DDD 1 2011. gada 14. 27. janvâris Latvijas Nacionâlâs frontes LAIKRAKSTS LATVIEÐU NÂCIJAS SIRDSAPZIÒAI WWW.DDDLNF.COM ISSN 1407-9933 9 771407 993004 cena: Ls 0,50 Nr. 1(231) 02 Ðajâ numurâ lasiet: HELÇNAS RÇRIHAS VÇSTULE LÎDZDARBINIEKIEM EIROPÂ No kurienes aug tumsai kâjas? 2. lpp. 3. lpp. MASU MEDIJI TAUTAI SIT PA SMADZENÇM 5. lpp. KAS DZÎVO LATVIJÂ? 6. lpp. Pârdomas par latvisku Latviju 7. lpp. PELNÎTÂS DÂVANAS VALDOÐAJAI ÐLAKAI 8. lpp. Ja arî nekâ vairs nav, Arî, aizdedzot svecîti, var uzdziedât: Reiz meþâ dzima eglîte, Bet meþa sen vairs nav Tas nozâìçts un iztirgots Ir ârzemniekiem jau. Velk ragutiòas vectçtiòð, Viòð smagi pûð un sten Nav vectçtiòam bçrîða, Tas desâs apçsts sen. Nav zaíîtim kur paslçpties, Trîc viòa spalvains vaigs; Kur kâdreiz auga eglîte, Ir tagad tukðums baigs. Pûð klajâ laukâ putenis Pat vilkam nav ko çst. Viòð gatavs visiem biezajiem Pâr acîm kreklus plçst. Imants Aðmanis KOOPERÂCIJA PÂRBAUDÎTS ATTÎSTÎBAS MODELIS Saruna ar kooperatîvâs sabiedrîbas LATRAPS izpilddirektoru Edgaru Ruþu KOOPERATÎVS KÂ VIENÎGÂ ATTÎSTÎBAS IESPÇJA DDD: Kâda ir cilvçku gatavîba kooperçties? Edgars Ruþa: Pasaulç jau sen pierâdîts, ka kooperçties iespçjams tikai tad, kad pienâcis îstais mirklis, kad situâcija ir tâda, ka citâdâk attîstîties vairs nav iespçjams. Kamçr cilvçkam ir labi, viòam nav nekâdas motivâcijas kooperçties. Kooperçties nozîmç dalîties, bet alkatîgajâ kapitâlisma pasaulç valda doma: galvenais, lai paðam labi, lai paðam bûtu vairâk. Kooperâcija paredz to, ka vairâki cilvçki kaut ko rada kopâ, bet tas savukârt nozîmç, ka visiem bûs vienlîdz labi. Kooperatîvu veidoðanâ ïoti bûtisks ir tieði Lai gan pagâjuði jau 20 gadi kopð Latvijas Republikas neatkarîbas atjaunoðanas, latvieðu nâcijas visapslçptâkâs ilgas, kas jau sen aprakstîtas latvieðu tautas pasakâs, Andreja Pumpura eposâ Lâèplçsis, Raiòa lugâ Uguns un nakts, nav piepildîjuðâs, jo padomju okupanti un kolonisti joprojâm bradâ Latvijas zemi. Îsta brîvîba nav atgûta kopð 1940.gada, kad sâkâs ðis prâtam neaptveramais genocîds, posts un iznîcîba, ko okupanti vçrsa pret latvieðu nâciju. Tâpçc neizprotams ir fakts, kâpçc Latvijas politiíi neko nav darîjuði, lai Krievija savâktu savus tautieðus no Latvijas (un visas Baltijas). cilvçciskais faktors, jo pasaule diemþçl ir ïoti alkatîga. Taèu pastâv nozares, jomas, kurâs bez kooperâcijas nemaz nav iespçjams izdzîvot. Lauksaimniecîba ir viena no ðâdâm nozarçm, tajâ nepiecieðamîba kooperçties parâdâs atkal un atkal. Zemnieks pçc savas bûtîbas ir savrupnieks, kuram patîk bût laukos un nesaista nodarboðanâs ar biznesu. Zemniekam patîk bût ar sevi, ar dabu, viòð nav tirgonis, tâdçï tam ir vajadzîgs aizstâvis. Nelielais zemnieks katrs pats par sevi tirgû nav spçlçtâjs. Diemþçl mums absolûti nav pieredzes, kâ saimniekot. Juku laikos, kâdos dzîvojam, priekðplânâ vienmçr izvirzâs veiklâkie un blçdîgâkie. Kooperatîvâ sabiedrîba Latraps sâka darboties 2000.gadâ. Tolaik notika pçcpadomju lauksaimniecîbas sagrauðana. Tas bija loìisks posms, jo tâ nebija efektîva lauksaimniecîbas sistçma, lai arî padomju gados Latvija bija lielâkais lauksaimniecîbas produktu eksportçtâjs mçs taèu pabarojâm lielo Ïeòingradu un Maskavu. Tâtad ðî saimniekoðanas sistçma tika iznîcinâta pilnîbâ, un no nelielâm desmit hektâru saimniecîbâm pamazâm sâka kaut kas veidoties. 1998.gadâ situâcija bija tâda, ka saraþojâm graudus vairâk nekâ spçjâm patçrçt. Turpinâjums 4. lpp. PIEPRASÂM BRÎVÎBU LATVIJAI! Latvijas Republikas Saeimai Prasîba nekavçjoties uzsâkt Latvijas deokupâciju un dekolonizâciju Genocîds pret latvieðiem turpinâs ignorçjot starptautiskâs tiesîbas (ANO rezolûcija...okupçtâjvalsts okupçtajâ teritorijâ nedrîkst izmitinât savus pilsoòus u.c.), Latvijâ prettiesiski atrodas padomju okupanti, kas naidîgi noskaòoti pret latvieðu tautu, valsti un latvieðu valodu un regulâri pârkâpj Latvijas Republikas likumus (Valsts valodas, Pilsonîbas, Izglîtîbas likumi, 1996.gadâ Saeimas pieòemtâ deklarâcija par Latvijas okupâciju u.c. tiesîbu akti). Òemot vçrâ smago un nacionâli bîstamo situâciju, kâdâ atrodas latvieðu tauta, pieprasâm Saeimai nekavçjoties pieòemt Dekolonizâcijas likumu, sadarbîbâ ar ES un NATO uzsâkt dekolonizâcijas procesu un veikt citus nepiecieðamos pasâkumus, lai tiktu novçrstas okupâcijas sekas Latvijâ: demontçt okupantu pieminekli Pârdaugavâ; stingri sodît tos, kas noliedz okupâcijas faktu un lieto PSRS simboliku, ignorç valsts valodu un piemçslo apkârtni Latvijâ; pârtraukt padomju cilvilokupantiem maksât pensijas no Latvijas valsts budþeta; pârtraukt finansçt krievu skolas no Latvijas valsts budþeta, jo latvieðu tautai un valstij nav jâuztur pret latvieðu tau- tu un latvieðu valodu naidîgi noskaòotu iebrucçju skolas, bet jârûpçjas par latvieðiem Latvijâ un visâ pasaulç. Gaidâm atbilstoðu rîcîbu! Simts prasîbas parakstîtâju vârdâ, Kazimirs Dþaparovs 2011. gada 14. 27. janvâris
2 DDD DDD REDAKCIJA ATBILD LASÎTÂJIEM Apgâdâ Vieda izdotâ grâmata 2012.gads: pirms un pçc. Visi maiju pareìojumi ir piesaistîjusi lielu mûsu avîzes lasîtâju uzmanîbu un raisîjusi pârdomas, DDD redakcija saòem jautâjumus par nenovçrðamajâm kataklizmâm un pârmaiòâm, kuru priekðvçtneðus redzam arvien uzstâjîgâk. Ïoti skaidri paðlaik notiekoðos un drîzumâ gaidâmos notikumus ir izgaismojusi Helçna Rçriha. Kâ atbildi visiem vaicâtâjiem publicçjam Helçnas Rçrihas vçstuli (skat.: Helçnas Rçrihas vçstules, I sçjums. Rîga: Vieda, 1998, 271.-277.lpp.), kas rakstîta 1934.gada 23.jûnijâ lîdzdarbiniekiem Eiropâ. Jaunajâ gadâ ikvienam DDD lasîtâjam novçlam sâkt nopietni apgût Dzîvâs Çtikas Mâcîbu un rûpîgi iedziïinâties Helçnas Rçrihas vçstulçs (apgâds Vieda ir izdevis 3 sçjumus) sniegtajos skaidrojumos. Tieði ðîs zinâðanas un to pielietoðana dzîvç latvieðu tautai nodroðinâs nâkotni. HELÇNAS RÇRIHAS VÇSTULE LÎDZDARBINIEKIEM EIROPÂ 23.6.34. Laikâ, ko tagad pieredz mûsu Zemes civilizâcija, noris pâreja no vienas evolûcijas, kurâ attîstîjâs intelekts, uz garîguma evolûciju, kad gars sâks dominçt pâr intelektu, un ðî pâreja notiek lîdz ar rasu nomaiòu. Tâtad sestâ rase sâk pieteikt savas tiesîbas. Un, kâ Jûs zinât, katra rases nomaiòa ir saistîta ar kosmiskâm kataklizmâm. Ðâda ðíîstîðana ir nepiecieðama, lai jaunâ rase varçtu attîstîties. Kosmiskâs kataklizmas notiek tâpçc, ka mainâs Zemes ass slîpums. Tagad zinâtnieki ïoti konkrçti atzîmç ðo novirzîðanos, kas turpinâs un draud ar katastrofâm. Tieði sestajai rasei ir jâsâk jauna çra, un ðis sagatavoðanâs posms ir ïoti smags. Bet nevajag domât, ka sestâ rase rodas kâdâ vienâ valstî vai tautîbâ, tâ ir plaði izplatîta. Protams, vienmçr pastâv galvenais tâs kodols, un lîdz katastrofas brîdim tieði tie, kuri pieder pie sestâs rases, tiks sapulcinâti droðâs vietâs. Lielâ ugunîgâ ðíîstîðana tuvojas. Tâpçc ir tik svarîgi attîrît savu domâðanu un sirdi un censties asimilçt izplatîjuma ugunis. Rasçm mainoties, vienmçr tiek dota Lielâ Atklâsme (tagad Dzîvâs Çtikas Mâcîba jeb Agni Joga red.piez.), un, kâ jau vienmçr, vienîgi tie cilvçki, ku- Apgâdâ Vieda latvieðu valodâ ir izdota liela daïa no mums zinâmâ Rçrihu ìimenes literârâ mantojuma. ru apziòa jau atbilst nâkamajai attîstîbas pakâpei vai nâkamajai rasei, var pilnîbâ to izprast. Pârçjie izmantos, cik spçs. Tâpat nevajag domât, ka visas pârçjâs rases tiks iznîcinâtas. Labâkie tiks glâbti, un daþi varçs pieredzçt pat uzplaukumu. Vienîgi sâròi, kas nespçj iet kopsolî ar evolûciju, aizies vai galîgi deìenerçsies. Ðâdas deìenerâcijas piemçrs ir daudzi meþoòi. Tâ, piemçram, Austrâlijas iezemieði ir deìenerçjuðies tâdu apakðrasu pçcteèi, kuras savulaik piederçja pie diþenâs treðâs rases, kas sasniegumu ziòâ bija pârâka par mums, jo tajâ iemiesojâs Saprâta Dçli. Tagad par to, kâpçc Jûs domâjat, ka pasaules gals vai, pareizâk sakot, mûsu plançtas bojâeja nav iespçjama. Diemþçl tieði tas draud mûsu plançtai. Tieði mûsu plançtas turpmâko pastâvçðanu asins sviedriem vaigâ aizstâv Lielie Gaismas Spçki. Austrumu kriptogrammâs * rûpîgi izlasiet leìendas Zelts un Tumsa ; ðîs leìendas ir dotas no Augstâkâ Avota. Tieði cilvçku gars kïuvis par vulkânu darbîbas ierosinâtâju un izraisîtâju. Tieði smacçjoða tumsa sâk pamest agrâkâs tvertnes. Tâ izçd savâ ceïâ visus elementus, un brûna gâze ievada ðais kavernâs postîðanas stihijas. Un ðî tumsa man tika parâdîta. Nâvîgâs skumjas, kas mani tobrîd pâròçma, bija tik spçcîgas, ka es gandrîz saslimu un vairâkas dienas nevarçju nomierinâties. Atcerieties, Mâcîbâ ir teikts, ka pats plançtas liktenis ir cilvçku rokâs un cilvçks izraisa zemestrîces. Saprotiet to burtiski. Jo tieði cilvçces maziskâs domas un tieksmes ne tikai Zemes virsû, bet arî Smalkâs Pasaules zemâkajos slâòos ir radîjuðas ap Zemi to briesmîgo smacçjoðo atmosfçru, kas veicina izplatîjuma uguns savienoðanos ar pazemes uguni. Tikai ugunîgie tîrie gari spçj izkliedçt ðo atmosfçru, kïûdami it kâ par zibensnovedçjiem. Tâpçc ir tik bîstams Uguns Laikmets, kas, nesot ðíîstîðanu, nes arî briesmîgas nelaimes, proti, veselu saindçtu teritoriju iznîcinâðanu ar pazemes uguni, kâ arî tâdu epidçmiju pastiprinâðanos, kurâm pretoties spçs vienîgi tie, kas bûs paguvuði pietiekami attîrît savu auru un asimilçt izplatîjuma uguni. Lûk, kâpçc ir nepiecieðams tik neatliekami îstenot Dzîvâs Çtikas pamatus un ar nodomu un rîcîbas skaidrîbu transmutçt savas enerìijas. Izplatîjuma uguns viïòi seviðíi spçcîgi bûs èetrdesmitajos gados. Bet arî nâkamie gadi nes daudz eksploziju. Mûsu plançtas lielâ pârbaudîjuma laiks ir tuvu. Liktenis ir bargs! Bet cerçsim, ka cilvçce, posta pletòu ðaustîta, apdomâsies un pieòems gara vadîbu un tâdçjâdi grozîs savu likteni. Protams, Gaismas Valdoòi (Jçkaba Kâpnes) dara visu, lai glâbtu plançtu no tai draudoðâ briesmîgâ likteòa. Ja cilvçce izvçlçsies bojâeju, labâkâ tâs daïa (un vai daudz tâdu bûs?) tiks pârvietota uz augstâkajâm plançtâm, savukârt vidçjâ masa pârcelsies uz mûsu Zemei lîdzîgu plançtu, kura Zemes eksplozijas gadîjumâ pa elipsi pienâks tuvu mûsu plançtai (ðobrîd ðî plançta vçl nav redzama), pârçjai masai kopâ ar Zemes Saimnieku bûs jâpâriet uz Saturnu. Bet, ak vai, neviens nespçj iedomâties, cik ïoti plançtas bojâeja aizkavçs mûsu zemes cilvçces lielâkâs daïas evolûciju. Cik eonu paies, iekams jaunâ Zeme spçs tiem dot piemçrotus íermeòus! Tâpçc vajadzçtu cilvçces apziòâ modinât sapratni, ka tâ stâv briesmîga bezdibeòa malâ, pareizâk sakot, ka tâ ir novedusi sevi lîdz tâ malai. Austrumi jau sen zinâja par ðo draudîgo laiku, proti, senajos rakstos ir norâdîts laiks, kad ugunîgâs enerìijas tuvosies Zemei, un tas atbilst mûsu gadsimta èetrdesmitajiem gadiem. Interesanti atzîmçt, ka arî Çìiptes hierofantu aprçíinos ir îpaði atzîmçts 1936.gads, tâlâk minçti gadi, kuros tiks izlemts plançtas liktenis. Ðis liktenis var izvçrsties par brîniðíîgu Lielâ Lîdzsvara laikmetu vai beigties ar grandiozu sprâdzienu. Tâtad plançtas liktenis ir cilvçku rokâs. Tâpçc uzsveriet cilvçka nozîmi atmosfçras piesâròoðanâ un attîrîðanâ, tieði cilvçks ir pazemes uguns uzspridzinâtâjs un dzçsçjs. Pieminiet Gaismas Kâpnes, Jçkaba Kâpnes, kas stâjuðâs lielajâ nenogurstoðajâ sardzç! Jâ, milzum daudz pasauïu rodas, bet arî sagrûst Bezrobeþîbâ, un kurð gan spçj noteikt visus ðâdas sagrûðanas cçloòus? Vai kosmisko likumu ignorçðana un visu augstâko Esîbas principu sagrozîðana nav kosmisko kataklizmu galvenais faktors? Kosmiskie likumi taèu ir nesatricinâmi, un viss, kas neiekïaujas evolucionârâs transmutâcijas ritmâ, eksplodç un kâ sâròi tiek ierauts lielajâ kosmiskajâ pârstrâdç. Lai cilvçki sâk domât par to, kas notiek uz plançtas. Citçju paragrâfu no Mâcîbas, kurð raksturo mûsu laiku: Pârkârtojot izplatîjuma veidojumus, ko izraisîjis Zemes konstrukciju sablîvçjums, jâdara viss, lai likvidçtu tumðos uzkrâjumus. Katrs pârkârtojums Zemes dzîvç ir pârzemes sfçru atskaòa. Mûsu Ugunîgais Periods piesâtinâs ar îpaðâm enerìijâm, kurâm jâienâk dzîvç lîdz noteiktajiem termiòiem. Ugunîgais Periods taèu var izraisît ugunîgas parâdîbas, kad iestâjas laiks, kuru cilvçce labprât gaida. Tâ ir jâsaprot Ugunîgâ Pârkârtoðanâs, kas ievadîs Jauno Laikmetu. Bet ir jânostiprina gars, lai tas izprastu Izplatîjuma Ugunis. Jo tikai ugunîgâ asimilâcija spçj atjaunot nepiecieðamo enerìiju. Ugunîgie termiòi tuvojas. Lai redz redzîgie, jo nâk Diþens Laiks. Pirms Pasaules lielâs pârkârtoðanas visas tumðo spçku parâdîbas tiek atklâtas to labâkas transmutâcijas nolûkâ. Pasaulç notiekoðo nevar nosaukt par evolûcijas pakâpi, bet tieði var teikt, ka izpauþas pats zemiskâkais, tas, ko tumsas spçki visvairâk saspriegojuði un piesâtinâjuði. Taèu liels ir darbs, savâcot kopâ visu, kas spçj sekmçt diþeno pârkârtoðanos. Tâpat kâ Zemes sfçras blîvie slâòi gatavojas kaujai, arî Gaismas Spçki stâv sardzç. Pakâpe, ko pârdzîvo plançta, ir salîdzinâma ar Kosmiskâs Uguns kalvi. Visas blîvâs enerìijas spriegumâ uzliesmo, un sardzç stâv Ugunîgâs Tiesîbas. Ugunîgâ jaunrade savâc kopâ visas ugunîgâs enerìijas tâ Pasauli pârkârto divu polaritâðu spriegums. Ðîs trakojoðâs enerìijas rûpîgi jâizzina. Ir iesâcies Ugunîgais laiks. Kâ tagad tiek pçtîtas fiziskâs parâdîbas, tâ tiks pçtîtas centru ugunîgâs parâdîbas. Agni Joga ir Diþa laikmeta priekðtece, Helçna Rçriha 1900.gadâ jâ, jâ, jâ! ( Ugunîgâ Pasaule, 3.daïa**.) Jûs zinât Augstâkâs Vadîðanas principu neiejaukties personiskajâ karmâ, tâpçc visi brîdinâjumi Atcerieties, Mâcîbâ ir teikts, ka pats plançtas liktenis ir cilvçku rokâs un cilvçks izraisa zemestrîces. Saprotiet to burtiski. tiek doti mâjienu veidâ, paðam cilvçkam ir jâprot tikt skaidrîbâ, uz ko attiecinât un kâ izmantot ðos brîdinâjumus, jo kâ gan citâdi mâcîsimies? Tieði tumðie spçki izmanto visus lîdzekïus, lai iespiestos gaiðajâ aizsâkumâ un to izjauktu. Tumðie spçki, vçlçdamies izjaukt gaiðo aizsâkumu, ieies templî ar Mâcîbas formulâm uz lûpâm un, tâdçjâdi iemidzinot neuzticîbu, sâks neprâðus kârdinât ar psihiskâs enerìijas paâtrinâtas attîstîbas iespçju. Protams, lai îstenotu savu ïauno nodomu, tiem jâtiek cauri auras aizsargtîklam. Ðo nekrietno mçríi tie panâk ar daþâdiem priekðrakstiem un paòçmieniem, kuru mçríis ir vâjinât savu upuru organismu, jo tumðie spçki iespieþas caur plaisu aizsargtîklâ. Lûk, kâpçc Mâcîbâ ir tik daudz runâts par aizsargtîklu, par auras tîrîbas uzturçðanu, lai tumðie spçki nevarçtu iekïût. Un labâkais lîdzeklis ðim nolûkam ir pilnîga uzticîba vienam Skolotâjam. Katra, pat pagaidu novirzîðanâs no vienotâ ceïa var mûs nodot tumsas varâ. Citçju Mâcîbas lappusi, kuru, kâ es uzskatu, ir nepiecieðams plaði popularizçt: Tumsas spçki uzbrûk, izmantojot daþâdus paòçmienus, lai nostiprinâtos Gaismai tuvâkajos slâòos. Smalkajâs Sfçrâs ðâds tuvums, protams, nav iespçjams, bet Zemes slâòos, kur atmosfçru tik ïoti sabiezinâjuðas indîgâs gâzes, tie, protams, cenðas piekïût tuvâk Gaismai. Postîðanas impulss virza tumsas spçkus uz ðîm Patiesîbas Lâpâm. Ienaidnieki, kas pacçluði zobenus, nav tik bîstami kâ tie, kuri ielavâs, zem Gaismas maskas paslçpuðies. Ir apzinâti un neapzinâti tumsas ieroèi. Neapzinâtie iesâkumâ rada it kâ saskaòâ ar labo, un ðie ïaunuma nesçji saindç ikvienu tîru pasâkumu. Bet apzinâtie ïaunuma kalpi ienâks dievnamâ ar jûsu lûgsnu, un posts tad nepazinçjiem! Tiem ir sagatavoti tumði tîkli. Neklâjas laist Vissvçtâkajâ Vietâ gara noziedzniekus. Dþini var palîdzçt Zemes plânâ un pat celt templi, taèu garîgais plâns tiem nav pieejams. Tâ ceïâ uz Ugunîgo Pasauli paturçsim prâtâ tumsas kalpus, kas cenðas iekïût Vissvçtâkajâ Vietâ. Pret kosmisko enerìiju parâdîbâm jâbût seviðíi piesardzîgiem. Enerìiju ïaunprâtîga izmantoðana atsaucas uz visiem kosmisko spçku apliecinâjumiem. Vienîgi apzinîga un rûpîga attieksme var novçrst briesmîgâs sekas. No Smalkâs Pasaules izsauktie spçki ir jâsavalda, un to spçj izdarît tikai spçcîgs gars. Citâdi ðis neapvaldîtais spçks izraisîs Kosmisko Haosu. Tuvojoties ugunîgajiem termiòiem, tas ir labi jâzina, jo ðo spçku izsaukðanai var bût nozîmîgas sekas. It visur tagad uzrodas melnâs loþas ar pretîgâm melnajâm mesâm un izsaukðanâm. Laikraksti ir pilni ar ðâdâm vçstîm, un sabiedriskâ doma acîmredzot pat negrasâs cînîties pret ðo lielo noziegumu un postu. * H.Rçriha, Budisma pamati. Austrumu kriptogrammas. Rîga: Vieda, 2007 ** Dzîvâs Çtikas Mâcîba, 5.sçjums. Ugunîgâ Pasaule, 3.daïa. Rîga: Vieda, 1996 2011. gada 14 27. janvâris
DDD 3 No kurienes aug tumsai kâjas? Andrejs Lucâns Burtniekos Bijuðais Beïìijas premjerministrs, tagadçjais Eiropas Savienîbas Padomes prezidents H. Van Rompejs savâ pirmajâ lielajâ programmatiskajâ uzrunâ ir izteicis ðâdus prâtuïojumus: Eiropas lielâkais naidnieks patlaban ir bailes, bet bailes noved pie egoisma, egoisms - pie nacionâlisma, un nacionâlisms noved pie kara. Mûsdienu nacionâlisms ïoti bieþi vairs nav pozitîvs lepnums par savu identitâti, bet negatîva attieksme pret citâm. Mums visiem kopâ jâcînâs pret lielâkajâm briesmâm jauno eiroskepticismu, kurð vairs nav tikai daþu valstu monopols. ( Diena, 29.11.10.) Pçrnâ gada martâ Latvijas Avîze informçja par Beïìijas premjerministra un potenciâlâ Eiropas Komisijas prezidenta amata kandidâta, Eiropas Parlamenta liberâïu grupas (treðâ ietekmîgâkâ Eiropâ) vadîtâja Gija Verhofðtata lîdzîgiem politiski filozofiskajiem uzskatiem: Îsâk runâjot, identitâte ir koncepts, uz kura bâzes nav iespçjams uzbûvçt miermîlîgu un plaukstoðu sabiedrîbu. Uz identitâti bâzçta sabiedrîba ir atstumtîbas un cîòas sabiedrîba. Visbieþâk tâ ir Uz smagi slimiem nedrîkst dusmoties, apvainoties vai par tiem smieties. Vienîgi apbrînu izraisa fakts, ka ðo slimo iedomu avots ir viens un tas pats, turklât no tik augsta lîmeòa! sabiedrîbas pçdçjâ spazma (medic. patoloìisks muskuïu saspringums, ko izraisa muskuïu tonusa paaugstinâðanâs A.L.), kura pârdzîvojusi zenîtu un izmisîgi lûkojas pçc atgrieðanâs slavenajâ vai neslavenajâ pagâtnç. Vispârinot identitâte ir simptoms mûsu nespçjai akceptçt pasauli, kâda tâ ir... Eiropa, kas sastâv no nâcijâm, ir pagâtnes relikts. Tâ ir Eiropa, kas nav spçjîga risinât problçmas. Tâ ir Eiropa, kas nespçs spçlçt nozîmîgu lomu multipolârâ pasaulç 21. gadsimtâ... Nâkotnes Eiropa un Eiropas Savienîba bûs postnacionâla vai neeksistçs nemaz... 20. gadsimts mums parâdîja, ka galîgâs sekas no domâða- nas, kas balstîta uz identitâti, ir gâzes kameras Auðvicâ!!! ( LA, 04.03.10.). Ko te piebilst? Uz smagi slimiem nedrîkst dusmoties, apvainoties vai par tiem smieties. Vienîgi apbrînu izraisa fakts, ka ðo slimo iedomu avots ir viens un tas pats, turklât no tik augsta lîmeòa! Taèu Latvijas mûsdienu lçtticîgajiem un skrupulozajiem ES viedokïu uzklausîtâjiem un kaismîgajiem regulu izpildîtâjiem atsvaidzinâðu atmiòâ lîdzðinçjo nacionâlisma skaidrojumu: 1.patriotiskas jûtas, uzskati, nacionâlâ paðapziòa. 2.nacionâlâs neatkarîbas ideoloìija un politika. 3.visas ðîs parâdîbas pârâk sakâpinâtâ formâ - ðovinisms. ( Jumava, Sveðvârdu vârdnîca, 1999.) Acîmredzot augðminçtâs personas (iespçjams, psihozes vadîti) identitâti un nacionâlismu skata caur ðovinisma prizmu kâ vienîgo mçrauklu, lîdz ar to nonâkot lîdz letâlam gala rezultâtam. Kâ saka: viòi sâli lieto tikai kâ nâvçjoðu çdiena bagâtinâðanas lîdzekli... APSVEIKUMS Gadi iet... Jau atkal mainâs gadi, uzzied mûþi Viss savu vietu rod ceïð nebeidzas; Kad atsijâjas pelavas un gruþi, Vçl spoþâk ceïa zvaigzne iemirdzas. Bet tikai nezaudçt ðo Gaismas Bâku, Kas caur mûþiem aicina un mirdz! Un gads pçc gada redz to mirdzoðâku, Ja Patiesîbas alkâs liesmo sirds. Steidzîte Paldies par pausto patiesîbu! Paldies par cîòu taisnîguma vârdâ! Paldies par DDD, kas ðodien ir vienîgais patiesîbas avots! Paldies par Jûsu drosmi un paðaizliedzîbu, atvairot tumsas uzbrukumus! Bet mçs uzvarçsim uzvarçsim visi kopâ, kuri cînâmies par savas zemes atbrîvoðanu no kolonistiem! Mûsu pusç ir patiesîba tâtad uzvara! Lai saulains un veiksmes pilns ir Jaunais 2011. gads! Lai garaspçks Jûs pavada arî turpmâk! Lai Visaugstâkais ir ar Jums! DDD lasîtâji Ventspilî KÂDI MÇS ESAM? Ikars Þîgurs Pirms sâku rakstît par to, kas mani uztrauc, neapmierina latvieðu intereðu jomâ, vçlos apsveikt Jaunajâ gadâ visus, kuri saistîti ar DDD. Esmu no tiem, kas izlasa visu avîzi un ðâdi gûst dzîvîbas eliksîru, nostiprinot cerîbas. Paldies visiem rakstîtâjiem! Ir tikai daþi procenti rakstu, kuriem varçtu nepiekrist, tîri subjektîvi. Esmu izlasîjis kâdreizçjos laikrakstus Pilsonis, Pavalstnieks gandrîz visus. Saglabâjies biezs krâvums ðo avîþu. Bija rakstîtâji, kuri nav vingrinâjuði roku rakstîðanâ, bija arî augsta lîmeòa ideju paudçji. Vai visas pârçjâs 4.maija republikas avîzes kopâ ðâdas patriota cienîgas domas ir spçjuðas paust? Protams, nav, jo maizes tçvu svars uz kamieðiem spieþ un spieþ un muguriòa paliek arvien apaïâka un apaïâka... Tâpçc arî viens otrs, piedodiet, ja bûðu rupjð, sâk locîties kâ nuþòika târps. Kauns, ka jâlieto ðâdu salîdzinâjumu, bet vçl lielâks kauns ir par tâdiem latvieðiem, kuriem nav savas stâjas, kuri pazaudçjuði paðlepnumu, cieòu pret sevi kâ personîbu. Cilvçks taèu nav lops! Ja cilvçks ir personîba, refleksi nav primârie, un tie nevar dominçt pâr cilvçka prâtu. Atceros, kâ 90.-tajos gados Daugavas stadionâ Modris Lujâns skaïi izkliedza brîdinâjumus par melnajâm volgâm, beretçm un pârçjiem èekas-komunistu atribûtiem. Gâja mçneði, un Modris pârvçrtâs lîdz nepazîðanai... Otrs piemçrs ar Dobeïa kungu, kurð pie mikrofona kaismîgi pauþ viedokli it kâ tautas interesçs, bet, kad jârîkojas, tad nobalso pretçji. Ðâdas darbîbas var uztvert daþâdi, bet iespçjams tâs vçrtçt arî kâ provokatoriskas. Pirmkârt, eksistç profesionâli provokatori, kuri nolaiþ tvaiku, lai latvieðu nacionâlâs intereses nerealizçtos. Otrkârt, ir arî tâdi mûsu tautieði, kas vâji orientçjas nacionâlo intereðu stratçìijâ, bet sevi izjût kâ patriotus. Slikti ir tas, ka ðâdi indivîdi, paði to neapzinoties, aègârni stâsta, kas ir latvieðu nacionâlâs intereses. Savulaik Aizsargu organizâcijas komandieris Jânis Rîba tâdus sauca par gudriem muïíîðiem. Piemçram, provokatori pa visu Latviju palaiþ pîli, ka labâk lai paliek krievi, nekâ ienâk musulmaòi. To esmu dzirdçjis daþâdos Latvijas nostûros un it kâ no sakarîgiem cilvçkiem. Kâpçc tâ? Psiholoìiski pârmaiòas liek saspringt, uzmanîties, cilvçki sâk ðaubîties, tâpçc tiem liekas, ka labâk, lai paliek viss pa vecam... Es tâ nedomâju vçlos latvisku Latviju bez vieniem un otriem ienâcçjiem. Jâdomâ, latvieði ir kïuvuði par minoritâti savâ zemç neticu, ka esam virs 50 procentiem. Esmu redzçjis tâdus, kuriem pasç ierakstîts latvisks vârds, uzvârds, pat tautîba latvietis un Latvijas pilsonîba, bet latviski neprot Psiholoìiski pârmaiòas liek saspringt, uzmanîties, cilvçki sâk ðaubîties, tâpçc tiem liekas, ka labâk, lai paliek viss pa vecam... ne vârda. Ja nebûtu saglabâjusies himna, ìerbonis, deklaratîvas juridiskâs normas (uz papîra) par neatkarîgu Latviju, es teiktu, ka ðeit jau sen lîdzinâs krievu guberòai. Okupantu rokâs ir ekonomiskâs sviras, nekustamie îpaðumi, masu informâcijas lîdzekïi paði kïuvuði par majoritâti lielâkajâs pilsçtâs. Kad bûs apskatâmi ðîs invâzijas patiesie skaitïi? Kâpçc Latviju vçl iekarot, ja ar ekonomiskajâm metodçm var panâkt to paðu... Vçstures ratam 10-100 gadi nav nekas. Latvieði pazûd pa 30 tûkstoðiem gadâ. Tâtad ûdens smeïas mutç, bet lielum lielais vairums uzskata, ka Dombrovska kungs (ak, tik ieturçts un godîgs!) ved mûs pretî gaismai... Paðreiz, dzîvojot Mçrsragâ, latviskâ vidç, var justies kâ paradîzç salîdzinâjumâ ar to, kur esmu mitis. Ðeit no rîta lîdz vakaram dzirdu latvieðu valodu nevis nepârtraukto rupjo lamâðanos krieviski. Sarûgtina vien tas, ka daudzviet Kurzemç, arî Mçrsragâ, pçc 1990.gada vairums ir balsojuði par bijuðâs Augstâkâs Padomes komunistiem, t.i., par Latvijas ceïu un tâ sekotâjiem. Lûk, 50 okupâcijas gadu uzspiestais zîmogs! Ja vçl pieskaita pçdçjos 20 gadus, kad ðîs struktûras grib sevi pasludinât par leìitîmâm uz mûþîgiem laikiem, tad sanâk prâvs gadu birums. Tâdçï, kad vietçjiem iedzîvotâjiem piedâvâju avîzi DDD, no ðiem 70 gadu laikâ vairâkâs paaudzçs apstulbotajiem latvieðiem esmu dzirdçjis replikas par íengâðanos avîzç... Laikam cilvçku lielâkâ daïa gluþi automâtiski, neiedziïinoties pievçrðas valdoðâ spçka pozîcijas (kur muskuïus demonstrç 4.maija vara) diktçtajai attieksmei vienalga, vai tâ pareiza vai nepareiza. Tâ ar katru gadu daudzas Latvieðu Nâcijas vçrtîbas sadilst. Galma medijos ðî traìiskâ situâcija tiek atspoguïota ïoti vâji. Kaitina tas, ka tik kritiskâ stâvoklî, kâdâ atrodas mûsu tauta un valsts, ir tik daudz vienaldzîgo. Daþs labs ðo dzîvi tâ arî nostaigâs ar puspievçrtâm acîm. Bet malâ stâvçðanu arî kristîgâ ticîba nosoda! Pa dzîvi nevar kâ mîkstpçdiòð ðïûkt Un tikai, ko gribas, maigâko plûkt. Ir reâlâ dzîve gan nâtras, gan dadþi, Tad nezaudç dûðu kâ gïçvuïi daþi. Ja nostâdîts esi tu vaigu pret vaigu Ar îstenu, reâlu naidnieku baigu, Tad izslejies, atklâjies, parâdi sevi, Ko mantojis esi, devuði tçvi! Un cîòâ stâjies, lai uzvaru gûtu Un kastç èîbiòas iemestas bûtu! /Alfrçds Teodors Þîgurs/ LASÎTÂJU VÇSTULES Nedaudz par dedzîgo integratori Ïoti cienîjamie DDD Latvijas Nacionâlâs frontes laikraksta Latvieðu Nâcijas sirdsapziòai veidotâji! Gandrîz 20 gadu garumâ bijusî Integrâcijas pârvaldes vadîtâja Eiþenija Aldermane dedzîgi, aizrautîgi un prettiesiski ir integrçjusi okupantus, kolonistus, pieðíirot viòiem Latvijas pilsonîbu. 20 gadu garumâ Latvijas pilsonîba tikusi mçtâta pa labi, pa kreisi, un ðim kaitîgajam, pretlatviskajam procesam izkaisîti miljoni. Bet Eiþenija Aldermane atkal çrti sçþ mîkstâ krçslâ ðoreiz Rîgas domç... Vai viòa kaï vçl kâdu pretlatvisku plânu? Uzskatu, ðî dedzîgâ okupantu integratore ir pelnîjusi saukðanu pie atbildîbas vçlos dzirdçt viòas paskaidrojumus! Ðâdiem cilvçkiem no savâm personîgajâm kabatâm bûtu jâatmaksâ pretlatviskajos procesos izkaisîtie miljoni. Novçlu visiem DDD veidotâjiem labu veselîbu, veiksmi un cerîbu piepildîjumu Jaunajâ gadâ! Pçteris Kurzemç VAI BÛS DIVAS LATVIJAS? Gunârs Terinks Bija divas Vâcijas, ir divas Korejas vai bûs (bet varbût jau ir?) arî divas Latvijas? Par kopienâm var runât sveðumâ latvieðu kopiena Îrijâ vai Amerikâ; þîdu kopiena Polijâ vai Brazîlijâ; krievu kopiena Francijâ vai Austrâlijâ. Bet tâs nav minoritâtes vai mazâkumtautîbas!!! Cik gan mûsu gudrajiem politiíiem maz sapratnes par to, kas ir kas!? Nâcija/tauta tautîba, radniecîgu cilðu grupa, vçsturiski izveidojusies cilvçku kopîba, kurai ir sava valoda, kultûra, dzîves ziòa, teritorija, saimnieciskâ darbîba un sava valsts vai vçlme radît savu valsi. Tâda valsts ir nacionâla-tautiska valsts. Ne velti plaðsaziòas lîdzekïos ir runa par nacionâlo pasûtîju, nacionâlo kopproduktu, par nacionâlo ieòçmumu, ienâkumu, par nacionâlâm interesçm. Latvijâ tas attiecas uz latvieðu nâciju/tautu - bet kopumâ uz visiem Latvijas pilsoòiem. Savukârt visi Latvijas nelatvieði ir vai nu sveðtautieði (ja nav pilsoòi sveðzeme, sveðzemnieks, sveðvaloda), vai cittautieði (ja ir pilsoòi Latvijas pilsonis, bet ne latvietis piederîgs citai nâcijai/tautai). Taèu ne vieni, ne otri taèu Latvijâ neveido savu nacionâlo/tautisko valsti tâ viòiem jau ir kur citur! Nacionâlâs minoritâtes/mazâkumtautîbas, kurâm, protams, nav savas nacionâlas/tautiskas valsts, var un ir tiesîgas tiekties un îstenot ðo mçríi. Latvijâ tie ir lîvi. Ja kâdam ðie apsvçrumi nav saprotami, tas nenozîme, ka tie nebûtu pieòemami. Ja ir kâds cits uzskats un skaidrojums, tad esmu gatavs savu viedokli aizstâvçt. 2011. gada 14. 27. janvâris
4 DDD KOOPERÂCIJA PÂRBAUDÎTS ATTÎSTÎBAS MODELIS Turpinâjums no 1. lpp. Edgars Ruþa: Bet eksporta nebija, jo neviens ar to tajâ laikâ nenodarbojâs. Lîdz ar to graudus nebija kur likt. Jokojâm, ka kooperatîvo sabiedrîbu Latraps palîdzçja izveidot Dobeles dzirnavnieka îpaðnieks Paðkausks, kurð tolaik klaji òirgâjâs par zemniekiem, liekot dienâm stâvçt rindâ, rîkoja izsoles ar lejupslîdoðu soli. Viòð mçdza sasaukt kopâ zemniekus un paziòot, ka konkrçtajâ dienâ iepirks tikai tûkstoð tonnu graudu. Tâ kâ zemnieki bija atveduði piecus tûkstoðus tonnu, tad pârdot varçja tie, kuri nolaida cenu. Zemnieki bija izmisumâ graudus nâcâs atdot gandrîz par velti un tad vçl neviens neòçma pretim. Tika meklçti visâdi varianti. Zemnieki vçl pirms kooperatîva izveidoðanas bija atraduði iespçju sadarboties ar pasaules lielajiem graudu tirgotâjiem, taèu pietrûka cilvçku, kas varçtu ðo pârdoðanas procesu vadît. 2000.gadâ tika pieòemts lçmums kaut ko organizçt un veidot. Pçtîjâm pasaules pieredzi, izmantojâm iespçju tikties ar amerikâòu delegâciju, kas bija ieradusies Latvijâ, lai pastâstîtu savu pieredzi ar kooperâciju. Analizçjâm arî zviedru, dâòu, franèu un spâòu kooperâcijas pieredzi. Vairâkkârt bijâm Francijâ, lai paði savâm acîm redzçtu, kâ viòi veido kooperatîvus un kâ ðî sistçma darbojas. Sapratâm, ka visâ pasaulç lauksaimniecîba attîstâs tikai un vienîgi caur kooperatîviem, jo tieði kooperatîvi aizstâv lauksaimnieku. Pretçjâ gadîjumâ tâ bûtu verdzîba zemnieks kïûtu par vergu attiecîbâ pret lielveikaliem, uzpircçjiem un pârstrâdâtâjiem. Neilgi pirms Latraps dibinâðanas Vidzemç jau bija izveidojusies Vidzemes Agroekonomiskâ kooperatîvâ sabiedrîba (VAKS), kas bija vienîgâ sabiedrîba, kurâ zemnieku rokâs bija graudu elevators pârçjos visus veiklie zçni, izveidojot fiktîvus kooperatîvus, jau bija noprivatizçjuði. Latraps un VAKS bûtîbâ ir divi lielâkie un nopietnâkie graudaudzçtâju kooperatîvi. Latvijâ ir arî citi graudu audzçtâju kooperatîvi, bet domâju, ka viòu izredzes uz pastâvçðanu un tâlâku attîstîbu ir niecîgas, un, manuprât, Latvija ir tik maza, ka vairâk kooperatîvu arî nav vaja- dzîgi, jo tad rodas lieka konkurence, cîòa un kaðíi. Konkurence, protams, ir vajadzîga, bet lîdz zinâmam mirklim, jo tâ âtri vien var kïût destruktîva un iznîcinoða. Ja kooperatîva struktûra ir uzbûvçta pareizi, darbam jâbût efektîvam, jo gan klients, gan îpaðnieks ir viens un tas pats cilvçks. ZEMNIEKIEM PAÐIEM JÂVÇLAS KOOPERÇTIES DDD: Ko pçc bûtîbas nozîmç kooperatîvs, kâ tas darbojas? Edgars Ruþa: Sâksim no pamatiem. Dzîvo neliels zemnieciòð, kuram vajag nedaudz minerâlmçslu, augu aizsardzîbas lîdzekïu, sçklas. Viòð aiziet pie tirgotâja un pastâsta, ka viòam vajag to, to un to. Tirgotâjs tam iedod cenu lapu un ir gatavs nepiecieðamos produktus iedot tikai tad, ja ir samaksâts. Zemnieciòam, pirmkârt, nav naudas, otrkârt, cena ir ar 40-60 procentu uzcenojumu. Taèu, ja saliekam kopâ desmit ðâdus nelielus zemniekus, tad viòi jau kopâ var doties pie tirgotâja un prasît ne vairs maisiòu, bet jau veselu kravu ar minerâlmçslu, un tirgotâjs uz ðiem zemniekiem jau skatâs citâdâk, ir gatavs dzert kafiju, kaulçties par cenu un apmaksas nosacîjumiem... Kopâ zemnieki ir spçks, viòi ir lielpatçrçtâji, kuri pat spçjîgi noteikt savus noteikumus tirgotâjam. Tas ir galvenais kooperatîva ieguvums zemnieka Pastâv nozares, jomas, kurâs bez kooperâcijas nemaz nav iespçjams izdzîvot. Lauksaimniecîba ir viena no ðâdâm nozarçm, tajâ nepiecieðamîba kooperçties parâdâs atkal un atkal. vietâ kâds viòu paðu iecelts cilvçks kaulçjas par zemniekam izdevîgâkiem pirkðanas un pârdoðanas nosacîjumiem. Kooperatîvs sagâdâ zemniekam visus nepiecieðamos izejmateriâlus, lai pçc tam, kad raþa novâkta, kaulçtos par tâs izdevîgâku pârdoðanu. Ja zemnieks viens pats ar saviem graudiem aizbrauc un nostâjas rindâ pie dzirnavnieka, tad par viòu òirgâjas, taèu, apvienojoties daudziem zemniekiem, iegûtâ raþa tiek salikta kopâ, un viens cilvçks iet kaulçties pie graudu uzpircçja. DDD: Iniciatîva kooperçties nâk no zemniekiem, vai to iespçjams rosinât no malas? E.R.: Vçlmei kooperçties jânâk tikai un vienîgi no paðiem zemniekiem. Ir bijuði daudzi neveiksmîgi mçìinâjumi. Latvijâ bija pat Kooperâcijas ministrija (Kooperâcijas valsts ministri no 1995. lîdz 1997.gadam bija Vilnis Edvîns Bresis, Jânis Muiþnieks un Atis Slakteris red.piez.), kuru vadîja cilvçks, kurð pats kooperâcijai neticçja. DDD: Tâ patieðâm bija? E.R.: Jâ, nothing special ministrs (Atis Slakteris red.piez.) skaidri un gaiði pateica, ka kooperâcijai nav nâkotnes, ka tâ nedarbosies. APSTÂKÏI PIESPIEÞ SADARBOTIES DDD: Ar kâdâm îpaðîbâm jâbût apveltîtam cilvçkam, lai viòð bûtu spçjîgs kooperçties ar citiem? Edgars Ruþa: Vispirms jâbût nobrieduðai situâcijai, kad nekâ savâdâk, kâ vien kooperçjoties, attîstîba nav iespçjama. Ïeòinam bija teiciens, ka jâgaida brîdis, kad vieni vairs nevar, bet citi negrib. Piena raþoðanâ joprojâm pârstrâdâtâji negrib saprast zemniekus un domâ tikai par savu kabatu, nedomâjot, kâ izdzîvos zemnieki. Taèu zemnieki ir situâcijâ, kad viòi tâ turpinât vairs nevar sâkas karð, revolûcija, un veidojas kooperatîvs. Kooperatîvs savukârt meklç jaunus partnerus un atrod tos Lietuvâ, kur piena rûpniecîba ir efektîvâka, tâdçï pârstrâdâtâji var zemniekiem samaksât vairâk. Latvieðu pârstrâdâtâji gluþi vienkârði òirgâjas par zemnieku, tâdçï piens arî maksâ dârgâk. Tikko bijâm Zviedrijâ, kur piens maksâ daudz lçtâk nekâ Latvijâ. Lai veidotos kooperatîvi, jânobriest situâcijai. Kad piena cenas pieaug, tad zemnieks kïûst lepns un jau sâk ðaubîties, vai viòam tas kooperatîvs vajadzîgs. Kooperatîvs ir ïoti smaga struktûra, nepârtraukti jâstrâdâ un jâpârliecina zemnieki, ka viòiem jâstrâdâ un jâturpina bût kooperatîva biedriem, ka viòiem jâbût gataviem brîþiem pat uz tâdâm situâcijâm, ka konkurenti bûtu gatavi nopirkt par dârgâku cenu viòa saraþoto produkciju. Taèu pat tâdos gadîjumos zemniekam jâpârdomâ, vai uzreiz pamest kooperatîvu, vai tomçr turpinât sadarboties, uzturçt radîto struktûru, jo konkurentam jau ir tikai viena vienîga interese ðodien pârpirkt zemniekus ar it kâ Ja zemnieks viens pats ar saviem graudiem aizbrauc un nostâjas rindâ pie dzirnavnieka, tad par viòu òirgâjas, taèu, apvienojoties daudziem zemniekiem, iegûtâ raþa tiek salikta kopâ, un viens cilvçks iet kaulçties pie graudu uzpircçja. Dzirnavnieki visi ir pârdoti, apkalpojoðâs sfçras uzòçmumi ir nogrimuði Latvijâ darbojas vai nu lietuvieði, vai dâòi. augstâkâm cenâm, lai iznîcinâtu kooperatîvu, kas traucç pârpircçjam diktçt savus noteikumus. Kad kooperatîvs bûs iznîcinâts, zemnieki atkal bûs neaizsargâti. Tas ir nepârtraukti zemniekam jâatgâdina, jo mçìinâjumi izjaukt radîto kooperatîva struktûru ir nemitîgi. Bizness ir bizness tajâ ir gan veiksmes, gan neveiksmes. Tâpat ir ar kooperatîvu tas nevar garantçt veiksmi visos darîjumos un vienmçr. Darbs ar zemniekiem, pârliecinâðana, ka jâbût uzticîgiem savstarpçjai sadarbîbai, kooperatîvam jâveic pastâvîgi, jo konkurenti nesnauþ. Taèu jâsaprot, ka tas dânis vai zviedrs, kurð konkrçtajâ brîdî varbût piedâvâ labâkus nosacîjumus, redzot, ka lietas vairs neiet tik labi, klapçs ciet savu bodîti. Ko tad darîs zemnieks? Mûsu pieredze parâda, ka kooperatîvs ir vienîgais stabilais mehânisms, kâ latvieðu zemniekiem sevi pasargât no iznîcinâðanas. DDD: No jûsu teiktâ var secinât, ka kooperatîvu veidoðana un uzturçðanas ir arî sava veida patriotisma izpausme. Vai tâ tas ir? E.R.: Tas ir gan iekðçjs patriotisms pret paðu kooperatîvu, gan latvieðu patriotisms pret savu zemi, jo mçs un Vidzemes kooperatîvs esam vienîgie latvieðu uzòçmumi savâ nozarç. Dzirnavnieki visi ir pârdoti, apkalpojoðâs sfçras uzòçmumi ir nogrimuði Latvijâ darbojas vai nu lietuvieði, vai dâòi. Tâdçï esam lepni, ka Latraps, 2000.gadâ sâkot no nulles, spçjis izaugt par lielâko uzòçmumu-kooperatîvu savâ nozarç. DDD: Jûs ar ironiju pieminçjât faktu, ka savâ laikâ Latvijâ bijusi Kooperâcijas ministrija. Vai jums neðíiet, ka bûtu vieglâk, ja valsts kaut vai ideoloìiski atbalstîtu nepiecieðamîbu kooperçties un sadarboties, kas, iespçjams, ir vienîgais veids, kâ latvieðiem saglabât savas valsts suverenitâti? E.R.: Protams, ka valsts atbalsts ir nepiecieðams. Mçs jau ar smaidu visus ðos gadus sakâm, ka valsts mûs morâli atbalsta, bet ar to vien ir par maz. Vajadzçtu arî finansiâli, ar subsîdijâm veicinât kooperatîvu attîstîbu. Nevaru gan viennozîmîgi teikt, ka neesam saòçmuði nekâdu atbalstu no valsts tâ nav, esam strâdâjuði gan pie likumiem, gan pie subsîdiju sadales nolikumiem. Kopumâ skatoties, jâatzîst, ka priekðnosacîjumi un iespçjas kooperâcijai ir. Cita lieta, ka vienmçr tur, kur parâdâs kaut kâda nauda, uzreiz klât ir visâdi viltnieki, kas ðos lîdzekïus cenðas dabût un pilnîbâ sabojâ iepriekð radîto programmu un ideju. Ðâdu negodîgu cilvçku dçï cieð tie, kuri patiesi grib kooperçties. Katru reizi, kad strâdâjam pie subsîdiju nolikumiem, cenðamies noteikt skarbus ierobeþojumus, kas kâdam var ðíist lieki, taèu, zinot cilvçku dabu, mums diemþçl nav citas izejas. BEIDZOT JÂKÏÛST PAR SAVAS ZEMES SAIMNIEKIEM DDD: Lauksaimniecîba, ja tâ var izteikties, ir latvieðu lieta. Vai jums neðíiet, ka nesakârtotîba ðajâ sfçrâ ir tikai kârtçjais apliecinâjums, ka latvieði joprojâm nav saimnieki savâ zemç, ka esam gatavi liekties tâ, kâ to vçlas visâdi starptautiskie vçji? Edgars Ruþa: Kur lai mums rastos tâ saimnieka sajûta?! Latvieði bijuði neatkarîgi divdesmit gadus pirms kara un divdesmit tagad. Nekad mçs kâ nâcija neesam bijuði noteicçji pâr savu likteni. Iespçjams, ka kâds iebildîs, bet nebaidos teikt, ka latvieði nav zemnieki, mums asinîs nav zemniecîba. Mçs esam bijuði tikai un vienîgi kalpi. Pçc brîvlaiðanas daþi gan kïuva par zemniekiem, bet lielâkais vairums tâ arî palika kalpu kârtâ. Tad latvieði kïuva par karotâjiem, uztaisîja pâris revolûciju, un tikai pçc savas valsts dibinâðanas beidzot kïuvâm par îstiem zemniekiem. Vienmçr kâds sçdçjis mums uz kakla vâcieði un krievi. Ðie vçstures fakti gan nedrîkst bût kâ attaisnojums mûsu nevarîbai, jo ikvienam ir jâaug un jâattîstâs. Ceru, ka nâkamâs paaudzes veidosies ar nacionâlo un politisko paðapziòu. Diemþçl mums absolûti nav pieredzes, kâ saimniekot. Juku laikos, kâdos dzîvojam, priekðplânâ vienmçr izvirzâs veiklâkie un blçdîgâkie. Godîgais vienmçr paiet malâ. To mçs ðodien redzam cîòâ par naudu godîgais atkâpjas un paiet malâ. Tâda diemþçl ir cilvçciskâ bûtîba un psiholoìija. Lauksaimniecîba, konkrçti graudkopîbas nozare, Zemgalç ir ïoti stipra un attîstîta stiprâka par Rietumeiropas valstîm. DDD: Kâpçc tad mums visu laiku stâsta, ka bez lauksaimniecîbas preèu, pârtikas importa neizdzîvosim, ka bez vâcu siera, leiðu piena un igauòu biezpieniòiem nomirsim badâ? E.R.: Pirmkârt, mçs vairs nedzîvojam totalitârismâ, bet gan globâlâ tirgus telpâ. Mûsu zemnieki apar Latvijas laukus, apsçj tos un ar vienu tâlruòa zvanu pârdod graudus Indonçzijai. To mçs nevaram ietekmçt, jo, loìiski, cilvçki vienmçr meklçs iespçju nopirkt lçtâk. Paldies Dievam, vçl eksistç kontrole un ierobeþojumi produkcijas importam no tâm valstîm, kur gadâ novâc trîs raþas bez îpaða darba. Ja tas tâ nebûtu, tad Latvijâ bûtu vairs tikai zaïas pïavas un tûrisms, kas arî ir visai apðaubâmi, jo nevaram garantçt, kâds rît bûs laiks snigs sniegs vai lîs lietus Turpinâjums sekos Intervçja Liene Apine Foto no EK pârstâvniecîbas Latvijâ mâjas lapas. 2011. gada 14 27. janvâris
MASU MEDIJI TAUTAI SIT PA SMADZENÇM Eva Bule Pamats domât, ka Latvijas okupantiskajai varai ir sâkusies pirmsnâves agonija valstî notiek drudþaini mçìinâjumi izvairîties no atbildîbas par to, kas pastrâdâts pret latvieðu zemi un tautu. Tieði noziedzîgos nolûkos pie varas esoðie sev pakïâvuði masu medijus, ar reþîma vervçto un algoto diktoru rokâm darbojas tautas bendes. Novçrotais liek secinât, ka joprojâm pieaug spiediens uz LTV un Latvijas Radio (LR) raidîjumu veidotâjiem, ïoti priecîgâ balss tonî tiek paziòotas reþîma safabricçtas, tautai nâvi nesoðas ziòas, pat galçjas muïíîbas bieþi izskan îpaði svinîgi. Pçrnâ gada 15.decembrî pievçrsu uzmanîbu, kâ Latvijas Radio 1.programma sabiedrîbu informçja par tobrîd vçl plânoto un latvieðus uztraucoðo, pazemojoðo prezidenta braucienu uz Krieviju. Kïuva skaidrs, ka ar ðo braucienu V.Zatlers kârtçjo reizi nodos gan okupâcijas upuru piemiòu, gan tautas ideâlus... Zinâms, ka, vçsturi aizmirstot, tâ mçdz atkârtoties, tomçr brauciens uz Krieviju bija paredzçts bez Latvijas okupâcijas fakta pieminçðanas Un pat ðâdu noþçlojamu vçsti masu mediji pasniedza kâ priecîgu ziòu, lietodami neko neizsakoðu frâzi prezidents nebraukðot, lai Krievijai pateiktu visu, ko domâ, un uz daudziem gadiem aizcirstu durvis... Bez tam, ðo ziòu lasoðâ diktore fonâ samâksloti smçjâs (!) tâ, manuprât, mçìinâdama traucçt klausîtâjiem saprast to, kas patiesîbâ slçpjas aiz teiktâ. Vçlos brîdinât, ka, manuprât, ðâda jautrîba, smaidîðana un smieðanâs traìisku un negatîvu paziòojumu vçstîðanas laikâ ir ïoti netîra psiholoìiska metode, ar kuras starpniecîbu reþîms novçrð latvieðu uzmanîbu no ziòojuma patiesâ satura un mçìina latvieðus padarît rîcîbnespçjîgus sit tautai pa smadzençm. Visticamâk mçríis ir cilvçkus apdullinât tik ïoti, lai visi sâktu smieties lîdzi par negatîvo informâciju un visbeidzot paði par savu muïíîbu... Neticu, ka Latvijâ visi diktori un citi sabiedrisko domu veidojoðie speciâlisti ir piepeði kïuvuði nepieskaitâmi, kaut arî tieði ðâdu iespaidu viòi par sevi rada ar savâm runâm un izvçlçto mûziku, kas nevis mudina cîòai par latvieðu izdzîvoðanu savâ zemç, bet gan manipulçjot ved prom no realitâtes, midzina nâves miegâ. Aicinu: iegaumçsim ðos reþîma îsajâ saitç turçto preses pârstâvju vârdus un sejas! Viòi, manuprât, ir tâs paðas bijuðâs ïaunâs tautas pamâtes manipulâcijas vecmâtes V.V.Freibergas gatavotâs marionetes. Abrenes, Tçvzemes nodevçjiem jau pçdas svilst! Visticamâk mçríis ir cilvçkus apdullinât tik ïoti, lai visi sâktu smieties lîdzi par negatîvo informâciju un visbeidzot paði par savu muïíîbu... No mums tiek slçpta tautai svarîga informâcija gan televîzija, gan radio noklusç pat apgâda Vieda izdotâs grâmatas, kuras patiesîbâ speciâli tiek publicçtas latvieðu tautai un nâkotnei. No latvieðu tautas tiek slçpti arî tâs îsto aizstâvju vârdi un viòu paveiktais. Kâ zinâms, Latvijas Nacionâlâs frontes izdotâ laikraksta DDD veidotâjiem divus gadus bija aizliegts veikt þurnâlistu pienâkumus Saeimâ, pret viòiem tika safabricçtas kriminâllietas, nâcâs piedzîvot pat slepkavîbas mçìinâjumus... Bet LTV un Latvijas Radio par to ne vârda. Neskatoties uz tumsas drudzi, tautas protests turpina pieaugt, taèu LTV un LR par to noziedzîgi noklusç, raidîjumos atïaujot izteikties pârsvarâ tikai par reþîmam patîkamâm tçmâm. Pie varas esoðie apklusina gan tautu, gan sirdsapziòu. Noteikti atceramies, kâ pirms vçlçðanâm nemitîgi, bez sirdsapziòas pârmetumiem skandçja sabiedrîbu maldinoðu paziòojumu, ka, lai atbalstîtu tieði V.Dombrovski, no Amerikas Latvijâ speciâli ieradîsies Èikâgas Piecîði. Turklât paziòojuma tonis bija tik pârliecinoðs, it kâ V.Dombrovska atbalstam no Amerikas bûtu saòemta pat attiecîga pavçle. Turpretî laikraksta DDD Nr.22(226) atspoguïotajâ sarunâ ar paðu ansambïa Èikâgas Piecîði dibinâtâju un dalîbnieku Albertu Legzdiòu atklâjas, ka viòð ir izbrînîts par ðâdu paziòojumu, jo atzinâs, ka vairâk uz Latviju Èikâgas Piecîði brauca ar domu mudinât cilvçkus sâkt domât par to, kas notiek ar Latviju, ar latvieðu zemi... Rodas jautâjums, vai tad tieðâm Latvijâ neviens neatbild par masu mediju sniegtâs informâcijas patiesumu, kvalitâti? Tâpat novçrotais liek domât, ka reþîms apzinâti vçrðas pret latvieðu valodu un tâs kvalitâti, bet valoda ir tautas pastâvçðanas priekðnosacîjums. Ticis apklusinâts pat LR raidîjums Mûsu valoda, ku- ra veidotâji sekoja latvieðu valodas tîrîbai un norâdîja uz ikdienâ bieþâk pieïautajâm kïûdâm, rûpçjoties par rusicismu izskauðanu. Likumsakarîgi, ka lîdztekus mûsu galvaspilsçtâ uzradies tautai sveðais mçrs un daudzi citi deputâti ( urlu ielikteòi), kuri bieþi vien pat nespçj latviski izteikties. Jâsecina, ka tieði viòiem latvieðu valoda kïuvusi par traucçkli. Rezultâtâ bieþâk LTV un LR dzirdamas daþâdas aplamîbas, piemçram, ka kâds òem dalîbu (nevis piedalâs) pasâkumâ, jâdzird pat, ka no deputâtu lçmumiem, likumiem kaut kas atkarâjas (nevis ir atkarîgs), un tamlîdzîgi latvieðu valodas kropïojumi. Manuprât, pie varas esoðie, PSRS laika centienus pâròçmuðie nevis liek laipu pâri bezdibenim, kâ to smaidot ziòo reþîmam pakïautie masu mediji, bet gluþi pretçji ejot Kremïa pavadâ, manipulçjot vâjina latvieðu modrîbu, novçrð uzmanîbu no valstî patiesîbâ notiekoðâ un cietsirdîgi grûþ tautu bezdibenî. Bet pacels Dievs uz savâm rokâm mûs tad, kad mûsu diena nâks tâ vçsta L.Breikða dzejas rindas. Tomçr, kâ zinâms, veiksme atnâk pie sagatavotiem, tâpçc aktîvi gatavosimies: Noliksim urlas viòu îstajâs vietâs! Rakstîsim rakstus laikrakstam DDD! Lasîsim grâmatu apgâda Vieda izdotâs grâmatas! Ziedosim naudu Latvijas Nacionâlajai frontei! Mums ir dota iespçja sniegt atbalstu laikraksta DDD veidoðanai, izmantojot laikraksta pçdçjâ lappusç norâdîto bankas kontu. Tikai DDD cînâs par likumu ievçroðanu Latvijâ, par latvieðu tiesîbâm savâ zemç. Atbalstîsim savçjos, darîsim to kopâ ðodien un vienmçr! Mums ir jâbût sagatavotiem 1918.gada Latvijas Republikas atjaunoðanai (!), jo pastâvoðais reþîms jau izlaiþ garu. DDD Labâkâs zâles NACIONÂLISMS Latvijâ valda haoss, un latvieði ir neizpratnç, zudusi ticîba nâkotnei, pâròem bezcerîba un ðaubas, vai ko spçsim mainît mûsu valstî, par kuras brîvîbu tik daudz asiòu liets un tik daudz upuru dots. Mâcîtâjs Jânis Birìelis grâmatâ Ticîbas pamati (izdota 1938.gadâ) raksta: Kalpoðana tautai viens varens lîdzeklis dvçseles nespçka pârvarçðanai. Nacionâlisms tuvojas slimai indivîda dvçselei un saka: Nedomâ par sevi, aizmirsti sevi, saplûsti kopâ ar tautu, nododot tai sevi, ziedojot tai sevi paðaizliedzîgâ kalpoðanâ!. Lûk, padoms bezcerîbas pâròemtajiem! Grâmatâ tiek uzsvçrts, ka individuâlisms, kas ilgus gadus valdzinâja cilvçkus, ir atmetams kâ kaitîga mâcîba, jo augstâkais mçríis nav kalpoðana sev, kâ bijâm paraduði domât, bet kalpoðana tautai. Cilvçka uzdevums nav rûpçties par personîgo laimi un labsajûtu, kâ mâcîja individuâlisms, bet vairot tautas laimi, strâdâjot tâs labâ un ðâdi padarot kaut nedaudz labâku arî visu cilvçci. Ja cilvçks aizmirsîs sevi, domâjot un rûpçjoties par tautu, tad viòð nesagums arî savâs sîkajâs rûpçs un personiskajâs likstâs. Roku pieliekot pie tautas celtnes veidoðanas, vairojas visas tautas vçrtîbas, padarot vçrtîgâku arî personîgo dzîvi. Tautas spçks, iedarbodamies uz dvçseli, iedvesîs cilvçkam jaunu spçku, atòems vâjuma un nevarîbas sajûtu. Svinîga sajûsma par tautiskiem ideâliem aizdegs prieku dvçselç un rotâs personîgo dzîvi. Nacionâlisms ir vçrtîgâks par individuâlismu, jo tas skubina aizmirst sevi, aicina strâdât tautisko centienu realizçðanai. Veselîgs nacionâlisms, kas 5 aizrauj cilvçkus kopdarbîbâ, kopcîòâs un kopuzvarâs, neïauj atseviðíam indivîdam pârâk nodoties savâm sîkajâm interesçm. Cilvçks, saplûstot ar tautu, atgâdina upîti, kuras ûdeòi ieplûst varenâ jûrâ, kas top liela un diþena. Tautas spçks var dziedinât daþu slimu dvçseli, atòemt nevarîbu un nespçku. Tautas spçks, iedarbodamies uz dvçseli, iedvesîs cilvçkam jaunu spçku, atòems vâjuma un nevarîbas sajûtu. Svinîga sajûsma par tautiskiem ideâliem aizdegs prieku dvçselç un rotâs personîgo dzîvi. Bet nav jâaizmirst, ka tautas spçki arî nav neizsîkstoði. Tautas sajûsmas ugunis arî var izdzist un izplçnçt. Tautas enerìija arî var saplakt un izþût, ja tâ netiek papildinâta ar katra cilvçka sirds centieniem. Vçsture stâsta ne vien par tautu spçka un brieduma laikiem, bet arî par tautu nespçku un tautu mirðanas laikiem. Nespçks un nevarîba, vecums un mirðana piemeklç ne vien indivîdus, bet arî tautas. Atjaunoðanâs un atdzimðana nepiecieðama ne vien atseviðíiem indivîdiem, bet arî lielâm un mazâm tautâm. Vçsture parâda, ka arî tautu organismâ var ieperinâties bîstamas slimîbas, kuras rada juku karsoòus un paðiznîcinâðanâs drudzi. Nespçka, garîgâs nevarîbas un morâliskâ sabrukuma pçdas redzamas kâ indivîdu, tâ tautu dzîvç. Latvieðiem tagad trûkst vîriðíîbas un drosmes pateikt: pietiek zagt un laupît, jâglâbj tauta un Tçvzeme! Katram ir jâstâv kâ klintij savâ vietâ, nenepakïaujoties ietekmçðanai. Paies vçl 20 gadi, un ðeit jau bûs Slâvlatvija... Vai to gribam lai katrs atbild pats sev un pajautâ saviem tuvâkajiem! Kïûsim reiz drosmîgi un dziedinâsim savas dvçseles, kalpojot tautai, aizmirsdami par savâm sîkajâm rûpçm un atcerçdamies, ka tagad ir jâglâbj tauta. Arnis Valsts iekârta ir iekðçja lieta Vilnis Raudsseps Mâkslinieks Sâksim ar to, ka ne jau komunismâ bija vaina, tâ ir katras valsts iekðçja, taisnîga, nacionâla procesuâla lieta. Tâpat kâ demokrâtija (lai gan demokrâtija iespçjama arî starpvalstu un starptautiskâs attiecîbâs). Piemçram, krievu komunisma uztvere stipri atðíiras no latvieðu ideâlisma (varam to saukt arî tâ), vai arî zviedru, norvçìu, somu, ku- bieðu, íînieðu... Galu galâ problçma nav valsts iekârtâ, bet valsts uzbûvç. Bez tam, nevis uz tîrasinîbu jâliek uzsvars, bet uz to, lai bezjçdzîgi netiek jauktas rases, nâcijas un tautas. Pavisam viegli ir manipulçt ar tautâm, kuras savâ uzbûvç ir sadrumstalotas, un nav svarîgi, kâdâ valsts iekârtâ tâs dzîvo. Tur, kur nav vienots veselums, vienmçr atrodams izdevîgs materiâls tautas, valsts izmantoðanai, brîvai pakïauðanai. Par spçcîgu valsti un tautu varam sâkt runât tâdâ gadîjumâ, ja tautas lielâkâ daïa (90 procenti, sliktâkajâ gadîjumâ 80 procenti) ir vienota dabîgi hierarhiski jeb uzvedas kâ kopiena no paaudzes paaudzç. Ðobrîd cilvçktiesîbas tiek pretstatîtas tautas tiesîbâm un cilvçktiesîbas nostâdîtas augstâk par tautas tiesîbâm. Cilvçks, saprotams, ir vçrtîba, taèu tauta jau ir ðo vçrtîbu kopums augstâks organisms jeb tieði tas, kas nepiecieðams valsts, kultûras un nenoliedzami labklâjîbas celtniecîbai. Tauta (nevis individuâls cilvçks) ir valsts pamats. Ne komunisms (ja patîk sociâlisms), ne kapitâlisms kâ valsts iekârtas nevar tikt uzspiestas, jo tâs katra tauta grib veidot atðíirîgi. Nevar daþâdas tautas sanâkt vienkopu (turklât okupâcijas reþîmâ!), lai bûvçtu nacionâlo kopu vai komunistisku valsts iekârtu kâdâ valstî. Gribot negribot, iecerçtâ ideâla vietâ triumfçs absurds. ABONÇJIET DDD visâs Latvijas pasta nodaïâs un internetâ: www.abone.lv 6 mçneðiem maksâ 5 latus 3 mçneðiem 3 latus 1 mçnesim 1,25 latus. Indekss: 1164 2011. gada 14. 27. janvâris
6 DDD OKUPÂCIJU SPÇKU KRUSTUGUNÎS Jâprot izvairîties no lienoðâs okupâcijas. Pirmkârt, jâprot to pamanît lien gan no Austrumiem, gan Rietumiem. Vai pamanâm, ka tas notiek kompleksi? Latvija notikuðo okupâciju atzîst, bet tâs paliekas un sekas nelikvidç. Atïauðos okupâciju dalît divâs formâs militârâ un civilâ. Nav manâ rîcîbâ precîzu ziòu, bet Austrumu-Rietumu virzienâ uz Latviju var izdalît divus pamatvirzienus Vçïikije-Luki- Zilupe-Rîga un Ïeòingrada-Pleskava-Rîga. Pa pirmo iekðâ vçlâs militârâ un saimnieciski rûpnieciskâ (civilâ), pa otro varbût mazâk militârâ, bet salîdzinoði vairâk civilâ okupâcija. Galamçríis tika piepildîts ar militâri rûpniecisko, civilrûpniecisko kompleksu. To vajadzçja apsildît, bija nepiecieðam elektroenerìija, tapa TECi. Visam vajadzçja kurinâmo, kuru vçrienîgi nodroðinâja otrâ virziena okupâcijas atzars ar gandrîz vai kara laika apstâkïos celtu jaunu pilsçtu civilokupantu triecienvienîbas izmitinâðanai kurinâmâ ieguvei. Cik eðelonu dienâ ar uzrakstiem uz vagoniem torf ( kûdra ) ripinâja pirmâ virziena okupantu sildîðanai un enerìijas papildus raþoðanai to zina tie, kas toreiz tur strâdâja. Tiem bija labâkâ tieðâ apgâde no toreizçjâs Ïeòingradas. Tuvçjie apkârtçjie latvietîði arî priecâjâs, braukdami uz okupantu apmetnçm iegâdâties citur neatrodamas, deficîta preces. Notika etniski, huligâniski, kriminâli konflikti ar tuvçjo latvisko pilsçtu un apkârtçjiem pamatiedzîvotâjiem, bija darbs milicijai smagu noziegumu izmeklçðanâ. Tas viss bija, par ko nesenajos mazpilsçtu stâstos pa radio neminçja ne vârda Pasarg, Dievs, pieminçt! Bet nu torf rezerves okupantu komforta labumam ir izsmeltas palicis vien mazs pleíîtis 15-20 gadiem un izvarota varena, aizsargâjama teritorija. Ko ar to darît, kâds no tâs labums Latvijai domâ nu! Tagad pilsçtas ir, bet darba nav. Steigâ saceltajâm, mûsdienu prasîbâm neatbilstoðajâm mâjâm nepiecieðama pârbûve. Kas to darîs, kur òemt lîdzekïus un kâdçï?! Jautâjums ir, bet problçma paliek. Lîdzðinçjâ 4. maija Latvijas saimnieciski ekonomiskâ politika atvçrusi vârtus Rietumu okupâcijai, ar to papildinot saglabâtâs Austrumokupâcijas sekas. Mânîgi, blçdîgi biznesmeòi pamanâs atrast pakalpîgus vietçjos vadîtâjus (vagarus, stârastus), Cik eðelonu dienâ ar uzrakstiem uz vagoniem torf ( kûdra ) ripinâja pirmâ virziena okupantu sildîðanai un enerìijas papildus raþoðanai to zina tie, kas toreiz tur strâdâja. kurus, algojot par labu samaksu, izmanto, lai paverdzinâtu vietçjos, prasot darba kvalitâti kâ Eiropâ, bet algu maksâjot kâ Latvijâ. Cik ilgi tâ?! Manîgâkie, tâlredzîgâkie okupanti ir paspçjuði aizbraukt un iekârtoties citur, bet nupat arî tas paliek problemâtiski, jo izrâdâs, ka viòu etniskâ Tçvzeme ðos nemaz tik ïoti mâjâs negaida. Tie viòiem ir baltijci, kuri baudîjuði labâku dzîvi, un tas vairs nav tâlu lîdz greizsirdîbai ar viòiem raksturîgo attieksmi un rîcîbu. Dzirdçts gadîjums, ka kâda ìimene atradusi mâju etniskâ Tçvzemç un sâkusi pârcelties kamçr braukuði vçl pçc mantâm, tikmçr mâja nodegusi. Palikuði gandrîz bez nekâ. Nu þçl viòu tomçr arî tikai cilvçki! Tâ nu Latvijai problçmu problçmas sacenðas divvirzienu okupâcijas spçki. Austrumi grib nopirkt finieri, Rietumi grib trençties Âdaþos militârâ mâkâ un varçðanâ, bet Latvija ir pa vidu. Rietumspçks panâcis Latvijas iekïauðanu ES un NATO. Austrumspçks dzen íîli nu jau ES un NATO teritorijâ, lauþot logu uz Eiropu. Bet latvieði vçl traucç, un Latvija tam visam ir pa vidu. Garlaicîgi nav! Analîtiíis KAS DZÎVO LATVIJÂ? Alfrçds Âbele Publicists, grâmatas Latvietîba autors Turpinâjums no iepriekðçjâ numura KAS IR NACIONÂLÂ MINORITÂTE? Bet nu aplûkosim LR vissâpîgâko nacionâlo jautâjumu: kas ir nacionâla minoritâte? Nacionâla minoritâte tâ ir tautas (nâcijas) valstî no tâs pirmsâkuma dzîvojoða cita etnosociâla kopiena, kuru tauta (nâcija) uzskata par savu politisko sabiedroto un kuras etniskâs tiesîbas atzîst un aizsargâ. Nacionâlâs minoritâtes statuss etnosociâlai kopienai nozîmç, ka valsts ar likumu aizsargâ tâs kultûrautonomiju, neliek nekâdus ðíçrðïus kopienas attîstîbai, tâs pârstâvji valstiskajâs institûcijâs netiek diskriminçti. Valsts savu iespçju robeþâs var palîdzçt ðîs kopienas specifisko kultûrvajadzîbu apmierinâðanai. Valsts (kâ sabiedriskâs varas instruments savu iedzîvotâju intereðu aizstâvîbai) attiecîbas pret nacionâlâm minoritâtçm atkarîgas no valsts tipa: vai tâ ir metropoles (impçrijas), vai teritoriâlâs (komunâlas kopdzîves), vai nacionâlâs (atseviðías dzîves) tipa valsts. Valsts tipu nosaka, atbildot uz jautâjumu: kâpçc un kam ðî valsts ir vajadzîga? TRÛKST SAJÇGAS Valsti veidojoðâ tauta nosaka, kuri no valstî dzîvojoðiem klaidîtiem veido nacionâlâs grupas, kuri etniskâs grupas, bet kuri ir gluþi vienkârði atseviðíi klaidîti (pieklîdeòi, diasporâ izkaisîtas etnosa drumslas). Parasti, ja cilvçks nezina kâda termina jçgu, viòð to nelieto. Bet uz politiíiem tas, ðíiet, neattiecas. Situâcija sâk jau lîdzinâties ârprâta izpausmçm, kâ mûsu vara, prese un pat zinâtnieki (îpaði Jaunâ laika deputâte valodniece prof. Ina Druviete, tâpat tçvzemietis Vilnis Zariòð) iemîlçjuði vârdu mazâkumtautîba, nespçjot definçt tâ jçgu! Tâpat nespçj paskaidrot arî termina nacionâlâ minoritâte jçgu. Vai tie ir sinonîmi? I.Druviete pat aicina krievu valodai Latvijâ pieðíirt mazâkumtautîbas valodas statusu. Nacionâlâ nodevîba, gluþi vienkârði stulbums, izkalpiòa gnîdisms nezinu, kâ to klasificçt! LR Naturalizâcijas pârvaldes izdotâs grâmatas Latvijas vçstures pamatjautâjumi nodaïâ Nacionâlâs minoritâtes Latvijâ minçti satriecoði fakti kâdas tik minoritâtes autors, vçstures doktors J.Taurçns te nav atklâjis! Tad nu nav jâbrînâs, ka naturalizçtie tik steidzîgi joþ pie Þdanokas, lai kopîgi cînîtos par minoritâðu tiesîbâm Latvijâ... Latvijas presç publicçtâ Vispârçjâ mazâkumtautîbu aizsardzîbas konvencija paredzçta mazâkumtautîbâm. Premjers I.Emsis pat pasolîjies pieòemt kaut kâdu Mazâkumtautîbu likumu... Varas pârstâvji nepârtraukti skandina: Mazâkumtautîbu skolas... Galu galâ jâjautâ, vai tâ ir mazâkumtautîbu vai nacionâlo minoritâðu konvencija un vai tâs tulkojums ir precîzs? Kâ var kaut ko precîzi pârtulkot, nesaprotot tâ jçgu? Tâ kâ Eiropâ termins mazâkumtautîba tiek uztverts plaði (kâ nacionâlâs minoritâtes sinonîms), vçl labâku dâvanu pretlatviskajiem un pretvalstiskajiem spçkiem pasniegt ir neiespçjami. Par Vispârçjo konvenciju par nacionâlo minoritâðu aizsardzîbu uzreiz jâteic, ka tâ nesatur paðu galveno nacionâlâs minoritâtes (konvencijas subjekts!) definîciju. Tâdâ gadîjumâ, kâpçc mûsu Saeimai bija jâratificç ðî bezjçdzîgâ konvencija, kuru Latvijas valsts vadîba (Mâris Gailis) pârcentîgi un iztapîgi parakstîjusi jau 1995.gadâ? 2004.gada martâ, viesojoties Maskavâ, EDSO augstais komisârs nacionâlo minoritâðu (pasvîtrojums mans A.Â.) jautâjumos Rolfs Ekeuss sacîja: Es arî nevaru definçt, kas ir minoritâte. Bet zinu, kas tâ ir, kad to redzu. Çrta pozîcija eiroierçdnim! Turpat arî Krievijas Valsts domes nacionalitâðu lietu komitejas priekðsçdçtâjs Jevgeòijs Trofimovs atzîst, ka Krievijâ joprojâm nav skaidri definçts nacionâlâs minoritâtes jçdziens. Bet tas Krieviju netraucç bâzt savu degunu citu valstu iekðçjâs lietâs un tur aizstâvçt paðizdomâtas minoritâtes. NACIONÂLO MINORITÂÐU JAUTÂJUMS IR VALSTS IEKÐÇJÂ LIETA Izplatîtâkie nacionâlâs minoritâtes jçgas kropïojumi saistîti ar valsti veidojoðas tautas teritorijâ pastâvîgi dzîvojoðiem cittautieðiem. To, kâdu cittautieðu kopu savâ teritorijâ uzskatît par nacionâlo minoritâti un kas gluþi vienkârði ir nacionâlâs un etniskâs grupas, nosaka tauta (nâcija). Latvijâ latvieði. Svarîgi definçt, kas savâ teritorijâ ir uzskatâma par cittautieðu etnosociâlu kopienu vai vienkârðu kopu, un noteikt, vai tâ pastâvîgi dzîvo tâs teritorijâ vai ir pieklîdusi. No ârpasaules kâdas tautas dzîves telpâ pieklîduðos (vienalga, vai tiem ir identiska nacionalitâte ar kâdu tur jau dzîvojoðu etnisku kopu vai nav) nevar iekïaut ðîs kopas sastâvâ, tie nevar veidot arî jaunu kopu. Viòi ir tikai ieceïotâji likumîgi vai nelikumîgi. Pretçjâ gadîjumâ Latvijâ pâris ielûgtu nçìeru basketbolistu arî jâuzskata par Latvijâ dzîvojoðu cittautieðu kopu ar tâdâm paðâm pieklîðanas tiesîbâm, kâ Latvijâ jau iepriekð dzîvojuðâm. Tâpat tikai tautai (un nevienam citam) ir jânosaka, kur iekïaut, pie kâ pieskaitît lûgtus vai nelûgtus ieceïotâjus cittautieðus. Iedomâsimies, kas tâ bûs par valsti, kurâ katrs ieklîdenis varçs paìçrçt sev iegribçjuðos nacionâlo statusu vai arî to bûs atïauts nodiktçt ârvalstîm vai starptautisku organizâciju augstiem vai zemiem komisâriem?! Nacionâlâs minoritâtes jautâjums drîkst bût tikai valsts iekðçjâ lieta! (Tâpçc nacionâlo minoritâti varçtu saukt arî pat valstisko minoritâti.) Tâ izneðana ârpus valsts rada starpvalstu anarhiju un ir klaja iejaukðanâs citu valstu iekðçjâs lietâs. Valstisko neatkarîbu izcînîjusi tauta (it îpaði maza) savâ teritorijâ nav ieinteresçta lielo tautu, kuru etnosi nekâdi nav apdraudçti, palikuðajâm atlûzâm dot nacionâlas minoritâtes statusu, tâdçjâdi zinâmâ mçrâ apdraudot savu iedzîvotâju vienotîbu vai pat saskaldot savas teritorijas veselumu. 20.gadsimts Eiropai atnesis daudz piemçru, kad ðâda labdarîba bçdîgi beidzas. Klasisks piemçrs ir Èehoslovâkijas Sudetas apgabalâ pirms Otrâ pasaules kara kompakti dzîvojoðâ vâcu minoritâte, kas nodeva savu mîtnes valsti un par to pçc kara tika patriekta. Tâpat franèi pçc vairâk nekâ 50 gadiem no Elzasas apgabala vâcieðus, kas tur nedzîvoja jau pirms okupâcijas, bez þçlastîbas patrieca. Taèu unikâlam etnosam, kurð citur nevar saglabâties un attîstîties, nacionâlâs minoritâtes statuss ir jâdod. LR Naturalizâcijas pârvaldes izdotâs grâmatas Latvijas vçstures pamatjautâjumi nodaïâ Nacionâlâs minoritâtes Latvijâ minçti satriecoði fakti kâdas tik minoritâtes autors, vçstures doktors J.Taurçns te nav atklâjis! Latvijâ nacionâlâs minoritâtes nemaz nav! Vai Latvijas valsts ir vardarbîgi vai kâ citâdi pievienojusi kâda sveðtautieðu etnosa dzîves telpu? Vienîgâ nacionâlâ minoritâte Latvijâ varçtu bût lîvi, bet tie ir pârâk mazskaitliski. Latvijâ ir gan etniskas minoritâtes, kuras mûsu politiíi nezin kâpçc godâ par nacionâlâm minoritâtçm. Etniskas minoritâtes tie ir tautas (nâcijas) valstî dzîvojoða sveða etnosa pârstâvji, kas var bût kâ etniski klaidîti vai etniskas kopas: nacionâlas vai etniskas grupas. Nacionâla grupa no savas tautas (nâcijas) un tâs valsts fiziski un sociâli atrauta, citas tautas (nâcijas) teritorijâ un etnosociâlajâ vidç dzîvojoða, kâda etnosa klaidîti. Latvijâ dzîvo: Latvijas krievi, Latvijas poïi u.c. Etniska grupa uz kopçjas valodas, kultûras un daïçji pamatnodarboðanâs bâzes vçsturiski radusies viena etnosa, kuram nav savas kopçjas un pastâvîgas vçsturiskâs teritorijas un kurð izklaidçts pasaulç citu tautu teritorijâs, kâdas tautas (nâcijas) teritorijâ un etnosociâlajâ vidç dzîvojoði klaidîti. Latvijâ: èigâni, lîdz LR okupâcijai arî þîdi. Etnogrâfiska grupa neatdalâma kâdas tautas (nâcijas) sastâvdaïa. Latvijâ: latgaïi. Valsti veidojoðâ tauta nosaka, kuri no valstî dzîvojoðiem klaidîtiem veido nacionâlâs grupas, kuri etniskâs grupas, bet kuri ir gluþi vienkârði atseviðíi klaidîti (pieklîdeòi, diasporâ izkaisîtas etnosa drumslas). Turpinâjums sekos 2011. gada 14 27. janvâris
DDD 7 Pârdomas par latvisku Latviju Egons Sçja Turpinâjums no iepriekðçjâ numura Ikvienam ir jâatceras, ka ne Rietumiem, ne Austrumiem nerûp, lai Latvija paliktu latviska tieði pretçji. Pasaules netîrajâ politikâ mçs esam tikai buferzona, kur nav tik svarîgi, kas te dzîvo, bet galvenais, lai iedzîvotâji ir pietiekami lçtticîgi un paklausîgi. Neskatoties uz vikingu sirojumiem, vâcu ordeòa tîkojumiem, Livonijas laika kariem, Jâòa Briesmîgâ sirojumiem, Pçtera I centieniem, PSRS teroru, okupâciju un sekojoðo genocîdu, faðistiskâs Vâcijas iebrukumu, daudzkârtçju ekonomisku sagrâvi, milzîgiem cilvçku upuriem, Latvija atdzima kâ valsts, jo mums ir bijis spçcîgs genofonds, stipras un senas kultûras tradîcijas, daiïskanîga, dziïa valoda, Tçvzemes mîlestîba, izteiktas nacionâli-ìimeniski vienojoðas jûtas. Lîdz ðim esam pratuði un spçjuði kritiskos brîþos apvienoties, sadoties rokâs un uzvarçt! Bet kâ bûs nâkotnç? Arî senprûði bija stipra tauta, sâkumâ nikni nepakïâvâs iebrucçjiem, taèu, pârstâjuði cînîties, strauji asimilçjâs ar ieplûduðo vâcu kolonistu masu un ne prûðu, ne Prûsijas vairs nav! Ðobrîd Latvija ir ierauta politiski ekonomiskas krîzes virpulî, skaitliski un emocionâli novâjinâta. To izmanto t.s. krievvalodîgâ kolonistu minoritâte (kâ minoritâte gan ðie kolonisti nejûtas to mçríis ir sagrâbt varu un ekonomiku). Nedaudz pârspîlçjot (pagaidâm), latvieðiem kâ aborigçniem ir izredzes kïût par îstenu minoritâti savâ zemç un kâ atseviðíiem îpatòiem dzîvot rezervâtos. Ne vienreiz vien no Latvijâ dzîvojoðajiem krieviem esmu dzirdçjis, ka viòi pelnîjuði atzinîbu par to, ka atbrîvojuði mûs no vâcu faðistiem un atnesuði kultûru(?!)... Arî N.Uðakovs televîzijâ reiz paziòoja, ka Latvijas krieviem esot ïoti augsts kultûras lîmenis... Salîdzinoði neliels krievu skaits ar savu savdabîgo kultûru Latvijâ dzîvo jau sen, nekaitçjot ne Latvijas tçlam, ne latvieðu dzîvesziòai. Cita aina uzplauka, kad koloniâlâs politikas vadîti Latvijâ ieplûda tûkstoðiem PSRS dzîvojoðo tautîbu pârstâvju (pârsvarâ no KPFSR, kas 1991.gada 25.decembrî pârtapa par Krievijas Federâciju), kurus vçl joprojâm vieno krievu valoda un augstprâtîga pârâkuma sajûta pâr latvieðiem. Latvijâ iesûtîtie civilokupanti no Krievijas kalpoja kâ íîlis starp Lietuvu un Igauniju, lai saðíeltu Baltiju. Turklât Latvijâ iebrauca ne jau inteliìence (izòemot nelielu daïu partijas funkcionâru, speciâlistu, vadîtâju), ne jau krievu nometnieki (pastâvîgie sâdþu un pilsçtu pamatiedzîvotâji, kas mîl savu zemi un tautu, tâpçc bûtu spçjîgi cienît arî citu tautu un tâs zemi) ar retiem izòçmumiem ðeit ieradâs dçkaiòi, labâkas dzîves meklçtâji, no cietumiem atbrîvotie, klaidoòi ar noziedzîgâm tieksmçm un, protams, liels skaits neprecçtu jaunieðu ar t.s. komjaunatnes ceïa zîmçm celt Latvijas PSR tautsaimniecîbu. Latvijâ ieklejoja pârsvarâ zemas izglîtîbas un kultûras kontingents. Atvestâ kolonistu kultûras bagâþa kâ nezâle sabiedrîbâ dzîvo vçl ðobaltdien. Lamuvârdiem piebârstîtâ leksika, nevîþîgâ attieksme pret apkârtni, daþâdâs uzvedîbas vaïîbas, noziedzîgâs tieksmes utt. tas ir ïoti smags trieciens latvieðu Uzskatu, jâapvienojas saliedçtâs grupâs un âtri jâreaìç uz Latvijai kaitîgiem pasâkumiem. Jâpieprasa un paðiem jâveicina kolonistu izraidîðana no Latvijas, kamçr viòi visi nav ieguvuði vçlçðanu tiesîbas. VÇSTULE Skolotâjs godâjama un atbildîga profesija Katrâ pagastâ godâjama un cienîjama profesija reiz skaitîjâs skolotâjs, ârsts, aptiekârs un mâcîtâjs. Visi ðie cilvçki bija sava veida entuziasti, strâdâja no sirds un ar dvçseli. Piemçram, skolotâjs saviem skolniekiem bija otrâ mamma vai tçvs, pie kâ bez bailçm pieiet un risinât ar dzîvi saistîtus jautâjumus. Skolotâjs redzçja un zinâja arî to, cik pârtikusi ir katra ìimene, kurai nepiecieðamas mâcîbu grâmatas no skolas bibliotçkas, siltas brîvpusdienas vai arî Ziemassvçtkos kâ dâvana apavi un apìçrbs. Es pati ðo gâdîbu esmu izbaudîjusi. Vçl arvien mîïâ atmiòâ man ir labi skolotâji, kuri drausmîgajos kultûrai, jo cilvçku, kas ðâdu nekultûru atnesuði un ikdienâ izrâda, ir vesels miljons jeb gandrîz puse no visiem Latvijas iedzîvotâjiem, bet pie varas esoðie noziedznieki vçl arvien nav novçrsuði ðîs okupâcijas sekas. Piespiest sadzîvot ar ðâdiem zemcilvçkiem tas tautas apziòai ir liels pazemojums! Kâda var bût patika inteliìentam cilvçkam dzirdçt, kâ kolonisti savâ sarunvalodâ piemin dzimumìenitâlijas un lamu vârdu virknçjumos lieto mâtes vârdu? Pievçrsiet uzmanîbu viòiem mâte var bût arî lamuvârds! Kolonistu ieceïoðanas rezultâtâ pieauga noziedzîba, vardarbîba un sâkâs represijas pret latvieðiem. Krievu puse apgalvo, ka tâ nav bijusi okupâcija, jo neesot notikusi agresija un latvieði nav izrâdîjuði bruòotu pretoðanos. Vai tad, piemçram, Masïeòku traìçdija, noziegumi Litenç bija Krievijas draudzîbas apliecinâjums pret Latviju un latvieðiem? Un, kas cits, ja ne latvieðu tautas pretoðanâs okupâcijai, bija vairâk nekâ 16 gadu ilgais partizânu brîvîbas cîòu karð vçl pçc Otrâ pasaules kara beigâm? Kâpçc turçjâs Kurzemes cietoksnis, kad Berlîne jau bija kritusi? Dzeguzçns ir savlaicîgi jâpadzen no ligzdas, iekams tas nav mûsu paðu bçrnus no mâjâm izsviedis! Konkrçtâk runâjot, latvieðiem ir jâpiespieþ kolonistus ðos nekulturâlos liekçþus, klaidoòus, dienaszagïus, dumpîgos nepilsoòus aizbraukt no Latvijas un jânodibina valstiska kârtîba nacionâlajos, politiskajos, sociâlajos un droðîbas jautâjumos. Sabiedrîbâ radusies doma, ka jâatjauno Aizsargu organizâcijas funkcijas. Paðreizçjâ situâcijâ, kad pieaug noziedzîba un vardarbîba, tas ir pilnîgi pareizi. Katrâ apdzîvotâ vietâ apmâcîts un bruòots aizsargs bûtu liels atbalsts policijai. Zemessargi ðobrîd pilda citus uzdevumus poligonos, kazar- mâs un uz civilnoziegumu vietâm nedodas. Aizsargos varçtu iesaistîties mednieki un ðim dienestam piemçroti godprâtîgi pilsoòi, kuriem drîkstçtu uzticçt ieroci un dot zinâmu rîcîbas brîvîbu. Aizsargi kïûtu par policijas vai Zemessardzes palîgvienîbâm tieði apdzîvotajâs vietâs tâtad tautas vidû. Valdîbas lîmenî ðobrîd dominç partiju ambîcijas, turpinâs Latvijas izsaimniekoðana, aizmirstot par nacionâlo droðîbu. Tâdçjâdi latvieðiem atkal ir pienâcis bîstams laiks, kad paðu labklâjîba un droðîba, pastâvçðana vai tautas izzuðana ir paðu rokâs. Bez kolonistu izraidîðanas Piespiest sadzîvot ar ðâdiem zemcilvçkiem tas tautas apziòai ir liels pazemojums! Kâda var bût patika inteliìentam cilvçkam dzirdçt, kâ kolonisti savâ sarunvalodâ piemin dzimumìenitâlijas un lamu vârdu virknçjumos lieto mâtes vârdu? Pievçrsiet uzmanîbu viòiem mâte var bût arî lamuvârds! mçs latvisku Latviju nesasniegsim, bet bez latviskas Latvijas mûsu tauta neizdzîvos gluþi tâpat kâ prûðu tauta. Tâpçc ikdienâ darîsim visu iespçjamo (un arî it kâ neiespçjamo!), lai dzîvotu Latvijâ, kur visâs jomâs galavârds ir latvieðiem savas zemes un tautas patriotiem. Uzskatu, jâapvienojas saliedçtâs grupâs un âtri jâreaìç uz Latvijai kaitîgiem pasâkumiem. Jâpieprasa un paðiem jâveicina kolonistu izraidîðana no Latvijas, kamçr viòi visi nav ieguvuði vçlçðanu tiesîbas. Tas drîz var notikt. Saskaòas centrs jau piesolîja paðreizçjâs valdîbas kriðanu. Latvieðiem un latvieðu tautu mîloðiem, lojâliem Latvijas pilsoòiem atkal jâsadodas rokâs. Bûsim kungi savâ Tçvzemç nevienam neïausim atòemt ne savu zemi, ne jûru, ne valodu, ne latvisku dzîvesveidu! Mçs esam Baltu tauta un tâda paliksim, ja vien cînîsimies. Spçks ir mûsu dzîvesziòâ, himnâ, karogâ, tçvu-tçvu piemiòâ un par Brîvîbu krituðo asins upurî. Lai Dievs svçtî un sargâ Latviju! krievu laikos drosmîgi stâstîja par skaudro Latvijas vçsturi, ðâdi riskçjot nonâkt èekas nagu maucçju ziòâ. Ìimençs par to nerunâja, baidoties no Sibîrijas. Padomju gados izauga jauni skolotâji, kam sveðas savas tautas nacionâli patriotiskâs jûtas. Ko tâdi spçj iemâcît saviem skolniekiem? Rezultâts nav tâlu jâmeklç. Mûsdienu tâ saucamâ inteliìence ir izskolota par pçrkamâm dvçselçm kas vairâk maksâ, tam arî kalpo. Bet skolotâjs taèu ir tik atbildîbas pilna profesija! Ticîbâ un cerîbâ nâkotnei Lilija Treice TAISNÎGU UN GAISMAS APMIRDZÇTU JAUNO GADU! Baltas domas Baltus draugus Baltus ceïus Baltus darbus Baltu 2011.gadu! APSVEIKUMI Jûsu Latgales druka Caur sarmotu ziemas dienu eju, Sudrabu vizina kalns un leja. Ziemeïa vçjâ nemaz nav salti, Dzimst baltas domas un vârdi balti. Gribas tos dalît un citiem sûtît... Veiksmîgu 2011. gadu! Abonçðanas centra Diena kolektîvs Panâkumiem bagâtu Jauno gadu! Latvijas Pasts Redakcijai un visiem laikraksta DDD atbalstîtâjiem novçlu palikt nelokâmiem arî turpmâk, visos centienos aizstâvçt latvieðu tautas tiesîbas uz pastâvçðanu! Ar patiesu cieòu! Alfons Valters Gremze Latvijai [..] Kur spçku òemt un drosmi, Lai Latvji savâ zemç valdîtu? Ir jâtop garâ Latvjiem vienotiem, Jo cita ceïa Latvijai vairs nav! Ïoti cienîtie Latvijas Nacionâlâ fronte un avîzes DDD redakcijas darbinieki un þurnâlisti! Sakâm Jums lielu paldies par pârliecîbu, izturîbu un drosmi tâ turpinât! Sveicam ar gadu miju! Patiesi no sirds Jûs mîlot, A.Cimdiòð Ikðíilç Jaunajâ gadâ veselîbu, dvçseles mieru, panâkumus, latviskos ideâlus aizstâvot! Mâris Lai Jaunajâ 2011.gadâ okupanti ar savu Ìedu Morozu priekðgalâ mûk no Latvijas tik naski, ka puse viòu mantu sniegâ paliek! Aivars Gedroics Latvieti, ej taisnu ceïu, Runâ droðu valodiòu, Tad Dieviòð palîdzçs Ziedu laikus piedzîvot, Saules mûþu nodzîvot! Drosmîgâ DDD Saime, Laimîgu Jauno 2011.gadu! Cieòâ, Harijs Gunars Mana cienîtâ DDD, no sirds es novçlu Jums izturîbu, veselîbu un nepagurt cînîties ar pilnu krûti arî 2011.gadâ! No sirds es ceru, ka Dievs neïaus ïauniem cilvçkiem darît savus ïaunos darbus mûsu tautai Jaunajâ gadâ! Zigrida Rudzîte 2011. gada 14. 27. janvâris
8 DDD LASÎTÂJA VIEDOKLIS Par mûsu valodiòu R. Çrglis Vecâkâs paaudzes pârstâvji vçl atceras, kâ 30-tajos gados valodnieki daþkârt bija kïuvuði par vispârçjas jautrîbas objektiem. Par viòiem stâstîja visâdus jokus un anekdotes. Iemesls brîþam dîvainie lçmumi valodniecîbas jautâjumos. Bet ðodien? Ðodien mûsu valodnieki acîmredzot nolçmuði gandrîz vai pilnîgi svîtrot no mûsu valodas lietvârdus ar izskaòu -ðana. Ðî forma mûsu valodâ ir stipri izplatîta, piemçram: ieðana, skrieðana, peldçðana, domâðana utt. Ðos vârdus vai nu pârtaisa, saîsinot izskaòu -ðana, vai nomaina ar pavisam citu vârdu. Tâ raduðies jaunvârdi: izveide, pârveide, ieplûde, apsilde, izpçte, uzlâde, asinsrece, iegâde utt. Daþos gadîjumos mûsu valodas labotâji noðauj pavisam greizi piemçram, vârdu apsargâðana nevar aizstât ar apsardzi, kâ to daþkârt redzam laikrakstos. Ðim vârdam ir pavisam cita nozîme (varçtu gan to aizstât ar vârdu apsardzîba, ja nu ir tik liela vajadzîba -ðanu nomainît. Tâpat pârvaldîðana nevar aizstât ar vârdu pârvalde, apkalpoðana ar apkalpe utt. Lasot saîsinâtos vârdus uzlâde, izlâde, ielâde, varçtu likties, ka mums ir darîðana ar kaut kâdâm lâdçm. Vai -ðanas likvidçðana patieðâm ir nepiecieðama? Tâpat modç nâkusi arî nepamatota sveðvârdu lietoðana. Vârdus taupît un ietaupîjums aizstâj ar ekonomçt un ekonomija. Tradicionâli vârdu ekipâþa pie mums lieto senlaicîgu zirgu vilktu ratu apzîmçðanai. Tagad ðo (no krievu valodas pâròemto franèu vârdu) lieto vârdu komanda, vienîba, apkalpe vietâ it îpaði sportam veltîtos tekstos. Kâpçc ierasto vârdu uniforma tagad aizstâj pçc krievu valodas parauga forma? It kâ pçc kaut kâda politbiroja lçmuma plaðsaziòas lîdzekïos viennozîmîgi vârda tikai vietâ tiek lietots vien, bet gandrîz vietâ teju. Atteikties no tikai un gandrîz lietoðanas nav nekâda loìiska pamata un tos vajadzçtu saglabât mûsu valodâ. Attiecîgâ teksta autoram paðam bûtu jâizvçlas, kurus vârdus lietot. Nevajadzçtu mûsu valodu piesâròot ar tâdiem vârdiem kâ biðíiò, aisbergs, uzspçt... Vârdus ar neçrto izskaòu -ðanâs varbût gan bûtu zinâms pamats nomainît: izklaidçðanâs izklaide, nodarboðanâs nodarbe, kïûdîðanâs kïûda, iesaistîðanâs iesaiste, izrakstîðanâs izrakste, pierakstîðanâs pierakste, vçlçðanâs vçlme utt. Gribu dot padomu mûsu valodniekiem un visiem, kas nodarbojas ar valodniecîbas jautâjumu risinâðanu, jaunu vârdu un formu veidoðanu rîkoties ar apdomu un cieòu pret mûsu valodu un, kâ saka, desmit reizes nomçrît, lai vienreiz nogrieztu. Veicinât plaðâku DDD izplatîbu un Publikâciju izmantoðanas gadîjumâ atsauce uz laikrakstu DDD obligâta. Laikraksts DDD Reì.Nr. 000702221; apl.nr. M 1196 Iznâk 2 reizes mçnesî Rîga, 2011 Izdevçjs: LATVIJAS NACIONÂLÂ FRONTE (Reì.Nr. 40008033014) Norçíinu konts: Latvijas Hipotçku un Zemes banka; Kods: LHZBLV22 Galvenâ redaktore: sniegt atbalstu tâ veidoðanai iespçjams, pârskaitot ziedojumu uz Latvijas Nacionâlâs frontes kontu Latvijas Hipotçku un zemes bankâ (SWIFTkods: LHZBLV22); konts: LV38LHZB1000054029001; Reì.Nr. LV40008033014. Konts: LV38LHZB1000054029001 Lîga MUZIKANTE Radaktores vietniece: Liene APINE Pasta adrese:ddd, Lubânas iela 6 4, Rîga LV-1019 tâlr./fakss: 67140680 Interneta adrese: WWW.DDDLNF.COM E-pasts: DDD.LNF@GMAIL.COM Iespiests: SIA Latgales druka, Ofsetiespiedums, metiens 5 000, apjoms 2 x A 2 PELNÎTÂS DÂVANAS VALDOÐAJAI ÐLAKAI Mîïo Ziemassvçtku vecît! Pie daudzajiem lûgumiem pçc palîdzîbas pirms Ziemassvçtkiem uzrakstîju arî savçjo mazliet savdabîgâku. Mîïo vecît! Lûdzu, sagâdâ pelnîtas dâvanas mûsu valdoðajai ðlakai, viòu draugiem un sponsoriem par skaistajiem (ne pirmajiem!) priekðvçlçðanu meliem, kas tâlu pârsniedz sarkanâs lînijas, kâ arî par ðobrîd redzamajâm, normâlam cilvçkam pilnîgi nesaprotamajâm pçcvçlçðanu izdarîbâm. Vispirms viòiem visiem uzdâvini pamatîgas brilles, lai ðie aiz ciparu un procentu gubâm saredzçtu arî cilvçkus, teiksim tautas tievo galu ar viòu vajadzîbâm, jo resnais gals valdniekiem stâv tuvâk K. Viterungs par degungalu un komandç visus likumdevçjus un izpildîtâjus. Vçl ïoti derçtu kârtîgi dzirdes aparâti, lai visi valdoðie dzirdçtu ne tikai bandîtu glaimus un komandieru pavçles, bet saklausîtu arî tievâ gala vaidus, asaras un lûgumus pçc palîdzîbas, lai vismaz katru dienu bûtu paçduði un zem jumta. Kungu neprasmei (vai negribçðanai) radît valsts ienâkumu pieaugumu ieteicu ïoti plaði izvçrst kokrûpniecîbu zârku raþoðanu. Tievajam galam gan bûs jâizsniedz ar atlaidçm pçc mirðanas nodokïu samaksas. Resnie gan jau kaut kâ paði tiks galâ bez valdîbas palîdzîbas, jo ðî palîdzîba viòiem bija vajadzîga tikai kïûðanai par resnajiem. Vislabâk gan ieteiktu Elektroniskajos masu mçdîtâjos un smadzeòu mazgâtâjos neviens necenðas pat iepîkstçties par latvju tautas (nevis okupantu) un valsts interesçm. A.Kleckins un E.Kots Brîvâs preses organizâcijas ziòo, ka Latvija ir zemâkajâ vietâ pasaulç preses brîvîbas jomâ. Par kâdu brîvîbu var runât, ja nav iespçjams pat brîvi, bez cenzûras paust nacionâlas domas un viedokli? Nav tâdas avîzes Latvijâ, izòemot laikrakstu DDD, kura necenzçtu valdoðajai kliíei nepatîkamus rakstus. Par televîziju un radio nemaz nerunâsim. LTV darbojas Kots, kuram latvju tautas un valsts intereses diemþçl vçl nav definçtas un saistoðas. Tâds vadîtâjs pçc savas diktçtâs mçrauklas noteic latvju tautas un valsts intereses, kuru pamatâ ir multikulturâlisms, integrâcija un Latvijas pârkrievoðana. Diemþçl ðobrîd tieði ðâdi cilvçki strâdâ augstos amatos. Atliek tik jautât: kurð ðos profesionâïus atrod un iekârto ðajos valstiski nozîmîgajos darbos? Tâpat arî Kleckins, kurð uzrauga televîzijas darbu, ne ar ko nav labâks tâds pats kosmopolîts. Elektroniskajos masu mçdîtâjos un smadzeòu mazgâtâjos neviens necenðas pat iepîkstçties par latvju tautas (nevis okupantu) un valsts interesçm. Visi kosmopolîtiskie latviski runâjoðie korespondenti un t.s. analîtiíi bailçs sâk drebinâties, ja jâlieto vârds okupants. Tâdi gïçvi, kosmopolîtiski tipi pârvalda arî Latvijas valsti!!! Labais tonis pieprasa, lai masu mçdîtâji tos, kas cînâs par latvisku Latviju, pilnîbâ ignorçtu vai apsaukâtu par nacionâliem radikâïiem (vârdam radikâls patiesîbâ nav negatîvas nozîmes, jo tas apzîmç pamatîgumu red.piez.), pat faðistiem(!). Latvijas patriotus kâ èekas laikos arestç, aiztur, tiesâ un citâdi represç itin visiem esoðajiem un bijuðajiem varasvîriem (atbildîgos ierçdòus ieskaitot) uzdâvinât tâdas smukas, izskatîgas, metâla logos iemontçjamas restîtes, jo galu galâ viòiem bûs vieglâk pierast pie kârtîgi restotiem lodziòiem, kad beigsies partiju un politiskâs (bez)atbildîbas laikmets. Par to, ka ðim laikmetam reiz pienâks gals (tâpat kâ sarkanajam reþîmam), es neðaubos nevienu brîdi. Ceru, ka tâdu ðaubu nav vçl daudziem Latvijâ palikuðajiem pirmiedzîvotâjiem latvieðiem. Masu mçdîtâji kosmopolîtisma ìeneratori Cik gadu vçl... Voldemârs Olainç L.Mûrnieci, kas ðâdi rîkojâs, iecçla atkal ministres postenî... Aègârnâs politikas dçï, par sçdçðanu cietumâ no Latvijas valsts tiek piedzîta sâpju nauda noziedznieku labâ. Tas ir galçjs cinisms! Visus okupantu noziedzniekus slepkavas, izvarotâjus, laupîtâjus, zagïus u.tml. padibenes ar tiesas spriedumu (jâbût likumam!) 48 stundu laikâ jâizraida no Latvijas valsts nevis par saviem lîdzekïiem jâuztur un pçc tam vçl par ðo uzturçðanu jâmaksâ viòiem sâpju nauda. Izraidîðana bûtu pirmais saprâtîgais solis. Protams, jâanulç okupantiem ziedotâ pilsonîba un paðreizçjâ t.s. naturalizâcija jâpasludina kâ noziegums pret Latvijas valsti. Pilsonîbas ziedotâjus jâtiesâ kâ valsts noziedzniekus (tie varçtu bût G.Ulmanis, V.Birkavs, V.V.Freiberga u.c.). Okupantu integrâcija ir noziegums pret latvju tautu, kuram nav noilguma. Tâ organizatoriem un veicçjiem ir jâtiek tiesâtiem pçc visbargâkâ likuma. Jâbût likumam par dekolonizâciju. Okupantu repatriâcija jâveic ASV, Anglijai, Krievijai, Vâcijai. Vienu miljonu okupantu var sadalît pa nozieguma veicçjâm valstîm tas tâm ir pilnîgi nejûtams nieks, bet Latvijai atvieglojums. Pçc daudzu bargu ziemas ðausmu, Kad rçgojâs vçl taigas nakts, Reiz ausa atkal rîta ausma, Un gaismâ krita katrs kakts. Kad atmodâ reiz acis vçrâs, Un gaismu saskatît tâs spçja, Tad bijuðie pie varas íçrâs, Un brîvîbu tie pûta vçjâ. Kaut tauta tika jaunâ brîvç, Vçl Saeima slimo seno sçrgu. Tie tautu neved jaunâ dzîvç Tâ kïûst par seno dienu vergu. Gan tautu valda jauni spçki, Tie dzîvo senâ pieredzç. Tiem uzguluðies vecie grçki, Kas tautu nemaz neveldzç. Pçc cieðanâm un daudziem vaidiem Vçl tautâ nejût lielu naidu Tâ domâ naidnieku bez spaidiem Vçl pielabinât to ar smaidu. Cik gadu vçl lîdz îstai brîvei? Kad latvju tauta modîsies? Cik gadu vçl lîdz tâdai dzîvei, Kad tauta vienâ solî ies? Jânis Rolavs 2011. gada 14 27. janvâris