V A/S LATVIJAS HIPOTĒKU UN ZEMES BANKA

V A/S LATVIJAS HIPOTĒKU UN ZEMES BANKA Starpposma saīsinātie konsolidētie un bankas finanšu pārskati par 6 mēnešu periodu, kas noslēdzās 2009. gada 30. jūnijā

V A/S Latvijas Hipotēku un zemes banka SATURS Lapa Padomes un Valdes ziņojums 3-5 Padomes un Valdes sastāvs 6 Paziņojums par Padomes un Valdes atbildību 7 Revidentu ziņojums 8 Finanšu pārskati: Peļņas vai zaudējumu aprēķins 9 Apvienotais ienākumu pārskats 9 Bilance un ārpusbilances posteņi 10 Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskati 11-12 Naudas plūsmas pārskats 13 Finanšu pārskatu pielikumi 14 37 2

PADOMES UN VALDES ZIŅOJUMS V A/S Latvijas Hipotēku un zemes banka 2009. gadā Latvijas ekonomikas attīstības tempi turpina strauji samazināties. Neskatoties uz nodokļu likmju paaugstināšanu gada sākumā, ekonomiskās aktivitātes kritums ir negatīvi ietekmējis valsts budžeta ieņēmumu apjomu, kā rezultātā valdība sagatavoja un Saeima apstiprināja budžeta grozījumus, kas paredz ievērojamus izdevumu samazinājumus. 2009. gada 1. pusgadā, uzņēmumu darbības sašaurināšanas un pārtraukšanas ietekmē Latvijā ir pakāpeniski pieaudzis bezdarbs, kas turpinās palielināties arī gada otrajā pusē līdz ar gaidāmajām reformām valsts budžeta iestādēs. Finanšu līdzekļu piesaistīšana ekonomikas atveseļošanai ir apgrūtināta, resursu apjoms finanšu tirgū ir ierobežots un salīdzinoši dārgs. Ievērojami paaugstinājies kredītrisks un pasliktinājusies klientu maksājumu disciplīna, kā rezultātā banku sektors galveno uzmanību veltī esošā portfeļa kvalitātes uzlabošanai. Taču iekšējā patēriņa būtiska samazināšanās ir veicinājusi Latvijas tirdzniecības bilances uzlabošanos, kā arī strauju inflācijas rādītāju krišanos. 2009. gadā banku pakalpojumus Latvijā sniedz 21 banka un sešas ārvalstu banku filiāles. Latvijas Bankā reģistrētas arī septiņas elektroniskās naudas institūcijas un trīs naudas tirgus fondi. Banku neauditētie zaudējumi 2009. gada 1. pusgadā sasniedza 336 miljonus latu, kuru galvenais iemesls ir uzkrājumu veidošana peļņu nenesošiem kredītiem. Pretēji tendencei banku sektorā, šī gada pirmajos sešos mēnešos, Hipotēku bankas bruto aktīvu apjoms ir pieaudzis par 67,1 miljonu latu jeb par 7%, sasniedzot 1,03 miljardus latu. Hipotēku bankas bruto kredītportfelis 2009. gada pirmo sešu mēnešu laikā ir samazinājies par 24,8 miljoniem latu jeb par 3%, sasniedzot 706,7 miljonus latu. Tai pat laikā, ekonomikas veicināšanai, Bankas realizētās Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmas ietvaros, izsniegto aizdevumu apjoms palielinājies par 16,6 miljoniem latu. Pirmajā pusgadā Banka veica 22 miljoni eiro (15,5 miljoni latu) sindicēto aizdevumu atmaksu un ir uzkrājusi līdzekļus otrajā pusgadā paredzēto sindicēto aizdevuma atmaksai, līdz ar to Bankas ieguldījumu apjoms Latvijas valsts vērtspapīros palielinājies līdz 96,7 miljoniem latu. Vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās iespaidā palielinoties izsniegto aizdevumu riskam, Hipotēku banka šī gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājusi uzkrājumus nedrošiem aktīviem par 20,5 miljoniem latu. Uzkrājumu veidošanas rezultātā pārskata perioda zaudējumi ir 8,86 miljoni latu. Bankas iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa ir 12,32 milj. Ls. Bankas piesaistīto noguldījumu apjoms 2009. gada 1. pusgada beigās bija 275,8 miljoniem latu. 2009. gada janvārī tika palielināts Bankas pamatkapitāls par 29,5 miljoniem latu jeb par 61%. Kapitāla pietiekamības rādītājs jūnija beigās bija 11.7%, kas ievērojami pārsniedz Kredītiestāžu likumā noteikto minimumu 8%. 2009. gada otrajā pusgadā ir plānots palielināt kapitālu vēl par 43 miljoniem latu. 2009. gada februārī Hipotēku banka un Privatizācijas aģentūra noslēdza akciju pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru Hipotēku banka pārdeva visas tai piederošās Parex bankas akcijas Privatizācijas aģentūrai. Hipotēku banka 2009. gada 1. pusgadā turpināja realizēt attīstības programmas, kuru ietvaros valdības uzdevumā tiek sniegts atbalsts noteiktām uzņēmēju un iedzīvotāju grupām Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmu, Mikrokreditēšanas programmas. Sevišķu uzmanību Banka, kā valsts banka, pievērš komersantu konkurētspējas paaugstināšanas aizdevumiem, lai palīdzētu Latvijas uzņēmējiem turpināt savu uzņēmējdarbību ekonomikas lejupslīdes un finanšu krīzes apstākļos. Lai aktivizētu uzņēmējdarbību Latvijā, Ministru kabinets jau 2008. gadā pieņēma lēmumu (rīkojums Nr. 275, 22.05.2008) uzsākt jaunu programmu Uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma, kuras realizāciju veic Hipotēku banka. Maijā Hipotēku banka saņēma pirmos 50 miljoni eiro (35,1 miljons latu) šīs programmas realizācijai no Ziemeļu investīciju bankas (Nordic Investment Bank), atlikušie 50 miljoni eiro (35,1 miljoni latu) ieskaitīti jūlijā. Līdz jūnija beigām šīs programmas ietvaros tika piešķirti aizdevumi par kopējo summu 64,4 miljoni latu. Ņemot vērā pēdējā laika ekonomiskās situācijas pasliktināšanos gan Latvijā, gan tās eksporta tirgos, uzņēmējiem bija nepieciešams papildus atbalsts kredītu veidā, taču komercbankas šādu atbalstu sniegt nebija gatavas finanšu resursu deficīta un paaugstinātā riska dēļ. 3

V A/S Latvijas Hipotēku un zemes banka PADOMES UN VALDES ZIŅOJUMS (turpinājums) Konkurētspējīgo uzņēmumu atbalstam 2009. gada 17. februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.164 par aizdevumiem komersantu konkurētspējas paaugstināšanai. Minētie noteikumi paredz komersantu kreditēšanu 210 miljonu latu apmērā Hipotēku bankā, mainot iepriekšējos aizdevumu nosacījumus (palielinātas maksimālās aizdevumu summas, ierobežots atbalstāmo nozaru loks, ierobežota mazo projektu un jauno komersantu kreditēšana). Bez tam 2009. gada 10. martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 238 par darbības programmas Uzņēmējdarbība un inovācijas papildinājuma 2.2.1.4. aktivitāti Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai, kas paredz aizdevumu fonda izveidošanu kā nodalītu finanšu resursu bloku Hipotēku bankā komersantu kreditēšanai Ministru kabineta noteikumu Nr. 164 ietvaros (par aizdevumiem komersantu konkurētspējas paaugstināšanai). Aizdevumu fondu veido publiskais finansējums 61,6 miljoni eiro (43,3 miljoni latu) un Hipotēku bankas finansējums 21,6 miljoni eiro (15,2 miljoni latu). Kreditēšana no aizdevumu fonda tika uzsākta š.g. maijā, līdz jūnija beigām programmas ietvaros piešķirti aizdevumi 5,2 miljoni latu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 2. decembra rīkojumu Nr. 752 Hipotēku banka šajā gadā uzsāka Latvijas mazo un vidējo komersantu mikrokreditēšanas programmas realizāciju, sniedzot mikroaizdevumus līdz 3 tūkstošiem latu. Programmas finansējuma kopējais apjoms ir 564,8 tūkstoši latu, līdz jūnija beigām Hipotēku banka ir piešķīrusi mikrokredītus par kopējo summu nepilni 150 tūkstoši latu. Martā Banka parakstīja sadarbības līgumus ar pieciem Latvijā nodibināto novadu fondu vadītājiem (Valmieras, Talsu, Alūksnes, Liepājas un Lielvārdes), kā arī Limbažu rajona padomi, Ogres novada domi, Ērgļu novada domi, Jūrkalnes pagasta padomi par projektu konkursu organizēšanu. Hipotēku banka atbalstīs fondu rīkoto projektu konkursu labākos darbus, kas veicina vietējo iedzīvotāju pašiniciatīvu un uzņēmību savas dzīves vides uzlabošanā. Trešo gadu pēc kārtas Hipotēku banka piedalījās kampaņā "Uzslavē labu servisu!" Kampaņā šogad iesaistījās rekordliels uzņēmumu skaits 75. Bankas sniegto pakalpojumu kvalitāti ir novērtējuši mūsu klienti, izvirzot Preiļu filiāli kā vienu no desmit kampaņā uzslavētākajām apkalpošanas vietām. 2009. gada sākumā starptautiskās kredītreitingu aģentūras ir pakāpeniski samazinājušas Latvijas kredītreitingus. Standard & Poor s Rating Services un Fitch Ratings ir pazeminājušas Latvijas kredītreitingus līdz BB+, kas ir spekulatīva līmeņa reitings, norādot, ka reitingu samazināšana atspoguļo ekonomiskās situācijas lejupslīdi, kas bijusi straujāka par iepriekš prognozēto. Savukārt Moody s Investors Service Ltd Latvijas kredītreitingu samazināja līdz zemākajam investīciju līmeņa reitingam Baa3. Hipotēku banka ir 100% valstij piederoša banka un tās reitings nevar pārsniegt valstij noteikto reitingu, tāpēc starptautiskā reitingu aģentūra Moody s Investors Service Ltd, samazinot Latvijas kredītreitingu, samazināja arī Hipotēku bankas kredītreitingus. Bankai piešķirtie reitingi ir šādi: ilgtermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem Baa3, īstermiņa ārvalstu valūtas ieguldījumiem P3, finansiālās stabilitātes reitings E+ hipotekāro ķīlu zīmju reitings Baa2, kas ir investīciju līmeņa reitingi. Tomēr jāņem vērā, ka, līdz ar tālāku ekonomiskās situācijas pasliktināšanos šī gada otrajā pusgadā, arī Moody s Investors Service Ltd, sekojot pārējo kredītreitinga aģentūru piemēram, var pazemināt Latvijas valsts kredītreitingu, kā rezultātā, visticamāk, tiktu pazemināts arī Hipotēku bankas kredītreitings. Šāds pavērsiens negatīvi ietekmētu investoru un citu trešo pušu uzticību gan valstij kopumā, gan atsevišķiem tirgus dalībniekiem dažādās tautsaimniecības nozarēs. Noslēdzoties 2009. gada 2. ceturksnim Hipotēku banka savus klientus apkalpo 29 filiālēs, kas atrodas gan Rīgā, gan katrā Latvijas rajona centrā un 8 norēķinu grupās dažādos Latvijas reģionos. 2009. gada 1. pusgadā uzstādīti 12 jauni bankomāti (ATM). 4

V A/S Latvijas Hipotēku un zemes banka PADOMES UN VALDES ZIŅOJUMS (turpinājums) Hipotēku bankas kopējais ATM tīkls uz 2009. gada 2. ceturkšņa beigām ir paplašinājies jau līdz 69 bankomātiem. 2009. gada janvārī noslēgts līgums par draudzīgo bankomātu izmantošanu arī ar Parex banku no februāra Hipotēku bankas klientiem ir iespēja bez komisijas maksas izņemt skaidru naudu ne tikai Hipotēku bankas (69 ATM), Rietumu bankas (14 ATM), Latvijas Krājbankas (202 ATM) un SEB bankas (226 ATM), bet papildus arī Parex bankas 144 ATM visā Latvijā. 2009. gada jūnija beigās Hipotēku bankas un draudzīgo bankomātu tīkls veido 655 ATM, jeb nedaudz vairāk kā pusi no visa Latvijas ATM tīkla. Baiba Bāne Padomes priekšsēdētāja Rolands Paņko Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2009. gada 28. augustā 5

PADOMES UN VALDES SASTĀVS V A/S Latvijas Hipotēku un zemes banka 2009. gada 30.jūnijā un līdz finanšu pārskata parakstīšanas brīdim: Padome (2009. gada 30. jūnijā) Baiba Bāne Dāvids Tauriņš Baiba Brigmane Padomes priekšsēdētāja Padomes priekšsēdētājas vietnieks Padomes locekle Pārskata perioda laikā Padomes locekļu amatus atstāja Jānis Šnore, Matīss Markuss un Iveta Strautiņa un par Padomes locekli tika ievēlēta Baiba Brigmane. Valde (2009. gada 30. jūnijā) Inesis Feiferis Rolands Paņko Jēkabs Krieviņš Andris Riekstiņš Jānis Bērziņš Valdes priekšsēdētājs Valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdes loceklis Valdes loceklis Valdes loceklis Pārskata perioda laikā valdes locekles amatu atstāja Aija Laicāne un par valdes locekli tika ievēlēts Jānis Bērziņš. Valde ( no 2009. gada 10. augusta) Rolands Paņko Jēkabs Krieviņš Andris Riekstiņš Jānis Bērziņš Valdes priekšsēdētājs Valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdes loceklis Valdes loceklis Pēc pārskata perioda beigām, 2009. gada 10. augustā, valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Inesis Feiferis un par valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Rolands Paņko, par valdes priekšsēdētāja vietnieku Jēkabs Krieviņš. 6

V A/S Latvijas Hipotēku un zemes banka PAZIŅOJUMS PAR PADOMES UN VALDES ATBILDĪBU Rīgā 2009. gada 28. augustā Bankas Padome un Valde (turpmāk tekstā vadība) ir atbildīga par Koncerna un Bankas finanšu pārskatu sagatavošanu. no 9. līdz 37. lappusei ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, un sniedz patiesu priekšstatu par Koncerna un Bankas finansiālo stāvokli 2009. gada 30. jūnijā, to 2009. gada 6 mēnešu darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Iepriekš minētie finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar SGS. 34 Starpposma finanšu pārskati, balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. Pārskata gadā ir konsekventi izmantotas atbilstošas uzskaites metodes. Finanšu pārskatu sagatavošanas gaitā Vadības pieņemtie lēmumi un izdarītie novērtējumi ir bijuši piesardzīgi un pamatoti. Vadība ir atbildīga par atbilstošas uzskaites sistēmas nodrošināšanu, Koncerna un Bankas aktīvu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citu Koncernā vai Bankā izdarītu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. Vadība ir arī atbildīga par likuma Par kredītiestādēm, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumu un citu uz kredītiestādēm attiecināmu Latvijas Republikas likumdošanas prasību izpildi. Vadības vārdā, Baiba Bāne Padomes priekšsēdētāja Rolands Paņko Valdes priekšsēdētājs 7

REVIDENTU ZIŅOJUMS 8

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS (visas summas ir tūkstošos eiro) Pielikums 6 mēneši līdz 30/06/09 6 mēneši līdz 30/06/08 Koncerns Banka Koncerns Banka Procentu ieņēmumi 42,473 40,585 44,603 43,258 Procentu izdevumi (24,025) (23,503) (30,579) (30,079) Neto procentu ieņēmumi 18,448 17,082 14,024 13,179 Uzkrājumi vērtības samazinājumam 4 (31,433) (29,286) (2,314) (1,969) Neto procentu (zaudējumi) / ieņēmumi pēc uzkrājumiem vērtības samazinājumam (12,985) (12,204) 11,710 11,210 Komisijas naudas ieņēmumi 2,914 2,760 3,312 2,884 Komisijas naudas izdevumi (689) (641) (657) (622) Tīrie komisijas ieņēmumi 2,225 2,119 2,655 2,262 Dividenžu ienākumi - - 17 1,155 Peļņa no darījumiem ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtu 4,590 4,643 1,261 1,211 Citi ieņēmumi 5,346 3,796 3,453 2,261 Personāla izmaksas (7,016) (6,292) (7,154) (6,416) Administratīvie izdevumi (5,384) (4,757) (6,175) (5,390) Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums (1,487) (1,336) (1,904) (1,679) (Zaudējumi) / peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa (14,711) (14,031) 3,863 4,614 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 1,428 1,431 (784) (700) Pārskata perioda (zaudējumi) / peļņa (13,283) (12,600) 3,079 3,914 Attiecināma uz: Bankas akcionāriem (13,290) - 3,078 - Mazākuma līdzdalību 7-1 - Apvienotais ienākumu pārskats (visas summas ir tūkstošos latu) 6 mēneši līdz 30/06/09 6 mēneši līdz 30/06/08 Koncerns Banka Koncerns Banka Pārskata perioda (zaudējumi) / peļņa (13,283) (12,600) 3,079 3,914 Neto zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem ieguldījumiem (535) (535) (387) (387) Kopējie pārskata perioda (zaudējumi)/ peļņa (13,818) (13,135) 2,692 3,527 Pielikumi no 14. līdz 37. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa. Šos starpposma finanšu pārskatus no 9. līdz 37. lapai ir akceptējusi Valde 2009. gada 18. augustā un akceptējusi Padome 2009. gada 28. augustā un tos ir parakstījuši: Baiba Bāne Padomes priekšsēdētāja Rolands Paņko Valdes priekšsēdētājs 9

BILANCE UN ĀRPUSBILANCES POSTEŅI (visas summas ir tūkstošos eiro) Pielikumi 30/06/09 31/12/08 Aktīvi Koncerns Banka Koncerns Banka Kase un prasības uz pieprasījumu pret Centrālo Banku 11 41,632 41,632 64,193 64,193 Tirgojamie vērtspapīri 5 4,809 4,583 5,491 5,280 Ieguldījumu vērtspapīri līdz termiņa beigām turētie 5 76,151 76,082 91,163 91,020 Ieguldījumu vērtspapīri pieejami pārdošanai 5 133,995 133,995 37,416 37,416 Prasības pret citām kredītiestādēm 157,657 157,489 93,322 92,962 Atvasinātie līgumi 1,005 1,005 2,250 2,250 Kredīti 6 999,398 977,529 1,056,320 1,033,823 Ieguldījumu īpašumi 2,598 2,598 2,598 2,598 Līdzdalība saistīto un meitas uzņēmumu pamatkapitālā 7 420 2,509 421 1,278 Nemateriālie aktīvi 3,315 2,617 3,463 2,763 Pamatlīdzekļi 11,585 10,534 12,389 10,868 Uzņēmumu ienākuma nodokļa prasības 333 26 1,632 1,429 Pārējie aktīvi 8,148 1,943 7,114 2,072 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 1,259 1,027 1,022 802 Kopā aktīvi 1,442,305 1,413,569 1,378,794 1,348,754 Saistības Saistības pret Centrālo Banku 11,672 11,672 - - Saistības pret kredītiestādēm 8 734,353 707,163 733,103 705,641 Noguldījumi 9 396,598 396,862 429,847 430,005 Atvasinātie līgumi 461 461 777 777 Tranzītresursi 2,999 2,999 3,239 3,239 Emitētie parāda vērtspapīri 10 53,578 53,578 57,854 57,854 Pārējās saistības 79,100 78,217 18,615 17,614 Nākamo periodu ieņēmumi un uzkrātie izdevumi 6,007 5,095 3,714 2,677 Maksājamais ienākuma nodoklis - - - - Atliktā nodokļa saistības - - 1,431 1,431 Pakārtotās saistības 44,236 44,236 44,236 44,236 Kopā saistības 1,329,004 1,300,283 1,292,816 1,263,474 Kapitāls un rezerves Akciju kapitāls 111,028 111,028 69,028 69,028 Rezerves kapitāls 3,591 2,935 3,591 2,935 Mazākuma līdzdalība 48-41 - Pārdošanai pieejamo ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve (5,603) (5,603) (5,068) (5,068) Nesadalītā peļņa 4,237 4,926 18,386 18,385 Kopā kapitāls un rezerves 113,301 113,286 85,978 85,280 Kopā pasīvi 1,442,305 1,413,569 1,378,794 1,348,754 Ārpusbilances posteņi Iespējamās saistības 43,940 43,940 34,159 34,159 Finansiālās saistības 22,851 59,024 42,325 56,060 Pielikumi no 14. līdz 37. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa. Šos starpposma finanšu pārskatus no 9. līdz 37. lapai ir akceptējusi Valde 2009. gada 18. augustā un akceptējusi Padome 2009. gada 28. augustā un tos ir parakstījuši: Baiba Bāne Padomes priekšsēdētāja Rolands Paņko Valdes priekšsēdētājs 10

KONSOLIDĒTAIS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS (visas summas ir tūkstošos eiro) Akciju kapitāls Attiecināms uz Bankas akcionāriem Rezerves kapitāls Pārdošanai pieejamo ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve Nesadalītā peļņa Mazākuma līdzdalība Kopā kapitāls Bilance 2007. gada 31. decembrī 69,028 3,591 (2,191) 20,492-90,920 Peļņas sadale maksa par valsts kapitāla izmantošanu - - - (2,361) - (2,361) Neto zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem ieguldījumiem - - (387) - - (387) IPS Hipo Fondi mazākuma akcijas līdzdalības iegūšanas datumā - - - - 39 39 Pārskata perioda peļņa - - - 3,078 1 3,079 Bilance 2008. gada 30. jūnijā 69,028 3,591 (2,578) 21,209 40 90,290 Neto zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem ieguldījumiem - - (2,490) - - (2,490) Zaudējumi 2008. gada 6 mēnešos - - - (2,823) 1 (2,822) Bilance 2008. gada 31. decembrī 69,028 3,591 (5,068) 18,386 41 85,978 Peļņas sadale maksa par valsts kapitāla izmantošanu - - - (859) - (859) Neto zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem ieguldījumiem - - (535) - - (535) Pamatkapitāla palielināšana 42,000 - - - - 42,000 Pārskata perioda zaudējumi - - - (13,290) 7 (13,283) Bilance 2009. gada 30. jūnijā 111,028 3,591 (5,603) 4,237 48 113,301 Pielikumi no 14. līdz 37. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.. 11

BANKAS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS (visas summas ir tūkstošos eiro) Akciju kapitāls Rezerves kapitāls Pārdošanai pieejamo ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve Nesadalītā peļņa Kopā kapitāls Bilance 2007. gada 31. decembrī 69,028 2,935 (2,191) 19,028 88,800 Peļņas sadale maksa par valsts kapitāla izmantošanu - - - (2,360) (2,360) Neto zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem ieguldījumiem - - (387) - (387) Pārskata perioda peļņa - - - 3,914 3,914 Bilance 2008. gada 30. jūnijā 69,028 2,935 (2,578) 20,582 89,967 Neto zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem ieguldījumiem - - - (2,490) - (2,490) Pārskata perioda zaudējumi - - - - (2,197) (2,197) Bilance 2008. gada 31. decembrī 69,028 2,935 (5,068) 18,385 85,280 Peļņas sadale maksa par valsts kapitāla izmantošanu - - - (859) (859) Neto zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem ieguldījumiem - - (535) - (535) Pamatkapitāla palielināšana 42,000 - - - 42,000 Pārskata perioda zaudējumi - - - (12,600) (12,600) Bilance 2009. gada 30. jūnijā 111,028 2,935 (5,603) 4,926 113,286 Pielikumi no 14. līdz 37. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.. 12

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS (visas summas ir tūkstošos eiro) 6 mēneši līdz 30/06/09 6 mēneši līdz 30/06/08 Koncerns Banka Koncerns Banka Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā Zaudējumi / peļņa pirms nodokļiem (14,711) (14,031) 3,863 4,614 Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu nolietojums 1,487 1,336 1,904 1,679 Uzkrājumu vērtības samazinājumam pieaugums 26,561 25,626 1,298 949 Pamatlīdzekļu pārdošanas peļņa 158 13 (3) (3) Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās 13,495 12,944 7,062 7,239 Prasību pret kredītiestādēm samazinājums / (pieaugums) 35,058 35,226 (3,580) (3,580) Kredītu samazinājums / (pieaugums) 32,530 32,473 (67,715) (54,560) Tirgojamo vērtspapīru samazinājums / (pieaugums) 681 697 (502) (502) Saistību pret kredītiestādēm (samazinājums) / pieaugums (48,402) (21,403) 68,959 53,262 Noguldījumu (samazinājums) / pieaugums (33,248) (33,143) 17,272 16,777 Tranzītresursu (samazinājums) (239) (239) (209) (209) Emitēto parāda vērtspapīru (samazinājums) (4,276) (4,276) (10,909) (10,909) Nākamo periodu ieņēmumu un uzkrāto izdevumu pieaugums / (samazinājums) 2,294 2,418 (1,026) (390) Nākamo periodu izdevumu un uzkrāto ieņēmumu (pieaugums) (238) (225) (38) (51) Pārējo aktīvu samazinājums / (pieaugums) 449 2,077 (1,754) (195) Pārējo saistību pieaugums 60,168 60,287 2,144 2,032 Pamatdarbības neto naudas plūsma 58,272 86,836 9,704 8,914 Uzņēmumu ienākuma nodoklis (3) - (784) (700) Naudas plūsma ieguldīšanas darbības rezultātā Ieguldījumu vērtspapīros pieaugums (83,209) (83,283) (16,761) (16,707) Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde (993) (872) (1,619) (1,212) Pamatlīdzekļu pārdošana 300 4 17 17 Līdzdalības uzņēmumu kapitālā pārdošana 1-71 21 Līdzdalības uzņēmumu kapitālā (pirkšana) - (1,231) - - Ieguldīšanas darbības naudas plūsma (83,901) (85,382) (18,292) (17,881) Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā Akciju kapitāla piesaiste 42,000 42,000 - - Pakārtotā kapitāla piesaiste - - 30,006 30,006 Izmaksātās dividendes (859) (859) (2,362) (2,362) Finansēšanas darbības naudas plūsma 41,141 41,141 27,644 27,644 Naudas un tās ekvivalentu pieaugums 15,509 42,595 18,272 17,977 Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda sākumā 81,753 81,856 187,728 187,616 Nauda un tās ekvivalenti pārskata perioda beigās 97,262 124,451 206,000 205,593 Pielikumi no 14. līdz 37. lapai ir neatņemama šo finanšu pārskatu sastāvdaļa.. 13

1 VISPĀRĒJA INFORMĀCIJA Latvijas Hipotēku un zemes banku nodibināja Latvijas valdība 1993. gada 19. martā ar LR Ministru kabineta rīkojumu Nr. 140, kā valsts komercbanku. Banka tika reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1993. gada 3. jūnijā. Saskaņā ar Komerclikuma reformu Banka 2004. gada 14. jūlijā ir reģistrēta komercreģistrā. Bankas darbību regulē Kredītiestāžu likums, kā arī citi LR spēkā esošie likumi, tās Statūti, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumi, kā arī LR Ministru kabineta rīkojumi un noteikumi. Banka atrodas LR Finanšu ministrijas pārziņā, kas Latvijas Republikas Ministru kabineta vārdā pārstāv akcionāra intereses un ir 100% Bankas akciju turētāja. Starpposma saīsinātos konsolidētos un Bankas finanšu pārskatus no 9. līdz 37. lapai ir akceptējusi Valde 2009. gada 18. augustā un akceptējusi Padome 2009. gada 28. augustā. 2 NOZĪMĪGĀKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS (1) Vispārējie uzrādīšanas pamatprincipi Starpposma saīsinātie konsolidētie un Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši Starptautiskajam Grāmatvedības Standartam Nr. 34. Šie starpposma saīsinātie finanšu pārskati ir lasāmi kopā ar Bankas un Koncerna 2008. gada finanšu pārskatiem. Finanšu pārskati ir sastādīti, saskaņā ar sākotnējo izmaksu uzskaites principu, papildus pielietojot pārvērtēšanu pēc patiesās vērtības pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, tirgojamiem vērtspapīriem, atvasinātajiem finanšu instrumentiem un ieguldījumu īpašumiem. Finanšu pārskatu sagatavošana saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības uzskaites principiem ietver aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē aktīvu un saistību vērtību un ārpusbilances aktīvus un saistības finanšu pārskatu sastādīšanas datumā, kā arī pārskata periodā atzītos ienākumus un izdevumus. Lai arī šādas aplēses ir balstītas uz vadībai pieejamo ticamāko informāciju par attiecīgajiem notikumiem un darbībām, faktiskie rezultāti var atšķirties no šīm aplēsēm. Svārstīgums pasaules un Latvijas finanšu tirgos. Pašlaik notiekošā globālā likviditātes krīze, kas sākās 2007. gada vidū, cita starpā, ir izraisījusi zemāku kapitāla tirgus finansēšanas līmeni, zemāku banku sektora likviditātes līmeni, lielākas starpbanku kredītu procentu likmes un ļoti lielu svārstīgumu fondu biržās. Nenoteiktība globālajos finanšu tirgos izraisījusi banku bankrotus un rosinājusi plānus banku glābšanai ASV, Rietumeiropā, Krievijā, Latvijā un citur. Pašreiz notiekošās finanšu krīzes ietekmi nav iespējams pilnībā noteikt, tāpat nav iespējams no tās pilnībā pasargāties. Vadība nevar ticami noteikt ietekmi uz Koncerna un Bankas finansiālo stāvokli, ko izraisītu turpmāka likviditātes pasliktināšanās finanšu tirgos, kā arī svārstīguma palielinājums valūtu un ieguldījumu tirgos. Vadība ir pārliecināta, ka pašreizējos apstākļos tā izmanto visus rīcībā esošus līdzekļus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Koncerna un Bankas uzņēmējdarbības attīstību. Ietekme uz likviditāti: Pēdējā laikā ir būtiski samazinājies starpbanku finansēšanas apjoms. Šādi nosacījumi var būtiski ietekmēt Koncerna un Bankas spēju saņemt jaunus aizdevumus un refinansēt esošās saistības uz tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā iepriekš. Ietekme uz kredītņēmējiem: Koncerna un Bankas kredītņēmēju maksātspēju var ietekmēt to likviditātes samazināšanās. Debitoru saimnieciskās darbības apstākļu pasliktināšanās var ietekmēt vadības noteiktās nākotnes naudas plūsmu prognozes un finanšu un nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās aplēses. 14

(1) Vispārējie uzrādīšanas pamatprincipi (turpinājums) Vadība ir balstījusi savus spriedumus par aktīvu atgūstamo vērtību uz tai pieejamo informāciju un atspoguļojusi pārskatītās nākotnes naudas plūsmu prognozes aktīvu vērtības samazināšanās izvērtējumā. Ietekme uz nodrošinājumu: Uzkrājumu lielums nedrošiem aizdevumiem balstās uz vadības veiktu aktīvu novērtējumu bilances datumā, ņemot vērā naudas plūsmas, kas rastos no ieķīlātā nodrošinājuma realizācijas, atskaitot nodrošinājuma pārņemšanas un pārdošanas izmaksas. Vairāku nodrošinājuma veidu, īpaši Latvijas nekustamā īpašuma, tirgu būtiski ietekmēja vietējās ekonomikas lejupslīde, samazinot likviditātes līmeni noteiktiem aktīvu veidiem. Tā rezultātā faktiskā nodrošinājuma realizācijas vērtība var atšķirties no vērtības, kura tika izmantota naudas plūsmas aprēķinā uzkrājuma noteikšanai Finanšu pārskati ir sastādīti tūkstošos latu, ja vien nav norādīts citādi. Salīdzinājumā ar grāmatvedības uzskaites metodēm, kuras tika izmantotas, sagatavojot 2008. gada finanšu pārskatus, starpposma finanšu pārskatu sagatavošanā izmantotās grāmatvedības uzskaites metodes nav mainītas, izņemot pielikumā 2(2) aprakstīto. (2) Segmentu ziņošana Segments ir Bankas darbības atšķirīgs komponents, kas saistīts ar produktu un pakalpojumu sniegšanu (darbības segments), kas ir pakļauts riskiem un nodrošina ienākumus un kas atšķiras no riskiem un ienākumiem citos segmentos. Segmenti ar lielāko ienākumu daļu, saņemtu no pakalpojumu sniegšanas ārējiem klientiem, kā arī kuru aktīvi pārsniedz 10% no kopējiem segmentu datiem, tiek atspoguļoti atsevišķi. Darbības segmentu informācija ir ziņota atbilstoši iekšējām atskaitēm, kuras izmanto lēmumus pieņemošā institūcija. Kā stratēģiskus lēmumus pieņemošā institūcija tika noteikta Bankas Valde, kas ir atbildīga par resursu sadali un darbības segmenta snieguma novērtēšanu. (3) Uzņēmumu ienākuma nodoklis Ienākuma nodoklis tiek atzīts katrā periodā, pamatojoties uz vidējo svērto efektīvo sagaidāmo ienākuma nodokļa likmi pilnam finanšu gadam. Ienākuma nodokļa izmaksas, kas uzkrātas vienā finanšu gada periodā, var tikt koriģētas vēlākos finanšu gada periodos, ja vidējās svērtās efektīvās ienākuma nodokļa likmes aplēse tiek koriģēta. Starpposma perioda ienākuma nodokļa izmaksas tiek uzkrātas, izmatojot nodokļa likmi, kura būtu jāpiemēro sagaidāmiem gada ienākumiem, t.i. vidējā svērtā efektīvā pārskata gadā sagaidāmā ienākuma nodokļa likme tiek piemērota starpposma perioda peļņai pirms nodokļiem. (4) Būtiskas grāmatvedības aplēses un pieņēmumi Koncerns izmanto aplēses un pieņēmumus, kas ietekmē atzīto aktīvu un saistību novērtējumu nākamajā finanšu gadā. Aplēses un pieņēmumi tiek regulāri izvērtēti un tie ir balstīti uz vēsturisko pieredzi un citiem faktoriem, tai skaitā paredzamajiem nākotnes notikumiem, kuri tiek uzskatīti par iespējamiem konkrētajos apstākļos. Šādas aplēses un pieņēmumi ir aprakstīti turpmāk: Uzkrājumi kredītu vērtības samazinājumam. Koncerns regulāri izvērtē savu kredītportfeli, lai noteiktu vērtības samazināšanos. Koncerns izmanto stresa testus, lai noteiktu viena vai vairāku mainīgo, kuri tiek izmantoti uzkrājumu vērtības samazināšanai noteikšanai, izmaiņu ietekmi uz finanšu rezultātu. Ja kavēto aizdevumu īpatsvars kredītportfelī palielinātos par 1%, uzkrājumi kredītu vērtības samazinājumam tiktu palielināti par LVL 527 tūkstošiem. 15

(4) Būtiskas grāmatvedības aplēses un pieņēmumi (turpinājums) Vērtības samazināšanās pārdošanai pieejamajiem un līdz termiņa beigām turētajiem vērtspapīriem. Koncerns un Banka izmanto šādus kritērijus: o kāds no maksājumiem ir kavēts un tā iemesls nav kavēšanās norēķinu sistēmā; o emitentam ir nopietnas finanšu grūtības, ko pierāda Koncerna rīcībā esošā emitenta finanšu informācija; o emitents apsver bankrota iespēju vai arī finanšu reorganizāciju; o valstisku vai lokālu ekonomisku apstākļu rezultātā notikušas nelabvēlīgas izmaiņas emitenta maksātspējā Vērtspapīri, kas novērtēti patiesajā vērtībā. Koncerns ir izmantojis kotētās tirgus cenas, lai novērtētu vērtspapīrus, kas bilancē atspoguļoti patiesajā vērtībā, tiem vērtspapīriem, kuri vadības vērtējumā tiek tirgoti aktīvā tirgū. Vadība ir izvērtējusi Latvijas vērtspapīru tirgus aktivitāti un secinājusi, ka, lai arī Latvijas tirgū ir vērojams būtisks aktivitātes kritums, tirgus ir uzskatāms par aktīvu attiecībā uz Koncerna īpašumā esošajiem vērtspapīriem, tāpēc Rīgas fondu biržā kotētās cenas ir izmantotas patiesās vērtības noteikšanā vērtspapīriem, ko emitējuši Latvijas emitenti, un kuri tiek tirgoti Rīgas fondu biržā. (5) Jauno vai pārskatīto standartu un interpretāciju piemērošana Jaunie vai pārskatītie starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), kurus ir obligāti piemērojami Koncernam un Bankai no 2009. gada 1. janvāra neietekmē Koncerna un Bankas finanšu pārskatus. 1. SGS, Finanšu pārskatu sniegšana (pārskatīts 2007. gada septembrī; ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk) - Galvenās izmaiņas 1. SGS ir peļņas vai zaudējumu aprēķina aizstāšana ar visu ieņēmumu pārskatu, kas ietver arī visas izmaiņas pašu kapitālā, kas nav saistītas ar akcionāru ieguldījumiem, piemēram, pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšana. Alternatīvi, sabiedrībām ir tiesības iesniegt divus pārskatus: atsevišķu peļņas vai zaudējumu aprēķinu un citu ieņēmumu, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pārskatu. Grozītais 1. SGS papildus ievieš prasību sniegt finansiālā stāvokļa pārskatu agrākā salīdzinošo rādītāju perioda sākumā, gadījumos, kad sabiedrība veikusi salīdzinošo rādītāju korekciju pārklasifikācijas grāmatvedības politikas izmaiņu vai kļūdu korekciju rezultātā. 1. SGS ietekmē informācijas uzrādīšanu finanšu pārskatos, bet neietekmē noteiktu darījumu un bilances posteņu atzīšanu un novērtēšanu. Grupai ir saistoši sagatavot divus pārskatus: peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pārskatu par citiem ienākumiem, kas netiek atspoguļoti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Starpposma finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar pārskatītajām atspoguļošanas prasībām. 8. SFPS, Darbības segmenti aizstāja 14. SGS Segmentu ziņošana. 8. SFPS nosaka, ka sabiedrībai jāsniedz finanšu un aprakstošā informācija par tās darbības segmentiem, segmentu informāciju atspoguļojot līdzīgi, kā tā tiek izmantota iekšējo atskaišu mērķiem. Šie ir pirmie Koncerna finanšu pārskati, kuros tiks atklāta segmentu informācija. Ir publicēti vairāki jauni standarti un interpretācijas, kas stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk un kuriem ir tieša ietekme uz Koncernu, bet kurus Koncerns nav piemērojis ar agrāku datumu. 27. SGS, Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (pārskatīts 2008. gada janvārī; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Pārskatītais standarts nosaka, ka visu darījumu, kas veikti ar mazākumakcionāriem, rezultāts ir jāiekļauj pašu kapitālā, ja nav notikusi kontroles maiņa un šo darījumu rezultātā turpmāk neradīsies nemateriālā vērtība vai peļņa vai zaudējumi. Standartā arī atrunāta uzskaite gadījumos, kad kontrole tiek zaudēta. Atlikusī līdzdalības daļa ir jānovērtē patiesajā vērtībā un ieņēmumi vai zaudējumi jāatspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā. 16

(5) Jauno vai pārskatīto standartu un interpretāciju piemērošana (turpinājums) 3. SFPS, Uzņēmējdarbības apvienošana (pārskatīts 2008. gada janvārī; spēkā darījumos, kuros iegādes datums ir pārskata periodā, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Pārskatītais 3. SFPS atļauj sabiedrībām noteikt mazākumakcionāru daļu, izmantojot esošo 3. SFPS metodi (iegādātā uzņēmuma neto aktīvu proporcionāla daļa) vai patiesajā vērtībā. Pārskatītais 3. SFPS sniedz detalizētākus norādījumus par iegādes metodes piemērošanu uzņēmējdarbības apvienošanai. Ir atcelta prasība noteikt katra aktīva un saistības patieso vērtību katrā pakāpeniskās iegādes posmā, lai aprēķinātu nemateriālās vērtības daļu. Tā vietā, pakāpeniskās uzņēmējdarbības apvienošanas (iegādes) gadījumā, pircējam ir jāpārvērtē iepriekš turētā daļa iegādātā uzņēmuma pašu kapitālā patiesajā vērtībā iegādes brīdī un peļņu vai zaudējumus, ja tādi ir radušies, jāatspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ar uzņēmuma iegādi saistītās izmaksas tiks uzskaitītas atsevišķi un atzītas izmaksās nevis iekļautas nemateriālajā vērtībā. Pircējam iegādes datumā ir jāatzīst saistības par jebkuru atlikto maksājumu. Izmaiņas minēto saistību vērtībā pēc iegādes datuma ir atbilstoši jāatzīst saskaņā ar pārējiem piemērojamiem SFPS, nevis koriģējot nemateriālo vērtību. Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. Pārskatītais 3. SFPS attiecas tikai uz uzņēmējdarbības apvienošanu savstarpējiem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības apvienošanu līguma rezultātā. 7. SGS Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana (labojumi spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk bez salīdzinošiem rādītājiem pirmajā piemērošanas gadā). Labojumi veido daļu no Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes reakcijas uz finanšu krīzi un ietver G20 secinājumus attiecībā uz caurspīdīguma un paļāvības paaugstināšanas vadlīnijām. Labojumi papildina patiesās vērtības noteikšanas atspoguļošanas prasības un pastiprina pastāvošos likviditātes riska atklāšanas principus. Ar labojumiem tiek ieviesta trīs līmeņu hierarhija patiesās vērtības novērtēšanas atspoguļošanai un tiek prasīti atsevišķi kvantitatīvi informācijas atspoguļojumi attiecībā uz hierarhijas zemākā līmeņa finanšu instrumentiem. Turklāt labojumi skaidro un pastiprina pastāvošās prasības likviditātes riska atspoguļošanai, kas nosaka atsevišķu likviditātes riska analīzi atvasinātām un neatvasinātām finanšu saistībām. Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi 2009. Šis ir 12 standartu labojumu apkopojums kā daļa no Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes ikgadējiem uzlabojumiem. (Lielākā daļa labojumu attiecas uz periodu sākot no 2010. gada 1. janvāra vai vēlāk. Izmaiņas vēl nav apstiprinātas Eiropas savienības teritorijā, bet uzņēmumiem ir atļauts tos piemērot arī ātrāk.) Labojumi ietver 2. SFPS daļa no 2. SFPS un koriģētiem 3. SFPS; 5. SFPS ilgtermiņa aktīvu (vai likvidējamo aktīvu grupu) atspoguļošana, kas klasificēti kā turēti pārdošanai vai darbību pārtraukuši; 8. SFPS informācijas atspoguļošana par segmentu aktīviem; 1. SGS konvertējamo instrumentu īstermiņa un ilgtermiņa klasifikācija; 7. SGS ar nenoskaidroto aktīvu saistīto izmaksu klasifikācija; 17. SGS zemes un ēku nomas līgumu klasifikācija; 18. SGS uzņēmuma darbības kā galvenā vai kā aģenta noteikšana; 36. SGS uzskaites vienība nemateriālās vērtības samazinājuma noteikšanā; 38. SGS papildus nepieciešamie labojumi saistībā ar 3. SFPS pārskatīšanu; - Nemateriālo aktīvu patiesās vērtības noteikšana uzņēmumu apvienošanās gadījumā; 39. SGS kredīta pirmstermiņa atmaksas soda naudas atdzīšana kā atvasinātie finanšu instrumenti, - Atbrīvojums attiecībā uz uzņēmējdarbības apvienošanas līgumiem, - nodrošinātu naudas plūsmu uzskaite. 9. SFPIK - daļa no 9. SFPIK un koriģētie 3. SFPS; 16. SFPIK labojums attiecībā uz ierobežojumiem, kas attiecas uz uzņēmumu, kuram pieder risku ierobežojušie instrumenti. Grupa un Banka pašreiz novērtē izmaiņu ietekmi uz finanšu pārskatiem. Ir publicēti vairāki jauni standarti un interpretācijas, kas stājas spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk un kuriem nav tiešas ietekmes uz Koncernu. 23. SGS, Aizņēmumu izmaksas (pārskatīts 2007. gada martā; spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk). 2. SFPS, Maksājums ar akcijām (publicēts 2008. gada janvārī, spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk). 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošana pirmo reizi un 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati (grozījumi) (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk). 17

(5) Jauno vai pārskatīto standartu un interpretāciju piemērošana (turpinājums) 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana un sniegšana un 1. SGS (Grozījumi) Finanšu pārskatu sniegšana pārdodamie finanšu instrumenti un likvidācijas rezultātā radušās saistības (stājas spēkā 2009. gada 1. janvārī). Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana: Pret risku nodrošinātie instrumenti (Grozījumi) (piemērojami retrospektīvi pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošana pirmo reizi (labojumi spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk). Labojumi nav apstiprināti izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. 2. SFPS Akciju saistītie maksājumi (labojumi spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2010. gada 1. janvārī vai vēlāk). Labojumi nav apstiprināti izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. SFPIK 9 Atvasināto instrumentu pārvērtēšana un 39. SGS Finanšu instrumenti: Atzīšana un novērtēšana (labojumi spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2008. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Labojumi nav apstiprināti izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu piemērošana pirmo reizi (grozījumi) (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk). Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. SFPIK 13 Klientu uzticības programmas (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2008. gada 1. jūlijā vai vēlāk; sabiedrībām, kas piemēro Eiropas Savienībā apstiprinātos SFPS, spēkā pārskata periodiem, kas sākās pēc 2008. gada 31. decembra). SFPIK 14, 19. SGS Ierobežojumi fiksēta labuma aktīvam, Minimālās finansējuma prasības un to savstarpējās sakarības (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2008. gada 1. janvārī vai vēlāk; sabiedrībām, kas piemēro Eiropas Savienībā apstiprinātos SFPS, spēkā pārskata periodiem, kas sākās pēc 2008. gada 31. decembra). SFPIK 15 Nekustamā īpašuma būvniecības līgumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk). Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. SFPIK 16, Neto ieguldījumu ārvalstu darījumos riska ierobežošana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2008. gada 1. oktobrī vai vēlāk; sabiedrībām, kas piemēro Eiropas Savienībā apstiprinātos SFPS, spēkā pārskata periodiem, kas sākās pēc 2009. gada 1. jūlija). SFPIK 17 Nefinanšu aktīvu sadale dalībniekiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. SFPIK 18 Aktīvu pārņemšana no klientiem (spēkā no aktīvu pārņemšanas no klientiem, kas notikusi pēc 2009. gada 1. jūlija). Standarts nav apstiprināts izmantošanai Eiropas savienības teritorijā. 18

3 RISKU PĀRVALDĪŠANA Koncerns un Banka īsteno visu būtiskāko Koncerna un Bankas darbību ietekmējošo risku pārvaldīšanu atbilstoši Bankas Padomes apstiprinātajai Risku pārvaldīšanas politikai, kas apraksta un nosaka līdzekļu kopumu, ar kuru palīdzību var tikt maksimāli samazināta varbūtība Koncernam vai Bankai ciest zaudējumus gadījumos, kad Koncerna vai Bankas ieguldītie vai tai pienākošies līdzekli netiktu atmaksāti vai atgūti laikā vai pilnā apmērā vai arī Koncerns vai Banka ciestu cita veida zaudējumus vai negūtu plānoto peļņu. Pārskata periodā notika būtiskas izmaiņas gan vietējā, gan ārvalstu finanšu tirgos, līdz ar to Koncernā un Bankā tika ieviestas vai pilnveidotas vairākas risku pārvaldības metodes, kas ļauj precīzāk un savlaicīgāk identificēt riskus un novērtēt to ietekmi uz Koncerna un Bankas turpmāko darbību. Galvenā uzmanība Koncernā un Bankā tika pievērsta likviditātes riska, kredītriska un kapitāla pietiekamības riska metodiku pilnveidošanai. Risku pārvaldīšanā Koncerns un Banka ievēro sekojošus principus: - uzņemoties riskus, Koncerns un Banka saglabā ilgtermiņa spēju īstenot tās attīstības stratēģijā noteiktos mērķus un uzdevumus; - Koncerns un Banka veic savu darbību, uzturot optimālu attiecību starp ienesīgumu un Koncerna un Bankas aizsargātību pret riskiem, tas ir, ienesīgumam jābūt pēc iespējas lielākam, bet tādēļ Koncerns un Banka nedrīkst tikt pakļauta būtiskiem riskiem; - riska novērtēšana un vadība ir Koncerna un Bankas darbības ikdienas funkciju sastāvdaļa; - Koncerna un Bankas darbiniekam, atbilstoši pilnvarojumam un kompetencei, ir jāzina klients un pilnībā jāizprot katra konkrētā darījuma (operācijas) saturs, lai spētu noteikt un novērtēt ar darījumu (operāciju) saistītos riskus un rastu gan klientam, gan Koncernam un Bankai optimālu risinājumu; - Koncerns un Banka novērtē iespējamos zaudējumus, ko tie varētu ciest, uzņemoties riskus, un izvairās no ārkārtas zaudējumiem savā darbībā; - Koncerns un Banka nosaka un novērtē iespējamos riskus pirms jaunu produktu vai pakalpojumu pārdošanas vai iesaistīšanās jaunos tirgos; - Koncerns un Banka, kur tas nepieciešams, pazemina riska limitus, pārdod riskam pakļautos aktīvus vai pat aiziet no attiecīgiem tirgiem, ja tos novērtē par pārāk riskantiem. Risku pārvaldīšanā Koncerns un Banka pielieto dažādas risku analīzes metodes un instrumentus, kā arī nosaka limitus un ierobežojumus. Visas risku pārvaldīšanas politikas ir apstiprinājusi Bankas padome. Kredītrisks Koncerns un Banka ir pakļauti kredītriskam, kas ir risks, ja Koncerna vai Bankas klients vai sadarbības partneris nespēj vai atsakās pildīt saistības pret Koncernu vai Banku pilnā apmērā un noteiktajā termiņā. Koncerns un Banka pārvalda kredītrisku saskaņā ar Kredītpolitiku, kā arī iekšējiem kredītoperāciju noteikumiem, procedūrām un instrukcijām. Kredītpolitikā noteiktie principi, novērtēšanas metodes un pārvaldes instrumenti attiecas uz visām Koncerna un Bankas darbībām, kas ietver kredītrisku kreditēšanu, finanšu tirgus darījumus (operācijas), starpniekdarbību klienta vārdā un galvojumu sniegšanu trešajām pusēm. Kredītriska, t.sk. kredītriska koncentrāciju, un kredītportfeļa kvalitātes uzraudzību veic Risku vadības komiteja, savukārt lēmumus par kredītriska uzņemšanos noteikto limitu ietvaros pieņem Centrāles, reģionu un filiāļu kredītkomitejas. Risku vadības departaments ir atbildīgs par kredītriska koncentrāciju analīzi, limitu noteikšanu un kontroli, kredītportfeļa kvalitātes novērtēšanu un ikdienas kredītriska vadību operācijās ar finanšu instrumentiem, kamēr Bankas Aizdevumu departaments ir atbildīgs par ikdienas kredītriska vadību kredītoperācijās. Koncerns un Banka regulāri veic kredītriska uzraudzību, pastāvīgi novērtējot klienta vai darījuma partnera kredītspēju un saistību nodrošinājuma pietiekamību, kā arī kontrolējot kredītrisku atsevišķa klienta, savstarpēji saistītu klientu un tautsaimniecības nozaru līmenī atbilstoši Koncernā un Bankā apstiprinātajiem limitiem. Parasti aizdevumu nodrošinājums ir nekustamā īpašuma ķīla, kā arī biznesa aktīvi tādi kā ēkas, krājumi un debitoru parādi. Pārskata periodā, būtiski pieaugot kredītriskam un veidojamo uzkrājumu apjomam, Banka un Koncerns turpināja attīstīt kredītriska pārvaldīšanas metodiku. Uzkrājumu veidošanā nedrošiem parādiem Banka un Koncerns ņem vērā gan aizņēmēja maksātspēju raksturojošos faktorus, gan kredītrisku mazinošos elementus, piemēram, nodrošinājumu. 19

3 RISKU PĀRVALDĪŠANA (turpinājums) Bankas un Koncerna izmantotā pieeja paredz, ka Banka un Koncerns veido uzkrājumus nedrošiem parādiem situācijās, kad nedz maksātspēja, nedz nodrošinājums nespēj segt aizņēmēja saistības vai to daļu, kā rezultātā pastāv objektīvi apstākļi finanšu aktīva vērtības samazinājumam. Banka un Koncerns uztur atsevišķu datu bāzi zaudējumos norakstīto finanšu aktīvu novērtēšanai dažādos griezumos, piemēram, dalījumā pēc reģioniem, produktu veidiem, tautsaimniecības nozarēm utt. Nodrošinot secīgu šādu datu uzkrāšanu, Banka un Koncerns nodrošina gan informācijas uzkrāšanu par zaudējumiem dažādos periodos, gan pilnveido savu kredītriska analīzes un pārvaldīšanas metodiku. Tā kā vēsturiskie dati neuzrāda šī brīža apstākļiem atbilstošu kredītriska līmeni, Banka un Koncerns veic šo datu prognozes korekciju, atbilstoši Bankas un Koncerna ekspertu, kā arī statistisko analīžu rezultātiem. Banka un Koncerns veic stresa testēšanu un scenāriju analīzi attiecībā uz dažādu makrovidi raksturojošo faktoru izmaiņām, piemēram, nekustamā īpašuma cenu kritumu, iedzīvotāju ienākumu samazināšanos, iespējamām izmaiņām dažādu tautsaimniecības nozaru attīstībā un tamlīdzīgi. Koncerns un Banka pārvalda kredītriska koncentrāciju saskaņā ar Riska darījumu kontroles politiku, kas nosaka kredītriska koncentrācijas analīzes metodes un kontroles instrumentus, t.sk. kredītriska koncentrācijas limitus. Kredītriska koncentrācija tiek pārvaldīta, novērtējot un nosakot limitus šādām pozīcijām: lielo riska darījumu attiecība pret Bankas pašu kapitālu (iekšējais limits - 400%, Kredītiestāžu likumā noteiktais - 800%), uz 30.06.2009. bija 49.0% (uz 31.12.2008. 78.6%); maksimālā viena klienta (savstarpēji saistītu klientu grupas) koncentrācija pret pašu kapitālu, kas nevar pārsniegt 25%, uz 30.06.2009. bija 24.0% (uz 31.12.2008. - 22.1%); ar Banku saistīto personu riska darījumu attiecība pret Bankas pašu kapitālu, kas nevar pārsniegt 15%, uz 30.06.2009. bija 2.0% (uz 31.12.2008. 3.8%); maksimālā kredītportfeļa koncentrācija vienā tautsaimniecības nozarē uz 30.06.2009. bija 102.9% (uz 31.12.2008. 172.6%). Tā kā Bankas attīstības stratēģija nav vērsta uz nerezidentu apkalpošanu, Bankas prasību pret nerezidentiem īpatsvars aktīvos ir mazs un uz 30.06.2009. sastādīja 8.6% (uz 31.12.2008. 8.9%). Valsts riska, kas veidojas kredītoperāciju ar nerezidentiem rezultātā, pārvaldīšanu nosaka Valsts riska pārvaldīšanas politika. Likviditātes risks Likviditātes risks ir saistīts ar Koncerna un Bankas spēju savlaicīgi dzēst klientu un citu Koncerna vai Bankas kreditoru juridiski pamatotās prasības un nodrošināt iepriekš plānoto prasību pieaugumu ar saprātīgām izmaksām. Likviditātes riska pārvaldīšanas principi ir noteikti Likviditātes riska vadības politikā. Banka pastāvīgi kontrolē, lai tās likvīdie aktīvi nebūtu mazāki par 30% no Bankas īstermiņa saistībām, ko nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Likviditātes riska uzraudzību veic Bankas Aktīvu un pasīvu vadības komiteja, savukārt likviditātes riska vadību ikdienā nodrošina Finanšu vadības departaments. Likviditātes riska novērtēšanā Banka pielieto aktīvu un pasīvu termiņu nesakritības metodi (GAP). Lai ierobežotu likviditātes risku, Banka ir noteikusi likviditātes neto pozīciju limitus katrā būtiskajā valūtā un kopējo likviditātes neto pozīcijas limitu, kā arī maksimālo viena noguldītāja noguldījuma summu. Likviditātes rādītāja (min 30%) izpilde uz 30.06.2009. bija 104.3% (uz 31.12.2008. 60.4%). Ārvalstu valūtu risks Ārvalstu valūtu risks ir saistīts ar ārvalstu valūtu aktīvu un saistību pozīciju atšķirībām, kas valūtas kursu izmaiņu rezultātā ietekmē Koncerna un Bankas naudas plūsmu un finanšu rezultātu. Ārvalstu valūtu riska pārvaldīšanas principi ir noteikti Valūtas riska pārvaldīšanas politikā. Ārvalstu valūtu riska uzraudzību veic Bankas Aktīvu un pasīvu vadības komiteja, savukārt Ārvalstu valūtu riska vadību ikdienā nodrošina Finanšu vadības departaments. Koncerns un Banka kontrolē ārvalstu valūtu risku, nosakot atvērto valūtas pozīciju limitus katrā atsevišķā valūtā un konsolidēti latos visām valūtām, kā arī ievēro Kredītiestāžu likumā noteiktos atvērto valūtas pozīciju ierobežojumus. Procentu likmju risks Procentu likmju risks ir saistīts ar tirgus likmju izmaiņu ietekmi uz Koncerna un Bankas procentu ieņēmumiem un ekonomisko vērtību. Lai novērtētu procentu likmju risku, Koncerns un Banka regulāri analizē procentu likmju jūtīgo aktīvu un pasīvu termiņstruktūru un tās jūtīgumu pret iespējamām procentu likmju izmaiņām. Procentu likmju riska uzraudzību veic Aktīvu un pasīvu vadības komiteja, savukārt par procentu likmju riska pārvaldi ikdienā ir atbildīgs Finanšu vadības departaments. 20

3 RISKU PĀRVALDĪŠANA (turpinājums) Banka ir noteikusi limitu ekonomiskās vērtības izmaiņām 10% apmērā no pašu kapitāla un tīro procentu ienākumu izmaiņām 2% apmērā no pašu kapitāla, kas 30.06.2009. bija attiecīgi 8.2% (31.12.2008. 9.8%) un 0.1% (31.12.2008. 0.3%). Operacionālais risks Operacionālais risks izriet no apzinātām vai neapzinātām atkāpēm no pieņemtajiem principiem Koncerna un Bankas ikdienas darbībā, piemēram, cilvēku kļūdas vai krāpšana, informācijas sistēmu darbības traucējumi, nepietiekamas kontroles procedūras vai to neievērošana. Operacionālā riska pārvaldīšanu Koncernā un Bankā nosaka Operacionālā riska pārvaldīšanas politika. Operacionālā riska vadība un kontrole Koncernā un Bankā tiek veikta ar Iekšējās kontroles sistēmas palīdzību. Operacionālā riska novērtēšana tiek veikta, izmantojot pašnovērtējuma metodi. Savukārt operacionālā riska identificēšanu, analīzi un kontroli nodrošina operacionālā riska vadības informācijas sistēma, kurā reģistrē un analizē operacionālā riska gadījumus un novērtē iespējamo zaudējumu lielumu. Koncerna un Bankas struktūrvienības ir atbildīgas par operacionālā riska pārvaldīšanu ikdienas darbībā, savukārt Bankas Risku vadības komiteja veic operacionālā riska uzraudzību. Risku vadības departaments ir atbildīgs par operacionālā riska pārvaldības ieviešanu Koncernā un Bankā. Pilnveidojot risku vadības sistēmu, Bankā ir ieviests darbības nepārtrauktības plāns, kas paredz Bankas, tās struktūrvienību un darbinieku rīcību krīzes situācijā, iestājoties riskiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt Bankas darbību. Kapitāla pietiekamība Kapitāla pietiekamība atspoguļo tos Koncerna un Bankas kapitāla resursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātos pret kredīta un tirgus riskiem, kas saistīti ar aktīviem un ārpusbilances posteņiem, kā arī pret operacionālajiem riskiem. 2008. gadā stājās spēkā Eiropas Savienības jaunie kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi (Bāzele II). Kredītriska un tirgus riska minimālo kapitāla prasību aprēķināšanai Koncerns un Banka izmanto standartizēto pieeju, bet operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai pamatrādītāja pieeju. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) prasībām aprēķinātais Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 30.06.2009. bija 11.7% (31.12.2008. 9.6%), kas pārsniedz noteikto pašu kapitāla un riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummas attiecības minimumu 8%. Koncernā un Bankā ir veikta arī iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšana, papildus aprēķinot kapitāla prasības tiem būtiskajiem riskiem, kuriem nav noteiktas regulējošās minimālās kapitāla prasības. Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas rezultāti uz 30.06.2009. bija šādi (tūkst. LVL): 30/06/09 Banka Pašu kapitāls iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanai 147,631 Iekšējā kapitāla prasību kopsumma 113,760 Iekšējā kapitāla pietiekamības rādītājs 10.4% Pašu kapitāla pārpalikums 33,871 21