1 0112009 0212009 0312009 0412009 0512009 0712009 0812009 0912009 1012009 1112009 1212009
Visās 2009. gada publikācijās attēlots 200 euro banknotes motīvs.
Eiropas Centrâlâ banka, 2009 Adrese Kaiserstrasse 29 60311 Frankfurt am Main Germany Pasta adrese Postfach 16 03 19 60066 Frankfurt am Main Germany Tâlrunis +49 69 1344 0 Interneta lapa http://www.ecb.int Fakss +49 69 1344 6000 Valde ir atbildîga par ðâ biïetena sagatavoðanu. Tulkojumus sagatavo un publicç nacionâlâs centrâlâs bankas. Visas tiesîbas rezervçtas. Atïauta pârpublicçðana izglîtîbas un nekomerciâlos nolûkos, norâdot avotu. Ðajâ numurâ iekïautie statistiskie dati atbilst stâvoklim 2009. gada 3. jûnijâ. ISSN 1830-0057 (interneta versija)
SATURS IEVADRAKSTS 5 PADOMES LÇMUMI PAR NESTANDARTA PASÂKUMIEM 9 EKONOMISKÂS UN MONETÂRÂS NORISES Euro zonas ârçjâ vide 11 Monetârâs un finanðu norises 18 Cenas un izmaksas 53 Produkcijas izlaide, pieprasîjums un darba tirgus 68 Fiskâlâs norises 79 Eurosistçmas speciâlistu makroekonomiskâs iespçju aplçses euro zonai 86 Valûtu kursu un maksâjumu bilances pârmaiòas 91 EURO ZONAS STATISTIKA PIELIKUMI Eurosistçmas monetârâs politikas pasâkumu hronoloìija Eiropas Centrâlâs bankas publicçtie dokumenti (sâkot ar 2008. gada janvâri) Terminu skaidrojums S1 I V XIII Ielikumi 1. MFI veikto euro zonas valdîbas sektora emitçto parâda vçrtspapîru pirkumu jaunâkâs norises 21 2. Likviditâte un monetârâs politikas operâcijas (2009. gada 11. februâris 2009. gada 12. maijs) 33 3. Nefinanðu sabiedrîbu ârçjais finansçjums euro zonâ un ASV 46 4. Atseviðíu pamatinflâcijas râdîtâju jaunâkâs tendences euro zonâ 54 5. Jaunâkâs euro zonas mâjokïu tirgu tendences 64 6. Darba tirgus korekcijas paðreizçjâs ekonomiskâs aktivitâtes pavâjinâðanâs laikâ 76 7. 2009. gada ziòojums par iedzîvotâju novecoðanu: aktualizçtas ar iedzîvotâju novecoðanu saistîto valsts izdevumu iespçju aplçses 83 8. Tehniskie pieòçmumi par procentu likmçm, valûtu kursiem, preèu cenâm un fiskâlo politiku 86 9. Citu institûciju prognozes 89 10. Euro zonas tirdzniecîbas lejupslîde 96 3
SAÎSINÂJUMI VALSTIS BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT Beïìija Bulgârija Èehijas Republika Dânija Vâcija Igaunija Îrija Grieíija Spânija Francija Itâlija Kipra Latvija Lietuva LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK JP US Luksemburga Ungârija Malta Nîderlande Austrija Polija Portugâle Rumânija Slovçnija Slovâkija Somija Zviedrija Lielbritânija Japâna Amerikas Savienotâs Valstis CITI ASV CIF S EKS 95 EMI EMS ES EUR EVK FOB HSEI IKP MBR5 MFI NACE 1. red. NCB OECD PCI RCI SDO SITC 4. red. SNB SPCI SVF VDIAR VDIT Amerikas Savienotâs Valstis preces cena, apdroðinâðana, vedmaksa uz importçtâjvalsts robeþas Eiropas Centrâlâ banka Eiropas Centrâlo banku sistçma Eiropas Kontu sistçma Eiropas Monetârais institûts Ekonomikas un monetârâ savienîba Eiropas Savienîba euro efektîvais valûtas kurss franko uz kuìa klâja uz eksportçtâjvalsts robeþas Hamburgas Starptautiskâs ekonomikas institûts iekðzemes kopprodukts SVF Maksâjumu bilances rokasgrâmata (5. izdevums) monetârâ finanðu iestâde Eiropas Kopienas Ekonomiskâs darbîbas statistiskâ klasifikâcija nacionâlâ centrâlâ banka (valsts centrâlâ banka) Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija (Organisation for Economic Co-operation and Development) patçriòa cenu indekss raþotâju cenu indekss Starptautiskâ Darba organizâcija Starptautiskâ Standartizçtâ tirdzniecîbas klasifikâcija (4. redakcija) Starptautisko norçíinu banka saskaòotais patçriòa cenu indekss Starptautiskais Valûtas fonds vienîbas darbaspçka izmaksas apstrâdes rûpniecîbâ vienîbas darbaspçka izmaksas tautsaimniecîbâ Saskaòâ ar Kopienas praksi ðajâ biïetenâ ES valstis uzskaitîtas alfabçtiskâ secîbâ atbilstoði attiecîgo valstu nosaukumiem to nacionâlajâs valodâs. 4
IEVADRAKSTS 2009. gada 4. jûnija sanâksmç, pamatojoties uz regulâro tautsaimniecîbas un monetâro analîzi, Padome nolçma nemainît galvenâs procentu likmes. Paðreizçjâs procentu likmes ir atbilstoðas, òemot vçrâ Padomes maija sâkumâ pieòemtos lçmumus (t.sk. par pastiprinâtiem kreditçðanas atbalsta pasâkumiem) un visu pçc tam pieejamo informâciju un analîzi. Padome vçlreiz atkârtoja: tâ gaida, ka politikai svarîgajâ periodâ cenu attîstîbu joprojâm palçninâs bûtiska ekonomiskâs aktivitâtes pavâjinâðanâs euro zonâ un pasaulç. Jaunâkie apsekojumu dati liecina pçc divu ceturkðòu ïoti negatîvas izaugsmes gaidâms, ka atlikuðajâ 2009. gada daïâ ekonomiskâs aktivitâtes samazinâðanâs temps bûs daudz mazâks. Gaidâms, ka pçc stabilizâcijas perioda ceturkðòa pieauguma temps no 2010. gada vidus bûs pozitîvs. Ðajâ novçrtçjumâ òemta vçrâ negatîva novçlota ietekme, piemçram, turpmâka darba tirgus situâcijas pasliktinâðanâs, kas, visticamâk, îstenosies nâkamo mçneðu laikâ. Vienlaikus pieejamie vidçja un ilgâka termiòa inflâcijas gaidu râdîtâji joprojâm stingri turas lîmenî, kas atbilst Padomes mçríim vidçjâ termiòâ nodroðinât inflâcijas lîmeni zemâku par 2%, bet tuvu tam. Monetârâs analîzes rezultâti apstiprina novçrtçjumu, ka inflâcijas spiediens ir mçrens, jo monetâro râdîtâju un kredîtu atlikuma gada kâpums turpinâjis samazinâties. Ðâdos apstâkïos Padome gaida, ka vidçjâ termiòâ tiks saglabâta cenu stabilitâte, tâdçjâdi veicinot euro zonas mâjsaimniecîbu pirktspçju. Runâjot par tautsaimniecîbas analîzi, ekonomiskâ aktivitâte 2009. gada 1. ceturksnî ievçrojami samazinâjâs, atspoguïojot finanðu tirgus satricinâjuma ietekmi un (îpaði) kraso pasaules pieprasîjuma un tirdzniecîbas kritumu. Saskaòâ ar Eurostat pirmo aplçsi euro zonas ekonomiskâ aktivitâte saruka par 2.5% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni (kritums 2008. gada 4. ceturksnî 1.8%). Tas bûtiski negatîvi ietekmçs 2009. gada vidçjo kâpuma tempu. Tomçr pçdçjâ laikâ apsekojumu râdîtâji uzlabojuðies, lai gan joprojâm saglabâjas ïoti zemâ lîmenî. Atbilstoði ðâdâm liecîbâm pçc ârkârtîgi sliktajiem 1. ceturkðòa râdîtâjiem gaidâms, ka ðâ gada atlikuðajos mçneðos aktivitâtes krituma temps bûs daudz mazâks. Gaidâms, ka pçc stabilizâcijas perioda ceturkðòa pieauguma temps no 2010. gada vidus bûs pozitîvs. Ðâds novçrtçjums pamatâ atbilst arî Eurosistçmas speciâlistu 2009. gada jûnija makroekonomiskajâm iespçju aplçsçm euro zonai, kas paredz, ka reâlâ IKP gada kâpums 2009. gadâ bûs no 5.1% lîdz 4.1% un 2010. gadâ no 1.0% lîdz 0.4%. Salîdzinâjumâ ar speciâlistu 2009. gada marta makroekonomiskajâm iespçju aplçsçm diapazoni ir koriìçti un tagad ir zemâki, îpaði 2009. gadâ. Iepriekðçjâ gada noriðu bûtiska negatîvâ pârnestâ ietekme un ïoti slikti 2009. gada 1. ceturkðòa rezultâti ievçrojami ietekmçja ðo lejupvçrsto korekciju. Paredzamâ pakâpeniskâ atveseïoðanâs nâkamajâ gadâ, izaugsmes tempam atgrieþoties pozitîvâ lîmenî 2010. gada vidû, atspoguïo uzsâkto nozîmîgo makroekonomisko stimulçðanas pasâkumu, kâ arî pasâkumu, kas lîdz ðim veikti, lai atjaunotu finanðu sistçmas darbîbu gan euro zonâ, gan ârpus tâs, ietekmi. Starptautisko organizâciju prognozes pamatâ atbilst Eurosistçmas speciâlistu 2009. gada jûnija iespçju aplçsçm, òemot vçrâ 1. ceturkðòa rezultâtus. Padome uzskata, ka ar tautsaimniecîbas perspektîvu saistîtie riski ir izlîdzinâti. Pozitîvais ir tas, ka iespçjama îstenoto plaðo makroekonomisko stimulu un citu veikto politikas pasâkumu spçcîgâka ietekme, nekâ paredzçts. Arî konfidence varçtu uzlaboties agrâk, nekâ paðlaik tiek gaidîts. No otras puses, saglabâjas baþas par tâdiem iespçjamiem faktoriem kâ finanðu tirgu satricinâjuma spçcîgâka ietekme uz reâlo tautsaimniecîbu, nelabvçlîgâkas darba tirgus norises, protekcionisma spiediena pastiprinâðanâs un, visbeidzot, negatîvas norises pasaules tautsaimniecîbâ sakarâ ar haotiskâm globâlâs nesabalansçtîbas korekcijâm. Kas attiecas uz cenu attîstîbu, saskaòâ ar Eurostat âtro aplçsi SPCI gada inflâcija maijâ bija 0.0% (aprîlî 0.6%). Turpmâka inflâcijas samazinâðanâs bija pilnîbâ gaidîta un 5
galvenokârt atspoguïo bâzes efektus, ko izraisîjuðas krasas pasaules preèu cenu svârstîbas pçdçjos 12 mçneðos. Paredzams, ka gada inflâcija ðo bâzes efektu dçï turpinâs samazinâties un nâkamajos mçneðos pagaidâm joprojâm bûs negatîva, iekams atkal kïûs pozitîva 2009. gada beigâs. Tomçr ðâdas îstermiòa svârstîbas no monetârâs politikas viedokïa nav nozîmîgas. Runâjot par tâlâku nâkotni, gaidâms, ka cenu un izmaksu attîstîba joprojâm bûs lçna sakarâ ar paðreizçjo vâjo pieprasîjumu euro zonâ un citur. Ðî perspektîva atbilst Eurosistçmas speciâlistu 2009. gada jûnija euro zonas inflâcijas iespçju aplçsçm, kurâs SPCI gada inflâcija 2009. gadâ tiek prognozçta diapazonâ 0.1 0.5% (koriìçta un nedaudz pazeminâta salîdzinâjumâ ar speciâlistu 2009. gada marta iespçju aplçsçm). 2010. gadâ Eurosistçmas speciâlisti prognozç SPCI gada inflâciju diapazonâ 0.6 1.4% (aplçses pamatâ nav mainîjuðâs salîdzinâjumâ ar speciâlistu 2009. gada marta iespçju aplçsçm). Pieejamâs starptautisko organizâciju prognozes sniedz lîdzîgu ainu. Ðâdos apstâkïos bûtiski vçlreiz uzsvçrt, ka vidçja un ilgâka termiòa inflâcijas gaidu râdîtâji joprojâm stingri turas lîmenî, kas atbilst Padomes mçríim vidçjâ termiòâ nodroðinât inflâcijas lîmeni zemâku par 2%, bet tuvu tam. Ar ðîm iespçju aplçsçm saistîtie riski kopumâ ir lîdzsvaroti. Lejupvçrstie riski îpaði saistîti ar ekonomiskâs aktivitâtes perspektîvâm, bet augðupvçrstie riski ar augstâkâm preèu cenâm, nekâ tika gaidîts. Turklât netieðo nodokïu un administratîvi regulçjamo cenu kâpums varçtu bût spçcîgâks, nekâ paðlaik tiek gaidîts, jo nâkamajos gados nepiecieðama fiskâlâ konsolidâcija. Tagad par monetâro analîzi. Jaunâkie dati apstiprina, ka pamatâ esoðâs monetârâs ekspansijas temps turpina palçninâties, apstiprinot novçrtçjumu, ka inflâcijas spiediens ir mçrens. Aprîlî M3 gada pieauguma temps un privâtajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma kâpuma temps turpinâja samazinâties (attiecîgi lîdz 4.9% un 2.4%). Tomçr (îpaði attiecîbâ uz M3 pieaugumu) gada pieauguma tempa samazinâðanâs bija lçnâka nekâ iepriekðçjos mçneðos, atspoguïojot straujo monetâro râdîtâju kâpumu aprîlî. Jaunâkâ M3 sastâvdaïu dinamika joprojâm lielâ mçrâ atspoguïo agrâkâ galveno procentu likmju samazinâjuma ietekmi, kas izraisîja gan daþâdu noguldîjumu procentu likmju, gan to starpîbu samazinâðanos. Tas, piemçram, nozîmç zemâkas izvçles izmaksas tirgus dalîbniekiem, lai pârvirzîtu lîdzekïus uz noguldîjumiem uz nakti ar ïoti augstu likviditâti, un izskaidro M1 gada pieauguma tempa kâpumu lîdz 8.4% aprîlî. Vienlaikus citu îstermiòa noguldîjumu un tirgojamo instrumentu atlîdzîbas kritums turpina veicinât lîdzekïu pârvirzîðanu uz M3 neietilpstoðajiem instrumentiem. Privâtajam sektoram izsniegto MFI aizdevumu atlikums aprîlî turpinâja nedaudz sarukt. Arî ðâdu tendenci galvenokârt noteica nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto îstermiòa aizdevumu negatîvâ plûsma, kas daïçji atspoguïo mazâku apgrozâmâ kapitâla nepiecieðamîbu pçc tam, kad gada pirmajos mçneðos krasi samazinâjâs ekonomiskâ aktivitâte un pasliktinâjâs uzòçmçjdarbîbas perspektîvas, un plaðâku likviditâtes rezervju izmantoðanu ðâda apgrozâmâ kapitâla finansçðanai. Turpretî nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto ilgâka termiòa aizdevumu atlikumu kâpums joprojâm bija pozitîvs. Galveno procentu likmju agrâkâ pazeminâðana turpinâja ietekmçt procentu likmes aizdevumiem nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm. Tâdçjâdi uzlabotajiem finansçðanas nosacîjumiem arî nâkotnç vajadzçtu turpinât labvçlîgi ietekmçt ekonomisko aktivitâti. Tomçr, òemot vçrâ gaidâmâs grûtîbas, bankâm bûtu jâveic attiecîgi pasâkumi, lai turpmâk nostiprinâtu savu kapitâla bâzi un (nepiecieðamîbas gadîjumâ) pilnîbâ izmantotu valdîbas pasâkumus finanðu sektora atbalstam, îpaði attiecîbâ uz rekapitalizâciju. Apkopojot var teikt, ka paðreizçjâs galvenâs procentu likmes ir atbilstoðas, òemot vçrâ 6 2009. gada jūnijs
IEVADRAKSTS Padomes maija sâkumâ pieòemtos lçmumus (t.sk. par pastiprinâtiem kreditçðanas atbalsta pasâkumiem) un visu pçc tam pieejamo informâciju un analîzi. Padome vçlreiz atkârtoja: tâ gaida, ka politikai svarîgajâ periodâ cenu attîstîbu joprojâm palçninâs bûtiska ekonomiskâs aktivitâtes pavâjinâðanâs euro zonâ un pasaulç. Jaunâkie apsekojumu dati liecina pçc divu ceturkðòu ïoti negatîvas izaugsmes gaidâms, ka ðâ gada atlikuðajâ daïâ ekonomiskâs aktivitâtes samazinâðanâs temps bûs daudz mazâks. Gaidâms, ka pçc stabilizâcijas perioda ceturkðòa pieauguma temps no 2010. gada vidus bûs pozitîvs. Ðajâ novçrtçjumâ òemta vçrâ negatîva novçlota ietekme, piemçram, turpmâka darba tirgus situâcijas pasliktinâðanâs, kas, visticamâk, îstenosies nâkamo mçneðu laikâ. Vienlaikus pieejamie vidçja un ilgâka termiòa inflâcijas gaidu râdîtâji joprojâm stingri turas lîmenî, kas atbilst Padomes mçríim vidçjâ termiòâ nodroðinât inflâcijas lîmeni zemâku par 2%, bet tuvu tam. Salîdzinâjums ar monetârâs analîzes rezultâtiem apstiprina novçrtçjumu, ka inflâcijas spiediens ir mçrens, jo monetâro râdîtâju un kredîtu atlikuma gada kâpums turpinâjis samazinâties. Ðâdos apstâkïos Padome gaida, ka vidçjâ termiòâ tiks saglabâta cenu stabilitâte, tâdçjâdi veicinot euro zonas mâjsaimniecîbu pirktspçju. Tâ kâ monetârâs politikas transmisija darbojas ar laika nobîdi, Padomes politikas pasâkumi pakâpeniski pilnîbâ izpaudîsies tautsaimniecîbâ. Tâdçjâdi, veicot visus pasâkumus, monetârâ politika turpinâs nodroðinât atbalstu mâjsaimniecîbâm un uzòçmumiem. Padome nodroðinâs, ka, uzlabojoties makroekonomiskajai videi, veiktos pasâkumus varçs âtri atcelt un nodroðinâto likviditâti absorbçt. Tâdçjâdi var efektîvi laikus novçrst draudus cenu stabilitâtei vidçjâ un ilgâkâ termiòâ. Padome turpinâs nodroðinât vidçja termiòa inflâcijas gaidu stingru stabilizçðanu. Ðâda stabilizçðana ir obligâta, lai stimulçtu ilgtspçjîgu izaugsmi un nodarbinâtîbu un veicinâtu finanðu stabilitâti. Tâpçc Padome arî turpmâk ïoti uzmanîgi sekos visâm norisçm. Runâjot par fiskâlo politiku, Eiropas Komisijas jaunâkâs prognozes norâda uz euro zonas valstu valdîbas budþeta deficîta un parâda râdîtâju krasu palielinâðanos 2009. gadâ. Paredzams, ka budþeta deficîts 2009. gadâ pieaugs lîdz 5.3% no IKP un 2010. gadâ lîdz 6.5% no IKP (2008. gadâ 1.9% no IKP), bet parâda râdîtâjs 2010. gadâ sasniegs 80% no IKP. Gaidâms, ka lielâkâ daïa euro zonas valstu 2009. un 2010. gadâ pârsniegs budþeta deficîta atsauces vçrtîbu 3% no IKP. Lai nodroðinâtu sabiedrîbas uzticçðanos valsts finanðu ilgtspçjai, bûs nepiecieðami plaði un uzticami koriìçðanas centieni, nodroðinot pçc iespçjas âtru atgrieðanos pie stabilas fiskâlâs situâcijas, kâ arî bûs pilnîbâ jâpiemçro Stabilitâtes un izaugsmes pakta noteikumi. Bûs nepiecieðams âtri panâkt stabilu fiskâlo stâvokli, lai valstis varçtu mazinât papildu fiskâlo slogu, ko izraisa demogrâfiskâ novecoðana, kâ arî ar finanðu sektoru stabilizçðanai sniegtajâm valdîbas garantijâm saistîtie riski. Runâjot par strukturâlo politiku, bûtu nopietni jâapsver turpmâku centienu îstenoðana, lai veicinâtu euro zonas izaugsmes potenciâlu. Bûtiski, ka galvenâ uzmanîba paðlaik pievçrsta euro zonas tautsaimniecîbas pielâgoðanâs spçjas un elastîbas stiprinâðanai atbilstoði atklâtâ tirgus ekonomikas principam. Tâpçc paðreizçjo stâvokli var uzskatît par katalizatoru, kas paâtrinâs nepiecieðamo iekðçjo reformu, îpaði darba tirgus reformu, îstenoðanu, lai veicinâtu pareizu darba samaksas noteikðanu un darbaspçka mobilitâti starp sektoriem un reìioniem, kâ arî produktu tirgus reformas, lai veicinâtu konkurenci un paâtrinâtu pârstrukturçðanu un darba raþîguma pieaugumu. Vienlaikus nepiecieðams laikus atteikties no daudziem nesenajos mçneðos veiktajiem politikas pasâkumiem konkrçtu tautsaimniecîbas segmentu atbalstam. 7
8
PADOMES LÇMUMI PAR NESTANDARTA PASÂKUMIEM 2009. gada 7. maijâ Padome nolçma vçl vairâk samazinât galveno refinansçðanas operâciju procentu likmi un aizdevumu iespçjas uz nakti procentu likmi (attiecîgi lîdz 1.00% un 1.75%), noguldîjumu iespçjas procentu likmi saglabâjot nemainîgu (0.25%). Tâdçjâdi kopð 2008. gada oktobra galveno refinansçðanas operâciju procentu likme kopâ samazinâta par 325 bâzes punktiem. 2009. gada 4. jûnijâ Padome nolçma nemainît galvenâs procentu likmes. Papildus procentu likmju samazinâðanai Padome 7. maijâ nolçma arî turpinât pastiprinâto kreditçðanas atbalstu. Atbilstoði kopð 2008. gada oktobra veiktajâm operâcijâm un atzîstot, ka banku sistçmai ir centrâlâ loma euro zonas tautsaimniecîbas finansçðanâ, Eurosistçma veiks likviditâti nodroðinoðas ilgâka termiòa refinansçðanas operâcijas ar 12 mçneðu termiòu, izmantojot fiksçtas procentu likmes izsoles procedûru ar pilnu pieðíîrumu. Turklât Padome nolçma, ka no 2009. gada 8. jûlija Eiropas Investîciju banka (EIB) kïûs par atbilstoðu darîjuma partneri Eurosistçmas monetârâs politikas operâcijâs un ar tâdiem paðiem noteikumiem kâ pârçjie darîjuma partneri. Visbeidzot, Padome pieòçma konceptuâlu lçmumu, ka Eurosistçma iegâdâsies euro zonâ emitçtas euro denominçtas nodroðinâtâs obligâcijas. Vairâk informâcijas par ðo pasâkumu sniegts pçc Padomes 4. jûnija sanâksmes. NESTANDARTA PASÂKUMI, KAS ÎSTENOTI 2008. GADA OKTOBRÎ 2009. GADA MAIJÂ Kopð finanðu krîzes pastiprinâðanâs 2008. gada septembrî un òemot vçrâ strauji sarûkoðâs inflâcijas spiedienu, ieviesusi rakstura, apjoma un plaðuma ziòâ iepriekð nepieredzçtus monetârâs politikas un likviditâtes regulçðanas pasâkumus. Sâkoties finanðu krîzei, îstenoja iedarbîgus likviditâtes pasâkumus ar mçríi aizsargât euro zonas tautsaimniecîbai paredzçto kredîtu plûsmu un nodroðinât, ka Padomes lçmumi attiecîbâ uz monetârâs politikas nostâju tiek atspoguïoti naudas un kredîtu tirgus nosacîjumos. Ðajâ ziòâ galvenais elements bija Padomes 2008. gada oktobra lçmums palielinât tâs ilgâka termiòa refinansçðanas operâciju (ar termiòu lîdz 6 mçneðiem) bieþumu un apjomu un visas likviditâti nodroðinoðâs operâcijas veikt, izmantojot fiksçtas procentu likmes izsoles procedûru ar pilnu pieðíîrumu. Turklât piedâvâja finansçjumu ASV dolâros un Ðveices frankos, veicot valûtas mijmaiòas darîjumus. Tâ kâ ðîs pârmaiòas darbîbas principos ir svarîgas, tâs var raksturot kâ nestandarta. Kopumâ ðíiet, ka minçtajiem nestandarta pasâkumiem bijusi bûtiska loma, atvieglojot finansçjuma risku un ar banku palîdzîbu nodroðinot finansiâlu atbalstu tautsaimniecîbai. Tâdçjâdi pçdçjos mçneðos piedzîvots ievçrojams termiòdarîjumu naudas tirgus un aizdevumu procentu likmju kritums, tâm sarûkot pat straujâk, nekâ tika samazinâta monetârâs politikas procentu likme. Tâdçjâdi monetârâs politikas lçmumi un likviditâtes pasâkumi bija efektîvi, novçrðot bûtisku kredîtu apjomu sarukumu. NESTANDARTA PASÂKUMU TURPMÂKIE UZLABOJUMI 7. maija sanâksmç Padome nolçma turpinât uzlabot nestandarta pasâkuma kopumu. Pirmkârt, reizi ceturksnî veiks likviditâti nodroðinoðas ilgâka termiòa refinansçðanas operâcijas ar 12 mçneðu termiòu. Ðis pasâkums izstrâdâts, lai uzlabotu banku likviditâti ar ïoti labvçlîgiem nosacîjumiem un vçl vairâk veicinâtu naudas tirgus termiòdarîjumu procentu likmju starpîbu samazinâðanos, vienlaikus mudinot bankas saglabât un paplaðinât klientu kreditçðanu, kas ir tik svarîga euro zonas finanðu sistçmas sastâvdaïa. Ðis pasâkums pilnîbâ atbilst pasâkumiem, kas îstenoti kopð 2008. gada oktobra, jo arî tas notiek ar banku palîdzîbu. Jaunapstiprinâtâs operâcijas tiks veiktas, izmantojot fiksçtas procentu likmes izsoles procedûras ar pilnu pieðíîrumu. Pirmajâ ðâda veida operâcijâ, ko izziòos 2009. gada 23. jûnijâ, tiks piemçrota tâda procentu likme, kâda tajâ laikâ bûs galveno refinansçðanas operâciju 9
procentu likme. Turpmâkajâs ilgâka termiòa refinansçðanas operâcijâs piemçrotâ procentu likme papildus galveno refinansçðanas operâciju procentu likmei atkarîbâ no apstâkïiem attiecîgajâ brîdî var ietvert procentu likmju starpîbu. Kopâ ar esoðajâm ilgâka termiòa refinansçðanas operâcijâm finansçjuma nodroðinâjumam, kas principâ ir neierobeþots, vajadzçtu palîdzçt noturçt 12 mçneðu naudas tirgus procentu likmes zemâ lîmenî. Otrkârt, Eurosistçma iegâdâsies euro zonâ emitçtas euro denominçtas nodroðinâtâs obligâcijas. Ðâ pasâkuma mçríis ir uzlabot likviditâti privâto parâda vçrtspapîru tirgos un veicinât turpmâku kreditçðanas nosacîjumu atviegloðanu, òemot vçrâ, ka aizòemto lîdzekïu attiecîbas samazinâðanas process banku sektorâ, kas nesen kïuvis straujâks, acîmredzot vçl kâdu laiku turpinâsies. Konkrçti nodroðinâto obligâciju pirkumiem gan sâkotnçjâ, gan otrreizçjâ tirgû vajadzçtu uzlabot finansçjuma nosacîjumus finanðu iestâdçm, kas emitç nodroðinâtâs obligâcijas sâkotnçjâ tirgû. Nodroðinâto obligâciju pirkumiem otrreizçjâ tirgû vajadzçtu veicinât tirgus attîstîbas un likviditâtes uzlaboðanos un turpinât samazinât nodroðinâto obligâciju ienesîguma likmju un valdîbas obligâciju peïòas likmju starpîbas. Minçtajam vajadzçtu uzlabot to institûciju riska profilu, kurâm ir nodroðinâto obligâciju turçjumi, tâdçjâdi palîdzot veicinât kreditçðanas kâpumu. Turklât nodroðinâto obligâciju iegâde varçtu sekmçt jaunas emisijas sâkotnçjâ tirgû un uzlabot aktivitâti otrreizçjâ tirgû, kur tâ joprojâm ir zema. Tas papildinâs un vçl vairâk pastiprinâs atbalstu banku sistçmai. Par nodroðinâto obligâciju pirkumu detaïâm tika lemts Padomes sanâksmç 2009. gada 4. jûnijâ. Tieðie pirkumi 60 mljrd. euro apjomâ tiks veikti gan sâkotnçjâ, gan otrreizçjâ tirgû. Tie ietvers nodroðinâtâs obligâcijas, kas atbilst Direktîvas par pârvedamu vçrtspapîru kolektîvo ieguldîjumu uzòçmumiem (PVKIU Direktîva) prasîbâm, un PVKIU Direktîvai neatbilstoðâs strukturçtâs nodroðinâtâs obligâcijas, kuras atbilst izmantoðanai monetârajâs operâcijâs un kuras uzskata par PVKIU Direktîvai atbilstoðâm nodroðinâtâm obligâcijâm lîdzvçrtîgu nodroðinâjumu sniedzoðâm. Atbilstoðo nodroðinâto obligâciju pûls ietvers privâtâ un valsts sektora vçrtspapîrus, ievçrojot Eiropas Kopienas dibinâðanas Lîguma 101. pantâ noteiktos ierobeþojumus. Atbilstoðo nodroðinâto obligâciju minimâlais apjoms bûs aptuveni 500 milj. euro, bet jebkurâ gadîjumâ ne mazâks par 100 milj. euro. Minimâlais reitings nodroðinâtajâm obligâcijâm, ko emitçjuðas euro zonas iestâdes euro zonâ, bûs AA vai tam ekvivalents, ko pieðíîrusi vismaz viena no lielajâm kredîtreitinga aìentûrâm (Fitch, Moody's, S&P vai DBRS), bet jebkurâ gadîjumâ ne zemâks par BBB-/Baa3. Monetârâs politikas darîjuma partneri un darîjuma partneri, kurus akceptç Eurosistçmas dalîbnieki savu euro denominçto portfeïieguldîjumu vajadzîbâm, bûs atbilstoði kâ darîjuma partneri, kurus akceptç nodroðinâto obligâciju pirkumiem. Pirkumi tiks uzsâkti 2009. gada jûlijâ, un paredzams tos pabeigt lîdz 2010. gada jûnija beigâm. Treðkârt, no 2009. gada 8. jûlija EIB kïûs par atbilstoðu darîjuma partneri Eurosistçmas monetârâs politikas operâcijâs un ar tâdiem paðiem noteikumiem kâ pârçjie darîjuma partneri. Paplaðinot atbilstoðo darîjuma partneru loku Eurosistçmas operâcijâs, papildinâjusi savu pasâkumu klâstu, lai atbalstîtu kreditçðanu euro zonâ. Tas vçl vairâk veicinâs ieguldîjumu, ko sniedz EIB viena no galvenajâm Eiropas kredîtiestâdçm, kas ir îpaði aktîva euro zonas mazo un vidçjo uzòçmumu kreditçðanâ. SECINÂJUMS Visi nestandarta pasâkumi, ko apstiprinâjusi Padome, paredzçti, lai saglabâtu cenu stabilitâti vidçjâ termiòâ un nodroðinâtu, ka inflâcijas gaidas stingri saglabâjas cenu stabilitâtei atbilstoðâ lîmenî. Ðie pasâkumi atbalsta finansçðanas nosacîjumus, kas ïauj pârsniegt lîmeni, kâdu varçtu sasniegt, samazinot tikai galvenâs procentu likmes. Tâ kâ ðo pasâkumu transmisija darbojas ar nobîdi un transmisijas kanâlu arvien vairâk ietekmçjusi spriedze finanðu sektorâ, bûs nepiecieðams zinâms laiks, lîdz tie spçs pilnîbâ ietekmçt tautsaimniecîbu. 10
EKONOMISKÂS UN MONETÂRÂS NORISES EKONOMISKÂS UN MONETÂRÂS NORISES Euro zonas ârçjâ vide 1. EURO ZONAS ÂRÇJÂ VIDE Lai gan pasaules tautsaimniecîbâ joprojâm vçrojama spçcîga un ïoti sinhrona lejupslîde, jaunâkie râdîtâji liecina par sarukuma tempa palçninâðanos, tomçr vçl ne par noturîgas atveseïoðanâs sâkumu. Pçdçjos mçneðos sakarâ ar brîvo jaudu palielinâðanos un zemâkâm preèu cenâm strauji samazinâjies globâlais inflâcijas spiediens. Pasaules ekonomiskâ perspektîva joprojâm pakïauta ârkârtîgi lielai neskaidrîbai, tomçr globâlâs aktivitâtes riski, sprieþot pçc pasaules finanðu tirgos lçnâm sarûkoðâs vçlmes izvairîties no riska, kïuvuði nedaudz lîdzsvarotâki. 1.1. PASAULES EKONOMISKÂS NORISES 1. attçls. Starptautiskâs cenu norises Lai gan pasaules tautsaimniecîbâ joprojâm vçrojama spçcîga un ïoti sinhrona lejupslîde, jaunâkie râdîtâji liecina par ekonomiskâs aktivitâtes sarukuma tempa palçninâðanos. Pçc krituma 2008. gada 4. ceturksnî ekonomiskâ aktivitâte 2009. gada 1. ceturksnî visâ pasaulç joprojâm bija ïoti vâja. Arvien zemâkas nekustamâ îpaðuma cenas un finanðu iestâþu un mâjsaimniecîbu vajadzîba koriìçt savas bilances attîstîtajâs valstîs radîja nelabvçlîgu labklâjîbas efektu un negatîvi ietekmçja konfidenci, kas kavçja patçriòu un ieguldîjumus. Attîstîbas valstis savukârt ietekmçja lejupslîde attîstîtajâs valstîs. Pasaules tirdzniecîbâ ap 2008. gada beigâm un 2009. gada sâkumâ lîdz ar ekonomiskâs aktivitâtes palçninâðanos tika reìistrçts nepieredzçts un sinhrons kritums. (mçneða dati; gada pârmaiòas; %) Avots: OECD. Jaunâkie râdîtâji liecina par globâlâs ekonomiskâs lejupslîdes tempa palçninâðanos, tomçr noturîga atveseïoðanâs vçl nav sâkusies. Pçdçjos seðos mçneðos globâlais iepirkumu vadîtâju indekss (IVI) no zemâkâ punkta 2008. gada novembrî nepârtraukti audzis. Tomçr visâs kategorijâs ðis râdîtâjs joprojâm atrodas zem izaugsmes un krituma starpposmam raksturîgâ sliekðòa, kas liecina, ka pasaules tautsaimniecîbas nozares turpina saðaurinât darbîbu. Daïçji reaìçjot uz izlçmîgiem politikas pasâkumiem ar pçdçjos mçneðos arvien pieaugoðu ietekmi visâ pasaulç, tirgus dalîbnieku ârkârtîgâ izvairîðanâs no riska nedaudz samazinâjusies, lai gan kopumâ finansçðanas nosacîjumi galvenajos tirgus segmentos arvien ir samçrâ stingri, neraugoties uz zemajâm procentu likmçm. Savukârt globâlais inflâcijas spiediens pçdçjos mçneðos strauji vâjinâjies. PCI inflâcija OECD zonâ, sarûkot no 2008. gada jûlijâ sasniegtâ augstâkâ punkta (gandrîz 5%), 2009. gadâ (lîdz aprîlim) bija 0.6%. Vairâkâs lielajâs attîstîtajâs valstîs gada inflâcija bija kïuvusi negatîva. Inflâcijas sarukumu visâ pasaulç galvenokârt var skaidrot ar brîvo jaudu pieaugumu globâlâs ekonomiskâs aktivitâtes lejupslîdes un zemâku preèu cenu rezultâtâ. Lai gan naftas cenas pçdçjo triju mçneðu laikâ palielinâjâs, to gada sarukuma temps joprojâm ir nozîmîgs. Piemçram, maijâ Brent jçlnaftas cena bija gandrîz uz pusi zemâka nekâ pirms gada. Arî OECD inflâcijas râdîtâjs, izòemot pârtiku un enerìiju, kas 2009. gadâ (lîdz aprîlim) bija 1.9% un tâdçjâdi tuvu iepriekðçjos gados novçrotajam lîmenim, atspoguïo preèu cenu noriðu nozîmi paðreizçjo inflâcijas tendenèu veidoðanâ. Inflâcijas gaidas joprojâm ir stabilas un pozitîvas, norâdot, ka globâlais inflâcijas samazinâjuma spiediens tiek plaði uztverts kâ pârejoða parâdîba. 6 5 4 3 2 1 0 OECD patçriòa cenas (visas preces) OECD patçriòa cenas (visas preces, izòemot pârtiku un enerìiju) 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 6 5 4 3 2 1 0 11
ASV Ekonomiskâ aktivitâte ASV vçl arvien bija vâja. 2009. gada 1. ceturksnî tautsaimniecîbâ joprojâm turpinâjâs kritums, tomçr tâ temps bija lçnâks, nekâ iepriekð gaidîts. Saskaòâ ar provizoriskajâm aplçsçm reâlais IKP gada izteiksmç samazinâjâs par 5.7% (iepriekðçjâ ceturksnî par 6.3%). Sakarâ ar vairs ne tik negatîvu krâjumu novçrtçjumu un mazâku importa pârsvaru pâr eksportu lejupslîde nebija tik krasa kâ iepriekð publicçtâ priekðaplçse ( 6.1%). 2009. gada 1. ceturksnî eksports, krâjumi un privâtie fiksçtie ieguldîjumi joprojâm bremzçja tautsaimniecîbu un to ietekmi tikai daïçji kompensçja importa samazinâjums un patçrçtâju tçriòu palielinâðanâs. Runâjot par cenu norisçm, PCI gada inflâcijas negatîvais lîmenis vçl vairâk pazeminâjâs no 0.4% 2009. gada martâ lîdz 0.7% aprîlî. Inflâcijas lejupslîdi lielâ mçrâ noteica bâzes efekti, kuru pamatâ bija krass enerìijas cenu pazeminâjums. Gada inflâcija, izòemot pârtiku un enerìiju, no 1.8% martâ paaugstinâjâs lîdz 1.9% aprîlî. ASV ekonomiskâs aktivitâtes perspektîva joprojâm ir neskaidra. Ðíiet, ka, pasliktinoties darba tirgus nosacîjumiem un mâjsaimniecîbâm cenðoties atjaunot uzkrâjumus un samazinât iepriekðçjos gados uzkrâto parâdu apjomu, 12 2. attçls. Svarîgâkâs norises galvenajâs industriâli attîstîtajâs valstîs 2.0 1.0 0.0-1.0-2.0-3.0-4.0-5.0 6 5 4 3 2 1 0-1 -2 euro zona ASV Japâna Lielbritânija Produkcijas izlaides pieaugums 1) (pârmaiòas salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni; %; ceturkðòa dati) 2000 2002 2004 2006 2008 Inflâcija 2) (patçriòa cenas; gada pârmaiòas; %; mçneða dati) 2000 2002 2004 2006 2008-1.0-2.0-3.0-4.0-5.0 Avoti: valstu dati, SNB, Eurostat un aprçíini. 1) Par euro zonu un Lielbritâniju izmantoti Eurostat dati; par ASV un Japânu izmantoti attiecîgo valstu dati. IKP dati ir sezonâli izlîdzinâti. 2) Euro zonai un Lielbritânijai SPCI; ASV un Japânai PCI. patçriòð cietîs no bûtiska lejupvçrsta spiediena. Gaidâms, ka uzòçmumu ieguldîjumi joprojâm bûs nelieli, òemot vçrâ ierobeþoto kreditçðanu un ekonomiskâs perspektîvas neskaidrîbu. Turklât turpmâkajâ periodâ gaidâms, ka ârçjâ pieprasîjuma ietekme uz ASV izaugsmi pavâjinâsies niecîgas pasaules ekonomiskâs aktivitâtes rezultâtâ. Tomçr pakâpeniska jaunâko datu, piemçram, par patçrçtâju izdevumiem, mâjokïu tirgus aktivitâti un patçrçtâju konfidenci, stabilizâcija, ðíiet, liecina par to, ka ekonomiskâs pasliktinâðanâs temps palçninâs. Bûtiskajai paðlaik notiekoðajai fiskâlajai stimulçðanai vajadzçtu veicinât iekðzemes pieprasîjumu. Turklât straujo uzkrâjumu samazinâjumu var uzskatît par pakâpeniskas atveseïoðanâs perspektîvas pozitîvu signâlu. Cenu noriðu jomâ bâzes efektam, kura pamatâ ir straujð enerìijas cenu kritums, vajadzçtu uz laiku izraisît vçl negatîvâku gada inflâciju nekâ iepriekðçjos mçneðos. Bûtisks raþoðanas jaudu panîkums varçtu ierobeþot augðupvçrsto spiedienu uz cenâm. Ekonomisko apstâkïu vispârçjais sliktais stâvoklis atspoguïojas ASV Federâlâs atklâtâ tirgus komitejas locekïu prognoþu diapazonâ, kas publicçts 2009. gada 28. un 29. aprîïa sanâksmes protokola pielikumâ. Lai gan Federâlo rezervju sistçmas politikas veidotâji saskatîja "atseviðías pazîmes, kas norâda uz ekonomisko stabilizâciju", viòu ASV reâlâ IKP izaugsmes prognoþu galvenâs tendences diapazons bija no 2.0% lîdz 1.3% 2009. gadâ, 2.0 3.0% 2010. gadâ un 3.5 2.0 1.0 0.0 6 5 4 3 2 1 0-1 -2
EKONOMISKÂS UN MONETÂRÂS NORISES Euro zonas ârçjâ vide 4.8% 2011. gadâ (aprçíinâts kâ 4. ceturkðòa izaugsmes temps salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu). Tâ ir ievçrojama lejupvçrsta janvâra prognoþu korekcija, kas paredzçja reâlâ IKP izaugsmi diapazonâ no 1.3% lîdz 0.5% 2009. gadâ un 2.5 3.3% 2010. gadâ. JAPÂNA Saskaòâ ar Japânas Ministru kabineta biroja pirmo provizorisko datu publiskojumu IKP 2009. gada 1. ceturksnî saruka straujâk (lîdz 4.0% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni). Tas ir spçcîgâkais jebkad reìistrçtais sarukums, kas vienlaikus nozîmç negatîvu izaugsmi jau ceturto ceturksni pçc kârtas. Vâjo 1. ceturkðòa tautsaimniecîbas rezultâtu pamatâ galvenokârt bija eksporta, privâto ieguldîjumu, mâjokïu ieguldîjumu un patçriòa samazinâjums (attiecîgi 26%, 10.4%, 5.4% un 1.1% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni). Turklât Ministru kabineta birojs pârskatîja reâlâ IKP izaugsmi 2008. gada 4. ceturksnî, no 3.2% to koriìçjot un samazinot lîdz 3.8% (salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni), kas paðlaik ir lielâkais reìistrçtais samazinâjums. Ðis rezultâts atspoguïo privâtâ patçriòa, privâto ieguldîjumu un eksporta lejupvçrstâs korekcijas. Patçriòa cenas kopð 2009. gada sâkuma turpinâjuðas samazinâties sarûkoðu enerìijas cenu un lielâka ekonomiskâ panîkuma dçï. Kopçjâ PCI gada inflâcija aprîlî joprojâm bija negatîva ( 0.1%; martâ 0.3%). PCI inflâcija, izòemot pârtiku un enerìiju, gada izteiksmç aprîlî noslîdçja lîdz 0.4%, bet PCI pamatinflâcija, t.i., izòemot neapstrâdâtu pârtiku, joprojâm bija 0.1%. Japânas Banka 2009. gada 22. maijâ nolçma saglabât uz nakti izsniegto nenodroðinâto kredîtu mçría procentu likmi aptuveni 0.1% lîmenî. Turpmâkâs Japânas tautsaimniecîbas perspektîvas joprojâm ir mçrenas, tomçr gaidâma sarukuma tempa palçninâðanâs. Lai gan eksports 1. ceturksnî, domâjams, sasniedzis viszemâko lîmeni pirms pieauguma atsâkðanâs, iespçjams, ka tautsaimniecîbas atveseïoðanâs tomçr sâksies ar ârçjâ pieprasîjuma kâpuma atjaunoðanos. LIELBRITÂNIJA Lielbritânijâ pçdçjos ceturkðòos reâlais IKP saruka, bet inflâcija 2009. gada aprîlî pçc nedaudz paaugstinâta lîmeòa iepriekðçjos mçneðos ievçrojami pazeminâjâs. Saskaòâ ar Nacionâlâs statistikas biroja provizorisko datu publiskojumu 2009. gada 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni reâlais IKP samazinâjâs par 1.9% (iepriekðçjâ ceturksnî par 1.6%). Kritums îpaði krass bija apstrâdes rûpniecîbâ (6.2%). Gaidâms, ka reâlais IKP turpinâs samazinâties, jo ðíiet, ka tuvâkajâ nâkotnç nodarbinâtîbas sarukums, zemâka nekustamâ îpaðuma un finanðu vçrtîba un stingrie kreditçðanas noteikumi saglabâs ietekmi uz patçrçtâju izdevumu apjomu. Mâjokïu cenas pazeminâs jau kopð finanðu krîzes sâkuma 2007. gada vidû, un 2009. gada aprîlî Halifax mâjokïu cenu indeksa gada pârmaiòu temps bija 17.7%. Pçc neliela kâpuma 2009. gada sâkumâ SPCI inflâcija aprîlî strauji kritâs lîdz 2.3% (martâ 2.9%), iespçjams, atspoguïojot lielâku valûtas kursa pazeminâðanâs transmisiju uz patçriòa cenâm, nekâ gaidîts. Iespçjams, ka inflâcija turpinâs pazeminâties un noslîdçs zem valdîbas noteiktâ 2% mçría lîmeòa. Pçdçjos mçneðos Bank of England pârgâjusi uz kvantitatîvi veicinoðu politiku. Konkrçti Monetârâs politikas komiteja martâ nolçma sâkt aktîvu pirkðanas programmu 75 mljrd. Lielbritânijas sterliòu mârciòu apjomâ (maijâ apjoms paaugstinâts lîdz 125 mljrd. Lielbritânijas sterliòu mârciòu), finansçjot to no centrâlâs bankas rezervçm. CITAS EIROPAS VALSTIS Vairâkumâ citu ârpus euro zonas esoðo ES valstu vienlaikus ar vâju ekonomisko aktivitâti pçdçjos ceturkðòos bija vçrojama inflâcijas lejupslîde. Gan Zviedrijâ, gan Dânijâ IKP turpinâja sarukt. Zviedrijâ reâlâ IKP sarukums 2009. gada 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni bija 13
> 0.9% stingrâku finansçðanas nosacîjumu, vâjâka ârçjâ pieprasîjuma un piesardzîgâku mâjsaimniecîbu tçriòu dçï. Tie paði faktori mazinâja ekonomisko aktivitâti arî Dânijâ, kur produkcijas izlaide 2008. gada 4. ceturksnî saðaurinâjâs par 1.9%. Îstermiòa aktivitâtes râdîtâji liecina par turpmâku ekonomiskâs aktivitâtes sarukumu abâs valstîs. Tajâs SPCI inflâcija pçdçjos mçneðos sasniegusi diezgan zemu lîmeni, aprîlî noslîdot lîdz 1.8% Zviedrijâ un 1.1% Dânijâ. 2009. gada 21. aprîlî Sveriges Riksbank nolçma samazinât repo darîjumu procentu likmi par 0.5 procentu punktiem (lîdz 0.5%). 2009. gada 2. aprîlî un vçlreiz 7. maijâ Danmarks Nationalbank nolçma pazeminât galveno monetârâs politikas procentu likmi kopumâ par 60 bâzes punktiem (lîdz 1.65%). Pçdçjo ceturkðòu laikâ reâlâ IKP izaugsme bûtiski pasliktinâjâs arî lielâkajâs Centrâlâs Eiropas un Austrumeiropas ES valstîs. Inflâcija pçdçjos mçneðos pierima, tomçr atseviðíâs valstîs valûtas kursa pazeminâðanas novçlotais efekts varçja augðupvçrsti ietekmçt jaunâkos inflâcijas râdîtâjus. Ungârijâ reâlais IKP 2009. gada 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni saruka par 2.3%. Arî Èehijas Republikâ reâlais IKP 2008. gada 4. ceturksnî samazinâjâs par 0.9% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni, un paredzams, ka tâ turpmâka lejupslîde notikusi arî 1. ceturksnî. Rumânijâ pçdçjo ceturkðòu ekonomiskâ lejupslîde bija îpaði dziïa, 2009. gada 1. ceturksnî IKP sarûkot par 2.6% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni. Vislabâkâ ekonomiskâs aktivitâtes noturîba bija Polijâ, kur 2009. gada 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni saglabâjâs pozitîva 0.4% izaugsme, jo iekðzemes pieprasîjuma kâpums salîdzinâjumâ ar citâm ðâ reìiona valstîm joprojâm bija spçcîgs. Îstermiòa râdîtâji liecina par ekonomiskâs aktivitâtes ieilguðu vâjumu ðajâs valstîs. SPCI gada inflâcija vairâkumâ valstu pçdçjos mçneðos sarukusi, izòemot Poliju, kur aprîlî SPCI gada inflâcija paaugstinâjâs lîdz 4.3%, atspoguïojot arî nesenâ valûtas kursa pazeminâjuma ietekmi. Ungârijâ inflâcija aprîlî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu arî nedaudz pieauga, sasniedzot 3.2%. Èehijas Republikâ un Rumânijâ SPCI inflâcija aprîlî attiecîgi noslîdçja lîdz 1.1% un 6.5%. 2009. gada 6. maijâ Banca Nationala, a Romaniei pazeminâja monetârâs politikas procentu likmi par 50 bâzes punktiem (lîdz 9.5%). Èeska ' ' ' narodni banka 7. maijâ pazeminâja galveno procentu likmi par 25 bâzes punktiem (lîdz 1.5%). Visbeidzot, Narodowy Bank Polski 27. maijâ pazeminâja monetârâs politikas galveno procentu likmi par 50 bâzes punktiem (lîdz 3%). No mazâkajâm ârpus euro zonas esoðajâm ES valstîm Baltijas valstis piedzîvoja seviðíi spçcîgu ekonomiskâs aktivitâtes kritumu, kas atspoguïoja gan globâlâs krîzes sekas, gan notiekoðâs iekðzemes ekonomiskâs pârmaiòas. 2009. gada 1. ceturksnî salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni Lietuvâ, Latvijâ un Igaunijâ IKP saruka attiecîgi par 10.5%, 11.2% un 6.5%. Visâs mazâkajâs ârpus euro zonas esoðajâs ES valstîs pçdçjos mçneðos saglabâjâs stabila SPCI gada inflâcijas pazeminâjuma tendence. Latvijas Banka 13. maijâ pazeminâja galveno refinansçðanas likmi no 5.0% lîdz 4.0%. Krievijâ 2009. gada 1. ceturksnî reâlais IKP saruka par 9.5% (sezonâli izlîdzinâtâ izteiksmç salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo ceturksni). Provizoriskais izlietojuma komponentu dalîjums liecina, ka gan privâtais patçriòð, gan ieguldîjumi saruka seviðíi strauji. Rûpnieciskâs raþoðanas aprîïa dati liek domât, ka ekonomiskâs aktivitâtes kritums vçl nav beidzies. Lai gan paredzams produkcijas izlaides panîkums arî 2009. gadâ, preèu cenu paaugstinâðanâs, fiskâlais stimuls un ârçjâ finansçjuma nosacîjumu uzlaboðanâs varçtu veicinât pakâpenisku atveseïoðanos. Lai gan ekonomiskâ lejupslîde pastiprinâs, inflâcija joprojâm ir augsta (aprîlî 13.2% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu) galvenokârt 2008. gada beigâs un 2009. gada sâkumâ notikuðâs Krievijas rubïa kursa pazeminâðanas novçlotâs ietekmes dçï. Kopð marta sâkuma devalvâcijas spiediens uz Krievijas rubli ir samazinâjies, tâpçc gaidâms, ka inflâcijas slogs vçlâk ðajâ gadâ kïûs nedaudz mçrenâks. > 14
EKONOMISKÂS UN MONETÂRÂS NORISES Euro zonas ârçjâ vide ÂZIJAS ATTÎSTÎBAS VALSTIS Âzijas attîstîbas valstîs ekonomiskâ aktivitâte 2009. gada 1. ceturksnî bija ïoti vâja. Îpaði mazâs valstis ar atvçrtu tautsaimniecîbu cieta no globâlâs ekonomiskâs lejupslîdes, jo to atkarîba no ârçjâ pieprasîjuma bija ïoti spçcîga. Ârçjâs tirdzniecîbas sabrukumu daudzâs valstîs papildinâja vâjð iekðzemes pieprasîjums. Patçriòa cenu inflâcija vairâkumâ valstu ievçrojami samazinâjâs. Íînâ jûtamas pazîmes tam, ka aktivitâte, iespçjams, sasniegusi zemâko punktu pirms izaugsmes atsâkðanâs. Saskaòâ ar provizoriskiem datiem produkcijas izlaides ceturkðòa izaugsmes temps 2009. gada 1. ceturksnî bija straujâks par 2008. gada daþu pçdçjo mçneðu tempu. Tomçr gada izteiksmç reâlâ IKP izaugsme no 6.8% 2008. gada pçdçjâ ceturksnî noslîdçja lîdz 6.1%. 2009. gada 1. ceturksnî bûtiski saðaurinâjâs eksports; galvenais ekonomiskâs izaugsmes pavçrsiena dzinçjs 1. ceturksnî bija spçcîgs valsts ieguldîjumu kâpums, ko veicinâja 2008. gada novembrî apstiprinâtâ fiskâlo pasâkumu pakete. Ðî pakete piedâvâ arî zinâmu atbalstu patçriòam, kas lîdz ðim, ðíiet, saglabâjies samçrâ stabils, neraugoties uz bezdarba lîmeòa paaugstinâðanos. Savukârt râdîtâji liecina, ka privâto ieguldîjumu pieaugums vçl arvien ir neliels. Attiecîbâ uz banku aizdevumiem jâatzîmç, ka salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu to atlikums aprîïa beigâs bija pieaudzis aptuveni par 30% sakarâ ar to, ka lielu daïu jauno valsts investîciju finansç nevis tieði no valsts budþeta, bet gan ar aizdevumiem no valsts îpaðumâ esoðâm komercbankâm. Monetârâs politikas nostâjas mîkstinâðanu pavadîja patçriòa cenu sarukums aprîlî tâs bija par 1.5% zemâkas nekâ iepriekðçjâ gadâ. No 2009. gada janvâra lîdz aprîlim nodokïu ieòçmumi saruka aptuveni par 10% salîdzinâjumâ ar 2008. gada atbilstoðo periodu, un to noteica lçnâka tautsaimniecîbas izaugsme un uzòçmumu peïòas kritums. Valsts izdevumi atbilstoði paaugstinâjâs vairâk nekâ par 30% salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu. Korejâ 2009. gada 1. ceturksnî reâlâ IKP gada sarukuma temps bija 4.3% (iepriekðçjâ ceturksnî 3.4%). Neraugoties uz to, îstermiòa dati liecina, ka tautsaimniecîbas lejupslîdes zemâkais punkts jau sasniegts un ka iepriekðçjâ gada beigu fiskâlajam stimulam ir pozitîva ietekme. PCI gada inflâcija turpinâja kïût mçrenâka (no 4.1% gada sâkumâ lîdz 3.6% aprîlî) galvenokârt zemâku preèu cenu dçï. Ekonomiskâ aktivitâte nedaudz palçninâjâs arî Indijâ. IKP gada pieauguma temps 2009. gada 1. ceturksnî bija 5.8% (visa 2008. gada laikâ 7.3%). Vairumtirdzniecîbas cenu inflâcija, kas ir Indijas Rezervju bankas galvenais inflâcijas râdîtâjs, no augstâ 12.5% lîmeòa 2008. gada jûlijâ 2009. gada janvârî strauji noslîdçja lîdz 0.6%. Kopumâ daudzu Âzijas attîstîbas valstu ekonomiskâ aktivitâte bûtiski pavâjinâjâs. Lai gan produkcijas izlaides saðaurinâðanâs galvenais iemesls bija ârçjâ pieprasîjuma sabrukums, arî augoðais bezdarbs, samazinâtâs ârvalstu tieðo investîciju ieplûdes, citu kapitâla plûsmu sarukums un îpaðuma tirgus apsîkums kavçja iekðzemes pieprasîjumu. Tomçr visâ zonâ kopumâ ekonomiskâ izaugsme, ðíiet, jau sâk atgûties, îpaði valstîs, kuras pirmâs pagâjuðâ gada beigâs piedzîvoja nopietnu lejupslîdi vai spçjuðas veikt bûtiskus pretcikliskus politikas pasâkumus. LATÎÒAMERIKA Latîòamerikâ, îpaði Meksikâ, 2009. gada 1. ceturksnî ekonomiskâ aktivitâte turpinâja pavâjinâties, bet saglabâjâs spçcîgs inflâcijas spiediens. Meksikâ reâlais IKP salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu saruka par 8.2% (2008. gada 4. ceturksnî par 1.6%). Patçriòa cenu gada inflâcija 1. ceturksnî vidçji bija 6.2% (2008. gada pçdçjâ ceturksnî 5.5%). Argentînâ ekonomiskâ aktivitâte saskaòâ ar oficiâlajâm aplçsçm 2009. gada 1. ceturksnî kïuva nedaudz mçrenâka, rûpnieciskâs raþoðanas tempam salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gada atbilstoðo periodu samazinoties vidçji par 2.3% (2008. gada 4. ceturkðòa kâpums 1.7%). Inflâcijas spiediens kïuva nedaudz vâjâks, PCI gada inflâcijai 2009. gada 1. ceturksnî vidçji sasniedzot 6.6% (2008. gada pçdçjâ ceturksnî 7.8%). 15
Râdîtâji, kas pieejami par Brazîliju, liecina, ka 1. ceturksnî saglabâjâs vâja ekonomiskâ aktivitâte, rûpnieciskajai raþoðanai saðaurinoties vidçji gandrîz par 15% (2008. gada 4. ceturksnî par 6.7%). Kopumâ lçna produkcijas izaugsme gaidâma visâ 2009. gadâ galvenokârt neliela ârçjâ pieprasîjuma dçï. Arî iekðzemes pieprasîjums, iespçjams, bûs mçrens stingro finansçðanas nosacîjumu, augoðâ bezdarba un negatîvâs ietekmes uz labklâjîbu dçï. 1.2. PREÈU TIRGI Naftas cenas pçdçjos mçneðos bija aptuveni 50 ASV dolâru, samazinoties to svârstîgumam, bet maijâ parâdîjâs spçcîgas cenu kâpuma pazîmes. Brent jçlnaftas cena 3. jûnijâ bija 67.8 ASV dolâri, kas aptuveni par 72% pârsniedza cenu 2009. gada sâkumâ (aptuveni 3. attçls. Svarîgâkâs norises preèu tirgos 150 140 130 120 110 100 90 80 70 60 50 40 30 Brent jçlnafta (ASV dolâros par barelu; kreisâ ass) neenerìijas preces (ASV dolâros; indekss: 2000. g. = 100; labâ ass) I II III IV I II 2008 2009 Avoti: Bloomberg un HSEI. 69% pieaugums euro izteiksmç). Turpmâk vidçjâ termiòâ tirgus dalîbnieki gaida augstâkas cenas, nâkotnes lîgumus ar termiòu 2011. gada decembrî birþâ tirgojot aptuveni par 79 ASV dolâriem. Nesenais naftas cenu kâpums saistîts ar ne tik pesimistiskâm gaidâm attiecîbâ uz globâlo makroekonomisko vidi, un tâ pamatâ ir liecîbas par krâjumu patçriòu ASV. Runâjot par pamatnosacîjumiem, pçdçjos mçneðos Starptautiskâ Enerìçtikas aìentûra atkârtoti pazeminâja pieprasîjuma prognozes 2009. gadam; tagad 2. ceturksnî gaidâmais pieprasîjums ir par 3.5 milj. barelu dienâ mazâks nekâ pirms gada. Attiecîbâ uz piedâvâjuma pusi OPEC dalîbvalstis lielâ mçrâ apliecinâjuðas savu atbalstu panâktajam samazinâjumam, un globâlais naftas piedâvâjums tagad ir aptuveni par 3 milj. barelu dienâ mazâks nekâ pirms gada. Arî neenerìijas preèu cenas daþos pçdçjos mçneðos ir paaugstinâjuðâs. Íînas valdîbas ieviestâ stimulu pakete, kas paredz apjomîgas investîcijas infrastruktûrâ, palîdzçjusi veicinât metâlu, îpaði vara un cinka, cenu paaugstinâðanos. Lauksaimniecîbas preèu cenas, vispirms jau sojas pupiòu cena, arî paaugstinâjâs. To veicinâja sociâlie nemieri Latîòamerikâ un Íînas dinamiskais pieprasîjums. Neenerìijas preèu cenu indekss kopçjâ izteiksmç (ASV dolâros) maija beigâs bija aptuveni par 17% lielâks nekâ gada sâkumâ. 300 285 270 255 240 225 210 195 180 165 150 135 120 1.3. ÂRÇJÂS VIDES PROGNOZE Pasaules ekonomiskâs aktivitâtes lejupslîdi papildinâjis nepieredzçts un sinhrons globâlâs tirdzniecîbas sarukums (sk. 10. ielikumu "Euro zonas tirdzniecîbas lejupslîde"). Ðâ sarukuma dziïumu pastiprinâja pasaules finanðu tirgu darbîbas pârtraukumi un konfidences pasliktinâðanâs, bet tâs sinhronumu var daïçji skaidrot ar ðoku izplatîðanos pa savstarpçji saistîtâm globâlâm piegâdes íçdçm. Lai gan tas liek domât par samçrâ nelabvçlîgiem euro zonas preèu un pakalpojumu 16
EKONOMISKÂS UN MONETÂRÂS NORISES Euro zonas ârçjâ vide ârçjâ pieprasîjuma apstâkïiem, daþi râdîtâji liecina, ka globâlâs tirdzniecîbas dinamika mainâs. Piemçram, IVI jauno eksporta pasûtîjumu indekss no 2008. gada beigu zemâkâ lîmeòa paaugstinâjâs lîdz 47 2009. gada maijâ, tomçr paliekot zem izaugsmes un sarukuma starpposma robeþsliekðòa 50. Baltijas sauskravu pârvadâjumu indekss preèu pârvadâjumu izmaksu mçrs un globâlâs ekonomiskâs aktivitâtes râdîtâjs spçcîgi paaugstinâjies no 2008. gada beigâs reìistrçtâ zemâ lîmeòa. OECD apvienotais apsteidzoðais 2009. gada marta râdîtâjs (AAR) joprojâm liecina par bûtisku palçninâjumu OECD zonâ, tomçr mçrenâkâ tempâ (sk. 4. att.). Daþâs attîstîtajâs valstîs redzamas ekonomiskâs lejupslîdes iespçjama pârtraukuma pirmâs pazîmes. Attiecîbâ uz citâm OECD valstîm AAR turpina 4. attçls. OECD apvienotais apsteidzoðais râdîtâjs (mçneða dati; izlîdzinâta amplitûda) 104 102 100 98 96 94 92 90 88 OECD attîstîbas valstis 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 Avots: OECD. Piezîme. Attîstîbas valstu râdîtâjs ir Brazîlijas, Íînas un Krievijas AAR vidçjais svçrtais lielums. norâdît uz ekonomiskâs attîstîbas cikla pasliktinâðanos, tomçr lçnâkâ tempâ. Ârpus OECD esoðajâs valstîs, izòemot Íînu, kur vçrojamas pavçrsiena pazîmes, tautsaimniecîbas apstâkïi joprojâm pasliktinâs. Globâlâs ekonomiskâs perspektîvas stabilizçðanâs varbûtçju pazîmju esamîbu apliecina arî Ifo Pasaules ekonomiskâ klimata râdîtâjs (World Economic Climate Indicator), kas atspoguïo atveseïoðanos 2009. gada 2. ceturksnî labvçlîgâku turpmâko seðu mçneðu gaidu rezultâtâ, neraugoties uz to, ka esoðâ ekonomiskâ stâvokïa novçrtçjums atkal pasliktinâjies. Lai gan pasaules ekonomiskâ perspektîva joprojâm pakïauta ârkârtîgi lielai neskaidrîbai, globâlâs aktivitâtes riski kïuvuði lîdzsvarotâki. Pozitîvais ir tas, ka iespçjama îstenoto plaðo makroekonomisko stimulu un citu veikto politikas pasâkumu spçcîgâka ietekme, nekâ gaidîts. Arî konfidence var uzlaboties agrâk, nekâ paðlaik tiek gaidîts. No otras puses, saglabâjas baþas par tâdiem iespçjamiem faktoriem kâ finanðu tirgus satricinâjuma spçcîgâkai ietekme uz reâlo tautsaimniecîbu, nelabvçlîgâkas darba tirgus norises, protekcionisma spiediena pastiprinâðanâs un, visbeidzot, negatîvas norises pasaules tautsaimniecîbâ sakarâ ar globâlâs nelîdzsvarotîbas haotiskâm korekcijâm. 2008 104 102 100 98 96 94 92 90 88 17
2. MONETÂRÂS UN FINANÐU NORISES 2.1. NAUDA UN MFI KREDÎTI Jaunâkie monetâro râdîtâju un kredîtu atlikuma dati apliecina monetârâs ekspansijas pamattempa palçninâðanos un apstiprina vçrtçjumu par to, ka inflâcijas spiediens ir mçrens. M3 un tâ sastâvdaïu jaunâkâ dinamika lielâ mçrâ atspoguïo norises saistîbâ ar izvçles izmaksâm, kâ arî paðreizçjo ekonomisko un finanðu nenoteiktîbu. Tas îpaði veicina lîdzekïu pârvirzîðanu uz vislikvîdâkajâm M3 sastâvdaïâm, par ko liecina M1 pieauguma ievçrojamais kâpums. No M3 neietilpstoðajiem bilances posteòiem turpinâjusi samazinâties nefinanðu privâtajam sektoram izsniegto aizdevumu plûsma, galvenokârt atspoguïojot kraso ekonomiskâs aktivitâtes kritumu. Ðíiet, ka aizòemto lîdzekïu attiecîbas samazinâðanas process finanðu sektorâ turpinâs, jo kredîtiestâþu kopçjie aktîvi vçl vairâk sarukuði, atspoguïojot atbrîvoðanos no ârçjiem aktîviem un îpaði aprîlî euro zonas privâtajam sektoram izsniegto kredîtu atlikuma kritumu. PLAÐÂS NAUDAS RÂDÎTÂJS M3 Plaðâs naudas râdîtâja M3 gada pieauguma temps 2009. gada aprîlî turpinâja samazinâties, sasniedzot 4.9% (2009. gada 1. ceturksnî un 2008. gada 4. ceturksnî attiecîgi 6.0% un 8.2%; sk. 5. att.). Îsâka termiòa monetârajâ dinamikâ joprojâm bija vçrojams zinâms svârstîgums aprîlî pieauguma temps salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo mçnesi bija pârliecinoði pozitîvs (0.9%), bet iepriekðçjos mçneðos tas svârstîjâs starp negatîvâm un pozitîvâm vçrtîbâm. Turpretî uz gadu attiecinâtais seðu mçneðu pieauguma temps aprîlî turpinâja sarukt, sasniedzot 1.1% zemâko lîmeni kopð EMS treðâ posma sâkuma. 5. attçls. M3 pieaugums (sezonâli izlîdzinâtas un atbilstoði darbadienu skaitam koriìçtas pârmaiòas; %) 14 12 10 8 M3 (gada pieauguma temps) M3 (gada pieauguma tempa 3 mçneðu centrçtais mainîgais vidçjais râdîtâjs) M3 (uz gadu attiecinâtais 6 mçneðu pieauguma temps) 14 12 10 8 2009. gada pirmajos èetros mçneðos vçroto monetârâs dinamikas palçninâðanos noteica norises saistîbâ ar konkrçtâm M3 sastâvdaïâm un M3 neietilpstoðajiem bilances posteòiem. Îpaði nesen veiktâ turpmâkâ galveno procentu 4 2 0 4 2 0 likmju samazinâðana noteikusi ienesîguma 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 lîknes slîpuma palielinâðanos, kas kopâ ar Avots:. pieauguðo nenoteiktîbu un konfidences mazinâðanos veicinâjusi lîdzekïu pârvirzîðanu uz vislikvîdâkajâm M3 sastâvdaïâm. Vienlaikus stâvâkai ienesîguma lîknei bijusi arî zinâma kompensçjoða ietekme, veicinot lîdzekïu pârvirzîðanu no M3 un to ieguldîðanu riskantâkos, mazâk likvîdos aktîvos. Sektoru lîmenî M3 noguldîjumu atlikuma pieauguma palçninâðanâs atspoguïo gan nemonetâro finanðu starpnieku, gan nefinanðu sabiedrîbu M3 noguldîjumu atlikuma gada pieauguma tempa bûtisku kritumu. Nemonetâro finanðu starpnieku gadîjumâ tas, iespçjams, saistîts ar portfeïu korekcijâm, kas izraisa lîdzekïu pârvirzîðanu uz aktîvu kategorijâm ar augstâku ienesîgumu, bet nefinanðu sabiedrîbu gadîjumâ ar ekonomiskâs aktivitâtes mazinâðanos un to, ka tautsaimniecîbas perspektîvu joprojâm apvij liela nenoteiktîba. 6 6 18