Kādas strukturālās PREZENTĀCIJAS reformas veicinās NOSAUKUMS ES ekonomikas izaugsmi? Dr. Oļegs Krasnopjorovs, Galvenais ekonomists, Monetārās Politikas pārvalde, Latvijas Banka Pētījuma rezultāti prezentēti: ECB Task Force on Structural Reforms (2017. gads) 2 nd Lisbon Conference on Structural Reforms (06.07.2017) Pētījuma rezultāti publicēti: ECB (2018) - Structural Policies in the Euro Area. Occassional Paper #210 pp. 76-77.
PĒTĪJUMA MĒRĶIS UN METODES Strukturālās reformas kādās jomās spēj paātrināt ekonomikas izaugsmi un par cik? IKP uz iedzīvotāju izaugsme = f (Globālās konkurētspējas indeksa apakš komponentes) Kāpēc klasiskā ekonometrija (viena vienādojuma novērtējums) nav pietiekama? Modeļu nenoteiktības problēma: Risinājums: Bejiesa modeļu svēršana (BMA). Rezultāti balstās nevis uz vienu modeli, bet uz visām iespējamām faktoru kombinācijām (simti un tūkstoši modeļu) 2
DATI UN METODES 191 valstu dati. Neiekļauj: o pundurvalstis (< 250 tūkst. iedzīvotāju); valstis ar trūkstošiem datiem; o dabas resursu eksportētājus (dabas resursu tīrā rente pārsniedz 20% no nacionālā ienākuma); => 106 valstis. Teorētiskais pamatojums: nosacītās beta-konverģences modelis (jo nabadzīgāka ir valsts, jo ātrāk tā attīstīsies pie citiem nemainīgiem faktoriem). Endogenitātes novēršana: Šķērsgriezuma dati (1 valsts = 1 novērojums): Globālās Konkurētspējas Indeksa (GKI) indikatori 2005. gadā => Reālā IKP uz iedzīvotāju pieaugums 2006. 2015. gadā. Ekonomikas cikla ietekmes novēršana: 1) atkarīgais mainīgais ir 10 gadu vidējais IKP uz iedzīvotāju pieauguma temps; 2) turklāt izlīdzināts ar Hodrika-Preskota filtru 3
106 valstu dati: IKP uz iedzīvotāju izaugsme 2006.-2015. gadā = f (GKI apakš komponentes) sākotnējais ienākumu līmenis veselības sistēmas kvalitātes rādītājs Investīciju apjoms (% no IKP) Algas elastība; atspoguļo arī darba tirgus elastību kopumā GKI 3. sadaļa "Makroekonomiskā stabilitāte" Investīciju kvalitāte (ĀTI spēja ienest jaunās tehnoloģijas) ĀTI ierobežojumi Kopējie nodokļi, % no peļņas eksports (% no IKP); atspoguļo tirdzniecības atvērtību Investoru aizsardzība (Zems) noziedzības un vardarbības līmenis Efektīva talantu (darbinieku) izmantošana Izglītības sistēmas kvalitāte (t.sk. matemātikas jomā) Zils: ekonomikas izaugsmi; Sarkans: ekonomikas izaugsmi; Treknrakstā: minimums, ko var mainīt ar strukturālām reformām 4
KĀPĒC GRIEĶIJĀ UN ITĀLIJĀ NAV EKONOMISKĀS IZAUGSMES? INSTITUCIONĀLĀ VĀJUMA DĒĻ UN TO VARĒJA PAREDZĒT VĒL AR 2005. GADA DATIEM Globālā institūciju kvalitātes modeļa pielietojums ES valstīm Lielāko daļu no ekonomikas izaugsmes tempa atšķirībām ES var aprakstīt ar sākotnējo ienākumu līmeni un padsmit GKI apakš indeksiem. Tas nenozīmē, ka nepastāv valsts-specifiski faktori (kas iespējams nav pienācīgi iekļauti GKI). 5
IETEKMES UZ EKONOMIKAS IZAUGSMES TEMPU NOVĒRTĒJUMS: (PIEMĒRS: INVESTORU AIZSARDZĪBA) Top-3 ES valstis ar lielāko investoru aizsardzību (pēc GKI): Īrija (8.3); Lielbritānija (8.0); Beļģija (7.0). => Top-3 vidēji: 7.77; BMA koeficients (vidējais no visiem modeļiem kurās šīs faktors ir vai nav ietverts): 0.035 Latvija: 5.7 (nepietiekama investoru aizsardzība palēnina ekonomikas izaugsmi par 0.07 pp. gadā); Grieķija: 3.0 (par: 0.17 pp. gadā). 6
INSTITUCIONĀLIE VĀJUMI BREMZĒ ES EKONOMIKAS IZAUGSMI PAR 1 PROCENTA PUNKTU GADĀ Institucionālo vājumu negatīva ietekme uz 2006. 2015. gada ekonomikas izaugsmi (pp.) Darba tirgus elastība un efektivitāte Izglītības kvalitāte Veselības aprūpes kvalitāte Noziedzība Investoru aizsardzība ĀTI ierobežojumi un spēja ienest jaunās tehnoloģijas Baltijas valstis: Igaunija 0.02 0.03 0.08 0.04 0.06 0.13 0.36 Latvija 0.06 0.05 0.16 0.06 0.07 0.41 0.82 Lietuva 0.05 0.03 0.13 0.09 0.09 0.55 0.94 Zemās izaugsmes ES valstis: Grieķija 0.59 0.05 0.02 0.03 0.17 0.59 1.44 Itālija 0.60 0.07 0.02 0.17 0.10 0.66 1.61 ES vidēji: ES vidēji 0.37 0.05 0.04 0.06 0.08 0.38 0.97 KOPĀ 7
JA LABĀKĀ INSTITUCIONĀLĀ PRAKSE TIKTU IEVIESTA PIRMS 10 GADIEM, EKONOMIKAS IZAUGSMES TEMPS BŪTU PAR 1.0 PP GADĀ AUGSTĀKS 1.61 Itālija 1.44 Grieķija 1.32 Bulgārija 1.30 Horvātija 1.29 Kipra 1.24 Slovēnija 1.23 Austrija 1.18 Vācija 1.12 Polija 1.11 Somija 1.07 Zviedrija 1.05 Rumānija 1.05 Nīderlande 1.00 Beļģija 0.97 ES-28 0.94 Lietuva 0.87 Spānija 0.86 Malta 0.82 Latvija 0.82 Luksemburga 0.80 Francija 0.75 Portugāle 0.68 Dānija 0.63 Ungārija 0.61 Īrija 0.47 Čehijas Rep. 0.46 Slovākijas Rep. 0.36 Igaunija 0.34 Lielbritānija 1.8 1.6 1.4 1.2 1.0 0.8 0.6 0.4 0.2 0.0 Institucionālā vājuma negatīva ietekme uz izaugsmi 2006.-2015. gadā (reālā IKP uz iedzīvotāju gada pieauguma temps; pp.) 8
PAŠREIZĒJAIS INSTITUCIONĀLAIS VĀJUMS BREMZĒS TURPMĀKO 10 GADU ES EKONOMIKAS IZAUGSMI PAR 0.8 PP. GADĀ Itālija Grieķija Bulgārija Austrija Horvātija Slovēnija Ungārija Somija Kipra Rumānija Vācija Polija ES-28 kopā Slovākijas Rep. Spānija Latvija Beļģija Zviedrija Nīderlande Francija Dānija Portugāle Malta Lietuva Čehijas Rep. Luksemburga Igaunija Lielbritānija Īrija 1.8 1.6 1.4 1.2 1.0 0.8 0.6 0.4 0.2 0.0 Institucionālā vājuma negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi 2017.-2026. gadā (pp.) ĀTI ierobežojumi un spēja ienest jaunās tehnoloģijas Investoru aizsardzība Noziedzība Veselības aprūpes kvalitāte Izglītības kvalitāte Darba tirgus elastība un efektivitāte Negatīva ietekme uz 2006. - 2015. gada izaugsmi 9
STRUKTURĀLO REFORMU PROGRESS NAV PIETIEKAMS Institūciju kvalitāte 2005. gadā un strukturālo reformu progress 2006. 2015. gadā ES-28 vidēji: Institucionālā bremze uz 2006.-15. gada ekonomikas izaugsmi: 0.97 pp. gadā. uz 2017.-26. gada ekonomikas izaugsmi: 0.83 pp. => strukturālo reformu progress 0.14 pp. 10
SECINĀJUMI Ekonomikas izaugsmes temps (2005. - 2016.g.): 1.0% 1.6% 2.0% Strukturālās reformas spēj paātrināt eiro zonas ekonomikas izaugsmi par 1 procentpunktu. Ar reformām visa eiro zona pēc 10 gadiem būs par gandrīz 10% bagātāka nekā bez reformām (t.sk. Itālija un Grieķija par 15% bagātākas). Ja reformas tiktu veiktas pirms desmit gadiem, eiro zonas ekonomikas izaugsme nevis atpaliktu no ASV, bet būtu priekšā! 11