Globālā un Latvijas ekonomika vai mirklis pirms negaisa? Andris Strazds, padomnieks 07.03.2019.
Globālā un eiro zonas ekonomika
Ķīnas nozīme pasaulē dramatiski pieaug 中国 20000 15000 Zhōng Guó Vidējā karaliste/ Centrālā zeme 10000 5000 ASV Ķīna Avots: Starptautiskā Valūtas fonda World Economic Outlook datu bāze IKP dati miljardos USD 0 1995 2005 2015 3
Vai Ķīna un ASV izvairīsies no "Tukidīda lamatām"? Tukidīda lamatas "Atēnu izaugsme un bailes, kādas tā izraisīja Spartā, padarīja karu neizbēgamu. "Iepriekšējos 500 gados ir bijuši 16 gadījumi, kad augošs spēks ir draudējis nostumt malā valdošo spēku. Divpadsmit no tiem beidzās ar karu." Jauna ASV politika attiecībā uz Ķīnu "Nacionālās drošības stratēģijā kuru prezidents Tramps publiskoja pagājušā gada decembrī, viņš aprakstīja jaunu "lielvaru konkurences" ēru. <...> Šajā stratēģijā prezidents Tramps skaidri pateica, ka ASV ir apstiprinājušas jaunu pieeju Ķīnai. Mēs vēlamies attiecības, kas ir godīgas, abpusējas un respektē suverenitāti, un mēs esam spēruši spēcīgus un ātrus soļus, lai sasniegtu šo mērķi. Avoti: Allison, Graham, "The Thucydides Trap", Foreign Policy, June 9, 2017 Vice President Mike Pence's Remarks on the Administration's Policy Towards China, Hudson Institute, October 4, 2018 4
Tik labi kā šodien, vēl nav bijis nekad 100% 80% Galēja nabadzība Lasītneprasme Bērnu mirstība 94 100% 80% 88 100% 80% 60% 60% 60% 40% 40% 40% 43 20% 0% 1820 1860 1900 1940 1980 10 Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nedzīvo galējā nabadzībā Pasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā nabadzībā 20% 15 0% 1800 1840 1880 1920 1960 2000 Pasaules iedzīvotāju daļa, kas prot lasīt Pasaules iedzīvotāju daļa, kas neprot lasīt 20% 0% 1800 1840 1880 1920 1960 2000 Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nenomirst pirmajos 5 dzīves gados Pasaules iedzīvotāju daļa, kas nomirst pirmajos 5 dzīves gados 4 Avoti: Our World In Data, Pasaules Banka, OECD, UNESCO 5
Pozitīvs viedoklis par globalizāciju, % Jo straujāka ekonomikas izaugsme, jo pozitīvāk iedzīvotāji vērtē globalizāciju 90 Filipīnas Vjetnama 80 70 60 50 40 Somija Norvēģija Dānija Zviedrija Austrālija Apvienotie Arābu Emirāti Vācija Taizeme Singapūra Honkonga Saūda Arābija Apvienotā Karaliste Malaizija Indonēzija Indija 30 20 Francija ASV -3 0 3 6 9 12 15 18 21 24 27 30 33 36 39 Reālā IKP (USD, PPP) pārmaiņas, 2010-2016, % Avots: SVF, YouGov aptauja 2016. gada oktobrī. Apļa lielums ir proporcionāls 2016. gada IKP uz vienu iedzīvotāju (USD) Globalizācija aptaujā definēta kā arvien pieaugoša preču, ideju, naudas, darbavietu, kultūru un cilvēku plūsma pāri robežām 6
Reālo ienākumu izmaiņas (%) Lēna izaugsme baro nacionālismu un populismu (1) Globālais vidusslānis (galvenokārt Ķīna) un (2) paši bagātākie pasaules iedzīvotāji ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada dolāros) Tikmēr lielākie zaudētāji (vai vismaz "neuzvarētāji") ir (1) paši nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un (2) attīstīto valstu vidusslānis Globālais vidusslānis Paši bagātākie Iedzīvotāju reālo ienākumu ilgstoša stagnācija vismaz daļēji izskaidro pieaugošo atbalstu nacionālisma un protekcionisma idejām Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview Paši nabadzīgākie Ienākumu procentīle Attīstīto valstu vidusslānis 7
Tautsaimniecības izaugsme Eiropā būtiski palēninās; Itālijas ekonomikā jau šobrīd vērojams kritums Reālā IKP pieaugums (%); OECD Ekonomikas apskata prognozes 2019. gada 6. martā 2018 2019 prognoze Mar19/Nov18 Pasaule 3,6 3,3-0,2 Eiro zona 1,8 1,0-0,8 Vācija 1,4 0,7-0,9 Francija 1,5 1,3-0,3 Itālija 0,9-0,2-1,1 Lielbritānija 1,4 0,8-0,6 ASV 2,9 2,6-0,1 Ķīna 6,6 6,2-0,1 Krievija 1,6 1,4-0,1 Avots: OECD 8
Monetārā un fiskālā politika
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 Neskatoties uz noturīgu ekonomikas izaugsmi, inflācija eiro zonā ilgstoši atrodas zem Eirosistēmas mērķa Eiro zonas reālā IKP izmaiņas (%) Eiro zonas inflācija (%) 3.0 2.0 1.0 0.0-1.0-2.0 0.4 2.1 1.6-0.3-0.9 1.42.12.0 2.4 1.81.71.7 1.5 prognoze 3.5 3.0 2.5 2.0 1.5 3.3 1.6 2.7 2.5 1.4 Eiro zonas vidēja termiņa mērķis <2, bet tuvu tam 1.5 1.7 1.6 prognoze 1.7 1.8-3.0-4.0-5.0-4.4 1.0 0.5 0.0 0.3 0.4 0.0 0.2 Avots: Eurostat, ECB 10
Lai uzturētu procentu likmes zemā līmenī, kopš 2015. gada Eirosistēma ir uzpirkusi vērtspapīrus 3.5 3 2.5 2 1.5 1 0.5 Galvenie Eirosistēmas monetārās politikas instrumenti (triljonos eiro) Programmas ietvaros līdz 01.01.2019. Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus 7.4 miljardu eiro apjomā 0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 Avots: ECB Standarta refinansēšanas operācijas ABSPP CSPP Likviditātes pārpalikums Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas CBPP PSPP 11
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 Eiro procentu likmes joprojām zemas; dažas vadošās centrālās bankas jau uzsākušas likmju paaugstināšanu 7 6 5 4 3 2 1 0-1 Centrālo banku bāzes likmes (%) Zemas procentu likmes ir atbalstījušas ekonomikas atveseļošanos pēc finanšu krīzes Avots: Bloomberg ECB ASV FRS Anglijas Banka Japānas Banka 12
Eiro zona vidēji Beļģija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Malta Nīderlande Austrija Portugāle Slovēnija Slovākija Somija Augstie valdības parāda līmeņi daudzās valstīs stipri ierobežo fiskālās politikas iespējas 180 % 160 % 140 % 120 % 100 % 80 % 60 % 40 % 20 % 0 % Valdības parāda līmenis eiro zonas valstīs (% no IKP) Māstrihtas kritērijs 2007 2017 Avots: Eurostat 13
Latvijas ekonomika
Latvijas izaugsme bijusi viena no straujākajām reģionā, tomēr tuvāko kaimiņu ienākumu līmenis ir augstāks Reālā IKP indekss, 1995=100 (iekavās IKP uz iedz. 2017. gadā, PPS, % no ES vidējā) Avots: Eurostat 15
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 Pašlaik Latvijas ekonomikā turpinās labie laiki, t.i., izaugsme ir strauja 12 8 4 0-4 Reālā IKP gada pieauguma temps (neizlīdzināts, %) 4.8 160 140 120 100 80 60 Sektoru noskaņojuma rādītāji Latvijā (ilgtermiņa vidējais = 100) -8 40-12 -16 20 0 Avots: CSP; Eiropas Komisija Rūpniecība Patērētāji Būvniecība Pakalpojumi Tirdzniecība Kopējais noskaņojums 16
Nozare un tās īpatsvars ekonomikā izaugsme ir plaša Pievienotās vērtības pārmaiņas pa nozarēm (g/g, %) -20-10 0 10 20 30 Lauksaimniecība (3.3%) Apstrādes rūpn. (10.5%) Enerģētika, ieguve (3.6%) Būvniecība (6.2%) Tirdzniecība (12.3%) Transports (8.3%) Tūrisms (1.6%) Inform. un komun. tehn. (4.8%) Finanšu pak. (3.2%) Nek. īpaš. (10.5%) Prof. pak. (6.8%) Valsts pārvalde (13.7%) Izklaide, atpūta (2.6%) -7.8-1.5 3.2 2.4 5.3 5.2 5.1 2.9 4.2 3.3 2.5 12.9 24.2 Avots: CSP 2017 2018 17
...bet izaugsmes straujākais posms jau aiz muguras tā kļūs lēnāka Preču un pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps (%, nominālā izteiksmē) 15 Reālā IKP gada izaugsme (%) 4.6 4.8 10 5 0 3.6 3.5-5 I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Eksports Preces Pakalpojumi Avots: CSP, Latvijas Banka 2017 2018 2019 P 2020 P Latvijas Bankas prognoze 2018. gada decembrī, pieņemot, ka Latvija nenokļūst Moneyval pelēkajā sarakstā 18
2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2010 2011 2012 2013 2014 2015I 2016 2017 2018 Darba tirgus turpina uzsilt un to atdzesēs tikai ekonomikas sabremzēšanās 25 20 15 10 5 0 Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 15 10 5 0-5 -10-15 Vidējā alga un inflācija (g/g, %) 2018: 909.4 tūkst. nodarbināto un 72.8 tūkst. darba meklētāju Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini Latvija Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale SPCI inflācija Bruto nominālā alga Neto nominālā alga 19
Problēma nav algu kāpums, bet tas, ka ražīgums no tā atpaliek! 180 160 140 120 100 80 60 Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100) Avots: CSP; Latvijas Bankas aprēķini Darba ražīgums Reālā alga 20
Rumānija Latvija Malta Kipra Bulgārija Horvātija Lietuva Slovākija Polija Īrija Grieķija Spānija* Igaunija* Luksemburga Portugāle Itālija Ungārija Lielbritānija Čehija Slovēnija Nīderlande Francija* Beļģija Somija Vācija Dānija Austrija Zviedrija Kopā Augstākā izglītība Profesionālā un arodizglītība Vispārējā vidējā izglītība Pamatizglītība Ražīguma kāpumu kavē zems investīciju līmenis, ēnu ekonomika, adekvātu prasmju trūkums u.c. 3.5 3 Izdevumi pētniecībai (2017, % no IKP) Bezdarbs 2017. gadā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 20 18.8 2.5 2 ES vidēji 15 10 8.7 8.6 12.1 1.5 5 3.9 1 0 0.5 0 Avots: Eurostat; * dati par 2016 21
Tālāks ienākumu pieaugums nākotnē ir atkarīgs no šodien īstenotām reformām Reģionālā reforma Ilgtermiņa izaugsme Izglītība Veselība 22
Latvijas ekonomika: 2007.gadā un šodien Avoti: FKTK, Latvijas Banka, CSP; Attēls: www.instagram.com/fitnessxcellence Tekošā konta deficīts (% no IKP) Starptautisko investīciju bilances saldo (% no IKP) Kredīti rezidentiem (% no IKP) Valdības parāds (% no IKP) *2018. gada pirmo 9 mēnešu dati Toreiz (2007) Šodien (2018) -21% -1% -69% -48%* 88% 40%* 9% 35% 23
Mūsu valsts, mūsu banka