòemðana. 3.Projekta iesnieguma veidlapas aizpildîðana, nepiecieðamie pavaddokumenti. 4.Îstenoto projektu piemçri. Ar Vietçjâs attîstîbas stratçìiju, rîcîbu mçríiem, plânotajâm darbîbâm, projektu vçrtçðanas kritçrijiem un minimâlo punktu skaitu pozitîva atzinuma saòemðanai var iepazîties Brîvîbas ielâ 48, Balvos, çkas 2. stâvâ, 22.kabinetâ (iepriekð pierakstoties pa tâlruni 26691977), Lauku atbalsta dienesta mâjaslapâ: www.lad.gov.lv un partnerîbas mâjaslapâ: www.balvi.partneribas.lv, kontaktpersona: stratçìijas administratîvâ vadîtâja Svetlana Tomsone, tâlr. 26691977, e-pasts: svetlana.tomsone@gmail.com. Svarîgi atgâdinâjumi LEADER projektu realizçtâjiem Saskaòâ ar MK noteikumiem Nr. 764 atbalsta pretendents 10 darba dienu laikâ pçc pçdçjâ maksâjuma pieprasîjuma iesniegðanas Lauku atbalsta dienestâ vietçjâ rîcîbas grupâ iesniedz: -pârskatu par projekta îstenoðanas rezultâtiem (MK noteikumu Nr.7644.pielikums); -pârskatu par atbalsta saòçmçja saimnieciskâs darbîbas râdîtâjiem (MK noteikumu Nr.7645.pielikums). Sâkot ar nâkamo gadu pçc projekta îstenoðanas, atbalsta saòçmçjs katru gadu lîdz 30.martam piecu gadu periodâ vietçjâ rîcîbas grupâ iesniedz: -pârskatu par atbalsta saòçmçja saimnieciskâs darbîbas râdîtâjiem par iepriekðçjo kalendâro gadu (MK noteikumu Nr.7645.pielikums). Atgâdinâjums visiem projektu îstenotâjiem, kuri ir îstenojuði projektus un uz kuriem attiecâs iepriekðminçtie nosacîjumi, iesniegt prasîtâs atskaites biedrîbas Balvu rajona partnerîba stratçìijas administratîvajai vadîtâjai Svetlanai Tomsonei Brîvîbas ielâ 48, Balvos, vai arî biedrîbas valdes loceklei Vinetai Zeltkalnei Abrenes ielâ 26, Viïakâ. Realizçtie LEADER projekti Ierîkota centrâlâ apkure Balkanu namiòâ Ir piepildîjies vçl viens sapnis Viïakas novada Ðíilbçnu pagastâ dabas parkâ Balkanu kalni ierîkota centrâlâ apkure, un turpmâk Balkanu mâja ne vien mîïi sagaidîs savus apmeklçtâjus, bet arî sasildîs. Viïakas novada dome no 2013.gada oktobra lîdz 2014.gada martam îstenojusi Leader projektu Nr. 13-07-LL04- L413201-000016 Tûrisma piedâvâjuma uzlaboðana dabas parkâ Balkanu kalni. Projekta kopçjâs izmaksas ir EUR 17212,89, tas saòçma ELFLA atbalstu par summu EUR 12802,97, paðvaldîba lîdzfinansçja projektu 10 % apmçrâ un sedza neattiecinâmos izdevumus jeb PVN likmi par kopçjo summu EUR 4409,92. Balkanu namiòâ centrâlo apkuri, siltumtrasi un katlu mâjas ierîkoðanu veica SIA AMATI. Centrâlapkures ierîkoðana nodroðinâs nakðòoðanas iespçju interesentiem visu gadu. Realizçjot projektu, domâts arî par estçtiskajâm vçrtîbâm. Tâ, piemçram, katlu mâja tik ïoti iekïaujas apkârtçjâ ainavâ, ka pat uzmanîgam vçrotâjam bûs grûti to pamanît. Vien kûpoðs skurstenis starp prieþu stumbriem nodos tâs atraðanâs vietu. Apkures sistçma veidota tâ, lai bez liekiem resursiem to varçtu apkalpot parkâ strâdâjoðie un mâjas iemîtnieki nejustu istabas temperatûras svârstîbas, neskatoties uz laika apstâkïiem. Mâjâ katrâ telpâ ievietoti radiatori, kas nodroðina vienmçrîgu siltumu visâ dzîvojamâ platîbâ, kâ arî iespçjams manuâli regulçt konkrçtâs telpas temperatûru. Aicinâm apmeklçt dabas parku Balkanu kalni un izbaudît jaunâs iespçjas, iepriekð sazinoties ar dabas parka vadîtâju Viju Kuïðu, zvanot pa tâlruni 29132664. Pie mums var nakðòot gan vienvietîgajos numuriòos, gan istabâ,kur ir vairâkas gultas, bet ir arî ìimenes istaba. Lielâkos pasâkumos ir iespçjams nakðòot, izmantojot matraèus. Informatîvie seminâri par LEADER 4. kârtas projektu konkursu mâjraþotâjiem 24.martâ plkst.11.30-13.00 Viïakâ, Abrenes ielâ 26, Viïakas novada domes zâlç. 25.martâ plkst.11.30-13.00 Rugâjos, Kurmenes ielâ 87, tautas nama mazajâ zâlç. 1.aprîlî plkst.10.00-11.30 Balvos, Brîvîbas ielâ 46a, Ziemeïaustrumu reìionâlajâ lauksaimniecîbas pârvaldes (ZA RLP) sektora zâlç. Seminâru vadîs biedrîbas Balvu rajona partnerîba stratçìijas administratîvâ vadîtâja Svetlana Tomsone. Projektu iesniegumu pieòemðana notiks Lauku attîstîbas programmas 2007.-2013.gadam 4.ass 411.pasâkuma Konkurçtspçjas veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ ietvaros ðâdâm aktivitâtçm un rîcîbâm: 3.1.aktivitâte Iekârtu, tehnikas, aprîkojuma, informâcijas tehnoloìiju un programmu nodroðinâjuma iegâde un uzstâdîðana, infrastruktûras izveide lauksaimniecîbas produktu raþoðanai un pirmapstrâdei, tai skaitâ paðu saraþotâs produkcijas iepakoðanai, kâ arî ilggadîgo augïkopîbas kultûraugu (izòemot zemenes) stâdu iegâde, stâdîjumu balstu sistçmu, þogu un þogu balstu iegâde, uzstâdîðana un stâdîjumu ierîkoðana ; 3.2.aktivitâte Iekârtu, tehnikas, aprîkojuma, informâcijas tehnoloìiju un programmu nodroðinâjuma iegâde un uzstâdîðana, infrastruktûras izveide lauksaimniecîbas produktu pârstrâdei un pirmapstrâdei mâjas apstâkïos, tai skaitâ paðu saraþotâs produkcijas iepakoðanai ; 7. rîcîbâ Lauku saimniecîbu modernizâcijas veicinâðana un mâjraþotâju konkurences paaugstinâðana, pieejamais finansçjums ir EUR 23 374,06. Darba kârtîbâ: 1.Ministru kabineta noteikumi Nr.764 Kârtîba, kâdâ pieðíir valsts un Eiropas Savienîbas atbalstu lauku attîstîbai pasâkumâ Konkurçtspçjas veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ un pasâkumâ Lauku ekonomikas daþâdoðana un dzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ : -atbalstâmâs aktivitâtes; atbalsta pretendents; publiskâ finansçjuma saòemðanas nosacîjumi; atbalsta apmçrs un intensitâte; attiecinâmâs un neattiecinâmâs izmaksas. 2. Balvu rajona attîstîbas stratçìija 2009.-2013.gadam : -atbalstâmâs aktivitâtes; vçrtçðanas kritçriji; projektu iesniegumu pieòemðana. 3.Projekta iesnieguma veidlapas aizpildîðana. 4.Îstenoto projektu piemçri. Ar Vietçjâs attîstîbas stratçìiju, rîcîbu mçríiem, plânotajâm darbîbâm, projektu vçrtçðanas kritçrijiem un minimâlo punktu skaitu pozitîva atzinuma saòemðanai var iepazîties Brîvîbas ielâ 48, Balvos, çkas 2. stâvâ 22.kabinetâ (iepriekð pierakstoties pa tâlruni 26691977), Lauku atbalsta dienesta mâjaslapâ: www.lad.gov.lv un partnerîbas mâjaslapâ: www.balvi.partneribas.lv, kontaktpersona: stratçìijas administratîvâ vadîtâja Svetlana Tomsone, tâlr. 26691977, e-pasts: svetlana.tomsone@gmail.com. Rugâju novada Kultûras nodaïas projekts Latvieðu tautu tçrps - Dziesmu un Deju svçtku neatòemama sastâvdaïa Ar LEADER projektu konkursâ izstrâdâtâ, iesniegtâ un atbalstîtâ projekta Nr.12-07-LL04- L413202-000018 Latvieðu tautu tçrps - Dziesmu un Deju svçtku neatòemama sastâvdaïa realizâciju, esam sasnieguði bûtisku mçríi - iegâdâti tautu tçrpi deju kopai Rugâji, kas sastâv: tautu deju apavu iegâde- meitu kurpes -10 pâri, puiðu zâbaki -10 pâri; tautu tçrpu apìçrbu iegâde 10 tçrpu komplekti meitâm un 10 tçrpu komplekti puiðiem. Realizçjot projektu, ieguvçji ir ne tikai dejotâji, kuri var greznoties jaunos tçrpos, bet arî skatîtâji, kuri var priecâties par estçtiski pievilcîgiem tautu tçrpiem, kas ir bûtiska dejas priekðnesuma sastâvdaïa. Projekts iesniegts Eiropas Savienîbas Eiropas Lauksaimniecîbas fonda lauku attîstîbai (ELFLA) atklâta projektu iesniegumu konkursa pasâkumam Lauku ekonomikas daþâdoðana un dzîves kvalitâtes veicinâðana vietçjo attîstîbas stratçìiju îstenoðanas teritorijâ 6.2. aktivitâtç Iekârtu, tehnikas, aprîkojuma, informâcijas tehnoloìiju un programmu nodroðinâjuma iegâde un uzstâdîðana, infrastruktûras izveide sabiedrisko aktivitâðu (arî apmâcîbas un intereðu klubu, kultûras, vides aizsardzîbas, sporta un citu brîvâ laika pavadîðanas aktivitâðu) daþâdoðanai vietçjiem iedzîvotâjiem. Projekts iesniegts attiecinâmajâ vietçjâs rîcîbas grupas Balvu rajona partnerîbas attîstîbas stratçìijas 6.rîcîbâ - Kultûras, kultûrvçsturiskâ un dabas mantojuma saglabâðanâ. Kopçjâs projekta izmaksas ir EUR 4295,58 ar PVN. Attiecinâmâs izmaksas bez PVN ir EUR 3550,07. Publiskais finansçjums, ko paðvaldîbai atmaksâ ELFLA par ðî projekta realizâciju, ir 90% no attiecinâmajâm izmaksâm EUR 3200,75. Paldies Balvu rajona partnerîbai, kura projektâ saskatîja mûsu bûtisku vajadzîbu pçc tautu tçrpu nepiecieðamîbas, iedzîvotâju kvalitatîvâkas dzîves daþâdoðanas iespçjai lauku apvidû. Lielu paldies ðî projekta realizâcijas iespçjâ saku Rugâju novada domei, kura piekrita ðî projekta lîdzfinansçjumam 10% apmçrâ. Projekta realizâcijai paðvaldîba neòçma aizòçmumu Valsts kasç, bet veica to par saviem lîdzekïiem. *Turpinâjums 15.lpp.
Sludinâjumi V Piektdiena 2014.gada 21.marts 15. Projekts Daþâdi Mans draugs velosipçds *Sâkums 14.lpp. Biedrîba Kubulu pagasta ìimeòu biedrîba no 2012.gada 29.oktobra lîdz 2013.gada 31.decembrim îstenoja projektu Mans draugs - velosipçds Nr.12-07-LL04-L413201-000014. Projekta kopçjâs izmaksas ir EUR 2390,27. Projekta finansçjums sadalîjâs ðâdi: 90% projektam pieðíirtais publiskais finansçjums ELFLA finansçjums EUR 2151,24; 10% biedrîbas Kubulu pagasta ìimeòu biedrîba lîdzfinansçjums EUR 239,03. Projekta mçríis - daþâdot lauku iedzîvotâju brîvâ laika pavadîðanas iespçjas. Projekta îstenoðanas rezultâtâ iegâdâts velosipçdu komplekts, kas sastâv no 13 velosipçdiem. Projekta laikâ nopirkti 2 kalnu velosipçdi, 1 BMX tipa velosipçds un 10 pilsçtas velosipçdi. BMX tipa velosipçdam ratu izmçrs mazâks par kalnu tipa velosipçda ratu izmçru, lai ðie rati bûtu stiprâki. Velosipçdam nav âtrumu, jo ðis velosipçds paredzçts lekðanai pa tramplîniem, rampâm, triku izpildîðanai uz ielas, kas neprasa attîstît âtrumu. Lai arî ðis velosipçds ir maza izmçra, tas paredzçts jebkura vecuma jaunieðiem, ko viòi ir ïoti iecienîjuði. Kalnu divritenis - paredzçts atpûtai un sportam. Velosipçds aprîkots ar âtrumiem, lai varçtu pârvietoties pa daþâdu tipu ceïiem, taciòâm un kalniem. Daudzi interesanti apskates objekti atrodas tâlâk no ceïa, lîdz ar to ðie velosipçdi ir ideâlâkais variants objektu sasniedzamîbai. Izvçlçtie kalnu tipa velosipçdi ir ar platâkâm riepâm, nekâ sporta kalnu divriteòiem. Ar to varçs veiksmîgi pârvietoties gan pa grants ceïiem, gan lauku taciòâm, gan pa meþa celiòiem. Pilsçtas velosipçds tas ir klasiska tipa velosipçds. Piemçrots ikdienas braucieniem pilsçtâ. Dubïu sargi, bagâþnieks, apgaismojums, zvaniòð, vidçja biezuma riepas, çrta sçdpozîcija, kas ïauj pârskatît satiksmes plûsmu. Sievieðu velosipçdiem papildus aprîkojumâ ir groziòð. Pilsçtas velosipçdus vairâk izmanto pieauguðie un jaunieði. Projekta ietvaros iegâdâtie velosipçdi 2013.gadâ bija apskatâmi divos lielos pasâkumos. Pirmo reizi ar jaunajiem velosipçdiem Kubulu pagasta jaunieði 27.jûnijâ piedalîjâs Zaïajâ Velosipçdu brauciena pasâkumâ Enerìijas diena Balvos un Kubulu pagasta svçtkos, kur biedrîbas Kubulu pagasta ìimeòu biedrîba biedri un pagasta jaunieði piedalîjâs Riteòoto braucamrîku parâdç. Velosipçdus 2013.gada velosezonâ izmantoja Kubulu pagasta ìimeòu biedrîbas biedri, viòu bçrni un Kubulu pagasta jaunieði, un arî turpmâk iedzîvotâji nepiecieðamîbas gadîjumâ varçs ðos velosipçdus paòemt biedrîbas Kubulu pagasta ìimeòu biedrîba juridiskajâ adresç - Kubulu pagastâ, Kalna ielâ 28, iepriekð sazinoties pa tâlr.26327162 (Irçna), 26592569 (Lija). Informâciju sagatavoja stratçìijas administratîvâ vadîtâja Svetlana Tomsone sadarbîbâ ar Rugâju novada kultûras nodaïas un projektu vadîtâju Guntu Grigâni, Kubulu pagasta ìimeòu biedrîbas vadîtâju Irçnu Zaèevu, Viïakas novada domes, Attîstîbas plânoðanas nodaïas projektu vadîtâju Vinetu Zeltkalni un dabas parka Balkanu kalni vadîtâju Viju Kuïðu. Veiksmes prognoze Veicam smagâs tehnikas remontu vai iznomâjam aprîkotas darbnîcas (virpoðana, metinâðana utt.). T. 29119461. SIA Aiva V sniedz autoevakuatora pakalpojumus: celtspçja: auto lîdz 5 t piekabe lîdz 3 t krâns lîdz 2 t jaudîga vinèa cena no 0,55-0,70 EUR. Tâlr. 29119461. Autoskolâ BARONS R organizç autoapmâcîbas kursus: A kategorija - 24.martâ; B kategorija - 8.aprîlî Balvos, 25.martâ - Baltinavâ. C kategorija - 27.martâ. 95.kods - 20.martâ (iepriekð zvanît). Tautas ielâ 1 (pie policijas). Tâlr. 29336212 vai www.baronsr.lv. Balvi auto uzòem kursos: B kategorijâ, 95.k, 9.aprîlî. www.balviautoskola.lv. Tâlr. 28700807. Z/s Uþgava pârdod kartupeïus - 0,23 EUR/kg, neðíirotus - 0,16 EUR/kg. Tâlr. 29432655. Bioloìiski audzçta mistra (graudi, pupas, ziròi) granulas. Sertifikâts. Tâlr. 29230913. Jaunputni, dçjçjvistas. Tâlr. 29424509. 26., 29.martâ pârdos gaiïus, baltus, brûnus jaunputnus, dçjçjvistas. Vistas mainîs pret gaiïiem. Kubuli-7.30, Balvi-7.40, Vîksna-8.05, Kuprava-8.25, Viïaka-8.45, Þîguri-9.00, Semenova-9.20, Rekova-9.35, Brieþuciems-9.50, Baltinava-10.05,Tilþa-10.25, Golvari-10.45, Bçrzpils -11.05, Lazdukalns-11.20, Rugâji-11.35, Medòi-11.45, Naudaskalns-11.55, Bçrzkalne-12.10. Tâlr. 22845900. Pârdod 1000 l tilpnes. Piegâde. Tâlr. 29175334. Pârdod grieztu, skaldîtu malku (pieejami daþâdi garumi), 18 EUR/m 3. Tâlr. 26758414. Pârdod skaldîtu malku. Piegâde. Tâlr. 25261131. Pârdod skaldîtu bçrza malku. Piegâde. Tâlr. 25638493. 24.marts. Darbu pabeigðanas pirmdiena, kad atturies sâkt ko jaunu. Arî no savâm ìimenes lietâm nevarçsi atslçgties pat darbâ. Vai nu bçrna, vai sievas (vîra) zvans Tevi izsitîs no ierastâ ritma. Un arî viòu problçmas bûs prasmîgi jârisina un jâprot apvienot ar darba lietâm. Grûti? Bet kurð teica, ka ðodien bûs viegli? 25.marts. Èika laiks atkal lîdîs tavâ priekðnamâ ar netîriem zâbakiem no plkst. 14.35 lîdz 24.00, tâpçc sagatavo grîdas lupatu, lai uzslaucîtu tâ netîrâs pçdas. Bet lîdz pçcpusdienai Veiksmes mâte tomçr apciemos cilvçkus, kuri strâdâ par tirdzniecîbas vai apdroðinâðanas aìentiem vai masu medijos (TV, presç). 26.marts. Diena ar plus zîmi, kurâ ieteicams gan tiesâties, gan tirgoties, gan izglîtoties - apmeklçt daþâda rakstura lekcijas (pat par reliìiozâm tçmâm). Labâkus rezultâtus dos darîjumi, kas kârtoti aci pret aci, ne ar telefona, faksa vai e-pasta strapniecîbu. Kâda racionalizatora smadzenes var apciemot kâda traka ideja. Nesteidzies to uzreiz ieviest praksç. Pataupi to uz vçlâku laiku, gan tâ vçl noderçs. Pareìe Ilga * Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî www.vaduguns.lv, tâlr. 29365609 Aku urbðana. Tâlr. 29142220. 95.kods ar 24.martu autoskolâ VIKINGI Balvos. Pasniedzçja Lana Krilova. Tâlr. 28784466. Vçlas îrçt dzîvokli vai mâju. Tâlr. 28284862. VÎZAS. Ceïojumi pa visu pasauli. I.K. Molena, Bçrzpils 44-16. Izgatavo aku grodus, cinkotus þoga sietus, vârtus, PVC dçïu sçtas, stabus. Pârdoðanâ lauksaimniecîbas þogi, dzeloòstieple. Tâlr. 29175334. Pastâvîgi pârvadâ mâjlopus (specpiekabe). Tâlr. 29230080. Izgatavo koka karkasa siltumnîcas. Piegâde, uzstâdîðana. Tâlr. 29175334. Maina 3-istabu dzîvokli Ezera ielâ, 3. stâvâ, uz mazâku (bez parâdiem, ar piemaksu). Tâlr. 26414068. Pârvietojamais gateris izbraucot zâìç ar elektrîbu 10,7 m garus un ar benzînu 6,5 m garus baïíus un stabus. Augsta kvalitâte. Tâlr. 26161501. Pârdod Pârdoðanâ dravas aprîkojums: stropi, râmîði, medus telpas, stieples u.c. Tâlr. 29175334. Pârdod siena un zaïbarîbas rulonus, pârtikas un sçklas kartupeïus. Tâlr. 26664089. Pârdod kartupeïus. Tâlr. 29382733. Pârdod telefonu AKUMULATORUS, vâciòus, maciòus, lâdçtâjus, PARÛKAS, ðinjonus. Tirgû, 2.stâvâ. SIA HAMAL, Kubuli, Kalna 9b. Pârdod tukðus balonus: *ogleklis- 50 EUR, *gâzes maisîjums MIX-60 EUR, *argona-60 EUR. Pircçjam dâvanâ 0,8mm metinâmâ stieple (5 kg). Lîdz ðî gada 1.maijam PILNU BALONU MAIÒAI - 20% atlaide. Pârdoðanâ: elektrodi, metinâðanas stieple, ðïûtenes, reduktori. Pârdod arî loksnes (0,7-40mm), plakandzelþus, caurules, kvadrâtcaurules, taisnstûra caurules, pildîtos stieòus, kvadrâtus. Tâlr. 29108551, 26291938. Pârdod mâju Balvos. Tâlr. 27887243. Nakts INÂRA ANÈA - liellopu un cûku mâkslîgâs apsçkloðanas tehniíe. Tâlr. 29425869. 6-kameru PVC logi (profila dziïums 8 cm), daþâda veida þalûzijas. Ârçjâs palodzes bezmaksas! Ezera ielâ 3a, Balvos. Tâlr. 26357927. Kopj jaunaudzes. Tâlr. 29283981. Veic celtniecîbas darbus: iekðdarbi, santehnika, skursteòa mûrçðana, jumta darbi, betonçðana. Tâlr. 28690650. Iznomâ 11 ha zemi Vecumu pagastâ. Tâlr. 29609706. Apbedîðanas birojs piedâvâ: zârkus, krustus, lîíautus, kapu soliòus Balvos, Liepu 1b (blakus maizes kombinâtam). Tâlr. 26514145. Sieviete ar 2 bçrniem vçlas îrçt mçbelçtu dzîvokli Balvos. Tâlr. 27008044. Atrasts Kubuli - Sita ceïa posmâ atrasta automaðînas numura zîme GH1563. Interesçties redakcijâ. Pârdod 3-istabu dzîvokli 3. stâvâ Bçrzpils 44. Tâlr. 28348803. Pârdod 3-istabu dzîvokli centrâ, 1.stâvâ. Tâlr. 26633884. Pârdod 2-istabu dzîvokli 5. stâvâ Balvos. Tâlr. 28694280. Pârdod 4-istabu dzîvokli centrâ. Tâlr. 26351072. Pârdod mazdârziòu Verpuïevâ, 3.celiòð. Tâlr. 25402693, 64522812. Pârdod Opel Astra, 1992.g., TA 03.2015., 390 EUR. Tâlr. 27838329. Pârdod VW Sharan, 1,9 TDI, 1997.g. Tâlr. 28681252. Pârdod Mitsubishi Space Wagon, 1999.g., TA. Tâlr. 26562243. Pârdod rulonu piekabi vai maina pret 7-10 t mçslu ârdîtâju (var bût remontçjams). Tâlr. 28385847. Pârdod sivçnus. Tâlr. 22046366. Pârdod lietotus sarkanos íieìeïus jebkâdâ daudzumâ, guïbûvi promveðanai (8x5m). Tâlr. 25720750. Pârdod 12,1 ha meþu (bçrzs, priede). Tâlr. 29276226. Diena
16. V Piektdiena 2014.gada 21.marts Sludinâjumi Akcija no 21.03.2014. lîdz 27.03.2014. LOGI, DURVIS Bçrzpils 2a, Balvi. Tâlr. 26343039, 26600508. Apsveikumi MAJONÇZE FRANCIS SALÂTU 250g EUR0.50 0.61EUR (0.35Ls) SÇKLAS Kurzemes sçklas EUR0.27 (0.19Ls) FAIRY LEMON trauku mazg.lîdz., 500 ml EUR0.84 TCHIBO EXCLUSIVE malta kafija, 250 g EUR1.84 KRIEVIJAS SIERA IZSTRÂDÂJUMS 45% EUR4.77 Kamçr prece ar akcijas cenu ir veikalâ! beta veikals - Balvi, Raiòa 28 KOMFORTS M Virtuves iekârtas Skapji, sekcijas Priekðnami Bçrnistabas Bîdâmâs durvis Ofisa mçbeles 1.27 EUR (0.59Ls) 2.63EUR(1.29 Ls) 6.40 EUR(3.35 Ls) Mçbeïu izgatavoðana www.komfortsm.lv pçc individuâla pasûtîjuma Mob: 28854023; 26674199 Pçrk Jauna krâsaino dþinsu pavasara kolekcija. Dþinsu garuma korekcija bez maksas. Bçrnu dþinsi. Dziedniece MARTA OZOLA palîdz atbrîvoties no alkohola un smçíçðanas atkarîbas, risina ìimenes problçmas, noòem lâstu, noskaudumu, dziedina. Pieòems Balvos 27.martâ. Tâlr. 26452804. Saòem, mîïais, manu roku vçl cieðâk, Un pâr liepu laipu tâlâk ved. Es Tev vienmçr visur lîdzi ieðu, Kaut visapkârt zibens zilgu gaismu met. Sveicam Daci Liepiòu un Andreju Balodi, kopçjo dzîves taku sâkot! Tilþas internâtpamatskolas kolektîvs Ak, gadus neskaiti, Tik pavasarus vien, Kas tâ kâ putni Tavâ mûþa kokâ skrien. Mîïi sveicam Pçteri Leitânu 70 gadu jubilejâ! Lai katra rîta saulesstars nâk ar prieku, veiksmi, veselîbu. Sieva, dçls, meita ar ìimeni, Anele V. Laimi, lai tâ vienmçr soïo blakus, Sauli, lai tâ vienmçr sirdî spîd. Veselîbu, kas ir visa íîla, Dzîvesprieks lai garâm neaizslîd. Sveicam Metu Viju Grodòu skaistajâ dzîves jubilejâ! Folkloras kopa Saivenis un vadîtâjs Z.s Strautiòi iepçrk mâjlopus. Samaksa tûlîtçja. Labas cenas. Tâlr. 29411033. SIA Lauku Miesnieks iepçrk mâjlopus. Augstas cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari. Tâlr. 20207132. SIA LATVIJAS GAÏA iepçrk liellopus, jaunlopus, aitas, zirgus. Samaksa tûlîtçja. Svari. Tâlr. 28761515. SIA Aïòi AS IEPÇRK ZÂÌBAÏÍUS EUR/m 3 Diam. 14-17 18-24 25< EGLE 55 (54) 70 (69) 71(70) PRIEDE 55 (54) 70 (69) 70 (69) Garumus iepriekð saskaòot! Piegâdes vieta: Varakïâni Ir transports! Korekta uzmçrîðana! SAMAKSA 1DIENAS LAIKÂ! Tâlr. 64866070, mob.tâlr. 29806775, 25916403. LATMEÞS pçrk visa veida îpaðumus par visaugstâkajâm cenâm. Samaksa darîjuma dienâ! Tâlr. 22028592, 29777641. PÇRK! Zâìç, izved. Pçrk cirsmas (retinâðanas), meþus. Tâlr. 29100239. SIA AIBI pçrk liellopus, jaunlopus, aitas, zirgus, cûkas. Labas cenas! Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 26142514, 20238990. SIA CÇSU MIESNIEKS iepçrk jaunlopus un liellopus. Tâlr. 26185703; 29172343. SIA RENEM P Iepçrk jaunlopus, liellopus, aitas, cûkas. ELEKTRONISKIE SVARI. Tâlr. 65329997, 29485520, 29996309, 26373728, 26393921 Pçrk dzintara krelles. Tâlr. 29419597. Pçrk visa veida meþa îpaðumus, kâ arî cirsmas. Tâlr. 25633301, 26489727. Pçrk meþus ar zemi, var bût ar apgrûtinâjumiem. Tâlr. 29433000. SIA SENLEJAS pçrk liellopus, teïus, jçrus. Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 26604491, 2639888, 65033720. Zviedrijas kompânija pçrk meþus. Tâlr. 27888826. Pçrk visa veida cirsmas izstrâdei, meþus îpaðumâ (var bût daïçji izstrâdâti, kopâ ar zemi). Piedâvâsim augstâko cenu Jûsu îpaðumam. Tâlr. 28308131, e-pasts: ipasumi.lv@inbox.lv.. graudu sçklas; Pçrk Baltijas Meþi AB pçrk visa veida meþa îpaðumus, info@baltijasmeþi.lv. Tâlr. 20284239, Inga. SIA LATBULL pçrk piena teïus (14-41 dienu vecus). Samaksa tûlîtçja. Tâlr. 26609182. SIA L.V.Meþs pçrk meþa îpaðumus, var bût ar apgrûtinâjumiem, par visaugstâkajâm cenâm. Samaksa darîjuma dienâ. Tâlr. 25217179, e-pasts: lv-mezs@inbox.lv. Pçrk lapkoku taras kluèus, zâìbaïíus. Tâlr. 29429390. Dârgi pçrk nozîmîtes, medaïas, vecas fotogrâfijas. Tâlr. 26233662. Piedâvâ darbu Piedâvâ darbu MEÞSTRÂDNIEKIEM (vçlams - brigâdçm) ar pieredzi. Vçlama pieredze koku zâìçðanâ zem elektrolînijâm. Samaksa pçc padarîtâ. Nepiecieðams savs auto un instrumenti. Darbs tiek nodroðinâts ilgtermiòâ Madonas, Gulbenes un Balvu rajonos. Sîkâk pa norâdîto tâlruni +37120362030. Lûgums palîdzçt Pazudusi vâcu aitu sugas kucîte. Lûgums zvanît 28727157. Pazaudçts Nozaudçts Nokia Lumia 520, black. Tâlr. 27076151. Venerandas Loginas vissirsnîgâkâ pateicîba Lilitai un Andrim Sliðâniem par 17.martâ veidoto pasâkumu Sibîrija bçrnu acîm. Paldies par skaistajâm dziesmâm. Ikvienam ir iespçja îsi un konkrçti pateikt paldies kâdam labvçlim, sponsoram, atbalstîtâjam, palîgam. Dârgi tas nemaksâs - tikai 3 eiro par 25 vârdiem. Jo ðie ir Pateicîbas vârdi. Lîdzjûtîbas Nu mûþs ir noslçdzies, Stâv ozols pagalmâ un skatâs, Kâ aiziet tçvs caur vârtiem Savâs mûþa takâs. Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu Zentai Kravalei un viòas ìimenei, VÎRU, TÇVU, VECTÇTIÒU un VECVECTÇTIÒU mûþîbâ pavadot. Pleðu, Buzijanu ìimenes No atmiòâm paliek starojums maigs, Tâ kâ liedagâ saulrieta pçdas. Turp, kur tu aizej, apstâjas laiks, Norimst sâpes, rûpes un bçdas. Izsakâm visdziïâko lîdzjûtîbu klasesbiedram Ilmâram un pârçjiem tuviniekiem, tçti JÂNI KRAVALI mûþîbâ pavadot. Inese R., Gunta T., Ilga Z., Ligita S., Jânis U., Guntars B., Mâris G., Juris Z. Pierimst soïi, klusç domas, Neskan mîïâs vecmâmiòas balss. Tikai klusa sâpe sirdî Ilgi vçl pçc tevis sauks. Domâs esam kopâ un izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Ingunai Zujânei ar ìimeni, VECMÂMIÒU mûþîbâ pavadot. Veikala top kolektîvs Cik kluss un tukðs nu kaktiòð, mât, Kurð varçs tavâ vietâ stât. Kurð grûtâ brîdî pienâks klât, Neviens tik tuvs vairs nebûs, mât. Skumju un atvadu brîdî esam kopâ ar Aldu Potaðu un pârçjiem tuviniekiem, pavadot MÂMUÏU mûþîbâ. Anita U., Geòa, Astrîda, Vaïa L., Sveta U., Ilona B., Vera Indekss REDAKCIJAS ADRESE 3004 REKLÂMA, TEÂTRA IELÂ 8 Vaduguns BALVOS, LV-4501 NORÇÍINU KONTS IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS IZDEVÇJS SIA BALVU VADUGUNS Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982 A.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli. Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem atbild to autors. SLUDINÂJUMI D.Dimitrijeva T. 64507018 26161959 FAKSS - 64522257 REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850 ÞURNÂLISTI: S.KARAVOIÈIKA - T.64522126 Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962 M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260 A.LOÈMELIS -T.64520961 KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126 GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019 ÐOFERIS A.KIRSANOVS - T. 27870730 Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961 ÞURNÂLISTI - 29360851; 26555382 e-pasts: vaduguns@apollo.lv mâjas lapa: www.vaduguns.lv Datorsalikums- SIA Balvu Vaduguns, G.LIELMANIS Iespiests SIA Latgales Druka, Rçzeknç, Baznîcas 28 TIRÂÞA - 4310