AS LATVIJAS PASTA BANKA Bankas finanšu pārskati par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31.decembrī
SATURS Lapa Vadības ziņojums 3-4 Padomes un valdes locekļi 5 Paziņojums par vadības atbildību 6 Revidentu ziņojums 7-8 Bankas finanšu pārskati: Bankas apvienotais ienākumu pārskats 9 Bankas pārskats par finanšu stāvokli 10 Bankas kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 11 Bankas naudas plūsmas pārskats 12-13 Bankas finanšu pārskatu pielikumi 14-69 2
VADĪBAS ZIŅOJUMS Cienījamie klienti, sadarbības partneri, godājamie akcionāri! AS Latvijas pasta banka vadības vārdā piedāvājam jūsu vērtējumam AS Latvijas pasta banka (turpmāk arī - Banka) pārskatu par 2012. gada darbības finanšu rezultātiem. Vēl viens, salīdzinoši nemierīgs gads, raugoties no pasaules ekonomikas viedokļa, ir pagājis. Iespējams, ka 2012. gads netiks atzīmēts vēstures annālēs kā tādu ekonomisko satricinājumu kā 2008. gadā sākums, tomēr atsevišķi notikumi finanšu tirgos ir iezīmējuši 2012. gadu ar līdz šim neiedomājamiem precedentiem. Proti, valstu parādu krīze un, jo īpaši, Grieķijas kas, aktualizējusies 2011. gadā, tika atrisināta, ja to var nosaukt par risinājumu, 2012. gada sākumā, nopietni satricināja visas pasaules finanšu tirgu pamatus. Pirms tam pat varbūtība, ka kāda no Eiropas Savienības valstīm un eiro zonas valstīm varētu kļūt maksātnespējīga, netika nopietni apsvērta. Eiropas finanšu sistēmas uzticamība tika nopietni iedragāta. 2012. gada otrā puse pagāja salīdzinoši mierīgi. Starptautiskā valūtas fonda eksperti paredz eiro zonas finanšu stāvokļa uzlabošanos 2013. gada otrajā pusē kā stingru politisko pasākumu rezultātu. ASV politiķi ir novērsuši finanšu bankrotu, paaugstinājuši parāda griestus. Ekonomikas atveseļošanās pakāpeniski nostiprinās, tomēr atkārtotas recesijas riski joprojām ir lieli. Finanšu tirgiem stabilizējoties, lata naudas tirgus procentu likmes atgriezušās atbilstošajām eiro naudas tirgus procentu likmēm tuvā līmenī. Kopš 2011. gada Latvijas valsts veiksmīgi atgriezusies starptautiskajos kapitāla tirgos, emitējot ASV dolāros denominētas obligācijas ar dzēšanas termiņu 10 un 5 gadi. Valsts Kase sekmīgi emitēja Latvijas valsts obligācijas denominētas latos ar dzēšanas termiņu 10 gadi, nosakot vēsturiski zemas ienesīguma likmes. Starptautisko aizdevēju un kredītreitinga aģentūru labvēlīgais vērtējums Latvijas tautsaimniecībai apstiprina to, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā stabilizējas. Tas var veicināt investīciju ieplūdes, kas, iespējams, palielinās apstrādes rūpniecības un eksporta jaudu. Ņemot vērā ekonomisko situāciju un tās attīstības prognozes, Bankas pamatvērtības nav mainījušās, proti, tās ir godīgums godīga un taisnīga attieksme pret visiem Bankas klientiem, profesionalitāte profesionāla komanda, atbildība augsts atbildības līmenis pret pieņemtiem lēmumiem, lojalitāte vienlīdzīga attieksme pret visiem Bankas klientiem un kolēģiem, kvalitāte ērta un kvalitatīva Bankas pakalpojumu sniegšana klientiem un Bankas pakalpojumu konkurētspēja, elastība spēja pielāgoties klientu vajadzībām, drošība Bankas klienti var būt droši par saviem noguldījumiem un informāciju, ko snieguši Bankai sadarbības ietvaros. Bankas pakalpojumu klāsts tiek pastāvīgi paplašināts, saglabājot kvalitāti, par ko liecina pastāvīgi un organiski pieaugošais klientu skaits. Gada laikā, neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaules ekonomikā, Bankas aktīvi ir palielinājušies par 25% un sasnieguši 57 milj. latu. Bankas kā salīdzinoši jauna vietējā finanšu tirgus dalībnieka darbības rezultāti neapšaubāmi vērtējami pozitīvi un apstiprina Bankas spēju sekmīgi risināt problēmas un darboties jebkuros apstākļos. Banka pilnībā izpilda visas normatīvās prasības. Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 30.47%, un tas pārsniedz Finanšu un kapitala tirgus komisijas noteiktās minimālās prasības. 3
VADĪBAS ZIŅOJUMS (turpinājums) Likviditātes rādītājs ir 111.19%, kas arī vairākkārtīgi pārsniedz Finanšu un kapitala tirgus komisijas noteiktos 30%. Pamatojoties uz augstāk minēto, jāsecina, ka Bankai ir visas iespējas sekmīgi turpināt savas darbības stratēģijas īstenošanu. Lai veicinātu turpmāku Bankas attīstību, Bankas padome ir pieņēmusi lēmumu iegādāties Bankas īpašumā ēku Brīvības ielā 54, Rīgā, plānojot pārvietot Bankas centrālo biroju tuvāk pilsētas centram. Arī tupmāk svarīga loma Bankas stratēģijā ir paredzēta turīgu klientu līdzekļu pārvaldīšanai un produktiem, kas atbilst mūsu klientu individuālajām vajadzībām. Kā prioritārs Bankas turpmākās darbības stratēģiskais virziens minams arī maksājumu karšu izsniegšana un pieņemšana POS terminālos un Internetā, sadarbojoties ar tādām pazīstamām organizācijām kā MasterCard, Visa, Tieto, First Data, Global Payment. Bankas vadība pastāvīgi seko strauji mainīgajiem finanšu tirgus apstākļiem, labi apzinoties gan savu atbildību klientu priekšā, gan iespējamos riskus, kas tiek detalizēti izvērtēti un pārvaldīti pēc saprātīgas piesardzības principiem, saglabājot mērenu vispārējo risku līmeni. Banka spēj būt drošs partneris gan klientu saimnieciskajā, gan personiskajā darbībā, saglabājot mierīgu un profesionālu pieeju, lai kopīgi strādātu tālākās izaugsmes vārdā. Ņemot vērā reģiona un Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes, mēs tomēr ar optimismu un pārliecību raugāmies uz 2013. gadu un turpmākajiem gadiem, kad Banka ieņems vēl stabilāku vietu Latvijas banku sektorā. Pateicamies AS Latvijas pasta banka klientiem par izrādīto uzticību un ceram uz turpmāku kopēju un savstarpēji veiksmīgu biznesu nākotnē! Ar cieņu, Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2013. gada 19. martā 4
PADOMES UN VALDES LOCEKĻI Bankas Padome Bankas Padomes sastāvs uz 2012. gada 31. decembri Vārds, uzvārds Amats Iecelšanas datums Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs 13/10/2008 Jūlija Kozlova Padomes locekle 13/10/2008 Guntars Grīnvalds Padomes loceklis 13/10/2008 Bankas valde Bankas Valdes sastāvs uz 2012. gada 31. decembri Vārds, uzvārds Amats Iecelšanas datums Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs 05/09/2008 Arnis Kalveršs Valdes loceklis 05/09/2008 Dairis Krūmiņš Valdes loceklis 27/03/2012 Bankas vadības vārdā: Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2013. gada 19. martā 5
PAZIŅOJUMS PAR VADĪBAS ATBILDĪBU (turpmāk tekstā Banka) vadība ir atbildīga par Bankas finanšu pārskatu sagatavošanu katram finanšu gadam. Sagatavojot finanšu pārskatus, kas ietverti no 9. līdz 69. lapai, par gadu, kas noslēdzas 2012. gada 31.decembrī, vadība ir pielietojusi atbilstošus grāmatvedības principus, kas pamatojas uz saprātīgiem spriedumiem un aprēķiniem. Finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienībā pieņemtajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Finanšu kapitāla un tirgus komisijas noteikumiem. Bankas vadība ir atbildīga par grāmatvedības uzskaites ierakstu pareizību, un tā nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu ievērošanu. Vadības uzdevums ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu Bankas aktīvus, novērstu krāpšanu un citas negodīgas darbības. Vadības lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi. Bankas vadības vārdā: Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2013. gada 19. martā 6
REVIDENTU ZIŅOJUMS 7
8
BANKAS APVIENOTAIS IENĀKUMU PĀRSKATS Pielikumi 2012 2011 Procentu ienākumi 4 2 289 1 757 Procentu izdevumi 4 (866) (535) Neto procentu ienākumi 4 1 423 1 222 Komisijas naudas un līdzīgi ienākumi 5 2 113 1 688 Komisijas naudas un līdzīgi izdevumi 5 (832) (792) Neto komisijas naudas ienākumi 5 1 281 896 Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības 7 130 52 darījumiem Pārējie ieņēmumi 6 39 97 Pamatdarbības ienākumi, neto 2 873 2 267 Administratīvie izdevumi 8 (1 234) (855) Nolietojums 16 (77) (87) Pārējie izdevumi 6 (309) (306) Kopējie pamatdarbības izdevumi (1 620) (1 248) Uzkrājumu nedrošiem aktīviem veidošanas rezultāts 9 (28) (2 161) Peļņa/(zaudējumi) pirms nodokļa aprēķināšanas 1 225 (1 142) Uzņēmumu ienākuma nodoklis 10 (185) 168 Pārskata gada peļņa/(zaudējumi) 1 040 (974) Uz Bankas akcionāriem attiecināmā pārskata gada peļņa/(zaudējumi) 1 040 (974) Pārvērtēšanas rezerve 278 (40) Kopējie apvienotie ienākumi/(zaudējumi) 1 318 (1 014) Uz Bankas akcionāriem attiecināmie kopējie ienākumi/(zaudējumi) 1 318 (1 014) Peļņa/(zaudējumi) uz vienu akciju (LVL) 25 0.168 (0.157) Pielikumi no 14. līdz 69. lapai ir neatņemama šo Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa. Bankas finanšu pārskatus no 9. līdz 69. lapai 2013. gada 19. martā apstiprināja Bankas Valde un Bankas Padome. Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2013. gada 19. martā 9
BANKAS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI Pielikumi 31.12.2012 31.12.2011 AKTĪVI Kase un prasības pret Latvijas Banku 11 3 076 2 658 Prasības pret kredītiestādēm 12 14 040 14 944 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 14 6 705 3 506 Atvasinātie finanšu instrumenti 15-95 Kredīti un debitoru parādi 13 8 506 7 095 Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi 14 23 034 16 056 Tekošie nodokļu aktīvi - 1 Atliktā nodokļa aktīvi 10-136 Pamatlīdzekļi 16 27 44 Nemateriālie aktīvi 16 367 405 Pārējie aktīvi 17 1 146 324 Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi 66 40 Kopā aktīvi 56 967 45 304 PASĪVI Saistības pret kredītiestādēm 19-1 633 Amortizētajā iegādes vērtībā turētas saistības 49 253 38 209 Noguldījumi 20 47 847 37 155 Pakārtotās saistības 21 1 406 1 054 Atvasinātie finanšu instrumenti 15-73 Tekošā nodokļa saistības 10 3 - Atliktā nodokļa saistības 10 46 - Pārējās saistības 22 1 049 97 Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi 23 135 129 Kopā pasīvi 50 486 40 141 UZ BANKAS AKCIONĀRIEM ATTIECINĀMAIS KAPITĀLS Apmaksātais pamatkapitāls 24 6 200 6 200 Aktīvu pārvērtēšanas rezerves 215 (63) Nesadalītā peļņa/(zaudējumi) 66 (974) Kopā uz Bankas akcionāriem attiecināmais kapitāls 6 481 5 163 Kopā kapitāls 6 481 5 163 Kopā pasīvi un kapitāls 56 967 45 304 Pielikumi no 14. līdz 69. lapai ir neatņemama šo Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa. Bankas finanšu pārskatus no 9. līdz 69. lapai 2013. gada 19. martā apstiprināja Bankas Valde un Bankas Padome. Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2013. gada 19. martā 10
BANKAS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS Apmaksātais pamatkapitāls Pārvērtēšanas rezerves Nesadalītā peļņa/ (uzkrātie zaudējumi) Kopā 2010.gada 31. decembrī 5 000 (23) 179 5 156 Kopējie apvienotie zaudējumi - (40) (974) (1 014) Izmaksātas dividendes - - (179) (179) Akciju emisija 1 200 - - 1 200 2011. gada 31. decembrī 6 200 (63) (974) 5 163 Kopējie apvienotie ienākumi - 278 1 040 1 318 2012. gada 31. decembrī 6 200 215 66 6 481 Pielikumi no 14. līdz 69. lapai ir neatņemama šo Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa. Bankas finanšu pārskatus no 9. līdz 69. lapai 2013. gada 19. martā apstiprināja Bankas Valde un Bankas Padome. Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2013. gada 19. martā 11
BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS 2012 2011 NAUDAS PLŪSMA PAMATDARBĪBAS REZULTĀTĀ Peļņa/(zaudējumi) pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa 1 225 (1 142) Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/ nolietojums 77 87 Uzkrājumu finanšu aktīvu vērtības samazināšanai pieaugums 26 2 161 Ārvalstu valūtas nerealizētā (pelņa)/zaudējumi (97) 127 Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās 1 231 1 233 Prasību pret bankām (pieaugums)/samazinājums (1 854) 2 058 Kredītu un citu parādu pieaugums (1 437) (1 334) Pārējo aktīvu pieaugums (795) (241) Saistību pret kredītiestādēm (samazinājums)/pieaugums (1 633) 563 Noguldījumu pieaugums 10 692 19 677 Pārējo saistību pieaugums 885 179 Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības rezultātā 7 089 22 135 NAUDAS PLŪSMA INVESTĪCIJU DARBĪBAS REZULTĀTĀ Pamatlīdzekļu iegāde (22) (28) Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu pieaugums (3 011) (1 071) Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pieaugums (6 845) (9 588) Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas investīciju darbības rezultātā (9 878) (10 687) NAUDAS PLŪSMA FINANSĒŠANAS DARBĪBAS REZULTĀTĀ Akciju emisija - 1 200 Dividenžu izmaksa - (179) Pakārtoto saistību samazinājums (527) - Pakārtoto saistību pieaugums 879 1 054 Nauda un tās ekvivalentu pieaugums finansēšanas darbības rezultātā 352 2 075 Neto naudas plūsma par periodu (2 437) 13 523 Nauda un tās ekvivalenti perioda sākumā 15 227 1 831 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa/(zaudējumi) 97 (127) Nauda un tās ekvivalenti perioda beigās 12 887 15 227 Naudas un tās ekvivalentu atšifrējums atspoguļots 26.pielikumā. 12
BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS (turpinājums) Pamatdarbības naudas plūsma, kas rodas procentu maksājumu rezultātā 2012 2011 Samaksātie procenti 814 550 Saņemtie procenti 2 075 1 593 Pielikumi no 14. līdz 69. lapai ir neatņemama šo Bankas finanšu pārskatu sastāvdaļa. Bankas finanšu pārskatus no 9. līdz 69. lapai 2013. gada 19. martā apstiprināja Bankas Valde un Bankas Padome. Biomins Kajems Padomes priekšsēdētājs Boriss Ulmans Valdes priekšsēdētājs Rīgā, 2013. gada 19. martā 13
1.PIELIKUMS VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA AS Latvijas pasta banka (Banka) ir Latvijas Republikā reģistrēta akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un Finanšu un Kapitāla Tirgus Komisijas 2008. gada 12. septembrī izsniegto licenci. AS Latvijas pasta banka juridiskā adrese: Katlakalna iela 1, Rīga, LV-1073, Latvija. Bankai ir centrālais birojs, 2 norēķinu grupas. Bankas galvenie darbības virzieni ir vietējo un starptautisko pārskaitījumu veikšana, noguldījumu piesaistīšana, maksājumu karšu izsniegšana un apkalpošana, kredītu izsniegšana, operācijas ar vērtspapīriem un valūtas operācijas. Saskaņā ar Latvijas Republikas Komerclikumu akcionāru sapulcei ir tiesības un pienākums pieņemt lēmumus par gada pārskata apstiprināšanu. 2. PIELIKUMS FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS PAMATS (a) Atbilstības paziņojums Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) apstiprinātajiem Starptautiskajiem Finanšu Pārskatu Standartiem ( SFPS ). (b) Darbības turpināšana Finanšu pārskati sastādīti balstoties uz uzņēmējdarbības turpināšanas principu. Bankas vadība ir apsvērusi Bankas finanšu stāvokli, finanšu resursu piejamību un veikusi finanšu krīzes ietekmes uz Bankas nākotnes darbību analīzi. Banka darbojas saskaņā ar attīstības stratēģiju, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka sākotnējais Pasta Bankas projekts netiek atbalstīts un sākotnēji izstrādāto attīstības stratēģiju nav iespējams realizēt. Šī stratēģija tiks piemērota līdz brīdim, kamēr sākotnējās attīstības stratēģijas realizācijas iespējamība būs pilnībā juridiski apstiprināta vai izslēgta. Bankas darbības stratēģijas pamatā ir turpināt tādas bankas izveidi, kas strādā ar noteiktu klientu loku un attīsta šiem klientiem interesantus un nepieciešamus produktus un atbilstošas pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas. Bankas kapitāla pietiekamības monitorings tiek veikts: - analizējot saskaņā ar Bankas Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas procedūrā noteikto sagatavoto pārskatu ne retāk kā reizi mēnesī; - novērtējot Bankai būtisko risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru un pieejamā kapitāla apmēru 3 gadu plānošanas periodam vismaz reizi gadā un katru mēnesi, salīdzinot faktiskos Bankas finanšu rādītājus ar plānotajiem; - veicot aktīvu kvalitātes vērtēšanu un nepieciešamo uzkrājumu aprēķinus ne retāk kā reizi ceturksnī. Bankas Kapitāla krīzes pārvarēšanas plāns paredz, ka ilgtermiņa kapitāla krīzes gadījumā Banka izmantos tās kapitāla rezervi, piesaistīs subordinētos noguldījumus vai lūgs akcionāriem paaugstināt Bankas kapitālu. Izsverot pašreizējās un potenciālās ekonomiskās situācijas priekšrocības riskus, banku nozares attīstību, kā arī Bankas esošos un potenciālos cilvēku un finanšu resursus, Banka īsteno šādu stratēģiju: 14
- Prioritāri piedāvā pakalpojumus juridiskām personām, veidojot uz personalizētu pakalpojumu sniegšanu balstītu klientu portfeli; - Līdzvērtīgi juridiskām personām piedāvā personalizētus pakalpojumus fiziskām personām ar augstiem un ultra-augstiem ienākumiem; - Darbības reģioni Latvija, Krievija, Ukraina; - Prioritārie darbības virzieni ir: maksājumu karšu izsniegšana un pieņemšana POS terminālos un Internetā, sadarbojoties ar tādām pazīstamām organizācijām kā MasterCard, Visa, Tieto, First Data, Global Payment, piesaistīto līdzekļu izvietošana finanšu instrumentos, maksājumu kartēm piesaistītu kredītlīniju piešķiršana fiziskām personām, juridisko personu kreditēšana ar mēreni konservatīvu riska pieeju, īpaši - apgrozāmo līdzekļu kreditēšana un transportēšanas plūsmu kreditēšana. Banka 2012. gadam bija noteikusi kapitāla pietiekamības minimālo mērķi 20 procentu apmērā. (c) Funkcionālā un finanšu pārskata valūta Finanšu pārskati uzrādīti tūkstošos latu (), ja vien nav noteikts citādi. Bankas funkcionālā valūta ir Latvijas lati (LVL). (d) Pārskata sagatavošanas principi Finanšu pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz sākotnējas vērtības uzskaites pamatprincipu, izņemot šādus aktīvus un saistības, kas uzrādīti to patiesajā vērtībā: - atvasinātie finanšu instrumenti; - pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi. Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējais ieskaits tiek veikts un neto summa atspoguļota finanšu stāvokļa pārskatā tikai tādā gadījumā, ja ir juridiskas tiesības veikt atzīto summu ieskaitu un, ja pastāv nodoms norēķināties par šiem aktīviem neto vai realizēt šos aktīvus un nokārtot saistības vienlaicīgi. Finanšu pārskatos ienākumi un izdevumi netiek savstarpēji ieskaitīti, ja vien to neprasa vai neatļauj kāds grāmatvedības standarts vai interpretācija, kas īpaši norādīts Bankas grāmatvedības politikā. 15
3.PIELIKUMS NOZĪMĪGĀKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS (a) Jaunu un/vai mainītu SGS, SFPS un SFPIK interpretāciju pieņemšana. Šādi jauni un grozīti SFPS un interpretācijas stājušās spēkā 2012. gadā, bet neattiecas uz Bankas darbību un tiem nav ietekmes uz šiem finanšu pārskatiem. Grozījumi 7. SFPS Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija par aktīvu nodošanu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Grozījumi 1. SFPS Pirmreizējā piemērošana par noteiktiem datumiem un hiperinflāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. jūlijā vai vēlāk). Grozījumi 12. SGS Uzņēmumu ienākuma nodoklis attiecībā uz atlikto nodokli (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk). Vairāki jauni standarti un interpretācijas ir publicēti, un tie stājas spēkā finanšu periodos, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk, un kuri neattiecas uz Bankas darbību vai arī nav apstiprināti Eiropas Savienībā. Grozījumi 19. SGS Darbinieku labumu uzskaite (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk). Grozījumi 1. SGS Atspoguļošana Finanšu pārskatos attiecībā uz apvienoto ienākumu pārskatu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk, apstiprināti ES 2012. gada jūnijā); 9. SFPS Finanšu instrumenti 1. daļa: Klasifikācija un novērtēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk; nav apstiprināti ES). 10. SFPS Konsolidētie finanšu pārskati (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ). 11. SFPS Vienošanās par sadarbību (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ). 12. SFPS Informācijas atklāšana par līdzdalību citos uzņēmumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ). Grozījumi 10., 11. un 12. SFPS piemērošanā (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk ). 13. SFPS Patiesās vērtības novērtēšana (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī). 27. SGS (pārskatīts 2011. gadā) Atsevišķie finanšu pārskati (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ). 28. SGS (pārskatīts 2011. gadā) Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk ). 16
Grozījumi 7. SFPS Finanšu instrumenti: Atklājamā informācija par finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu ` (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk, apstiprināti ES 2012. gada decembrī). Grozījumi 32. SGS Finanšu instrumenti: Informācijas uzrādīšana par finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējo ieskaitu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, apstiprināti ES 2012. gada decembrī). Grozījumi 1. SFPS Pirmreizējā piemērošana par valdību aizdevumiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti ES). Starptautisko finanšu pārskatu standartu uzlabojumi (izdoti 2012. gada maijā; lielākā daļa uzlabojumu ir spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti ES): - 1. SFPS Standartu piemērošana pirmo reizi ; - 1. SGS Finanšu pārskatu sagatavošana ; - 16. SGS Pamatlīdzekļi ; - 32. SGS Finanšu instrumenti: Informācijas uzrādīšana ; - 34. SGS Starpposma finanšu informācija. Grozījumi 10. SFPS, 12. SFPS un 27. SGS attiecībā uz ieguldījumu uzņēmumiem (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, nav apstiprināti ES). 20. SFPIK Atkritumu novākšanas izmaksu uzskaite ražošanas posmā atklātajos karjeros (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; apstiprināti ES 2012. gada decembrī). (b) Nozīmīgi grāmatvedības pieņēmumi un aplēses Piemērojot Bankas grāmatvedības politikas, vadība finanšu pārskatos uzrādītās summas aprēķinājusi, pamatojoties uz zināmiem pieņēmumiem un aplēsēm. Galvenie izmantotie pieņēmumi un aplēses ir šādas: Darbības turpināšana Bankas vadība ir izvērtējusi Bankas spēju turpināt savu darbību un ir pārliecinājusies, ka Bankai ir pietiekami resursi turpināt savu darbību pārskatāmā nākotnē. Bez tam vadībai nav zināmas nekādas neskaidrības, kas varētu likt apšaubīt Bankas spēju turpināt darbību. Līdz ar to finanšu pārskati ir sagatavoti, pieņemot, ka Banka savu darbību turpinās arī nākotnē. Finanšu instrumentu patiesā vērtība Ja pārskatā par finanšu stāvokli atspoguļoto finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz tirgus datiem, tās noteikšanā tiek izmantotas citas vērtēšanas metodes, tajā skaitā matemātiskie modeļi. Šajos modeļos tiek izmantoti novērojami tirgus dati, ja tādi ir pieejami. Ja šādi dati nav pieejami, patiesās vērtības noteikšanā jāizmanto pieņēmumi, tajā skaitā apsvērumi saistībā ar likviditāti un modelī izmantojamajiem datiem. Zaudējumi no vērtības samazināšanās Uzkrājumi iespējamam kredītu vērtības samazinājumam tiek izveidoti, atsevišķi izvērtējot katru kredītu, ņemot vērā aizņēmēja finansiālo stāvokli, kredīta nodrošinājuma vērtību un kredītlīguma nosacījumu ievērošanu. Uzkrājumu apjoms tiek noteikts atbilstoši nākotnes naudas plūsmas tagadnes vērtībai, ņemot vērā būtiskus faktorus, kas varētu ietekmēt aizņēmēju spēju atmaksāt to 17
parādus, ķīlas vērtību un esošos ekonomiskos apstākļus. Faktiskie kredītu zaudējumi var atšķirties no to pašreizējām aplēsēm. Kredīta nodrošinājumam pieņemtās ķīlas vērtība tiek noteikta, balstoties uz tās iespējamo ātrās realizācijas vērtību. Šī vērtība tiek ņemta vērā, nosakot paredzamo naudas plūsmu un attiecīgi nepieciešamo kredītu uzkrājumu lielumu. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi tiek novērtēti individuāli, ja tiek saņemta informācija par iespējamu vērtības samazinājumu. Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtība ir neatgriezeniski samazinājusies, zaudējumiem no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības vērtības samazināšanās tiek samazināta pārvērtēšanas rezerve un uzrādīti Bankas apvienotajā ienākumu pārskatā. Kā objektīvs pierādījums kalpo arī nozīmīga vai ilgstoša vērtības samazināšanās ieguldījumam kapitāla instrumentos līdz līmenim, kas zemāks par iegādes izmaksām. Banka par nozīmīgu uzskata 20%, bet ilgstošu parasti laika periodu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem. (c) Ārvalstu valūtu pārvērtēšana Darījumi un atlikumi ārvalstu valūtās Darījumi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc darījuma dienā spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas maiņas kursa. Monetārie aktīvi un pasīvi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc pārskata perioda beigās spēkā esošā Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa. Visi realizētie ienākumi un zaudējumi tiek uzskaitīti apvienotajā ienākumu pārskatā periodā, kurā tie radušies. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no prasību un saistību pārvērtēšanas tiek uzrādīta apvienotajā ienākumu pārskatā, izmantojot valūtas kursus uz bilances sastādīšanas datumu. Pielietotie ārvalstu valūtu kursi nozīmīgākajām valūtām pārskata perioda beigās bija sekojoši (lati pret vienu valūtas vienību): Latvijas Bankas valūtas kurss 2012. gada 31. decembrī 2011. gada 31. decembrī EUR 0.702804 0.702804 USD 0.531000 0.544000 (d) Finanšu aktīvi un saistības Finanšu aktīvu atzīšana un atzīšanas pārtraukšana Finanšu aktīvi tiek atzīti bilancē tikai un vienīgi brīdī, kad Banka kļūst kā līgumslēdzēja puse saskaņā ar instrumenta līguma nosacījumiem. Finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta tikai tad, ja ir beigušās līgumā noteiktās tiesības saņemt naudas plūsmu no attiecīgā aktīva vai arī Banka pilnībā nodod finanšu aktīvu un visus ar finanšu aktīvu saistītos riskus un labumus darījuma partnerim. Finanšu aktīvu, izņemot kredītu nebankām, pirkšanas un pārdošanas darījumu atzīšana un atzīšanas pārtraukšana bilancē tiek atspoguļota norēķinu dienā. Kredītus nebankām bilancē atspoguļo brīdī, kad naudas līdzekļi tiek pārskaitīti uz klienta norēķinu kontu. 18
Atvasinātie instrumenti uzskaitīti pēc to patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā Banka nodarbojas ar tādiem atvasinātiem finanšu instrumentiem kā valūtas nākotnes darījumi (forward), valūtas mijmaiņas darījumi (swap).visi atvasinātie instrumenti tiek uzskaitīti kā aktīvi, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, bet, ja to patiesā vērtība ir negatīva, tie tiek uzskaitīti kā pasīvi. Atvasināto instrumentu patiesā vērtība tiek atspoguļota bilancē kā Atvasinātie finanšu instrumenti. Izmaiņas šo atvasināto instrumentu patiesajā vērtībā katru dienu tiek atspoguļotas apvienotajā ienākumu pārskatā Neto peļņa no finanšu instrumentu tirdzniecības darījumiem. Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Pārdošanai pieejamos vērtspapīrus Banka iegādājas, lai turētu nenoteiktu laiku un gūtu procentu ienākumus un/vai peļņu no vērtspapīru cenas pieauguma. Pārdošanai pieejamajā portfelī tiek iekļauti parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu. Pārdošanai pieejamie vērtspapīri sākotnēji tiek uzskaitīti pēc to patiesās vērtības, ieskaitot tiešās darījuma izmaksas un arī turpmāk tiek pārvērtēti patiesajā vērtībā. Patiesās vērtības pārvērtēšanas rezultāts tiek atspoguļots pašu kapitālā kā pārdošanai pieejamo vērtspapīru patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve. Pārdošanai pieejamajiem vērtspapīriem, kuri ir iegādāti ar diskontu (prēmiju), pakāpeniski amortizē diskonta (prēmijas) summu, izmantojot efektīvo procentu likmi. Amortizētās summas tiek iekļautas apvienotajā ienākumu pārskatā kā procentu ienākumi / (izdevumi) no parāda vērtspapīriem. Peļņa vai zaudējumi, kas radušies no pārdošanai pieejamo vērtspapīru atsavināšanas, un līdz atsavināšanas brīdim uzkrātā patiesās vērtības pārvērtēšanas rezerve tiek iekļauti apvienotajā ienākumu pārskata postenī "Neto realizētā peļņa/(zaudējumi) no finanšu instrument tirdzniecības darījumiem". Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi Līdz termiņa beigām turētajos ieguldījumu vērtspapīros tiek iekļauti neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētiem dzēšanas termiņiem, kurus Bankai ir nolūks un spēja turēt līdz termiņa beigām un kuri pēc definīcijas nav kredīti un debitoru parādi. Līdz termiņa beigām turētajos finanšu aktīvos ietilpst parāda finanšu instrumenti. Līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi tiek uzskaitīti amortizētajā vērtībā, pielietojot efektīvās procentu likmes metodi, ņemot vērā vērtības samazināšanās uzkrājumus. Kredīti un debitoru parādi Kredīti un debitoru parādi ir neatvasinātie finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvajā tirgū. Kredīti tiek uzrādīti bilancē pēc to amortizētajā vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Kredīta amortizētā vērtība ir vērtība, kas tiek noteikta pie kredīta izsniegšanas, atskaitot kredīta atmaksātās pamatsummas, plus vai mīnus sākotnēji aprēķinātā amortizācija par starpību starp sākotnējo vērtību un vērtību termiņa beigās (izmantojot efektīvās procentu likmes metodi), mīnus daļēja norakstīšana sakarā ar vērtības samazināšanos vai bezcerīga parāda dēļ. 19
Finanšu noma (Banka kā iznomātājs) Finanšu pārskatu vajadzībām no finanšu nomas tiesībām izrietošās prasības ir iekļautas bilances postenī Kredīti un debitoru parādi. Finanšu nomas prasības tiek uzrādītas nomas stāšanās spēkā brīdī kā aktīvi, kuru apjoms nomas stāšanās spēkā brīdī ir vienāds ar neto nomas ieguldījumu. Finanšu ienākumi tiek atzīti visa nomas perioda līguma garumā, nodrošinot pastāvīgu un regulāru atdevi no neatmaksātajiem neto ieguldījumiem. Finanšu saistības Finanšu instrumenti, kuri tiek iekļauti bilancē kā Noguldījumi un Pakārtotās saistības, tiek klasificēti kā pēc amortizētās vērtības novērtētas finanšu saistības. Pēc sākotnējās novērtēšanas, finanšu saistības turpmāk tiek novērtētas pēc to amortizētās vērtības, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Amortizētā vērtība tiek aprēķināta, ņemot vērā jebkuru izlaišanas diskontu un izdevumus, kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama daļa. Amortizācija tiek iekļauta apvienotajā ienākumu pārskatā postenī Procentu un līdzīgie izdevumi. Finanšu saistību atzīšana tiek pārtraukta, kad šīs saistības ir izpildītas vai atceltas, vai tām beidzies termiņš. Gadījumos, kad esošās finanšu saistības tiek aizvietotas ar citām saistībām pret to pašu aizdevēju uz būtiski citiem nosacījumiem, vai ja esošo saistību nosacījumi tiek būtiski mainīti, šāda aizvietošana vai nosacījumu maiņa tiek uzskatīta par sākotnējo saistību atzīšanas pārtraukšanu un jaunu saistību atzīšanu. Starpība starp sākotnējās uzskaites finanšu saistību vērtību un samaksātā atlīdzība tiek atzīta peļņā vai zaudējumos. Finanšu aktīvu vērtības samazināšanās Banka pārskata gada bilances datumā izvērtē iespējamās objektīvās pazīmes, kas liecinātu par kāda finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtības samazināšanos. Sākotnēji Banka novērtē objektīvo pazīmju esamību individuāli katram būtiskam finanšu aktīvam, kā arī visiem kavētiem kredītiem neatkarīgi no kredīta atlikušās bilances vērtības. Finanšu aktīvi, kas tiek individuāli novērtēti, bet kuriem vērtības samazināšanās jau tika konstatēta, tiek iekļauti viendabīgās aktīvu grupās ar vienlīdzīgu kredītrisku, lai identificētu vērtības samazināšanās risku. Gadījumā, ja pastāv objektīvas pazīmes par finanšu aktīvu amortizētās vērtības samazināšanos, zaudējumu summa ir vienāda ar starpību starp aktīvu bilances vērtību un nākotnē gaidāmās naudas plūsmas pašreizējo vērtību, kas diskontēta pēc finanšu instrumenta sākotnējās efektīvās procentu likmes. Pārbaudot viendabīgo aktīvu grupas vērtības samazināšanos, Banka pieņem, ka visi naudas līdzekļi noslēgto līgumu rezultātā tiks saņemti, un vērtības samazināšanās zaudējumi tiek novērtēti, balstoties uz vēsturisko zaudējumu pieredzi, ko saskaņo ar esošiem datiem. Aktīvu bilances vērtība tiek samazināta, izmantojot speciālos uzkrājumus, un uzkrājumu summas samazinājums vai palielinājums tiek atspoguļots pārskata gada apvienotajā ienākumu parskatā. Gadījumā, ja kredīts vai parādi nevar tikt atgūti, tie tiek norakstīti no bilances posteņiem kopā ar attiecīgajiem uzkrājumiem, kā arī tiek realizēts kredīta nodrošinājums vai arī tas tiek pārnests uz Bankas bilanci. Ja turpmākajos periodos vērtības zudums pieaug vai samazinās tādu apstākļu dēļ, kas radušies pēc sākotnējās vērtības zuduma atzīšanas, iepriekšējais vērtības zudums tiek 20
palielināts vai samazināts, koriģējot uzkrājumu kontu. Ja nākotnes norakstīšana tiek vēlāk atgūta, tad par atgūto summu tiek kreditēts konts Kredītu norakstīšanas izdevumi. Finanšu aktīvu un saistību patiesā vērtība Patiesā vērtība atspoguļo vērtību, kādā aktīvs var tikt pārdots vai saistība nokārtota kompetentu, labprātīgu pušu starpā normālos tirgus apstākļos. Finanšu aktīvu un saistību patiesās vērtības noteikšanai Banka izmanto kotētas tirgus cenas, neatkarīgu reitinga aģentūru piešķirtus reitingus vai piemērotus novērtēšanas modeļus. Gadījumos, kad finanšu aktīvam vai saistībām nav pieejama kotētā tirgus cena, patiesās vērtības noteikšanai Banka izmanto ticami novērtējamās alternatīvās metodes, ņemot vērā to, ka patiesā vērtība nav summa, kuru Banka saņemtu vai maksātu piespiedu darījumā, nelabprātīgas likvidācijas gadījumā vai, veicot piespiedu pārdošanu. Šādu modeļu pamatā ir diskontēto naudas plūsmu metode, kurā saistītās naudas plūsmas no attiecīgajiem finanšu aktīviem tiek novērtētas un diskontētas pēc procentu likmes, kuras pamatā ir diskontētās likmes, kas piemērojamas noteiktajam aktīvu veidam. (e) Pamatlīdzekļi Pārskatā pamatlīdzekļi ir atspoguļoti iegādes cenās, atskaitot uzkrāto nolietojumu. Nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes, izvēloties par pamatu šādas nolietojuma normas: Pamatlīdzekļi: Datori un iekārtas 33 % Pārējie pamatlīdzekļi 10-20 % Pamatlīdzekļu atzīšana tiek pārtraukta, kad tos atsavina, vai kad objektu vairs neizmanto, vai, izmantojot pamatlīdzekļu objektu, nākotnē nav gaidāmi ekonomiskie labumi. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas pamatlīdzekļu atzīšanas pārtraukšanas rezultātā, nosaka kā starpību starp atsavināšanas ienākumu un objekta uzskaites vērtību atsavināšanas datumā un atzīst apvienotajā ienākumu pārskatā. Nolietojuma aprēķina lietderīgās izmantošanas laiki un atlikušās vērtības tiek izvērtētas katru gadu. (f) Nemateriālie aktīvi Nemateriālie aktīvi ir tādi identificējami aktīvi, kas nav monetāri aktīvi un kas nav pieejami fiziskā veidā (licences, programmatūra, kuru ir iespējams nošķirt no elektroniskajām iekārtām un tml.), kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem un ja ir paredzams, ka šie aktīvi nesīs Bankai ekonomisku labumu. Nemateriālie aktīvi ir uzrādīti iegādes vērtībā, atskaitot uzkrāto amortizāciju, kuru uzskaita apvienotajā ienākumu pārskatā, sadalot vienādās summās visā nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laikā, kā arī ir novērtēts nemateriālo aktīvu vērtības samazinājums, ja vien ir bijušas pazīmes, ka nemateriālā aktīva vērtība varētu būt samazinājusies. Katra nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laiks tiek novērtēts individuāli, ņemot vērā attiecīgo līgumu noteikumus, vai/un pamatojoties uz noteikto termiņu, kura laikā plānots iegūt ekonomisko labumu no attiecīgā aktīva. Amortizācijas periods un amortizācijas metode nemateriālajam aktīvam ar noteiktu derīgās lietošanas laiku tiek pārskatīts vismaz katra pārskata perioda beigās. Izmaiņas paredzamajā 21
lietošanas laikā vai izmaiņas plānotajā nākotnes ekonomisko labumu gūšanas modelī tiek ņemtas vērā, mainot attiecīgi amortizācijas periodu vai metodi, uzskatot tās par izmaiņām grāmatvedības aplēsēs. Amortizācijas likmes dalījumā pa nemateriālo aktīvu veidiem ir šādas: Nemateriālie ieguldījumi: Licences 10 % Programmnodrošinājums 10 % (g) Nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums Katrā finanšu pārskatu datumā Banka novērtē, vai nepastāv pazīmes, kuras liecinātu, ka nefinanšu aktīviem, izņemot atliktā nodokļa aktīvu, varētu būt samazinājusies vērtība. Ja tiek konstatēts, ka šādas pazīmes pastāv, tiek aplēsta aktīva atgūstamā summa. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst brīdī, kad aktīva uzskaites summa pārsniedz tā atgūstamo summu. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst apvienotajā ienākumu pārskatā. (h) Ienākumu un izdevumu uzskaite Visiem finanšu instrumentiem, kas tiek novērtēti amortizētajā vērtībā, finanšu aktīviem, kas klasificēti kā pārdošanai pieejamie, kā arī finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā, ar atspoguļojumu peļņā vai zaudējumos, procentu ienākumi un izdevumi tiek atzīti apvienotajā ienākumu pārskatā saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, kur tiek pielietota likme, kas diskontē visas nākotnes naudas plūsmas finanšu aktīva kopējā lietošanas periodā. Aprēķinot procentu likmi, Banka aplēš naudas plūsmu, ņemot vērā visas finanšu instrumenta līgumsaistības (piemēram, priekšapmaksas nosacījumus, dzēšanas un tamlīdzīgas iespējas), taču netiek ņemti vērā nākotnes kredītu zaudējumi. Procentu ienākumos un izdevumos ir iekļauta jebkura starpība starp procentu ienākumus nesošā finanšu aktīva vai pasīva sākotnējo uzskaites vērtību un to noteiktajā termiņā maksājamo summu, kas aprēķināta pēc efektīvās procentu likmes metodes, amortizācija (diskonts, prēmija vai cits). Procentu ienākums ietver kuponus, kas tika nopelnīti no Bankas portfelī esošajiem parāda vērtspapīriem. Uzkrātais procentu ienākums tiek atzīts apvienotajā ienākumu pārskatā, ja Bankai nav objektīvu pierādījumu, ka šie maksājumi netiks saņemti norādītajā termiņā. Finanšu aktīviem ar samazinātu vērtību uzkrātais procentu ienākums tiek atzīts, izmantojot procentu likmi, kas izmantota nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, lai noteiktu vērtības samazinājumu. No klientiem saņemtā komisijas nauda parasti tiek atzīta uz uzkrāšanas principa pamata, jo pakalpojums ir sniegts, vai pēc būtisku darbību veikšanas, vadoties pēc konkrētās situācijas. Komisijas nauda par pakalpojumiem, kas tiek sniegti ilgākā laika periodā (komisija par kontu apkalpošanu, komisijas par naudas līdzekļu pārvaldīšanu, komisijas par operācijām ar norēķinu kartēm utml.) tiek uzkrāta par attiecīgo periodu un atspoguļota ieņēmumos. Komisijas, kas saistītas ar kredītu izsniegšanu, tiek atzītas ieņēmumos pakāpeniski visa kredīta līguma darbības laikā. Kredītu komisijas izsniegtajiem kredītiem tiek uzkrātas (kopā ar jebkādām papildus izmaksām) un atzītas kā korekcija kredīta efektīvajai procentu likmei. Ja kredīta izsniegšana ir maz ticama, kredīta komisijas tiek atzītas saistību termiņa laikā pēc lineārās metodes. Komisijas 22
naudas, kas saņemamas par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu tiek atzītas ieņēmumos līdz ar pakalpojuma izpildi. Ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata periodu, tiek atspoguļoti apvienotajā ienākumu pārskatā neatkarīgi no to saņemšanas vai maksājuma datuma. (i) Nauda un tās ekvivalenti Saskaņā ar starptautisko grāmatvedības standartu SGS 7 Naudas plūsmas pārskats, naudu un tās ekvivalentus veido naudas līdzekļi un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām un citām kredītiestādēm, ar sākotnējo atmaksas termiņu 3 mēneši vai mazāk. Naudas plūsmas pārskats atspoguļo naudas plūsmas no pamatdarbības, investīciju un finanšu darbības analīzi par gadu. Naudas plūsmas no pamatdarbības tiek atspoguļotas, balstoties uz netiešo metodi. Naudas plūsmas no investīciju un finanšu darbības tiek atspoguļotas, pamatojoties uz kopienākumu un maksājumiem, kas tika veikti pārskata perioda laikā. (j) Nodokļi Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu tiesību aktu prasībām. Par 2011. un 2012. gadu uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir 15%. Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas rodas īslaicīgu atšķirību rezultātā, kas saistītas ar nevienlaicīgu ienākumu un izdevumu atzīšanu nodokļu deklarācijās un šajos finanšu pārskatos, tiek aprēķināts, izmantojot bilances saistību metodi. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības tiek noteiktas pēc nodokļa likmēm, kuru piemērošana gaidāma periodā, kad izzudīs pagaidu atšķirības, pamatojoties uz nodokļa likmēm, kas ir spēkā vai būs spēkā līdz bilances datumam. Galvenās pagaidu atšķirības rodas, finanšu uzskaitē un nodokļu saistību aprēķināšanā izmantojot atšķirīgas pamatlīdzekļu nolietojuma likmes, kā arī no vērtspapīru pārvērtēšanas, viendabīgo kredītu vērtības samazinājuma uzkrājumiem, atliktajām komisijām par finanšu aktīviem un atvaļinājuma rezervēm. Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīva, ja tāds pastāv, atlikusī vērtība tiek pārskatīta katrā bilances datumā un samazināta līdz tādam apmēram, kas atbilstu ar nodokli apliekamajam ienākumam, kas varētu tikt gūts nākotnē un izmantots atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīva realizēšanā. (k) Ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības Ikdienas uzņēmējdarbībā Bankai ir izveidojušās ārpusbilances finanšu saistības un iespējamās saistības, kas ietver saistības attiecībā uz kredītu piešķiršanu un neizmantotajām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem, galvojumu izsniegšanu. Saistības attiecībā uz kredītu piešķiršanu un neizmantotajām kredītlīnijām vai kredītkaršu limitiem atspoguļo līgumos noteiktās saistības izsniegt kredītus un automātiski atmaksājamos kredītus. Finanšu saistībām parasti ir noteikts termiņš vai citi līgumā paredzēti to beigu nosacījumi. Tā kā finanšu saistības var beigties arī pirms to realizēšanas, kopējais līgumā paredzētais saistību apmērs ne vienmēr atspoguļo nākotnē nepieciešamo naudas summu. Uzkrājumi saistībām tiek atzīti, ja pastāv liela varbūtība pagātnes notikumu rezultātā, ka šo saistību segšanai būs nepieciešama saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde un ir 23
iespējams ticami novērtēt tās apjomu. Izdevumi, kas saistīti ar šādiem uzkrājumiem, tiek atspoguļoti apvienotajā ieņēmumu pārskatā neto summā, ņemot vērā izdevumu atlīdzināšanu. (l) Aktīvi pārvaldīšanā Aktīvi, kurus Banka pārvalda savu klientu, fondu un citu institūciju uzdevumā, netiek uzskatīti par Bankas aktīviem. Līdz ar to šie aktīvi netiek atspoguļoti Bankas bilancē. Šajos finanšu pārskatos aktīvi pārvaldīšanā iekļauti vienīgi atspoguļošanas nolūkā. Banka neuzņemas nekādu kontroli, riskus un tiesības attiecībā uz aktīviem un saistībām pārvaldīšanā. (m) Dividendes Dividendes par parastajām akcijām tiek atzītas kā saistības un izņemtas no pašu kapitāla brīdī, kad to ir apstiprinājuši Bankas akcionāri. Dividendes par gadu, kas ir apstiprinātas pēc pārskata datuma, tiek atklātas kā notikums pēc bilances datuma. (n) Darbinieku materiālie labumi Banka veic Valsts sociālās apdrošināšanas obligātos maksājumus valsts pensiju apdrošināšanai un valsts fondēto pensiju shēmā saskaņā ar Latvijas likumdošanu. Valsts fondēto pensiju shēma ir fiksētu iemaksu pensiju plāns, saskaņā ar kuru Bankai jāveic likumā noteikta apjoma maksājumi un tai nerodas papildus juridiskas vai prakses radītas saistības veikt papildus maksājumus, ja valsts pensiju apdrošināšanas sistēma vai valsts fondēto pensiju shēma nevar nokārtot savas saistības pret darbiniekiem. Saskaņā ar Latvijas Ministru Kabineta noteikumiem 76,20% (2011: 72,84%) no sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmantotas, lai finansētu valsts noteikto iemaksu pensiju sistēmu. Īstermiņa darbinieku materiālie labumi, ieskaitot atalgojumu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, prēmijas un apmaksāto atvaļinājumu pabalstus, tiek iekļauti administratīvajos izdevumos pēc uzkrāšanas principa. 24
4. PIELIKUMS NETO PROCENTU IENĀKUMI 2012 2011 Procentu ienākumi Prasības pret kredītiestādēm 180 140 Kredīti un debitoru parādi 710 522 t.sk., kredītiem ar atzītu vērtības samazinājumu 30 25 Vērtspapīri 1 399 1 095 t.sk. līdz termiņa beigām turētie bez atzīta vērtības samazinājuma 1 228 702 t.sk. līdz termiņa beigām turētie ar atzītu vērtības samazinājumu - 267 t.sk. pārdošanai pieejamie 171 126 Procentu ienākumi kopā: 2 289 1 757 Procentu izdevumi Saistības pret kredītiestādēm (155) (98) Nebanku noguldījumi (599) (391) Maksājumi noguldījumu garantiju fondā (112) (46) Procentu izdevumi kopā: (866) (535) Neto procentu ienākumi 1 423 1 222 5. PIELIKUMS NETO KOMISIJAS NAUDAS IENĀKUMI 2012 2011 Komisijas naudas ienākumi Par kontu apkalpošanu un skaidras naudas operācijām 350 133 Par klientu līdzekļu pārvaldīšanu un brokeru pakalpojumiem 358 221 Par norēķinu karšu operācijām 1 295 1 255 Par citām bankas operācijām 110 79 Komisijas naudas ienākumi kopā: 2 113 1 688 Komisijas naudas izdevumi Par korespondentbanku pakalpojumiem (98) (30) Par norēķinu karšu operācijām (673) (707) Par brokeru pakalpojumiem (49) (33) Par citām bankas operācijām (12) (22) Komisijas naudas izdevumi kopā: (832) (792) Neto komisijas naudas ienākumi 1 281 896 25
6. PIELIKUMS PĀRĒJIE IENĀKUMI UN IZDEVUMI 2012 2011 Pārējie ienākumi Iekasētās soda naudas 19 81 t.sk. no maksājumu karšu darījumiem - 31 par temiņnoguldījumu pirmstermiņa laušanu 1 3 Par kredītu maksājumu kavējumiem 18 47 Citi ienākumi 20 16 Kopā pārējie ienākumi 39 97 Pārējie izdevumi Dalības maksa dažādās organizācijās 19 10 Norēķinu karšu projektu ieviešanas un apkalpošanas izdevumi 180 233 Ar faktoringa apkalpošanu saistīti izdevumi 45 3 Ar klientu piesaisti saistīti izdevumi 37 6 Citi izdevumi 28 54 Kopā pārējie izdevumi 309 306 7. PIELIKUMS NETO PEĻŅA NO FINANŠU INSTRUMENTU TIRDZNIECĪBAS DARĪJUMIEM 2012 2011 Neto (zaudējumi)/peļņa no darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem (64) 129 t.sk. neto tirdzniecības (zaudējumi)/peļņa (64) 106 neto pārvērtēšanas rezultāts - 23 Neto peļņa/(zaudējumi) no darījumiem ar ārvalstu valūtu 194 (77) t.sk. neto tirdzniecības peļņa /(zaudējumi) 97 50 neto pārvērtēšanas rezultāts 97 (127) Neto peļņa no darījumiem 130 52 26
8. PIELIKUMS ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI 2012 2011 Personāla atalgojuma izdevumi Padomes un Valdes atalgojums 60 21 Personāla atalgojums 671 427 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 176 107 Personāla atalgojuma izdevumi kopā: 907 555 Telpu noma un ekspluatācijas izdevumi 87 80 Neatskaitāmais PVN priekšnodoklis 56 64 Telefonu, sakaru un pasta izdevumi 25 32 Programnodrošinājuma uzturēšanas izdevumi 25 23 Profesionālie un juridiskie pakalpojumi 50 30 Kancelejas piederumi un citi biroja izdevumi 14 13 Citi ar personālu saistīti izdevumi 41 12 Citi administratīvie izdevumi 29 46 Pārējie izdevumi kopā: 327 300 Administratīvie izdevumi 1 234 855 Uz 2012. gada beigām Bankā nodarbināto darbinieku skaits bija 97 (2011.gada beigās 74). 9. PIELIKUMS UZKRĀJUMU VEIDOŠANAS REZULTĀTS Kredīti Līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri Pārējie aktīvi Kopā Atlikums 2010. gada 31.decembrī - - - - Uzkrājumu izveidošana 61 2 096 4 2 161 Norakstīšana - - (4) (4) Atlikums 2011. gada 31. decembrī 61 2 096-2 157 Uzkrājumu izveidošana 27-1 28 Norakstīšana (1) (2 096) (1) (2 098) Atlikums 2012. gada 31. decembrī 87 - - 87 27
10. PIELIKUMS UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKLIS Uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumi ir atspoguļoti šādi: 2012 2011 Pārskata gadā aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis (3) - Atliktais uzņēmumu ienākuma nodoklis (182) 168 Kopā uzņēmumu ienākuma nodokļa (izdevumi)/ieņēmumi (185) 168 Uzņēmuma ienākuma nodoklis atšķiras no teorētiskas summas, kas veidotos pec Latvijas nodokļu likumdošanas noteiktās nodokļu likmes - 15% (2011. gadā - 15%) šādi: 2012 2011 Pārskata gada pelņa/(zaudējumi) pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķina 1 225 (1 142) Uzņēmuma ienākuma nodoklis, kas veidotos pēc Latvijas Republikā noteiktās nodokļu likmes 15% 184 - Apliekamā nodokļa korekcijas summa, neto 13 25 Aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis 197 - Iepriekšējo gadu nodokļu zaudējumu izmantošana (194) - Pārskata gadā aprēķinātais uzņēmuma ienākuma nodoklis 3 - Izmaiņas atliktajā uzņēmuma ienākuma nodoklī var tikt atspoguļotas šādi: 31.12.2012 31.12.2011 Atliktā nodokļa saistības: Uzkrātā nodokļu nolietojuma pārsniegums par nolietojumu finanšu grāmatvedības uzskaitē 53 59 Atliktā nodokļa aktīvs: Atvaļinājumu rezerve (7) (4) Neizmantotie nodokļu zaudējumi - (194) Pārējie atliktā nodokļa aktīvi - 3 Atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības/(prasības) 46 (136) Neizmantotie nodokļu zaudējumi, kas pārnesti no 2011. gada ir 1 286 tūkst. LVL. Saskaņā ar nodokļu likumdošanu šos nodokļu zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā no nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. 2012. gadā Banka aprēķināto ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamo ienākumu 1 309 tūkst LVL apmērā samazina par iepriekšējo gadu nodokļu zaudējumiem. Uz nākamajiem pārskata periodiem pārnesamu nodokļu zaudējumu 2012. gadā nav. 28
11. PIELIKUMS KASE UN PRASĪBAS PRET LATVIJAS BANKU 31.12.2012 31.12.2011 Kase 532 501 Prasības pret Latvijas Banku 2 544 2 157 Kopā 3 076 2 658 Prasības pret Latvijas Banku ietver naudas līdzekļus korespondējošajā kontā un īstermiņa noguldījumu Latvijas Bankā. Saskaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem, Bankas korespondentkonta vidējais mēneša atlikums nedrīkst būt mazāks par bankas obligāto rezervju prasību summu, kura tiek aprēķināta no rezervju bāzē ietverto saistību atlikuma uz mēneša pēdējo datumu. 2012. gada 31. decembrī Bankas obligāto rezervju prasību summa bija 1 922 tūkst. LVL (2011. gada 31.decembrī 1 409 tūkst.lvl). 12. PIELIKUMS PRASĪBAS PRET KREDĪTIESTĀDĒM 31.12.2012 31.12.2011 Prasības uz pieprasījumu 9 811 11 839 Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes 4 183 7 706 Eiropas Savienībā reģistrētās kredītiestādes 3 183 3 661 Pārējo valstu kredītiestādes 2 445 472 Termiņprasības 4 229 3 105 Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes 2 430 1 276 Pārējo valstu kredītiestādes 1 799 1 829 Kopā 14 040 14 944 Bankas vidējās procentu likmes prasībām pret kredītiestādēm 2012. gadā ir: LVL 0.28% USD 0.22%, EUR 0.21%. (Attiecīgi 2011. gadā - LVL 0.28% USD 0.16%, EUR 0.74%). Uz 2012. gada 31. decembri Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs izvietotie termiņnoguldījumi par summu 1 227 tūkst. LVL ir ieķīlāti, lai saņemtu garantiju darījumu veikšanai ar Mastercard (2011. G.31. decembrī 571 tūkst. LVL) 29