Aktīvu pozīciju dinamika* (milj. EUR) 9 7 5 6 4 5 3 1 5 R bankas Finanšu un kapitāla tirgus komisija Pārskats par finanšu un kapitāla tirgu 214. gada pirmais ceturksnis 4 35 3 25 2 15 1 5 NR bankas BANKU DARBĪBA Aktīvu strukturālās izmaiņas Banku sektora aktīvu apmērs pārskata ceturksnī kopumā samazinājās par 4.5% un marta beigās sasniedza 27.9 mljrd. eiro. Samazinājumu ietekmēja gan valdības noguldījumu sarukums (starptautiskā aizdevuma daļas atmaksa Eiropas Komisijai), gan divu banku** aiziešana no Latvijas tirgus ar š.g. 1. janvāri, gan rezidentu nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību noguldījumu kritums gada sākumā, kas bija vērojams pēc straujā naudas līdzekļu pieplūduma banku kontos iepriekšējā gada nogalē līdz ar gaidāmo eiro ieviešanu. Nauda un prasības pret Latvijas Banku Prasības pret MFI Kredīti rezidentu uzņēmumiem Kredīti rezidentu mājsaimniecībām Pārējie kredīti rezidentiem Kredīti nerezidentiem Vērtspapīri Citi aktīvi * Šeit un turpmāk: R bankas EEZ valstu meitas bankas, šo valstu banku filiāles un Latvijas valsts bankas; NR bankas uz nerezidentu biznesu orientētās bankas ar nerezidentu noguldījumiem virs 2% no šo banku aktīviem. **AS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" un AS "Unicredit Banka" Kredītportfelis aizņēmēju kategoriju/nozaru dalījumā (milj. EUR) 18 Nerezidenti 16 14 12 1 8 6 4 2 No jauna piešķirtie kredīti aizņēmēju kategoriju dalījumā* (ceturkšņu dati, milj. EUR) 12 1 8 6 4 2 Operācijas ar nekustamo īpašumu Būvniecība Apstrādes rūpniecība Enerģētika, ūdens apgāde, ieguves rūpniecība Transports un uzglabāšana Tirdzniecība Lauksaimniecība Citas nozares Mājsaimniecības Nerezidenti Rezidentu mājsaimniecības Rezidentu uzņēmumi Pēc eiro ieviešanas bankas būtiski samazināja prasību apmērus pret Latvijas Banku, t.i. R bankas vairāk par pusi, savukārt NR bankas - par ceturto daļu. Kreditēšanai neparedzot straujas attīstības tempus, R bankas turpināja samazināt savas kopējās bilances (pakāpeniski atmaksājot iepriekš saņemto mātes banku finansējumu), savukārt NR bankas palielināja savu ieguldījumu apmērus vērtspapīru portfelī. Marta beigās R banku bilances struktūrā kredīti rezidentiem veidoja 68% no aktīviem, savukārt NR bankas savus līdzekļus lielākā mērā izvietoja gan korespondējošajos kontos citās kredītiestādēs, gan vērtspapīros (attiecīgi 34% un 22% no aktīviem). Kredītportfeļa dinamika Pārskata ceturksnī kredītportfelis saruka par 4.8%, taču to lielā mērā ietekmēja Latvijas Hipotēku un zemes bankas un UniCredit aiziešana no Latvijas tirgus (to tirgus daļa kredītos 213. gada beigās bija 2.6%), kā arī banku bilanču "attīrīšana" no peļņu nenesošajiem aktīviem (ceturkšņa laikā bankas norakstījušas kredītus 6.2 milj. eiro apmērā, t.sk. rezidentu mājsaimniecību 43.8 milj. eiro, rezidentu uzņēmumu 14.9 milj. eiro, nerezidentu 1.4 milj. eiro). Tādējādi, izņemot šo banku un norakstīto kredītu efektu, ceturkšņa laikā kredītportfelis samazinājās par 1.8%, t.sk. rezidentu korporatīvo klientu - par 1%, rezidentu mājsaimniecību - par 1.1%, bet nerezidentu - par 3.6%. Tautsaimniecības nozaru dalījumā kredītportfeļa dinamikā nebija krasu pavērsienu turpinājās sarukums, lielākais devums tajā bija ar nekustamo īpašumu saistītajiem segmentiem (būvniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī mājsaimniecību hipotekārais portfelis). Rezidentiem* pārskata ceturksnī kļuva pieejami jauni banku kredīti 371 milj. eiro apmērā (t.sk. 29 milj. eiro uzņēmumiem, 53 milj. eiro mājsaimniecībām mājokļa iegādei), savukārt nerezidentiem izsniegti kredīti 299 milj. eiro apmērā (joprojām lielākā daļa ir īstermiņa, nodrošināti ar vērtspapīru ķīlu un/vai noguldījumu). * Izņemot rezidentu finanšu institūciju un valdību kredītus.
Kredīti rezidentiem ar maksājumu kavējumiem un izveidotie uzkrājumi Kredītportfeļa kvalitāte (% no aizņēmēja kategorijas kredītportfeļa) Pārskata ceturksnī banku kredītportfeļa kvalitātes rādītāji Mājsaimniecības Korporatīvie klienti turpināja uzlaboties ilgāk par 9 dienām kavēto kredītu 25 25 īpatsvars kredītportfelī saruka no 8.3% līdz 8.%, tostarp 2 2 rezidentu mājsaimniecību no 12% līdz 11.8%, rezidentu 15 15 korporatīvo klientu no 6.5% līdz 6.%, nerezidentu portfelī no 4.7% līdz 4.%. 1 1 5 Ilgāk par 9 dienām kavēto kredītu īpatsvars (% no kredītportfeļa attiecīgajā nozarē) 15 Operācijas ar nekustamo īpašumu Apstrādes rūpniecība 1 5 Vairāk par 9 dienām Līdz 3 dienām 5 31-9 dienas Uzkrājumi Tirdzniecība Būvniecība Enerģētika, ūdens apgāde, ieguves rūpniecība Transports un uzglabāšana Lauksaimniecība Citas nozares Neskatoties uz mājsaimniecību atalgojuma pieaugumu un bezdarba līmeņa lejupvērsto tendenci, mājsaimniecību kredītņēmēju maksātspēja saglabājas trausla un kopējais kavēto kredītu īpatsvars marta beigās bija 2.6%. Korporatīvajā segmentā kopējais kavēto kredītu īpatsvars kredītportfelī būtiski nemainījās (11% marta beigās), bet virs 9 dienām kavēto kredītu īpatsvara sarukumu visvairāk ietekmēja uzlabojums nekustamā īpašuma un būvniecības nozarēs. Banku izveidotie uzkrājumi attiecībā pret ilgāk par 9 dienām kavētajiem kredītiem bija augstā līmenī - 75.9% marta beigās (73.6% decembra beigās), taču attiecībā pret kopējo portfeli uzkrājumi saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī - 6.1%. Pārstrukturēto kredītu, kas ir nozīmīgs riska avots bankām, apmērs pārskata ceturksnī saruka par 11% un to īpatsvars kredītportfelī marta beigās veidoja 9% (9.7% - decembra beigās). 69% no pārstrukturētajiem kredītiem pārskata ceturkšņa beigās bija bez kavējuma. Vērtspapīru portfelis emitentu valstu un sektoru dalījumā (milj. EUR) 3 5 3 2 5 2 1 5 1 5 Latvija ASV Krievija Starptautiskās institūcijas Pārējās EEZ valstis Kanāda Citas valstis 24% 19% 32% Likvīdo aktīvu, tekošo saistību un likviditātes rādītāja dinamika (milj. EUR) 15 1 5-5 -1-15 -2 III 212 VI IX XII III 213 VI IX XII III 214 7 68 66 64 62 6 58 56 54 52 5 7% 7% 11% Latvijas valdība Citu valstu valdības Monetārās finanšu iestādes Citi finanšu starpnieki Nefinanšu sabiedrības Ieguldījumu fondi Ārpusbilances saistības Pārējās tekošās saistības Nauda ceļā Noguldījumi Saistības pret kredītiestādēm Likvīdie vērtspapīri Prasības pret MFI Prasības pret Latvijas Banku Kase Likviditātes rādītājs, % (labā ass) 31.3.214. R bankas (LR) 47.7% Ieguldījumi vērtspapīros Pārskata ceturksnī banku sektora vērtspapīru portfelis pieauga par 9.6% un ceturkšņa beigās veidoja 12.1% no to aktīviem, vērtībai sasniedzot 3 374 milj. eiro. Pieaugumu veicināja galvenokārt banku portfeļu papildināšana (lielākoties NR banku). Pārskata ceturksnī pieauga ASV un EEZ (galvenokārt, Francijā, Zviedrijā, Vācijā) ieguldījumu īpatsvars un apmērs. Savukārt emitentu sektoru struktūra ceturkšņa laikā būtiski nemainījās - 49% no portfeļa bija ieguldīti centrālo un vietējo valdību vērtspapīros (tostarp Latvijas valdības 19%), 31% finanšu sektora, 11% nefinanšu sabiedrību, 7% ieguldījumu fondu emitētajos vērtspapīros. Lielāko daļu no portfeļa (93%) bankas izvietoja parāda vērtspapīros, no tiem gandrīz 8% bija ar dzēšanas termiņu īsāku par trīs gadiem. Likviditāte un finansējuma struktūra 214. gada 1. ceturksnī likviditātes rādītājs (LR) saglabājās augsts (63.5%*), kaut arī salīdzinot ar 213. gada beigām (64.4%) tas nedaudz sarucis. Pārskata ceturksnī būtiski samazinājās prasību apmērs pret Latvijas Banku līdz eiro ieviešanai bankām bija liels likviditātes pārpalikums latos, kuru pēc eiro ieviešanas 214. gada 1. janvārī tās izvietoja korespondējošos kontos ārvalstu bankās un likvīdos parāda vērtspapīros. Sarūkot pieprasījuma noguldījumiem, kā arī daļēji atmaksājot mātesbanku finansējumu (ceturkšņa laikā saistības pret mātesbankām saruka par 525 milj. eiro jeb 12.9%) tekošo saistību apmērs saruka straujāk par likvīdajiem aktīviem. Pārskata ceturksnī NR bankām pieauga emitēto parāda vērtspapīru (obligācijas) apmērs par 38 milj. eiro jeb 11%, sasniedzot 372 milj. eiro. * Minimālais likviditātes rādītājs 3%. NR bankas (LR) 78.7%
Galveno finansējuma avotu termiņstruktūra (milj. EUR) 12 1 8 6 4 2 - Noguldījumi noguldītāju kategoriju (31.3.214) un valūtu dalījumā 1% 1% 8% 6% 4% 2% % III VI IX XII III III VI IX XII III III 213 214213 214213 Ienākumu un izdevumu struktūra (milj. EUR) 1 5 1 2 9 6 3-3 -6-9 -1 2-1 5-1 8-2 1-2 4 Banku sektora ROE dinamika (%) 3 2 1-1 -2-3 -4-5 -6 VI IX XII III 214 Saistības pret MFI Rezidentu noguldījumi Nerezidentu noguldījumi Rezidenti Valdība Finanšu institūcijas Uzņēmumi Mājsaimniecības 85-1 1 Nerezidenti -513-254 8% 6% 4% 2% % XII 213 III 214 Rezidentu noguldījumi 174 246 172 XII 213 III 214 Nerezidentu noguldījumi Ilgtermiņa (ilgāk par 5 gadiem) Vidēja termiņa (1 līdz 5 gadi) Īstermiņa (līdz 1 gadam) Pieprasījuma Tīrie procentu ienākumi Tīrie komisijas naudas ienākumi Tīrie ienākumi no finanšu instrumentu darījumiem Tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem Citi ienākumi/izdevumi Administratīvie izdevumi Peļņa/Zaudējumi R bankas NR bankas 28 29 21 211 212 213 III 214 pārējās valūtas EUR Pārskata ceturksnī būtiski saruka rezidentu noguldījumi - par 573.6 milj. eiro jeb 5.6%, ko galvenokārt ietekmēja valdības noguldījumu samazināšanās par 323.1 milj. eiro jeb 28.6% (atmaksājot Eiropas Komisijai daļu no starptautiskā aizdevuma), nefinanšu uzņēmumu par 217.4 milj. eiro jeb 7%, kā arī mājsaimniecību par 61 milj. eiro jeb 1.3%. Lai arī gada pirmajā ceturksnī bija vērojama rezidentu noguldījumu samazināšanās (vienādā apmērā gan pieprasījuma, gan īstermiņa noguldījumi), tomēr neņemot vērā vienreizējo efektu 213. gada beigās, kad bija vērojams straujš rezidentu noguldījumu pieaugums visās noguldītāju kategorijās (nodrošinot ērtāku latu konvertāciju uz eiro), rezidentu noguldījumu apmērs joprojām pārsniedz 213. gada novembra beigu līmeni. Lai arī nerezidentu noguldījumi turpina palielināties pārskata ceturksnī par 11 milj. eiro jeb 1.2% (galvenokārt ASV dolāros), to pieaugumu temps ir sarucis. Fizisko personu noguldījumi pieauga par 133.5 milj. eiro jeb 8.3%, ieņemot aizvien lielāku lomu nerezidentu noguldījumos (to īpatsvars 213. gada marta beigās sasniedza 18.6%), nedaudz palielinājās arī finanšu institūciju noguldījumi. Savukārt saruka nerezidentu nefinanšu uzņēmumu noguldījumi - par 42.4 milj. eiro jeb.6%. Situācija Ukrainā un Krievijā nav būtiski ietekmējusi nerezidentu noguldījumu atlikumu izmaiņas. Pelnītspēja un kapitāla pietiekamība Banku sektors kopumā 214. gada pirmajos trijos mēnešos darbojās ar peļņu 43 milj. eiro apmērā un tas bija gandrīz par trešdaļu mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 64.9 milj. eiro. Peļņas kritums bija saistīts ar izmaiņām vienas bankas grupas struktūrā. Šo vienreizējo efektu izslēdzot, banku sektora peļņa kopumā pārskata periodā ir augusi par 28%. Marta beigās banku sektora kapitāla atdeves rādītājs (ROE) sasniedza 13.1% (decembra beigās 8.65%). Martā ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 88.1%). Pelnītspēju kopumā pozitīvi ietekmēja gan tīro komisijas naudas ienākumu kāpums (par 8.1%), gan arī tīro procentu ienākumu pieaugums par 5.2% (procentu izdevumu samazinājuma temps joprojām apsteidza procentu ienākumu kritumu, t.i. attiecīgi par 31% un 5.7%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu). Kredītportfeļa kvalitātei arvien uzlabojoties, banku izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem (kas ilgu laiku bija būtiskākais banku izdevumu postenis) samazinājās par trešdaļu un banku izdevumu struktūrā marta beigās veidoja 29% (iepriekšējā gada attiecīgajā periodā - 39%), savukārt darbības efektivitātes uzlabošana ļāva bankām samazināt arī administratīvos izdevumus (par 6.2%). NR banku grupas biznesa modelis turpināja nodrošināt labākus pelnītspējas rādītājus, un marta beigās to ROE bija 18.7%, savukārt R bankām ROE bija 1.4% (decembrī attiecīgi 13.1% un 6.8%). Sākot ar 1.1.214. spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/213 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/212, kas nosaka kapitāla pietiekamības aprēķināšanas kārtību. Bankas pirmos pārskatus saskaņā ar jaunajām prasībām sniegs par stāvokli 31.3.214. līdz 214. gada jūnija beigām. Kapitāla pietiekamības rādītājs, kas aprēķināts saskaņā ar līdz 31.12.213. spēkā esošām kapitāla pietiekamības aprēķināšanas prasībām, marta beigās sasniedza 19.98% (213. gada beigās - 18.94%). Banku kapitalizācijas līmenis pārskata ceturksnī saglabājās augsts, jo nav sagaidāma būtiska jauno prasību ietekme uz banku kapitalizācijas un kapitāla pietiekamības rādītāja līmeni. USD LVL
Aktīvu struktūra (tūkst. EUR) 24 21 18 15 12 9 6 3 Kredītportfeļa kvalitāte (tūkst. EUR) 18 15 12 9 6 3 7.4 7.2 7. Apdrošinātāju parakstītās bruto prēmijas (milj. EUR) 16 14 12 1 8 6 4 2 III 213 III 213 8 * Dati pieejami sākot no 211. gada. VI IX XII III 214 7.7 7.5 VI IX XII III 214 85 III 212 III 213 III 214 92 15. 12. 9. 6. 3.. Kredīti KOOPERATĪVO KRĀJAIZDEVU SABIEDRĪBU DARBĪBA Prasības pret Latvijas MFI Kase un prasības pret LB Pamatlīdzekļi Pārējie aktīvi Ienākumus nenesošie kredīti kopā Uzraugāmie kredīti Standarta kredīti Uzkrājumi % no kredītiem (labā ass) Dzīvības apdrošinātāju prēmijas Nedzīvības apdrošinātāju prēmijas Latvijā parakstītās prēmijas kopā 214. gada pirmajā ceturksnī krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, saruka par 1.7%, jeb par 38.2 tūkst. eiro un marta beigās bija 21.6 milj. eiro. Aktīvu sarukumu daļēji ietekmēja Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības darbības pārtraukšana. Kopš gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 139 tūkst. eiro jeb par 5% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 146 tūkst. eiro. Peļņas kritumu galvenokārt ietekmēja izdevumu uzkrājumiem nedrošiem kredītiem kāpums gada laikā par 16.3%. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 16 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 172.2 tūkst eiro, savukārt pārējo 18 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 33.3 tūkst. eiro. Sabiedrību finansējuma struktūrā 99.4% veidoja biedru noguldījumi to atlikums pārskata ceturksnī nedaudz samazinājās (par.7% jeb 14 tūkst. eiro) un marta beigās sasniedza 15.1 milj. eiro. Marta beigās 62.4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31.8% kā uzraugāmie un 6.2% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma. Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i. kapitāla pietiekamība marta beigās bija 23.8% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība 1%). APDROŠINĀTĀJU DARBĪBA Parakstītās prēmijas Ekonomikas izaugsme sekmēja apdrošinātāju darbības attīstību - pieauga parakstītās prēmijas, uzlabojās apdrošinātāju maksātspēja un pelnītspēja. 214. gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas sektorā parakstīto bruto prēmiju apmērs, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 13.5% un sasniedza 143 milj. eiro (tostarp ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiālēs 4 milj. eiro), savukārt izmaksāto bruto atlīdzību apmērs saruka (-8.2%) un sasniedza 68 milj. latu (tostarp ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiālēs 17.1 milj. eiro). Apdrošinātāju sniegtie pakalpojumi citās EEZ dalībvalstīs (Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Francijā, Vācijā, Spānijā, Itālijā) sasniedza 35.5% no kopējā apdrošināšanas tirgū parakstītajām bruto prēmijām (pagājušā gada attiecīgajā periodā 32.5%). Apdrošinātāju parakstītās bruto prēmijas apdrošināšanas veidu dalījumā (milj. EUR) Veselības apdrošināšana Sauszemes transporta apdrošināšana Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku CTA* Īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas Dzīvības apdrošināšana OCTAA Īpašuma apdrošināšana pret citiem Vispārējās civiltiesiskās atbildības Nelaimes gadījumu apdrošināšana Palīdzības apdrošināšana Galvojumu apdrošināšana Kravu apdrošināšana Pārējie * Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. III 214 III 213 5 1 15 2 25 Apdrošināšanas veidu top 5 bruto parakstītajās prēmijās saglabājās bez izmaiņām - veselības apdrošināšanā (24.3 milj. eiro), sauszemes transporta apdrošināšanā (21.5 milj. eiro), sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (2.9 milj. eiro), tostarp ES dalībvalstīs parakstīto prēmiju lielākais īpatsvars bija par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, īpašuma apdrošināšanu un sauszemes transporta apdrošināšanu (attiecīgi 41%, 23% un 13%). Savukārt lielākie samazinājumi bija vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā (.9 milj. eiro) un kravu apdrošināšanā (.9 milj. eiro).
Ieguldījumu struktūra un ģeogrāfiskais izvietojums 1% 8% 6% 4% 2% % 6 6 1 5 21 21 2 3 47 51 8 1 III 213 III 214 Ieguldījumi ar apdrošinātāju ieguldījumu risku Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm Termiņnoguldījumi kredītiestādēs Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi Parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu Akcijas ar nefiksētu ienākumu Zemes gabali un ēkas Ieguldījumi 1% 3%3%2% 2% III 214 Apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu struktūra būtiski 2% nemainījās abiem apdrošināšanas veidiem, lai gan kopējie ieguldījumi salīdzinot ar iepriekšējā gada marta beigām 6% nedaudz pieauga (3%) un sasniedza 442 milj. eiro. 5% 49% Joprojām lielākie ieguldījumi veikti parāda vērtspapīros un 8% citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (228 milj. eiro) un termiņnoguldījumos kredītiestādēs (93 milj. eiro), t.i., 19% attiecīgi 51% un 21% no kopējiem ieguldījumiem. Ieguldījumu apmērs Latvijā pieauga par 6% un sasniedza 217 Latvija Lietuva milj. latu no kopējiem ieguldījumiem. Pārējās Eiropas Luksemburga Pārējās valstis Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs bija ieguldīti 49.4% jeb 218 Polija Vācija Lielbritānija Nīderlande milj. eiro no kopējiem ieguldījumiem (tostarp Lietuvā 86 Francija Somija milj. eiro, Luksemburgā 37 milj. eiro, Polijā 28 milj. eiro). Īrija Maksātspējas rādītājs* 35% 3% 25% 2% 15% 1% 5% % III 213 VI IX XII III 214 vidējais maksātspējas rādītājs Maksātspēja un pelnītspēja 214. gada pirmajā ceturksnī nedaudz uzlabojās apdrošināšanas sabiedrību vidējais maksātspējas izpildes rādītājs (175%), ko nodrošināja iepriekšējā gada auditētās peļņas iekļaušana pašu līdzekļos. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām šis rādītājs bija 183%, nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām 177% (213. gada beigās attiecīgi 181.9% un 163%). Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību pārskata ceturksnī pieaugošais piekritušo atlīdzību prasību apmērs tika kopmensēts ar darbības izdevumu samazinājumu, galvenokārt samazinot administratīvos izdevumus, un kombinētais rādītājs, kas raksturo šo sabiedrību pelnītspēju, uzlabojās un 214. gada pirmajā ceturksnī bija 99.3%. * raksturo sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu pietiekamību tās minimālās maksātspējas nodrošināšana Apdrošināšanas sabiedrību Nedzīvības sabiedrību Ieguldījumu atdeve visām apdrošināšanas sabiedrībām bija ienesīgums kombinētais rādītājs* pozitīva. Sabiedrībām ar lielāku akciju īpatsvaru ieguldījumu portfelī ienesīgums bija augstāks. Dzīvības apdrošināšanas 5 12 12.1 99.3 sabiedrībām vidējais ienesīgums sasniedza 1.7%, savukārt 4 1 nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām.7%. 3 8 Apdrošināšanas sabiedrības kopumā no gada sākuma 2 6 nopelnīja 3.6 milj. eiro (213. gada attiecīgajā periodā 1 4 zaudējumi sasniedza.2 milj. eiro), t.sk. nedzīvības 2 apdrošināšanas sabiedrības 2.4 milj. eiro un dzīvības III VI IX XII III apdrošināšanas sabiedrības 1.2 milj. eiro. Peļņas pieaugumu III 213 III 214 213 214 pozitīvi ietekmēja nopelnīto prēmiju pieaugums, Izdevumu rādītājs, neto, % Vidējais ienesīgums, % administratīvo un ieguldījumu darbības izdevumu Zaudējumu rādītājs neto, % (no gada sākuma) samazinājums. Kombinētais rādītājs, % Ienākumu un izdevumu struktūra (milj. LVL) 1 5 1.8 2.2-5 -1 3m 213 3m 214 Pārējie ienākumi/izdevumi Administratīvie izdevumi Komisijas naudas izdevumi Komisijas naudas ienākumi Peļņa/zaudējumi IEGULDĪJUMU PĀRVALDES SABIEDRĪBU DARBĪBA Galvenie darbības rādītāji 214. gada pirmajā ceturksnī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nopelnīja 2.2 milj. eiro, t.i., par 23% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, ko galvenokārt veicināja komisijas naudas ienākumu pieaugums, palielinoties sabiedrību pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmēram, kā arī administratīvo izdevumu samazinājums. To aktīvi ceturkšņa laikā samazinājās par 2.1% un marta beigās sasniedza 36.3 milj. eiro. Aktīvi (milj. EUR) 5 4 3 2 1-28 29 21 211 212 213 III 214 Atvērtie Slēgtie Kopā 45 4 35 3 25 2 15 1 5 - Slēgtie Akciju Jauktie Obligāciju un naudas tirgus IEGULDĪJUMU FONDU DARBĪBA Aktīvi 214. gada pirmajā ceturksnī ieguldījumu fondu aktīvi saruka par 41%, marta beigās sasniedzot 244.6 milj. eiro. Šo lielo sarukumu izskaidro tas, ka 214. gada marta datos vairs netiek iekļauti vienas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldītie slēgtie fondi, kas pilnībā pieder vienai bankai un tādējādi nav uzskatāmi par ieguldījumu fondiem alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma izpratnē. Slēgto fondu aktīvi ceturkšņa laikā saruka par 85.7%. Savukārt atvērto ieguldījumu fondu aktīvi ceturkšņa laikā pieauga par 2.9%, marta beigās sasniedzot 215.2 milj. eiro, ko galvenokārt ietekmēja pieaugums obligāciju un naudas tirgus fondu segmentā.
Vērtspapīru portfelis finanšu instrumentu un valstu grupu dalījumā 31.3.214. 1% 9% 8% 7% 6% 5% 4% 3% 2% 1% % Atvērto ieguldījumu fondu ienesīgums fondu veidu dalījumā 31.3.214. (%) 4-2 -8-14 -2 Parāda vērtspapīri Akcijas un pārējie vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 3 mēnešu ienesīgums Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības Nesadalīti Pārējās valstis ASV Pārējās NVS valstis Krievija Pārējās EEZ valstis Latvija Obligāciju un naudas tirgus Jauktie Akciju Vidējais svērtais ienesīgums (pēc neto aktīviem) Ieguldījumi Ieguldījumu fondu sektorā lielāko tirgus daļu ieņem obligāciju un naudas tirgus fondi un tādējādi arī ieguldījumu fondu kopējā vērtspapīru portfelī lielāko daļu veido parāda vērtspapīri (81%), kam seko ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības (11%) un akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu (8%). Lielāko daļu no ieguldījumiem parāda vērtspapīros veido ieguldījumi Latvijā vai pārējās EEZ valstīs (66%), savukārt lielāko daļu no ieguldījumiem akcijās veido ieguldījumi Krievijā (37%). Lielākā daļa no ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām ir ASV reģistrētās ieguldījumu fondu apliecības (56%). Ieguldījumu apliecības, kurās ieguldījumu fondi ieguldījuši, pārsvarā ir biržā tirgotie fondi (ETF). Ieguldījumu fondu darbības rādītāji 214. gada pirmajā ceturksnī ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās līdz ar Ukrainas un Krievijas notikumiem negatīvi ietekmēja ieguldījumu fondu darbības rezultātus, it īpaši to fondu, kuriem ir būtiski ieguldījumi Krievijā vai Ukrainā. 214. gada 31. martā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 9% līdz plus 2.5% (astoņiem no 14 fondiem pozitīvs), atvērtajiem jauktajiem fondiem tas bija robežās no mīnus 1.1% līdz plus 1.1%, savukārt atvērto akciju fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 19.3% līdz plus 2.9% (pozitīvs tikai diviem fondiem no vienpadsmit).
Konservatīvie plāni Sabalansētie plāni Aktīvie plāni Konservatīvie plāni Sabalansētie plāni Aktīvie plāni VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS LĪDZEKĻU PĀRVALDĪŠANA (otrais pensiju līmenis) Neto aktīvi ieguldījumu plānu veidu dalījumā (milj. EUR) Ieguldījumu plānu darbības rādītāji 1 2 214. gada pirmajā ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas 1 līdzekļu ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls 8 pieauga par 3.9% un marta beigās sasniedza 1.75 mljrd. eiro 6 (t.i., par 15.7% vairāk nekā iepriekšējā gada marta beigās). 4 Neto aktīvi pieauga visās ieguldījumu plānu grupās un 2 visstraujākais pieaugums bija vērojams aktīvo plānu kategorijā. Konservatīvie Sabalansētie Aktīvie Ieguldījumu plānu ienesīgums (%) 3 mēnešu ienesīgums 4 2-2 -4 Konservatīvie Sabalansētie Aktīvie Vidējais svērtais ienesīgums (pēc neto aktīviem) Kaut arī ceturkšņa laikā, it īpaši martā, finanšu tirgos atspoguļojās ģeopolitiskās spriedzes radītās aktīvu cenu svārstības, šo svārstību ietekme uz valsts fondēto pensiju fondu ieguldījumu plānu rezultātiem nebija būtiska, jo ieguldījumu plāniem nav būtisku ieguldījumu reģionos, kuru finanšu tirgos bija vērojami lielākie satricinājumi. Tikai atsevišķi ieguldījumu plāni 1. ceturksnī uzrādīja negatīvu ienesīgumu - divi aktīvie plāni un viens konservatīvais, taču neviens ieguldījumu plāns necieta būtiskus zaudējumus. Kopumā ceturkšņa laikā labāku sniegumu uzrādīja plāni ar konservatīvāku ieguldījumu politiku. Konservatīvo ieguldījumu plānu triju mēnešu ienesīgums marta beigās bija no mīnus.1% līdz plus 3.9%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no.4% līdz 1.4%, savukārt aktīvajiem plāniem no mīnus.5% līdz plus 1.7%. Ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu dalījumā Ieguldījumi 31.3.214. 31.3.213. 31.3.214. 31.3.213. 31.3.214. 31.3.213. % 2% 4% 6% 8% 1% Parāda vērtspapīri Akcijas/ kapitāldaļas Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības Termiņnoguldījumi Prasības uz pieprasījumu Zemo procentu likmju ietekmē kopējā ieguldījumu portfelī vērojama termiņnoguldījumu īpatsvara samazināšanās tendence, kas ir izteiktāka konservatīvo un aktīvo ieguldījumu plānu grupā. Gada laikā termiņnoguldījumu īpatsvars ir samazinājies no 12.6% līdz 8.5%, savukārt pieaug ieguldījumi parāda vērtspapīros un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās. Ilgākā termiņā vērojams izteikts valsts emitēto vai garantēto vērtspapīru īpatsvara pieaugums parāda vērtspapīros, kas savā ziņā liecina par riska apetītes samazināšanos, tomēr vērojama arī izteikta tendence palielināties ieguldījumu apliecību īpatsvaram, kas no vienas puses kalpo kā labs ieguldījumu portfeļa risku diversificēšanas instruments, taču no otras puses liecina arī par riska apetītes pieaugumu, jo pieaug netiešie ieguldījumi akcijās. Ieguldījumu portfelis valstu grupu dalījumā 31.3.214. 31.3.213. 31.3.214. 31.3.213. 31.3.214. 31.3.213. % 2% 4% 6% 8% 1% Latvija Pārējās EEZ valstis Krievija Pārējās NVS valstis Pārējās valstis 2. līmeņa pensiju plānu ieguldījumi vērtspapīros gandrīz pilnībā ir ieguldīti EEZ dalībvalstu emitentu vērtspapīros. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 11.2% un marta beigās sasniedza 46.4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 826.9 milj. eiro (t.sk. 488 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 37 milj. eiro komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2.5 milj. eiro akcijās, 1.4 milj. eiro ieguldījumu fondos, 2.6 milj. eiro Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 286.5 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs). Savukārt no visiem ieguldījumiem ārvalstīs 95% veidoja ieguldījumi pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Ieguldījumu plānu neto aktīvi (milj. EUR) PRIVĀTO PENSIJU FONDU DARBĪBA (trešais pensiju līmenis) Pensiju plānu darbības rādītāji 1 3 25 2 15 1 8 6 4 2 5 Iemaksas pensiju plānos (milj. EUR) 3 m 29 28 29 21 211 212 213 III 214 3 m 21 3 m 211 3 m 212 Dalībnieku iemaksas Darba devēju iemaksas 3 m 213 3m 214 Pensiju plānu ienesīgums kopš gada sākuma (%) Ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu un valstu dalījumā (%) 12 1 8 6 4 2-2 -4 III 213 VI IX XII III 214 Vidējais ienesīgums kopš gada sākuma 12 1 8 6 4 2-2 -4 Ekonomiskās situācijas uzlabošanās ir veicinājusi iedzīvotāju intereses pieaugumu par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, turpretī nenoteiktība ārējā vidē ir likusi uzņēmumiem samazināt darbiniekiem papildus darba algai piedāvātos labumus. Ceturkšņa laikā pensiju plānos tika iemaksāti 8.8 milj. eiro, kas ir par 7.7% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā - pensiju plānu dalībnieku iemaksas pieauga par 11%, turpretī darba devēju iemaksas samazinājās par 1.9%. No pensiju plānu kapitāla ceturkšņa laikā tika izmaksāti 4.9 milj. eiro jeb par 38% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp 99% tika izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. 214. gada marta beigās pensiju plānu uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 24.6 milj. eiro, kopš gada sākuma pieaugot par 2.1%. Uzkrātā pensiju kapitāla pieaugumu galvenokārt nodrošināja augošās pensiju plānu dalībnieku iemaksas. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 214.gada 1. ceturksnī bija.6% un individuāliem plāniem tas bija robežās no mīnus 1.2% līdz plus 4.1%. Ieguldījumi 1% 14 16 5% 54 48 32 34 % III 213 III 214 Parāda vērtspapīri Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības Noguldījumi un prasības pret kredītiestādēm Pārējie ieguldījumi 1% 5% % 3 1 64 61 33 38 III 213 III 214 Latvija Pārējās EEZ valstis NVS valstis ASV Pensiju plānu ieguldījumu struktūrā lielākais īpatsvars bija ieguldījumiem ieguldījumu fondu apliecībās (48%), kā arī parāda vērtspapīros un citos vērtspapīros ar fiksētu ienākumu (34%). Arī privāto pensiju fondu portfeļos līdzīgi kā 2.pensiju līmeņa kopējos ieguldījumos sarūk termiņnoguldījumu īpatsvars. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs turpināja pieaugt, marta beigās sasniedzot 92 milj. eiro jeb 38% no kopējiem ieguldījumiem. Savukārt no visiem ieguldījumiem ārvalstīs 97.7% veidoja ieguldījumi pārējās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs.
FKTK pārraudzītie tirgus dalībnieki Tirgus dalībnieki 1. pielikums Īpatsvars Aktīvi (milj. eiro) kopējos Tirgus dalībnieku skaits sektora 31.3.213. 3.6.213. 3.9.213. 31.12.213. 31.3.214. aktīvos 31.3.214. 31.3.213. 3.6.213. 3.9.213. 31.12.213. 31.3.214. Bankas un ārvalstu banku filiāles 28 749 28 651 28 38 29 192 27 871 89.9 21+8 2+9 2+9 19+9 17+9 Krājaizdevu kooperatīvās sabiedrības 2.7 2.8 21.3 21.9 21.6.1 33 33 35 35 34 Apdrošināšanas sabiedrības un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles 79 744 748 771 87 2.6 11+1 7+13 7+13 7+13 7+14 Privātie pensiju fondi 3. 3. 3. 3.1 3.. 7 7 7 7 6 Pensiju plāni 213 212 222 236 243.8 21 19 19 19 18 Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības 35 33 35 37 36.1 15 12 12 12 11 Ieguldījumu fondi* 346 391 393 417 245.8 38 38 36 28 25 Atvērtie obligāciju un naudas tirgus** 183 22 191 178 183.6 14 15 14 14 14 Atvērtie jauktie** 5 4 2 2 2. 5 4 3 3 3 Atvērtie akciju** 23 23 24 31 3.1 11 9 9 11 11 Slēgtie** 135 162 176 25 29.1 19 18 1 9 6 Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāni 1 535 1 542 1 68 1 686 1 782 5.7 27 26 23 23 23 Ieguldījumu brokeru sabiedrības 5.7 4.7 5.6 6.5 4.4. 6 4 4 4 5 Apdrošināšanas brokeru sabiedrības 88 89 88 9 87 Maksājumu iestādes 32 36 37 36 35 Elektroniskās naudas institūcijas 12 14 14 14 14 Kopā 31 698 31 63 31 417 32 371 31 13 1. 329 327 324 316 35 * Neieskaitot apakšfondus. ** Norādīts to fondu/apakšfondu skaits, kuriem bija aktīvi attiecīgā perioda beigās.
Banku darbības rādītāji (1) 2. pielikums Pozīcijas nosaukums 213 214 31.3.13. 3.6.13. 3.9.13. 31.12.13. 31.3.14. Bilances struktūra (%) Aktīvu gada pieaugums.2 1.4.7 1.4-3.1 Kredītu gada pieaugums, t.sk. -5.3-6.3-7.5-6.5-1.2 rezidentu nefinanšu sabiedrībām -4.7-5.9-8.2-5.6-8.8 rezidentu mājsaimniecībām -9.4-7.9-7.7-8.3-9. nerezidentiem 4.6-6.9-8.3-8.3-17.7 Finansējuma no MFI gada pieaugums, t.sk. -21.4-2.6-21.1-23.9-27.2 no radniecīgām MFI -21.2-17.2-21.9-24.4-28. Finansējums no MFI (% no pasīviem) 18.8 18.5 16.9 15.4 14.1 Noguldījumu gada pieaugums, t.sk. 14.1 1.3 8.7 13.3 4.5 rezidentu nefinanšu sabiedrību 6.9 7.4 6.2 14.8 11.5 rezidentu mājsaimniecību 4. 2.9 5.6 13.3 12.1 nerezidentu 18.1 9.7 8.7 6.3 2.5 Noguldījumi (% no pasīviem) 63.4 63.7 65. 66.8 68.3 Kredītu kvalitāte (% no kredītportfeļa) Kredītu sadalījums pēc maksājumu kavējuma termiņa bez maksājumu kavējuma 82.1 81.8 83. 85.4 85.1 ar kavējumu līdz 3 dienām 5.2 5.9 5.6 4.5 4.9 ar kavējumu no 31 līdz 9 dienām 2.1 1.9 1.6 1.7 2. ar kavējumu no 91 līdz 18 dienām.7 1.1 1.1.6.6 ar kavējumu virs 18 dienām 1. 9.4 8.8 7.7 7.4 Uzkrājumi nedrošiem kredītiem 7.7 7.4 6.8 6.1. Uzkrājumi nedrošiem kredītiem (% no kredītiem ar maksājumu kavējumu virs 9 dienām) Pārstrukturētie kredīti Atgūšanas procesā esošie kredīti Ilgāk par 9 dienām kavētie kredīti, kas nav pārstrukturētie vai atgūšanā Likviditāte (%) Likviditātes rādītājs 5 (1) Nebankām izsniegtie kredīti (% no kopējiem aktīviem) Nebankām izsniegto kredītu attiecība pret nebanku noguldījumiem Nebankām izsniegtie ilgtermiņa kredīti (% no kredītportfeļa) Noguldījumi uz pieprasījumu (% no kopējiem noguldījumiem) Kapitāla pietiekamība* 72.7 71.1 68.3 73.6 6.1 11.4 11.2 1.1 9.7 9. 9.5 9.7 9. 7.9 7.4 1.2.8.9.7.8 58.9 64.9 64.7 64.4 63.5 57.6 55.7 55.6 53.5 53.4 9.9 87.5 85.5 8.1 78.1 61.7 61.1 6.4 59.8 6.1 71.9 74. 74.9 76.6 77.7 Pašu kapitāls (milj. eiro), t.sk. 2 817 2 781 2 778 2 769 1. līmeņa kapitāla elementu kopsumma (ar 1. līmeņa kapitāla samazinājumu) 2 522 2 499 2 516 2 532 Kapitāla prasību kopsumma (milj. eiro), t.sk. 1 234 1 22 1 184 1 169 Kredītriska kapitāla prasības 1 111 1 76 1 59 1 44 Riska svērtie aktīvi 4 (milj. eiro) 15 425 15 19 14 796 14 619 Riska svērtie aktīvi (% no kopējiem aktīviem)* 61.6 6.3 59.4 56.8 Kapitāla pietiekamības rādītājs (%) 18.3 18.5 18.8 18.9 1. Līmeņa kapitāla rādītājs (%) 16.4 16.6 17. 17.3 Pelnītspējas rādītāji Kapitāla atdeve (ROE) 1 (%) 8.8 7.9 8.6 8.7 13.1 Aktīvu atdeve (ROA) 2 (%).9.8.9.9.6 Izdevumu attiecība pret ienākumiem 3 (%) 52.4 5.4 47.2 5.7 53.5 Pārskata gada nesadalītā peļņa (milj. eiro) 65 111 19 246 43 1 Analizēta pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējo kapitālu un rezervēm (rādītāja aprēķinā netiek iekļauti ārvalstu banku filāļu dati). 2 Analizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējiem aktīviem. 3 Izdevumu attiecība pret ienākumiem = (administratīvie izdevumi + nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un atsavināšana)/(tīrie procentu ienākumi + dividenžu ienākumi + neto komisijas naudas + finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa/zaudējumi + finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts + citi parastie ienākumi - citi parastie izdevumi + pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma korekcija). 4 Riska svērtie aktīvi = Kapitāla prasību kopsumma *12.5. 5 Likviditātes rādītājs = Likvīdie aktīvi/tekošās saistības (ar atlikušo termiņu līdz 3 dienām), kur Likvīdie aktīvi = nauda kasē + prasības pret centrālajām bankām un citām kredītiestādēm + centrālo valdību parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu, savukārt Tekošās saistības = saistības uz pieprasījumu un saistības, kuru atlikušais termiņš nepārsniedz 3 dienas. * Ar 1.1.214. spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/213. Bankas pirmo pārskatu par stāvokli 31.3.214. sniegs līdz 214. gada jūnija beigām
Krājaizdevu sabiedrību darbības rādītāji Pozīcijas nosaukums 3. pielikums 214 31.3.13. 3.6.13. 3.9.13. 31.12.13. 31.3.14. Bilances struktūra (%) Aktīvu gada pieaugums 1.3 8.1 7.8 9. 4.1 Kredītu gada pieaugums 11. 7.6 1.2 8.7 5.9 Noguldījumu gada pieaugums 12.7 1.5 7.5 8. 2.9 Kredīti (% no aktīviem) 69.8 72.9 75.3 72.2 71. Noguldījumi (% no pasīviem) 71.1 7.6 69.4 69.5 7.3 Kredītu kvalitāte (% no kredītportfeļa) Kredītu klasifikācija Standarta kredīti 64.7 65.5 64.5 62.4 62.4 Uzraugāmie kredīti 29.4 28.9 3.1 31.5 31.8 Zemstandarta kredīti 1.8 1.8 2. 1.7 1.6 Šaubīgie kredīti 1.1.9.5 1.1 1. Zaudētie kredīti 3. 2.9 2.8 3.3 3.2 Uzkrājumi nedrošiem kredītiem 7.4 7.2 7. 7.7 7.5 Pelnītspējas un kapitāla pietiekamības rādītāji Kapitāla atdeve (ROE) 1 (%) 14.2 8.8 9.2 8.1 11.6 Aktīvu atdeve (ROA) 2 (%) 2.9 1.8 1.9 1.7 2.6 Kapitāla pietiekamība 3 (%) 19.9 2.1 2.9 21.3 23.8 Pārskata gada nesadalītā peļņa/zaudējumi (tūkst. eiro) 146 183 293 354 139 1 Anualizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējo kapitālu un rezervēm. 2 Anualizētas pārskata perioda peļņas/zaudējumu attiecība pret vidējiem aktīviem. 3 Kapitāla un rezervju kopsummas attiecība pret kopējiem aktīviem (kas samazināti par uzkrājumiem) un ārpusbilances saistībām. 213
Apdrošinātāju darbības rādītāji Pozīcijas nosaukums Nedzīvības apdrošinātāji Dzīvības apdrošinātāji Nedzīvības apdrošinātāji 4. pielikums Dzīvības apdrošinātāji Parakstītās bruto prēmijas* (tūkst. EUR) Dzīvības apdrošināšana, t.sk. 13 99 16 53 tirgum piesaistītie līgumi 4 243 5 548 ar uzkrājumu veidošanu 9 187 1 344 bez uzkrājumu veidošanu 56 61 Nelaimes gadijumu apdrosinasana 3 16 54 3 419 584 Veselības apdrošināšana 17 449 5 893 16 941 7 322 Sauszemes transporta apdrošināšana 18 699 21 52 Dzelzceļa transporta apdrošināšana 123 84 Gaisakuģu apdrošināšana 118 216 Kuģu apdrošināšana 82 212 Kravu apdrošināšana 1 835 969 Īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem 16 52 2 623 Īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem 4 343 9 38 Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 19 564 2 857 Gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 154 289 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 13 18 Vispārīgāš civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 6 238 5 34 Kredītu apdrošināšana 83 1 Galvojumu apdrošināšana 2 476 2 222 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 382 745 Juridisko izdevumu apdrošināšana 8 3 Palīdzības apdrošināšana 2 563 2 731 OCTAA 11 95 12 969 Pārapdrošināšana 37 31 Izmaksātās bruto atlīdzības* (tūkst. EURO) Dzīvības apdrošināšana, t.sk. 17 212 1 249 tirgum piesaistītie līgumi 4 833 2 622 ar uzkrājumu veidošanu 12 291 7 547 bez uzkrājumu veidošanu 88 8 Nelaimes gadijumu apdrosinasana 734 87 748 1 Veselības apdrošināšana 7 936 2 97 7 141 4 37 Sauszemes transporta apdrošināšana 13 652 15 48 Dzelzceļa transporta apdrošināšana 352 43 Gaisakuģu apdrošināšana 19 1 Kuģu apdrošināšana 57 899 Kravu apdrošināšana 818 273 Īpašuma apdrošināšana pret uguns un dabas stihiju postījumiem 3 97 3 61 Īpašuma apdrošināšana pret citiem zaudējumiem 1 639 2 174 Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 13 45 13 389 Gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 1 Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 14 Vispārīgāš civiltiesiskās atbildības apdrošināšana 657 668 Kredītu apdrošināšana -1 151 Galvojumu apdrošināšana 452 137 Dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšana 94 54 Juridisko izdevumu apdrošināšana Palīdzības apdrošināšana 722 732 OCTAA 8 876 8 227 Pārapdrošināšana 2 15 Apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu struktūra (%) Zemes gabali un ēkas 5..2 4.6.2 Ieguldījumi radniecīgajās un asociētajās sabiedrībās.4..4. Akcijas 1.9 22. 1.8 3.2 Parāda vērtspapīri 57.4 24.2 62.9 25.5 Ar hipotēku nodrošinātie aizdevumi 4.6. 3.5. Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 18. 29.5 22. 18.7 Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 12.7 2.7 4.6 4.5 Ieguldījumi par labu dzīvības apdrošināšanas ņēmējam, kas uzņemas ieguldījumu risku 21.4 2.9 Pārējie ieguldījumi..1. Apdrošināšanas sabiedrību darbības rādītāji (%) Pašu līdzekļi (tūkst. euro ) 112 821 14 146 12 19 13 768 Maksātspējas rādītājs 1 194.2 195.4 177.7 182.6 Zaudējumu rādītājs 2 6.6 64.5 Izdevumu rādītājs 3 41.4 34.7 Kombinētais rādītājs 4 12.1 99.3 Ieguldījumu atdeve 5.5.8.7 1.7 Darbības rādītājs 6 1.2 98.6 Pārskata perioda peļņa/zaudējumi (tūkst. euro ) -42 215 2 398 1 25 *Apdrošināšanas sabiedrības un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles Latvijā Maksātspējas rādītājs = Pašu līdzekļi/maksātspējas norma. 2 Zaudējumu rādītājs, neto = Piekritušās atlīdzību prasības, neto/nopelnītās prēmijas, neto. 3 Izdevumu rādītājs, neto = (Neto darbības izdevumi + Citi tehniskie izdevumi, neto)/nopelnītās prēmijas, neto. 4 Kombinētais rādītājs = Zaudējumu rādītājs + Izdevumu rādītājs. 5 Ieguldījumu atdeve = Neto ienākumi no ieguldījumiem/vidējais ieguldījumu apmērs periodā. 6 Darbības rādītājs = Kombinētais rādītājs Ieguldījumu atdeve. 213. gada 1. ceturksnī 214. gada 1. ceturksnī
Privāto pensiju fondu darbības rādītāji 5. pielikums Pozīcijas nosaukums 213 214 31.3.13. 3.6.13. 3.9.13. 31.12.13. 31.3.14. Pensiju plānu neto aktīvi (tūkst. eiro) Iemaksas pensiju plānos, t.sk. 8 143 16 87 25 216 41 261 8 768 dalībnieku iemaksas 5 972 12 228 18 186 31 715 6 63 darba devēju iemaksas 2 16 4 56 6 996 9 498 2 118 pārējās iemaksas 11 18 35 49 2 Izmaksātais papildpensijas kapitāls, t.sk. 3 523 6 255 9 89 13 119 4 863 personām, kas sasniegušas pensijas vecumu 3 358 5 884 8 585 12 516 4 812 pensiju plānu dalībniekiem sakarā ar invaliditāti mantiniekam sakarā ar personas nāvi 165 371 55 64 51 Neto aktīvi (tūkst. eiro) 21 771 212 47 22 537 235 693 24 574 Neto aktīvu gada pieaugums (%) 18.6 17.8 15.9 16.3 14.1 Pensiju plānu ieguldījumu portfelis Pensiju plānu ieguldījumu portfelis (tūkst. eiro) 26 75 28 547 216 881 235 737 241 83 Pensiju plānu ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu dalījumā (%) Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 31.8 31.2 29.5 33.6 34.4 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu.6.6.6.5.7 Ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmo kopīgo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecības 53.7 55.6 58.8 49.1 48.4 Ieguldījumi riska kapitāla tirgū.2.2.2.2.2 Atvasinātie finanšu instrumenti..... Noguldījumi un prasības uz pieprasījumu 13.6 12.3 1.7 16.5 16.2 Ieguldījumu īpašums.1.1.1.1.1 Pensiju plānu ieguldījumu portfeļa struktūra valstu grupu dalījumā (%) Latvija 33.3 31.6 29.5 38.2 38. Pārējās EEZ valstis 63.6 63.8 65.8 59.5 6.5 Krievija.1.1.1.6.5 Pārējās NVS valstis.4.4.3.3.3 Pārējās valstis 2.6 4.1 4.3 1.3.7 Pensiju plānu ienesīgums (%) Ienesīgums* (%) 1.9.6 Pārvaldīšanas izdevumi** (%) 2.1 2.3 * Pensiju plānu ienesīgums pensiju plānu pārskata gada darbības rezultāta attiecība pret pensiju plānu vidējo neto aktīvu summu, izteikta procentos. ** Pensiju plānu pārvaldīšanas izdevumi pensiju plānu administratīvo izdevumu un ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumu attiecība pret neto aktīvu vidējo vērtību periodā (no gada sākuma), izteikta gada procentos.
konservatīvie sabalansētie aktīvie konservatīvie sabalansētie aktīvie Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu darbības rādītāji 31.3.213. 31.3.214. 6. pielikums Pozīcijas nosaukums/ Ieguldījumu plāna veids pēc ieguldījumu politikas* Ieguldījumu portfelis Ieguldījumu portfelis (tūkst. eiro) 416 961 15 33 947 78 472 536 175 889 1 132 472 Ieguldījumu portfeļa struktūra finanšu instrumentu dalījumā (%) Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 66.2 5.4 33.7 68.7 49.5 37.7 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu. 1.4 1.2. 1.6 1.1 Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības 13.5 35.1 43.3 14.1 33.3 45.2 Ieguldījumi riska kapitāla tirgū..1.3..2.3 Atvasinātie finanšu instrumenti...... Termiņnoguldījumi 14.1 6.8 12.9 9.7 6.8 8.3 Prasības uz pieprasījumu 6.3 6.2 8.7 7.6 8.6 7.4 Ieguldījumu portfeļa struktūra valstu grupu dalījumā (%) Latvija 63.3 44.6 43.6 62.8 45.9 39.7 Pārējās EEZ valstis 33. 52.5 55.1 33.4 5.8 58.5 Krievija 2.2 2..5 2.1 1.3.8 Pārējās NVS valstis.1..... Pārējās valstis 1.4.9.9 1.7 2. 1. Neto aktīvi Neto aktīvi (tūkst. eiro) 417 84 15 843 941 83 47 872 174 923 1 11 465 Neto aktīvu gada pieaugums (%) 14.2 23.3 13.1 12.9 16. 16.9 Ienesīgums (%) Ienesīgums**(%).3 1.3 2.2 1.2.9.6 Pārvaldīšanas izdevumi*** (%) 1.2 1.5 1.7 1.1 1.5 1.7 * Sadalījums atbilst Mana pensija mājas lapā publicētajam pensiju plānu sadalījumam pēc ieguldījumu politikas: //www.manapensija.lv/plans/ip.php. ** Vidējais svērtais (pēc neto aktīviem) ienesīgums. Atsevišķiem ieguldījumu plāniem aprēķināts kā ieguldījumu plāna daļas vērtības izmaiņa pret tās vērtību gada sākumā, izteikta procentos. *** Ieguldījumu plānu pārvaldīšanas izdevumu (atlīdzība līdzekļu pārvaldītājam, atlīdzība turētājbankai un pārējie ieguldījumu plānu pārvaldes izdevumi) attiecība pret neto aktīvu vidējo vērtību periodā (no gada sākuma), izteikta gada procentos.
obligāciju un naudas tirgus jauktie akciju slēgtie obligāciju un naudas tirgus jauktie akciju slēgtie Ieguldījumu fondu darbības rādītāji 31.3.213. atvērtie 31.3.214. atvērtie 7. pielikums Pozīcijas nosaukums/ Fonda veids pēc ieguldījumu politikas Aktīvu gada pieaugums (%) 7.4-1.2.5-14.8 -.2-54.1 3.8-78.2 Aktīvi (tūkst. eiro); t.sk. 183 413 5 25 22 82 135 5 183 78 2 36 29 824 29 372 Vērtspapīru portfelis Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 16 599 1 262 166 129 641 56 2 264 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 63 613 19 394 79 871 87 9 54 1 19 Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības 562 1 796 395 1 97 1 373 15 52 Pārējie aktīvi Atvasinātie finanšu instrumenti 81 182 1 Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm 35 768 1 35 2 846 7 738 11 47 285 4 782 6 69 Termiņnoguldījumi kredītiestādēs 39 986 3 4 686 Ieguldījumu īpašums 23 19 1 458 Aizdevumi 23 395 8 597 Pārējie aktīvi 356 982 344 Pārvaldīšanas izdevumi (%) *.8 1.6 2.4 1.6.9 1.4 2.6.4 Ienesīgums kopš gada sākuma** 1.3 1.7 2.2 6.1 -.3 -.1-4.7-6.7 Ienesīgums 3 mēnešos (%)** 1.3 1.7 2.2 6.1 -.3 -.1-4.7-6.7 Ienesīgums gadā (%)** 6. 3.6 1.8-3.5-2.4 -.2-7.6 79.8 * Analizēta ieguldījumu fondu pārvaldīšanas izdevumu (atlīdzība ieguldījumu sabiedrībai, atlīdzība turētājbankai, pārējie fonda pārvaldes izdevumi) attiecība pret vidējiem aktīviem pēdējo 12 mēnešu laikā. ** Vidējais svērtais (pēc neto aktīviem) ienesīgums attiecīgajā fondu grupā (atsevišķiem fondiem aprēķināts kā neto aktīvu uz vienu ieguldījumu apliecību procentuālās izmaiņas attiecīgajā periodā).